IIIA PIELIKUMS

EMISIJU REĀLOS BRAUKŠANAS APSTĀKĻOS VERIFIKĀCIJA

1.   IEVADS, DEFINĪCIJAS UN SAĪSINĀJUMI

1.1.   Ievads

Šajā pielikumā ir aprakstīta procedūra vieglo pasažieru transportlīdzekļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu emisiju reālos braukšanas apstākļos (RDE) verifikācijai.

1.2.   Definīcijas

1.2.1.   “Precizitāte” ir novirze starp izmērīto vai aprēķināto vērtību un izsekojamu atskaites vērtību.

1.2.2.   “Analizators” ir jebkura mērierīce, kas nav transportlīdzekļa sastāvdaļa, bet kuru uzstāda, lai noteiktu gāzveida vai daļiņu piesārņotāju koncentrāciju vai daudzumu.

1.2.3.   Lineāras regresijas (a 0) “krustpunkts ar asi” ir:

kur:

a 1	ir regresijas taisnes slīpums;
	ir atskaites parametra vidējā vērtība;
	ir verificējamā parametra vidējā vērtība.

1.2.4.   “Kalibrēšana” ir process, ar kuru analizatora, plūsmas mērinstrumenta, sensora vai signāla reakciju iestata tā, ka tā rādījums sakrīt ar vienu vai vairākiem atskaites signāliem.

1.2.5.   “Determinācijas koeficients” (r 2) ir:

kur:

a 0	ir lineārās regresijas taisnes krustpunkts ar asi;
a 1	ir lineārās regresijas taisnes slīpums;
x i	ir izmērītā atskaites vērtība;
y i	ir verificējamā parametra izmērītā vērtība;
	ir verificējamā parametra vidējā vērtība;
n	ir vērtību skaits

1.2.6.   “Savstarpējās korelācijas koeficients” (r) ir:

kur:

x i	ir izmērītā atskaites vērtība;
y i	ir verificējamā parametra izmērītā vērtība;
	ir vidējā atskaites vērtība;
	ir verificējamā parametra vidējā vērtība;
n	ir vērtību skaits.

1.2.7.   “Kavējuma laiks” ir laiks no gāzes plūsmas pārslēgšanas (t 0) līdz brīdim, kad reakcija sasniedz 10 % (t 10) no galīgā nolasījuma.

1.2.8.   “Dzinēja vadības bloka (ECU) signāli vai dati” ir jebkāda informācija un signāli par transportlīdzekli, kas reģistrēti no transportlīdzekļa tīkla, izmantojot 1. papildinājuma 3.4.5. punktā norādītos protokolus.

1.2.9.   “Dzinēja vadības bloks” ir elektroniskais bloks, kas kontrolē dažādus izpildmehānismus, lai nodrošinātu optimālu jaudas piedziņas ķēdes veiktspēju.

1.2.10.   “Emisijas”, arī “sastāvdaļas”, “piesārņotāju sastāvdaļas” vai “piesārņotāju emisijas”, ir gāzes vai daļiņas, kas veido atgāzes un uz kurām attiecas regulējums.

1.2.11.   “Atgāzes”, arī izplūdes gāzes, ir kopējās visu gāzveida un daļiņu sastāvdaļu emisijas no izplūdes caurules vai izpūtēja, kas rodas, transportlīdzekļa iekšdedzes dzinējā sadegot degvielai.

1.2.12.   “Atgāzu emisijas” ir daļiņu, kuras raksturo daļiņu veids un skaits, un gāzveida sastāvdaļu emisijas no transportlīdzekļa izpūtēja.

1.2.13.   “Pilna skala” ir analizatora, plūsmas mērinstrumenta vai sensora pilns diapazons, kā norādījis iekārtas ražotājs. Ja mērījumiem izmanto analizatora, plūsmas mērinstrumenta vai sensora daļēju diapazonu, ar pilnu skalu saprot maksimālo nolasījumu.

1.2.14.   “Ogļūdeņražu reakcijas koeficients” konkrētam ogļūdeņražu veidam ir attiecība starp FID nolasījumu un attiecīgā ogļūdeņražu veida koncentrāciju standartgāzes cilindrā, izteikts kā ppmC1.

1.2.15.   “Būtiska apkope” ir analizatora, plūsmas mērinstrumenta vai sensora regulēšana, remonts vai nomaiņa, kas var ietekmēt mērījumu precizitāti.

1.2.16.   “Troksnis” ir divkāršota desmit standartnoviržu vidējā kvadrātiskā vērtība. Katru standartvērtību aprēķina no nulles reakcijām, ko 30 sekunžu periodā mēra ar konstantu reģistrēšanas frekvenci, kas ir vismaz 1,0 Hz.

1.2.17.   “Nemetāna ogļūdeņraži” (NMHC) ir visi ogļūdeņraži (THC), izņemot metānu (CH4).

1.2.18.   “Daļiņu skaits” (PN) ir kopējais cieto daļiņu skaits, kas emitēts ar transportlīdzekļa atgāzēm, to nosakot ar šajā regulā noteikto mērījumu procedūru, kura paredzēta, lai novērtētu attiecīgo Euro 6 emisijas robežvērtību, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 2. tabulā.

1.2.19.   “Pareizība” ir 10 atkārtotu reakciju uz konkrētu izsekojamu standartvērtību standartnovirze, reizināta ar 2,5.

1.2.20.   “Nolasījums” ir skaitliskā vērtība, ko uzrāda analizators, plūsmas mērinstruments, sensors vai jebkura cita mērierīce, ko izmanto saistībā ar transportlīdzekļu emisiju mērījumiem.

1.2.21.   “Reakcijas laiks” (t 90) ir kavējuma laika un kāpumlaika summa.

1.2.22.   “Kāpumlaiks” ir laiks starp reakcijas 10 % un 90 % (t 90 – t 10) no galīgā nolasījuma.

1.2.23.   “Vidējā kvadrātiskā vērtība” (x rms) ir kvadrātsakne no vērtību kvadrātu vidējās aritmētiskās vērtības, un to definē šādi:

kur:

x	ir izmērītā vai aprēķinātā vērtība;
n	ir vērtību skaits.

