29.6.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 164/14

(1)

Padome 2006. gadā ar Regulu (EK) Nr. 130/2006 (3) noteica galīgo antidempinga maksājumu (“sākotnējie pasākumi”) Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”, “Ķīna” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes vīnskābes importam. Šos pasākumus noteica individuālās maksājuma likmes veidā 0 %–10,1 % apmērā trim Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kam tika piemērots tirgus ekonomikas režīms (“TER”), un 34,9 % apmērā visiem pārējiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 150/2008 (4) pēc starpposma pārskatīšanas, kas bija veikta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu, tika grozīti sākotnējie pasākumi un precizēta ražojuma definīcija.

(2)

Ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 332/2012 (5) 2012. gada aprīlī, t. i., pēc tam, kad tika publicēts PTO Apelācijas institūcijas ziņojums par liellopu gaļu un rīsiem (6), Padome izslēdza Hangzhou Bioking Biochemical Engineering Co. Ltd (“Hangzhou Bioking”) – proti, ražotāja eksportētāja, kam tika piemērota 0 % maksājuma likme, – eksportu no pasākumu piemērošanas jomas.

(3)

Padome 2012. gada aprīlī pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas bija veikta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 349/2012 (7) (“iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšana”) pagarināja pasākumu piemērošanas termiņu par pieciem gadiem.

(4)

Pēc daļējas starpposma pārskatīšanas, kas bija veikta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu, 2012. gada jūlijā ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 626/2012 (8) sākotnējie pasākumi tika grozīti. Padome atcēla TER abiem pārējiem uzņēmumiem – Changmao Biochemical Engineering Co. Ltd (“Changmao Biochemical”) un Ninghai Organic Chemical Factory (“Ninghai Organic”) – un, izmantojot viņu pašu eksporta cenas, noteica šiem uzņēmumiem individuālu antidempinga starpību, attiecīgi 13,1 % un 8,3 %.

(5)

Antidempinga izmeklēšana, kas tika sākta 2014. gada 4. decembrī (9) attiecībā uz ĶTR izcelsmes vīnskābes importu Savienībā un kas, pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, attiecās tikai uz Hangzhou Bioking, tika izbeigta ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/176 (10), nepiemērojot pasākumus.

(6)

Ar 2017. gada 1. jūnija spriedumu lietā T-442/12 Changmao Biochemical Engineering/Padome (11) Vispārējā tiesa atcēla Regulu (ES) Nr. 626/2012, ciktāl tā attiecas uz Changmao Biochemical.

(7)

Komisija 2017. gada 7. septembrīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par 2017. gada 1. jūnija spriedumu lietā T-442/12. Attiecībā uz ĶTR izcelsmes vīnskābes importu Komisija nolēma atsākt antidempinga izmeklēšanu, kas bija par pamatu Īstenošanas regulas (ES) Nr. 626/2012 pieņemšanai, ciktāl tā attiecas uz attiecīgo ražotāju eksportētāju, un atsāka to tajā posmā, kurā izdarīts pārkāpums. Minētā atsākšana attiecās tikai uz Vispārējās tiesas sprieduma izpildi attiecībā uz Changmao Biochemical Engineering Co. Ltd. Atsākšana neattiecas uz citām izmeklēšanām.

(8)

Kad bija publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām (12), Komisija saņēma pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu (“pārskatīšanas pieprasījums”).

(9)

Pārskatīšanas pieprasījumu 2017. gada 24. janvārī iesniedza Distillerie Bonollo S.r.l., Caviro Distillerie S.r.l., Industria Chimica Valenzana S.p.a., Alvinesa Alcoholera Vinicola SA un Comercial Química Sarasa SL (“pieprasījuma iesniedzēji”), kas pārstāv vairāk nekā 25 % no Savienības vīnskābes kopējā ražošanas apjoma.

(10)

Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc Ķīnas izcelsmes vīnskābes importam noteikto pasākumu termiņa beigām varētu turpināties vai atkārtoties dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(11)

Apspriedusies ar padomdevēju komiteju, kas izveidota atbilstīgi pamatregulas 15. panta 1. punktam, un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2017. gada 19. aprīlī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (13) (“paziņojums par procedūras sākšanu”) informēja, kas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu sāk termiņbeigu pārskatīšanu.

(12)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas periodam no 2013. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(13)

Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, ražotājus eksportētājus, importētājus, lietotājus Savienībā, kuri zināmi kā ieinteresētās personas, un attiecīgās eksportētājvalsts pārstāvjus.

(14)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(15)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(16)

Ņemot vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase.

(17)

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, tā aicināja visus zināmos ražotājus eksportētājus pieteikties 15 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas un sniegt tai minētajā paziņojumā prasīto informāciju. Prasītā informācija ietvēra ražošanas apjomu un ražošanas jaudu. Turklāt Komisija aicināja ĶTR pārstāvniecību Eiropas Savienībā iecelt pārstāvi, kurš varētu sadarboties ar Komisiju izlases veidošanā.

(18)

Ne kāds no 22 apzinātajiem Ķīnas eksportētājiem/ražotājiem, ne kāds cits Ķīnas eksportētājs/ražotājs nepieteicās un nesniedza prasīto informāciju.

(19)

Pirms atlases sākšanas Komisija sazinājās ar pārskatīšanas pieteikumā norādītajiem Savienības ražotājiem un Savienības ražotāju apvienībām, lai pārbaudītu, vai Savienības ražotāji, kas iesnieguši pieteikumu, ir pietiekami reprezentatīvi. Komisija vāca arī informāciju, kas nepieciešama, lai lemtu par iespējamo atlasi, kura paredzēta paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3. punktā.

(20)

Saskaņā ar pamatregulas 17. pantu Komisija izveidoja provizorisku izlasi no sešiem Savienības ražotājiem, kam no 2016. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim bija lielākie pārdošanas apjomi Savienībā. Šie seši uzņēmumi pārstāvēja 86 % no kopējā Savienības ražošanas nozares vīnskābes pārdošanas apjoma. Ieinteresētās personas tika aicinātas izteikt piezīmes par provizorisko izlasi.

(21)

Viens Savienības eksportētājs, kas nebija iekļauts provizoriskajā izlasē, apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares stāvokļa labākai atspoguļošanai viņš būtu jāiekļauj galīgajā izlasē. Šo uzņēmumu atbalstīja Itālijas tirdzniecības apvienība, kurā darbojas Savienības vīnskābes ražotāji. Cits Savienības ražotājs norādīja, ka nevēlas piedalīties termiņbeigu pārskatīšanā. Citas piezīmes netika iesniegtas.

(22)

Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā saņemtās piezīmes, Savienības ražotāju atlase vairs nav lietderīga.

(23)

Lai lemtu par to, vai vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, izmeklēšanā tika aicināti piedalīties visi nesaistītie importētāji. Ieinteresētas personas tika aicinātas pieteikties, iesniedzot Komisijai paziņojuma par procedūras sākšanu II pielikumā prasīto informāciju.

(24)

Turklāt sākumposmā Komisija sazinājās ar 10 pieprasījumā norādītajiem importētājiem un aicināja tos sniegt skaidrojumu par to darbību un sniegt atbildes uz paziņojuma par procedūras sākšanu II pielikuma jautājumiem. Atbildes uz nesaistīto importētāju atlases veidlapas jautājumiem sniedza pieci uzņēmumi. Tomēr tie netika atzīti par pārskatāmā ražojuma importētājiem, bet tika uzskatīti par lietotājiem.

(25)

Komisija nosūtīja anketas visiem deviņiem Savienības ražotājiem un sešiem lietotājiem. Anketas tika nosūtītas arī 10 ražotājiem iespējamajās tirgus ekonomikas trešās valstīs, proti, Argentīnā, Austrālijā, Brazīlijā, Čīlē un Indijā.

(26)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no septiņiem Savienības ražotājiem, četriem lietotājiem Savienībā un viena ražotāja iespējamajā tirgus ekonomikas trešā valstī Austrālijā.

(27)

Neviens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem nesadarbojās.

(28)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par nepieciešamu, lai konstatētu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un lai novērtētu, vai pasākumu noteikšana būtu pretrunā Savienības interesēm. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

(29)

Pārskatāmais ražojums ir tāda vīnskābe (izņemot D-(-)-vīnskābi ar vismaz 12,0 grādu negatīvu optisko rotāciju, ko mērī ūdens šķīdumā saskaņā ar Eiropas farmakopejā aprakstīto metodi), kuras izcelsme ir ĶTR un kuru pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2918 12 00 (Taric kods 2918120090) (“pārskatāmais ražojums”).

(30)

Pārskatāmo ražojumu izmanto vīnā, dzērienu un pārtikas piedevās, par uguns kavētāju ģipsī un daudzos citos izstrādājumos. To var iegūt vai nu no vīndarības blakusproduktiem, kā to dara Savienības ražotāji (“dabiskā ražošana”), vai ķīmiskas sintēzes ceļā no petroķīmiskiem savienojumiem, kā to dara ĶTR ražotāji (“sintētiskā ražošana”). No vīndarības blakusproduktiem tiek ražota tikai L+ vīnskābe. Ražošana sintēzes ceļā ļauj iegūt gan L+ vīnskābi, gan DL vīnskābi. Abi ražojuma veidi ir pārskatāmais ražojums, un to lietojums pārklājas.

