Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32017R1989

    Komisijas Regula (ES) 2017/1989 (2017. gada 6. novembris), ar kuru attiecībā uz 12. starptautisko grāmatvedības standartu groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (Dokuments attiecas uz EEZ. )

    C/2017/7103

    OV L 291, 9.11.2017, p. 84–88 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 15/10/2023; Iesaist. atcelta ar 32023R1803

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/1989/oj

    9.11.2017   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 291/84


    KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/1989

    (2017. gada 6. novembris),

    ar kuru attiecībā uz 12. starptautisko grāmatvedības standartu groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    EIROPAS KOMISIJA,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

    tā kā:

    (1)

    Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 (2) tika pieņemti vairāki starptautiski standarti un to interpretācijas, kas bija spēkā 2008. gada 15. oktobrī.

    (2)

    Starptautisko grāmatvedības standartu padome (IASB) 2016. gada 19. janvārī publicēja grozījumus 12. starptautiskajā grāmatvedības standartā (SGS) “Ienākuma nodokļi”. Grozījumu mērķis ir precizēt, kā uzskaitīt atliktā nodokļa aktīvus, kas saistīti ar patiesajā vērtībā novērtētiem parāda instrumentiem.

    (3)

    Apspriešanā ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupu tika gūts apliecinājums tam, ka šie 12. SGS grozījumi atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā izklāstītajiem pieņemšanas kritērijiem.

    (4)

    Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1126/2008.

    (5)

    IASB noteica, ka 12. SGS grozījumu spēkā stāšanās datums ir 2017. gada 1. janvāris. Tāpēc šīs regulas noteikumi būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku, lai nodrošinātu attiecīgiem emitentiem juridisko noteiktību un konsekvenci ar citiem Regulā (EK) Nr. 1126/2008 noteiktajiem grāmatvedības standartiem.

    (6)

    Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    1. pants

    Regulas (EK) Nr. 1126/2008 pielikumā 12. starptautiskajā grāmatvedības standartā (SGS) “Ienākuma nodokļi” izdara grozījumus, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

    2. pants

    Ikviens uzņēmums piemēro 1. pantā minētos grozījumus vēlākais no datuma, kad sākas tā pirmais finanšu gads, kura sākums ir 2017. gada 1. janvārī vai pēc tam.

    3. pants

    Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē, 2017. gada 6. novembrī

    Komisijas vārdā –

    priekšsēdētājs

    Jean-Claude JUNCKER


    (1)  OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

    (2)  Komisijas 2008. gada 3. novembra Regula (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.).


    PIELIKUMS

    Atliktā nodokļa aktīvu atzīšana par nerealizētajiem zaudējumiem

    (12. SGS grozījumi)

    Grozījumi 12. SGS Ienākuma nodokļi

    Groza 29. punktu un iekļauj 27.A, 29.A un 98.G punktu. Pievieno arī piemēru aiz 26. punkta 24., 26. punkta d) apakšpunkts, 27. un 28. punkts nav grozīti, bet ir ietverti uzskatāmības labad.

    Atskaitāmas pagaidu starpības

    24

    Atliktā nodokļa aktīvu atzīst visām atskaitāmām pagaidu starpībām tādā mērā, cik ir ticams, ka tiks gūta ar nodokli apliekama peļņa, pret kuru varēs izmantot atskaitāmo pagaidu starpību, ja vien atliktā nodokļa aktīvu nerada aktīva vai saistību sākotnējā atzīšana darījumā, kas:

    a)

    nav uzņēmējdarbības apvienošana un

    b)

    darījuma laikā neietekmē ne grāmatvedības peļņu, ne ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļa zaudējumus).

    Tomēr atskaitāmām pagaidu starpībām, kuras saistītas ar ieguldījumiem meitasuzņēmumos, filiālēs un asociētajos uzņēmumos un līdzdalību kopīgās struktūrās, atliktā nodokļa aktīvu atzīst saskaņā ar 44. punktu.

    26

    Turpmāk minēti tādu atskaitāmu pagaidu starpību piemēri, kuras rada atliktā nodokļa aktīvus:

    a)

    d)

    dažus aktīvus var uzskaitīt to patiesajā vērtībā vai tos var pārvērtēt, neveicot līdzvērtīgu korekciju nodokļa aprēķina vajadzībām (sk. 20. punktu). Atskaitāma pagaidu starpība rodas, ja aktīva nodokļu bāze pārsniedz tā uzskaites vērtību.

