(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome 2007. gada martā ar Regulu (EK) Nr. 260/2007 (2) (“galīgā regula”) noteica galīgo antidempinga maksājumu konkrētu volframa elektrodu importam, kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 8101 99 10 un ex 8515 90 80 (TARIC kodi 8101991010 un 8515908010) un kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”).

(2)

Galīgajā regulā tika noteikts antidempinga maksājums 17,0 % līdz 41,0 % apmērā atlasīto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, veiktajam importam un maksājuma likme 63,5 % apmērā visu pārējo ĶTR ražotāju eksportētāju izcelsmes importam.

(3)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas (“iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšana”) Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 508/2013 (3) nolēma saglabāt spēkā esošo antidempinga maksājumu.

(4)

Komisija 2017. gada 2. septembrīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu (4) par tādu konkrētu antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām, kuri noteikti ĶTR izcelsmes volframa elektrodu importam.

(5)

Pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar 11. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulā (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (5) (“pamatregula”), 2018. gada 27. februārī iesniedza divi Savienības ražotāji (“pieprasījuma iesniedzēji”), kuri veido 100 % no kopējā volframa elektrodu ražošanas apjoma Eiropas Savienībā (“Savienība”).

(6)

Pieprasījuma iesniedzēji tajā norādīja, ka pēc pasākumu beigšanās dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarē, iespējams, turpinātos vai atkārtotos.

(7)

Konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu tam, lai sāktu termiņbeigu pārskatīšanu, Komisija 2018. gada 31. maijāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (6) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(8)

Dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2017. gada 1. aprīļa līdz 2018. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(9)

Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laika posmam no 2014. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (turpmāk “attiecīgais periods”).

(10)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, kuras vēlas piedalīties izmeklēšanā. Turklāt Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu īpaši informēja pieprasījuma iesniedzējus, zināmos volframa elektrodu importētājus un lietotājus Savienībā, ĶTR iestādes un zināmos ĶTR ražotājus, aicinot tos sadarboties.

(11)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Netika saņemtas ne piezīmes par izmeklēšanas sākšanu, ne uzklausīšanas pieprasījumi.

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja importētājus pieteikties un sniegt konkrētu informāciju, kas vajadzīga, lai lemtu par to, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi.

(14)

No 46 nesaistītajiem importētājiem, ar kuriem notika saziņa, pieteicās pieci uzņēmumi. Tomēr divi no tiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neimportēja ĶTR izcelsmes volframa elektrodus, bet trīs pārējie ražotāji apgalvoja, ka tie ir lietotāji, nevis importētāji, un tikai viens no viņiem vēlējās kļūt par ieinteresēto personu. Vēl viens importētājs pieteicās vēlākā izmeklēšanas posmā, un tam tika piešķirts ieinteresētās personas statuss. Tādējādi importētāju izlase netika veidota.

(15)

Lai lemtu, vai ir nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus zināmos ražotājus ĶTR sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Komisija turklāt lūdza ĶTR pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus iespējamos ražotājus ĶTR, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(16)

Trīs ĶTR ražotāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Ņemot vērā ražotāju, kas sadarbojās, nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga, un pieprasīja visiem Ķīnas ražotājiem, kuri iesniedza ar atlasi saistītās atbildes, aizpildīt anketu.

(17)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja lietotājus pieteikties un sadarboties. Kā paskaidrots 14. apsvērumā, pieteicās trīs lietotāji, bet tikai viens vēlējās kļūt par ieinteresēto personu.

(18)

Komisija nosūtīja anketas abiem Savienības ražotājiem, trim ĶTR ražotājiem, kuri pieteicās atlases procesā, un Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”). Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas tikai no abiem Savienības ražotājiem un viena Ķīnas uzņēmuma Shaanxi Yuheng Tungsten & Molybdenum Industrial Co., Ltd. Šis uzņēmums bija ražojis pārskatāmo ražojumu, kas definēts 32. apsvērumā, tomēr tobrīd bija apturējis ražošanu, nodarbojoties vienīgi ar tirdzniecību.

(19)

Tāpēc nesadarbojās ne ĶV, ne pārskatāmā ražojuma ražotāji (7) ĶTR, neatkarīgi no tā, vai tie veica eksportu. Komisija informēja ražotājus par sadarbības trūkuma sekām, tomēr izmeklēšanā nesadarbojās neviens ražotājs.

(20)

Komisija lūdza un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Ievērojot pamatregulas 16. pantu, pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos.

(21)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka varētu pastāvēt nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija atzina par pareizu sākt izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(22)

Tādējādi, lai savāktu datus, kas vajadzīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta eventuālai piemērošanai, paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja visus zināmos ražotājus ĶTR sniegt III pielikumā prasīto informāciju par procedūras sākšanu attiecībā uz izejresursiem, kurus izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā. Šajā sakarā informāciju sniedza divi Ķīnas ražotāji.

(23)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumu par nozīmīgajiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā paskaidrots 18. apsvērumā, tā nosūtīja anketu arī ĶV. No ĶV atbilde netika saņemta.

(24)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija arī aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt apstiprinošus pierādījumus par to, ka ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Šajā sakarā ne no ĶV, ne no ražotājiem ĶTR netika saņemta ne informācija, ne papildu pierādījumi.

(25)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja arī, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tai, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, varētu būt vajadzīgs izvēlēties atbilstošu reprezentatīvo valsti, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

(26)

Komisija 2018. gada 8. novembrī darīja pieejamu pirmo paziņojumu lietā (“2018. gada 8. novembra paziņojums”), lūdzot ieinteresēto personu viedokli par attiecīgajiem avotiem, kurus Komisija varētu izmantot normālās vērtības noteikšanai. 2018. gada 8. novembra paziņojumā tika uzskaitīti visi ražošanas faktori, piemēram, materiāli, enerģija un darbaspēks, ko ražotāji eksportētāji izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā. Turklāt, ņemot vērā kritērijus, kas nosaka neizkropļotu cenu vai atsauces vērtību izvēli, Komisijas dienesti šajā posmā noteica, ka iespējamās reprezentatīvās valstis varētu būt Brazīlija, Meksika, Krievija un Turcija. 2018. gada 8. novembra paziņojumā arī tika norādīts, ka attiecībā uz galvenā izejmateriāla izmaksām tiek plānots izmantot starptautiskas atsauces vērtības.

(27)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja 10 dienu laikā sniegt piezīmes. Piezīmes tika saņemtas no abiem Savienības ražotājiem. Jo īpaši Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka izmaksas Turcijā ir labāks pamats nekā izmaksas Meksikā, Brazīlijā vai Krievijā.

(28)

Saņemtās abu Savienības ražotāju sniegtās piezīmes Komisija aplūkoja 2018. gada 6. martā sniegtajā otrajā paziņojumā par normālās vērtības noteikšanas avotiem (“2018. gada 6. marta paziņojums”). Pamatojoties uz tobrīd pieejamo informāciju, 2019. gada 6. marta paziņojumā Turcija tika noteikta par vispiemērotāko reprezentatīvo valsti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu. Turklāt 2019. gada 6. marta paziņojumā tika norādīts, ka attiecībā uz darbaspēka un elektroenerģijas izmaksām Komisija paredz izmantot Turcijas Statistikas institūta publicētos datus. Tika arī norādīts, ka, pamatojoties uz pieejamo informāciju, šķiet, ka pārskatāmais ražojums ārpus ĶTR un Savienības netiek ražots. Tāpēc Komisija norādīja, ka tā plāno izmantot publiski pieejamus datus no abiem Savienības ražotājiem, kas sadarbojās, attiecībā uz pieskaitāmajām izmaksām, PVA izmaksām un peļņu. Attiecībā uz izejmateriāla (volframa oksīda, kas iekļauts amonija paravolframātā (“APV”)) neto cenu tiks izmantota starptautiskā atsauces vērtība Platts Metals Week, ko publicē ASV Ģeoloģiskās izpētes Valsts derīgo izrakteņu informācijas centrs.

(29)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja 10 dienu laikā sniegt piezīmes, taču piezīmes netika saņemtas.

(30)

Komisija 2019. gada 6. maijā izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, pamatojoties uz kuriem tā paredzēja saglabāt antidempinga maksājumus (“galīgā izpaušana”). Visām personām tika dots laiks, kurā tās varēja sniegt piezīmes par informācijas izpaušanu un pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(31)

Viena persona iesniedza piezīmes, uzsverot jautājumus, kas jau ir pienācīgi izskaidroti šajā regulā. Uzklausīšanas pieprasījumi netika saņemti.

(32)

Pārskatāmais ražojums ir tāds pats kā sākotnējā izmeklēšanā, proti, metināšanas elektrodi no volframa, ieskaitot volframa stieņus un stiegras metināšanas elektrodiem, kuri satur 94 masas % vai vairāk volframa, izņemot ar vienkāršu saķepināšanu izgatavotus, kuri sagriezti vai nesagriezti vajadzīgajā garumā un kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 8101 99 10 un ex 8515 90 80 (TARIC kodi 8101991010 un 8515908010) (“pārskatāmais ražojums”).