(31)

Tika uzskatīts, ka pārskatāmajam ražojumam, ko ražo ĶTR un eksportē uz Savienību:

ir vienādas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un vienādi pamatlietojumi. Tāpēc tie uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(32)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo pasākumu izbeigšanas rezultātā dempings varētu turpināties vai atkārtoties.

(33)

Uzņēmuma Hangzhou Bioking eksports tika izslēgts no dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības analīzes atbilstīgi 2. apsvērumā minētajai Īstenošanas regulai (ES) Nr. 332/2012. Turpmākā analīze pamatojās tikai uz pārskatāmā ražojuma eksportu, ko veic eksportētāji/ražotāji, kuriem tiek piemēroti pasākumi.

(34)

Kā jau minēts 27. apsvērumā, šajā izmeklēšanā neviens no Ķīnas eksportētājiem/ražotājiem nesadarbojās. Tāpēc Komisija informēja Ķīnas iestādes par to, ka Ķīnas eksportētāju/ražotāju nesadarbošanās dēļ tā attiecībā uz konstatējumiem par ĶTR var piemērot pamatregulas 18. pantu. Par šo jautājumu Komisija no Ķīnas iestādēm nesaņēma piezīmes vai lūgumus iesaistīties uzklausīšanas amatpersonai.

(35)

Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu konstatējumi par dempinga esību un dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tika balstīti uz pieejamiem faktiem, proti:

(36)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā plāno izraudzīties Argentīnu par tirgus ekonomikas trešo valsti (“analogā valsts”) pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta nozīmē, un aicināja sniegt piezīmes par šo izvēli. Piezīmes par to netika saņemtas.

(37)

Komisija sazinājās ar Argentīnas iestādēm un diviem zināmajiem pārskatāmā ražojuma ražotājiem Argentīnā un aicināja tos sadarboties. Tika konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā viens Argentīnas ražotājs ir izbeidzis ražot pārskatāmo ražojumu un cits ir atteicies sadarboties.

(38)

Līdztekus Komisija meklēja iespējas sadarboties ar astoņiem zināmajiem ražotājiem un divām ražotāju apvienībām citās iespējamās analogajās valstīs (Austrālijā, Brazīlijā, Čīlē un Indijā) un sazinājās arī ar attiecīgajām iestādēm šajās valstīs, aicinot tās sniegt to ražotāju apvienību un ražotāju kontaktinformāciju, par kuriem zināms, ka tie ražo un pārdod pārskatāmo ražojumu savā tirgū.

(39)

Viens Austrālijas ražotājs sākumā piekrita sadarboties, bet galu galā iesniedza nepilnīgu atbildi, kurā nebija ietverti kvantitatīvi dati un kuru nācās atstāt bez ievērības.

(40)

Neviens cits ražotājs kādā iespējamā analogā valstī nepieteicās.

(41)

Neviens analogās valsts ražotājs nesadarbojās, tāpēc Komisija atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam normālo vērtību noteica, izmantojot citu pienācīgu pamatojumu.

(42)

Tāpēc Komisija noteica normālo vērtību, pamatojoties uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā norādīto informāciju, t. i., uz viena Argentīnas ražotāja iekšzemes rēķinos norādītajām pārskatāmā ražojuma cenām. Argentīnas izmantošana par normālās vērtības noteikšanas avotu atbilst Argentīnas izmantošanai par analogo valsti iepriekšējās izmeklēšanās (15). Šī metodika tika uzskatīta par vispiemērotāko, ņemot vērā to, ka nesadarbošanās dēļ trūka ticamākas informācijas.

(43)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka pārskatāmais ražojums Argentīnā ir ražots, izmantojot dabisko procesu, savukārt Ķīnā tika izmantots lētākais sintētiskais process. Tāpēc Argentīnā izmantoto izejvielu izmaksas tika koriģētas, lai ņemtu vērā ražošanas metožu izmaksu atšķirības.

(44)

Pēc informācijas izpaušanas viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka šajā pārskatīšanā izmantotā analogās valsts metodika neatbilst ES saistībām Pasaules Tirdzniecības organizācijā (“PTO”). Konkrēti tas atsaucās uz to, ka 2016. gada 11. decembrī zaudējis spēku Protokola par Ķīnas Tautas Republikas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai 15. punkts un ka pēc minētā datuma analogās valsts metodika nav pamatota.

(45)

Komisija atgādināja, ka saskaņā ar piemērojamās pamatregulas 2. panta 7. punktu normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz analogās valsts datiem. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(46)

Neviens Ķīnas ražotājs eksportētājs, konkrēti, Changmao Biochemical, kam piemērota individuāla maksājuma likme, nesadarbojās, tāpēc normālās vērtības noteikšanai nebija pieejama informācija par to pārdošanas cenām vai izmaksām Ķīnas iekšējā tirgū. Tāpēc, pamatojoties uz pamatregulas 18. pantu, tā tika noteikta, izmantojot pieejamos faktus, kā minēts 34. apsvērumā.

(47)

Šajā sakarā Komisija vispirms pārbaudīja, vai normālo vērtību var noteikt pēc Changmao Biochemical eksporta cenām uz trešām valstīm, piemērojot pamatregulas 2. panta 3. punktu. Lai noteiktu šādas eksporta cenas, tika ņemta vērā Ķīnas eksporta datubāzē reģistrētā informācija. Tomēr, lai gan informāciju par Ķīnas uzņēmumu eksporta pārdošanas apjomiem reģistrē Ķīnas datubāzē, minētajā datubāzē tiek norādīts tikai katra uzņēmuma eksportētais apjoms, nevis atbilstošās vērtības. Šā iemesla dēļ, pamatojoties uz iepriekš minēto, nebija iespējams aprēķināt Changmao Biochemical eksporta cenas.

(48)

Tāpēc, tā kā nebija pieejama ticamāka informācija, Komisija noteica normālo vērtību, pamatojoties uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā norādīto informāciju, t. i., uz viena Argentīnas ražotāja iekšzemes rēķinos norādītajām pārskatāmā ražojuma cenām.

(49)

Tā kā Changmao Biochemical nesadarbojās, tad saskaņā ar pamatregulas 18. pantu eksporta cenas tika noteiktas, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzes informāciju.

(50)

EXW līmenī noteikto normālo vērtību Komisija salīdzināja ar EXW līmenī noteikto eksporta cenu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu pamatotos gadījumos, kad vajadzēja nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, eksporta cena un normālā vērtība tika koriģētas, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(51)

Pamatojoties uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma datiem, eksporta cenas korekcijas tika veiktas attiecībā uz jūras vedmaksu (0,07 EUR/kg), kravas apstrādi (0,007 EUR/kg) un iekšzemes vedmaksu (0,014 EUR/kg).

(52)

Importa un eksporta muitas tarifi, ko publicējuši Ķīnas muitas dienesti, liecina, ka Ķīnas pārskatāmā ražojuma eksportam piemērojamais pievienotās vērtības nodoklis (“PVN”) pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija tikai daļēji atmaksājams – eksportam tika piemērots nodoklis 17 % apmērā, no kura 9 % pēc tam tika atmaksāti. Tāpēc Komisija izmantoja normālās vērtības un eksporta cenas ar PVN un vajadzības gadījumā koriģēja normālo vērtību, lai to pielāgotu PVN likmei, kas piemērojama eksportam pēc atmaksāšanas. Normālā vērtība tika attiecīgi koriģēta par 8 %.

(53)

Pārskats par 2016. gadu (16) liecina, ka Changmao Biochemical ražojis pārskatāmo ražojumu, izmantojot “sintētiskās” ražošanas metodi, savukārt Argentīnas ražotājs izmantojis “dabiskās” ražošanas metodi. Tirgus informācijas pētījums (17), kas publicēts neilgi pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda, liecina, ka sintētiskā vīnskābe ir “daudz lētāks variants” nekā dabīgā vīnskābe. Šajā izmeklēšanā nebija pieejama sīkāka informācija par ražošanas izmaksām. Tādēļ, lai ņemtu vērā ražošanas metožu atšķirības, normālā vērtība, kas noteikta, pamatojoties uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumu, tika pazemināta par [30 %–40 %] (18), lai atspoguļotu dabiskā un sintētiskā procesa izmaksu atšķirības, pamatojoties uz tās daļējās starpposma pārskatīšanas konstatējumiem, kas pabeigta ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 626/2012. Šajā sakarā atšķirība starp pārskatāmā ražojuma pārdošanas cenu un salikto vērtību Argentīnā, kura noteikta daļējā starpposma pārskatīšanā, tika piemērota normālajai vērtībai, kas noteikta šajā pārskatīšanā, kā izklāstīts 48. apsvērumā. Saliktā vērtība, kas noteikta daļējā starpposma pārskatīšanā, tika balstīta uz ražošanas izmaksām Argentīnā, aizstājot Argentīnā izmantoto izejvielu izmaksas ar benzola (ko izmanto sintētiskās ražošanas metodē) vidējo tirgus cenu un pieskaitot pārdošanas, vispārējo un administratīvo (PVA) izmaksu un peļņas attiecību.

