This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32019H0903(10)
Commission Recommendation of 18 June 2019 on the draft integrated National Energy and Climate Plan of France covering the period 2021-2030
Komisijas Ieteikums (2019. gada 18. jūnijs) par Francijas integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna projektu, kas aptver 2021.–2030. gada periodu
Komisijas Ieteikums (2019. gada 18. jūnijs) par Francijas integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna projektu, kas aptver 2021.–2030. gada periodu
C/2019/4410
OV C 297, 3.9.2019, pp. 36–39
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
3.9.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 297/36 |
KOMISIJAS IETEIKUMS
(2019. gada 18. jūnijs)
par Francijas integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna projektu, kas aptver 2021.–2030. gada periodu
(2019/C 297/10)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regulu (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (1), un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Atbilstīgi Regulai (ES) 2018/1999 katrai dalībvalstij ir jāiesniedz Komisijai savs integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna projekts, kas aptver 2021.–2030. gada periodu un kas sagatavots saskaņā ar minētās regulas 3. panta 1. punktu un I pielikumu. Integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu pirmie projekti bija jāiesniedz līdz 2018. gada 31. decembrim. |
|
(2) |
Francija savu integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna projektu iesniedza 2019. gada 15. februārī. Šā plāna projekta iesniegšana ir pamatelements un pirmais solis iteratīvajā procesā starp Komisiju un dalībvalstīm, kas iedibināts integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu galīgās redakcijas izstrādei un to vēlākai īstenošanai. |
|
(3) |
Regula (ES) 2018/1999 paredz, ka Komisijai integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projekti ir jānovērtē. Komisija veica Francijas integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna projekta visaptverošu novērtējumu, kurā ņēma vērā relevantos Regulas (ES) 2018/1999 elementus. Šis novērtējums (2) ir publicēts kopā ar šo ieteikumu. Tālāk sniegtie ieteikumi ir balstīti uz šo novērtējumu. |
|
(4) |
Komisijas ieteikumi var attiekties uz šādiem jautājumiem: i) mērķu, mērķrādītāju un devumu vērienīgums, ar nolūku kopīgi sasniegt enerģētikas savienības mērķus, jo īpaši Savienības 2030. gadam izvirzītos atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes mērķrādītājus, kā arī energotīklu starpsavienojumu līmenis, ko dalībvalstis tiecas panākt 2030. gadā; ii) ar dalībvalsts un Savienības līmeņa mērķiem saistītās rīcībpolitikas un pasākumi un citas rīcībpolitikas un pasākumi, kas varētu būt atbilstīgi pārrobežu līmenī; iii) jebkādas papildu rīcībpolitikas un pasākumi, kas varētu būt nepieciešami integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos; iv) integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā iekļauto esošo un plānoto rīcībpolitiku un pasākumu savstarpējā mijiedarbība un konsekvence vienā enerģētikas savienības dimensijā un starp vairākām dimensijām. |
|
(5) |
Izstrādājot ieteikumus, Komisija ņēma vērā, no vienas puses, vajadzību summēt atsevišķus visu dalībvalstu kvantitatīvi izteiktos plānotos devumus, lai novērtētu Savienības līmeņa mērķuzdevuma vērienīgumu, un, no otras puses, vajadzību dot pietiekami daudz laika attiecīgajai dalībvalstij, lai tā varētu pienācīgi ņemt vērā Komisijas ieteikumus pirms sava nacionālā plāna galīgās redakcijas izstrādes. |
|
(6) |