(33)

Pārskatāmo ražojumu izmanto metināšanā un līdzīgos procesos, tostarp volframa inertas gāzes (TIG) ekranētā loka metināšanā, plazmas loka metināšanā un griešanā. Šos procesus izmanto ļoti dažādās rūpniecības nozarēs, piemēram, celtniecībā, kuģu būvē, automašīnu ražošanā, kuģu tehnikā, inženierķīmijā, kodoltehnikā un kosmiskajā aviācijā, kā arī naftas un gāzes vados. Pamatojoties uz fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām un dažādo ražojuma veidu savstarpējo aizvietojamību no lietotāja viedokļa, šajā procedūrā visus volframa elektrodus uzskata par vienu ražojumu.

(34)

Ieinteresētās personas nesniedza piezīmes par līdzīgo ražojumu. Tādējādi šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā tika apstiprināts, kā jau tas tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, ka ražojumam, ko ražo un pārdod ĶTR iekšzemes tirgū, un ražojumam, kuru Savienības ražotāji ražo un pārdod Savienībā, ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un galalietojumi. Tāpēc tie ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(35)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings no ĶTR varētu turpināties vai atkārtoties.

(36)

Kā jau minēts 18. un 19. apsvērumā, šajā izmeklēšanā nesadarbojās neviens Ķīnas ražotājs. Ķīnas ražotāji nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, tostarp datus par eksporta cenām un izmaksām, iekšzemes cenām un izmaksām, jaudu, ražošanu, ieguldījumiem utt. Tāpat ne ĶV, ne Ķīnas ražotāji nesniedza nekādas piezīmes par pierādījumiem lietas materiālos, tostarp ziņojumā. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja pieejamos faktus.

(37)

Komisija informēja Ķīnas iestādes un abus Ķīnas ražotājus, kuri pieteicās atlases procesā, par pamatregulas 18. panta 1. punkta piemērošanu un deva tiem iespēju sniegt piezīmes. Netika saņemtas piezīmes, kas varētu mainīt pamatregulas 18. panta piemērošanu.

(38)

Tādējādi turpmāk izklāstītie konstatējumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību saskaņā ar pamatregulas 18. pantu ir balstīti uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz pieprasījumā ietverto informāciju, uz ieinteresēto personu sniegto informāciju, uz pamatregulas 14. panta 6. punkta datubāzē pieejamo statistiku, kā arī uz citiem turpmāk attiecīgi norādītiem publiskiem avotiem.

(39)

Attiecībā uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu statistikas dati no pamatregulas 14. panta 6. punkta datubāzes liecina, ka Savienībā no ĶTR tika importēti 45 000–50 000 kg volframa elektrodu, kas veido 40–50 % no kopējā patēriņa Savienībā. Tādējādi Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā faktiskais imports ir bijis reprezentatīvs, un tāpēc pārbaudīja, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings ir turpinājies.

(40)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir teikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(41)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja [..] tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Kā sīkāk paskaidrots tālāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja – pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, bija pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(42)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā noteikts: “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā, inter alia, iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

(43)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, novērtējot, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, cita starpā ņem vērā elementu nepilnīgo sarakstu iepriekšminētajā noteikumā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, novērtējot, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā viena vai vairāku šo elementu iespējamo ietekmi uz attiecīgā ražojuma cenām un izmaksām eksportētājvalstī. Tā kā šis saraksts ir nekumulatīvs, ne visi elementi ir jāņem vērā, lai konstatētu būtiskus kropļojumus. Turklāt, novērtējot dažādus saraksta elementus, var izmantot vienus un tos pašus faktiskos apstākļus. Tomēr jebkurš secinājums par būtiskiem kropļojumiem 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem iesniegtajiem pierādījumiem. Vispārējā novērtējumā par kropļojumu esību var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, jo īpaši tad, ja eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementi uztic valdībai būtiskas pilnvaras iejaukties tirgus spēkos, tādējādi norādot, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē.

(44)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā teikts – “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā — šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē”.

(45)

Sākot izmeklēšanu, ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot izmeklēšanas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos. Šajā sakarā Komisija izmantoja ziņojumu (8), kas apliecināja, ka pastāv būtiska valdības iejaukšanās daudzos ekonomikas līmeņos, ieskaitot konkrētus būtisku ražošanas faktoru kropļojumus (piemēram, saistītus ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejmateriāliem un darbaspēku), kā arī konkrētās nozarēs (piemēram, tērauda un ķīmisko vielu nozarē). Izmeklēšanas sākumposmā ziņojums tika iekļauts izmeklēšanas materiālos. Arī pieprasījumā tika ietverti daži attiecīgi pierādījumi, kas papildina ziņojumu.

(46)

Pieprasījuma iesniedzējs pieprasījumā norāda uz ziņojumā uzskaitītajiem kropļojumiem volframa ražošanas nozarē, kuri ir šādi:

(47)

Komisija pārbaudīja, vai bija pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Komisija to veica, pamatojoties uz lietā esošajiem pierādījumiem, tostarp uz ziņojumā ietvertajiem pierādījumiem, kuri balstās uz publiski pieejamiem avotiem, jo īpaši uz Ķīnas tiesību aktiem, publicētiem oficiāliem Ķīnas politikas dokumentiem, starptautisku organizāciju publicētiem ziņojumiem vai akadēmisko aprindu pārstāvju veiktiem pētījumiem/rakstiem, uz ko īpaši norādīts ziņojumā. Minētajā analīzē tika pētīta būtiska valdības iejaukšanās valsts ekonomikā kopumā, kā arī konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, aptverot pārskatāmo ražojumu.

(48)

Kā norādīts 18. un 19. apsvērumā, ne ĶV, ne Ķīnas ražotāji nesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas atbalstītu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, ieskaitot ziņojumu un pieprasījuma iesniedzēju sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā gadījumā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(49)

Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskas tirgus ekonomikas” koncepcija. Minētā koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka ĶTR ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums”. Valsts īpašumā esošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks”, un valsts ir pilnvarota “nodrošināt tās nostiprināšanu un izaugsmi” (9). Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet šādi iejaukties tā ir tieši pilnvarota. Priekšstats par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos uzsvērts, ka tas ir vispārējs princips. Lielisks piemērs ir Ķīnas īpašuma tiesības: tās attiecas uz sociālisma pirmo fāzi un uztic valstij uzturēt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Citi īpašuma veidi tiek pieļauti, un likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (10).

(50)

Turklāt saskaņā ar Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma. Pēc tam, kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā. Pēc tā pirmā teikuma “Sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma” tika iekļauts šāds jauns otrais teikums: “Noteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma.” (11) Tas ilustrē ĶKP kontroli pār ĶTR ekonomikas sistēmu. Šāda kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdības īsteno plašu makroekonomisko kontroli, kā ietvaros darbojas brīvā tirgus spēki.

(51)

Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomiskajiem apstākļiem brīvā tirgū, Ķīnas valsts īsteno intervencionistisku ekonomikas politiku (12). Ķīnas iestāžu izmantotie intervencionistiskie ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi, ieskaitot rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī normatīvās vides aspektus.

(52)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Šo plānu kopums aptver plašu un sarežģītu nozaru un starpnozaru politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus. Provinču līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts plānos tiek izvirzīti plašāki mērķi. Plānos precizēts arī veids, kā atbalstīt attiecīgās nozares, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Dažos plānos ir skaidri formulēti mērķi attiecībā uz izlaidi. Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķas rūpniecības nozares un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.). Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir efektīvi jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Plānu saistošais raksturs un tas, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, liek ekonomikas dalībniekiem ievērot plānos noteiktās prioritātes (sk. arī 3.3.1.5. punktu) (13).

(53)

Otrkārt, finanšu resursu piešķiršanas līmenī Ķīnas finanšu sistēmā dominē valsts īpašumā esošas komercbankas. Veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības rūpniecības politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (sk. arī 3.3.1.8. punktu) (14). Tas pats attiecas uz pārējiem Ķīnas finanšu sistēmas elementiem, tādiem kā kapitāla vērtspapīru tirgi, obligāciju tirgi, privātā kapitāla tirgi u. c. Šīm finanšu sektora daļām gan ir mazāka nozīme nekā banku nozarei, taču institucionāli un darbības ziņā tās nav veidotas tā, lai panāktu finanšu tirgu maksimāli efektīvu darbību, bet gan lai nodrošinātu kontroli un ļautu iejaukties valstij un ĶKP (15).

(54)

Treškārt, attiecībā uz normatīvo vidi valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumi regulāri tiek izmantoti, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti konkrēti paredz, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr šo mērķu būtība nav noteikta, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (16). Līdzīgi arī ieguldījumu jomā Ķīnas valdība saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi kā pār valsts, tā pār privāto ieguldījumu piesaisti un apjomu. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto par nozīmīgu instrumentu rūpniecības politikas mērķu atbalstam, piemēram, valsts kontroles saglabāšanai galvenajās nozarēs vai iekšzemes rūpniecības stiprināšanai (17).

(55)

Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz konkrētām pamataksiomām, kas paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo efektīvu resursu sadali, kas atbilstu tirgus principiem (18).

(56)

ĶTR uzņēmumi, kas darbojas valsts īpašumā un kontrolē un atbilstīgi valsts stratēģiskai uzraudzībai vai norādījumiem, veido būtisku ekonomikas daļu.

