13.2.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/5

(1)

Direktīva 91/676/EEK nosaka noteikumus par ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti. Ja kūtsmēslu daudzums, ko dalībvalsts ir paredzējusi atļaut izkliedēt uz vienu hektāru gadā, atšķiras no Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta otrās daļas pirmajā teikumā norādītā, šis kūtsmēslu daudzums jānosaka tā, lai nekavētu minētās direktīvas 1. pantā noteikto mērķu sasniegšanu, un jāpamato ar objektīviem kritērijiem, piemēram, ilgiem veģetācijas periodiem un kultūrām ar lielu slāpekļa patēriņu.

(2)

Komisija 2007. gada 22. oktobrī ir pieņēmusi Lēmumu 2007/697/EK (2), ar ko Īrijai piešķir atkāpi, ko tā atbilstīgi Direktīvai 91/676/EEK pieprasījusi, lai saistībā ar Īrijas rīcības programmu, kas īstenota saskaņā ar Eiropas Kopienu 2006. gada regulām (Laba lauksaimniecības prakse ūdeņu aizsardzībai) (2006. gada tiesību akts Nr. 378), saimniecībās, kurās vismaz 80 % zemes ir zālaugu platības, ar konkrētiem nosacījumiem varētu atļaut izkliedēt līdz 250 kg kūtsmēslu slāpekļa uz vienu hektāru gadā.

(3)

Komisija 2011. gada 24. februārī ir pieņēmusi Lēmumu 2011/127/ES (3), ar ko groza Lēmumu 2007/697/EK un saistībā ar Īrijas rīcības programmu, kas īstenota saskaņā ar Eiropas Kopienu 2010. gada regulām (Laba lauksaimniecības prakse ūdeņu aizsardzībai) (2010. gada tiesību akts Nr. 610), ļauj piešķirto atkāpi izmantot līdz 2013. gada 31. decembrim.

(4)

Komisija 2014. gada 27. februārī ir pieņēmusi Lēmumu 2014/112/ES (4), ar ko Īrijai piešķir atkāpi, ko tā atbilstīgi Direktīvai 91/676/EEK pieprasījusi, lai saistībā ar Īrijas rīcības programmu, kas īstenota saskaņā ar Eiropas Kopienu 2014. gada regulām (Laba lauksaimniecības prakse ūdeņu aizsardzībai) (2014. gada tiesību akts Nr. 31), saimniecībās, kurās vismaz 80 % zemes ir zālaugu platības, ar konkrētiem nosacījumiem varētu atļaut izkliedēt līdz 250 kg kūtsmēslu slāpekļa uz vienu hektāru gadā. Lēmums 2014/112/ES bija spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim.

(5)

Atkāpe, kuru piešķīra ar Lēmumu 2014/112/ES, 2016. gadā attiecās uz 6 802 saimniecībām, un tas atbilst aptuveni 5,4 % no kopējā ganību dzīvnieku saimniecību skaita, 20,2 % no nosacīto liellopu vienību kopskaita un 9,3 % no kopējās neto lauksaimniecības platības Īrijā.

(6)

2017. gada 7. martā Īrija iesniedza Komisijai lūgumu pagarināt atkāpi atbilstīgi Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta trešajai daļai.

(7)

Visā Īrijas teritorijā saskaņā ar Direktīvas 91/676/EEK 3. panta 5. punktu piemēro rīcības programmu.

(8)

Dati, kurus Īrija iesniegusi saskaņā ar Direktīvas 91/676/EEK 10. pantā noteikto ziņošanas pienākumu, liecina, ka 2012.–2015. gada laikposmā ūdens kvalitāte kopumā bijusi laba. Visās Īrijas pazemes ūdeņu monitoringa stacijās nitrātu vidējā koncentrācija bija mazāka par 50 mg/l un 87 % pazemes ūdeņu monitoringa staciju nitrātu vidējā koncentrācija bija mazāka par 25 mg/l. Visās Īrijas virszemes ūdeņu monitoringa stacijās nitrātu vidējā koncentrācija bija mazāka par 40 mg/l un 99,5 % virszemes ūdeņu monitoringa staciju nitrātu vidējā koncentrācija bija mazāka par 25 mg/l.

