(1)

Valsts finansējums, kas atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”) 107. panta 1. punkta kritērijiem, ir valsts atbalsts, un par to saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu ir jāpaziņo Komisijai. Tomēr Padome saskaņā ar Līguma 109. pantu var noteikt atbalsta kategorijas, kas no minētās paziņošanas prasības ir atbrīvotas. Saskaņā ar Līguma 108. panta 4. punktu Komisija var pieņemt regulas par minētajām valsts atbalsta kategorijām. Saskaņā ar Regulu (ES) 2015/1588 un saskaņā ar Līguma 109. pantu Padome nolēma, ka viena no šādām kategorijām varētu būt de minimis atbalsts. Attiecīgi tiek uzskatīts, ka de minimis atbalsts, kas ir vienam vienotam uzņēmumam noteiktā laikposmā piešķirts atbalsts, kurš nepārsniedz konkrēti noteiktu summu, neatbilst visiem Līguma 107. panta 1. punkta kritērijiem, un tāpēc paziņošanas procedūra uz to neattiecas. Tomēr būtu jāatgādina dalībvalstīm, ka pat tad, ja de minimis atbalsts netiek uzskatīts par valsts atbalstu, šādam atbalstam nevajadzētu izraisīt ES tiesību aktu pārkāpumu.

(2)

Komisija ir pieņēmusi vairākas regulas, ar kurām paredz noteikumus par de minimis atbalstu, kas piešķirts lauksaimniecības nozarē, un jaunākā no tām ir Komisijas Regula (ES) Nr. 1408/2013 (3).

(3)

Ņemot vērā pieredzi, kas gūta, piemērojot Regulu (ES) Nr. 1408/2013, un de minimis atbalsta izmantošanas dažādību dalībvalstīs, būtu lietderīgi koriģēt dažus no regulā paredzētajiem nosacījumiem. Atbalsta maksimālā summa, ko piešķir vienam vienotam uzņēmumam trīs gadu periodā būtu jāpalielina līdz 20 000 EUR un valsts maksimālais apjoms – līdz 1,25 % no gadā saražotās produkcijas.

(4)

Ņemot vērā pieaugušo vajadzību dažās dalībvalstīs izmantot de minimis atbalstu, būtu lietderīgi atļaut vēl vairāk palielināt gan maksimālo atbalsta summu vienam vienotam uzņēmumam (līdz 25 000 EUR), gan valsts maksimālo apjomu (līdz 1,5 % no gadā saražotās produkcijas), ievērojot papildu nosacījumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Pirmajos Regulas (ES) Nr. 1408/2013 piemērošanas gados gūtā pieredze ir parādījusi, ka de minimis atbalsta koncentrēšana konkrētā produktu nozarē varētu izraisīt iespējamus konkurences un tirdzniecības kropļojumus. Tāpēc par priekšnoteikumu, lai piemērotu lielāku individuālo robežlielumu un valsts maksimālo apjomu, vajadzētu izvirzīt maksimālā apjoma piemērošanu nozarei; tādējādi dalībvalstīm tiktu liegts jebkurā trīs fiskālo gadu laikposmā piešķirt vairāk nekā 50 % no kopējās kumulatīvās de minimis atbalsta summas pasākumiem, kas dod labumu tikai vienai konkrētai produktu nozarei. Nozarei noteikts maksimālais apjoms nodrošinātu, ka par ikvienu Regulas (ES) Nr. 1408/2013 darbības jomā ietilpstošo pasākumu varētu uzskatīt, ka tas neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un nerada vai nedraud radīt konkurences izkropļojumus.

(5)

Pašlaik dalībvalstīm nav obligāti jāizmanto valsts centrālais reģistrs, lai pārbaudītu, vai netiek pārsniegts individuālais de minimis robežlielums vai valsts maksimālais apjoms. Tomēr tajās dalībvalstīs, kuras izvēlas piemērot augstāku individuālo robežlielumu un valsts maksimālo apjomu, centrālais reģistrs būtu jāizmanto, ņemot vērā, ka šīs izvēles priekšnoteikums – nozarei noteikts maksimālais apjoms – prasa vēl ciešāku piešķirtā atbalsta uzraudzību. Tādēļ šādām dalībvalstīm vajadzētu noteikt par obligātu pienākumu izmantot centrālu reģistru, kurā visu piešķirto de minimis atbalstu reģistrē, lai varētu pārbaudīt, ka netiek pārsniegts nedz individuālais robežlielums, nedz valsts vai nozares maksimālais apjoms.

(6)

Ņemot vērā palielinātos de minimis robežlielumus, būtu attiecīgi jāpielāgo kritēriji, pēc kuriem aprēķina bruto dotācijas ekvivalentu aizdevumiem un garantijām.

(7)

Ņemot vērā pieaugušo vajadzību pēc de minimis atbalsta un to, ka pašreizējie maksimālie apjomi ir pārmērīgi ierobežojoši, Regula (ES) Nr. 1408/2013 ir jāgroza pirms tās termiņa beigām, kas ir 2020. gada 31. decembris. Tādējādi laikposms starp šīs regulas stāšanos spēkā un Regulas (ES) Nr. 1408/2013 piemērošanas perioda beigām būtu ļoti īss. Procesuālās ekonomijas un juridiskās noteiktības labad Regulas (ES) Nr. 1408/2013 piemērošanas periods būtu jāpagarina līdz 2027. gada 31. decembrim.

(8)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 1408/2013,