1.2.24.   “Sensors” ir jebkura mērierīce, kas nav transportlīdzekļa sastāvdaļa, bet kuru uzstāda, lai noteiktu parametrus, kas nav gāzveida un daļiņu piesārņotāju koncentrācija un atgāzu masas plūsma.

1.2.25.   “Iestatīšana” ir analizatora, plūsmas mērinstrumenta vai sensora kalibrēšana tā, lai tas precīzi reaģētu uz tādu standartu, kas iespējami precīzi atbilst maksimālajai vērtībai, kura ir paredzama faktiskajā emisiju testā.

1.2.26.   “Iestatījuma reakcija” ir vidējā reakcija uz iestatījuma signālu laika intervālā, kas ir vismaz 30 sekundes.

1.2.27.   “Iestatījuma reakcijas novirze” ir atšķirība starp vidējo reakciju uz kontroles signālu un faktisko kontroles signālu, ko mēra noteiktā laika periodā pēc tam, kad analizators, plūsmas mērinstruments vai sensors ir ticis precīzi iestatīts.

1.2.28.   Lineāras regresijas (a 1) “slīpums” ir:

kur:

	ir atskaites parametra vidējā vērtība;
	ir verificējamā parametra vidējā vērtība;
x i	ir atskaites parametra faktiskā vērtība;
y i	ir verificējamā parametra faktiskā vērtība;
n	ir vērtību skaits.

1.2.29.   “Sagaidāmās vērtības standartkļūda” (SEE) ir:

kur:

ý	ir verificējamā parametra sagaidāmā vērtība;
y i	ir verificējamā parametra faktiskā vērtība;
x max	ir atskaites parametra maksimālā faktiskā vērtība;
n	ir vērtību skaits.

1.2.30.   “Visi ogļūdeņraži” (THC) ir visu to gaistošo savienojumu summa, kas izmērāmi ar liesmas jonizācijas detektoru (FID).

1.2.31   “Izsekojams” ir spēja mērījumu vai nolasījumu sasaistīt ar zināmu un kopīgi apstiprinātu standartu, izmantojot nepārtrauktu salīdzinājumu ķēdi.

1.2.32.   “Transformācijas laiks” ir laika starpība starp koncentrācijas vai plūsmas izmaiņu (t 0) atskaites punktā un punktu, kurā sistēmas reakcija sasniedz 50 % no galīgā rādījuma (t 50).

1.2.33.   “Analizatora tips” ir viena un tā paša ražotāja izgatavotu analizatoru grupa, kuros vienas konkrētas gāzveida sastāvdaļas koncentrācijai vai daļiņu skaita noteikšanai izmantots identisks princips.

1.2.34.   “Atgāzu masas plūsmas mērītāja tips” ir viena un tā paša ražotāja izgatavotu atgāzu masas plūsmas mērītāju grupa, kuriem ir vienāds caurules iekšējais diametrs un kuros izmantots identisks atgāzu masas plūsmas ātruma noteikšanas princips.

1.2.35.   “Validācija” ir process, kurā novērtē, vai pārnēsājama emisiju mērīšanas sistēma ir pareizi uzstādīta un pareizi darbojas, kā arī lai novērtētu to atgāzu masas plūsmas ātruma mērījumu pareizību, kas iegūti no viena vai vairākiem neizsekojamiem atgāzu masas plūsmas mērītājiem vai aprēķināti no sensoru vai ECU signāliem.

1.2.36.   “Verifikācija” ir process, ko izmanto, lai novērtētu, vai analizatora, plūsmas mērierīces, sensora vai signāla izmērītā vai aprēķinātā vērtība atbilst atskaites signālam, iekļaujoties vienas vai vairāku iepriekšnoteiktu pieņemamības vērtību robežās.

1.2.37.   “Iestatīšana uz nulli” ir analizatora, plūsmas mērierīces vai sensora kalibrēšana tā, ka tas precīzi reaģē uz nulles signālu.

1.2.38.   “Nulles reakcija” ir vidējā reakcija uz nulles signālu laika intervālā, kas ir vismaz 30 sekundes.

1.2.39.   “Nulles reakcijas novirze” ir atšķirība starp vidējo reakciju uz nulles signālu un faktisko nulles signālu, ko mēra noteiktā laika periodā pēc tam, kad analizators, plūsmas mērinstruments vai sensors ir ticis precīzi kalibrēts uz nulli.

1.3.   Saīsinājumi

Ar saīsinājumiem parasti apzīmē gan saīsināto terminu vienskaitli, gan daudzskaitli.

CH4	–	metāns
CLD	–	hemiluminiscences detektors
CO	–	oglekļa monoksīds
CO2	–	oglekļa dioksīds
CVS	–	konstanta tilpuma paraugu ņēmējs
DCT	–	divsajūgu transmisija
ECU	–	dzinēja vadības bloks
EFM	–	atgāzu masas plūsmas mērītājs
FID	–	liesmas jonizācijas detektors
FS	–	pilna skala
GPS	–	globālā pozicionēšanas sistēma
H2O	–	ūdens
HC	–	ogļūdeņraži
HCLD	–	karsēts hemiluminiscences detektors
HEV	–	hibrīds elektrotransportlīdzeklis
ICE	–	iekšdedzes dzinējs
ID	–	identifikācijas numurs vai kods
LPG	–	sašķidrinātā naftas gāze
MAW	–	slīdošais vidējais intervāls
maks.	–	maksimālā vērtība
N2	–	slāpeklis
NDIR	–	nedisperss infrasarkans
NDUV	–	nedisperss ultraviolets
NEDC	–	Eiropas Jaunais braukšanas cikls
NG	–	dabasgāze
NMC	–	nemetāna frakcijas atdalītājs
NMC-FID	–	nemetāna frakcijas atdalītājs apvienojumā ar liesmas jonizācijas detektoru
NMHC	–	nemetāna ogļūdeņraži
NO	–	slāpekļa monoksīds
Nr.	–	numurs
NO2	–	slāpekļa dioksīds
NOX	–	slāpekļa oksīdi
NTE	–	nepārsniedzošs
O2	–	skābeklis
OBD	–	iebūvētā diagnostika
PEMS	–	pārnēsājama emisiju mērīšanas sistēma
PHEV	–	no elektrotīkla lādējams hibrīds elektrotransportlīdzeklis
PN	–	daļiņu skaits
RDE	–	emisijas reālos braukšanas apstākļos
SCR	–	selektīva katalītiskā reducēšana
SEE	–	sagaidāmās kļūdas standartvērtība
THC	–	visi ogļūdeņraži
ANO EEK	–	Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija
VIN	–	transportlīdzekļa identifikācijas numurs
WLTC	–	pasaules mērogā saskaņots vieglo transportlīdzekļu testa cikls
WWH-OBD	–	pasaules mērogā saskaņota iebūvētā diagnostika