(54)

Jānorāda, ka šajā izmeklēšanā, atšķirībā no Īstenošanas regulā (ES) Nr. 626/2012 aprakstītās izmeklēšanas, dempinga starpības aprēķināšanā netika ņemtas vērā 30. apsvērumā minētās ražojuma veidu L+ un DL iespējamās atšķirības. Tas ir tādēļ, ka Ķīnas ražotājs eksportētājs nesadarbojās un tādējādi nebija nekādas informācijas par eksportētajiem ražojuma veidiem.

(55)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu, kas noteiktas iepriekšējos apsvērumos.

(56)

Šādi iegūtā uzņēmuma Changmao Biochemical vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas (“CIF”) cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa samaksas, pārsniedz 70 %.

(57)

Ja nebūtu veiktas normālās vērtības korekcijas saistībā ar ražošanas atšķirībām, normālā vērtība, kas noteikta uzņēmumam Changmao Biochemical, pamatotos tikai uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā norādīto informāciju. Šajā gadījumā, salīdzinot šādi noteikto normālo vērtību ar eksporta cenu, dempinga starpība pārsniegtu 170 %. Kā jau minēts, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempinga aprēķina pamatā bija salīdzinājums starp vidējo svērto normālo vērtību un vidējo svērto eksporta cenu, kas noteiktas iepriekšējos apsvērumos. Tomēr, kā jau minēts 53. apsvērumā, Komisija uzskata, ka ir pamatoti koriģēt normālo vērtību.

(58)

Pēc informācijas izpaušanas pieprasījuma iesniedzēji un ES ražotāju apvienība, ņemot vērā Vispārējās tiesas 2018. gada 3. maija spriedumu lietā T-431/12 Distillerie Bonollo SpA un citi/Padome (19), apstrīdēja Komisijas pieeju. Tomēr, tā kā vēl nav beidzies termiņš apelācijas sūdzības iesniegšanai pret šo spriedumu, tad pašlaik galīgos konstatējumus nevar izdarīt.

(59)

Lai gan, kā paskaidrots 4. apsvērumā, ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 626/2012 uzņēmumam Ninghai Organic tika atcelts TER, tam joprojām tiek piemērota individuāla maksājuma likme. Kā norādīts 18. apsvērumā, Ninghai Organic nesadarbojās šajā izmeklēšanā.

(60)

Kā norādīts 41. un 42. apsvērumā, neviens analogās valsts ražotājs nesadarbojās, tāpēc Komisija atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam normālo vērtību noteica, izmantojot citu pienācīgu pamatojumu, t. i., viena Argentīnas ražotāja iekšzemes rēķinos norādītās pārskatāmā ražojuma cenas, kas norādītas termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā

(61)

Ninghai Organic nesadarbojās, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. pantu eksporta cenas attiecībā uz šo uzņēmumu tika noteiktas, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzes informāciju par importu Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(62)

EXW līmenī noteikto normālo vērtību Komisija salīdzināja ar EXW līmenī noteikto eksporta cenu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu pamatotos gadījumos, kad vajadzēja nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, eksporta cena un normālā vērtība tika koriģētas, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(63)

Pamatojoties uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma datiem, eksporta cenas korekcijas tika veiktas attiecībā uz jūras vedmaksu (0,07 EUR/kg), kravas apstrādi (0,007 EUR/kg) un iekšzemes vedmaksu (0,014 EUR/kg).

(64)

Importa un eksporta muitas tarifi, ko publicējuši Ķīnas muitas dienesti, liecina, ka pārskatāmā ražojuma eksportam no Ķīnas piemērojamais PVN pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bijušas tikai daļēji atmaksājams – eksportam tika piemērots nodoklis 17 % apmērā, no kura pēc tam 9 % tika atmaksāti. Tāpēc Komisija izmantoja normālās vērtības un eksporta cenas ar PVN un vajadzības gadījumā koriģēja normālo vērtību, lai to pielāgotu PVN likmei, kas piemērojama eksportam pēc atmaksāšanas. Tādēļ normālo vērtību koriģēja par 8 %.

(65)

Pieprasījums un iepriekšējo termiņbeigu pārskatīšana liecina, ka Ninghai Organic ir ražojis pārskatāmo ražojumu, izmantojot “sintētiskās” ražošanas metodi, savukārt Argentīnas ražotājs izmantojis “dabiskās” ražošanas metodi. Tādēļ, kā aprakstīts 53. apsvērumā, tika veikta normālās vērtības korekcija.

(66)

Savukārt 54. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ korekcija attiecībā uz ražojuma veidiem L+ un DL netika veikta.

(67)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu, kas noteiktas iepriekšējos apsvērumos.

(68)

Šādi iegūtā Ninghai Organic vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa samaksas, pārsniedz 70 %.

(69)

Ja normālā vērtība nebūtu jākoriģē, lai ņemtu vērā ražošanas procesa atšķirības, tad 60. apsvērumā noteikto normālo vērtību varētu salīdzināt ar 61. apsvērumā noteikto eksporta cenu un tās atbilstīgi koriģēt, kā izklāstīts 62.–64. apsvērumā. Šādi aprēķinātā dempinga starpība pārsniegtu 170 %. Tomēr, kā jau minēts, Komisija uzskata, ka normālās vērtības korekcija ir pamatota.

(70)

Kā jau minēts, abos gadījumos saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempinga aprēķina pamatā varētu būt salīdzinājums starp vidējo svērto normālo vērtību un vidējo svērto eksporta cenu, kas noteiktas iepriekšējos apsvērumos.

(71)

Šīs regulas 58. apsvērumā aprakstītais pieprasījuma iesniedzēju un ES ražotāju apvienību apgalvojums attiecībā uz Changmao Biochemical, ka nebūtu veicamas ar ražošanas metožu atšķirībām saistītās korekcijas, tika izteikts arī attiecībā uz 65. apsvērumā aprakstītajām ražošanas metodes atšķirību korekcijām uzņēmumam Ninghai Organic. Tāpēc minētās persona apstrīdēja arī 68. apsvērumā noteiktās dempinga starpības pareizību. Šis apgalvojums tika noraidīts to pašu iemeslu dēļ, kuri jau minēti 58. apsvērumā.

(72)

Spriežot pēc 14. panta 6. punkta datubāzes, Ķīnas ražotāji, kam piemēro atlikušo maksājumu, eksportēja mazāk nekā septiņas tonnas pārskatāmā ražojuma. Ņemot vērā šo nelielo daudzumu, kas ir tikai 0,4 % no to Ķīnas ražotāju eksportētāju eksporta uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kuriem tiek piemēroti pasākumi, pārējiem Ķīnas uzņēmumiem dempinga starpība netika aprēķināta.

(73)

Attiecībā uz abiem uzņēmumiem, kam noteikta individuālā dempinga starpība, 56. un 68. apsvērumā ir konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājies dempings. Abiem uzņēmumiem konstatētais dempinga līmenis pārsniedz 70 %. Abi šie uzņēmumi kopā pārstāvēja vairāk nekā 99 % no Ķīnas eksporta, kam tiek piemēroti pasākumi, tāpēc tiek secināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas īstenotais dempings ir turpinājies.

(74)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija ne vien konstatēja dempingu, bet arī analizēja, vai pasākumu atcelšanas gadījumā pastāv dempinga turpināšanās iespējamība. Tika analizēti šādi elementi: ražošanas apjoms un neizmantotā jauda Ķīnā, Ķīnas eksporta prakse citās trešās valstīs un Savienības tirgus pievilcīgums.

(75)

Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. pantu turpmāk izklāstītie konstatējumi par dempinga atkārtošanās iespējamību tika balstīti uz pieejamiem faktiem, proti, 35. apsvērumā minētajiem avotiem.

(76)

Kā jau izklāstīts 33. apsvērumā, dempinga turpināšanās iespējamības analīze pamatojās uz datiem, kas attiecas tikai uz “ražotājiem, kuriem tiek piemēroti pasākumi”, t. i., visiem Ķīnas ražotājiem, izņemot Hangzhou Bioking.

(77)

Pamatojoties uz datiem, kas iegūti no termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma un attiecīgā gadījumā salīdzināti un papildināti, izmantojot Ķīnas ražotāju uzņēmumu tīmekļvietnes, un iepriekšējās izmeklēšanās (20) savākto informāciju, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā to Ķīnas ražotāju kopējā ražošanas jauda, kuriem tiek piemēroti pasākumi, bija 54 000 tonnu.

(78)

Pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju, tika lēsts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas iekšzemes patēriņš ir bijis aptuveni 8 500 tonnu gadā (21). Ņemot vērā Ķīnas pārskatāmā ražojuma importu, kas reģistrēts GTA datubāzē (t. i., aptuveni 300 tonnu), tiek lēsts, ka kopējais Ķīnas iekšzemes pārdošanas apjoms (ieskaitot Hangzhou Bioking) ir sasniedzis apmēram 8 200 tonnu. Ticamāka informācija nebija pieejama, tāpēc tiek lēsts, ka to Ķīnas ražotāju iekšzemes pārdošanas apjoma īpatsvars, kuriem tiek piemēroti pasākumi, kopējā Ķīnas iekšzemes pārdošanas apjomā ir bijis tāds pats kā to īpatsvars kopējā Ķīnas ražošanas jaudā. Saskaņā ar šo pieņēmumu tiek lēsts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā to Ķīnas ražotāju iekšzemes pārdošanas apjoms, kuriem tiek piemēroti pasākumi, bija [6 200–6 600] (22) tonnu.

