(1)

Viena no Savienības prioritātēm ir iekšējā tirgus veidošana saskanīgā, ilgtspējīgā un iekļaujošā veidā par teritoriju, kurā brīvi un droši notiek preču, pakalpojumu un kapitāla aprite un personu pārvietošanās.

(2)

Nelikumīgu ienākumu reintegrēšana ekonomikā un naudas novirzīšana nelikumīgu darbību finansēšanai rada kropļojumus un negodīgas konkurences priekšrocības attiecībā pret likumpaklausīgiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem un tādējādi rada draudus iekšējā tirgus darbībai. Turklāt minētā prakse veicina noziedznieku un teroristu darbības, kas apdraud Savienības iedzīvotāju drošību. Tādēļ Savienība ir rīkojusies, lai sevi aizsargātu.

(3)

Viens no galvenajiem Savienības rīcības pamatiem bija Padomes Direktīva 91/308/EEK (3), kurā noteikta virkne pasākumu un pienākumu finanšu iestādēm, juridiskām personām un konkrētām profesijām attiecībā uz, cita starpā, pārredzamību un uzskaites veikšanu, kā arī noteikumi saistībā ar principu “pazīsti savu klientu” un kurā noteikts pienākums ziņot par aizdomīgiem darījumiem valsts finanšu ziņu vākšanas vienībām (FIU). FIU tika izveidotas kā centrālās iestādes, kas veic šādu darījumu novērtēšanu, sadarbību ar citu valstu attiecīgajām iestādēm un vajadzības gadījumā sazinās ar tiesu iestādēm. Kopš tā laika Direktīva 91/308/EEK ir grozīta un aizstāta ar secīgiem pasākumiem. Pašlaik noteikumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/849 (4).

(4)

Ņemot vērā risku, ka Direktīvas 91/308/EEK piemērošana varētu izraisīt skaidras naudas pārvietošanas nelikumīgos nolūkos gadījumu skaita pieaugumu, kas varētu radīt draudus finanšu sistēmai un iekšējam tirgum, direktīva tika papildināta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1889/2005 (5). Minētās regulas mērķis ir novērst un konstatēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu, izveidojot kontroles sistēmu, ko piemēro fiziskām personām, kuras iebrauc Savienībā vai izbrauc no tās ar skaidras naudas summām vai apgrozāmiem uzrādītāja instrumentiem 10 000 EUR vai lielākā vērtībā vai tās ekvivalentiem citās valūtās. Lai nodrošinātu, ka šai regulai ir maksimāli plaša piemērošanas joma un ka neviena teritorija netiek atbrīvota no tās piemērošanas un nav iespēju apiet piemērojamo kontroli, termins “ievešana Savienībā vai izvešana no tās” būtu jādefinē, atsaucoties uz Savienības teritoriju, kas definēta Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 355. pantā.

(5)

Ar Regulu (EK) Nr. 1889/2005 Kopienā īstenoja starptautiskus standartus cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu, ko izstrādājusi Finanšu darījumu darba grupa (FATF).

(6)

FATF, kas tika izveidota G7 samitā Parīzē 1989. gadā, ir starpvaldību struktūra, kura nosaka standartus un veicina juridisku, reglamentējošu un operatīvu pasākumu efektīvu īstenošanu, lai cīnītos pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu un citiem saistītajiem starptautiskās finanšu sistēmas integritātes draudiem. Vairākas dalībvalstis ir FATF dalībnieces vai ir pārstāvētas FATF, izmantojot reģionālas struktūras. Savienību FATF pārstāv Komisija, un Savienība ir apņēmusies efektīvi īstenot FATF ieteikumus. FATF 32. ieteikums par skaidras naudas kurjeriem precizē to, ka vajadzētu būt ieviestiem pasākumiem, lai pienācīgi kontrolētu skaidras naudas pārvietošanu pāri robežām.