(9)

Pēdējos gados lauksaimniecības dzīvnieku skaits Īrijā ir pieaudzis. No 2008.–2011. gada laikposma līdz 2012.–2015. gada laikposmam liellopu, cūku un aitu skaits ir palielinājies attiecīgi par 3,8 %, 3,7 % un 5,1 %, tādējādi izmainot lejupējo tendenci, kas bija vērojama iepriekšējā pārskata periodā. Vidējais izkliedētā kūtsmēslu slāpekļa daudzums 2012.–2015. gadā bija 104 kg uz vienu hektāru, un tas ir apmēram tikpat daudz kā 2008.–2011. gadā. Vidējais izkliedētā fosfora daudzums 2012.–2015. gadā bija 15 kg uz vienu hektāru, un arī tas ir apmēram tikpat daudz kā 2008.–2011. gadā. Mākslīgo slāpekļa mēslošanas līdzekļu vidējais izlietojums 2012.–2015. gadā ir pieaudzis par 5 %, salīdzinot ar 2008.–2011. gadu. Mākslīgo fosfora mēslošanas līdzekļu vidējais izlietojums 2012.–2015. gadā ir pieaudzis par 32,7 %, salīdzinot ar 2008.–2011. gadu. Tomēr mākslīgo fosfora mēslošanas līdzekļu vidējais izlietojums 2012.–2015. gadā ir bijis par 9,5 % mazāks nekā 2004.–2008. gadā (5).

(10)

Īrijā 92 % no lauksaimniecības zemes aizņem zālaugu platības. Vispār ganību saimniecībās 50 % zemes platību tiek apstrādātas ekstensīvi, un tāpēc tur ir relatīvi zems ganāmpulka blīvums un mēslošanas līdzekļi tiek izmantoti maz, 21 % apsaimnieko saskaņā ar agrovides programmām un tikai 9,3 % apsaimnieko intensīvi. 8 % izmanto laukaugu audzēšanai. Mākslīgo mēslošanas līdzekļu vidējais izlietojums zālaugu platībās ir 80 kg slāpekļa un 8 kg fosfora uz vienu hektāru (5).

(11)

Īrijas klimats, kam raksturīgs vienmērīgs nokrišņu daudzumus visa gada laikā un relatīvi neliels gada temperatūras izmaiņu diapazons, veicina ilgstošu zāles veģetāciju – no 330 dienām gadā dienvidrietumos līdz aptuveni 250 dienām gadā ziemeļaustrumos (6).

(12)

Izskatījusi Īrijas lūgumu, kas iesniegts saskaņā ar Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta trešo daļu, un ņemot vērā Īrijas rīcības programmu un pieredzi, kura gūta saistībā ar Lēmumā 2007/697/EK un 2014/112/ES piešķirto atkāpi, Komisija uzskata, ka Īrijas ierosinātais kūtsmēslu daudzums, kas atbilst 250 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā, nekavēs Direktīvas 91/676/EEK mērķu sasniegšanu, ja tiks izpildīti daži stingri nosacījumi, kurus individuāli piemēro attiecīgo atļauju saņēmušajiem lauksaimniekiem.

(13)

Īrijas iesniegtā pamatojošā informācija liecina, ka ierosinātais daudzums – 250 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā saimniecībās, kurās vismaz 80 % zemes ir zālaugu platības, – ir pamatots ar tādiem objektīviem kritērijiem kā ilgi veģetācijas periodi un zālaugu kultūras, kurām raksturīgs liels slāpekļa patēriņš.

(14)

Lēmums 2014/112/ES bija spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim. Lai attiecīgie lauksaimnieki varētu turpināt izmantot atkāpes sniegtās priekšrocības, ir lietderīgi pieņemt šo lēmumu.