2.   VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

2.1.   Visā tā normālajā darbmūžā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007 apstiprināta transportlīdzekļa tipa emisijas, ko nosaka saskaņā ar šā pielikuma prasībām un kas rodas RDE testā, kuru veic saskaņā ar šā pielikuma prasībām, nepārsniedz šādas nepārsniedzamās (NTE) vērtības:

NTEpollutant = CFpollutant × EURO-6

kur EURO-6 ir piemērojamā Euro 6 emisiju robežvērtība, kas norādīta Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 2. tabulā, un CFpollutant ir atbilstības koeficients attiecīgajam piesārņotājam, kas norādīts šādi:

Piesārņotājs	Slāpekļa oksīdu masa (NOx)	Daļiņu skaits (PN)	Oglekļa monoksīda (CO) masa (1)	Visu ogļūdeņražu (THC) masa	Kopējā visu ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu (THC + NOx) masa
CFpollutant	tiks noteikta	tiks noteikts	—	—	—

2.2.   Ražotājs apliecina atbilstību 2.1. punktam, aizpildot 9. papildinājumā ietverto sertifikātu.

2.3.   RDE testi, kas saskaņā ar šo pielikumu transportlīdzeklim jāveic tipa apstiprināšanai un transportlīdzekļa darbmūža laikā, nodrošina atbilstības prezumpciju attiecībā uz prasību, kas noteikta 2.1. punktā. Atbilstības prezumpciju var atkārtoti novērtēt ar papildu RDE testiem.

2.4.   Dalībvalstis nodrošina, ka transportlīdzekļus ar PEMS var testēt uz koplietošanas ceļiem saskaņā ar procedūrām atbilstīgi valsts tiesību aktiem, vienlaikus ievērojot vietējos ceļu satiksmes tiesību aktus un drošības prasības.

2.5.   Ražotāji nodrošina, ka transportlīdzekļus uz koplietošanas ceļiem ar PEMS var testēt neatkarīga persona, ievērojot 2.4. punkta prasības, piemēram, darot pieejamus piemērotus adapterus izplūdes caurulēm, nodrošinot piekļuvi ECU signāliem un veicot vajadzīgos administratīvos pasākumus. Ja attiecīgais PEMS tests saskaņā ar šo regulu nav jāveic, ražotājs drīkst pieprasīt saprātīgu samaksu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 715/2007 7. panta 1. punktā.

3.   VEICAMAIS RDE TESTS

3.1.   Turpmākās prasības attiecas uz PEMS testiem, kas minēti 3. panta 10. punkta otrajā daļā.

3.1.1.   Tipa apstiprināšanai atgāzu masas plūsmu nosaka ar mēriekārtu, kas darbojas neatkarīgi no transportlīdzekļa, un tipa apstiprināšanas vajadzībām netiek izmantoti nekādi transportlīdzekļa ECU dati. Ja tas nav saistīts ar tipa apstiprināšanu, atgāzu masas plūsmas noteikšanai drīkst izmantot alternatīvas metodes saskaņā ar 2. papildinājuma 7.2. iedaļu.

3.1.2.   Ja apstiprinātājiestāde nav apmierināta ar saskaņā ar 1. un 4. papildinājumu veikta PEMS testa datu kvalitātes pārbaudes un validācijas rezultātiem, tā testu drīkst uzskatīt par nederīgu. Šādā gadījumā apstiprinātājiestāde reģistrē testa datus un tā nederīguma iemeslus.

3.1.3.   RDE testa informācijas ziņošana un izplatīšana

3.1.3.1.   Tehnisko ziņojumu, ko ražotājs sagatavojis saskaņā ar 8. papildinājumu, dara pieejamu apstiprinātājiestādei.

3.1.3.2.   Ražotājs nodrošina, ka publiski pieejamā tīmekļa vietnē bez maksas tiek darīta pieejama šāda informācija.

3.1.3.2.1.

Ievadot transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma numuru un informāciju par tā tipu, variantu un versiju, kā noteikts Direktīvas 2007/46/EK IX pielikumā iekļautā transportlīdzekļa EK atbilstības sertifikāta 0.10. un 0.2. punktā, ir pieejams tās PEMS testu saimes unikālais identifikācijas numurs, pie kuras pieder konkrētā transportlīdzekļa emisiju tips, kā noteikts 7. papildinājuma 5.2. punktā.

3.1.3.2.2.

Ievadot unikālo PEMS testu saimes identifikācijas numuru: — visa informācija, kā noteikts 7. papildinājuma 5.1. punktā, — saraksti, kas aprakstīti 7. papildinājuma 5.3. un 5.4. punktā, — PEMS testu rezultāti, kā noteikts 5. papildinājuma 6.3. punktā un 6. papildinājuma 3.9. punktā, – visiem 7. papildinājuma 5.4. punkta sarakstā aprakstītajiem transportlīdzekļu emisiju tipiem.

3.1.3.3.   Pēc pieprasījuma ražotājs bez maksas un 30 dienu laikā jebkurai ieinteresētajai personai dara pieejamu 3.1.3.1. punktā minēto tehnisko ziņojumu.

3.1.3.4.   Pēc pieprasījuma tipa apstiprinātājiestāde 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas dara pieejamu 3.1.3.1. un 3.1.3.2. punktā uzskaitīto informāciju. Tipa apstiprinātājiestāde drīkst pieprasīt saprātīgu un samērīgu maksu, kas pieprasītāju ar pamatotu interesi neattur no attiecīgās informācijas pieprasīšanas vai nepārsniedz iestādes iekšējās izmaksas par pieprasītās informācijas sniegšanu.