(7)

Direktīvā (ES) 2015/849 identificēta un aprakstīta virkne noziedzīgu darbību, kuru rezultātā gūtie ieņēmumi varētu tikt legalizēti vai izmantoti teroristu finansēšanā. Minēto noziedzīgo darbību rezultātā gūtie ieņēmumi bieži tiek pārvietoti pāri Savienības ārējai robežai, lai tos legalizētu vai izmantotu teroristu finansēšanai. Šajā regulā tas būtu jāņem vērā un jāizveido sistēma ar noteikumiem, kuri ne tikai palīdz novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un jo īpaši tādus predikatīvus nodarījumus kā nodokļu noziegumi, kā tie definēti valstu tiesību aktos, un teroristu finansēšanu, bet arī noziedzīgu darbību, kas definētas Direktīvā (ES) 2015/849, konstatēšanu, novēršanu un izmeklēšanu.

(8)

Ir gūts plašāks pārskats par mehānismiem, ko izmanto nelikumīgi iegūtu vērtību pārvietošanai pāri robežām. Tā rezultātā FATF ieteikumi ir atjaunoti, ar Direktīvu (ES) 2015/849 ir ieviestas izmaiņas Savienības tiesiskajā regulējumā, un ir izstrādāta jauna paraugprakse. Ņemot vērā šīs norises un pamatojoties uz spēkā esošo Savienības tiesību aktu izvērtējumu, Regula (EK) Nr. 1889/2005 ir jāgroza. Tomēr, ņemot vērā nepieciešamo grozījumu lielo apjomu, Regula (EK) Nr. 1889/2005 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

(9)

Šī regula neskar dalībvalstu spēju saskaņā ar to tiesībām valstīs nodrošināt papildu kontroli skaidras naudas pārvietošanai Savienībā, ja minētā kontrole ir saskaņā ar Savienības pamattiesībām, jo īpaši LESD 63. un 65. pantu.

(10)

Noteikumu kopums Savienības līmenī, kas ļautu nodrošināt salīdzināmas skaidras naudas kontroles Savienībā, ievērojami sekmētu centienus nepieļaut nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu.

(11)

Šī regula neskar pasākumus, ko Savienība vai dalībvalstis veic saskaņā ar LESD 66. pantu, lai ierobežotu kapitāla apriti, kas rada vai draud radīt nopietnas grūtības ekonomiskās un monetārās savienības darbībai, vai ko tās veic saskaņā ar LESD 143. un 144. pantu, ja radušās pēkšņas grūtības saistībā ar maksājumu bilanci.

(12)

Ņemot vērā muitas dienestu klātbūtni pie Savienības ārējām robežām, to pieredzi kontroles veikšanā attiecībā uz pasažieriem un kravām, kas šķērso ārējo robežu, un pieredzi, kas gūta Regulas (EK) Nr. 1889/2005 īstenošanā, muitas dienestiem būtu jāturpina veikt kompetento iestāžu funkcijas šīs regulas nolūkiem. Vienlaikus būtu arī turpmāk jānodrošina dalībvalstīm iespēja izraudzīties par kompetentajām iestādēm arī citas valsts iestādes, kas ir pārstāvētas pie ārējām robežām. Dalībvalstīm būtu arī turpmāk jānodrošina muitas iestāžu un citu valsts iestāžu darbinieku pienācīga apmācība minētās kontroles veikšanā, tostarp attiecībā uz skaidras naudas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai.