(15)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Nitrātu komiteja, kura izveidota atbilstīgi Direktīvas 91/676/EEK 9. pantam,

a)

“ganību saimniecības” ir saimniecības, kurās 80 % vai vairāk no lauksaimniecības platības, kurā var izkliedēt kūtsmēslus, aizņem zālāji;

b)

“ganību dzīvnieki” ir liellopi (izņemot nobarojamos teļus), aitas, brieži, kazas un zirgi;

c)

“zālāji” ir ilggadīgas vai pagaidu zālaugu platības (pagaidu platības ir tādas, kas atstātas papuvē uz laiku līdz četriem gadiem);

d)

“zemesgabals” ir atsevišķs lauks vai lauku grupa, kas audzēto kultūraugu, augsnes tipa un mēslošanas paņēmienu ziņā ir viendabīga;

e)

“mēslošanas plāns” ir iepriekš aprēķināts plānotais barības vielu izlietojums un pieejamība;

f)

“mēslošanas pārskats” ir barības vielu bilance, kurā atspoguļots barības vielu reālais izlietojums un patēriņš.

a)

augsekas plānu, kurā jābūt uzrādītai zālāju zemesgabalu un citu kultūru zemesgabalu platībai, kā arī shematisku karti, kurā redzams atsevišķo zemesgabalu izvietojums;

b)

lauksaimniecības dzīvnieku skaitu ganību saimniecībā, to turēšanas un kūtsmēslu uzkrāšanas sistēmas aprakstu, norādot arī kūtsmēslu krātuves tilpumu;

c)

ganību saimniecībā saražotā kūtsmēslu slāpekļa un fosfora aprēķinu;

d)

no ganību saimniecības izvesto vai tajā piegādāto kūtsmēslu daudzumu, veidu un raksturojumu;

e)

paredzamo kultūraugiem vajadzīgo slāpekļa un fosfora daudzumu katrā zemesgabalā;

f)

augsnes analīžu rezultātus attiecībā uz augsnes slāpekļa un fosfora saturu, ja tādi ir pieejami;

g)

izkliedējamā mēslošanas līdzekļa veidu;

h)

izkliedējamā kūtsmēslu slāpekļa un fosfora daudzuma aprēķinu par katru zemesgabalu;

i)

izkliedējamā mākslīgo un citu mēslošanas līdzekļu slāpekļa un fosfora daudzuma aprēķinu par katru zemesgabalu.

a)

8. panta 1. punktā minētās par katru grāfisti izveidotās kartes, kurās redzama atļauju aptverto ganību saimniecību, lauksaimniecības dzīvnieku un lauksaimniecības zemes procentuālā daļa, kā arī vietējā zemes izmantojuma kartes;

b)

8. panta 2. punktā minētā virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa rezultāti attiecībā uz nitrātu koncentrācijām, tostarp informācija par ūdens kvalitātes tendencēm gan apstākļos, kad atkāpi piemēro, gan apstākļos, kad to nepiemēro, kā arī šā lēmuma piešķirtās atkāpes ietekme uz ūdens kvalitāti;

c)

8. panta 2. punktā minētā augsnes monitoringa rezultāti attiecībā uz slāpekļa un fosfora koncentrācijām augsnes ūdeņos un minerālo slāpekli augsnes profilā gan apstākļos, kad atkāpi piemēro, gan apstākļos, kad to nepiemēro;

d)

8. panta 3. punktā minētā pastiprinātā ūdens monitoringa datu kopsavilkums un izvērtējums;

e)

8. panta 4. punktā minētā vietējā zemes izmantojuma, augsekas un lauksaimnieciskās prakses apsekojumu rezultāti;

f)

8. panta 5. punktā minēto modelēšanas aprēķinu rezultāti par nitrātu un fosfora zudumu apmēru;

g)

9. panta 1. un 2. punktā minētās administratīvās kontroles un klātienes inspekciju rezultātā veiktais atļauju piešķiršanas nosacījumu ievērošanas izvērtējums;

h)

atļauju aptverto Īrijas ganību saimniecību un atļauju neaptverto Īrijas ganību saimniecību kontroles salīdzinoša analīze. Tajā ietver datus par ikgadējām inspekcijām, administratīvajām pārbaudēm, lauksaimnieciskajām inspekcijām, kas tiek veiktas savstarpējās atbilstības kontekstā, un neatbilstības statistiku.