This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32020D0732
Council Decision (CFSP) 2020/732 of 2 June 2020 in support of the UN Secretary-General’s Mechanism for investigation of alleged use of chemical and biological or toxin weapons
Padomes Lēmums (KĀDP) 2020/732 (2020. gada 2. jūnijs) par atbalstu ANO ģenerālsekretāra mehānismam, kas paredzēts iespējamas ķīmisko un bioloģisko vai toksīnus saturošo ieroču lietošanas izmeklēšanai
Padomes Lēmums (KĀDP) 2020/732 (2020. gada 2. jūnijs) par atbalstu ANO ģenerālsekretāra mehānismam, kas paredzēts iespējamas ķīmisko un bioloģisko vai toksīnus saturošo ieroču lietošanas izmeklēšanai
ST/6152/2020/INIT
OV L 172I, 3.6.2020, p. 5–14
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force: This act has been changed. Current consolidated version: 08/12/2023
3.6.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
LI 172/5 |
PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2020/732
(2020. gada 2. jūnijs)
par atbalstu ANO ģenerālsekretāra mehānismam, kas paredzēts iespējamas ķīmisko un bioloģisko vai toksīnus saturošo ieroču lietošanas izmeklēšanai
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. panta 1. punktu un 31. panta 1. punktu,
ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Eiropadome 2003. gada 12. decembrī pieņēma ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (“ES stratēģija”), kuras III nodaļā uzskaitīti pasākumi, kas paredzēti, lai apkarotu šādu ieroču izplatīšanu. |
(2) |
Savienība aktīvi īsteno ES stratēģiju un veic tās III nodaļā uzskaitītos pasākumus, jo īpaši pasākumus, kas ir saistīti ar Bioloģisko un toksīnus saturošo ieroču konvencijas (BTIK) stiprināšanu, īstenošanu un vispārēju piemērošanu. |
(3) |
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālsekretāra mehānisms, kas paredzēts iespējamas ķīmisko un bioloģisko vai toksīnus saturošo ieroču lietošanas izmeklēšanai (“ĢSM”), attiecas uz pilnvarām, kas ANO ģenerālsekretāram piešķirtas ar ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju A/RES/42/37C. Šīs pilnvaras veikt izmeklēšanu, reaģējot uz ziņojumiem, kurus ANO ģenerālsekretāram var sniegt jebkura ANO dalībvalsts, un lai konstatētu faktus, kas saistīti ar iespējamu šādu ieroču lietošanu, tika atkārtoti apstiprinātas ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 620 (1988). |
(4) |
Padome 2006. gada 27. februārī pieņēma Vienoto rīcību 2006/184/KĀDP (1) , atbalstot BTIK un īstenojot ES stratēģiju. |
(5) |
Padome 2006. gada 20. martā pieņēma ES Rīcības plānu attiecībā uz bioloģiskajiem un toksīnajiem ieročiem (2), ar ko papildina Vienoto rīcību 2006/184/KĀDP, atbalstot BTIK. Minētajā rīcības plānā bija paredzēts efektīvi izmantot uzticības veicināšanas pasākumus (UVP) un ĢSM. |
(6) |
Padome 2008. gada 10. novembrī pieņēma Vienoto rīcību 2008/858/KĀDP (3) , atbalstot BTIK un īstenojot ES stratēģiju. |
(7) |
Padome 2011. gada 18. jūlijā pieņēma Lēmumu 2011/429/KĀDP (4) par Savienības nostāju BTIK līgumslēdzēju valstu septītajā pārskata konferencē, kas ietvēra atbalstu ĢSM. |
(8) |
Padome 2012. gada 23. jūlijā pieņēma Lēmumu 2012/421/KĀDP (5) par atbalstu BTIK saistībā ar ES stratēģiju. |
(9) |
Padome 2016. gada 18. janvārī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2016/51 (6) par atbalstu BTIK saistībā ar ES stratēģiju, kas ietvēra atbalstu ĢSM. |
(10) |
Atbruņošanās programmā “Mūsu kopīgās nākotnes nodrošināšana”, ar ko ANO ģenerālsekretārs nāca klajā 2018. gada 24. maijā, viņš norādīja, ka BTIK nav vienotas pastāvīgas struktūras, kas atbildīga par izmeklēšanu veikšanu, lai noteiktu, vai, pārkāpjot BTIK, ir lietoti bioloģiskie ieroči. Tādēļ ar Atbruņošanās programmu nosaka darbības, kuru mērķis ir veicināt tāda satvara izveidi, kas nodrošina koordinētu starptautisku reakciju uz bioloģisko ieroču lietošanu, un izveidot pastāvīgu koordinācijas pamatspēju, lai veiktu neatkarīgas izmeklēšanas par iespējamu bioloģisko ieroču lietošanu. |
(11) |
Padome 2019. gada 21. janvārī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2019/97 (7) par atbalstu BTIK saistībā ar ES stratēģiju. |
(12) |
Ar vienotajām rīcībām un lēmumiem par atbalstu BTIK Savienība ir palīdzējusi veidot daudzpusēju spēju, lai izmeklētu iespējamu bioloģisko ieroču lietošanu. Šis lēmums paredz atbalstu ĢSM, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
1. Lai nekavējoties un praktiski varētu sākt piemērot dažus ES stratēģijas elementus un balstoties uz Vienoto rīcību 2006/184/KĀDP un 2008/858/KĀDP un Lēmuma 2012/421/KĀDP sekmīgu īstenošanu, šis lēmums kalpo par operatīvās politikas instrumentu, lai nodrošinātu būtiskus pēcpasākumus un saglabātu impulsu attiecībā uz pasākumiem, ko laikposmā no 2016. gada līdz 2019. gadam veica Lēmumu (KĀDP) 2016/51 un (KĀDP) 2019/97 par atbalstu BTIK ietvaros.