(57)

Valsts īpašumtiesības volframa nozarē Ķīnas valdībai joprojām ir ievērojamā apjomā. Daudzi lielie uzņēmumi, kas nodarbojas ar volframa ieguvi, pieder valstij, jo volframa ieguves licences lielākoties tiek piešķirtas valstij piederošiem uzņēmumiem (19).

(58)

Attiecībā uz valsts kontroli valdība un ĶKP uztur struktūras, kas nodrošina to nepārtrauktu ietekmi uz uzņēmumiem. Valsts (un daudzos aspektos arī ĶKP) ne tikai aktīvi formulē un pārrauga to, kā atsevišķi uzņēmumi īsteno vispārējo ekonomikas politiku, bet arī pastāv uz tiesībām piedalīties šo uzņēmumu lēmumu pieņemšanā par to darbību. Elementi, kas norāda uz valdības kontroli pār uzņēmumiem volframa ražošanas nozarē, ietver ieguves licences, ieguldījumu ierobežojumus un eksporta ierobežojumus (20). Turklāt 13. piecgades plānā krāsaino metālu ražošanas nozarei (“13. PP krāsaino metālu ražošanas nozarei”) ir daudz detalizētu mērķu un kvotu (21).

(59)

Valsts īstenotā stratēģiskā uzraudzība un sniegtās vadlīnijas šajā nozarē tiek analizētas 3.3.1.4. un 3.3.1.5. punktā turpmāk. Valdības kontroles un iejaukšanās augstais līmenis volframa ražošanas nozarē, kā aprakstīts turpmāk, pat privātīpašumā esošiem volframa ražotājiem liedz darboties tirgus apstākļos.

(60)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka volframa elektrodu tirgu ĶTR lielā mērā apkalpo uzņēmumi, kuri ir pakļauti Ķīnas valdības kontrolei un stratēģiskai uzraudzībai vai vadlīnijām.

(61)

Ķīnas valsts var ietekmēt cenas un izmaksas, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos. Var uzskatīt, ka Ķīnas tiesību aktos paredzētās attiecīgo valsts iestāžu tiesības iecelt un atcelt no amata valsts uzņēmumu galveno vadību atspoguļo atbilstīgās īpašumtiesības (22), turklāt ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos ir vēl viens kanāls, caur kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar Ķīnas uzņēmumu tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trim ĶKP locekļiem, kā paredzēts ĶKP konstitūcijā (23)) un uzņēmumam ir jānodrošina partijas organizācijas darbībai vajadzīgie apstākļi. Izrādās, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP politiska principa veidā ir pastiprinājusi pretenzijas uz darījumdarbības lēmumu kontroli valsts īpašumā esošajos uzņēmumos. Tiek ziņots arī, ka ĶKP izdara spiedienu uz privātiem uzņēmumiem, izvirzot priekšplānā “patriotismu” un partijas disciplīnas ievērošanu (24). Tiek ziņots, ka 2017. gadā partijas pirmorganizācijas bija 70 % no aptuveni 1,86 miljoniem privātīpašumā esošajiem uzņēmumiem, un pieaug spiediens uz to, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (25). Šie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā, tostarp volframa ražošanas nozarē. Tādējādi tiek konstatēts, ka šie noteikumi attiecas arī uz volframa elektrodu ražotājiem un to izejresursu piegādātājiem.

(62)

Konkrēti volframa ražošanas nozarē (kas ietver pārskatāmo ražojumu) pastāv ciešas saiknes starp nozarē darbojošos uzņēmumu lēmumu pieņemšanas procesiem un valsti, jo īpaši ĶKP. Volframa ražotāji apvienojas Ķīnas Volframa ražošanas apvienībā (“ĶVRA”), kas ir daļa no Ķīnas Krāsaino metālu ražošanas nozares apvienības. Pēdējā nepārprotami seko valdības politikai, mudinot darbiniekus un locekļus cita starpā darīt zināmu un īstenot Lianghui garu (26). ĶVRA īsteno valdības politiku, kā rezultātā Ķīnas tirgū rodas izmaksu un cenu kropļojumi. 2016. gadā astoņi lieli ĶTR ražotāji paziņoja par plāniem samazināt volframa koncentrātu izlaidi, Ķīnas Volframa ražošanas nozares apvienība lūdza saviem biedriem samazināt ražošanas apjomu un Ķīnas Valsts rezervju birojs rīkoja konkursus, lai iegādātos volframa koncentrātus. Tā kā ĶTR tiek saražoti vairāk nekā 80 % no pasaules volframa ražošanas apjoma, šādi pasākumi ietekmē volframa cenas gan Ķīnā, gan arī pasaulē. Otrkārt, lielākā daļa no volframa ieguves kvotas ir sadalīta starp sešiem lieliem valsts uzņēmumiem: China Minmetals, Aluminium Corporation of China, China Northern Rare Earth Group High-Tech, Xiamen Tungsten, China Southern Rare Earth Group, Guangdong Rare Earth Industry Group (27). Tādējādi valsts klātbūtne volframa ražošanas nozarē Ķīnā tiek īstenota gan tieši valsts uzņēmumos, gan arī ar ĶVRA starpniecību.

(63)

Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos (sk. arī 3.3.1.8. punktu), kā arī izejmateriālu un izejresursu nodrošināšana kropļo tirgu vēl vairāk (28).

(64)

Pamatojoties uz visu iepriekš minēto, tiek secināts, ka valsts klātbūtne volframa ražošanas nozares uzņēmumos, kā arī finanšu nozarē un citās izejresursu nozarēs apvienojumā ar sistēmu, kas aprakstīta 3.3.1.3. punktā un turpmāk, ļauj ĶV iejaukties attiecībā uz cenām un izmaksām.

(65)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā tiek noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visas ekonomikas nozares, ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un katra pārvaldes līmeņa iestāde uzrauga, kā attiecīgais zemākais valdības līmenis īsteno plānus. Kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek virzīti uz tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (29).

(66)

ĶV cieši kontrolē un reglamentē volframa ražošanas nozari. Tas ir apstiprināts 13. PP krāsaino metālu ražošanas nozarei un 13. PP attiecībā uz derīgo izrakteņu resursiem, kā arī tiesību aktos par derīgo izrakteņu ieguves un pārstrādes regulēšanu, eksportu un ieguldījumiem volframa ražošanas nozarē.

(67)

13. PP attiecībā uz derīgo izrakteņu resursiem volframs ir viens no 24 stratēģiskajiem derīgajiem izrakteņiem, kuri ir “būtiski elementi derīgo izrakteņu resursu makrokontrolē, uzraudzībā un pārvaldībā” (30). Turklāt plāns ierobežo volframa rūdas kopējo ieguves apjomu līdz 120 000 tonnām gadā (31) un paredz stabilizēt derīgo izrakteņu ieguves apjomu un konsolidēt volframa resursu bāzes uz dienvidu Jiangxi, Hunan (Chenzhou). Tajā arī ir noteikts mērķis, ka vidēji lielām raktuvēm jābūt vairāk nekā 12 % no visām raktuvēm, un paredzēts nodrošināt uzņēmumu koncentrāciju un tirgū konkurētspējīgu lielu un vidēju raktuvju attīstību (32).

(68)

13. PP krāsaino metālu ražošanas nozarei ir noteiks mērķis “uzlabot volframam u.c. piemērojamos ražošanas ierobežojumus un vērtības aizsardzības mehānismus; [un] samērīgi koriģēt un kontrolēt volframa ieguves apjoma kontroles rādītājus” (33).

(69)

Turklāt volframs ir iekļauts to ražojumu sarakstā, uz kuriem attiecas izvedmuitas nodokļi (34), eksporta licencēšanas prasības (35), kā arī valsts tirdzniecība (36). Tas kopā ar stingru ražošanas kvotu kontroli un Valsts rezervju biroja (37) rīcībā esošām lielām rezervēm ļauj ĶV kontrolēt volframa piedāvājumu Ķīnā.

(70)

Tāpēc tiek konstatēts, ka ĶV pastāv valsts politika, kas ietekmē brīvā tirgus spēkus attiecībā uz volframa un volframa metināšanas elektrodu ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem normāli darboties.

(71)

Turklāt Komisija norāda, ka, lai gan nav jāveic analīze attiecībā uz izejmateriāliem, kas izmantoti pārskatāmā ražojuma ražošanā, lai noteiktu, vai valsts politika ietekmē brīvā tirgus spēkus volframa elektrodu nozarē, tā konstatēja, ka uz galveno izejmateriālu, APV, Ķīnā attiecas eksporta licencēšana (38).

(72)

ESAO Rūpniecisko izejmateriālu eksporta ierobežojumu sarakstā eksporta licences atzītas par eksporta ierobežojumu veidu (39). Eksporta licences ļauj valdībai kontrolēt eksportētājus un eksportēto preču daudzumus (40), tādējādi dodot tai iespēju būtiski ierobežot eksportu, saglabājot ražojumu iekšējā tirgū. Tas savukārt var radīt lielāku piedāvājumu, kas ne vienmēr ir saistīts ar palielinātu pieprasījumu, iespējams, samazinot iekšzemes cenas. Tas var liecināt par kropļojumu iekšzemes ražošanas nozarē, kura par izejresursu izmanto ierobežoto preci, netiešas subsidēšanas veidā (41). Tādējādi APV eksporta licences rada papildu stimulu Ķīnas ražošanas nozarei ražot un eksportēt par zemākām cenām, jo pakārtotajai ražošanas nozarei attiecīgā ražojuma ražošanā ir pieejami lētāki izejmateriāli. Tas ietekmē konkurences attiecības starp attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu, jo Ķīnas ražošanas nozare var ražot un eksportēt pārskatāmo ražojumu, samaksājot cenu, kas eksporta licencēšanas dēļ neizriet no tirgus spēku neierobežotas darbības.

