(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (3) mērķis ir visās Savienības zvejniecībās pakāpeniski izskaust izmetumus, ieviešot izkraušanas pienākumu attiecībā uz tādu sugu nozvejām, kurām noteikti nozvejas limiti.

(2)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. pantā paredzēts pieņemt daudzgadu plānus, kas ietver saglabāšanas pasākumus zvejniecībām, kuras attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā izmanto konkrētus krājumus.

(3)

Šādos daudzgadu plānos ietver detalizētus noteikumus par to, kā īstenot izkraušanas pienākumu, un Komisijai var tikt piešķirtas pilnvaras minētos noteikumus sīkāk precizēt, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, ko izstrādājušas dalībvalstis.

(4)

Vadoties pēc kopīgā ieteikuma, ko iesniegusi Beļģija, Spānija, Francija, Īrija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste, ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2018/2034 (4) tika izveidots 2019.–2021. gada izmetumu plāns dažām demersālajām zvejniecībām, kas darbojas ziemeļrietumu ūdeņos.

(5)

Eiropas Parlaments un Padome 2019. gada 19. martā pieņēma Regulu (ES) 2019/472, ar ko izveido daudzgadu plānu krājumiem, kurus zvejo rietumu ūdeņos, un zvejniecībām, kuras šos krājumus izmanto. Minētās regulas 13. pants pilnvaro Komisiju, pamatojoties uz dalībvalstu izstrādātiem kopīgiem ieteikumiem, pieņemt deleģētos aktus, lai minēto regulu papildinātu ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta a)–e) apakšpunktā prasīto detalizēto informāciju par to, kā īstenot izkraušanas pienākumu attiecībā uz visiem to sugu krājumiem rietumu ūdeņos, kurām saskaņā ar tās pašas regulas 15. panta 1. punktu piemēro izkraušanas pienākumu.Beļģija, Spānija, Francija, Īrija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste ir tieši ieinteresētas ziemeļrietumu ūdeņu zvejniecību pārvaldībā. Pēc apspriešanās ar Ziemeļrietumu ūdeņu konsultatīvo padomi un Pelaģisko krājumu konsultatīvo padomi minētās dalībvalstis 2019. gada 6. jūnijā iesniedza Komisijai jaunu kopīgu ieteikumu par 2020. un 2021. gada izmetumu plānu dažām demersālajām zvejniecībām, kas darbojas ziemeļrietumu ūdeņos. 2019. gada 22. augustā kopīgais ieteikums tika grozīts.

(6)

Dalībvalstu iesniegtajā jaunajā kopīgajā ieteikumā bija ierosināts turpināt virkni tehnisko papildpasākumu, kuru mērķis ir palielināt selektivitāti un samazināt nevēlamas nozvejas attiecībā uz zvejniecībām vai sugām, uz ko attiecas izkraušanas pienākums, un kuri uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta a) apakšpunkta pamata ar Deleģēto regulu (ES) 2018/2034 tika ieviesti 2019.–2021. gada periodā.

(7)

2019. gada 14. augustā stājās spēkā jauna regula par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem – Regula (ES) 2019/1241. Tās VI pielikumā ir paredzētas īpašas normas attiecībā uz tehniskiem pasākumiem ziemeļrietumu ūdeņos, un tās ietver arī noteikumus par linuma acs izmēru, saistītiem nosacījumiem un piezveju. Turklāt minētās regulas VI pielikuma 3. punktā ir atsauce uz Deleģēto regulu (ES) 2018/2034. Regulas (ES) 2019/1241 15. pants pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu, papildinātu, atceltu Regulas (ES) 2019/1241 pielikumos izklāstītos tehniskos pasākumus vai noteiktu atkāpes no tiem, arī saistībā ar izkraušanas pienākuma īstenošanu.