2. Šajā lēmumā ir ievēroti šādi principi:
a) |
optimāli izmantot saistībā ar Lēmumu 2012/421/KĀDP un (KĀDP) 2016/51 gūto pieredzi; |
b) |
ņemt vērā pieredzi, kas gūta nesenākajā ĢSM veiktajā izmeklēšanā, kura notika 2013. gadā Sīrijā, ar mērķi turpināt izmantot minēto pieredzi; |
c) |
aktīvi veicināt ĢSM sarakstā izvirzīt ekspertus un laboratorijas no globālajiem dienvidiem; |
d) |
aktīvi veicināt ĢSM sarakstā izvirzīt ekspertes sievietes; |
e) |
veidot stratēģiskas partnerības ar attiecīgām iestādēm; |
f) |
atbalstīt ieinteresēto ANO dalībvalstu centienus nodrošināt ĢSM pilnīgu operatīvo gatavību; |
g) |
sekmēt ANO ģenerālsekretāra Atbruņošanās programmas “Mūsu kopīgās nākotnes nodrošināšana” īstenošanu. |
3. Savienība atbalsta turpmāk minētos projektus, kas atbilst ES stratēģijas pasākumiem:
a) |
atbalsts ĢSM sarakstā iekļauto ekspertu apmācībai; |
b) |
jaunattīstības valstu laboratoriju spēju veidošana; |
c) |
informēšanas pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt ĢSM sarakstā izvirzīt ekspertus un laboratorijas no globālajiem dienvidiem; |
d) |
atbalsts pilnām lauka mācībām (Capstone mācības); |
e) |
atbalsts regulāriem koordinācijas pasākumiem vai darbsemināriem, vai abiem, ar attiecīgajiem organizatoriskajiem partneriem. |
4. Sīki izstrādāts minēto projektu apraksts ir izklāstīts pielikumā.
2. pants
1. Par šā lēmuma īstenošanu atbild Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP).
2. Šā lēmuma 1. pantā minēto darbību tehniskā īstenošana ir uzticēta ANO Atbruņošanās lietu birojam (UNODA). Tas šo uzdevumu veic AP uzraudzībā. Šim nolūkam AP noslēdz vajadzīgās vienošanās ar UNODA.
3. pants
1. Finanšu atsauces summa 1. panta 3. punktā minēto projektu īstenošanai ir 1 418 042 EUR.
2. Izdevumus, ko finansē no 1. punktā minētās summas, pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.
3. Komisija uzrauga 2. punktā minēto izdevumu pareizu pārvaldību. Šim nolūkam tā ar UNODA slēdz finansēšanas nolīgumu. Finansēšanas nolīgumā paredz, ka UNODA ir jānodrošina Savienības ieguldījuma pamanāmība atbilstoši tā apjomam.
4. Komisija finansēšanas nolīgumu cenšas noslēgt cik drīz vien iespējams pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Tā informē Padomi par jebkādām grūtībām minētajā procesā un par finansēšanas nolīguma noslēgšanas dienu.
4. pants
Pamatojoties uz UNODA sagatavoto galīgo finanšu un aprakstošo ziņojumu, kas ietver, inter alia, gūto pieredzi, kā arī īsiem ziņojumiem par katru 1. panta 3. punktā minēto projektu, AP ziņo Padomei par šā lēmuma īstenošanu. Minētie ziņojumi ir pamatā Padomes veiktajiem novērtējumiem. Reizi sešos mēnešos Padomi informē arī par UNODA sniegto informāciju attiecībā uz minēto projektu īstenošanas gaitu. Komisija sniedz informāciju par minēto projektu finanšu aspektiem.
5. pants
1. Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
2. Šis lēmums zaudē spēku 36 mēnešus pēc 3. panta 3. punktā minētā finansēšanas nolīguma noslēgšanas dienas vai sešus mēnešus pēc šā lēmuma pieņemšanas dienas, ja minētajā laikposmā finansēšanas nolīgums nav noslēgts.
