1.   Šī regula paredz noteikumus par to, kā īsteno divpusējas aizsardzības pasākumu klauzulas un citus mehānismus tarifa preferenču vai cita preferenciāla režīma pagaidu atcelšanai, kuri ietverti tirdzniecības nolīgumos, kas noslēgti starp Savienību un vienu vai vairākām trešām valstīm un minēti šīs regulas pielikumā.

Šos noteikumus piemēro, neskarot specifiskus noteikumus, kas ietverti tirdzniecības nolīgumos un uzskaitīti pielikumā, attiecībā uz divpusējām aizsardzības pasākumu klauzulām vai citiem mehānismiem tarifa preferenču vai cita preferenciāla režīma pagaidu atcelšanai, ja šādi noteikumi nav saskaņā ar šo regulu.

Tāpēc šī regula Komisijai neliedz risināt sarunas par šādiem specifiskiem noteikumiem turpmākos tirdzniecības nolīgumos.

2.   Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (4) 194. pantu turpina piemērot, piemērojot tādus aizsardzības pasākumus tarifa preferenču vai cita preferenciāla režīma pagaidu atcelšanai, kas ietverti tirdzniecības nolīgumos starp Savienību un trešām valstīm un kas nav minēti šīs regulas pielikumā.

1.   Saskaņā ar šo regulu aizsardzības pasākumu var noteikt, ja attiecīgās valsts izcelsmes ražojumu importē Savienībā:

2.   Aizsardzības pasākums var izpausties vienā no šādiem veidiem:

1.   Komisija regulāri uzrauga importa statistikas attīstību attiecībā uz jebkādiem sensitīviem ražojumiem, kas attiecībā uz katru nolīgumu minēti šīs regulas pielikumā. Šajā nolūkā Komisija regulāri sadarbojas un apmainās ar datiem ar dalībvalstīm un Savienības ražošanas nozari.

2.   Ja tiek saņemts pienācīgi pamatots attiecīgās Savienības ražošanas nozares lūgums, Komisija var paplašināt 1. punktā minēto uzraudzību, attiecinot to arī uz jebkādiem citiem ražojumiem vai nozarēm, kas nav minēti pielikumā.

3.   Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz gada uzraudzības ziņojumu par sensitīvu ražojumu importa statistiku un par jebkādu tādu ražojumu vai nozaru importa statistiku, uz kuriem ir attiecināta uzraudzība.

1.   Komisija sāk izmeklēšanu pēc kādas dalībvalsts, jebkuras fiziskas vai juridiskas personas, kas rīkojas Savienības ražošanas nozares vārdā, vai jebkuras apvienības, kas nav juridiska persona un kas rīkojas Savienības ražošanas nozares vārdā, lūguma vai pēc Komisijas pašas iniciatīvas, ja ir pietiekami pirmšķietami pierādījumi par nopietnu kaitējumu vai nopietna kaitējuma draudiem Savienības ražošanas nozarei, kuri konstatēti, balstoties uz 6. panta 5. punktā minētajiem faktoriem.

2.   Lūgumus sākt izmeklēšanu var arī iesniegt Savienības ražošanas nozare vai jebkura fiziska vai juridiska persona, kas rīkojas Savienības ražošanas nozares vārdā, vai jebkura apvienība, kas nav juridiska persona un kas rīkojas Savienības ražošanas nozares vārdā, kopā ar arodbiedrībām. Turklāt arodbiedrības var atbalstīt lūgumus sākt izmeklēšanu. Tas neskar Savienības ražošanas nozares tiesības atsaukt lūgumu.

3.   Lūgumos sākt izmeklēšanu iekļauj šādu informāciju:

4.   Ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana, var aptvert vienu vai vairākas tarifa pozīcijas vai vienas vai vairāku tarifa pozīciju vienu vai vairākas apakšgrupas atkarībā no konkrētajiem apstākļiem tirgū vai var atbilst jebkādiem ražojumu segmentiem, kādos to parasti iedala Savienības ražošanas nozarē.