    Piemērs, kas ilustrē 26. punkta d) apakšpunktu

    Atskaitāmas pagaidu starpības identificēšana 2. gada beigās:

    Uzņēmums A 1. gada sākumā par 1 000 VV iegādājas parāda instrumentu, kura nominālā vērtība ir 1 000 VV un kurš atmaksājams 5 gadu termiņa beigās, ar procentu likmi 2 %, kas maksājami katra gada beigās. Efektīvā procentu likme ir 2 %. Parāda instruments tiek novērtēts patiesajā vērtībā.

    Tirgus procentu likmēm pieaugot līdz 5 %, parāda instrumenta patiesā vērtība 2. gada beigās ir kritusies līdz 918 VV. Ir ticams, ka, ja uzņēmums A turpinās turēt parāda instrumentu, tas iekasēs visas līgumiskās naudas plūsmas.

    Jebkura peļņa (zaudējumi) par parāda instrumentu ir apliekami ar nodokli (atskaitāmi) tikai tad, kad tie ir realizēti. Peļņu (zaudējumus), kas radušies, pārdodot parāda instrumentu vai tā termiņa beigās, nodokļu vajadzībām aprēķina kā starpību starp iekasēto summu un parāda instrumenta sākotnējām izmaksām.

    Tādējādi parāda instrumenta nodokļu bāze ir tā sākotnējās izmaksas.

    Starpība starp parāda instrumenta uzskaites vērtību 918 VV apmērā uzņēmuma A finanšu stāvokļa pārskatā un tā nodokļu bāzi 1 000 VV apmērā rada atskaitāmu pagaidu starpību 82 VV apmērā 2. gada beigās (skatīt 20. punktu un 26. punkta d) apakšpunktu) neatkarīgi no tā, vai uzņēmums A paredz atgūt parāda instrumenta uzskaites vērtību, pārdodot vai izmantojot, t. i., turot to un iekasējot līgumiskās naudas plūsmas, vai abu minēto kombinācijā.

    Tas ir tāpēc, ka atskaitāmas pagaidu starpības ir starpības starp aktīva vai saistību uzskaites vērtību finanšu stāvokļa pārskatā un tā nodokļu bāzi, kā rezultātā veidosies atskaitāmas summas, nosakot ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļu zaudējumus) nākamajos periodos, kad aktīva vai saistību uzskaites vērtība ir atgūta vai samaksāta (skatīt 5. punktu). Uzņēmums A saņem atskaitījumu, kas atbilst aktīva nodokļu bāzei 1 000 VV apmērā, nosakot ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļu zaudējumus), kas radušies, pārdodot parāda instrumentu vai tā termiņa beigās.

    27

    Nosakot ar nodokli apliekamo peļņu nākamajos periodos, no atskaitāmu pagaidu starpību apvērses rodas atskaitījumi. Tomēr saimnieciskie labumi ieplūdīs uzņēmumā kā nodokļa maksājumu samazinājumi tikai tad, ja tas gūst pietiekamu ar nodokli apliekamo peļņu, pret kuru var veikt atskaitījumu ieskaitu. Tādēļ uzņēmums atzīst atliktā nodokļa aktīvus tikai tad, ja ir ticams, ka radīsies ar nodokli apliekama peļņa, pret kuru varēs izmantot atskaitāmas pagaidu starpības.

    27A

    Kad uzņēmums novērtē, vai radīsies ar nodokli apliekama peļņa, pret kuru tas var izmantot atskaitāmu pagaidu starpību, tas ņem vērā, vai tiesību akti nodokļu jomā ierobežo ar nodokli apliekamās peļņas avotus, pret ko tas var veikt atskaitījumus, veicot šīs atskaitāmās pagaidu starpības apvērsi. Ja nodokļu jomas tiesību akti neparedz šādus ierobežojumus, uzņēmums novērtē atskaitāmo pagaidu starpību kombinācijā ar visām citām tā atskaitāmām pagaidu starpībām. Tomēr, ja nodokļu jomas tiesību akti ierobežo zaudējumu izmantošanu atskaitījumam pret noteikta veida ienākumu, atskaitāmu pagaidu starpību vērtē kombinācijā ar citām attiecīgā veida atskaitāmām pagaidu starpībām.

