29.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 321/48

(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas atbilstīgi 5. pantam Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 (2), Padome 2012. gada 18. aprīlī ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 325/2012 (3) (“apstrīdētā regula”) noteica galīgu antidempinga maksājumu par Indijas un Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes skābeņskābes importu robežās no 14,6 % līdz 52,2 %.

(2)

Ar 2015. gada 20. maija spriedumu (4) Vispārējā tiesa atcēla apstrīdēto regulu, ciktāl tā attiecas uz Yuanping Changyuan Chemicals Co. Ltd. – Ķīnas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās. Vispārējā tiesa lēma, ka Padomes argumentācija divos jautājumos par kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšanu neatbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 296. pantam.

(3)

Pēc Vispārējās tiesas sprieduma Komisija publicēja paziņojumu, informējot par to, ka tā ir nolēmusi atsākt antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz skābeņskābi, lai īstenotu spriedumu attiecībā uz Yuanping Changyuan Chemicals Co. Ltd.

(4)

Kā norādīts apstrīdētās regulas 66. un 83. apsvērumā, Yuanping Changyuan Chemicals Co., Ltd. apgalvoja, ka Komisija kaitējuma starpības aprēķinā nav pilnībā iekļāvusi 6,5 %, kas atbilst parastajam muitas nodoklim.

(5)

Komisija sākotnējā izmeklēšanā konstatēja, ka šis apgalvojums ir pamatots, un pārskatīja aprēķinus attiecībā uz kaitējuma starpību šādi: galīgā vidējā svērtā importa cena tika aprēķināta, Yuanping Changyuan Chemicals Co. Ltd eksporta vidējai svērtai CIF cenai līdz Savienības robežai par abiem skābeņskābes veidiem (rafinēta un nerafinēta) pieskaitot, pirmkārt, 6,5 % attiecībā uz muitas nodokļiem, un, otrkārt, fiksētu summu EUR 10 par tonnu attiecībā uz pēcimportēšanas izmaksām.

(6)

Tā rezultātā Yuanping Changyuan Chemicals Co. Ltd kaitējuma starpība samazinājās līdz 18,7 %. Tomēr, kā norādīts apstrīdētās regulas 83. un 87. apsvērumā, samazinātā kaitējuma starpība joprojām bija augstāka par dempinga starpību, kas noteikta Yuanping Changyuan Chemicals Co. Ltd. (14,6 %) un kas ir pamatā uzliktajam antidempinga maksājumam.

(7)

Kā norādīts 142. un 143. apsvērumā Komisijas Regulā (ES) Nr. 1043/2011 (5), ar kuru konkrētajā lietā nosaka pagaidu pasākumus, un kā apstiprināts apstrīdētajā regulā, peļņa, kas tika izmantota, lai aprēķinātu kaitējuma novēršanas līmeni, bija 8 % no apgrozījuma, un tā tika uzskatīta par peļņu, kuru Savienības ražošanas nozare būtu varējusi pamatoti gūt normālos konkurences apstākļos, ja nebūtu kaitējumu radoša dempinga. Apsvērumi attiecībā uz šā skaitļa izmantošanu ir šādi.

(8)

Izmeklēšanā, kuras rezultātā tika pieņemta apstrīdētā regula, tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā strādāja vai nu ar zaudējumiem, vai ar pavisam nelielu peļņu. Šis peļņas līmenis nebija pietiekams, lai uzturētu ražošanu vidējā termiņā. Turklāt sākotnējās izmeklēšanas attiecīgajā periodā pastāvēja ievērojams importa daudzums par cenām, kas vidēji bija zemākas nekā cenas sākotnējās izmeklēšanas periodā, par kurām tika konstatēts, ka tās ir dempinga cenas. Šis imports par zemām cenām negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli. Tāpēc Savienības ražošanas nozares faktiski gūtās peļņas līmeni attiecīgajā periodā nevarēja uzskatīt par peļņu, ko Savienības ražošanas nozare varētu pamatoti sagaidīt normālos konkurences apstākļos.

(9)

Turklāt sākotnējā izmeklēšanā Komisija nesavāca nekādus datus par Savienības ražošanas nozares peļņu laikā pirms attiecīgā perioda. Tādēļ nebija pieejami Savienības ražošanas nozares peļņas dati par laiku tieši pirms attiecīgā perioda, kuri varētu kalpot par samērīgu peļņas procentu kaitējuma starpības aprēķināšanā. Pēc informācijas izpaušanas Yuanping apgalvoja, ka Komisijas dienestiem būtu vajadzējis izmantot informāciju par laiku arī ārpus attiecīgā perioda, lai veiktu pienācīgu novērtējumu mērķa peļņas noteikšanai.