5.   Izmeklēšanu var sākt arī tad, ja importa pieaugums koncentrējas vienā vai vairākās dalībvalstīs, ar noteikumu, ka ir pietiekami pirmšķietami pierādījumi par nopietnu kaitējumu vai nopietna kaitējuma draudiem Savienības ražošanas nozarei, kuri konstatēti, balstoties uz 6. panta 5. punktā minētajiem faktoriem.

6.   Pirms tā sāk izmeklēšanu, Komisija dalībvalstīm izsniedz lūguma sākt izmeklēšanu kopiju. Ja, ievērojot 1. punktu, Komisija ir iecerējusi sākt izmeklēšanu pēc pašas iniciatīvas, tā sniedz informāciju dalībvalstīm, tiklīdz tā ir konstatējusi nepieciešamību sākt minēto izmeklēšanu.

7.   Ja Komisijai ir skaidrs, ka ir pietiekami pirmšķietami pierādījumi, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu, Komisija sāk izmeklēšanu un publicē paziņojumu par izmeklēšanas sākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Izmeklēšanu sāk viena mēneša laikā pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi lūgumu saskaņā ar 1. punktu.

8.   Paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu ir šādi elementi:

1.   Pēc paziņojuma par izmeklēšanas sākšanu publicēšanas saskaņā ar 5. panta 7. un 8. punktu Komisija sāk izmeklēšanu.

2.   Komisija var lūgt, lai dalībvalstis tai sniedz informāciju, un dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šādus lūgumus. Ja prasītā informācija ir tāda, kas varētu interesēt visus, un nav konfidenciāla 12. panta nozīmē, to iekļauj datnē, kura nav konfidenciāla, kā paredzēts šā panta 8. punktā.

3.   Ja iespējams, izmeklēšanu pabeidz sešos mēnešos pēc dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiek publicēts izmeklēšanas uzsākšanas lēmums. Izņēmuma gadījumos, piemēram, kad ir neparasti liels ieinteresēto pušu skaits vai kad ir sarežģīta tirgus situācija, minēto termiņu var pagarināt par trim mēnešiem. Komisija par šādiem pagarinājumiem informē visas ieinteresētās puses un izskaidro to iemeslus.

4.   Komisija cenšas iegūt visu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai konstatētu 3. panta 1. punktā izklāstītos nosacījumus, un vajadzības gadījumā pārbauda minēto informāciju.

5.   Komisija novērtē visus objektīvos un kvantitatīvos atbilstīgos faktorus, kuri skar Savienības ražošanas nozares stāvokli, jo īpaši attiecīgā ražojuma importa pieauguma tempu un apjomu absolūtā un relatīvā izteiksmē, pieaugušā importa aizņemto iekšzemes tirgus daļu un izmaiņas Savienības ražošanas nozarē attiecībā uz pārdošanas apjoma, ražošanas apjoma, ražīguma, jaudas izmantojuma, peļņas un zaudējumu un nodarbinātības līmeni. Šis uzskaitījums nav izsmeļošs, un Komisija, nosakot, vai pastāv nopietns kaitējums vai nopietna kaitējuma draudi, var ņemt vērā arī citus atbilstīgus faktorus, piemēram, krājumus, cenas, peļņu no ieguldītā kapitāla, naudas plūsmu, tirgus daļu lielumu un citus faktorus, kas Savienības ražošanas nozarei rada vai ir varējuši radīt nopietnu kaitējumu vai rada nopietna kaitējuma draudus.

6.   Ieinteresētās puses, kuras iesniegušas informāciju saskaņā ar 5. panta 8. punkta b) apakšpunktu, un attiecīgās valsts pārstāvji pēc rakstiska lūguma var izskatīt visu informāciju, ko Komisija ieguvusi saistībā ar izmeklēšanu, izņemot iekšējo dokumentāciju, kuru sagatavojušas Savienības iestādes vai dalībvalstu iestādes, ar noteikumu, ka šāda informācija ir būtiska viņu lietas izklāstam, nav konfidenciāla 12. panta nozīmē un Komisija to izmanto izmeklēšanā. Ieinteresētās puses var arī sniegt savu viedokli par šādu informāciju. Komisija minēto viedokli ņem vērā, ja ir pietiekami pirmšķietami pierādījumi, kas to pamato.

7.   Komisija nodrošina, lai visi izmeklēšanā izmantotie dati un statistika būtu reprezentatīvi, pieejami, saprotami, pārredzami un pārbaudāmi.