4.   VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

4.1.   RDE rādītājus pierāda, testējot transportlīdzekļus uz ceļa parastā braukšanas režīmā, parastos apstākļos un ar parastu kravu. RDE tests ir reprezentatīvs attiecībā uz transportlīdzekļiem to reālajos braukšanas maršrutos ar to parastu kravu.

4.2.   Ražotājs pierāda apstiprinātājiestādei, ka izraudzītais transportlīdzeklis, braukšanas režīmi, apstākļi un kravas ir reprezentatīvas attiecībā uz transportlīdzekļu saimi. Kravas un augstuma prasības, kā norādīts 5.1. un 5.2. punktā, izmanto ex ante, lai noteiktu, vai apstākļi ir pieņemam RDE testēšanai.

4.3.   Apstiprinātājiestāde ierosina tādu testa braucienu pilsētā, ārpus pilsētas un uz automaģistrāles, kas atbilst 6. punkta prasībām. Izraugoties brauciena maršrutu, pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļas nosaka, pamatojoties uz topogrāfisko karti.

4.4.   Ja kādam transportlīdzeklim ECU datu vākšana ietekmē transportlīdzekļa emisijas vai veiktspēju, tad visu PEMS testu saimi, pie kuras pieder attiecīgais transportlīdzeklis, kā noteikts šā pielikuma 7. papildinājumā, uzskata par neatbilstīgu. Šādu funkcionalitāti uzskata par “pārveidošanas ierīci” (manipulācijas ierīci), kā definēts Regulas (EK) Nr. 715/2007 3. panta 10. punktā.

5.   ROBEŽNOSACĪJUMI

5.1.   Transportlīdzekļa krava un testa masa

5.1.1.   Transportlīdzekļa pamatkrava ietver transportlīdzekļa vadītāju, testa liecinieku (attiecīgā gadījumā) un testa iekārtas, tostarp montēšanas un barošanas ierīces.

5.1.2.   Testēšanas vajadzībām var pievienot mākslīgu kravu tā, lai pamatkravas un mākslīgās kravas kopējā masa nepārsniegtu 90 % no Komisijas Regulas (ES) Nr. 1230/2012 (2) 2. panta 19. un 21. punktā definētās “pasažieru masas” un “lietderīgās slodzes masas” summas.

5.2.   Apkārtējās vides apstākļi

5.2.1.   Testu veic apkārtējās vides apstākļos, kas noteikti šajā iedaļā. Apkārtējās vides apstākļi kļūst “izvērsti”, ja palielinās vismaz viens no temperatūras un augstuma apstākļu diapazoniem.

5.2.2.   Mērena augstuma apstākļi: augstums 700 metri virs jūras līmeņa vai mazāks.

5.2.3.   Izvērsti augstuma apstākļi: augstums pārsniedz 700 metrus virs jūras līmeņa, un ir mazāks vai vienāds ar 1 300 metriem virs jūras līmeņa.

5.2.4.   Mērenas temperatūras apstākļi: 273 K (0 °C) vai lielāka un 303 K (30 °C) vai mazāka.

5.2.5.   Izvērsti temperatūras apstākļi: 266 K (– 7 °C) vai lielāka un zemāka nekā 273 K (0 °C) vai lielāka nekā 303 K (30 °C) un mazāka nekā vai vienāda ar 308 K (35 °C).

5.2.6.   Atkāpjoties no 5.2.4. un 5.2.5. punkta noteikumiem, mērenu apstākļu zemākā temperatūra ir 276 K (3 °C) vai lielāka, un zemākā temperatūra izvērstiem apstākļiem ir 271K (– 2 °C) vai lielāka starp saistošu 2.1. iedaļā noteikto NTE emisiju robežvērtību piemērošanas uzsākšanu un piecus gadus pēc datumiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 715/2007 10. panta 4. un 5. punktā.

5.3.   Dinamiskie apstākļi

5.4.   Dinamiskie apstākļi ietver ceļa slīpuma, pretvēja un braukšanas dinamikas (paātrinājumi, palēninājumi), kā arī palīgsistēmu ietekmi uz testa transportlīdzekļa enerģijas patēriņu un emisijām. Dinamisko apstākļu normalitātes verifikāciju veic pēc testa pabeigšanas, izmantojot reģistrētos PEMS datus. Metodes dinamisko apstākļu normalitātes verifikācijai ir noteiktas šā pielikuma 5. un 6. papildinājumā. Katra metode ietver atsauci uz dinamiskajiem apstākļiem, diapazoniem ap atskaites vērtību un minimālajām tvēruma prasībām, lai testu varētu uzskatīt par derīgu.

5.5.   Transportlīdzekļa stāvoklis un darbība

5.5.1.   Palīgsistēmas

Gaisa kondicionēšanas sistēmu vai citas palīgierīces darbina veidā, kas atbilst tam, kā patērētājs tās varētu izmantot reālos braukšanas apstākļos uz ceļa.

5.5.2.   Transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar periodiski reģenerējošām sistēmām

5.5.2.1.   “Periodiski reģenerējoša sistēma” ir sistēma, kas atbilst 2. panta 6. punkta definīcijai.

5.5.2.2.   Ja testa laikā notiek periodiskā reģenerācija, testu drīkst uzskatīt par nederīgu un pēc ražotāja pieprasījuma vienu reizi atkārtot.

5.5.2.3.   Ražotājs drīkst nodrošināt reģenerācijas pabeigšanu un pirms transportlīdzekļa otrā testa to pienācīgi sagatavot.

5.5.2.4.   Ja reģenerācija notiek atkārtotā RDE testa laikā, atkārtotā testa laikā emitētos piesārņotājus iekļauj emisiju novērtējumā.

6.   PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ BRAUCIENU

6.1.   Braukšanas pilsētā, ārpus pilsētas un uz automaģistrāles īpatsvaru atbilstoši 6.3.–6.5. punktā noteiktajiem momentānajiem ātrumiem izsaka procentos no brauciena kopējā attāluma.