(8)

Pārejas pasākumi Regulā (ES) 2019/1241 nav paredzēti. Tāpēc, lai nodrošinātu šīs deleģētās regulas un Regulas (ES) 2019/1241 saderību, Regulā (ES) 2019/1241 paredzētie nosacījumi jāpiemēro, vienlaikus ņemot vērā pašreizējo izņēmuma situāciju. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) ir novērtējusi kopīgo ieteikumu un secinājusi (5), ka izmaiņas, kas ierosinātas, lai palielinātu selektivitāti ziemeļrietumu ūdeņos, ir jēgpilnas un nodrošina lielāku selektivitāti salīdzinājumā ar iepriekš noteiktajiem zvejas rīkiem. Šo kopīgo ieteikumu dalībvalstis ir izstrādājušas un iesniegušas un ZZTEK ir novērtējusi pirms Regulas (ES) 2019/1241 stāšanās spēkā, un tāpēc atsauces uz minēto regulu nav tikušas izdarītas. Tomēr, ņemot vērā pašreizējo izņēmuma situāciju, Komisija uzskata, ka, pamatojoties uz tai patlaban pieejamo informāciju no kopīgā ieteikuma un ZZTEK novērtējuma, nav neviena elementa, kas liecinātu par to, ka papildus ierosinātie tehniskie pasākumi neatbilst prasībām, kas attiecībā uz tehniskajiem pasākumiem noteiktas Regulas (ES) 2019/1241 15. pantā.

(9)

Lai palielinātu zvejas rīku selektivitāti un samazinātu nevēlamas nozvejas Ķeltu jūrā, Īrijas jūrā un ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, ir lietderīgi iekļaut vairākus selektivitātes pasākumus, kas piemērojami demersālajās zvejniecībās. Minētie tehniskie pasākumi attiecīgi būtu jāpiemēro 2020. un 2021. gadā.

(10)

No attiecīgām zinātniskajām struktūrām ir saņemts zinātniskais pienesums, ko izskatījusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) (6). Komisija attiecīgos pasākumus ir iesniegusi rakstiskai apspriešanai ekspertu grupā, kuras sastāvā ir 28 dalībvalstis un Eiropas Parlaments novērotāja statusā.

(11)

Komisija uzskata, ka gadījumos, kad mirušo izmetumu relatīvais apjoms ir salīdzinoši mazs, pragmatiska un apdomīga pieeja zvejniecību pārvaldībā ir uz laiku atļaut atbrīvojumus, saprotot, ka pretējā gadījumā netiktu vākti dati, kas, ņemot vērā izkraušanas pienākuma pilnīgu īstenošanu, ir būtiski nepieciešami pareizai un uz informāciju balstītai izmetumu pārvaldībai.

(12)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2034, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, kas apliecina augstus izdzīvotības rādītājus, tika iekļauts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzētais izdzīvotības atbrīvojums no izkraušanas pienākuma attiecībā uz Norvēģijas omāru, kas ar zivju ķeramajiem groziem, zivju krātiņveida lamatām vai venteriem nozvejots ICES (7) 6. un 7. apakšapgabalā. Minētie pierādījumi iepriekšējos gados ir tikuši izvērtēti, un ZZTEK ir secinājusi (8), ka atbrīvojums ir pamatots. Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināts minētā atbrīvojuma piemērošanu turpināt. Tā kā apstākļi nav mainījušies, minēto atbrīvojumu būtu jāturpina piemērot 2020. un 2021. gadā.

(13)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2034, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, kas apliecina augstus izmetumu izdzīvotības rādītājus, tika iekļauts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz parasto jūrasmēli, kas ir mazāka par minimālo saglabāšanas references izmēru (MSRI) un ar traļiem ar traļa durvīm, kuru linuma acs izmērs ir 80–99 mm, nozvejota ICES 7.d rajonā ne vairāk kā sešu jūras jūdžu attālumā no krasta un ārpus identificētiem zivju mazuļu apgabaliem. Minētie pierādījumi iepriekšējos gados ir tikuši izvērtēti, un ZZTEK ir secinājusi (9), ka pierādījumi ir pietiekami. Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināts atbrīvojuma piemērošanu turpināt. Tā kā apstākļi nav mainījušies, minēto atbrīvojumu būtu jāturpina piemērot 2020. un 2021. gadā.