8.   Tiklīdz ir sagatavots nepieciešamais tehniskais satvars, Komisija nodrošina ar paroli aizsargātu tiešsaistes piekļuvi nekonfidenciālajai datnei (“tiešsaistes platforma”), kuru tā pārvalda un ar kuru izplata visu informāciju, kas ir būtiska un nav konfidenciāla šīs regulas 12. panta nozīmē. Piekļuvi tiešsaistes platformai saņem ieinteresētās puses, dalībvalstis un Eiropas Parlaments.

9.   Komisija uzklausa ieinteresētās puses, jo īpaši, ja laikposmā, kas noteikts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajā paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu, tās iesniegušas rakstisku pieteikumu, kurā apliecināts, ka izmeklēšanas iznākums varētu tās ietekmēt un ka pastāv īpaši iemesli to mutiskai uzklausīšanai. Komisija ieinteresētās puses uzklausa arī turpmāk, ja ir īpaši iemesli to darīt.

10.   Komisija ar specializēta MVU palīdzības dienesta palīdzību veicina to, lai izmeklēšana būtu pieejama tādām dažādām un sadrumstalotām ražošanas nozarēm, kurās lielākoties darbojas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), piemēram, palielinot informētību, sniedzot vispārēju informāciju un paskaidrojumus par procedūrām un par to, kā iesniegt lūgumu, izdodot standarta anketas visās Savienības oficiālajās valodās un atbildot uz vispārīgiem, ar konkrētām lietām nesaistītiem jautājumiem. MVU palīdzības dienests dara pieejamas standarta veidlapas statistikai, kas jāiesniedz izmeklēšanas ierosināšanas pārbaudes nolūkos, un anketas.

11.   Ja informāciju neiesniedz Komisijas noteiktajā termiņā vai ja izmeklēšana tiek būtiski kavēta, Komisija var pieņemt lēmumu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Ja Komisija konstatē, ka kāda ieinteresētā puse vai trešā persona tai sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, tā neņem vērā minēto informāciju un var izmantot pieejamos faktus.

12.   Komisijas paspārnē darbojas uzklausīšanas amatpersona, kuras pilnvaras un pienākumus nosaka mandātā, ko pieņem Komisija, un kura nodrošina ieinteresēto pušu procesuālo tiesību efektīvu īstenošanu.

13.   Komisija attiecīgo valsti vai valstis rakstiski informē par izmeklēšanas sākšanu.

1.   Attiecībā uz kāda ražojuma importu no attiecīgās valsts Komisija var pieņemt iepriekšējas pārraudzības pasākumus, ja minētā ražojuma importa tendence ir tāda, ka tas varētu izraisīt vienu no situācijām, kas minētas 3. un 5. pantā. Minētos iepriekšējas pārraudzības pasākumus pieņem ar īstenošanas aktiem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 17. panta 2. punktā.

2.   Iepriekšējas pārraudzības pasākumi ir spēkā ierobežotu laiku. Ja vien nav paredzēts citādi, tie zaudē spēku otrā sešu mēnešu laikposma beigās pēc pirmajiem sešiem mēnešiem pēc minēto pasākumu ieviešanas.

1.   Komisija pieņem pagaidu aizsardzības pasākumus kritiskos apstākļos, ja kavēšanās varētu radīt kaitējumu, ko būtu grūti novērst, un tādēļ nepieciešams tūlīt rīkoties, ievērojot Komisijas sākotnējo konstatējumu, kura pamatā ir 6. panta 5. punktā minētie faktori, ka ir pietiekami pirmšķietami pierādījumi tam, ka attiecīgās valsts izcelsmes ražojums tiek importēts:

Minētos pagaidu aizsardzības pasākumus pieņem ar īstenošanas aktiem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 17. panta 2. punktā.

2.   Pienācīgi pamatotu nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, ja kāda dalībvalsts lūdz Komisijas tūlītēju iejaukšanos un ja ir izpildīti šā panta 1. punktā izklāstītie nosacījumi, Komisija saskaņā ar procedūru, kura minēta 17. panta 4. punktā, pieņem tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus. Komisija pieņem lēmumu piecās darbdienās pēc lūguma saņemšanas.

3.   Pagaidu aizsardzības pasākumus nepiemēro ilgāk par 200 kalendārajām dienām.

4.   Ja pagaidu aizsardzības pasākumus atceļ tāpēc, ka izmeklēšanā tiek atklāts, ka 3. panta 1. punktā izklāstītie nosacījumi nav izpildīti, minēto pagaidu aizsardzības pasākumu dēļ iekasētos muitas nodokļus automātiski atmaksā.

5.   Pagaidu aizsardzības pasākumus piemēro katram ražojumam, kas laists brīvā apgrozībā pēc minēto pasākumu spēkā stāšanās dienas. Tomēr šādi pasākumi neliedz laist brīvā apgrozībā tādus ražojumus, kas jau ir ceļā uz Savienību, ja šādu ražojumu galamērķi nevar mainīt.

1.   Ja izmeklēšanas rezultātā tiek secināts, ka 3. panta 1. punktā izklāstītie nosacījumi nav izpildīti, Komisija publicē lēmumu par izmeklēšanas un procedūras izbeigšanu saskaņā ar 17. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Komisija, pienācīgi nodrošinot konfidenciālas informācijas aizsardzību 12. panta nozīmē, publisko ziņojumu, kurā izklāstīti tās konstatējumi un pamatoti secinājumi, kas izdarīti par visiem attiecīgajiem faktiskajiem un juridiskajiem jautājumiem.

1.   Ja izmeklēšanas rezultātā tiek secināts, ka 3. panta 1. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, Komisija var pieņemt galīgus aizsardzības pasākumus saskaņā ar 17. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Komisija, pienācīgi ņemot vērā konfidenciālas informācijas aizsardzību 12. panta nozīmē, publisko ziņojumu, kurā ietverts to būtisko faktu un apsvērumu kopsavilkums, kas ir svarīgi šādam konstatējumam.

1.   Aizsardzības pasākums paliek spēkā tikai tik ilgi, cik var būt vajadzīgs, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un lai atvieglotu pielāgošanos. Minētais laikposms nepārsniedz divus gadus, ja vien tas netiek pagarināts saskaņā ar 2. punktu.

2.   Sākotnējo aizsardzības pasākuma termiņu, kas minēts 1. punktā, var pagarināt ilgākais par diviem gadiem ar noteikumu, ka aizsardzības pasākums joprojām ir vajadzīgs, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, un ja ir pierādījumi, ka Savienības ražošanas nozare pielāgojas.

3.   Jebkura dalībvalsts, jebkura fiziska vai juridiska persona, kas rīkojas Savienības ražošanas nozares vārdā, vai jebkura apvienība, kas nav juridiska persona un kas rīkojas Savienības ražošanas nozares vārdā, var lūgt pagarinājumu, kā minēts šā panta 2. punktā. Šādā gadījumā, pirms tā lemj par pagarinājumu, Komisija veic pārskatīšanu, lai izmeklētu, vai ir izpildīti šā panta 2. punktā minētie nosacījumi, ņemot vērā 6. panta 5. punktā minētos faktorus. Komisija šādu pārskatīšanu var sākt pēc pašas iniciatīvas, ja ir pietiekami pirmšķietami pierādījumi, ka ir izpildīti šā panta 2. punktā noteiktie nosacījumi. Aizsardzības pasākums aizvien ir spēkā, līdz tiek sagaidīts minētās pārskatīšanas iznākums.

4.   Paziņojumu par šā panta 3. punktā minētās pārskatīšanas sākšanu publicē saskaņā ar 5. panta 7. un 8. punktu. Pārskatīšanu veic saskaņā ar 6. pantu.

5.   Lēmumus par pagarinājumu atbilstīgi šā panta 2. punktam pieņem saskaņā ar 9. un 10. pantu.

6.   Aizsardzības pasākuma kopējais ilgums nepārsniedz četrus gadus, ieskaitot jebkāda pagaidu aizsardzības pasākuma piemērošanas laikposmu, sākotnējo piemērošanas laikposmu un jebkādu tā pagarinājumu.

1.   Saskaņā ar šo regulu saņemto informāciju izmanto tikai tam mērķim, kam tā tikusi pieprasīta.

2.   Konfidenciālu informāciju un konfidenciāli sniegtu informāciju, kas saņemta, ievērojot šo regulu, neizpauž bez šādas informācijas sniedzēja skaidri izteiktas piekrišanas.

3.   Katrā pieprasījumā ievērot konfidencialitāti norāda iemeslus, kāpēc informācijai vajadzētu būt konfidenciālai. Ieinteresētajām pusēm, kas sniedz konfidenciālu informāciju, prasa sniegt tās nekonfidenciālus kopsavilkumus. Minētajiem kopsavilkumiem jābūt pietiekami detalizētiem, lai varētu pienācīgi saprast konfidenciālās informācijas būtību. Izņēmuma gadījumos šādas ieinteresētās puses var norādīt, ka informācijai nav iespējams izveidot kopsavilkumu. Šādos gadījumos ieinteresētā puse norāda iemeslus, kāpēc nav iespējams izveidot kopsavilkumu. Tomēr tad, ja rodas iespaids, ka lūgums ievērot konfidencialitāti nav pamatots, un ja informācijas sniedzējs nedz vēlas to publiskot, nedz arī atļauj to izpaust nedz vispārīgi, nedz kopsavilkumā, attiecīgo informāciju var atstāt bez ievērības.

4.   Informāciju katrā ziņā uzskata par konfidenciālu, ja tās izpaušana varētu būtiski negatīvi ietekmēt informācijas sniedzēju vai minētās informācijas avotu.

5.   Šā panta 1.–4. punkts neliedz Savienības iestādēm atsaukties uz vispārēju informāciju un jo īpaši uz iemesliem, uz kuriem balstīti lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu. Savienības iestādes tomēr ņem vērā attiecīgo fizisko un juridisko personu leģitīmās intereses neizpaust to komercnoslēpumus.

1.   Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par katrā nolīgumā un šajā regulā ietverto saistību piemērošanu, īstenošanu un izpildi, tostarp attiecībā uz nodaļu par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, ja nolīgumā ir šāda nodaļa.

2.   Ziņojumā cita starpā iekļauj informāciju par pagaidu un galīgo aizsardzības pasākumu piemērošanu, iepriekšējas pārraudzības pasākumiem, reģionālo pārraudzību un aizsardzības pasākumiem, izmeklēšanu vai procedūru izbeigšanu bez pasākumu noteikšanas un informāciju par to dažādo struktūru darbību, kuras ir atbildīgas par nolīguma īstenošanu, un par vietējo konsultatīvo grupu darbību.

3.   Ziņojumā iekļauj statistikas kopsavilkumu un aplūko tirdzniecības dinamiku ar katru attiecīgo valsti.

4.   Eiropas Parlaments divu mēnešu laikā pēc Komisijas ziņojuma iesniegšanas var uzaicināt Komisiju uz atbildīgās Parlamenta komitejas sanāksmi, lai tā izklāstītu un izskaidrotu visus jautājumus, kas saistīti ar šīs regulas īstenošanu.

5.   Komisija ziņojumu publisko ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tā iesniegšanas Eiropas Parlamentam un Padomei.

1.   Ja nolīgumā paredzēti citi mehānismi vai kritēriji, kas ļauj pagaidu kārtā atcelt tarifa preferences vai citu preferenciālu režīmu attiecībā uz konkrētiem ražojumiem, tādi kā, piemēram, stabilizācijas mehānisms attiecībā uz Savienības tālākajiem reģioniem, Komisija, ja ir izpildīti attiecīgajā nolīgumā izklāstītie nosacījumi, pieņem īstenošanas aktus, lai:

Minētos aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, ja kavēšanās veikt šā panta 1. punktā minēto darbību radītu kaitējumu, kuru būtu grūti novērst, vai lai novērstu negatīvu ietekmi uz stāvokli Savienības tirgū, jo īpaši importa pieauguma rezultātā, vai citos attiecīgajā nolīgumā paredzētos gadījumos, Komisija pieņem tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 17. panta 4. punktā minēto procedūru.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 15. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 14. marta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 15. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 15. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/478 (5) 3. panta 1. punktu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 4. pantu.