(13)

Viens no galvenajiem jēdzieniem, kas ir izmantots šajā regulā, ir “skaidra nauda”, kas būtu jādefinē kā šādu četru kategoriju apvienojums: valūta, apgrozāmi uzrādītāja instrumenti, preces, ko izmanto kā vērtības uzkrāšanas līdzekļus ar augstu likviditāti, un konkrētu veidu priekšapmaksas kartes. Ņemot vērā to īpašības, konkrētus apgrozāmus uzrādītāja instrumentus, preces, ko izmanto kā vērtības uzkrāšanas līdzekļus ar augstu likviditāti, un priekšapmaksas kartes, kuras nav saistītas ar bankas kontu un kurās var uzkrāt naudas summu, kuras apmēru ir grūti atklāt, izmanto valūtas vietā kā anonīmus līdzekļus vērtību pārvietošanai pāri ārējām robežām tādā veidā, kas nav izsekojams, izmantojot publisko iestāžu klasisko uzraudzības sistēmu. Tādēļ šajā regulā būtu jānosaka “skaidras naudas” definīcijas būtiskie komponenti un vienlaikus jāļauj Komisijai grozīt šīs regulas nebūtiskos komponentus, reaģējot uz noziedznieku un to līdzzinātāju mēģinājumiem apiet pasākumu, ar kuru kontrolē tikai viena veida vērtības uzkrāšanas līdzekli ar augstu likviditāti, pārvietojot pāri ārējām robežām cita veida preces. Ja tiek konstatēti pierādījumi šādai rīcībai būtiskā mērogā, ir svarīgi pasākumus veikt nekavējoties, lai novērstu šādu situāciju. Neraugoties uz virtuālo valūtu radīto augsto riska līmeni, kā norādīts Komisijas 2017. gada 26. jūnija ziņojumā par novērtējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas riskiem, kuri skar iekšējo tirgu un attiecas uz pārrobežu darbībām, muitas iestāžu kompetencē nav virtuālo valūtu uzraudzības.

(14)

Apgrozāmi uzrādītāja instrumenti ļauj faktiskajam valdītājam pieprasīt finanšu summas samaksu bez reģistrācijas vai vārda norādīšanas. Tos var vienkāršā veidā izmantot, lai pārvietotu lielas vērtības summas, un tie ir diezgan līdzīgi valūtai likviditātes, anonimitātes un ļaunprātīgas izmantošanas riska ziņā.

(15)

Precēm, ko izmanto kā vērtības uzkrāšanas līdzekļus ar augstu likviditāti, ir liela vērtība attiecībā pret to apjomu, tām ir viegli pieejams starptautisks tirgus, kas ļauj tās pārvērst valūtā ar neievērojamām darījuma izmaksām. Šādas preces parasti uzrāda standartizētā kārtībā, kas ļauj ātri pārbaudīt to vērtību.

(16)

Priekšapmaksas kartes ir nenominālas kartes, kurās uzkrāta monetāra vērtība vai līdzekļi vai kuras nodrošina piekļuvi monetārai vērtībai vai līdzekļiem un kuras var izmantot maksājumu veikšanai, preču vai pakalpojumu iegādei vai valūtas izpirkšanai. Tās nav saistītas ar bankas kontu. Priekšapmaksas kartes ietver anonīmas priekšapmaksas kartes, kas minētas Direktīvā (ES) 2015/849. Tās plaši izmanto virknei likumīgu mērķu, un dažiem no šādiem instrumentiem ir arī konkrēts pamatojums no sociālo interešu viedokļa. Šādas priekšapmaksas kartes ir viegli pārvedamas, un tās var izmantot, lai pāri ārējām robežām pārvietotu ievērojamas vērtības. Tādēļ skaidras naudas definīcijā jāietver priekšapmaksas kartes, jo īpaši, ja tās var iegādāties bez klienta uzticamības pārbaudes procedūras piemērošanas. Tas, ņemot vērā pieejamo tehnoloģiju, dos iespēju attiecināt kontroli arī uz konkrētiem priekšapmaksas karšu veidiem, ja tas pamatots ar pierādījumiem, ar noteikumu, ka šādas kontroles tvērums tiks paplašināts, pienācīgi ievērojot samērīgumu un praktisko īstenojamību.