(14)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2034 tika iekļauts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz Norvēģijas omāru, kas ICES 7. apakšapgabalā nozvejots ar grunts traļiem, kuru linuma acs izmērs ir 100 mm vai lielāks, un attiecībā uz Norvēģijas omāru, kas tajā pašā apgabalā nozvejots ar grunts traļiem, kuru linuma acs izmērs ir 70–99 mm un kuros līdztekus izmantoti zvejas rīku selektivitātes risinājumi (TRI un TR2 zvejniecības). Lai apliecinātu augstus Norvēģijas omāra izdzīvotības rādītājus minētajā zvejniecībā, dalībvalstis ir iesniegušas zinātniskus pierādījumus. Pierādījumi ir tikuši iesniegti ZZTEK, kas secinājusi (10), ka ar Seltra tipa trali veiktais izdzīvotības pētījums ir nodrošinājis pietiekamus datus, taču novērtēt vispārējo ietekmi uz Norvēģijas omāra plašo zvejniecību, kurā izmanto citus zvejas rīkus, joprojām ir grūti. ZZTEK ir norādījusi: pieņemot, ka relatīvi augstais izdzīvotības rādītājs attiecas uz visiem zvejas rīkiem, izmetumu īpatsvars minētajā zvejniecībā varētu būt salīdzinoši neliels. Tāpēc minētais atbrīvojums būtu jāpiemēro 2020. un 2021. gadā.

(15)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2034 tika iekļauts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz Norvēģijas omāru, kas ICES 6.a rajonā ne vairāk kā divpadsmit jūras jūdžu attālumā no krasta nozvejots, izmantojot traļus ar traļa durvīm, kuru linuma acs izmērs ir 80–110 mm. Lai apliecinātu augstus Norvēģijas omāra izdzīvotības rādītājus minētajā zvejniecībā, dalībvalstis ir iesniegušas zinātniskus pierādījumus. Pierādījumi ir tikuši iesniegti ZZTEK, kas secinājusi, ka izdzīvotības pētījums ir labi pamatots un uzrāda relatīvi augstu izdzīvotības rādītāju. Tāpēc minētais atbrīvojums būtu jāpiemēro 2020. un 2021. gadā.

(16)

Kamēr detalizēti zinātniskie pierādījumi par izdzīvotības rādītājiem visos flotes segmentos un zvejas rīku, apgabalu un sugu kombinācijās vēl nebija iesniegti, Deleģētajā regulā (ES) 2018/2034 tika iekļauts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz rajveidīgajām zivīm, kas ICES 6. un 7. apakšapgabalā nozvejotas ar jebkāda tipa zvejas rīkiem. Tomēr ZZTEK uzskata, ka izdzīvotības rādītāji ar dažiem izņēmumiem kopumā ir stabili (11), bet norāda, ka ir vajadzīgas sīkākas ziņas. Lai vāktu relevantos datus, zveja ir jāturpina. Tāpēc atbrīvojumu var piešķirt, bet būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantus datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Dalībvalstīm, kas ir tieši ieinteresētas pārvaldībā, katru gadu līdz 1. maijam būtu jāiesniedz a) ceļvedis, kurš izstrādāts, lai palielinātu izdzīvotību un novērstu ZZTEK konstatētās datu nepilnības, un kurš katru gadu jānovērtē ZZTEK, un b) gada ziņojumi par izdzīvotības programmas gaitu un minētajā programmā izdarītajām izmaiņām vai korekcijām.