(73)

Kopumā Komisija konstatēja, ka ĶV pastāv valsts politika, kas ietekmē brīvā tirgus spēkus arī attiecībā uz galveno izejmateriālu (APT), kuru izmanto volframa elektrodu ražošanai.

(74)

Saskaņā ar lietā pieejamo informāciju Ķīnas bankrota sistēma šķiet nepiemērota, lai sasniegtu savus galvenos mērķus, tādus kā prasījumu un parādu pilnīga segšana un kreditoru un debitoru likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tā pamatā, šķiet, ir fakts, ka, lai gan Ķīnas bankrota tiesības formāli balstās uz līdzīgiem principiem kā atbilstīgie tiesību akti citās valstīs, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nepietiekama izpilde. Vispārzināms, ka bankrotu joprojām ir maz attiecībā pret valsts ekonomikas lielumu jo īpaši tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt valsts loma maksātnespējas procesos joprojām ir spēcīga un aktīva, un bieži vien tai ir tieša ietekme uz procesu rezultātu (42).

(75)

Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām Ķīnā (43). Visa zeme ir Ķīnas valsts īpašumā (kopīpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētas zeme). Tās sadale joprojām ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti: daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (44). Turklāt iestādes, piešķirot zemi, bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politiskos mērķus, ieskaitot ekonomikas plānu īstenošanu (45).

(76)

Tāpēc šķiet, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti pienācīgi nedarbojas, un rezultātā, saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot un iegādājoties zemi ĶTR, rodas kropļojumi. Šie tiesību akti ir piemērojami arī volframa nozarē, tostarp pārskatāmā ražojuma ražotājiem eksportētājiem.

(77)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka volframa nozarē ir bijusi diskriminējoša bankrota un īpašuma tiesību jomas tiesību aktu piemērošana vai nepietiekama to izpilde, tostarp attiecībā uz pārskatāmo ražojumu.

(78)

Uz tirgu balstīta algu sistēma ĶTR nevar pilnībā attīstīties, jo darba ņēmēju un darba devēju tiesības uz kolektīvu organizāciju tiek ierobežotas. Ķīna nav ratificējusi vairākas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (46). Valsts tiesību aktos noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaistīšanās darba koplīguma slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (47). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem ierobežo piekļuvi visam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam. Rezultātā darba ņēmēji, kuriem nav reģistrēta dzīvesvieta vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kam ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (48). Šie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas ĶTR ir izkropļotas.

(79)

Arī volframa nozarē, tostarp volframa elektrodu nozarē, tiek ievērota aprakstītā Ķīnas darba tiesību sistēma. Tādējādi volframa nozari skar algu izmaksu kropļojumi – gan tieši (pārskatāmā ražojuma ražošanā), gan netieši (ja tiek izmantots kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darbaspēka sistēma).

(80)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka volframa nozarē, tostarp attiecībā uz pārskatāmo ražojumu, tika kropļotas algu izmaksas.

(81)

Kapitāla pieejamība uzņēmumiem ĶTR ir dažādos veidos izkropļota.

(82)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmā liela nozīme ir valsts īpašumā esošām bankām (49), un, piešķirot piekļuvi finansējumam, tās ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi nefinanšu valsts uzņēmumiem bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašumtiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valsts īpašumā esošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus ieceļ amatā ĶKP) (50) un, tāpat kā nefinanšu valsts uzņēmumi, bankas regulāri īsteno valdības izstrādāto valsts politiku. Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu ar likumu noteiktu pienākumu veikt darījumus saskaņā ar valsts ekonomikas un sociālās attīstības vajadzībām un vadoties pēc valsts rūpniecības politikas (51). To papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finanses uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (52).

(83)

Lai gan tiek atzīts, ka varētu būt dažādi tiesību instrumenti, kas attiecas uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālus noteikumus kā nepieciešamību pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju, nozīmīgi pierādījumi liecina, ka minētajiem noteikumiem ir tikai sekundāra nozīme dažādu juridisko instrumentu piemērošanā (53). Arī iepriekšējās tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās gūtie konstatējumi ir likuši secināt to pašu (54).

(84)

Turklāt obligāciju reitings un kredītnovērtējums dažādu iemeslu dēļ bieži vien ir izkropļoti – arī tādēļ, ka riska novērtējumu ietekmē firmas stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un netiešo valdības garantiju spēks. Aplēses pārliecina, ka Ķīnas kredītnovērtējumi sistemātiski atbilst zemākiem starptautiskajiem novērtējumiem (55).

(85)

Rezultātā rodas nosliece piešķirt aizdevumus valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem, lielām privātām firmām ar labiem sakariem un firmām, kas darbojas nozīmīgākajās rūpniecības nozarēs, un tas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas visiem tirgus dalībniekiem nav vienādas.

(86)

Otrkārt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku ienākumu no ieguldījumiem. To ilustrē nesenais to līdzekļu īpatsvara pieaugums valsts sektorā, kurus uzņēmumi aizņēmušies, kaut arī strauji samazinājusies rentabilitāte, kas liecina, ka mehānismi, kuri darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai.

(87)

Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nomināla procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valsts izraisīti kropļojumi. Faktiski to aizdevumu daļa, kuri ir atsauces likmes līmenī vai kuros tā netiek pārsniegta, joprojām ir 45 % no visiem aizdevumiem, un šķiet, ka tiek pastiprināta mērķtiecīgu kredītu izmantošana, jo kopš 2015. gada šī daļa ir ievērojami palielinājusies, kaut arī ekonomikas apstākļi ir pasliktinājušies. Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tas izraisa pārmērīgu kapitāla izmantošanu.

(88)

Kopējais kreditēšanas pieaugums ĶTR liecina par mazāku kapitāla sadales efektivitāti, un nav pazīmju, ka kreditēšanas ierobežojumi kļūtu stingrāki, ko varētu gaidīt neizkropļotā tirgus vidē. Rezultātā pēdējos gados ir strauji palielinājies ienākumus nenesošu aizdevumu apjoms. Saskaroties ar situāciju, kad kļūst aizvien vairāk riskanto parādu, Ķīnas valdība ir izvēlējusies novērst maksājumu saistību neizpildi. Tāpēc ar sliktajiem parādiem saistītie jautājumi tiek risināti, refinansējot parādu un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus vai nododot īpašumtiesības uz parādu (piemēram, izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizācijas mijmaiņas darījumus), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus.

(89)

Būtībā, kaut arī nesen ir tikuši veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu ĶTR ietekmē nozīmīgas sistēmiskas problēmas un kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos.

(90)

Konkrēti volframa nozarē gan 13. PP krāsaino metālu ražošanas nozarei, gan 13. PP attiecībā uz derīgo izrakteņu resursiem ir paredzēta virkne atbalsta pasākumu un subsīdiju, lai atbalstītu attiecīgās ražošanas nozares, tostarp volframa ražošanas nozari (56). Tā kā 13. PP krāsaino metālu ražošanas nozarei un 13. PP attiecībā uz derīgo izrakteņu resursiem volframa ražošanas nozare ir iekļauta to nozaru sarakstā, kuras atbalsta valsts, un tā kā bankas veido savu aizdevumu politiku saskaņā ar šiem plāniem (sk. 53. apsvērumu), ražotājiem eksportētājiem un to piegādātājiem ir piekļuve preferenciālam finansējumam, kā aprakstīts šajā punktā (57).

(91)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka volframa elektrodu ražotājiem bija piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts.

(92)

Komisija norāda, ka ziņojumā aprakstītie kropļojumi neattiecas tikai uz volframa nozari vispār vai uz volframa metināšanas elektrodu nozari. Gluži pretēji – pieejamie pierādījumi liecina, ka 3.3.1.1.–3.3.1.5. punktā un ziņojuma I daļā aprakstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visām ekonomikas nozarēm. Tas pats attiecas uz aprakstītajiem ražošanas faktoriem 3.3.1.6.–3.3.1.8. punktā un ziņojuma II daļā.

(93)

Lai ražotu volframa metināšanas elektrodus, galvenais izejresurss ir amonija paravolframāts (“APV”). Ja volframa metināšanas elektrodu ražotāji iegādājas šos izejresursus / slēdz līgumu par tiem, tad cenas, ko ražotāji maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami saistītas ar tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kuri minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā / kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(94)

Rezultātā ne vien nav iespējams izmantot volframa metināšanas elektrodu iekšzemes pārdošanas cenas, bet arī izejresursu izmaksas (ieskaitot izejmateriālus, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir izkropļotas, jo cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā aprakstīts ziņojuma I un II daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejmateriālu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti ĶTR, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem un tā tālāk.