Briselē, 2020. gada 2. jūnijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
G. GRLIĆ RADMAN
(1) Padomes Vienotā rīcība 2006/184/KĀDP (2006. gada 27. februāris), atbalstot Bioloģisko un toksisko ieroču konvenciju un īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (OV L 65, 7.3.2006., 51. lpp.).
(2) ES Rīcības plāns attiecībā uz bioloģiskajiem un toksīnajiem ieročiem, ar ko papildina ES Vienoto rīcību, atbalstot BTIK (OV C 57, 9.3.2006., 1. lpp.).
(3) Padomes Vienotā rīcība 2008/858/KĀDP (2008. gada 10. novembris), atbalstot Bioloģisko un toksisko ieroču konvenciju (BTIK) un īstenojot ES Masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas stratēģiju (OV L 302, 13.11.2008., 29. lpp.).
(4) Padomes Lēmums 2011/429/KĀDP (2011. gada 18. jūlijs) par Eiropas Savienības nostāju Konvencijas par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu (BTIK) līgumslēdzēju valstu septītajā pārskata konferencē (OV L 188, 19.7.2011., 42. lpp.).
(5) Padomes Lēmums 2012/421/KĀDP (2012. gada 23. jūlijs) par atbalstu Bioloģisko un toksisko ieroču konvencijai (BTIK) saistībā ar ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (OV L 196, 24.7.2012., 61. lpp.).
(6) Padomes Lēmums (KĀDP) 2016/51 (2016. gada 18. janvāris) par atbalstu Bioloģisko un toksisko ieroču konvencijai (BTIK) saistībā ar ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (OV L 12, 19.1.2016., 50. lpp.).
(7) Padomes Lēmums (KĀDP) 2019/97 (2019. gada 21. janvāris) par atbalstu Bioloģisko un toksisko ieroču konvencijai saistībā ar ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (OV L 19, 22.1.2019., 11. lpp.).
PIELIKUMS
1. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālsekretāra mehānismu iespējamas ķīmisko un bioloģisko vai toksīnus saturošo ieroču lietošanas izmeklēšanai (ĢSM) 1987. gadā izveidoja ANO Ģenerālā asambleja ar Rezolūciju A/RES/42/37C. Šo pilnvarojumu ANO Drošības padome atkārtoti apstiprināja ar Rezolūciju 620 (1988). Ieinteresēto ANO dalībvalstu norīkoti eksperti 1989. gadā izstrādāja tehniskās pamatnostādnes un procedūras tam, lai savlaicīgi un efektīvi izmeklētu ziņojumus par šādu ieroču iespējamu lietošanu, un izklāstīja ANO Ģenerālās asamblejas dokumentā A/44/561). Ģenerālā asambleja minētās pamatnostādnes un procedūras apstiprināja 1990. gadā ar Rezolūciju A/RES/45/57C.
Tā kā attiecībā uz Bioloģisko un toksīnus saturošo ieroču konvenciju nav tāda pārbaudes mehānisma, kāds pastāv attiecībā uz Ķīmisko ieroču konvenciju, ĢSM ir vienīgais neatkarīgais, starptautiskais instruments iespējamas bioloģisko ieroču lietošanas izmeklēšanai, kuru apstiprinājusi gan ANO Ģenerālā asambleja, gan ANO Drošības padome.
2. MĒRĶI
ĢSM, nekavējoties izmeklējot ķīmisko un bioloģisko vai toksīnus saturošo ieroču iespējamu lietošanu un konstatējot faktus, kas saistīti ar šo iespējamo lietošanu, varētu palīdzēt uzturēt globālās normas pret šādu ieroču lietošanu, palīdzēt no šādu ieroču lietošanas atturēt ANO dalībvalstis, personas vai organizācijas, un galu galā saglabāt starptautisko mieru un drošību.
Darbības, ar kurām atbalsta ĢSM sagatavotības līmeņa uzlabošanu iespējamas ķīmisko un bioloģisko vai toksīnus saturošo ieroču lietošanas izmeklēšanai, atbilst ES Stratēģijai masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai. Ar Lēmumu (KĀDP) 2016/51, un jo īpaši tā projektu Nr. 5 “Atbalsts ANO ģenerālsekretāra mehānismam”, centās atbalstīt ĢSM stiprināšanu, palielinot atbilstīgi apmācītu ekspertu skaitu ĢSM ekspertu un laboratoriju sarakstā (“ĢSM saraksts”), sasaucot ĢSM ieinteresēto personu sanāksmi un rīkojot vairākus starporganizāciju apmācības pasākumus. Lēmuma (KĀDP) 2016/51 projekts Nr. 5 sarakstā iekļautajiem ekspertiem nodrošināja apmācību pamatprasmēs un specializētās prasmēs, izmantojot jaunu sistemātiskas apmācības koncepciju, izraudzītu analītisko laboratoriju tīklu un šādu laboratoriju spēju veidošanas pasākumus, kā arī kontaktu veidošanas pasākumus, lai veicinātu ģeogrāfisko daudzveidību attiecībā uz ekspertiem un laboratorijām.
