(1)

Ierosinātās Eiropas pilsoņu iniciatīvas “Beznosacījumu pamatienākumu ieviešana visā ES” mērķis, ko organizatoru grupa grozīja, atbildot uz Komisijas 2020. gada 19. februāra vēstuli (2), ir “noteikt, ka visā ES saskaņā ar tās ekonomikas politiku tiek ieviesti beznosacījumu pamatienākumi, kas nodrošina ikvienas personas materiālo eksistenci un iespēju piedalīties sabiedrības dzīvē. Šis mērķis tiek panākts, ievērojot Eiropas Savienībai Līgumos piešķirtās kompetences.” Iniciatīvas organizatori lūdz Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu par tādu beznosacījumu pamatienākumu ieviešanu visā Savienībā, kuri samazinātu reģionālās atšķirības nolūkā stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju Savienībā, un norāda, ka “tādejādi tiks realizēts Eiropas Savienības Padomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas 2017. gada kopīgajā paziņojumā paustais mērķis, proti, ka “ES un tās dalībvalstis arī atbalstīs efektīvas, ilgtspējīgas un vienlīdzīgas sociālās aizsardzības sistēmas, lai garantētu pamatienākumus” ar mērķi novērst nevienlīdzību.”

(2)

Pielikumā par ierosinātās Eiropas pilsoņu iniciatīvas priekšmetu, mērķiem un kontekstu ir ietverti četri kritēriji, kas raksturo ierosinātos “beznosacījumu pamatienākumus”, proti, tiem vajadzētu būt “vispārējiem”, “individuāliem”, “beznosacījumu” un “pietiekami augstiem”.

(3)

Līgums par Eiropas Savienību (LES) nostiprina Savienības pilsonību un turpina nostiprināt Savienības demokrātisko darbību, cita starpā nosakot, ka katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē, izmantojot Eiropas pilsoņu iniciatīvu.

(4)

Tālab pilsoņu iniciatīvai vajadzīgajām procedūrām un nosacījumiem vajadzētu būt skaidriem, vienkāršiem, viegli īstenojamiem un samērīgiem ar pilsoņu iniciatīvas būtību, lai tiktu veicināta pilsoņu līdzdalība un Savienība kļūtu viņiem pieejamāka.

(5)

Organizatoru grupa atsaucas uz vairākām Līgumu normām, kas tiek uzskatītas par būtiskām, tostarp uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 5. pantu, kurā noteikts, ka dalībvalstis saskaņo savu ekonomikas politiku Savienībā un ka šajā sakarā Padome pieņem pasākumus, jo īpaši šīs politikas vispārīgās pamatnostādnes. Ar minēto normu Savienībai tiek piešķirta kompetence veikt koordināciju ekonomikas un sociālajā jomā, bet tā nav juridiskais pamats, kas ļautu Komisijai iesniegt Savienības tiesību akta priekšlikumu.

(6)

Tomēr, pamatojoties uz Līguma 121. panta 2. punktu, varētu pieņemt Savienības tiesību aktu, lai īstenotu Līgumus par “beznosacījumu pamatienākumiem visā ES” visiem pilsoņiem, kā aicināts ierosinātajā iniciatīvā. Minētā norma ļauj Padomei pēc Komisijas ieteikuma izstrādāt projektu dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm un iesniegt attiecīgu ziņojumu Eiropadomei. Pamatojoties uz Eiropadomes secinājumu, Padome var pieņemt ieteikumu, kurā izklāstītas minētās vispārējās pamatnostādnes.

(7)

Ņemot vērā šos iemeslus, neviena ierosinātās pilsoņu iniciatīvas daļa nav acīmredzami ārpus Komisijas pilnvarām iesniegt Savienības tiesību akta priekšlikumu, lai īstenotu Līgumus, kā noteikts Regulas (ES) 2019/788 6. panta 3. punkta c) apakšpunktā.

(8)

Organizatoru grupa ir sniegusi atbilstīgus pierādījumus, ka tā atbilst Regulas (ES) 2019/788 5. panta 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām, un ir izraudzījusies kontaktpersonas saskaņā ar minētās regulas 5. panta 3. punkta pirmo daļu.

(9)

Iniciatīva nav nedz acīmredzami aizskaroša, nenozīmīga vai maldinoša, nedz arī acīmredzami pretrunā Savienības vērtībām, kas noteiktas Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā, un tiesībām, kas nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(10)

Tāpēc būtu jāreģistrē ierosinātā iniciatīva “Beznosacījumu pamatienākumu ieviešana visā ES”,