(95)

Analīze 3.3.1.2.–3.3.1.9. punktā, kurā aplūkoti visi pieejamie pierādījumi par ĶTR iejaukšanos savā ekonomikā kopumā, kā arī volframa nozarē (ieskaitot pārskatāmo ražojumu), liecina, ka cenas un izmaksas, arī izejmateriālu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Tādējādi un ņemot vērā, ka ĶV un ĶTR ražotāji nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā gadījumā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(96)

Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā punktā, normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstīgām ražošanas un pārdošanas izmaksām atbilstošā reprezentatīvā valstī. Komisija atgādina, ka izmeklēšanā nesadarbojās neviens Ķīnas ražotājs un ka netika iesniegtas pretenzijas, ka kādas iekšzemes izmaksas nebūtu izkropļotas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē.

(97)

Reprezentatīvās valsts izvēle balstījās uz šādiem kritērijiem:

(98)

Kā minēts 26. apsvērumā, 2018. gada 8. novembra paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā ir apzinājusi četras iespējamās reprezentatīvās valstis (Brazīlija, Meksika, Krievija un Turcija), un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un ierosināt citas valstis.

(99)

Attiecībā uz reprezentatīvo valsti pēc 2018. gada 8. novembra paziņojuma Komisija saņēma informāciju no Savienības ražošanas nozares.

(100)

Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka izmaksas Turcijā ir labāks pamats nekā izmaksas Meksikā, Brazīlijā vai Krievijā. Tas ir tāpēc, ka izmaksas šajās trijās valstīs ir izkropļotas dažādu iemeslu dēļ, tostarp augstā inflācijas līmeņa un valdības sniegtas aizsardzības dēļ.

(101)

Savienības ražošanas nozare apstrīdēja jo īpaši Krievijas atbilstību, apgalvojot, ka enerģijas cenas ir ļoti izkropļotas. Tā apstiprināja šo faktu, atsaucoties uz Komisijas nesenajiem konstatējumiem amonija nitrāta lietā (Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1703). Tā kā, kā paskaidrots 108. apsvērumā, Komisija šai izmeklēšanai par attiecīgo reprezentatīvo valsti izvēlējās Turciju, jo konstatēja, ka no visām iespējamajām reprezentatīvajām valstīm Turcijai ir visdetalizētākie statistikas dati par darbaspēka izmaksām, nav nepieciešams izskatīt šo prasību un pārbaudīt enerģijas kropļojumus Krievijā saistībā ar šo procedūru.

(102)

Attiecībā uz ekonomikas attīstības līmeni Komisija norāda, ka saskaņā ar Pasaules Bankas datiem (60) visas 98. apsvērumā uzskaitītās valstis ir vienā un tajā pašā ienākumu līmenī (vidēji augsti ienākumi), tāpēc tās šajā ziņā ir vienlīdz piemērotas būt par reprezentatīvajām valstīm.

(103)

Komisija 2019. gada 6. marta paziņojumā informēja ieinteresētās personas, ka, pamatojoties uz pieejamo informāciju, pārskatāmais ražojums tika ražots tikai ĶTR un Savienībā. Par šo jautājumu piezīmes netika saņemtas.

(104)

Tā kā ir pieejama vairāk nekā viena iespējamā reprezentatīvā valsts, Komisija atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajam ievilkumam ņēma vērā attiecīgo publisko datu pieejamību reprezentatīvajā valstī.

(105)

Komisija ņēma vērā volframa elektrodu ražošanas faktoru nozīmi. Papildus visnozīmīgākajam izejmateriālam, proti, APV, kas veido lielāko daļu galaražojuma izmaksu, otrais un trešais visnozīmīgākais faktors bija darbaspēks un elektroenerģija. Līdz ar to Komisija salīdzināja četras potenciālās reprezentatīvās valstis saistībā ar informācijas kvalitāti par darbaspēka un elektroenerģijas izmaksām.

(106)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, Komisija noteica, ka Turcijai ir visdetalizētākie statistikas dati par darbaspēka izmaksām no visām iespējamajām reprezentatīvajām valstīm. Turcijas Statistikas institūts publicē detalizētas darbaspēka izmaksas katrā saimnieciskās darbības jomā. Tādēļ darbaspēka izmaksas parasto metālu ražošanas nozarē ir publiski pieejamas. Tāpat bija pieejami detalizēti elektroenerģijas cenu dati attiecībā uz rūpnieciskajiem lietotājiem.

(107)

Ņemot vērā Savienības ražošanas nozares sniegto informāciju, kā arī attiecīgo publisko datu pieejamību reprezentatīvajā valstī, Komisija savā 2019. gada 6. marta paziņojumā ierosināja par reprezentatīvo valsti izmantot Turciju un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas.

(108)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi un lietā pieejamos datus, Komisija izmantoja Turcijas datus, lai noteiktu attiecīgās darbaspēka un elektroenerģijas izmaksas atbilstošā reprezentatīvā valstī saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

(109)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu “normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības” un tā “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”.

(110)

Komisija 2018. gada 8. novembra paziņojumā norādīja – lai aprēķinātu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā nevarēja izmantot importa datus no atbilstošām reprezentatīvām valstīm, lai noteiktu galvenā ražošanas faktora vērtību. Tas ir saistīts ar lielajām atšķirībām, kādas ir starp importa cenām par HS kodu, kas aptver galveno izejmateriālu (APV) un arī citus ražojumus četrās iespējamajās reprezentatīvajās valstīs. Tā vietā, lai noteiktu neizkropļotas izmaksas galvenajam izejmateriālam, tika izmantota starptautiska atsauces vērtība, ko publicējis ASV Ģeoloģiskās izpētes Valsts derīgo izrakteņu informācijas centrs.

(111)

Par darbaspēka izmaksu un elektroenerģijas izmaksu avotu Komisija izmantoja Turcijas Statistikas institūta sniegtos datus.

(112)

Komisija 2018. gada 8. novembra paziņojumā centās izveidot tādu ražošanas faktoru un avotu sākotnējo sarakstu, kurus paredzēts izmantot attiecībā uz visiem ražošanas faktoriem, kā materiāliem, enerģiju un darbaspēku, ko ražotājs, kurš sadarbojas, izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā.

(113)

Tā kā Ķīnas ražotāji nesadarbojās, Komisija ražošanas faktoru noteikšanai izmantoja informāciju no pieprasījuma iesniedzējiem un diviem respondentiem, kuri sniedza paziņojuma par procedūras sākšanu III pielikumā prasītos datus.

(114)

Komisija nesaņēma piezīmes par konkrētiem ražošanas faktoriem.

(115)

Ņemot vērā visu pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju, ir noteikti šādi ražošanas faktori un attiecīgā gadījumā saistītā tarifa pozīcija.

1. tabula

Ražošanas faktori

(116)

Galvenais izejmateriāls pārskatāmā ražojuma ražošanā ir APV. Komisija 2019. gada 6. marta paziņojumā norādīja, ka tā ir paredzējusi izmantot Platts Metals Week starptautisko atsauces vērtību, ko savos ikmēneša derīgo izrakteņu apsekojumos publicē ASV Ģeoloģiskās izpētes Valsts derīgo izrakteņu informācijas centrs (61).

(117)

APV ir jāpārvērš par volframa metāla pulveri, pirms to var izmantot par izejmateriālu volframa elektrodu ražošanai.

(118)

Tā kā starptautiskajā atsauces vērtībā APV cena tiek norādīta atkarībā no tā volframa oksīdu satura un ir arī jāpieskaita pārvēršanas izmaksas, atsauces vērtību dati tika koriģēti, izmantojot koeficientu 1,26 un pieskaitot EUR 0,767 par kilogramu pārveidotā materiāla. Šīs pārvēršanas izmaksas, uz ko norādīja Savienības ražošanas nozare, tika darītas zināmas ieinteresētajām personām, un Komisija par to nesaņēma nekādas piezīmes.

(119)

Attiecībā uz darbaspēka izmaksām Komisija savā 2019. gada 6. marta paziņojumā norādīja, ka plāno izmantot Turcijas Statistikas institūta publicētos datus. Jo īpaši Komisija norādīja, ka plāno izmantot ražošanas nozares 2016. gada darbaspēka izmaksas stundā saimnieciskajai darbībai C.24 (parasto metālu ražošana) atbilstīgi saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Savienībā (NACE) 2. redakcijai (62), kas ir jaunākā pieejamā statistika (63). Komisija arī norādīja, ka vērtības tiks pienācīgi koriģētas, ņemot vērā inflāciju un šim nolūkam izmantojot Turcijas Statistikas institūta publicēto iekšzemes ražotāju cenu indeksu (64). Tā kā netika izteiktas nekādas piezīmes, Komisija nolēma izmantot šādu pieeju.

(120)

Attiecībā uz elektroenerģijas izmaksām Komisija savā 2019. gada 6. marta paziņojumā norādīja, ka plāno piemērot Turcijas Statistikas institūta izdotajā paziņojumā presei norādīto vidējo elektroenerģijas vienības cenu rūpnieciskajiem lietotājiem. Tā kā netika izteiktas nekādas piezīmes, Komisija nolēma izmantot šādu pieeju.