(17)

Lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu, fiziskām personām, kuras iebrauc Savienībā vai izbrauc no tās, būtu jānosaka pienākums deklarēt skaidru naudu. Lai nepamatoti neierobežotu brīvu apriti un neradītu iedzīvotājiem un iestādēm pārāk lielu administratīvo formalitāšu slogu, uz minēto pienākumu būtu jāattiecina robežvērtība 10 000 EUR. Tas būtu jāpiemēro pārvadātājiem, kuri ved šādas summas pie sevis, bagāžā vai transportlīdzeklī, kurā tie šķērso ārējās robežas. Tiem būtu jāuzliek prasība darīt skaidru naudu pieejamu kompetentām iestādēm kontrolei un vajadzības gadījumā to uzrādīt attiecīgajām iestādēm. Definīcija “pārvadātājs” būtu jāsaprot tā, ka tā izslēdz pārvadātājus, kuri veic preču vai cilvēku profesionālu pārvadāšanu.

(18)

Attiecībā uz nepavadītas skaidras naudas pārvietojumiem, piemēram, skaidru naudu, ko Savienībā ieved vai izved no tās pasta sūtījumos, kurjerpastā, nepavadītā bagāžā vai konteinerkravās, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarotām sistemātiski vai katrā atsevišķā gadījumā, ievērojot valsts procedūras, prasīt nosūtītājam vai saņēmējam vai to pārstāvim atklāt informāciju deklarācijā. Šādai informācijas atklāšanai būtu jāaptver vairāki tādi elementi, kuri nav iekļauti parastā dokumentācijā, ko iesniedz muitā, piemēram, kravas nosūtīšanas dokumentos un muitas deklarācijās. Šādi elementi ir naudas līdzekļu izcelsmes vieta, galamērķis, ekonomiskais iegūšanas veids un paredzētais skaidras naudas izmantošanas veids. Uz informācijas atklāšanas pienākumu attiecībā uz nepavadītu skaidru naudu būtu jāattiecina robežvērtība, kas ir tāda pati, kādu piemēro pārvadātāju vestai skaidrai naudai.

(19)

Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, būtu jāreģistrē virkne standartizētu datu elementu par skaidras naudas pārvietošanu, piemēram, deklarētāja, īpašnieka vai saņēmēja personas dati, ekonomiskais iegūšanas veids un paredzētais skaidras naudas izmantošanas veids. Jo īpaši deklarētājam, īpašniekam vai saņēmējam ir jāsniedz tieši tādi personas dati, kas norādīti to identifikācijas dokumentos, nolūkā līdz minimumam samazināt iespējamo kļūdu risku attiecībā uz šo personu identitāti, kā arī kavēšanos iespējamas vēlāk nepieciešamas pārbaudes dēļ.

(20)

Attiecībā uz pavadītas skaidras naudas deklarēšanas pienākumu un pienākumu atklāt informāciju par nepavadītu skaidru naudu kompetentajām iestādēm būtu jāpiešķir pilnvaras veikt visu nepieciešamo personu, to bagāžas un transportlīdzekļu, ko izmanto ārējās robežas šķērsošanai, kontroli un jebkādu nepavadītu sūtījumu vai tvertņu, kuras šķērso robežu un kurās var būt skaidra nauda, kā arī transportlīdzekļu, kas tos pārvadā, kontroli. Ja minētie pienākumi netiek pildīti, kompetentajām iestādēm būtu jāsagatavo ex officio deklarācija, lai attiecīgo informāciju pēc tam nosūtītu citām iestādēm.

(21)

Lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes kontroli piemēro vienveidīgi, kontroles pasākumu pamatā galvenokārt vajadzētu būt riska analīzei, kuras mērķis ir identificēt un novērtēt riskus un izstrādāt nepieciešamos pretpasākumus.

(22)

Kopējās riska pārvaldības sistēmas izveidei nebūtu jāliedz kompetentajām iestādēm veikt izlases veida pārbaudes vai neplānotas pārbaudes, kad tās to uzskata par vajadzīgu.