(79)

Ķīnas datubāze liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kopējais Ķīnas eksports (ieskaitot Hangzhou Bioking) ir sasniedzis 33 300 tonnu, savukārt to Ķīnas ražotāju eksports, kuriem tiek piemēroti pasākumi, ir sasniedzis [20 000–25 000] tonnu. Tātad, ņemot vērā iekšzemes pārdošanas apjomu, kas jau noteikts iepriekš, kopējais Ķīnas ražošanas apjoms ir apmēram 41 500 tonnu, no kurām [26 000–30 000] tonnu ražo Ķīnas ražotāji, kuriem tiek piemēroti pasākumi.

(80)

To ražotāju neizmantotā jauda, kuriem tiek piemēroti pasākumi, ir [24 000–28 000] tonnu.

(81)

Pamatojoties uz 77. –80. apsvērumā minētajiem konstatējumiem par Ķīnas iekšzemes patēriņu, ražošanas jaudu, ražošanas apjomu un Ķīnas eksportu, tiek izdarīti šādi secinājumi:

(82)

Tirgus informācija (23) liecina, ka no 2014. gada līdz 2020. gadam attiecībā uz pārskatāmo ražojumu gaidāmais Āzijas un Klusā okeāna reģiona iekšzemes pieprasījuma pieauguma temps gadā būs 6,8 %. Ekstrapolācija, kuras pamatā ir minētie rādītāji un Ķīnas iekšzemes pieprasījums, kas noteikts pārskatīšanas izmeklēšanas periodam, ļauj lēst, ka līdz 2022. gadam Ķīnas iekšējais patēriņš varētu būt 13 500 tonnu. Tas joprojām būtu ievērojami mazāks nekā Ķīnas ražošanas jauda pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(83)

Turklāt tiek norādīts, ka pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda uzņēmums Hangzhou Bioking ir palielinājis jaudu par [8 000–13 000] tonnām gadā. Tas ir aizstājis ražotni ar jaunu ražošanas līniju, kas spēj saražot 25 000 tonnu gadā (24). Ķīnas iekšzemes tirgū tas vēl vairāk palielinās nelīdzsvarotību starp ražošanas jaudu un pieprasījumu.

(84)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ tiek secināts, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuriem tiek piemēroti pasākumi, ir stimuls saglabāt vai paplašināt savas pozīcijas eksporta tirgos.

(85)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuriem tiek piemēroti pasākumi, nesadarbojās, nebija iespējams analizēt cenas Ķīnas eksportam uz trešām valstīm pilnīgi izolēti no Hangzhou Bioking. Tam par iemeslu ir tas, ka Ķīnas Eksporta statistikas datubāzē ir norādīts tikai katra uzņēmuma eksportētais apjoms, nevis atbilstošās vērtības. Tomēr, tā kā Ķīnas Eksporta statistikas datubāze liecina, ka uzņēmuma Hangzhou Bioking eksports uz trešām valstīm ir atbildis mazāk nekā piektajai daļai no kopējā Ķīnas eksporta uz šīm valstīm, tad tiek uzskatīts, ka konstatējumi par kopējo Ķīnas eksportu uz citām trešām valstīm tik un tā ir reprezentatīvi attiecībā uz to Ķīnas ražotāju eksportētāju praksi, kuriem tiek piemēroti pasākumi.

(86)

Salīdzinot vidējo cenu eksportam no Ķīnas uz citām pasaules valstīm, kura norādīta Ķīnas datubāzē un koriģēta EXW līmenī, ar normālo vērtību, kas šajā regulā jau noteikta uzņēmumiem Changmao Biochemical un Ninghai Organic, tika iegūta dempinga starpība, kas pēc 53. apsvērumā aprakstītās ražošanas metodes atšķirību korekcijas varētu pārsniegt 70 %. Attiecībā uz Ķīnas ražotāju eksportētāju pieciem galvenajiem trešo valstu tirgiem, proti, Indijas, Krievijas, ASV, Turcijas un Austrālijas (svarīguma secībā) tirgiem, kas atbilst 69 % no Ķīnas kopējā eksporta uz citām trešām valstīm, aprēķinātās dempinga starpības katrā tirgū arī pārsniedz 70 % (aptuveni 72 %–87 %).

(87)

Ja normālās vērtības pamatā būtu tā normālā vērtība, kas iekļauta termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā bez ražošanas procesu atšķirību korekcijas, tad dempinga starpība pārsniegtu 170 %. Tomēr, kā jau minēts, Komisija uzskata, ka normālās vērtības korekcija ir pamatota.

(88)

Tādēļ tika secināts, ka Ķīnas ražotāji, kuriem tiek piemēroti pasākumi, veic eksportu uz trešo valstu tirgiem par dempinga cenām.

(89)

Ķīnas iekšzemes tirgū ir būtisks jaudas pārpalikums, kura dēļ Ķīnas ražotāji, kuriem tiek piemēroti pasākumi, varētu meklēt alternatīvus tirgus savai neizmantotajai jaudai.

(90)

Tirgus informācija (25) liecina, ka Savienības tirgus ir pats lielākais pasaulē un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atbilda 35 % no pārskatāmā ražojuma pasaules patēriņa. GTA datubāze arī liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vidējā FOB cena Ķīnas eksportam uz Savienību ir bijusi par 6 %–8 % augstāka nekā vidējā cena Ķīnas eksportam uz citām pasaules valstīm (26) tajā pašā laikposmā. Tāpēc Komisija secina, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs Ķīnas eksportam, jo pārdošana Savienības tirgū var dot lielāku peļņu nekā pārdošana citos eksporta tirgos.

(91)

Turklāt, lai gan ir noteikti antidempinga pasākumi, Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuriem tiek piemēroti pasākumi, ir turpinājuši eksportēt ievērojamus daudzumus uz Savienību, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā – 8 % no Savienības patēriņa, tātad tiem joprojām ir lielas intereses Savienības tirgū.

(92)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā uz Savienību novirzīts mazāk nekā 30 % no to abu Ķīnas ražotāju eksporta, kuriem tiek piemēroti individuāli pasākumi. Paredzams, ka gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti, abi ražotāji, kam patlaban piemēro individuālos maksājumus, palielinātu savu eksporta apjomu uz Savienību. Paredzams arī, ka pārējie Ķīnas ražotāji, kas patlaban augstā atlikušā maksājuma dēļ eksportē uz Savienības tirgu ļoti maz (pārskatīšanas izmeklēšanas periodā 7 tonnas), sāktu eksportēt uz Savienību ievērojamus daudzumus.

(93)

Secināms, ka dempinga starpības, kas tika noteiktas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, lielā ražošanas jauda, lielā neizmantotā jauda kopā ar Ķīnas eksporta praksi citās trešās valstīs un Savienības tirgus pievilcīgums norāda uz to, ka pasākumu atcelšanas gadījumā eksports uz Savienību varētu ievērojami palielināties. Ņemot vērā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā konstatētās dempinga starpības, ir arī iespējams, ka nākotnē eksports turpinātos par izteiktām dempinga cenām. Tāpēc Komisija secina – pastāv liela iespējamība, ka pasākumu atcelšanas gadījumā dempings turpinātos.

(94)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja deviņi ražotāji. No šiem deviņiem ražotājiem izmeklēšanā sadarbojās septiņi. Tika konstatēts, ka šie septiņi ražotāji ražo nozīmīgu daļu no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā, šajā gadījumā – vairāk nekā 60 %. Tie šajā regulā tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

(95)

Savienības ražošanas apjoms ir noteikts 18 900 tonnu apmērā, t. i., 64 % apmērā no aplēstā kopējā Savienības ražošanas apjoma, kurā ietverti arī abi pārējie Savienības ražotāji (kopumā – 29 661 tonna (27)).

(96)

Lai veiktu kaitējuma analīzi, kaitējuma rādītāji tika novērtēti Savienības ražošanas apjoma lielākās daļas līmenī, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas savākta no ražotājiem, kuri sadarbojās izmeklēšanā.

(97)

Savienības pārskatāmā ražojuma tirgum ir raksturīgs samērā neliels skaits ražotāju – galvenokārt mazie un vidējie uzņēmumi. Izņemot vienu ražotāju, kurš ražo vienīgi vīnskābi, visi pārēji ražotāji ir vertikāli integrēti – to galvenā darbības joma ir alkohola ražošana no vīna nogulsnēm, bet pārskatāmais ražojums šajā procesā ir blakusprodukts.

(98)

Attiecīgais šīs izmeklēšanas periods daļēji pārklājas ar vienu izmeklēšanu, kas minēta 5. apsvērumā un attiecas uz 2013. gadu un daļēji 2014. gadu. Kā minēts 96. apsvērumā, kaitējuma aspekti šajā izmeklēšanā tika novērtēti Savienības ražošanas apjoma lielākās daļas līmenī, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas savākta no ražotājiem, kuri sadarbojās. Izmeklēšanā, kas minēta 5. apsvērumā, tādi makroekonomiskie kaitējuma rādītāji kā ražošanas un pārdošanas apjoms un tirgus daļa tika novērtēti, pamatojoties uz visu Savienības ražotāju datiem. Tāpēc šajā izmeklēšanā un 5. apsvērumā minētajā izmeklēšanā atsevišķu rādītāju vērtības atšķiras.