Šīs darbības ir jāturpina, lai vēl vairāk stiprinātu starptautiskās spējas un kapacitāti nekavējoties izmeklēt jebkādus ķīmisko un bioloģisko vai toksīnus saturošo ieroču lietošanas globālā aizlieguma pārkāpumus, īpašu uzmanību pievēršot bioloģiskajiem ieročiem. Veicinot ekspertu ģeogrāfisko daudzveidību un dzimumu līdzsvaru, tiktu stiprināta ĢSM uzticamība un leģitimitāte. Ekspertu un izraudzīto laboratoriju spēju un kapacitātes tālākai attīstīšanai arī varētu būt pozitīva sekundāra ietekme uz bioloģisko pētniecību un pētniecību un izstrādi sabiedrības veselības jomā, jo īpaši jaunattīstības valstīs. Turklāt šādu pasākumu īstenošana kalpos par konkrēta atbalsta ANO ģenerālsekretāra Atbruņošanās programmai “Mūsu kopīgās nākotnes nodrošināšana”, un jo īpaši minētās programmas 10. darbībai “gatavība izmeklēt iespējamu bioloģisko ieroču lietošanu” piemēru.
Principi:
a) |
Optimāli izmantot saistībā ar Lēmumiem 2012/421/KĀDP un (KĀDP) 2016/51 gūto pieredzi. |
b) |
Ņemt vērā pieredzi, kas gūta 2013. gada ĢSM izmeklēšanā Sīrijā. |
c) |
Aktīvi veicināt tādu ekspertu un laboratoriju izvirzīšanu ĢSM sarakstā no globālajiem dienvidiem, kuri atrasti ar tīklu un stratēģisko ieinteresēto personu globālajos dienvidos starpniecību. |
d) |
Veidot stratēģiskas partnerības ar attiecīgām iestādēm. |
e) |
Censties ĢSM sarakstā aptvert plašāku speciālo zināšanu spektru un aktīvi veicināt minētajā sarakstā izvirzīt ekspertes sievietes. |
f) |
Atbalstīt ieinteresēto ANO dalībvalstu centienus nodrošināt ĢSM pilnīgu operatīvo gatavību. |
g) |
Sekmēt ANO ģenerālsekretāra Atbruņošanās programmas īstenošanu. |
Paredzamie rezultāti
Paredzams, ka šā projekta īstenošana dos šādus vispārējus rezultātus:
a) |
ĢSM operatīvās gatavības uzlabošana; |
b) |
izraudzīto laboratoriju tīkla tālāka attīstība; |
c) |
to ekspertu prasmju uzlabošana, kuras nepieciešamas saistībā ar ĢSM misijām; un |
d) |
speciālo zināšanu dažādošana ĢSM sarakstā. |
Turklāt šā projekta īstenošanai būtu šādi sekundārie rezultāti:
a) |
saskaņotas valstu, reģionālās un starptautiskās struktūras izmeklēšanai bioloģisko ieroču jomā; |
b) |
uzlabotas zināšanas un spējas saistībā ar iespējamu bioloģisko un ķīmisko ieroču lietošanas izmeklēšanu valsts līmenī; un |
c) |
ANO dalībvalstu un attiecīgo ieinteresēto personu informētības palielināšana. |
3. PROJEKTI
3.1. Projekts Nr. 1. Atbalsts ĢSM sarakstā iekļauto ekspertu apmācībai
3.1.1. Projekta mērķis
Uzlabot, atjaunināt un saskaņot kvalificētu ekspertu prasmes un nodrošināt tālāku apmācību ekspertiem konsultantiem, lai nodrošinātu, ka spējas un kapacitāte veikt lauka mācības un izmeklēšanu ir viegli pieejamas.
3.1.2. Paredzamie projekta rezultāti
a) |
Lai nodrošinātu pietiekamu “papildresursu” (rezerves/atbalsta) spēju, tiek apmācīta papildu jaunu ekspertu grupa. |
b) |
Eksperti, kas jau ir iesaistīti ĢSM darbībās, turpina saņemt padziļinātu apmācību. |
c) |
Apmācības kursi notiek regulāri laikposmā, uz kuru attiecas šis lēmums. |
3.1.3. Projekta apraksts
Ar šo projektu tiks turpinātas un izvērstas darbības un sasniegumi, kas gūti saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2016/51 projektu Nr. 5, lai palielinātu tādu kvalificētu ekspertu un ekspertu konsultantu skaitu ĢSM sarakstā, kuri ir apmācīti pamatprasmēs, kas nepieciešamas, lai ANO grupas ietvaros un, iespējams, nelabvēlīgos lauka apstākļos sekmīgi veiktu ĢSM izmeklēšanu.