(23)

Kompetentajām iestādēm, konstatējot skaidras naudas summas, kas ir mazākas par robežvērtību, bet, ja ir norādes, ka šī skaidrā nauda varētu būt saistīta ar noziedzīgu darbību, uz kuru attiecas šī regula, būtu jāspēj attiecībā uz pavadītu skaidru naudu reģistrēt informāciju par skaidras naudas pārvadātāju, īpašnieku un, ja tāda informācija ir pieejama, – par paredzēto saņēmēju, tostarp tā pilnu vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, kontaktinformāciju, informāciju par skaidras naudas raksturu un summu vai vērtību, tās ekonomisko iegūšanas veidu un paredzēto izmantošanas veidu.

(24)

Attiecībā uz nepavadītu skaidru naudu kompetentajām iestādēm būtu jāspēj reģistrēt informāciju par skaidras naudas deklarētāju, īpašnieku, nosūtītāju un saņēmēju vai paredzēto saņēmēju, tostarp tā pilnu vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, kontaktinformāciju, informāciju par skaidras naudas raksturu un summu vai vērtību, tās ekonomisko iegūšanas veidu un paredzēto izmantošanas veidu.

(25)

Minētā informācija būtu jānosūta attiecīgās dalībvalsts finanšu ziņu vākšanas vienībai, un šai dalībvalstij būtu jānodrošina, ka konkrētā finanšu ziņu vākšanas vienība visu attiecīgo informāciju nekavējoties vai pēc pieprasījuma pārsūta pārējo dalībvalstu finanšu ziņu vākšanas vienībām. Minētās vienības ir paredzētas kā galvenie elementi cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu, un tās saņem un apstrādā informāciju no dažādiem avotiem, piemēram, finanšu iestādēm, un analizē šo informāciju, lai konstatētu, vai ir pamats turpmākai izmeklēšanai, kas varbūt nav uzreiz redzams tām kompetentajām iestādēm, kuras saņem deklarācijas un veic kontroli saskaņā ar šo regulu. Lai nodrošinātu efektīvu informācijas plūsmu, visām finanšu ziņu vākšanas vienībām vajadzētu būt savienotām ar muitas informācijas sistēmu (“MIS”), kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97 (6), un datiem, ko sagatavojušas vai ar ko apmainās kompetentās iestādes un finanšu ziņu vākšanas vienības, vajadzētu būt saderīgiem un salīdzināmiem.

(26)

Atzīstot, ka sekmīgu turpmāko šīs regulas pasākumu veikšanas nolūkā ir svarīgi nodrošināt, lai attiecīgās iestādes, tostarp finanšu ziņu vākšanas vienības saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas attiecas uz minētajām vienībām, veiktu efektīvu informācijas apmaiņu, un ka ir jāstiprina Savienības teritorijā esošo finanšu ziņu vākšanas vienību sadarbība, Komisijai līdz 2019. gada 1. jūnijam būtu jāizvērtē iespēja izveidot kopēju mehānismu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas apkarošanai.

(27)

Šajā kontekstā ir ļoti svarīgi konstatēt par noteiktajām robežvērtībām mazākas skaidras naudas summas situācijās, kad ir norādes par noziedzīgu darbību. Tādēļ vajadzētu būt iespējai apmainīties ar informāciju par summām, kas mazākas par robežvērtību, ar kompetentajām iestādēm citās dalībvalstīs, ja ir norādes par noziedzīgu darbību.