(17)

Izvērtējot rajveidīgo zivju izdzīvotības rādītājus, ir konstatēts, ka dzegužrajas (Leucoraja naevus) izdzīvotības rādītājs ir ievērojami zemāks nekā citām sugām. Turklāt zinātniskā izpratne par minētās sugas izdzīvotības modeli šķiet vājāka. Taču, ja šī suga tiktu izslēgta no atbrīvojuma, zveja un nepārtraukta, precīza datu vākšana nenotiktu. Relevantie pierādījumi ir tikuši iesniegti ZZTEK, kura secinājusi (12), ka ir sākti divi jauni pētījumi par eksperimentiem, kas saistīti ar dzegužrajas izdzīvotību, taču, lai viena vai divu gadu laikā pieņemtu galīgo spriedumu par izdzīvotības rādītājiem, vajadzīgs vairāk novērojumu. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāpiešķir tikai uz diviem gadiem un steidzami jāizstrādā jauni pētījumi un uzlaboti izdzīvotības pasākumi, kuri pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 1. maijam jāiesniedz novērtēšanai ZZTEK.

(18)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2034 tika iekļauti izdzīvotības atbrīvojumi attiecībā uz jūras zeltpleksti, kas ICES 7.d, 7.e, 7.f un 7.g rajonā nozvejota ar vairāksienu tīkliem vai traļiem ar traļa durvīm. Lai apliecinātu augstus jūras zeltplekstes izdzīvotības rādītājus minētajā zvejniecībā, dalībvalstis ir iesniegušas zinātniskus pierādījumus. Pierādījumi ir tikuši iesniegti ZZTEK, kas secinājusi, ka izdzīvotības pētījums ir labi pamatots un uzrāda relatīvi augstu izdzīvotības rādītāju. Tāpēc minētais atbrīvojums būtu jāpiemēro 2020. un 2021. gadā.

(19)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2034 tika iekļauts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz sugām, kas ziemeļrietumu ūdeņos (ICES 5., 6. un 7. apakšapgabals) nozvejotas ar zivju ķeramajiem groziem, zivju krātiņveida lamatām un venteriem. Lai apliecinātu augstus minētajā zvejniecībā nozvejoto sugu izmetumu izdzīvotības rādītājus, dalībvalstis ir iesniegušas zinātniskus pierādījumus. Pierādījumi ir tikuši iesniegti ZZTEK, kas secinājusi, ka no zivju krātiņveida lamatām un zivju ķeramajiem groziem izmesto sugu izdzīvotība, visticamāk, ir ievērojama. Tāpēc minēto atbrīvojumu var piemērot 2020. un 2021. gadā.

(20)

Jaunajā kopīgajā ieteikumā ir ierosināts paplašināt izdzīvotības atbrīvojumu attiecībā uz jūras zeltpleksti, kas ICES 7.a–7.k rajonā nozvejota ar kuģiem, kuri izmanto rāmja traļus, kuru dzinēja jauda nepārsniedz 221 kW un garums nepārsniedz 24 metrus, kuri zvejo ne vairāk kā 12 jūras jūdžu attālumā no krasta un kuru tralējuma ilgums nepārsniedz 1 h 30 min, un ar kuģiem, kuri izmanto rāmja traļus, kuru dzinēja jauda ir lielāka par 221 kW un kuri izmanto pretakmeņu aizsargvirvi vai bentisko izvadplātni. Lai apliecinātu augstus jūras zeltplekstes izmetumu izdzīvotības rādītājus minētajā zvejniecībā, dalībvalstis ir iesniegušas zinātniskus pierādījumus. Pierādījumi ir tikuši iesniegti ZZTEK, kas secinājusi (13), ka zinātniskā informācija ir kvalitatīva. Tomēr ZZTEK ir norādījusi, ka dati neaptver visas attiecīgās dalībvalstis, ka izdzīvotību minētajā zvejniecībā ietekmē daudzi faktori un ka tā ir ļoti mainīga. ZZTEK ir norādījusi, ka ir iesniegti jauni pierādījumi par jūras zeltplekstes vitalitāti izmešanas brīdī zvejniecībā, kurā izmanto rāmja trali Anglijas dienvidrietumu ūdeņos. Dalībvalstis ir izstrādājušas trīsgadu projektu ar mērķi tiešu novērojumu ceļā iegūt aplēses par jūras zeltplekstes izdzīvotību ICES 7.d, 7.f un 7.g rajonā, tomēr ICES 7.h, 7.j un 7.k rajonu projekts neaptver. Minētais projekts palīdzēs sagatavot ceļvedi un pierādījumus, kas vajadzīgi, lai izvērtētu ierosināto atbrīvojumu. ZZTEK ir norādījusi, ka dalībvalstīm būtu jāapraksta, kā ierosinātais atbrīvojums ir saistīts ar piezvejas samazināšanas plānu, kas attiecas uz jūras zeltplekstes krājumiem ICES 7.h, 7.j, 7.k rajonā. Minētajos apstākļos attiecībā uz jūras zeltpleksti ICES 7.h, 7.j, 7.k rajonā noteiktā atbrīvojuma ilgums būtu jāierobežo līdz vienam gadam, lai joprojām būtu iespējams vākt datus, un būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantos datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Tāpēc minēto atbrīvojumu attiecībā uz jūras zeltpleksti ICES 7.h, 7.j, 7.k rajonā var piemērot līdz 2020. gada 31. decembrim, un attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic papildu izmēģinājumi un pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam jāiesniedz informācija novērtēšanai ZZTEK.