6.2.   Brauciena secība ir šāda: braukšana pilsētā, kam seko braukšana ārpus pilsētas un pa automaģistrāli atbilstoši 6.6. punktā noteiktajiem īpatsvariem. Braukšanu pilsētā, ārpus pilsētas un pa automaģistrāli veic bez pārtraukuma. Braukšana ārpus pilsētas drīkst īslaicīgi mīties ar braukšanu pilsētā, šķērsojot apdzīvotas zonas. Braukšana pa automaģistrāli drīkst īslaicīgi mīties ar braukšanu ārpus pilsētas vai braukšanu pilsētā, piemēram, braucot cauri ceļu nodevu iekasēšanas punktiem vai ceļu darbu posmiem. Ja praktisku iemeslu dēļ ir pamatota cita testēšanas secība, braukšanas pilsētā, ārpus pilsētas un pa automaģistrāli secību drīkst mainīt, saņemot apstiprinājumu no apstiprinātājiestādes.

6.3.   Braukšanai pilsētā ir raksturīgs transportlīdzekļa ātrums līdz 60 km/h.

6.4.   Braukšanai ārpus pilsētas ir raksturīgs transportlīdzekļa ātrums no 60 līdz 90 km/h.

6.5.   Braukšanai pa automaģistrāli ir raksturīgs transportlīdzekļa ātrums, kas pārsniedz 90 km/h.

6.6.   Brauciens sastāv no aptuveni 34 % braukšanas pilsētā, 33 % braukšanas ārpus pilsētas un 33 % braukšanas pa automaģistrāli atbilstoši ātrumiem, kā aprakstīts iepriekš 6.3. līdz 6.5. punktā. “Aptuveni” nozīmē ± 10 procentpunktu intervālu ap norādītajām procentuālajām vērtībām. Tomēr braukšana pilsētā nekad nav mazāka kā 29 % no brauciena kopējā attāluma.

6.7.   Transportlīdzekļa ātrums parasti nepārsniedz 145 km/h. Šo maksimālo ātrumu drīkst pārsniegt ar pielaidi 15 km/h uz ne vairāk kā 3 % no laika, kad notiek braukšana pa automaģistrāli. PEMS testa laikā ir spēkā vietējie ātruma ierobežojumi, kā arī pārkāpumiem var būt citas juridiskas sekas. Vietējo ātruma ierobežojumu pārkāpumi paši par sevi PEMS testa rezultātus nepadara nederīgus.

6.8.   Vidējam ātrumam (ietverot apstāšanās) brauciena pilsētas daļā vajadzētu būt starp 15 un 30 km/h. Apstāšanās periodi, ko definē kā transportlīdzekļa ātrumu, kas mazāks par 1 km/h, veido vismaz 10 % no braukšanas pilsētā laika. Braukšana pilsētā ietver vairākas apstāšanās, kuru ilgums ir vismaz 10 sekundes. Jāizvairās no viena pārmērīgi ilga apstāšanās perioda, kas atsevišķi ir > 80 % no kopējā apstāšanās laika braukšanā pa pilsētu.

6.9.   Braukšanas pa automaģistrāli ātruma diapazons pietiekami aptver diapazonu starp 90 un vismaz 110 km/h. Transportlīdzekļa ātrums pārsniedz 100 km/h vismaz 5 minūtes.

6.10.   Brauciena ilgums ir no 90 līdz 120 minūtēm.

6.11.   Sākuma un beigu punkta augstums virs jūras līmeņa neatšķiras vairāk kā par 100 m.

6.12.   Minimālais katra posma, proti, braukšanas pilsētā, ārpus pilsētas un pa automaģistrāli, attālums ir 16 km.

7.   EKSPLUATĀCIJAS PRASĪBAS

7.1.   Braucienu izvēlas tā, lai testēšana noritētu nepārtraukti un dati tiktu pastāvīgi reģistrēti, sasniedzot 6.10. punktā noteikto minimālo testa ilgumu.

7.2.   Strāvas padevi PEMS nodrošina ārējs barošanas bloks, nevis avots, kas enerģiju tieši vai netieši saņem no testējamā transportlīdzekļa dzinēja.

7.3.   PEMS aprīkojuma uzstādīšanu veic tā, lai pēc iespējas mazāk ietekmētu transportlīdzekļa emisijas, veiktspēju vai abus. Būtu jāpievērš uzmanība tam, lai samazinātu uzstādītā aprīkojuma masu un lai testa transportlīdzeklim nerastos iespējamas aerodinamiskas modifikācijas. Transportlīdzekļa krava atbilst 5.1. punktā noteiktajam.

7.4.   RDE testus veic darba dienās, kā Savienībai noteikts Padomes Regulā (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (3).

7.5.   RDE testus veic uz ceļiem un ielām ar ceļa segumu (piemēram, bezceļu braukšana nav atļauta).

7.6.   Jāizvairās no ilgstošas tukšgaitas pēc iekšdedzes dzinēja pirmās iedarbināšanas emisiju testa sākumā. Ja dzinējs testa laikā noslāpst, to var iedarbināt no jauna, bet paraugu ņemšanu nepārtrauc.

8.   SMĒREĻĻA, DEGVIELA UN REAĢENTS

8.1.   Degviela, smēreļļa un reaģents (attiecīgā gadījumā), ko izmanto RDE testēšanā, atbilst ražotāja specifikācijām, kas noteiktas klienta veiktai ekspluatācijai.

8.2.   Ņem degvielas, smērvielas un reaģenta (attiecīgā gadījumā) paraugus un uzglabā vismaz 1 gadu.

9.   EMISIJU UN BRAUCIENA NOVĒRTĒŠANA

9.1.   Testu veic saskaņā ar šā pielikuma 1. papildinājumu.

9.2.   Brauciens atbilst prasībām, kas noteiktas 4. līdz 8. punktā.

9.3.   Nav atļauts apvienot dažādu braucienu datus vai modificēt vai dzēst brauciena datus.

9.4.   Pēc tam, kad saskaņā ar 9.2. punktu noteikts brauciena derīgums, emisiju rezultātus aprēķina, izmantojot šā pielikuma 5. un 6. papildinājumā noteiktās metodes.

9.5.   Ja kādā konkrētā laika intervālā apkārtējās vides apstākļi ir izvērsti saskaņā ar 5.2. punktu, tad, pirms tiek novērtēta atbilstība šā pielikuma prasībām, šā konkrētā laika intervāla emisijas, kas aprēķinātas saskaņā ar šā pielikuma 4. papildinājumu, dala ar vērtību ext.