(28)

Ņemot vērā to, ka skaidras naudas pārvietošana, uz ko attiecas kontrole saskaņā ar šo regulu, tiek veikta pāri ārējai robežai, un to, ka ir grūtības rīkoties pēc tam, kad skaidra nauda ir prom no ievešanas vai izvešanas punkta, un saistīto risku, pat ja mazas summas tiek izmantotas nelikumīgi, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai uz laiku aizturēt skaidru naudu konkrētos apstākļos, ja pārbaudes un samērīgums to pamato: pirmkārt, ja nav izpildīts deklarēšanas vai informācijas atklāšanas pienākums un, otrkārt, ja ir norādes par noziedzīgu darbību neatkarīgi no summas vai neatkarīgi no tā, vai skaidra nauda ir pavadīta vai nepavadīta. Ņemot vērā šādas pagaidu aizturēšanas raksturu un to, kāda tai varētu būt ietekme uz pārvietošanās brīvību un tiesībām uz īpašumu, aizturēšanas laikposms būtu jāierobežo līdz absolūti minimālajam laikam, kāds nepieciešams citām kompetentajām iestādēm, lai noteiktu, vai ir pamats turpināt iejaukšanos, piemēram, veicot izmeklēšanu vai konfiscējot skaidru naudu, pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Lēmumam uz laiku aizturēt skaidru naudu saskaņā ar šo regulu būtu jāpievieno tā apsvērumi, un tajā būtu pienācīgi jāapraksta īpašie faktori, kas bija par pamatu rīcībai. Īpašos un pienācīgi izvērtētos gadījumos vajadzētu būt iespējai pagarināt laikposmu, uz kuru skaidra nauda ir uz laiku aizturēta, piemēram, ja kompetentās iestādes saskaras ar grūtībām iegūt informāciju par iespējamu noziedzīgu darbību, cita starpā, ja ir jāsazinās ar kādu trešo valsti, ja ir jātulko dokumenti vai ja nepavadītas skaidras naudas gadījumā ir grūti identificēt nosūtītāju vai saņēmēju vai sazināties ar tiem. Ja līdz aizturēšanas laikposma beigām nav pieņemts lēmums par turpmāku iejaukšanos vai ja kompetentā iestāde nolemj, ka nav pamata turpmākai skaidras naudas aizturēšanai, nauda atkarībā no apstākļiem būtu nekavējoties jāatgriež personai, pie kuras esošā skaidrā nauda tika uz laiku aizturēta, pārvadātājam vai īpašniekam.

(29)

Lai palielinātu informētību par šo regulu, dalībvalstīm sadarbībā ar Komisiju būtu jāizstrādā pienācīgi materiāli par pienākumu deklarēt vai atklāt informāciju par skaidru naudu.

(30)

Ir būtiski, lai kompetentās iestādes, kas vāc informāciju saskaņā ar šo regulu, to savlaicīgi nosūta attiecīgās valsts finanšu ziņu vākšanas vienībai, lai tā varētu sīkāk analizēt datus un salīdzināt attiecīgo informāciju ar citiem datiem, kā paredzēts Direktīvā (ES) 2015/849.

(31)

Šīs regulas nolūkā, ja kompetentās iestādes reģistrē, ka skaidra nauda nav deklarēta vai nav atklāta informācija par to, vai ja ir norādes par noziedzīgu darbību, tām būtu ātri jādalās ar šo informāciju ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, izmantojot atbilstīgus kanālus. Šāda datu apmaiņa būtu samērīga, ņemot vērā, ka personas, kas pārkāpušas pienākumu deklarēt skaidru naudu vai atklāt informāciju par to un kas ir aizturētas vienā dalībvalstī, domājams, izraudzītos citu ievešanas vai izvešanas dalībvalsti, kurā kompetentajām iestādēm nebūtu informācijas par to agrāk veiktu pārkāpumu. Šādas informācijas apmaiņai vajadzētu būt obligātai, lai nodrošinātu šīs regulas konsekventu piemērošanu visās dalībvalstīs. Ja ir norādes par to, ka skaidra nauda ir saistīta ar noziedzīgu darbību, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt Savienības finanšu intereses, minētā informācija būtu arī jādara zināma Komisijai, Eiropas Prokuratūrai, ko ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (7) izveidojušas dalībvalstis, kuras, ievērojot minēto regulu, piedalās ciešākā sadarbībā, un Eiropolam, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/794 (8). Lai sasniegtu šīs regulas mērķus novērst un atturēt skaidras naudas deklarēšanas un informācijas atklāšanas pienākuma apiešanu, dalībvalstīm savā starpā un ar Komisiju būtu obligāti un atbilstīgi standartiem, kas noteikti īstenošanas aktos, kuri jāpieņem saskaņā ar šo regulu, jāapmainās arī ar anonimizētu riska informāciju un riska analīzes rezultātiem.