(121)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas (PVA) un peļņu. Turklāt ir jānosaka pieskaitāmo izmaksu vērtība, lai aptvertu izmaksas, kas nav saistītas ar ražošanas faktoriem.

(122)

Komisija 2018. gada 8. novembra paziņojumā identificēja tikai divus volframa elektrodu ražotājus ārpus ĶTR – tie bija Savienības ražotāji, kas sadarbojās. Tā kā par šo jautājumu netika saņemtas piezīmes, Komisija izmantoja šo divu ražotāju datus par pieskaitāmajām izmaksām, PVA un peļņu. Tā kā tikai viens no abiem Savienības ražotājiem publicēja finanšu pārskatus, kas bija viegli pieejami Orbis datubāzē (65), izmantotie dati attiecās tikai uz vienu no ražotājiem.

(123)

Lai noteiktu neizkropļotu pieskaitāmo izmaksu un PVA vērtību, Komisija izmantoja ražošanas izmaksu daļu, ko pieskaitāmās izmaksas un PVA veido Savienības ražotāja, kurš sadarbojās, izmaksu struktūrā.

(124)

Konkrētāk, Komisija vispirms izteica Savienības ražotāja, kas sadarbojās, faktiskās pieskaitāmās izmaksas un PVA procentos no kopējām faktiskajām ražošanas izmaksām. Pēc tam Komisija piemēroja tādu pašu procentu ražošanas izmaksu neizkropļotajai vērtībai, lai iegūtu neizkropļoto pieskaitāmo izmaksu un PVA vērtību.

(125)

Attiecībā uz peļņu Komisija izmantoja tā paša Savienības ražotāja finanšu datus. Konkrētāk, Komisija izmantoja peļņas rādītājus, kas norādīti uzņēmuma revidētajos pārskatos par laika posmu no 2017. gada 1. marta līdz 2018. gada 28. februārim.

(126)

Rezultātā neizkropļotajām ražošanas izmaksām pieskaitīja šādas pozīcijas:

(127)

Salikto normālo vērtību Komisija aprēķināja šādos posmos.

(128)

Pirmkārt, Komisija noteica neizkropļotās ražošanas izmaksas. Tā kā Ķīnas ražotāji nesadarbojās, Komisija izmantoja tādu pašu materiālu, darbaspēka un enerģijas patēriņa attiecību kā Savienības ražotājam ar lielāko ražošanas apjomu Savienībā. Izmantotie dati bija saistīti ar visbiežāk izmantotā WL15 dia. 2,4 × 175 mm elektroda ražošanu.

(129)

Pēc tam Komisija reizināja izmantošanas faktorus ar neizkropļotām izmaksām par vienību, kas norādītas 1. tabulā, un pievienoja pieskaitāmās izmaksas, PVA un peļņu, kā aprakstīts 126. apsvērumā.

(130)

Tādējādi Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja normālo vērtību EXW līmenī.

(131)

Tā kā neviens Ķīnas ražotājs nesadarbojās, normālā vērtība tika noteikta visas valsts mērogā, nevis katram ražotājam atsevišķi.

(132)

Tā kā Ķīnas ražotāji nesadarbojās, eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz pamatregulas 14. panta 6. punkta datubāzē minēto CIF importa cenu.

(133)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(134)

Normālajai vērtībai tika piemērota augšupvērsta korekcija eksporta PVN apmērā (17 %), jo nav eksporta PVN atlaides par pārskatāmā ražojuma eksportu, un eksporta cenai tika piemērota lejupvērsta korekcija saistībā ar starptautiskajiem un iekšzemes pārvadājumiem un apdrošināšanu.

(135)

Tā kā Ķīnas ražotāji nesadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu un 12. pantu salīdzināja līdzīgā ražojuma normālo vērtību ar eksporta cenu EXW līmenī.

(136)

Tādējādi Komisija konstatēja, ka dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir 55 %.

(137)

Tāpēc Komisija secināja, ka dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās.

(138)

Pēc tam, kad tika konstatēts dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izskatīja dempinga turpināšanās iespējamību, ja pasākumi tiktu atcelti. Tika analizēti šādi papildu elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR, Savienības tirgus pievilcīgums un kropļojumi izejmateriālu jomā.

(139)

Tā kā ĶTR ražotāji nesadarbojās, šis izvērtējums balstījās uz Komisijai pieejamo informāciju, proti, pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju un informāciju no citiem pieejamajiem avotiem, piemēram, pamatregulas 14. panta 6. punkta datubāzi un informāciju, kas izmeklēšanas laikā tika iegūta no ieinteresētajām personām.

(140)

Tā kā ĶTR ražotāji nesadarbojās, turpmākais secinājums balstās uz informāciju, kas sniegta pārskatīšanas pieprasījumā, informāciju, kuru izmeklēšanas gaitā sniedza Savienības ražošanas nozare, un informāciju, ko sniedza Shaanxi Yuheng Tungsten & Molybdenum Industrial Co., Ltd.

(141)

Pārskatīšanas pieprasījumā tika lēsts, ka Ķīnas volframa elektrodu ražošanas jauda ir robežās no 2 000 000 līdz 4 000 000 kg gadā. Iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā konstatētā jauda bija 1 600 000 kg un jaudas izmantojums 63 %, tādējādi neizmantotā jauda bija aptuveni 600 000 kg – tas gandrīz piecas reizes pārsniedz kopējo patēriņu Savienībā.

(142)

Šajā izmeklēšanā divi ražotāji, kas sniedza atbildes atlases posmā, norādīja neizmantoto jaudu 17 % apmērā. Piemērojot šo koeficientu vispieticīgākajām aplēsēm par ražošanas jaudu ĶTR, tās neizmantotā jauda ievērojami pārsniedz kopējo līdzīgā ražojuma patēriņu Savienībā.

(143)

Līdz ar to var secināt, ka ĶTR pastāv ievērojama neizmantotā jauda, ko varētu novirzīt uz Savienību, ja pasākumi beigtos. Nav arī norāžu par to, ka trešo valstu tirgi vai iekšzemes tirgus varētu absorbēt šo ievērojamo neizmantoto jaudu.

(144)

Ķīnas ražotāji izrādīja pastāvīgu interesi par Savienības tirgu un spēja palielināt savu tirgus daļu līdz 40–50 %. Savienība, kurai ir spēcīga rūpnieciskā bāze, ir arī liels tirgus, kas pastāvīgi veido vairāk nekā 10 % no kopējā lēstā ražošanas apjoma Ķīnā.

(145)

Kā redzams 4. un 9. tabulā, Savienības ražotāju cenas ir ievērojami augstākas par importa cenām. Ievērojams importa apjoms no ĶTR uz Savienību, neraugoties uz spēkā esošo antidempinga maksājumu, apstiprina Savienības tirgus lielo pievilcīgumu.

(146)

Kā norādīts 71.–73. apsvērumā un kā paskaidrots ziņojuma 12.4.1. punktā, uzņēmumu ekonomiskais stāvoklis ir atkarīgs arī no izejmateriālu piegādes nosacījumiem (68). Tādējādi, ja pastāv valdības pasākumi, kas atbalsta izejmateriālu iekšzemes patēriņu, nevis izejmateriālu sadali, pamatojoties uz starptautisko piedāvājumu un pieprasījumu, konkurences apstākļi veidojas par labu iekšzemes pakārtotajai rūpniecībai.

(147)

Volframa elektrodi tiek ražoti tikai ĶTR un Savienībā. ĶTR piemēro eksporta ierobežojumus galvenajam izejmateriālam, kas lielākoties ir atrodams tikai ĶTR. Ņemot vērā Savienības tirgus pievilcīgumu, lielo neizmantoto jaudu ĶTR un pastāvīgo ievērojamo dempingu, Komisija secina – pastāv liela iespējamība, ka dempings turpinātos, ja pasākumi tiktu atcelti.

(148)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja divi zināmi ražotāji. Abi ražotāji pilnībā sadarbojās izmeklēšanā. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(149)

Komisija novērtēja kaitējumu, pamatojoties uz ražošanas apjoma, ražošanas jaudas, jaudas izmantojuma, pārdošanas apjoma, tirgus daļas, nodarbinātības, ražīguma un izaugsmes tendencēm, kā arī cenu, rentabilitātes, naudas plūsmas, spējas piesaistīt kapitālu un ieguldījumu, krājumu, ienākumu no ieguldījumiem un algu tendencēm.

(150)

Tā kā ir tikai divi uzņēmumi, kuri veido Savienības ražošanas nozari, lai aizsargātu konfidencialitāti saskaņā ar pamatregulas 19. pantu, dati, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozari, tiks sniegti diapazonā.

(151)

Lai aizsargātu Savienības ražošanas nozares konfidencialitāti, arī importa apjoms no ĶTR, kas iegūts no pamatregulas 14. panta 6. punkta datubāzes, tiks sniegts diapazonā, jo tā izpaušana nodrošinātu tādu detalizācijas pakāpi, kas ļautu noteikt precīzu Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjomu.

(152)

Kopējais Savienības ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 35–40 tonnas, kas ir mazāk nekā iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā.

(153)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, saskaitot kopā importa statistiku TARIC līmenī, izmantojot informāciju no pamatregulas 14. panta 6. punkta datubāzes, un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienībā.