Komisijas ieteikumi par dalībvalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķuzdevuma vērienīgumu balstās uz formulu, kas noteikta Regulas (ES) 2018/1999 II pielikumā un balstīta uz objektīviem kritērijiem. |
|
(7) |
Attiecībā uz energoefektivitāti Komisijas ieteikumi ir balstīti novērtējumā, kurā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna projekta vērienīgums nacionālā līmenī salīdzināts ar kolektīvo centienu līmeni, kas nepieciešams, lai sasniegtu Savienības mērķrādītājus, un attiecīgā gadījumā ir ņemta vērā informācija par īpašiem apstākļiem valstī. Galīgajiem nacionālajiem devumiem energoefektivitātes jomā būtu jāatspoguļo iespējas izmaksefektīvi panākt enerģijas ietaupījumus, un tiem vajadzētu būt balstītiem stabilā ēku renovācijas ilgtermiņa stratēģijā un pasākumos, ar ko pilda enerģijas ietaupīšanas pienākumu, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES (3) 7. panta. Dalībvalstīm būtu arī jāpierāda, ka tās ir pienācīgi ņēmušas vērā principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”, proti, ir jāpaskaidro, kā energoefektivitāte palīdz izmaksefektīvi sasniegt nacionālos mērķus konkurētspējīgas mazoglekļa ekonomikas aspektā, panākt enerģētisko drošību un novērst enerģētisko nabadzību. |
|
(8) |
Pārvaldības regulā noteikts, ka dalībvalstīm jāsniedz vispārējs pārskats par investīcijām, kas vajadzīgas, lai sasniegtu integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā nospraustos mērķus, mērķrādītājus un devumus, kā arī vispārējs novērtējums par šo investīciju avotiem. Lai nodrošinātu investīciju noteiktību, nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem būtu jānodrošina nacionālo rīcībpolitiku un pasākumu pārredzamība un paredzamība. |
|
(9) |
Vienlaikus 2018.–2019. gada Eiropas pusgada cikla ietvaros Komisija ir likusi lielu uzsvaru uz dalībvalstu vajadzībām pēc investīcijām enerģētikas un klimata jomā. Tas ir atspoguļots 2019. gada ziņojumā par Franciju (4) un Komisijas ieteikumā Padomes ieteikumam Francijai (5), kas ir Eiropas pusgada procesa daļas. Integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projektu vērtēšanā Komisija ņēma vērā jaunākos Eiropas pusgada konstatējumus un ieteikumus. Komisijas ieteikumi papildina jaunākos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas sniegti Eiropas pusgada kontekstā. Arī dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos tiek ņemti vērā jaunākie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, kas sniegti Eiropas pusgada ietvaros. |
|
(10) |
Pārvaldības regulā arī noteikts, ka katrai dalībvalstij ir rūpīgi jāņem vērā visi Komisijas ieteikumi par integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna projektu, kas jāiesniedz līdz 2019. gada 31. decembrim, un, ja attiecīgā dalībvalsts ieteikumu vai būtisku tā daļu neņem vērā, šai dalībvalstij savi iemesli būtu jāpaskaidro un jādara zināmi atklātībai. |
|
(11) |
Attiecīgā gadījumā dalībvalstīm savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos un atjauninājumos turpmākajos gados būtu jāziņo tie paši dati, ko tās ziņo Eurostat vai Eiropas Vides aģentūrai. Izmantot vienu un to pašu avotu un Eiropas statistiku (ja tāda pieejama) ir svarīgi arī tāpēc, lai varētu aprēķināt bāzlīniju modelēšanas un prognožu vajadzībām. Eiropas statistikas izmantošana ļaus sekmīgāk salīdzināt integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos izmantotos datus un prognozes. |
|
(12) |
Integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna galīgajā redakcijā jāiekļauj visi Regulas (ES) 2018/1999 I pielikuma elementi. Šajā kontekstā būtu jānovērtē plānoto rīcībpolitiku un pasākumu ietekme makroekonomiskā ziņā un, ciktāl iespējams, arī veselības, vides, nodarbinātības un izglītības, prasmju un sociālās jomas ziņā. Integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna galīgās redakcijas sagatavošanā jāiesaista sabiedrība un citas ieinteresētās personas. Šie un citi elementi ir sīki aprakstīti Komisijas dienestu darba dokumentā (6), kas publicēts kopā ar šo ieteikumu. |
|
(13) |
Plāna galīgajā redakcijā Francijai būtu jāņem vērā mijiedarbība starp dimensijām. Piemēram, pasākumi, ar ko uzlabo energoefektivitāti vai palielina elektrotransportlīdzekļu izplatību, pastiprinās piegādes drošību, jo samazināsies vajadzība pēc naftas un gāzes importa. Integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna projektā atzīts, ka energoefektivitāte ir svarīgākais princips, kas virza centienus ceļā uz enerģētikas pārkārtošanu. Ir konstatēta zināma negatīva mijiedarbība starp rīcībpolitikām un pasākumiem vienā dimensijā un mērķiem citā dimensijā. Ir jāveic rūpīga analīze par maksimumslodzes attīstību periodā no 2021. līdz 2030. gadam, kā arī precīzi jānovērtē enerģētiskā drošība un starpsavienojumi un jānosprauž attiecīgi mērķi. Darbam pie to mērķu sasniegšanas, kas izvirzīti pētniecības, inovācijas un konkurētspējas dimensijas aspektā, ir jāsekmē enerģētikas savienības pārējo dimensiju ietvaros plānoto centienu īstenošana. Plāna galīgajā redakcijā būtu labi iekļaut vairāk informācijas par to, kā energoapgādi varētu ietekmēt klimata pārmaiņu riski. |
|
(14) |
Būtu labi, ja integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna galīgajā redakcijā tiktu sniegta visaptveroša analīze par mazoglekļa tehnoloģiju sektora pašreizējām pozīcijām globālajā tirgū; vajadzētu izcelt jomas, kurās pastāv konkurenciālas priekšrocības un potenciālās problēmas, un minēt izmērāmus nākotnes mērķus un rīcībpolitikas un pasākumus to sasniegšanai, tos attiecīgi sasaistot ar uzņēmējdarbības un rūpniecības rīcībpolitiku. |
|
(15) |
Komisijas ieteikumi Francijai pamatojas uz Francijas integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna projekta novērtējumu (7), kas publicēts kopā ar šo ieteikumu, |
AR ŠO FRANCIJAI IESAKA.
|
1. |
Izvirzīt vērienīgākus uzdevumus 2030. gadam, proti, noteikt, ka atjaunojamās enerģijas īpatsvaram, kas būs Francijas devums Savienības 2030. gada atjaunojamās enerģijas mērķrādītāja sasniegšanā, jābūt vismaz 33 %, kā tas izriet no Regulas (ES) 2018/1999 II pielikumā dotās formulas. Tā kā minētā mērķrādītāja kopīga sasniegšana prasa lielākus pūliņus, integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna galīgajā redakcijā jāiekļauj indikatīva trajektorija, pēc kuras vadoties, tiek sasniegti visi Regulas (ES) 2018/1999 4. panta a) punkta 2) apakšpunktā minētie atsauces punkti atbilstoši minētajam īpatsvaram. Jāizklāsta detalizētas un kvantificētas rīcībpolitikas un pasākumi, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 (8) noteiktajiem pienākumiem un kas ļautu šo devumu realizēt savlaicīgi un izmaksefektīvi. Jānodrošina, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28/EK (9) I pielikumā noteiktais atjaunojamās enerģijas mērķrādītājs 2020. gadam tiek sasniegts pilnībā un no 2021. gada kļūst par bāzlīniju; jāpaskaidro, kā Francija šādu bāzlīnijas īpatsvaru plāno sasniegt un uzturēt. Integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna projektā izvirzītie mērķi attiecībā uz atjaunojamās enerģijas īpatsvaru siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā un transporta nozarē attiecīgi jāsaskaņo ar indikatīvo mērķrādītāju, kas iekļauts Direktīvas (ES) 2018/2001 23. pantā, un transporta mērķrādītāju, kas iekļauts Direktīvas (ES) 2018/2001 25. pantā. |