(99)

Patēriņš Savienībā tika noteikts, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem Savienības tirgū, importa apjomiem no trešām valstīm Savienībā (izmantojot 14. panta 6. punkta datubāzi), importu no Ķīnas (izmantojot 14. panta 6. punkta datubāzi) un citu Savienības ražotāju pārdošanas apjomiem (izmantojot termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju).

(100)

Patēriņš Savienībā no 2013. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam samazinājās par 11 %. No 2013. gada līdz 2014. gadam pieprasījums samazinājās par 10 % un pēc tam saglabājās 2014. gada līmenī. Principā pieprasījums pēc pārskatāmā ražojuma ir atkarīgs no tādiem ārējiem elementiem kā klimatiskajiem apstākļiem, kas ietekmē pārskatāmā ražojuma patēriņu vīna nozarē. Būvniecības nozarē patēriņš var atšķirties atkarībā no būvniecības izlaides apjoma kopumā, kā arī no aizstājējproduktu izmantošanas.

1. tabula

Patēriņš Savienībā

(101)

Lai novērtētu kopējo situāciju Savienības tirgū, Komisija aplēsa arī visa pārskatāmā ražojuma importa apjomu (ieskaitot importu no uzņēmuma, kam netiek piemēroti pasākumi, t. i., Hangzhou Bioking). Konstatēts, ka visa no Ķīnas veiktā importa apjoms Savienībā attiecīgajā periodā ir samazinājies par 47 %. Tas samazinājies no [9 000–11 000] tonnām 2013. gadā līdz [5 000–6 000] tonnām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kad tas atbilda tirgus daļai [20–30] %. Ņemot vērā to, ka tikai vienam ražotājam eksportētājam netika piemēroti pasākumus, kopējie skaitļi un arī tie, kas attiecas uz eksportētājiem, kuriem tiek piemēroti pasākumi, konfidencialitātes dēļ jānorāda diapazonos vai ar indeksiem.

2. tabula

Visa no Ķīnas veiktā importa apjoms un tirgus daļa

(102)

Līdzīgi to Ķīnas ražotāju eksportētāju veiktā importa apjoms, kuriem Savienībā tiek piemēroti antidempinga pasākumi, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās par 49 % un sasniedza [1 600–1 900] tonnu, kas atbilst tirgus daļai [7–10] % un liecina par sarukumu salīdzinājumā ar [11–14] % attiecīgā perioda sākumā.

3. tabula

Tā no Ķīnas veiktā importa apjoms un tirgus daļa, kuram tiek piemēroti pasākumi

(103)

Attiecīgajā periodā tā no Ķīnas Savienībā veiktā importa apjomam, kuram netiek piemēroti pasākumi, bija šāda dinamika.

4. tabula

Tā no Ķīnas veiktā importa apjoms un tirgus daļa, kuram netiek piemēroti pasākumi

(104)

Tā importa apjoms no ĶTR, kuram netiek piemēroti pasākumi, ir lielākā daļa no Ķīnas veiktā importa. Attiecīgajā periodā tas samazinājās par 46 %, precīzi atbilstot tā importa tendencei, kuram tiek piemēroti pasākumi. Tādējādi tā īpatsvars kopējā Ķīnas eksportā uz Savienību attiecīgajā periodā saglabājās stabils.

(105)

Šajā tabulā norādīts, kā mainījušās tā no Ķīnas veiktā importa vidējās CIF cenas ar piegādi līdz ES robežai, kuram tiek piemēroti pasākumi.

5. tabula

Tā no Ķīnas veiktā importa vidējā cena, kuram tiek piemēroti pasākumi

(106)

Vienības vidējā pārdošanas cena importam no Ķīnas, kuram tiek piemēroti pasākumi, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā CIF līmenī bija 1 895 EUR/t, tātad attiecīgajā periodā tā samazinājusies par 31 %.

(107)

Cenu samazinājums pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika noteikts, salīdzinot a) Savienības ražotāju, kas sadarbojās, vidējo svērto pārdošanas cenu nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū, koriģētu EXW līmenī, un b) vidējo cenu, ko Savienības tirgū maksā pirmais neatkarīgais klients par to importu no attiecīgās valsts, kuram tiek piemēroti pasākumi, un kas pēc 14. panta 6. punkta datubāzes datiem noteikta CIF līmenī, un pieskaitot piemērojamo muitas nodokli, antidempinga maksājumu un pēcimportēšanas izmaksas.

(108)

Kā minēts 27. apsvērumā, Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tāpēc nebija iespējams noteikt no Ķīnas eksportētā ražojuma veidus. Tāpēc nebija iespējama salīdzināšana pa ražojuma veidiem. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no to Savienības ražotāju apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kuri sadarbojās. Rezultāts liecina, ka vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība ir 19 %.

(109)

Attiecīgajā periodā tā pārskatāmā ražojuma importa cenas no ĶTR, kuram netiek piemēroti pasākumi, ir samazinājušās par 34 %. Visā attiecīgajā periodā cenas importam, kuram netiek piemēroti pasākumi, bija nedaudz augstākas vai tādā pašā līmenī kā dempinga importa cenas (28). Visā attiecīgajā periodā cenas importam, kuram netiek piemēroti pasākumi, bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

6. tabula

Tā no Ķīnas veiktā importa cenas, kuram netiek piemēroti pasākumi

(110)

Nākamajā tabulā parādīta importa dinamika no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā – tā apjoms, tirgus daļa un vidējā cena.

7. tabula

Imports no trešām valstīm, izņemot Ķīnu

(111)

Imports no trešām valstīm bija ļoti zemā līmenī un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā gandrīz pilnībā izsīka. Tās samazinājās no 250 tonnām 2013. gadā praktiski līdz nullei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Šā importa cenas bija augstākas par importa cenām no Ķīnas. Tās bija zemākas par Savienības ražošanas nozares vidējo cenu līmeni 2013. un 2014. gadā. Importētais daudzums 2015. gadā bija ļoti mazs (9 tonnas) un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā – gandrīz nulle. Tāpēc iegūtās vidējās cenas, kas attiecās uz šiem gadiem, netiek uzskatītas par reprezentatīvām vai nozīmīgām. Katrā ziņā eksports no trešām valstīm bija nenozīmīgs, jo visā attiecīgajā periodā tā tirgus daļa bija tikai 1 % vai mazāka.

(112)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija novērtēja visus būtiskos ekonomiskos faktorus un indeksus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(113)

Kā izklāstīts 94. apsvērumā, novērtējuma pamatā bija nozīmīga daļa no Savienības ražošanas apjoma – tā noteikta, pamatojoties uz to Savienības ražotāju sniegtajiem datiem, kuri sadarbojās.

(114)

Kopumā ražošanas apjoms Savienībā no 2013. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam palielinājās par 22 %. No 2013. gada līdz 2014. gadam tas saglabājās stabils, no 2014. gada līdz 2015. gadam pieauga par 10 procentpunktiem un no 2015. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam pieauga vēl par 11 %. Pārskatāmā ražojuma ražošanas izmaksas galvenokārt ir atkarīgas no izejvielas cenas, kas pakļauta sezonālām svārstībām, tāpēc ražošanas apjoma palielinājumam nebija vērā ņemamas saistības ar kopējām ražošanas izmaksām vai kopējo Savienības ražošanas nozares rentabilitāti.

8. tabula

Ražošanas apjoms

(115)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda pieauga par 6 %. Šis pieaugums galvenokārt bija saistīts ar ieguldījumu, ko veica viens Savienības ražotājs 2015. gadā.

(116)

Jaudas izmantojums nepārtraukti pieauga – no 43 % 2013. gadā līdz 50 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (t. i., par 7 procentpunktiem attiecīgajā periodā). Jaudas izmantojuma pieauguma pamatā ir ražošanas apjoma palielināšanās, savukārt ražošanas jauda pieauga lēnāk. Tomēr jaudas izmantojumam nebija būtiskas nozīmes vidējo ražošanas izmaksu ievērojamajā sarukumā, kas 127. apsvērumā minēto iemeslu dēļ bija vērojams attiecīgajā periodā.

9. tabula

Ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(117)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares kopējais pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū palielinājās par 33 %. Vislielākais pieaugums bija no 2014. gada līdz 2015. gadam, proti, 43 %. No 2015. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam šī tendence mainījās un pārdošanas apjomi samazinājās par 11 %.

10. tabula

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms

(118)

Pārdošanas apjoms tika noteikts arī visiem Savienības ražotājiem, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares faktiskajiem pārdošanas apjomiem, kas noteikti 96. apsvērumā, un pārējiem Savienības ražotājiem – pamatojoties uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju (29).