(21)

Jaunajā kopīgajā ieteikumā ir ierosināts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz jūras zeltpleksti, kas ICES 7.d rajonā nozvejota ar dāņu vadiem. Lai apliecinātu augstus jūras zeltplekstes izmetumu izdzīvotības rādītājus minētajā zvejniecībā, dalībvalstis ir iesniegušas zinātniskus pierādījumus. Pierādījumi ir tikuši iesniegti ZZTEK, kas secinājusi (14), ka pētījuma dati par izdzīvotības rādītājiem ir ticami un nodrošina stabilas aplēses par izdzīvotību minētajā zvejniecībā. Tāpēc minētais atbrīvojums būtu jāiekļauj jaunajā izmetumu plānā 2020. un 2021. gadam.

(22)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2034 tika iekļauti de minimis atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma dažās zvejniecībās. Dalībvalstu iesniegtos pierādījumus ir izskatījusi ZZTEK, kas secinājusi (15), ka dalībvalstu iesniegtajos dokumentos ir minēti pamatoti argumenti, kuri apliecina selektivitātes palielināšanas grūtības un nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksu nesamērīgumu un dažos gadījumos ir papildināti ar izmaksu kvalitatīvu novērtējumu. Ņemot vērā to, ka apstākļi nav mainījušies, ir lietderīgi, ievērojot jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosinātos procentuālos apjomus, arī turpmāk piemērot de minimis atbrīvojumus attiecībā uz:

(23)

Jaunajā kopīgajā ieteikumā ir ierosināts de minimis atbrīvojums no izkraušanas pienākuma attiecībā uz:

(24)

Dalībvalstu iesniegtos pierādījumus par jaunajiem de minimis atbrīvojumiem attiecībā uz stavridām un makreli, kas ICES 6. apakšapgabalā un ICES 7.b–7.k rajonā nozvejota ar kuģiem, kuri izmanto grunts traļus, zvejas vadus un rāmja traļus, ir izskatījusi ZZTEK, kas secinājusi (16): pierādījums, ka nevēlamu nozveju izkraušana rada saistītās izmaksas, nav pietiekams, lai pierādītu minēto izmaksu nesamērīgumu. Par prioritāti būtu jānosaka selektivitātes uzlabošana attiecīgajās zvejniecībās, jo tā samazinātu nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksas. Turklāt ZZTEK ir norādījusi, ka, ieviešot īpašus tehniskos pasākumus kuģiem, kas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem darbojas Ķeltu jūras aizsardzības zonā, būtu iespējams samazināt stavridu, makreles un citu sugu nevēlamu nozveju. Minēto pasākumu iedarbīgums būtu jāuzrauga. Ņemot vērā nepieciešamību zvejas darbību turpināt, lai nodrošinātu vajadzīgo datu vākšanu, minētos atbrīvojumus var piešķirt uz vienu gadu, bet būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantos datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic papildu izmēģinājumi un pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam jāiesniedz informācija novērtēšanai ZZTEK. Tāpēc minētie atbrīvojumi būtu jāpiemēro provizoriski līdz 2020. gada 31. decembrim.