Projekts ļautu ANO Atbruņošanās lietu birojam (UNODA) palielināt apmācītu kvalificētu ekspertu un ekspertu konsultantu skaitu, lai nodrošinātu pietiekamu “papildresursu” spēju lauka mācību vai faktiskas izmeklēšanas laikā. Apmācībā gūstamās pamatprasmes ietver pierādījumu vākšanu un apstrādi, ziņojumu rakstīšanu, operatīvo drošību, lauka sakarus, sarunu vešanu un darbu ar plašsaziņas līdzekļiem.
Šo apmācības kursu norises laiks un vieta lielā mērā būs atkarīgi no ANO dalībvalstīm, kuras šādus apmācības kursus piedāvā. ĢSM izmeklēšanas pamatnostādnēs un procedūrās, kas tika iesniegtas ANO Ģenerālajai asamblejai un ko tā apstiprināja 1989. gadā, ir noteikts, ka “jebkura ieinteresētā dalībvalsts var norādīt ģenerālsekretāram attiecīgu specializētu apmācību vai kursus, kas pieejami kvalificētiem ekspertiem, lai atbalstītu viņu iespējamo lomu viņa vārdā izmeklēšanu veikšanā par iespējamu CBT aģentu lietošanu.”.
3.1.4. Īstenošanas aģentūras atbildība
Praktiska sagatavošana.
Apspriežoties ar ANO dalībvalstīm, kuras uzņem apmācības pasākumu, un attiecīgajiem partneriem, UNODA izstrādās apmācības programmu un atlasīs ekspertus, kas piedalīsies.
Loģistika un administratīvie pakalpojumi.
UNODA sadarbosies ar ANO Projektu pakalpojumu biroju (UNOPS) saistībā ar apmācības pasākumu loģistikas jautājumiem (piemēram, ceļošanas organizēšanu dalībniekiem un ekspertiem).
3.2. Projekts Nr. 2. Jaunattīstības valstu laboratoriju spēju veidošana
3.2.1. Projekta mērķis
Atbalstīt izvirzīto laboratoriju pārstāvju līdzdalību apmācības pasākumos, kuru mērķis ir izveidot tīklu, kas spēj atbalstīt ĢSM izmeklēšanu saistībā ar iespējamu bioloģisko ieroču lietošanu.
3.2.2. Paredzamie projekta rezultāti
a) |
Jaunattīstības valstu laboratoriju pārstāvju pastiprināta līdzdalība pasākumos, kuru mērķis ir izveidot ĢSM izraudzīto laboratoriju tīklu. |
b) |
Jaunattīstības valstu laboratoriju lielāka iesaiste ĢSM apmācībā. |
3.2.3. Projekta apraksts
Lai nodrošinātu, ka ĢSM tiek uzskatīts par godprātīgu un pilnībā objektīvu, ļoti svarīga ir izvirzīto laboratoriju no globālajiem dienvidiem pilnīga līdzdalība un to iesaistīšanās šajās darbībās, ar ko atbalsta ĢSM. Tādēļ ir būtiski veicināt no šīm valstīm sarakstā iekļauto laboratoriju lielāku iesaisti un līdzdalību šajā procesā, tostarp to līdzdalību īpaši laboratorijām paredzētos darbsemināros, ko organizē ANO dalībvalstis, kā arī to līdzdalību kā novērotājiem apmācības pasākumos, kas paredzēti ĢSM sarakstā iekļautajiem kvalificētajiem ekspertiem, lai nodrošinātu, ka laboratorijas un eksperti apzinās vajadzību pārredzami saskaņot darbības, ar ko atbalsta pienācīgi veiktu izmeklēšanu.
3.2.4. Īstenošanas aģentūras atbildība
Praktiska sagatavošana.
Apspriežoties ar attiecīgām laboratorijām un ANO dalībvalstīm, kuras uzņem pasākumu nolūkā izveidot laboratoriju tīklu, UNODA identificēs tās jaunattīstības valstu laboratorijas, kuru dalība minētajā pasākumā ir jāatbalsta.
Loģistika un administratīvie pakalpojumi.
UNODA sadarbosies UNOPS attiecībā uz loģistikas jautājumiem (piemēram, ceļošanas organizēšanu dalībniekiem).
3.3. Projekts Nr. 3. Informēšanas pasākumi
3.3.1. Projekta mērķis
Pastiprināt ekspertu un laboratoriju no globālajiem dienvidiem izvirzīšanu ĢSM sarakstam.