(32)

Vajadzētu būt iespējai apmainīties ar informāciju starp dalībvalsts kompetento iestādi vai Komisiju un trešās valsts iestādēm ar noteikumu, ka tiek ievēroti pienācīgi aizsardzības pasākumi. Šāda apmaiņa būtu jāatļauj tikai tādā gadījumā, ja ir ievēroti attiecīgie valsts un Savienības noteikumi par pamattiesībām un personas datu pārsūtīšanu, kā arī saņemta atļauja no tām iestādēm, kuras sākotnēji ieguva attiecīgo informāciju. Komisija būtu jāinformē par ikvienu informācijas apmaiņas gadījumu ar trešām valstīm saskaņā ar šo regulu, un tai būtu par to jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

(33)

Ņemot vērā iegūtās informācijas veidu un pārvadātāju un deklarētāju tiesisko paļāvību, ka to personas dati un informācija par skaidras naudas vērtību, ko tie ieveduši Savienībā vai izveduši no tās, tiks apstrādāti konfidenciāli, kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina pietiekami aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka personas, kurām nepieciešama piekļuve informācijai, ievērotu dienesta noslēpumu un pienācīgi aizsargātu šādu informāciju pret neatļautu piekļuvi, izmantošanu vai paziņošanu. Ja vien šajā regulā vai valstu tiesību aktos nav paredzēts citādi, jo īpaši saistībā ar tiesvedību, šādu informāciju nevajadzētu izpaust bez tās iestādes, kas to ieguva, atļaujas.

Šajā regulā paredzētā datu apstrāde var ietvert arī personas datu apstrādi, un tā būtu jāveic saskaņā ar Savienības tiesībām. Dalībvalstīm un Komisijai personas dati būtu jāapstrādā tikai tādā veidā, kas atbilst šīs regulas mērķiem. Uz jebkādu personas datu vākšanu, izpaušanu, pārsūtīšanu, paziņošanu un cita veida apstrādi šīs regulas darbības jomā vajadzētu attiecināt prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 45/2001 (9) un (ES) 2016/679 (10). Veicot personas datu apstrādi šīs regulas nolūkiem, būtu arī jāievēro pamattiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, kas atzītas Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantā, kā arī tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un tiesības uz personas datu aizsardzību, kas atzītas attiecīgi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 7. un 8. pantā.

(34)

Finanšu ziņu vākšanas vienību veiktās analīzes nolūkiem un lai ļautu iestādēm citās dalībvalstīs kontrolēt skaidras naudas deklarēšanas pienākuma izpildi un nodrošināt tā izpildi, jo īpaši attiecībā uz personām, kuras iepriekš ir pārkāpušas minēto pienākumu, ir nepieciešams nodrošināt, ka saskaņā ar šo regulu veiktajās deklarācijās iekļautos datus uzglabā pietiekami ilgu laiku. Lai finanšu ziņu vākšanas vienības varētu efektīvi veikt analīzi un lai kompetentās iestādes kontrolētu skaidras naudas deklarēšanas un informācijas atklāšanas pienākuma izpildi un efektīvi nodrošinātu tā izpildi, saskaņā ar šo regulu veiktajās deklarācijās iekļauto datu glabāšanas laikposmam nevajadzētu pārsniegt piecus gadus ar iespēju to turpmāk pagarināt ne vairāk kā par trīs papildu gadiem pēc rūpīga novērtējuma par šādas turpmākas glabāšanas nepieciešamību un samērīgumu.