(25)

Dalībvalstu iesniegtos pierādījumus par jauno de minimis atbrīvojumu attiecībā uz parasto jūrasmēli, kas ICES 7.d, 7.e, 7.f, 7.g un 7.h rajonā nozvejota ar kuģiem, kuri izmanto ar flāmu plātni aprīkotus rāmja traļus, ir izskatījusi ZZTEK, kas secinājusi (17), ka būtu vajadzīgi dati par citām dalībvalstīm, ne tikai par Beļģiju un Īriju. Turklāt dalībvalstu veiktajos izmēģinājumos izmantotās flāmu plātnes iedarbīgums varētu būt ierobežots, un tā varētu arī nenodrošināt nevēlamu nozveju samazinājumus, kādi novēroti minētajos izmēģinājumos. ZZTEK ir norādījusi: pieņemot, ka patlaban izmantotā flāmu plātne uzlabo selektivitāti parastās jūrasmēles zvejā, lieti noderētu informācija, kas pierādījumus papildinātu. Ņemot vērā nepieciešamību zvejas darbību turpināt, lai nodrošinātu vajadzīgo datu vākšanu attiecībā uz 7.h, 7.j, 7.k rajonu, jauno atbrīvojumu var piešķirt uz vienu gadu, bet būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantos datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic papildu izmēģinājumi un pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam jāiesniedz informācija novērtēšanai ZZTEK. Tāpēc minētais atbrīvojums būtu jāpiemēro provizoriski līdz 2020. gada 31. decembrim.

(26)

Dalībvalstu iesniegtos pierādījumus par jauno de minimis atbrīvojumu attiecībā uz jauktu sugu demersālo zvejniecību, kurā darbojas kuģi, kas ICES 7.a rajonā zvejo brūno garneli, izmantojot rāmja traļus, ir izskatījusi ZZTEK, kas secinājusi (18), ka atbrīvojumu pamato tas, ka būtisku selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti un nevēlamas nozvejas manipulēšanas izmaksas ir nesamērīgas. Tomēr ZZTEK ir norādījusi, ka atbrīvojuma pamatošanas nolūkos ir iesniegta vien ierobežota kvalitatīvā informācija un ka sniegtā informācija varētu nebūt reprezentatīva. Ņemot vērā sniegto informāciju, izmetumu apjoms varētu būt ļoti neliels un de minimis atbrīvojums varētu nebūt vajadzīgs. Tāpēc minēto atbrīvojumu var piemērot 2020. un 2021. gadā.

(27)

Dalībvalstu iesniegtos pierādījumus par jauno de minimis atbrīvojumu attiecībā uz megrimiem, kas mazāki par MSRI un nozvejoti ar kuģiem, kuri izmanto grunts traļus un rāmja traļus, un attiecībā uz kaproīdām un Ziemeļatlantijas argentīnu, kas nozvejotas ar kuģiem, kuri izmanto grunts traļus, ir izskatījusi ZZTEK, kas secinājusi (19), ka dalībvalstu iesniegtie dati ir ierobežoti un pierādījums, ka nevēlamu nozveju izkraušana rada saistītās izmaksas, nav pietiekams, lai pierādītu minēto izmaksu nesamērīgumu. ZZTEK ir norādījusi, ka par prioritāti būtu jānosaka selektivitātes uzlabošana attiecīgajās zvejniecībās, jo tā samazinātu nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksas. Ņemot vērā nepieciešamību zvejas darbību turpināt, lai nodrošinātu vajadzīgo datu vākšanu, minētos atbrīvojumus var piešķirt uz vienu gadu, bet būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantos datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic papildu izmēģinājumi un pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam jāiesniedz informācija novērtēšanai ZZTEK. Tāpēc minētie atbrīvojumi būtu jāpiemēro provizoriski līdz 2020. gada 31. decembrim.