|
2. |
Pārskatīt centienus samazināt primārās enerģijas patēriņu, ņemot vērā, ka Francijai jāpalīdz sasniegt Savienības 2030. gada kopīgo energoefektivitātes mērķrādītāju. Attiecībā uz enerģijas galapatēriņu Francijas devums ir pietiekami vērienīgs. Lai nodrošinātu, ka plānoto rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanas mērogs ir pietiekams vajadzīgā enerģijas patēriņa samazinājuma panākšanai, integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna galīgajā redakcijā jāiekļauj informācija par to paredzamo ietekmi. |
|
3. |
Norādīt pasākumus, kas palīdzētu sasniegt enerģētiskās drošības mērķus attiecībā uz energoavotu dažādošanu un enerģētiskās atkarības mazināšanu, toskait pasākumus, kas nodrošina elastību, kā arī sniegt informāciju par plānoto kodolenerģijas ražošanas jaudu. |
|
4. |
Definēt tālredzīgus mērķus un mērķrādītājus attiecībā uz tirgus integrāciju, it īpaši pasākumus, kas vairumtirgos vairos konkurenci, toskait pāreju uz pilnībā tirgus noteiktām cenām. |
|
5. |
Kvantificēt savus nacionālos mērķus un finansējuma mērķrādītājus pētniecībā, inovācijā un konkurētspējā (jo īpaši saistībā ar enerģētikas savienību), kas jāsasniedz periodā no šā brīža līdz 2030. gadam, lai tie būtu viegli izmērāmi un palīdzētu sasniegt mērķrādītājus pārējās galīgā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna dimensijās. Šie mērķi jāatbalsta ar pienācīgām un specifiskām rīcībpolitikām un pasākumiem, toskait tādām, kas jāizstrādā sadarbībā ar citām dalībvalstīm (piemēram, Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskais plāns). |
|
6. |
Pastiprināt pašreizējo labo reģionālo sadarbību ar Spāniju, Portugāli un Piecpusējā foruma valstīm (10). Reģionālajā sadarbībā būtu jākoncentrējas uz iekšējā enerģijas tirgus un enerģētiskās drošības jautājumiem. Jāturpina sadarbība ar Portugāli un Spāniju, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu un starpreģionālajiem energotīklu starpsavienojumiem. Jāapsver iespēja pastiprināt pasākumus, kas saistīti ar reģionālo sadarbību atjaunojamās enerģijas jomā. Tāpat jāapsver iespēja pastiprināt reģionālās sadarbības mehānismus un aptvert tādas jaunas jomas kā reģionālo enerģijas ražošanas jaudu novērtēšana un pētniecība un inovācija kopīgu interešu tehnoloģiju jomā kopā ar citām dalībvalstīm. |
|
7. |
Uzskaitīt visas enerģijas subsīdijas, jo īpaši fosilajam kurināmajam, un veiktos pasākumus un plānus to pakāpeniskai izbeigšanai. |
|
8. |
Labāk integrēt taisnīgas un godīgas pārkārtošanās aspektus, proti, sniegt vairāk informācijas par plānoto mērķu un rīcībpolitiku un pasākumu ietekmi uz sociālo jomu, nodarbinātību un prasmēm. Atbilstoši Regulā (ES) 2018/1999 prasītajam jāturpina izstrādāt pieeju enerģētiskās nabadzības jautājumu risināšanai, toskait jāsniedz novērtējums par enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību skaitu un veidu, kas ļaus novērtēt, vai enerģētiskās nabadzības mazināšanai varētu būt vajadzīgs indikatīvs mērķrādītājs. |
Briselē, 2019. gada 18. jūnijā
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Miguel ARIAS CAÑETE
(1) OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.
(2) SWD(2019) 263.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).
(4) SWD(2019) 1009 final.
(5) COM(2019) 510 final, 2019. gada 5. jūnijs.
(6) SWD(2019) 263.
(7) SWD(2019) 263.
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīva (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.).
(10) Austrija, Beļģija, Francija, Luksemburga, Nīderlande, Šveice un Vācija.