11. tabula

Savienības ražotāju kopējais pārdošanas apjoms

(119)

Kopējā pārdošanas apjoma pieaugums bija mazāk izteikts nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma pieaugums. Salīdzinājumā ar iepriekšējo termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanu, kas minēta 3. apsvērumā, uz šā pamata noteiktais pārdošanas apjoms ir samazinājies. Tādējādi no 2010. gadā (kas bija iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas periods) līdz 2013. gadam pārdošanas apjomi samazinājās par [25–35] %, proti, no 20 623 tonnām 2010. gadā līdz [13 500–15 500] tonnām 2013. gadā. Tādēļ, lai gan attiecīgajā šīs izmeklēšanas periodā bija vērojams pārdošanas apjoma pieaugums, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārdošanas apjomi nepārsniedza vidējos pārdošanas apjomus, kas konstatēti iepriekšējā pārskatīšanas izmeklēšanā.

(120)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā pieauga par 14 procentpunktiem, proti, no 29 % 2013. gadā līdz 43 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Šis palielinājums atspoguļo to, ka, lai gan patēriņš samazinājās, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi attiecīgajā periodā pieauga.

12. tabula

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa

(121)

Visu Savienības ražotāju tirgus daļas pieaugums bija mazāk izteikts nekā Savienības ražošanas nozares tirgus daļas pieaugums. Attiecīgajā periodā visu Savienības ražotāju tirgus daļa palielinājās par 32 %, t. i., no [50–60] % līdz [70–80] %.

13. tabula

Visu Savienības ražotāju tirgus daļa

(122)

Lai gan no 2013. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam patēriņš Savienībā samazinājās par 11 %, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū pieauga un tās tirgus daļa palielinājās par 14 procentpunktiem.

(123)

No 2013. gada līdz 2015. gadam Savienības ražošanas nozares nodarbinātības līmenis paaugstinājās par 9 % un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā praktiski saglabājās stabils, daļēji atspoguļojot ražošanas un ražošanas jaudas pieaugumu.

14. tabula

Nodarbinātība

(124)

Savienības ražošanas nozares ražīgums, ko mērī kā produkcijas izlaidi (tonnās) uz vienu darbinieku gadā, attiecīgajā periodā pieauga par 12 %. Tas atspoguļo to, ka ražošanas apjoms pieauga straujāk (par 22 %) nekā nodarbinātība (par 10 %).

15. tabula

Ražīgums

(125)

Šajā izmeklēšanā tika konstatēts būtisks dempings. Lai gan attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarē bija vērojamas pozitīvas pārmaiņas attiecībā uz pārdošanas apjomiem un tirgus daļu, 126.–137. apsvērumā minētie finanšu rādītāji pasliktinājās. Tādēļ tiek uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozare vēl nav pilnībā atguvusies no ietekmes, ko radījis imports par dempinga cenām. Tiek atgādināts, ka sākotnējā izmeklēšanā diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kam tika piemērotas individuālās maksājuma likmes, tika konstatēta dempinga starpība 4,7 % un 10,1 % apmērā. Dempinga starpība visiem pārējiem uzņēmumiem tika noteikta 34,9 % apmērā. Turklāt, kā jau minēts 74.–93. apsvērumā, dempinga turpināšanās iespējamība tika konstatēta, galvenokārt pamatojoties uz Ķīnā pieejamo neizmantoto ražošanas jaudu, Ķīnas eksportētāju īstenoto cenu politiku tirgos un Savienības tirgus pievilcīgumu. Tāpēc tiek uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozare joprojām ir neaizsargāta pret kaitējumu, ko Savienības tirgū rada imports par dempinga cenām.

(126)

No 2013. gada līdz 2015. gadam Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū samazinājās par 47 % un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā palika šajā līmenī. Absolūtā izteiksmē pārdošanas cenas samazinājās no 5 239 EUR/t 2013. gadā līdz 2 761 EUR/t pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(127)

Tas, cik pieejams ir kalcija tartrāts, ko ražo no vīna nogulsnēm un kas rada vairumu no vīnskābes ražošanas kopējām izmaksām, ir atkarīgs no vīnogu ražas kvalitātes. Tādēļ kopējo kalcija tartrāta piedāvājumu un tā pārdošanas cenas, kas savukārt ietekmē gada vidējās pārdošanas cenas, ietekmē labvēlīgi vai nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi. Tādējādi, ņemot vērā ilgtermiņa tendences, Savienībā 2013. gadā novērotās cenas ir bijušas ārkārtīgi augstas. Turklāt gadi no 2014. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam Savienībā ir bijuši labāki vīnogu ražas gadi un gada vidējās pārdošanas cenas ir bijušas zemākas. Būtu arī jānorāda, kā jau minēts 100. apsvērumā,– klimatiskie/ar ražu saistītie apstākļi ietekmē ne tikai kalcija tartrāta piedāvājumu, bet arī pieprasījumu pēc pārskatāmā ražojuma vīna ražošanas nozarē. Tādējādi vīnskābes cenas un ražošanas izmaksas ir mainīgas, kas bija vērojams arī attiecīgajā periodā.

(128)

Vienības vidējās pārdošanas cenas sarukums (47 % attiecīgajā periodā) bija ātrāks un izteiktāks nekā ražošanas izmaksu sarukums tajā pašā periodā (44 % attiecīgajā periodā). Tādējādi 2014. un 2015. gadā vidējās ražošanas izmaksas pārsniedza vienības vidējo pārdošanas cenu, negatīvi ietekmējot rentabilitāti, kā tas norādīts 16. tabulā.

16. tabula

Vidējās pārdošanas cenas un vienības izmaksas

(129)

Savienības ražošanas nozares vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

17. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz darbinieku

(130)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares vidējās darbaspēka izmaksas uz darbinieku samazinājās par 4 %.

(131)

Kopumā krājumu apjoms attiecīgajā periodā saglabājās stabils. No 2013. gada līdz 2014. gadam tas palielinājās par 10 % un 2015. gadā strauji samazinājās par 60 %. Tas notika tāpēc, ka togad, kā aprakstīts 114.–119. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms pieauga straujāk nekā ražošanas apjoms. Tomēr no 2015. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam krājumu apjoms atjaunojās 2013. gada līmenī, jo ražošanas apjoms panāca pieaugošos pārdošanas apjomus.

18. tabula

Krājumi

(132)

Savienības ražošanas nozares rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

19. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(133)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāte tika noteikta, tīro peļņu pirms nodokļa samaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomu rentabilitāte nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū samazinājās no 7,1 % līdz gandrīz nullei (0,8 %), kas atbilst kopējam sarukumam 88 % apmērā. Tas atbilst faktam, ka pārdošanas cenas samazinājās straujāk nekā ražošanas izmaksas. Tādējādi rentabilitāte visbūtiskāk samazinājās no 2013. gada līdz 2014. gadam, kad Savienības ražošanas nozarei radās zaudējumi – 1,2 % apmērā. Zaudējumi palielinājās 2015. gadā, sasniedzot – 4,0 %. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā rentabilitāte atkal pieauga un nedaudz pārsniedza pozitīvu līmeni. Šī pozitīvā tendence ir saistīta ar ražošanas apjoma, jaudas izmantojuma un ražīguma pieaugumu, kas veicināja to, ka samazinās ražošanas izmaksas par tonnu. Lai gan vidējās pārdošanas cenas saglabājās nemainīgas, tas palīdzēja uzlabot rentabilitāti laikposmā no 2015. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam. Visā attiecīgajā periodā rentabilitāte bija zemāka par 8 % no mērķa peļņas nozarē.

(134)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašfinansēt savu darbību. Atbilstīgi rentabilitātes kritumam attiecīgajā periodā par 98 % samazinājās naudas plūsma, t. i., 2014. gadā tā samazinājās par 75 % un 2015. gadā kļuva negatīva. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā tikai nedaudz pārsniedza nulli.

(135)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ieguldījumi līdzīgā ražojuma ražošanā kopumā palielinājās par 133 %. Tam par iemeslu ir vairāki lielāki ieguldījumi, kas veikti jo īpaši 2015. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tomēr ieguldījumus veica tikai daži uzņēmumi. Lielākais individuālais ieguldījums, kas veidoja vairāk nekā 50 % no kopējiem 2015. gadā veiktajiem ieguldījumiem, bija saistīts ar darbības pārcelšanu.

(136)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Samazinoties rentabilitātei, 2014. un 2015. gadā tas kļuva negatīvs un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija tikai 0,1 %. Visā attiecīgajā periodā kopējais ienākums no ieguldījumiem bija zems.

(137)

Naudas plūsmas pavājināšanās ir samazinājusi Savienības ražošanas nozares spēju piesaistīt kapitālu, izmantojot iekšēji radītos līdzekļus. Tādējādi salīdzinājumā ar iepriekšējo termiņbeigu pārskatīšanu spēja piesaistīt kapitālu ir mazinājusies. Tomēr nebija nekādu norāžu par to, ka tas ir ietekmējis spēju turpināt darījumdarbību vai veikt ieguldījumus.

(138)

Tādu kaitējuma rādītāju kā ražošanas un pārdošanas apjoma un tirgus daļas tendences attiecīgajā periodā bija pozitīvas. Tomēr to ietekme uz Savienības ražošanas nozares vispārējo finanšu stāvokli nebija pozitīva. Gluži pretēji – Savienības ražošanas nozares rentabilitātes tendences attiecīgajā periodā bija izteikti negatīvas, turklāt 2014. un 2015. gadā nozare pat darbojās ar zaudējumiem. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare tikai nedaudz pārsniedza peļņas slieksni. Attiecīgajā periodā samazinājās un uzrādīja negatīvas vērtības arī tādi citi finanšu rādītāji kā naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem.