3.3.2. Paredzamie projekta rezultāti
a) |
Reģionāli informējoši darbsemināri Āfrikā un Centrālamerikā un Dienvidamerikā. |
b) |
Pastiprināta ekspertu un laboratoriju no minētajiem reģioniem izvirzīšana ĢSM sarakstam. |
c) |
lielāka minēto reģionu ekspertu līdzdalība ĢSM prasmju apmācības kursos. |
3.3.3. Projekta apraksts
Lai gan ANO dalībvalstu izvirzīto ekspertu un laboratoriju saraksts ir daudzveidīgs, joprojām pietiekami nav pārstāvētas ANO dalībvalstis no Āfrikas un no Centrālamerikas un Dienvidamerikas (1).
ĢSM godprātīgums un uzskats par tā objektivitāti tiks stiprināts, nodrošinot ekspertu un laboratoriju daudzveidīgu kopumu, no kura UNODA var veikt atlasi apmācības pasākumiem un no kura ANO ģenerālsekretārs var izvēlēties faktiskas izmeklēšanas laikā.
Lai to atbalstītu, katrā no šiem diviem reģioniem tiks rīkoti reģionāli darbsemināri ar mērķi tiešā veidā iesaistīties attiecīgajā speciālo zināšanu jomā valstu galvaspilsētās, lai izskaidrotu ĢSM, tā nozīmi koordinētā starptautiskā reakcijā uz iespējamu bioloģisko ieroču lietošanu un daudzveidīgas ekspertu grupas lomu un nozīmi gadījumā, ja tiek uzsākta ĢSM izmeklēšana. Datus par izvirzīšanu no valstīm šajos reģionos apkopos pēc UNODA ikgadējās verbālnotas visām ANO dalībvalstīm, lai konstatētu, vai ir kāda izmērāma ietekme uz izvirzīšanu. Par precīzu darbsemināru darbības jomu un tajos iesaistīto ANO dalībvalstu skaitu un dalībnieku skaitu tiks galvenokārt lemts, UNODA apspriežoties ar valstīm, kas piedāvā uzņemt darbseminārus, ņemot vērā tādus faktorus ka darbsemināra norises vieta, budžets un attiecīgās valstu spējas. UNODA informēs Padomi par uzņēmējvalstu atlases procesu un šajā sakarā lūgs no Padomes norādījumus un apstiprinājumu.
3.3.4. Īstenošanas aģentūras atbildība
Praktiska sagatavošana.
Apspriežoties ar ANO dalībvalstīm, kuras uzņems darbseminārus, UNODA izstrādās darba kārtību un programmu un atlasīs dalībniekus.
Loģistika un administratīvie pakalpojumi.
UNODA sadarbosies UNOPS attiecībā uz darbsemināru loģistikas jautājumiem, piemēram attiecībā uz ceļošanas organizēšanu dalībniekiem.
3.4. Projekts Nr. 4. Atbalsts Capstone mācībām
3.4.1. Projekta mērķis
Nodrošināt pienācīgu sagatavošanos pilnām lauka mācībām (zināmas kā “ Capstone mācības”), kas plānotas 2020. gada septembrī Vācijā, un sekmīgu to īstenošanu.
3.4.2. Paredzamie projekta rezultāti
a) |
Gatavošanās Capstone mācībām notiek savlaicīgi un vispusīgi. |
b) |
Tiek veiktas Capstone mācību plānošanas misijas, un visi nepieciešamie mācību priekšdarbi ir pabeigti vai apspriesti ar uzņēmējvalsti un organizētājiem. |
c) |
Tiek sniegts atbalsts ekspertu dalībai Capstone mācībās. |
d) |
Atbalsts un konsultācijas, ko sniedz UNODA, lai nodrošinātu, ka ANO dalībvalstis un citi pirms Capstone mācībām ir darījuši pieejamu vispārējo un specializēto aprīkojumu, kas vajadzīgs Capstone mācību norisē. |
3.4.3. Projekta apraksts
Capstone mācības jeb apmācības kulminācijas pasākums ir paredzēts, lai apmācītajiem ekspertiem dotu iespēju pilnā mērā praksē izmantot savas zinātniskās speciālās zināšanas un apgūtās pamatprasmes reālistiskā, lauka apstākļos balstītā pasākumā, gatavojoties faktiskai izvietošanai. Patlaban šādas mācības 2020. gada otrajā pusē plāno Vācijas un Zviedrijas valdības.
Lai nodrošinātu šāda pasākuma panākumus un vērtību, pirms Capstone mācībām ir jāpabeidz vairāki apmācības kursi, lai nodrošinātu, ka eksperti, kas piedalās Capstone mācībās, ir pilnībā apmācīti un sagatavoti. Šie apmācības kursi ir paredzēti iepriekš minētajā projektā Nr. 1. Šajā projektā tiks atbalstīta attiecīgo starptautisko organizāciju, piemēram, Pasaules Veselības organizācijas (PVO), Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE), Interpola, ekspertu un amatpersonu līdzdalība.