9.6.   Aukstā iedarbināšana ir definēta saskaņā ar šā pielikuma 4. papildinājuma 4. punktu. Līdz tiek piemērotas īpašas prasības attiecībā uz aukstās iedarbināšanas emisijām, to reģistrē, bet neiekļauj emisiju novērtējumā.

1. papildinājums

Testa procedūra transportlīdzekļu emisiju testēšanai ar pārnēsājamu emisiju mērīšanas sistēmu (PEMS)

1.   IEVADS

Šajā papildinājumā ir aprakstīta testa procedūra, ar kuru nosaka atgāzu emisijas no vieglajiem pasažieru un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, izmantojot pārnēsājamu emisijas mērīšanas sistēmu.

2.   APZĪMĒJUMI

≤	–	mazāks vai vienāds
#	–	skaits
#/m3	–	skaits kubikmetrā
%	–	procenti
°C	–	Celsija grāds
g	–	grams
g/s	–	grami sekundē
h	–	stunda
Hz	–	hercs
K	–	kelvins
kg	–	kilograms
kg/s	–	kilogrami sekundē
km	–	kilometrs
km/h	–	kilometri stundā
kPa	–	kilopaskāls
kPa/min	–	kilopaskāli minūtē
l	–	litrs
l/min	–	litri minūtē
m	–	metrs
m3	–	kubikmetrs
mg	–	miligrams
min	–	minūte
p e	–	izsūknētais spiediens (kPa)
qvs	–	sistēmas tilpuma plūsmas ātrums (l/min)
ppm	–	miljondaļas
ppmC1	–	oglekļa ekvivalenta miljondaļas
apgr./min	–	apgriezienu skaits minūtē
s	–	sekunde
V s	–	sistēmas tilpums (l)

3.   VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

3.1.   PEMS

Testu veic, izmantojot PEMS, ko veido sastāvdaļas, kas noteiktas 3.1.1. līdz 3.1.5. punktā. Ja nepieciešams, var tikt izveidots savienojums ar transportlīdzekļa ECU, lai noteiktu attiecīgos dzinēja un transportlīdzekļa parametrus, kā norādīts 3.2. punktā.

3.1.1.   Analizatori, lai noteiktu piesārņotāju koncentrāciju atgāzēs.

3.1.2.   Viens vai vairāki mērinstrumenti vai sensori, ar kuriem mēra vai nosaka atgāzu masas plūsmu.

3.1.3.   Globālā pozicionēšanas sistēma, ar kuru nosaka transportlīdzekļa atrašanās vietu, augstumu un ātrumu.

3.1.4.   Attiecīgos gadījumos sensori un citas ierīces, kas nav transportlīdzekļa daļa, piemēram, lai mērītu apkārtējo temperatūru, relatīvo mitrumu, gaisa spiedienu un transportlīdzekļa ātrumu.

3.1.5.   No transportlīdzekļa neatkarīgs enerģijas avots PEMS darbināšanai.

3.2.   Testa parametri

Šā pielikuma 1. tabulā norādītos testa parametrus mēra, reģistrē ar pastāvīgu frekvenci 1,0 Hz vai lielāku un ziņo saskaņā ar 8. papildinājuma prasībām. Ja tiek iegūti ECU parametri, tie būtu jādara pieejami ar ievērojami lielāku frekvenci nekā PEMS reģistrētie parametri, lai nodrošinātu paraugu pareizu ņemšanu. PEMS analizatori, plūsmas mērinstrumenti un sensori atbilst šā pielikuma 2. un 3. papildinājumā noteiktajām prasībām.

1. tabula

Testa parametri

Parametrs	Ieteicamā mērvienība	Avots (11)
THC koncentrācija (4)  (7)	ppm	Analizators
CH4 koncentrācija (4)  (7)	ppm	Analizators
NMHC koncentrācija (4)  (7)	ppm	Analizators (9)
CO koncentrācija (4)  (7)	ppm	Analizators
CO2 koncentrācija (4)	ppm	Analizators
NOX koncentrācija (4)  (7)	ppm	Analizators (10)
PN koncentrācija (7)	#/m (6)	Analizators
atgāzu masas plūsmas ātrums	kg/s	EFM, visas metodes, kas aprakstītas 2. papildinājuma 7. punktā
Gaisa mitrums	%	Sensors
Gaisa temperatūra	K	Sensors
Gaisa spiediens	kPa	Sensors
Transportlīdzekļa ātrums	km/h	Sensors, GPS vai ECU  (6)
Transportlīdzekļa atrašanās vietas ģeogrāfiskais platums	grādi	GPS
Transportlīdzekļa atrašanās vietas ģeogrāfiskais garums	grādi	GPS
Transportlīdzekļa augstums virs jūras līmeņa (8)  (12)	m	GPS vai sensors
Atgāzu temperatūra (8)	K	Sensors
Dzinēja dzesētāja temperatūra (8)	K	Sensors vai ECU
Dzinēja apgriezienu skaits (8)	apgr./min	Sensors vai ECU
Dzinēja griezes moments (8)	Nm	Sensors vai ECU
Griezes moments uz dzenošā tilta (8)	Nm	Aploces griezes momenta mērītājs
Pedāļa stāvoklis (8)	%	Sensors vai ECU
Dzinēja degvielas plūsma (5)	g/s	Sensors vai ECU
Dzinēja ieplūdes gaisa plūsma (5)	g/s	Sensors vai ECU
Atteices statuss (8)	—	ECU
Ieplūdes gaisa plūsmas temperatūra	K	Sensors vai ECU
Reģenerācijas statuss (8)	—	ECU
Dzinēja eļļas temperatūra (8)	K	Sensors vai ECU
Ieslēgtais pārnesums (8)	#	ECU
Vēlamais pārnesums (pārnesumu pārslēgšanas indikators) (8)	#	ECU
Citi dati par transportlīdzekli (8)	nav	ECU

3.3.   Transportlīdzekļa sagatavošana

Transportlīdzekļa sagatavošana ietver vispārēju tehnisko un ekspluatācijas pārbaudi.