(139)

Kā minēts 2. apsvērumā, ĶTR izcelsmes vīnskābes importam, izņemot Hangzhou Bioking veikto importu, tika piemēroti spēkā esošie antidempinga maksājumi. Tomēr Savienības ražošanas nozare cieta no ietekmes, ko radīja imports par dempinga cenām no ĶTR. Konkrētāk, kaut arī bija ieviesti antidempinga maksājumi, imports par dempinga cenām, kas bija par 19 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, radīja būtisku cenu spiedienu. Šā cenu spiediena dēļ Savienības ražošanas nozare nespēja saglabāt savas cenas virs ražošanas izmaksām. Tas negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli, par ko liecina pārdošanas cenu un rentabilitātes samazināšanās, kā arī citi finansiāli kaitējuma rādītāji. Tādējādi, lai gan Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa pieauga, attiecīgajā periodā samazinājās rentabilitāte (lai gan, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atkal palielinoties, tā sasniedza līmeni, kas tikai nedaudz pārsniedz peļņas slieksni), kā arī naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek konstatēts, ka spēkā esošie pasākumi pilnībā nenodrošina cerētos rezultātus un ka Savienības ražošanas nozare joprojām ir neaizsargāta pret kaitējumu, ko Savienības tirgū rada imports par dempinga cenām.

(140)

Pēc informācijas izpaušanas viens Ķīnas ražotājs eksportētājs iesniedza vairākus apgalvojumus par kaitējuma analīzi.

(141)

Pirmkārt, pamatojoties uz atšķirībām starp rādītājiem šajā izmeklēšanā un izmeklēšanā, kas minēta 5. apsvērumā, šī persona uzskata, ka daži kaitējuma rādītāji nav uzticami. Šī persona konkrēti min patēriņu Savienībā, krājumus un Savienības ražošanas nozares rentabilitāti. Tā apgalvo, ka Komisija nav pietiekami izskaidrojusi atšķirības un ka, izmantojot citu datu kopu, secinājumi par kaitējumu būtu citādi.

(142)

Šajā sakarā tiek norādīts, ka datu atšķirību iemesls ir norādīts 94.–98. apsvērumā. Tādējādi 5. apsvērumā minētajā izmeklēšanā tādi kaitējuma makroekonomiskie rādītāji kā ražošanas un pārdošanas apjoms, kā arī tirgus daļa tika novērtēti, pamatojoties uz visu Savienības ražotāju datiem, savukārt šajā izmeklēšanā šie rādītāji tika novērtēti, par pamatu ņemot lielāko daļu Savienības ražošanas nozares. Tādēļ dažu rādītāju vērtības izmeklēšanās atšķiras. Šī persona nav sniegusi papildu informāciju, kas pamatotu apgalvojumu. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(143)

Otrkārt, tā pati persona apgalvo, ka daži tādi rādītāji kā pārdošanas apjoms, tirgus daļa, ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums, nodarbinātība, ražīgums, darbaspēka izmaksas, naudas plūsma un ieguldījumi uzrāda pozitīvas tendences. Tāpēc nevarot secināt, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums. Šajā ziņā, pirmkārt, Komisija nav konstatējusi, ka Savienības ražošanas nozarei būtu nodarīts būtisks kaitējums, bet tikai uzskata, ka Savienības ražošanas nozare ir neaizsargāta pret kaitējumu, ko Savienības tirgū rada imports par dempinga cenām, un, otrkārt, kā minēts 138. apsvērumā, dažu rādītāju pozitīvo tendenču ietekme uz Savienības ražošanas nozares vispārējo finanšu stāvokli nebija pozitīva. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(144)

Treškārt, tā apgalvo, ka kaitējumu nevarēja radīt imports, kuram tiek piemēroti pasākumi. Viena persona apgalvo, ka citi iespējamie faktori, kas rada kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, esot patēriņa sarukums un Savienības ražošanas nozares ieguldījumi. Šī persona arī apgalvo, ka, no vienas puses, ir jāveic atsevišķa analīze attiecībā uz vīnskābi, kas iegūta dabiskajā ražošanas procesā, un, no otras puses, attiecībā uz vīnskābi, kas iegūta sintētiskajā ražošanas procesā. Šajā sakarā būtu jānorāda, ka izmeklēšanā netika atklāts Savienības ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums. Komisija tikai uzskata, ka Savienības ražošanas nozare joprojām ir neaizsargāta pret kaitējumu, ko Savienības tirgū rada imports par dempinga cenām. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija analizēja kaitējuma atkārtošanās iespējamību. Tāpēc minētie apgalvojumi tiek noraidīti.

(145)

Rezumējot tiek secināts, ka neviens no minētajiem apgalvojumiem neatspēko 139. apsvērumā aprakstītos konstatējumus un secinājumus, kuri ar šo tiek apstiprināti.

(146)

Izmeklēšana apliecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā imports no Ķīnas tika veikts par dempinga cenām un ka, pasākumiem zaudējot spēku, dempings varētu turpināties.

(147)

Attiecīgajā periodā stāvoklis Savienības ražošanas nozarē bija nestabils – to vēl aizvien ietekmēja kaitējums, ko radīja imports par dempinga cenām no ĶTR.

(148)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika novērtēts, vai kaitējums varētu atkārtoties, ja atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam pasākumi pret Ķīnu zaudētu spēku.

(149)

Lai noteiktu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, tika analizēti šādi elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnā, Savienības tirgus pievilcīgums, Ķīnas izcelsmes importa gaidāmais cenu līmenis Savienības tirgū un paredzamā ietekme uz Savienības ražošanas nozari.

(150)

Kā jau minēts 34. un 35. apsvērumā, ņemot vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, turpmākajā analīzē par Ķīnas iekšzemes tirgu un eksportu no ĶTR uz citām trešām valstīm saskaņā ar pamatregulas 18. pantu bija jāpaļaujas uz pieejamo informāciju, t. i., informāciju, kas iekļauta pieprasījumā, 14. panta 6. punkta datubāzē, Ķīnas datubāzē, GTA datubāzē, un tādu publiski pieejamu informāciju kā uzņēmumu tīmekļvietnes, tirgus izpētes uzņēmumu publikāciju izvilkumi un iepriekšējās izmeklēšanās savāktie dati (30).

(151)

To Ķīnas ražotāju kopējā ražošanas jauda, kuriem tiek piemēroti pasākumi, bija 54 000 tonnu, savukārt neizmantotā jauda sasniedza 24 000–28 000 tonnu. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neizmantotā jauda bija par 6 %–24 % lielāka nekā kopējais patēriņš Savienībā.

(152)

Turklāt būtu jānorāda, ka Ķīnas ražotājiem nav nekādu vērā ņemamu ražošanas apjoma ierobežojumu, ņemot vērā to sintētiskās ražošanas metodes, savukārt Savienības ražošanas nozarei, kas izmanto dabīgus izejmateriālus (vīna nogulsnes), tādi ir. Tādēļ Ķīnas nākotnes eksporta jauda un potenciāls pārsniedz pašreizējo līmeni.

(153)

Tika arī konstatēts, ka Ķīnas ražotāji ir ļoti orientēti uz eksportu un, pasākumiem zaudējot spēku, viņiem ir ievērojams potenciāls palielināt savus eksporta apjomus, jo īpaši uz Savienību.

(154)

Kā noteikts 89.–93. apsvērumā, Savienības tirgus ir pievilcīgs Ķīnas eksportam, tāpēc, pasākumiem zaudējot spēku, pastāv spēcīgs stimuls palielināt eksportu uz Savienību ievērojamos apjomos.

(155)

No Ķīnas veiktā importa cena bija par 19 % mazāka nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cena. Par norādi uz to cenu līmeni, par kurām Ķīnas pārskatāmais ražojums varētu tikt importēts Savienības tirgū pasākumu atcelšanas gadījumā, tika ņemtas vērā no Ķīnas Savienībā veiktā importa cenas bez antidempinga maksājumiem. Salīdzinājums pārskatīšanas izmeklēšanas periodā rāda, ka Ķīnas cenas bez antidempinga maksājumiem vidēji varētu būt par 26 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas.

(156)

Turklāt tika analizēti cenu līmeņi, kādos pārskatāmais ražojums tika eksportēts no Ķīnas uz citām trešām valstīm. Kā iepriekš paskaidrots 85.–88. apsvērumā, Ķīnas ražotāji eksportēja ievērojamu daudzumu pārskatāmā ražojuma uz trešām valstīm, kas nav Savienība. Tika konstatēts, ka Ķīnas cenas uz citām trešām valstīm vidēji arī bija par 26 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(157)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka pasākumu atcelšanas gadījumā imports no Ķīnas, ļoti iespējams, varētu radīt vēl lielāku cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari, nekā tas radīja pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(158)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apstākļiem, antidempinga pasākumu neesības gadījumā Ķīnas ražotājiem eksportētājiem būs stimuls ievērojami palielināt importa apjomu Savienības tirgū par zemām dempinga cenām, radot lejupvērstu spiedienu uz cenām, kas dominē Savienībā.