Turklāt ANO dalībvalstīm un citiem pirms Capstone mācībām būs jāiegādājas un jānodrošina iesaistītajiem ekspertiem piemērots aprīkojums, piemēram, individuālie aizsardzības līdzekļi, dezinfekcijas līdzekļi, izmeklēšanas aprīkojums, sakaru ierīces un cits nepieciešamais atklāšanas un identificēšanas aprīkojums, kalibrēšanas ierīces un materiāli un fotoaparatūra un ierakstīšanas iekārtas.
No Capstone mācībām gūtajai pieredzei būs liela nozīme informācijas bāzes nodrošināšanā nākamajiem ĢSM apmācības pasākumiem un to uzlabošanā, un trūkumu un problēmu apzināšanā pašreizējā ĢSM operatīvajā struktūrā. Papildus tūlītējai analīzei un iesaistīto ekspertu informēšanai, Capstone mācībām beidzoties, ar finansējumu no citiem avotiem var notikt atsevišķs, īpaši gūtajai pieredzei veltīts pasākums.
Visas attiecīgās darbības tiks veiktas ciešā koordinācijā un sadarbībā starp UNODA un Vācijas un Zviedrijas valdībām.
3.4.4. Īstenošanas aģentūras atbildība
Praktiska sagatavošana.
UNODA apspriedīsies ar Vācijas un Zviedrijas valdībām un citām attiecīgajām ANO dalībvalstīm un partneriem attiecībā uz Capstone mācību praktisko sagatavošanu, tostarp lai izstrādātu to mērķi, scenāriju, programmu un izvērtēšanas mehānismu.
Loģistika un administratīvie pakalpojumi.
UNODA sadarbosies ar UNOPS attiecībā uz Capstone mācību loģistikas jautājumiem, tostarp par ceļošanas organizēšanu dalībniekiem un ekspertiem, kā arī ekipējuma iegādi un transportu.
3.5. Projekts Nr. 5. Atbalsts regulāriem koordinācijas pasākumiem vai darbsemināriem ar attiecīgajiem organizatoriskajiem partneriem
3.5.1. Projekta mērķis
Apzināt un iesaistīt organizatoriskos partnerus, lai sadarbotos ĢSM jomā.
3.5.2. Paredzamie projekta rezultāti
a) |
Tiek sarīkoti vairāki darbsemināri ar attiecīgiem starptautiskajiem partneriem. |
b) |
Tiek izstrādāta un pieņemta jauna sīki izstrādāta kārtība sadarbībai ar šādiem starptautiskiem partneriem, piemēram, pamatnostādnes, ieteicamās darbības procedūras, nolīgumi un saprašanās memorandi. |
3.5.3. Projekta apraksts
Lai panāktu maksimālu ANO sistēmas atbalstu ĢSM un ņemot vērā UNODA ierobežotos resursus, ir būtiski veidot ciešas partnerības ar attiecīgām starptautiskām organizācijām. Sekmīgu vienošanos piemēri attiecībā uz speciālo zināšanu un atbalsta nodrošināšanu gan apmācībai, gan iespējamai izmeklēšanai ir UNODA partnerības ar Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizāciju (OPCW), OIE un PVO, Interpolu un CBRN izcilības centriem.
Šo partnerību tīklu būtu iespējams paplašināt, iekļaujot tajā citas starptautiskas organizācijas, kurām var būt līdzīgas vajadzības apmācības, ekspertu attīstības un aprīkojuma ziņā.
Tādēļ UNODA cenšas apzināt attiecīgos organizatoriskos partnerus, iesaistīties ar tiem, pienācīgi ņemot vērā katrā atsevišķā gadījumā noteiktās pilnvaras, un rīkot virkni darbsemināru, lai apzinātu šos kopīgos aspektus un sadarbības jomas nolūkā nodrošināt saistību uzņemšanos attiecībā uz kopīgiem apmācības pasākumiem, aprīkojumu un speciālajām zināšanām.
3.5.4. Īstenošanas aģentūras atbildība
Praktiska sagatavošana.
UNODA praktiski sagatavos darbsemināru, tostarp izstrādās darba kārtību un programmu un atlasīs dalībniekus.
Loģistika un administratīvie pakalpojumi.
UNODA sadarbosies UNOPS attiecībā uz loģistikas jautājumiem, tostarp attiecībā uz ceļošanas organizēšanu dalībniekiem un ekspertiem.
4. ZIŅOŠANA UN IZVĒRTĒŠANA
UNODA reizi sešos mēnešos informēs Padomi par projekta īstenošanas gaitu.
Noslēdzot projektu, UNODA iesniegs Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijai (“Komisija”) galīgo finanšu un aprakstošo ziņojumu, īsumā ziņojot par katru projektu.
5. ILGUMS
Kopējais paredzētais projekta īstenošanas ilgums ir 32 mēneši – no 2020. gada maija līdz 2022. gada decembrim.
