(1)

Lēmumā Nr. 1313/2013/ES ir noteikts rescEU tiesiskais regulējums. rescEU ir Savienības līmeņa spēju rezerve, kuras mērķis ir sniegt palīdzību smagās situācijās, kad ar esošajām vispārējām spējām valsts līmenī un spējām, ko dalībvalstis apņēmušās iekļaut Eiropas civilās aizsardzības rezervē, nevar nodrošināt efektīvu reaģēšanu uz dabas un cilvēka izraisītām katastrofām.

(2)

Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2019/570 (2) ir noteikts rescEU sākotnējais sastāvs attiecībā uz tajā iekļautajām spējām un kvalitātes prasībām. rescEU rezervi līdz šim veidoja spējas dzēst meža ugunsgrēkus no gaisa, spējas veikt medicīnisko evakuāciju ar gaisa transportu un neatliekamās medicīniskās palīdzības vienības spējas.

(3)

Saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 12. panta 2. punktu ir jānosaka, no kādām spējām sastāvēs rescEU, ņemot vērā apzinātos un jaunos riskus, vispārējās spējas un to nepietiekamību Savienības līmenī.

(4)

Pēdējo desmitgažu laikā nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu uzliesmojumi, kas var izraisīt pārnesi no cilvēka uz cilvēku, piemēram, Ebolas vīrusslimība, smags akūts respiratorais sindroms (SARS) un Tuvo Austrumu respiratorais sindroms (MERS), ir radījuši pārbaudījumu starptautiskajai sabiedrībai, uz ko nepieciešama koordinēta reakcija, lai ierobežotu šo infekcijas slimību izplatīšanos.

(5)

Pasaules Veselības organizācija (PVO) 2019. gada jūlijā paziņoja, ka Ebolas vīrusslimības uzliesmojums Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR) ir starptautiska sabiedrības veselības ārkārtas situācija, un šis vīruss joprojām uzskatāms par augsta riska slimību. Ebolas vīruss var tikt nejauši pārnests uz Savienību, kā tas jau tika novērots 2013. gada uzliesmojuma laikā Rietumāfrikā.

(6)

Ņemot vērā gan izpētes vakcīnu, gan zāļu ārkārtīgi ierobežoto pieejamību, Ebolas vīrusa pretlīdzekļu krājumu veidošana ir svarīgs sagatavotības pasākums gadījumā, ja notiek slimības pārnese uz Savienību.

(7)

Lai reaģētu uz šāda veida īpaši lipīgu infekcijas slimību izplatību pasaulē, par ko liecina arī jaunais koronavīruss 2019-nCoV un ar to saistītais koronavīrusa slimības Covid-19 uzliesmojums, ir nepieciešama saskaņota dalībvalstu rīcība, lai izvairītos no ārkārtas situācijas eskalācijas visā Savienībā, ko šie uzliesmojumi jau ir smagi skāruši.

(8)

Covid-19, kā arī citu slimību pārneses risku var mazināt, veicot attiecīgus pasākumus, tostarp izmantojot individuālos aizsardzības līdzekļus un citu attiecīgo medicīnisko aprīkojumu.

(9)

Pamatojoties uz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) tehnisko ziņojumu (3), sabiedrības veselības aizsardzības iestādes Savienībā tiek mudinātas paredzēt pietiekamus individuālās aizsardzības līdzekļu krājumus, īpaši veselības aprūpes speciālistiem, kas aprūpē ar Covid-19 inficētus pacientus.

(10)

Lai sagatavotos tālākai Covid-19 izplatībai un līdz minimumam samazinātu iespējamo deficītu, Padome 2020. gada 13. februāra secinājumos (4) par Covid-19 ir aicinājusi Komisiju turpināt izskatīt visas pieejamās iespējas, lai atvieglinātu pieeju individuāliem aizsardzības līdzekļiem, kas vajadzīgi dalībvalstīm.

(11)

Reaģējot uz Padomes secinājumiem, rescEU būtu jāiekļauj medicīnisko pretlīdzekļu, intensīvās terapijas medicīniskā aprīkojuma un individuālo aizsardzības līdzekļu krājumu veidošana nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu apkarošanai.

(12)

Lai nodrošinātu saskaņotību ar citiem Savienības tiesību aktiem, “nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu” definīcijai šajā lēmumā vajadzētu būt definīcijai Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1082/2013/ES (5).

(13)

Saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 12. panta 4. punktu kvalitātes prasības attiecībā uz medicīnisko pretlīdzekļu, intensīvās terapijas medicīniskā aprīkojuma un individuālo aizsardzības līdzekļu spējām rescEU ietvaros būtu jābalsta uz atzītiem starptautiskiem standartiem, ja tādi jau pastāv.

(14)

Tāpēc kvalitātes prasības attiecībā uz medicīniskiem pretlīdzekļiem, piemēram, izpētes vakcīnām un zālēm, būtu jābalsta uz minimālajiem standartiem un prasībām, ko noteikusi Eiropas Medicīnas aģentūra (EMA) un PVO. Intensīvās aprūpes medicīniskā aprīkojuma kvalitātes prasībām būtu jābalstās uz PVO noteiktajiem minimālajiem standartiem, un individuālās aizsardzības līdzekļu kvalitātes prasībām būtu jābalstās uz PVO un ECDC noteiktajiem minimālajiem standartiem.

(15)

Lai sniegtu Savienības finansiālo palīdzību šādu spēju izveidei, pārvaldībai un uzturēšanai saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 21. panta 3. punktu, būtu jānosaka kopējās lēstās izmaksas, kas rodas, nodrošinot minēto spēju pieejamību un izvietojamību. Kopējās lēstās izmaksas būtu jāaprēķina, ņemot vērā Lēmuma Nr. 1313/2013/ES Ia pielikumā izklāstītās attiecināmo izmaksu kategorijas.

(16)

Tāpēc Īstenošanas lēmums (ES) 2019/570 būtu attiecīgi jāgroza.

(17)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 33. panta 1. punktā minētās komitejas atzinumu,