(154)

Pārskatāmā ražojuma patēriņš Savienībā attīstījās šādi.

2. tabula

Patēriņš Savienībā

(155)

Patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 14 %. Analīze pa gadiem rāda gandrīz pakāpenisku samazinājumu visā periodā līdz 2017. gadam un tad nelielu pieaugumu (par 3 %) laikposmā no 2017. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam.

(156)

Komisija noteica ĶTR izcelsmes importa apjomu Savienībā, pamatojoties uz pamatregulas 14. panta 6. punkta datubāzi, un importa tirgus daļu, salīdzinot šos importa apjomus ar Savienības patēriņu, kā norādīts 2. tabulā.

(157)

ĶTR tirgus daļa un importa vidējās cenas mainījās šādi.

3. tabula

Importa apjoms (t) un tirgus daļa

(158)

Atbilstīgi Savienības patēriņa samazinājumam arī ĶTR izcelsmes pārskatāmā ražojuma importa apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 3 %, PIP laikā saglabājoties 45 000–50 000 kg līmenī (sk. 3. tabulu). Neraugoties uz šo samazinājumu, Ķīnas eksportētāju tirgus daļa pieauga par 12 %, sasniedzot gandrīz pusi no visa Savienības tirgus.

(159)

Kaitējuma analīzes vajadzībām ir svarīgi atzīmēt, ka imports no ĶTR (ar nomaksātiem nodokļiem) turpināja ienākt Savienībā visā attiecīgajā periodā.

(160)

Komisija izmantoja ĶTR izcelsmes importa cenas, kas norādītas pamatregulas 14. panta 6. punkta datubāzē.

(161)

ĶTR izcelsmes importa Savienībā vidējā cena attīstījās šādi.

4. tabula

ĶTR izcelsmes importa cenas (EUR/t)

(162)

Vidējās ĶTR izcelsmes importa cenas 2015. gadā palielinājās par 8 %, 2016. un 2017. gadā samazinājās un saglabājās stabilas, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieauga gandrīz līdz 2014. gada līmenim.

(163)

Attiecīgajā periodā ĶTR izcelsmes importa vidējā cena saglabājās būtiski zemāka gan par Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu, gan tās vidējām ražošanas izmaksām, kā parādīts 9. tabulā.

(164)

Komisija noteica cenu starpību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, salīdzinot abu Savienības ražotāju vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū (koriģētas EXW līmenī) ar importa cenu datiem no pamatregulas 14. panta 6. punkta datubāzes attiecībā uz pārskatāmo ražojumu no ĶTR CIF līmenī, veicot korekciju atbilstīgi cenai pēc izkraušanas.

(165)

Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no abu Savienības ražotāju vidējās cenas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(166)

Salīdzinājums liecināja – neraugoties uz to, ka pastāv antidempinga maksājums, kas paredzēts, lai novērstu konkurences atšķirības starp abiem ražojumiem, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā imports no ĶTR Savienības tirgū bija vidēji par vairāk nekā 50 % lētāks.

(167)

Importa apjoms Savienībā, kā arī pārskatāmā ražojuma importa no citām trešām valstīm tirgus daļa un cenu tendences ir parādītas 5. tabulā. Apjoma un cenu tendenču pamatā ir pamatregulas 14. panta 6. punkta datubāzes dati.

5. tabula

Imports no trešām valstīm, izņemot ĶTR

(168)

Importa apjomi no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā samazinājās par 25 %.

(169)

Importa no citām trešām valstīm tirgus daļa tajā pašā laikposmā samazinājās par 13 %.

(170)

Vidējā importa cena no trešām valstīm, izņemot ĶTR, attiecīgajā periodā palielinājās par 11 %, bet joprojām bija krietni zem Savienības ražošanas nozares cenu līmeņa, kā parādīts 10. tabulā.

(171)

Kā minēts 28. apsvērumā, pārskatāmo ražojumu ražo tikai ĶTR un Savienībā. Tāpēc importa no citām trešām valstīm izcelsme, visticamāk, ir ĶTR.

(172)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika izvērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(173)

Kaitējuma noteikšanā Komisija izmantoja abu vienīgo Savienības ražotāju datus, lai noteiktu kaitējuma rādītājus.

(174)

Kaitējuma rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga, kā arī vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(175)

Attiecīgajā laikposmā Savienības kopējais ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums attīstījās šādi.

6. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(176)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 6 % un sekoja Savienības patēriņa samazinājumam. 2016. gadā bija vērojams ievērojams kritums (par 12 %), bet nākamajā gadā ražošanas apjoms palielinājās par 6 % un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saglabājās tādā pašā līmenī.

(177)

Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā saglabājās stabila.

(178)

Jaudas izmantojums attiecīgajā periodā svārstījās. Vispirms tas palielinājās par 1 % laikā no 2014. gada līdz 2015. gadam, bet 2016. gadā samazinājās par 13 %, taču pēc tam 2017. gadā palielinājās par 6 % un saglabājās šajā līmenī. Jaudas izmantojums attiecīgajā periodā kopumā saglabājās zems un samazinājās par 6 %.

(179)

Sekojot Savienības patēriņa samazinājumam par 14 % arī ražošanas apjoms un jaudas izmantojums Savienības ražošanas nozarē samazinājās par 6 %, taču arī imports no ĶTR un trešām valstīm samazinājās attiecīgi par 3 % un 25 %.

(180)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šādas tendences.

7. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(181)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 4 %. Šis samazinājums sekoja Savienības patēriņa sarukumam.

(182)

Savienības ražošanas nozarei laikposmā no 2014. līdz 2017. gadam izdevās palielināt tirgus daļu par 18 %, bet 2016. gadā tā atkal zaudēja 7 %. Kopumā attiecīgajā periodā tā palielināja savu tirgus daļu par 11 %.

(183)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās par 6 %, savukārt patēriņš Savienībā samazinājās par 14 % un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū samazinājās par 4 %. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazinājums ir jāaplūko sakarībā ar patēriņa samazināšanos tajā pašā periodā. Savienības tirgus daļa palielinājās par 11 %.

(184)

Nodarbinātības un ražīguma tendences attiecīgajā periodā bija šādas.

8. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(185)

Neraugoties uz ražošanas apjoma samazināšanos, nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā pieauga par 6 %. Tas ietekmēja Savienības ražotāju ražīgumu, kas attiecīgajā periodā samazinājās par 11 %.

(186)

Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem un ražošanas izmaksas Savienībā attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

9. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(187)

Savienības ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā svārstījās, bet kopumā attiecīgajā periodā samazinājās par 3 %, savukārt ražošanas izmaksas tajā pašā periodā saglabājās relatīvi stabilas, 2015. gadā nedaudz palielinoties (par 1 %), bet pēc tam 2016. gadā samazinoties par 10 %.

(188)

Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

10. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(189)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darba ņēmēju Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā svārstījās, bet kopumā nedaudz palielinājās (par 1 %).

(190)

Savienības ražotāju krājumu līmenis attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

11. tabula

Krājumi

(191)

Krājumu perioda beigās līmenis attiecīgajā periodā svārstījās. Kopumā tas šajā periodā samazinājās par 19 %.

(192)

Komisija noteica Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, peļņu pirms nodokļiem, kas gūta no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā, izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(193)

Savienības ražotāju rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

12. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(194)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāte attiecīgajā periodā svārstījās. Lai gan 2015., 2016. un 2017. gadā tā pieauga, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā pazeminājās līdz zaudējumus nesošam līmenim.

(195)

Neto naudas plūsma – Savienības ražošanas nozares spēja pašfinansēt savu darbību – attiecīgajā periodā samazinājās par 411 %. Tā bija stabila 2015., 2016. un 2017. gadā, bet pēc tam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā strauji samazinājās.

(196)

Attiecīgajā periodā gada ieguldījumi Savienības ražošanas nozares ražotajā līdzīgajā ražojumā svārstījās, bet kopumā palielinājās par 63 %.

(197)

Savienības ražošanas nozares ienākums no ieguldījumiem – peļņa procentos no aktīvu neto uzskaites vērtības – attiecīgajā periodā palielinājās par 104 %, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saglabājās ļoti neliels.

(198)

Izmeklēšana liecināja, ka vairums kaitējuma rādītāju attiecīgajā periodā mainījās negatīvi un Savienības ražošanas nozares ekonomiskais un finansiālais stāvoklis pasliktinājās.

(199)

Ar spēkā esošajiem pasākumiem sarūkošā tirgū Savienības ražošanas nozare spēja palielināt savu tirgus daļu par 11 %, neraugoties uz to, ka tās cenas samazinājās.

(200)

Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjomu tendences atbilda Savienības patēriņa negatīvajām tendencēm. Rentabilitāte uzlabojās, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā joprojām bija negatīva. Naudas plūsma pasliktinājās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija negatīva. Ieguldījumi attiecīgajā periodā samazinājās. Ienākums no ieguldījumiem nedaudz pieauga, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas bija tikai nedaudz virs nulles.

(201)

Rentabilitāte, naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem attīstījās pozitīvi attiecīgā perioda sākumā. Tomēr Savienības ražošanas nozare pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atkal sāka strādāt ar zaudējumiem.

