(1)

Padome 2017. gada 16. jūnijā saskaņā ar Līguma 121. panta 4. punktu nolēma, ka Rumānijā pastāv būtiska novērota novirze no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai. Ņemot vērā, ka tika noteikta būtiska novirze, Padome 2017. gada 16. jūnijā izdeva Ieteikumu (2) Rumānijai veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka valdības neto primāro izdevumu (3) nominālās izaugsmes temps 2017. gadā nepārsniedz 3,3 %, kas atbilst gada strukturālajai korekcijai 0,5 % no IKP.

(2)

Padome 2017. gada 5. decembrī secināja (4), ka Rumānija nav efektīvi rīkojusies, reaģējot uz Padomes 2017. gada 16. jūnija ieteikumu. Pamatojoties uz to, Padome 2017. gada 5. decembrī izdeva pārskatītu ieteikumu (5) Rumānijai veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka valdības neto primāro izdevumu nominālās izaugsmes temps 2018. gadā nepārsniedz 3,3 %, kas atbilst gada strukturālajai korekcijai 0,8 % no IKP. Turklāt tā ieteica Rumānijai izmantot visus neparedzētos papildu ieņēmumus tās budžeta deficīta samazināšanai un ar budžeta konsolidācijas pasākumiem nodrošināt stabilus uzlabojumus vispārējās valdības strukturālā budžeta bilancē tādā veidā, kas veicina izaugsmi. Padome noteica, ka 2018. gada 15. aprīlī ir termiņš, līdz kuram Rumānijai jāziņo par veiktajiem pasākumiem, reaģējot uz minēto ieteikumu.

(3)

Komisija 2018. gada 10. un 11. aprīlī veica pastiprinātas uzraudzības misiju Rumānijā nolūkā veikt uzraudzību uz vietas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 11. panta 2. punktu. Pēc tam, kad Komisija bija nosūtījusi savus pagaidu secinājumus Rumānijas iestādēm, lai tās varētu izteikt komentārus, Komisija 2018. gada 23. maijā par saviem secinājumiem ziņoja Padomei. Pēc tam šie secinājumi tika publiskoti. Komisijas ziņojumā konstatēts, ka Rumānijas iestādes neplāno rīkoties atbilstoši Padomes 2017. gada 5. decembra ieteikumam. Iestādes apstiprināja misijai, ka to mērķis 2018. gadam ir sasniegt nominālo deficītu nedaudz zem 3 % no IKP. Ņemot vērā pozitīvu un pieaugošu starpību starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu, tas liecina par to, ka vēl vairāk pasliktinās pamatā esošais strukturālais deficīts (kas ir pretrunā tam, kas noteikts Padomes Ieteikumā), un atspoguļo viennozīmīgi ekspansīvu fiskālo politiku.

(4)

Rumānijas iestādes 2018. gada 20. aprīlī, proti, pēc Padomes noteiktā termiņa, iesniedza ziņojumu par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz Padomes 2017. gada 5. decembra ieteikumu. Ziņojumā iestādes atkārtoja, ka to mērķis 2018. gadam ir sasniegt nominālo deficītu nedaudz zem 3 % no IKP. Paziņoto pasākumu fiskālā ietekme ir ievērojami mazāka par prasību Padomes ieteikumā.

(5)

Pamatojoties uz Komisijas 2018. gada pavasara prognozi, valdības neto primāro izdevumu izaugsme ir noteikta 10,4 %, kas ir ievērojami augstāka par 3,3 % izdevumu kritēriju. Paredzams, ka strukturālā bilance 2018. gadā pasliktināsies par 0,4 % no IKP, sasniedzot deficītu 3,8 % no IKP. Tas ir pretrunā ieteiktajam strukturālajam uzlabojumam 0,8 % no IKP salīdzinājumā ar 2017. gadu. Tāpēc abi pīlāri norāda uz novirzi no ieteiktās korekcijas ar plašu starpību. Izdevumu kritērijs norāda uz novirzi 2,0 % no IKP. Strukturālā bilance apstiprina šādu interpretāciju, liecinot par nedaudz mazāku novirzi (1,2 % no IKP). Novirzes apmēru, par ko liecina strukturālā bilance, ir negatīvi ietekmējusi iespējamās IKP izaugsmes augstāka pamatā esošā aplēse salīdzinājumā ar izdevumu kritērija pamatā esošo vidējā termiņa vidējo lielumu. Ņemot to vērā, vispārējais novērtējums liecina par novirzi no ieteiktās korekcijas ar plašu starpību.

(6)

Pasliktināšanos salīdzinājumā ar 2017. gadu lielā mērā nosaka izdevumu pieaugumi par publiskā sektora darbinieku atalgojumu, kas tika ieviesti 2017. gada vasarā un stājās spēkā 2018. gada janvārī. Kopš Komisijas 2017. gada rudens prognozes, kas bija Padomes 2017. gada 5. decembra ieteikuma pamatā, Rumānijas iestādes ir daļēji apturējušas iepriekšējo sistēmisko pensiju reformu, samazinot to sociālo iemaksu daļu, kas no 2018. gada tiek pārvesta uz otro pensijas līmeni. Paredzams, ka šim samazinājumam būs pozitīva īstermiņa ietekme uz valsts ieņēmumiem un tādējādi – uz vispārējās valdības bilanci. Tomēr paredzams, ka fiskālais ieguvums ilgtermiņā zudīs, jo no otrā pīlāra novirzītās sociālās iemaksas ir jāpapildina ar pienākumu maksāt vecuma pensijas nākotnē.

(7)

Tāpēc var secināt, ka Rumānijas veiktie pasākumi, reaģējot uz Padomes 2017. gada 5. decembra ieteikumu, ir bijuši nepietiekami. Fiskālie pasākumi ir daudz mazāki par ikgadējo strukturālo korekciju 2018. gadā 0,8 % no IKP, kura atbilst valdības neto primāro izdevumu nominālajam izaugsmes tempam, kas 2018. gadā nepārsniedz 3,3 %,