3.4.   PEMS uzstādīšana

3.4.1.   Vispārīgi

PEMS uzstādīšanu veic saskaņā ar PEMS ražotāja norādījumiem un vietējiem veselības aizsardzības un drošības noteikumiem. PEMS būtu jāuzstāda tā, lai testa laikā samazinātu elektromagnētiskos traucējumus, kā arī tās pakļautību triecieniem, vibrācijām, putekļiem un temperatūras svārstībām. PEMS uzstāda un izmanto tā, lai tā būtu hermētiska un ar minimāliem siltuma zudumiem. PEMS uzstādīšana un izmantošana nemaina atgāzu īpašības, kā arī pārmērīgi nepalielina izpūtēja garumu. Lai novērstu daļiņu radīšanu, savienotāji ir termiski stabili pie testa laikā paredzamās atgāzu temperatūras. Lai savienotu transportlīdzekļa izplūdes cauruli un savienojošo cauruli, nav ieteicams izmantot elastomēra savienotājus. Elastomēra savienotājiem, ja tādus izmanto, ir minimāla saskare ar atgāzēm, lai izvairītos no artefaktiem pie lielas dzinēja slodzes.

3.4.2.   Pieļaujamais pretspiediens

PEMS uzstādīšana un darbināšana nepamatoti nepalielina statisko spiedienu izplūdes caurulē. Ja tehniski iespējams, jebkādam pagarinājumam, kas paredzēts, lai atvieglotu paraugu ņemšanu vai savienošanu ar atgāzu masas plūsmu mērītāju, šķērsgriezuma laukums ir tāds pats kā izplūdes caurulei vai lielāks.

3.4.3.   Atgāzu masas plūsmas mērītājs

Ja izmanto atgāzu masas plūsmas mērītāju, to pievieno transportlīdzekļa izpūtējam(-iem) atbilstoši EFM ražotāja ieteikumiem. EFM mērīšanas diapazons atbilst testā paredzamajam atgāzu masas plūsmas ātruma diapazonam. EFM un jebkādu izplūdes caurules adapteru vai savienotāju uzstādīšana nelabvēlīgi neietekmē dzinēja darbināšanu vai atgāzu pēcapstrādes sistēmu. Plūsmas noteikšanas elementa abās pusēs novieto taisnas caurules, kuru garums ir vismaz četri caurules diametri vai 150 mm atkarība no tā, kurš no šiem lielumiem ir lielāks. Testējot vairākcilindru dzinēju ar sazarotu izplūdes kolektoru, ir ieteicams apvienot kolektorus pirms atgāzu masas plūsmas mērītāja un pienācīgi palielināt cauruļu šķērsgriezumu, lai samazinātu pretspiedienu izplūdes caurulē. Ja tas nav praktiski iespējams, apsver iespēju veikt atgāzu plūsmas mērījumus ar vairākiem atgāzu masas plūsmas mērītājiem. Izplūdes cauruļu dažādās konfigurācijas, izmēri un paredzamais atgāzu masas plūsmas ātrums var nozīmēt, ka, izraugoties un uzstādot atgāzu masas plūsmas mērītāju(-us), var būt nepieciešami kompromisa risinājumi, kas balstās uz pamatotiem inženiertehniskiem apsvērumiem. Ja tas nepieciešams precizitātes nodrošināšanai, ir pieļaujams uzstādīt EFM ar diametru, kas mazāks nekā izplūdes atveres diametrs vai vairāku atveru kopējais šķērsgriezuma laukums, ja tas negatīvi neietekmē darbību vai atgāzu pēcapstrādi, kā noteikts 3.4.2. punktā.

3.4.4.   Globālā pozicionēšanas sistēma

GPS antena būtu jāuzmontē, piemēram, augstākajā iespējamajā vietā, lai nodrošinātu satelītu signālu labu uztveršanu. Uzmontēta GPS antena pēc iespējas mazāk ietekmē transportlīdzekļa darbību.

3.4.5.   Savienojums ar dzinēja vadības bloku

Ja vēlams, attiecīgus transportlīdzekļa un dzinēja parametrus, kuri uzskaitīti 1. tabulā, var reģistrēt, izmantojot ar ECU vai transportlīdzekļa tīklu savienotu datu reģistrācijas ierīci un ievērojot, piemēram, šādus standartus, ISO 15031-5 vai SAE J1979, OBD-II, EOBD vai WWH-OBD. Attiecīgos gadījumos ražotāji atklāj parametru marķējumu, lai ļautu identificēt nepieciešamos parametrus.

3.4.6.   Sensori un papildprīkojums

Transportlīdzekļa ātruma sensorus, temperatūras sensorus, dzesētāja termopārus vai jebkuras citas mērierīces, kas nav daļa no transportlīdzekļa, uzstāda tā, lai attiecīgais parametrs tiktu mērīts reprezentatīvi, uzticami un precīzi, lieki netraucējot transportlīdzekļa darbību un citu analizatoru, plūsmas mērinstrumentu, sensoru darbību un signālus. Sensoru un papildaprīkojuma elektroapgādi nodrošina neatkarīgi no transportlīdzekļa.

3.5.   Emisiju paraugu ņemšana

Emisiju paraugu ņemšana ir reprezentatīva, un to veic vietās, kur atgāzes ir labi sajaukušās un kur aiz paraugu ņemšanas punkta esošā apkārtējā gaisa ietekme ir minimāla. Attiecīgos gadījumos emisiju paraugus ņem lejpus atgāzu masas plūsmas mērītāja, vismaz 150 mm attālumā no plūsmas noteikšanas elementa. Paraugu ņemšanas zondes uzstāda vismaz 200 mm vai triju izplūdes caurules diametru attālumā (izvēloties lielāko vērtību) pirms transportlīdzekļa izplūdes caurules izejas, kas ir punkts, kurā atgāzes no PEMS paraugu ņemšanas ierīces nonāk apkārtējā vidē. Ja plūsmas pēc PEMS nonāk atpakaļ izpūtējā, tas notiek lejpus paraugu ņemšanas zondes tā, ka dzinēja darbības laikā tas neietekmē atgāzu īpašības paraugu ņemšanas punktā(-os). Ja paraugu ņemšanas līnijas garumu maina, verificē un, ja nepieciešams, koriģē atrašanās sistēmā laikus.