(35)

Lai sekmētu pienākumu izpildi un novērstu apiešanu, dalībvalstīm būtu jāievieš sankcijas par skaidras naudas deklarēšanas vai informācijas atklāšanas pienākuma neizpildi. Minētās sankcijas būtu jāpiemēro tikai attiecībā uz šajā regulā noteiktā pienākuma deklarēt vai atklāt informāciju par skaidru naudu neizpildi, un nebūtu jāņem vērā iespējamā noziedzīgā darbība, ar ko, iespējams, skaidra nauda ir saistīta un uz ko var attiekties turpmāka izmeklēšana un pasākumi, kas ir ārpus šīs regulas darbības jomas. Minētajām sankcijām vajadzētu būt efektīvām, samērīgām un atturošām, un tām vajadzētu paredzēt tikai to, kas nepieciešams, lai veicinātu atbilstību. Dalībvalstu ieviestajām sankcijām visā Savienībā būtu jāveido līdzvērtīga atturoša ietekme pret šīs regulas pārkāpšanu.

(36)

Lai gan lielākā daļa dalībvalstu jau brīvprātīgi izmanto saskaņotu deklarācijas veidlapu, proti, ES skaidras naudas deklarācijas veidlapu (EU-CDF), nolūkā nodrošināt kontroles vienveidīgu piemērošanu un deklarāciju efektīvu apstrādi, pārsūtīšanu un analīzi kompetentajās iestādēs būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras, lai pieņemtu deklarācijas veidlapas un informācijas atklāšanas veidlapas paraugus, lai noteiktu kopējās riska pārvaldības sistēmas kritērijus, lai paredzētu tehniskos noteikumus informācijas apmaiņai un veidlapas paraugu, kas izmantojama informācijas nosūtīšanai, un lai paredzētu noteikumus un formātu, kas izmantojams statistikas informācijas sniegšanai Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (11).

(37)

Lai uzlabotu pašreizējo situāciju, kurā piekļuve statistikas informācijai ir ierobežota un ir pieejamas tikai dažas norādes par to, kādā apmērā noziedznieki veic skaidras naudas kontrabandu pāri Savienības ārējām robežām, kompetentajām iestādēm būtu savā starpā un ar Komisiju jāsadarbojas efektīvāk, izmantojot informācijas apmaiņu. Lai nodrošinātu, ka šī informācijas apmaiņa ir efektīva un lietderīga, Komisijai būtu jāizvērtē, vai izveidotā sistēma atbilst mērķim vai arī pastāv šķēršļi savlaicīgai un tiešai informācijas apmaiņai. Komisijai statistikas informācija būtu jāpublicē savā tīmekļa vietnē.

(38)

Lai varētu ātri reaģēt uz starptautisko standartu, piemēram, FATF izstrādāto standartu, turpmākām izmaiņām vai lai vērstos pret šīs regulas apiešanu, paļaujoties uz precēm, ko izmanto kā vērtības uzkrāšanas līdzekļus ar augstu likviditāti, vai paļaujoties uz priekšapmaksas kartēm, būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šīs regulas I pielikuma grozījumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (12). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visi dokumenti būtu jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem vajadzētu būt sistemātiskai piekļuvei Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(39)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, jo nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un teroristu finansēšana notiek transnacionālā mērogā un iekšējā tirgus un pamattiesību specifika nosaka to, ka pilnīga īstenošana ir iespējama vienīgi tad, ja skaidrai naudai, kas šķērso Savienības ārējo robežu, netiek piemērots pārlieku atšķirīgs režīms dažādu valstu tiesību aktos, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(40)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti LES 6. pantā un ietverti arī Hartā, jo īpaši tās II sadaļā.

(41)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,