    28

    Ir ticams, ka būs pieejama ar nodokli apliekama peļņa, pret kuru var izmantot atskaitāmu pagaidu starpību, ja ir pietiekamas ar nodokli apliekamas pagaidu starpības, kas attiecas uz to pašu nodokļu administrāciju un to pašu ar nodokli apliekamo uzņēmumu, un šo starpību apvērse gaidāma:

    a)

    tajā pašā periodā, kurā gaidāma atskaitāmās pagaidu starpības apvērse; vai

    b)

    periodos, kuros nodokļa zaudējumus no atliktā nodokļa aktīva var pārnest uz iepriekšējiem vai nākamajiem periodiem.

    Tādos gadījumos atliktā nodokļa aktīvu atzīst periodā, kurā rodas atskaitāmās pagaidu starpības.

    29

    Ja ar nodokli apliekamās pagaidu starpības, kas attiecas uz to pašu nodokļu administrāciju un to pašu ar nodokli apliekamo uzņēmumu, ir nepietiekamas, atliktā nodokļa aktīvu atzīst tādā mērā, cik:

    a)

    ir ticams, ka uzņēmumam būs pietiekama ar nodokli apliekamā peļņa, kas attiecas uz to pašu nodokļu administrāciju un to pašu ar nodokli apliekamo uzņēmumu tajā pašā periodā, kurā notikusi atskaitāmās pagaidu starpības apvērse (vai periodos, kuros nodokļa zaudējumus no atliktā nodokļa aktīva var pārnest uz iepriekšējiem vai nākamajiem periodiem). Novērtējot, vai nākamajos periodos tas gūs pietiekamu ar nodokli apliekamu peļņu, uzņēmums:

    i)

    salīdzina atskaitāmās pagaidu starpības ar turpmāko ar nodokli apliekamo peļņu, no kuras izslēgti nodokļu atskaitījumi, kuri izriet no šo atskaitāmo pagaidu starpību apvērses. Šis salīdzinājums parāda, kādā mērā turpmākā ar nodokli apliekamā peļņa ir pietiekama, lai uzņēmums atskaitītu summas, kas rodas no šo atskaitāmo pagaidu starpību apvērses,

    ii)

    neņem vērā ar nodokli apliekamās summas, kas rodas no atskaitāmām pagaidu starpībām, kuru rašanās gaidāma nākamajos periodos, jo atliktā nodokļa aktīvam, kas rodas no šīm atskaitāmām pagaidu starpībām, pašam būs nepieciešamība turpmākā ar nodokli apliekamā peļņa, lai to varētu izmantot;

    b)

    uzņēmumam, kas radīs ar nodokli apliekamu peļņu attiecīgajos periodos, ir pieejamas nodokļa plānošanas iespējas.

    29A

    Aplēsēs par iespējamo turpmāko ar nodokli apliekamo peļņu var iekļaut dažu uzņēmuma aktīvu vērtības atgūšanu, pārsniedzot to uzskaites vērtību, ja ir pietiekoši pierādījumi, ka ir ticams, ka uzņēmums to panāks. Piemēram, ja aktīvs ir novērtēts patiesajā vērtībā, uzņēmums apsver, vai ir pietiekami pierādījumi, lai secinātu, ka ir ticams, ka uzņēmums atgūs aktīva vērtību, pārsniedzot tā uzskaites vērtību. Tas var būt, piemēram, gadījumā, kad uzņēmums plāno turēt parāda instrumentu ar fiksētu procentu likmi un iekasēt līgumiskās naudas plūsmas.

    SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

    98G

    Ar 12. SGS grozījumiem Atliktā nodokļa aktīvu atzīšana par nerealizētajiem zaudējumiem, kas izdoti 2016. gada janvārī, tika grozīts 29. punkts un pievienots 27.A un 29.A punkts un piemērs pēc 26. punkta. Uzņēmums piemēro šos grozījumus gada periodiem, kas sākas 2017. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrākam periodam, šis fakts ir jānorāda. Uzņēmums šos grozījumus piemēro ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar 8. SGS Grāmatvedības politika, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdas. Tomēr grozījumu sākotnējā piemērošanā izmaiņas pašu kapitālā agrākā salīdzināmā perioda sākumā var atzīt šā perioda sākuma nesadalītajā peļņā (vai attiecīgā gadījumā citā pašu kapitāla sastāvdaļā), neiedalot izmaiņas šā perioda sākumā starp nesadalīto peļņu un citām pašu kapitāla sastāvdaļām. Ja uzņēmums piemēro šo atvieglojumu, šis fakts ir jānorāda.


    Top