(202)

Tajā pašā laikā imports no trešām valstīm attiecīgajā periodā samazinājās gan absolūtos skaitļos, gan tirgus daļas izteiksmē. Lai gan patēriņš Savienībā samazinājās, Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa palielinājās par 4 %, savukārt tā cena samazinājās. Lai gan vidējās cenas importam no trešām valstīm bija nedaudz augstākas par ļoti zemajām Ķīnas cenām, Komisija nevarēja secināt, vai šā importa izcelsme faktiski bija ĶTR, kā paskaidrots 171. apsvērumā. Vidējā vienības cena importam no trešām valstīm ir tikai nedaudz augstāka par cenām, par kurām Savienības tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nonāca imports no ĶTR. Tādēļ, neraugoties uz to, vai importa no trešām valstīm izcelsme patiesībā ir ĶTR, Savienības ražošanas nozares ekonomiskā un finansiālā stāvokļa pasliktināšanās sakrīt ar ĶTR izcelsmes importa par dempinga cenām nepārtraukto klātbūtni Savienības tirgū reprezentatīvā apjomā; šis imports turpina būt ievērojami lētāks nekā Savienības ražošanas nozares cenas un tādējādi turpina izdarīt negodīgas konkurences spiedienu uz Savienības ražošanas nozari.

(203)

Komisija secināja – ņemot vērā kaitējuma faktoru vispārējo novērtējumu, Savienības ražošanas nozarei joprojām tiek nodarīts būtisks kaitējums, jo tā nav uzlabojusi savu ekonomisko un finansiālo stāvokli un nav atguvusies no būtiskā kaitējuma, kuru Komisija konstatēja sākotnējā izmeklēšanā.

(204)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pasākumu izbeigšanās gadījumā ĶTR izcelsmes importa radītais būtiskais kaitējums turpinātos.

(205)

Lai noteiktu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ja pasākumi pret ĶTR tiktu atcelti, Komisija analizēja i) neizmantoto jaudu ĶTR, ii) Savienības tirgus pievilcīgumu un iii) Ķīnas izcelsmes importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, ja pasākumi beigtos.

(206)

Kā paskaidrots 140.–143. apsvērumā, ĶTR attiecībā uz pārskatāmo ražojumu pastāv būtiska neizmatotā jauda, kas būtiski pārsniedz kopējo Savienības patēriņu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(207)

Turklāt Komisija konstatēja, ka nekas neliecina par ievērojamu iekšzemes pieprasījuma kāpumu pēc pārskatāmā ražojuma ĶTR vai kādas citas trešās valsts tirgū tuvākajā nākotnē. Tādēļ Komisija secināja, ka iekšzemes pieprasījums ĶTR vai citu trešo valstu tirgos nevarētu absorbēt ĶTR pieejamo neizmantoto jaudu.

(208)

Kā paskaidrots 144. un 145. apsvērumā, Savienības tirgus ir ĶTR ražotājiem eksportētājiem pievilcīgs tirgus. ĶTR izcelsmes importa tirgus daļa sākotnējā izmeklēšanas periodā (2001.–2005. gadā) bija 76,2 %, un tas norāda uz iespējamo importa apjomu no ĶTR, ja pasākumi beigtos.

(209)

Imports no ĶTR bez antidempinga maksājuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā būtu bijis par vairāk nekā 60 % lētāks nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas. Tas liecina par importa no ĶTR iespējamo cenu līmeni, ja pasākumi tiktu atcelti. Pamatojoties uz to, ir iespējams, ka cenu spiediens Savienības tirgū palielinātos, ja pasākumi tiktu atcelti, un tādējādi Savienības ražošanas nozarei tiktu nodarīts turpmāks kaitējums.

(210)

Tādējādi, ja pasākumu nebūs, ĶTR ražotāji eksportētāji, visticamāk, palielinās klātbūtni Savienības tirgū gan importa apjoma, gan tirgus daļas ziņā un par dempinga cenām, kas būs ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām.

(211)

ĶTR izcelsmes importa par dempinga cenām pastāvīgā klātbūtne Savienības tirgū un zemo cenu noteikšanas politika ir liegusi Savienības ražošanas nozarei pilnībā gūt labumu no esošajiem antidempinga pasākumiem un atgūties no agrākā dempinga, kas nodara kaitējumu. Šā importa par dempinga cenām klātbūtnes dēļ Savienības ražošanas nozare nav varējusi izmaksas atspoguļot pārdošanas cenās, un tas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir izraisījis ievērojamu tās rentabilitātes samazināšanos līdz zaudējumu līmenim.

(212)

Ja pasākumi tiktu atcelti, Savienības ražošanas nozare nespētu saglabāt savu pārdošanas apjomu un tirgus daļu, salīdzinot ar importu par zemām cenām no ĶTR. Ja pasākumi beigsies, ir ļoti iespējams, ka ĶTR tirgus daļa strauji palielinātos. Pārdošanas apjoma turpmāka zuduma rezultātā jaudas izmantojuma rādītājs samazināsies vēl vairāk un pieaugs ražošanas vidējās izmaksas. Viss minētais kopā ar palielinātu cenu spiedienu (jo cenu starpība bez pasākumiem pārsniegtu 60 %) izraisītu jau tā nestabilās Savienības ražošanas nozares finansiālā stāvokļa turpmāku pasliktināšanos, kam sekotu ražotņu slēgšana un galu galā nozares izzušana ārpus ĶTR.

(213)

Tāpēc Komisija secināja – pastāv liela iespējamība, ka spēkā esošo pasākumu beigšanās izraisītu kaitējuma turpināšanos, ko rada imports par dempinga cenām no Ķīnas, un ka Savienības ražošanas nozares jau esošais nestabilais stāvoklis, visticamāk, pasliktinātos vēl vairāk.

(214)

Pasākumu atcelšana, visticamāk, izraisītu būtisku ĶTR importa par dempinga cenām, kuras ir ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, pieaugumu. Komisija tādējādi secina, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, pastāv liela iespējamība, ka kaitējums turpinātos.

(215)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm kopumā.

(216)

Komisija noteica Savienības intereses, ņemot vērā visas dažādās saistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses. Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(217)

Pamatojoties uz to, Komisija pētīja, vai, neraugoties uz secinājumiem par dempinga un kaitējuma turpināšanās iespējamību, ir kādi nepārvarami iemesli, kas liktu secināt, ka pasākumu saglabāšana nav Savienības interesēs.

(218)

Izmeklēšana parādīja, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, Savienības ražošanas nozares nestabilitāte, visdrīzāk, ievērojami palielinātos vēl vairāk. Tas varētu izraisīt šīs ražošanas nozares izzušanu un Ķīnas monopolu šajā tirgū.

(219)

Tādēļ Komisija secināja, ka pasākumu turpināšana pret ĶTR nodrošinātu ieguvumus Savienības ražošanas nozarei.

(220)

Kā norādīts 14. un 17. apsvērumā, tikai viens importētājs un viens lietotājs vēlējās tikt reģistrēti par ieinteresētajām personām, un neviens no tiem nesniedza nekādas piezīmes šajā izmeklēšanā. Importētāju un lietotāju zemais sadarbības līmenis saskaņā ar iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas konstatējumiem ir skaidrojams ar pārskatāmā ražojuma zemo ietekmi uz to ražošanas izmaksām. Šķiet, ka ražojums tiek uzskatīts par preci un klientiem primārie kritēriji ir tā cena un spēja vienam piegādātājam nodrošināt visus vajadzīgos veidus. Ņemot vērā to, ka pārskatāmā ražojuma ietekme uz pakārtoto ražojumu izmaksām ir niecīga, tika secināts, ka pasākumi lietotājus un importētājus nelabvēlīgi neietekmētu.

(221)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav nepārvaramu iemeslu, lai uzskatītu, ka ĶTR izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam noteikto spēkā esošo antidempinga pasākumu pagarināšana nav Savienības interesēs.

(222)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga un kaitējuma turpināšanās iespējamību un Savienības interesēm, būtu jāsaglabā antidempinga pasākumi, kas piemērojami ĶTR izcelsmes volframa elektrodu importam.

(223)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas tikai to pārskatāmo ražojumu importam, kurus ražo šie uzņēmumi un tātad – konkrēti minētie tiesību subjekti. Minētās likmes nevar izmantot attiecībā uz tāda pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojuši citi uzņēmumi, kas nav konkrēti (ar adresi un nosaukumu) norādīti šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp ar konkrēti nosauktajiem uzņēmumiem saistīti tiesību subjekti, un uz tiem attiecas “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā maksājuma likme.

(224)

Jebkuri prasījumi, ar ko tiek pieprasīta šo individuālo antidempinga maksājumu likmju piemērošana (piem., pēc struktūras nosaukuma maiņas vai pēc jaunas ražošanas vai pārdošanas struktūras izveides), ir nekavējoties jāadresē Komisijai (69), iesniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par pārmaiņām uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanas apjomu, iekšzemes un eksporta pārdošanas apjomu, kas saistītas, piemēram, ar nosaukuma maiņu vai pārmaiņām ražošanas vai tirdzniecības struktūrās. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālas maksājuma likmes.

(225)

Ņemot vērā Regulas 2018/1046 (70) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamajai procentu likmei vajadzētu būt likmei, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un kas ir spēkā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(226)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu,