(1)

Savienība ar Padomes Lēmumu (ES) 2017/939 (1) ir noslēgusi Minamatas konvenciju (2) par dzīvsudrabu (“Konvencija”), kas stājās spēkā 2017. gada 16. augustā.

(2)

Ievērojot Konvencijas Pušu konferences pirmajā sanāksmē pieņemto Lēmumu MC-1/1 par reglamentu, Pusēm ir jāpieliek visas pūles, lai panāktu vienprātību par visiem būtiskajiem jautājumiem.

(3)

Gaidāms, ka Konvencijas Pušu konference tās trešajā sanāksmē 2019. gada 25. – 29. novembrī (COP 3) pieņems lēmumu (“ierosinātais lēmums”) par dzīvsudraba atkritumu sliekšņa vērtībām, kā minēts Konvencijas 11. panta 2. punktā, kas līdz ar to definētu Konvencijas 11. panta (dzīvsudraba atkritumi) piemērošanas jomu. Dzīvsudraba atkritumi, uz kuriem attiektos Konvencijas 11. panta 2. punkts, ir jāapsaimnieko vidi saudzējošā veidā saskaņā ar Konvencijas 11. panta 3. punktu. Tādēļ jebkura sliekšņa vērtība, kas noteikta, ievērojot Konvencijas 11. panta 2. punktu, tostarp attiecībā uz atkritumiem, kas ir kontaminēti ar dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumiem, būtu jānosaka tādā līmenī, kas nodrošina, ka visi šādi atkritumi, kuri rada apdraudējumu cilvēku veselībai vai videi, tiek apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā.

(4)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem COP 3, jo ierosinātajam lēmumam, ja to pieņems, būs juridiskas sekas tādēļ, ka Konvencijas Pusēm būs jāveic pasākumi, lai to īstenotu valsts vai reģionālos līmeņos, vai abos līmeņos.

(5)

Savienība sniedza būtisku ieguldījumu attiecībā uz Konvencijas noteikumu par atkritumiem izstrādi un ekspertu starpsesiju darbu, kas aizsākās ar Konvencijas Pušu konferences otrajā sanāksmē pieņemto Lēmumu MC-2/2 un kā rezultāts ir ierosinātais lēmums.

(6)

Savienības acquis jau paredz, ka visi dzīvsudraba atkritumi, kas minēti Konvencijas 11. panta 2. punktā, neatkarīgi no dzīvsudraba satura šādos atkritumos, ir jāapsaimnieko, neradot draudus cilvēku veselībai un nekaitējot videi.

(7)

Savienībai būtu jāatbalsta tikai tāda lēmuma pieņemšana COP3, kas atbilst Savienības acquis,