(10)

Šis apgalvojums netika pieņemts. ES tiesas ir atzinušas, ka Komisijai ir plaša rīcības brīvības attiecībā uz laikposmu, kas jāņem vērā, lai noteiktu kaitējumu (6). Sākotnējās izmeklēšanas sākumā Komisija noteica laikposmu kaitējuma novērtēšanai vajadzīgo datu savākšanai, proti, attiecīgo periodu (no 2007. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim), un tā nevāca datus, kas neietilpa šajā laikposmā. Turklāt, kā paskaidrots iepriekš 23. apsvērumā, šīs izmeklēšanas atsākšanā Komisijai ir jāizmanto tikai informācija, kas bija pieejama sākotnējās izmeklēšanas laikā.

(11)

Komisija līdz ar to analizēja izmeklēšanā, kuras rezultātā tika pieņemta apstrīdētā regula, sūdzības iesniedzēja ierosināto mērķa peļņu. Sūdzībā kaitējuma starpības aprēķināšanai tika ierosināts mērķa peļņas procents 10 % apmērā. Šajā sakarā Komisija norādīja, ka peļņas procents, kuru Padome izmantoja iepriekšējā izmeklēšanā attiecībā uz skābeņskābes importu no Indijas un Ķīnas Tautas Republikas 1991. gadā, bija 10 % (7). Sūdzības iesniedzējs pamatoja šo skaitli, norādot, ka šādu rentabilitātes līmeni varētu sasniegt, ja tas ražotu ar pilnu jaudu. Tomēr sūdzības iesniedzēja ierosinātā peļņas norma neattiecas uz faktiskajiem datiem par gūto peļņu, ja nebūtu importa par dempinga cenām normālos konkurences apstākļos, bet gan uz teorētisku situāciju ar pilnīgu jaudas izmantojumu. Tā kā sūdzības iesniedzējs nepierādīja, ka pilnīgs jaudas izmantojums, uz kuru tas balstīja ierosināto mērķa peļņu, ir vai varētu būt tikt sasniegts parastos tirgus apstākļos bez importa par dempinga cenām, norādīto mērķa peļņu šim nolūkam izmantot nevarēja.

(12)

Ņemot vērā šos apstākļus, Komisija izpētīja peļņas procentus, kas noteikti citās izmeklēšanās ķīmiskajā rūpniecībā, kur iesaistītas kapitālietilpīgas nozares tāpat kā skābeņskābes ražošanas nozare un kam ir līdzīgs ražošanas process.

(13)

Attiecībā uz peļņas procentiem, kas izmantoti iepriekšējās izmeklēšanās ķīmiskās rūpniecības nozarē (8) (ieskaitot peļņas procentu, kas izmantots iepriekšējā izmeklēšanā par skābeņskābi), tika konstatēts, ka vidēji apmēram 8 % peļņas procents tiek uzskatīts par pamatotu peļņu, ko Savienības ražošanas nozare varētu sasniegt normālos tirgus apstākļos, ja nebūtu kaitējumu radoša dempinga.

(14)

Turklāt Komisija izpētīja peļņas procentus, kas izmantoti izmeklēšanās attiecībā uz citām nozarēm, kas tāpat kā ķīmiskās rūpniecības nozare ir kapitālietilpīgas nozares. Te Komisija konstatēja, ka peļņas procents, kas izmantots šajās izmeklēšanās (9), atbilst vidējam peļņas procentam ķīmiskās rūpniecības nozarē, tostarp skābeņskābes ražošanā.

(15)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem un trūkstot faktiskajiem datiem par rentabilitātes līmeni, kuru Savienības ražošanas nozare izmeklēšanas periodā varētu sasniegt normālos apstākļos un bez kaitējumu radoša dempinga, Komisija uzskatīja par lietderīgu noteikt saprātīgu peļņas procentu, balstoties uz vidējo peļņas procentu, kas noteikts antidempinga izmeklēšanās citās ķīmiskās rūpniecības nozarēs un citās rūpniecības nozarēs ar tādām līdzīgām iezīmēm kā kapitālietilpīgums. Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka 8 % ir tāds peļņas procents, ko Savienības ražošanas nozare varētu pamatoti sasniegt parastos konkurences apstākļos, proti, ja nebūtu importa par dempinga cenām, un tādēļ šis peļņas procents būtu jāizmanto kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķināšanā.

(16)

Komisija izpauda iepriekš minētos faktus un apsvērumus 2016. gada 29. jūnijā. Yuanping Changyuan Chemicals Co. Ltd un Savienības ražošanas nozarei tika dota iespēja par tiem sniegt piezīmes.

(17)

Piezīmes noteiktajā termiņā tika saņemtas un tika pienācīgi ņemtas vērā. Turklāt 2016. gada 11. augustā notika uzklausīšana, kurā piedalījās Komisijas dienesti un Yuanping.

(18)

Ņemot vērā piezīmes, kas tika saņemtas no ieinteresētajām personām, tika veiktas dažas izmaiņas sākotnējā 2016. gada 29. jūnija izpaušanas dokumentā. Tādēļ Komisija no jauna izpauda iepriekš minētos faktus un apsvērumus ieinteresētajām personām 2016. gada 24. augustā.

(19)

Pēc informācijas izpaušanas Oxaquim apgalvoja, ka nav skaidrs, vai Yuanping apgalvojums, kas minēts 4. apsvērumā iepriekš, ir pilnīgi vai tikai daļēji pamatots. Komisija apstiprināja, ka apgalvojums ir pilnīgi pamatots. Faktiski, kā detalizēti izskaidrots iepriekš 5. un 6. apsvērumā, pārskatītajā aprēķinā, ko Komisija veica sākotnējā izmeklēšanā, ir pilnībā atspoguļotas Yuanping iesniegtās piezīmes sākotnējās izmeklēšanas laikā.

(20)

Savukārt Yuanping apgalvoja, ka, īstenojot Tiesas spriedumu, Komisija veica post hoc analīzi, lai pamatotu sākotnējās izmeklēšanas konstatējumus. Yuanping norādīja – to apliecina fakts, ka Komisija pamatojas uz Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1138/2011 (10), kas tika publicēta pēc mērķa peļņas novērtēšanas šajā procedūrā. Yuanping apgalvoja, ka šādu post hoc analīzi nevar izmantot, lai pamatotu sākotnējos konstatējumus. Šis apgalvojums nav pareizs un tika noraidīts šādu iemeslu dēļ.

(21)

Pirmkārt, attiecībā uz mērķa peļņas novērtēšanai izmantotajām lietām (no kurām tikai dažas ir minētas regulā) Yuanping apgalvojums ir faktu ziņā nepareizs. Mērķa peļņa visās šajās lietās, tostarp Yuanping minētajā regulā, bija vai nu provizoriski, vai galīgi noteikta pirms mērķa peļņas noteikšanas sākotnējā izmeklēšanā.

(22)

Otrkārt, lai īstenotu Tiesas spriedumu saskaņā ar LESD 266. pantu, Komisijai ir jānodrošina pamatojums saskaņā ar LESD 296. pantu attiecībā uz sākotnējās izmeklēšanas konstatējumiem, par kuriem Tiesa atzinusi, ka pamatojums nav bijis pietiekams. To darot, Komisijai ir jāpamatojas uz informāciju, kas bija pieejama sākotnējās izmeklēšanas laikā.

(23)

Līdz ar to Komisija pamatoja šos konstatējumus, piemēram, mērķa peļņas 8 % apmērā izmantošanu, ņemot vērā tikai to informāciju, uz ko tā balstījās sākotnējās izmeklēšanas laikā.

(24)

Turklāt visa informācija, ko Komisija izklāsta šajā regulā, jau bija sākotnējās izmeklēšanas lietas materiālos un/vai tajā laikā bija pieejama publiski. Šī informācija no jauna tika sniegta Yuanping šajā izmeklēšanā, apliecinot, ka Komisija savā uzlabotajā pamatojumā neizmantoja nekādus jaunus pierādījumus.

(25)

Yuanping arī apgalvoja, ka administratīvā procedūra vien nav pietiekama, lai labotu Tiesas konstatētās kļūdas.

(26)

Šis arguments tika noraidīts. Tiesa nekonstatēja, ka Komisijas konstatējumi būtu bijuši faktu ziņā vai būtiski nepareizi. Tiesa tikai konstatēja, ka dažās vietās apstrīdētajā regulā trūkst pietiekama pamatojuma. Sniegt paplašinātu pamatojumu šajā regulā saskaņā ar LESD 296. pantu ir piemērots veids, kā izpildīt Tiesas spriedumu.

(27)

Visbeidzot, Yuanping apgalvoja, ka skaitlis, ko Komisija izmantoja attiecībā uz pēcimportēšanas izmaksām, t. i., EUR 10 par tonnu, ir pārāk zems. Lai pamatotu šo apgalvojumu, Yuanping sniedza Komisijai pierādījumus, uzrādot vairākus rēķinus no 2016. gada, kuros pēcimportēšanas izmaksas it kā bija lielākas.

(28)

Šis apgalvojums tika noraidīts. Skaitļi attiecībā uz pēcimportēšanas izmaksām, ko Komisija izmantoja sākotnējā izmeklēšanā, bija pārbaudīta informācija no nesaistītiem importētājiem, kuri sadarbojās. Yuanping nepamatoja, kāpēc Komisijai būtu jāpārrēķina šis skaitlis, izmantojot nepārbaudītus datus no laikposma ārpus sākotnējās izmeklēšanas perioda.

(29)

Šī regula ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. panta 1. punktu,