(159)

Antidempinga maksājumu neesības gadījumā no Ķīnas veiktā importa apjoma kāpumam, kas ir iespējams, ņemot vērā to, ka ir pieejama neizmantota jauda, apvienojumā ar gaidāmo turpmāko cenu spiedienu varētu būt būtiska negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(160)

Ja šis scenārijs īstenosies, ir maz ticams, ka Savienības ražošanas nozare spēs mazināt cenas, neciešot ievērojamus zaudējumus, lai antidempinga maksājumu neesības gadījumā pielāgotos vēl zemākām Ķīnas cenām. Par to liecina tas, ka attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare nesamazināja pārdošanas cenas līdz līmenim, kas būtu pielāgots no Ķīnas veiktā importa cenām – tas nenotika pat tad, kad samazinājās ražošanas izmaksas, jo cenas jau bija zem pašizmaksas.

(161)

Turklāt, ja šādā gadījumā Savienības ražošanas nozare saglabātu cenu līmeni, tā varētu zaudēt pārdošanas apjomu un tirgus daļu, jo tirgū varētu ienākt ievērojami lielāki importa apjomi no Ķīnas par vēl zemākām cenām. Tas varētu radīt papildu izmaksas Savienības ražošanas nozarei.

(162)

Tādējādi tiek secināts, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Ķīnas izcelsmes imports par dempinga cenām, ļoti iespējams, varētu palielināties, izraisot lejup vērstu spiedienu uz Savienības ražošanas nozares cenām un vēl vairāk pasliktinot tās slikto ekonomisko stāvokli. Tādēļ tiek secināts, ka tad, ja tiktu atcelti pasākumi pret Ķīnu, ļoti iespējams, atkārtotos kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(163)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvo, ka tad, ja antidempinga maksājumi tiktu atcelti, kaitējuma atkārtošanās nebūtu iespējama. Pamatojot šo apgalvojumu, tas apgalvo, ka cenu spiedienu Savienībā nosaka Savienības ražošanas nozare un ka Ķīnas ražotāji eksportētāji nesamazināja savas pārdošanas cenas atbilstīgi to importa apjoma sarukumam, kas liecinātu par nodomu samazināt cenas, lai iegūtu tirgus daļu.

(164)

Šajā ziņā būtu jānorāda, ka ar šādiem apgalvojumiem tiek ignorēts fakts, ka gan ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnā, gan Savienības tirgus pievilcīgums Ķīnas importam, gan iespējamais Ķīnas importa cenu līmenis apliecina Komisijas konstatējumus par kaitējuma atkārtošanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. Šie aspekti ir pietiekami izskaidroti 151.–161. apsvērumā. Turklāt apgalvojumu pamatojumam nebija iesniegti jauni fakti. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(165)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo pret Ķīnu vērsto antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(166)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(167)

Tiek atgādināts – sākotnējā izmeklēšanā, kā arī termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā, kas notika pēc tam, tika uzskatīts, ka pasākumu pieņemšana un saglabāšana nav pretrunā Savienības interesēm. Turklāt šī izmeklēšana ir pasākumu pārskatīšana, tāpēc, analizējot stāvokli, kad antidempinga pasākumi jau bijuši spēkā, var vērtēt, vai spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem ir bijusi nevajadzīga nelabvēlīga ietekme uz attiecīgajām personām.

(168)

Uz šā pamata tika pārbaudīts, vai, neskatoties uz secinājumiem par kaitējumu izraisoša dempinga atkārtošanās iespējamību, ir kādi pamatoti iemesli, kas ļautu secināt, ka saglabāt pasākumus šajā gadījumā nav Savienības interesēs.

(169)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Savienības ražošanas nozares stāvoklis pasliktinātos un atkārtotos būtisks kaitējums. Savienības ražošanas nozare nespētu konkurēt ar to pieaugoša apjoma importu no Ķīnas, ko pārdod par dempinga cenām, kuras rada kaitējumu. Tādēļ, ja pasākumi zaudētu spēku, atgūšanās vairs nebūtu iespējama un tiktu apdraudēta pati dažu uzņēmumu pastāvēšana, izraisot ražotņu slēgšanu un darbavietu zaudējumus Savienības tirgū.

(170)

Kā minēts 127. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas un cenas ietekmē klimatiskie/ar ražu saistītie apstākļi. Iepriekšējās izmeklēšanās Savienības ražošanas nozare labvēlīgos apstākļos spēja būt rentabla un ir pierādījusi, ka var būt dzīvotspējīga. Tomēr, kā paskaidrots 133. un 139. apsvērumā, šajā izmeklēšanā aplūkotajā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare darbojās ar zaudējumiem, jo, lai gan bija noteikti pasākumi, imports par dempinga cenām no Ķīnas ir turpinājis nonākt Savienības tirgū par cenām, kas ir mazākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas un nospiežot šīs cenas zem Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām.

(171)

Paredzams, ka Savienības ražošanas nozare turpinās gūt labumu no pasākumiem un antidempinga pasākumu saglabāšana palīdzēs tai paaugstināt savas cenas līdz samērīgam līmenim, kas sedz ražošanas izmaksas, un tādējādi uzlabot rentabilitāti.

(172)

Tādējādi Komisija secina, ka pret Ķīnu vērsto antidempinga pasākumu saglabāšana neapšaubāmi būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(173)

Arī šajā gadījumā neviens importētājs nesadarbojās. Tiek atgādināts – iepriekšējās izmeklēšanās tika konstatēts, ka pasākumu noteikšanas ietekme nebūtu ievērojama. Neviens tirgotājs/importētājs šajā izmeklēšanā nesadarbojās. Tā kā nav informācijas, kas liecinātu, ka spēkā esošie pasākumi būtiski ietekmētu importētājus, Komisija secina, ka pasākumu turpināšana neietekmēs Savienības importētājus.

(174)

Pārskatāmo ražojumu galvenokārt izmanto vīna un pārtikas rūpniecībā par pārtikas un dzērienu piedevu un par uguns kavētāju būvniecības nozarē, ģipša ražošanā.

(175)

Šajā izmeklēšanā notika sazināšanās ar desmit zināmajiem lietotāji, kas tika aicināti sadarboties. Uz anketas jautājumiem atbildēja četri lietotāji, no kuriem divi darbojās celtniecības nozarē, savukārt pārējie divi – pārtikas rūpniecībā.

(176)

Iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā tika konstatēts, ka pārskatāmā ražojuma izmaksas, ja to lieto, neveido būtisku daļu no ģipša izstrādājumu kopējām izmaksām (31). Pamatojoties uz būvniecības nozares lietotāju atbildēm, tika konstatēts, ka šīs izmeklēšanas laikā stāvoklis būtiski neatšķiras. Tādēļ Komisija secina, ka pasākumu turpināšana niecīgā mērā ietekmētu būvniecības nozares izmaksas un konkurētspēju.

(177)

Procedūrā sadarbojās divi lieli lietotāji pārtikas nozarē. Tika konstatēts, ka grupas līmenī abi uzņēmumi ir bijuši rentabli. Turklāt iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā (32) tika konstatēts, ka arī produktu līnijas, kur pārskatāmo ražojumu izmanto par vienu no izejvielām, ir rentablas un ka to produktu pārdošanas apjoms, kurus ražo, izmantojot pārskatāmo ražojumu, ir tikai neliela daļa no to kopējā apgrozījuma. Neviens no pārtikas nozares lietotājiem, kas sadarbojās, nevarēja pierādīt, ka šīs izmeklēšanas laikā stāvoklis varētu būtiski atšķirties. Tādēļ Komisija secina, ka pasākumu turpināšana pārmērīgi neietekmētu lietotājus pārtikas nozarē.

(178)

Būtu jāņem vērā arī tas, ka Savienības ražošanas nozarei ir jābūt dzīvotspējīgai, lai saglabātu dažādus pārskatāmā ražojuma piegādes avotus, kas ir arī lietotāju interesēs. Turklāt ievērojama daļa importa no Ķīnas tiek veikta no Hangzhou Bioking bez antidempinga maksājumiem. Pat ja pret Ķīnu vērstie pasākumi kopumā tiktu saglabāti, uz uzņēmumu Hangzhou Bioking minēto pasākumu piemērošanas joma neattieksies.

(179)

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos faktorus, Komisija secina, ka nav nekādu būtisku iemeslu, kuru dēļ nevajadzētu saglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus.

(180)

Visas personas ir informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tiek plānots ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi, kas attiecas uz pārskatāmā ražojuma importu tiktu saglabāti. Pēc informēšanas šīm personām arī deva laiku, lai tās varētu paust viedokli.

(181)

No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam būtu jāsaglabā antidempinga pasākumi, kas piemērojami pārskatāmā ĶTR izcelsmes ražojuma importam.

(182)

Ņemot vērā jaunāko Tiesas judikatūru (33), ir lietderīgi paredzēt nokavējuma procentu likmi, kas maksājama galīgo maksājumu atmaksas gadījumā, jo attiecīgajos spēkā esošajos noteikumos par muitas nodokļiem šāda procentu likme nav paredzēta un valsts noteikumu piemērošana radītu pārmērīgu konkurences kropļošanu starp tirgus dalībniekiem atkarībā no tā, kura dalībvalsts ir izvēlēta muitošanai.

(183)

Komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, nav sniegusi atzinumu.