(28)

Dalībvalstu iesniegtos pierādījumus par jauno de minimis atbrīvojumu attiecībā uz pikšu, kas nozvejota ar kuģiem, kas ICES 7.b, 7.c un 7.e–7.k rajonā izmanto grunts traļus, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks, ir izskatījusi ZZTEK, kas secinājusi (20), ka saskaņā ar iesniegto informāciju selektivitātes uzlabojumus pikšas zvejniecībā ir grūti panākt, neradot būtiskus pārdodamās nozvejas īstermiņa zudumus. ZZTEK ir norādījusi, ka īpaši tehniskie pasākumi Ķeltu jūras aizsardzības zonā nevēlamu pikšas nozveju, visticamāk, samazinās līdz mazākam apjomam, taču izvērtēt iespējamos sasniegumus vēl ir pāragri. Ņemot vērā nepieciešamību zvejas darbību turpināt, lai nodrošinātu vajadzīgo datu vākšanu, minēto atbrīvojumu var piešķirt uz vienu gadu, bet būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantos datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic papildu izmēģinājumi un pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam jāiesniedz informācija novērtēšanai ZZTEK. Tāpēc minētie atbrīvojumi būtu jāpiemēro provizoriski līdz 2020. gada 31. decembrim.

(29)

Dalībvalstu iesniegtos pierādījumus par jauno de minimis atbrīvojumu attiecībā uz pikšu, kas mazāka par MSRI un Norvēģijas omāra zvejniecībā ūdeņos uz rietumiem no Skotijas ICES 6.a rajonā nozvejota ar kuģiem, kas izmanto grunts traļus, kuru linuma acs izmērs nepārsniedz 119 mm, ir izskatījusi ZZTEK, kas secinājusi (21), ka analīzes pamatojums ir nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksu nesamērīguma analīze. ZZTEK ir norādījusi, ka izmaksas šķiet saprātīgas, tomēr nav objektīvu līdzekļu, ar ko novērtēt, vai tās ir reālistiskas vai arī var tikt uzskatītas par nesamērīgām. Ņemot vērā nepieciešamību zvejas darbību turpināt, lai nodrošinātu vajadzīgo datu vākšanu, minēto atbrīvojumu var piešķirt uz vienu gadu, bet būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantos datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam jāiesniedz informācija novērtēšanai ZZTEK. Tāpēc minētie atbrīvojumi būtu jāpiemēro provizoriski līdz 2020. gada 31. decembrim.

(30)

Lai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) noteikšanas vajadzībām nodrošinātu ticamas izmetumu apjoma aplēses, gadījumos, kad de minimis atbrīvojums ir balstīts uz ekstrapolāciju, jo dati ir ierobežoti un informācija par floti nepilnīga, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek sniegti pareizi un verificējami dati par visu floti, uz kuru attiecas minētais atbrīvojums.

(31)

Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantam Komisija ir ņēmusi vērā gan ZZTEK veikto novērtējumu, gan to, ka dalībvalstīm jānodrošina izkraušanas pienākuma pilnīga īstenošana. Vairākos gadījumos zvejas darbība un datu vākšana ir jāturpina, lai atbildētu uz ZZTEK piezīmēm. Minētajos gadījumos ir lietderīgi zvejniecību pārvaldībā ievērot pragmatisku un apdomīgu pieeju, atbrīvojumus piešķirot uz laiku. Ja šādi atbrīvojumi netiktu piešķirti, netiktu vākti dati, kas, ņemot vērā izkraušanas pienākuma pilnīgu īstenošanu, ir nepieciešami pareizai un uz informāciju balstītai izmetumu pārvaldībai.

(32)

Vadoties pēc jaunā kopīgā ieteikuma, ir lietderīgi Deleģēto regulu (ES) 2018/2034 atcelt un aizstāt ar jaunu aktu.

(33)

Šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu zvejas sezonas plānošanu un saistītās saimnieciskās darbības, tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Tā būtu jāpiemēro no 2020. gada 1. janvāra,