6. SAŅĒMĒJI
Projekta Nr. 1 saņēmēji būs eksperti ĢSM sarakstā, kā arī valstu veselības iestādes un iestādes, pie kurām piesaistīti attiecīgie eksperti.
Projekta Nr. 2 saņēmēji būs izraudzītās laboratorijas, kas piedalās pasākumos, jo īpaši laboratorijas jaunattīstības valstīs.
Projekta Nr. 3 saņēmēji būs valstis tajos ģeogrāfiskajos reģionos, kuri pašlaik nav pietiekami pārstāvēti ĢSM sarakstā. Paplašinot ģeogrāfisko bāzi, no kuras piesaistīt ekspertus un laboratorijas apmācību pasākumiem un misijām, arī pats ĢSM varēs uzlabot to, kā tiek uztverta tā leģitimitāte.
Projekta Nr. 4 saņēmēji būs ANO dalībvalstis un partneri, kas rīko Capstone mācības, kā arī eksperti, kuri piedalās mācībās.
Projekta Nr. 5 saņēmēji būs UNODA, attiecīgie ANO sistēmas departamenti un aģentūras un starptautiskie un reģionālie partneri.
7. ĪSTENOŠANAS AĢENTŪRA – PERSONĀLA JAUTĀJUMI
Šā projekta īstenošana tiks uzticēta UNODA. Šā projekta īstenošana notiks saskaņā ar finansēšanas nolīgumu, kas ir jānoslēdz starp Komisiju un UNODA. UNODA sadarbosies ar UNOPS, kas sniegs loģistikas un administratīvu atbalstu šim projektam. UNOPS loma attiektos tikai uz loģistikas un administratīvo atbalstu.
Tā kā šā projekta īstenošanā pasākumi, kas paredzēti UNODA, nav iekļauti budžetā, būs vajadzīgs papildu personāls. Personāls būs atbildīgs par projekta sekmīgu īstenošanu un rīkos un realizēs pasākumus, kas noteikti tā projektos. Konkrēti, tiek sagaidīts, ka personāls sniegs būtisku pieredzi un speciālās zināšanas apmācības pasākumu izstrādē un īstenošanā un uzturēs sakarus ar attiecīgajiem partneriem, piemēram, starptautiskām un reģionālām organizācijām un laboratorijām. Personālam vajadzēs būt sasniegušam augstu pakāpi (P-5 līmenī ANO sistēmā), ņemot vērā projekta sarežģītību un – saistībā ar apmācības pasākumiem – augsto pieredzes un zināšanu līmeni dažādās jomās, tostarp izvietošanā lauka apstākļos, izmeklēšanā, apmācības pasākumu izstrādē un īstenošanā un bioloģijā un bioloģisko ieroču jomā.
Turklāt UNOPS iesaistīsies projektu īstenošanā, sniedzot administratīvu un loģistikas atbalstu, un jo īpaši apmācības kursu un darbsemināru organizēšanā, proti, galvenokārt rezervējot un izsniedzot biļetes un izmaksājot dalībniekiem dienas naudu. Izmantot UNOPS speciālās zināšanas kā pieredzē balstītu resursu projekta īstenošanai un administratīvā atbalsta sniegšanai būtu labāks risinājums nekā nolīgt administratīvā atbalsta personālu, tā kā pēdējais minētais bieži sagaida, ka pēc projekta beigām turpinās strādāt UNODA, un pastāv risks, ka šāds administratīvais atbalsta personāls tiks izmantots uzdevumiem, kas nav saistīti ar projektiem, jo atradīsies tajā pašā birojā. UNOPS kā īstenošanas aģentūras izmantošana šajā projektā arī dotu UNODA iespēju turpmāk iesaistīt UNOPS ĢSM darbībās, tostarp gadījumā, ja pēc ANO dalībvalstu lūguma tiks faktiski izvietota ĢSM misija. UNOPS rīcībā esošais plašais iepirkuma, piegāžu un transporta tīkls varētu būt ļoti izdevīgs gadījumos, kad misijas panākumi lielā mērā ir atkarīgi no aprīkojuma ātras iepirkšanas un transportēšanas.
8. ES PAMANĀMĪBA
UNODA veic visus vajadzīgos pasākumus, lai informētu par to, ka šo projektu finansē Savienība. Savienības atbalsts tiks norādīts arī ielūgumos un citos dokumentos, kas tiek izplatīti dažādu pasākumu dalībniekiem. UNODA nodrošinās, ka Savienība, ja iespējams, tiek pārstāvēta pasākumos, kurus atbalsta saskaņā ar šo lēmumu.
(1) Tikai sešas Āfrikas dalībvalstis ir izvirzījušas ekspertus, un divas valstis ir izvirzījušas laboratorijas. Tikai piecas Centrālamerikas/Dienvidamerikas valstis ir izvirzījušas ekspertus, un tikai viena ir izvirzījusi laboratoriju.