Ja dzinējs ir aprīkots ar atgāzu pēcapstrādes sistēmu, atgāzu paraugu ņem aiz atgāzu pēcapstrādes sistēmas. Testējot transportlīdzekli ar vairākcilindru dzinēju un sazarotu izplūdes kolektoru, paraugu ņemšanas zondes ieeju novieto pietiekami tālu aiz tā, lai nodrošinātu, ka paraugs ir reprezentatīvs visu cilindru vidējām atgāzu emisijām. Vairākcilindru dzinējiem, kam ir atsevišķas kolektoru grupas, piemēram, V-veida dzinējiem, kolektorus apvieno pirms paraugu ņemšanas zondes. Ja tas tehniski nav realizējams, apsver paraugu ņemšanu vairākos punktos vietās, kur atgāzes ir labi sajaukušās un kur tajās nav nonācis apkārtējās vides gaiss. Šādā gadījumā paraugu ņemšanas zonžu skaits un atrašanās vieta, ciktāl iespējams, atbilst atgāzu masas plūsmas mērītāju skaitam un atrašanās vietai. Ja atgāzu plūsmas nav vienādas, apsver paraugu proporcionālu ņemšanu vai paraugu ņemšanu ar vairākiem analizatoriem.

Ja tiek veikti daļiņu mērījumi, atgāzu paraugus ņem no atgāzu plūsmas centra. Ja emisiju paraugu ņemšanai izmanto vairākas zondes, daļiņu emisiju paraugu ņemšanas zondi novieto pirms pārējām paraugu ņemšanas zondēm.

Ja tiek veikti ogļūdeņražu mērījumi, paraugu ņemšanas līniju uzkarsē līdz 463 ± 10 K (190 ± 10 °C). Citu gāzveida sastāvdaļu mērīšanai ar vai bez dzesētāja paraugu ņemšanas līnijas temperatūra ir vismaz 333 K (60 °C), lai izvairītos no kondensēšanās un nodrošinātu dažādo gāzu pienācīgu iekļūšanas efektivitāti. Zemspiediena paraugu ņemšanas sistēmām temperatūru var pazemināt atbilstoši spiediena samazinājumam, ja paraugu ņemšanas sistēma nodrošina 95 % iekļūšanas efektivitāti visiem gāzveida piesārņotājiem, uz kuriem attiecas regulējums. Ja ņem daļiņu paraugus, paraugu ņemšanas līniju no neapstrādātu atgāzu paraugu ņemšanas punkta uzkarsē līdz vismaz 373 K (100 °C). Parauga atrašanās laiks daļiņu ņemšanas līnijā ir mazāks nekā 3 s, pirms tas sasniedz pirmo atšķaidīšanu vai daļiņu skaitītāju.

4.   PIRMSTESTA PROCEDŪRAS

4.1.   PEMS noplūžu pārbaude

Pēc tam, kad pabeigta PEMS uzstādīšana, katrai PEMS un transportlīdzekļa sistēmai veic vismaz vienu noplūdes pārbaudi, kā noteicis PEMS ražotājs vai šādi. Zondi atvieno no atgāzu sistēmas un galu noslēdz. Ieslēdz analizatora sūkni. Pēc sākotnēja stabilizācijas perioda visiem plūsmas mērītājiem jāuzrāda aptuveni nulle, ja nav noplūdes. Ja tā nav, pārbauda paraugu ņemšanas līnijas un defektu novērš.

Noplūde vakuuma pusē nepārsniedz 0,5 % no pārbaudāmās sistēmas daļas ekspluatācijas plūsmas ātruma. Lai noteiktu ekspluatācijas plūsmas ātrumu, var izmantot analizatora plūsmas un apvedplūsmas.

Cita iespēja ir sistēmas izsūknēšana vismaz līdz 20 kPa vakuuma (80 kPa absolūtajam) spiedienam. Pēc sākotnēja stabilizācijas perioda spiediena paaugstināšanās Dp (kPa/min) sistēmā nepārsniedz:

Alternatīvi, koncentrācijas pakāpes maiņu paraugu ņemšanas līnijas sākumā rada, veicot pārslēgšanu no nulles uz kontroles gāzi, vienlaikus saglabājot tādus pašus spiediena apstākļus kā sistēmas normālas darbības laikā. Ja pareizi kalibrētam analizatoram pēc atbilstīga laika perioda nolasījums ir ≤ 99 % salīdzinājumā ar ievadīto koncentrāciju, noplūdes problēma jānovērš.

4.2.   PEMS ieslēgšana un stabilizēšana

PEMS ieslēdz, uzsilda un stabilizē saskaņā ar PEMS ražotāja specifikācijām, piemēram, līdz spiedieni, temperatūras un plūsmas ir sasniegušas to darbībai noteiktos punktus.

4.3.   Paraugu ņemšanas sistēmas sagatavošana

Paraugu ņemšanas sistēmu, kas sastāv no paraugu ņemšanas zondes, paraugu ņemšanas līnijām un analizatoriem, sagatavo testēšanai saskaņā ar PEMS ražotāja norādījumiem. Nodrošina, ka paraugu ņemšanas sistēma ir tīra un tajā nav kondensējies mitrums.

4.4.    EFM sagatavošana

Ja to izmanto atgāzu masas plūsmas mērīšanai, EFM iztīra un sagatavo darbībai saskaņā ar EFM ražotāja specifikācijām. Ar šo procedūru attiecīgos gadījumos novērš kondensāciju un iztīra nosēdumus no līnijām un saistītajām mērījumu atverēm.

4.5.   Analizatoru pārbaude un kalibrēšana gāzveida emisiju mērīšanai

Analizatoru nulles un iestatījuma kalibrēšanas korekcijas veic, izmantojot kalibrēšanas gāzes, kas atbilst 2. papildinājuma 5. punkta nosacījumiem. Kalibrēšanas gāzes izvēlas tā, lai tās atbilstu emisiju testa laikā sagaidāmajām piesārņotāju koncentrācijām.

4.6.   Daļiņu emisiju mērīšanas analizatora pārbaude

Analizatora nulles līmeni reģistrē, kā paraugu izmantojot ar HEPA filtrētu apkārtējo gaisu. Signālu 2 minūtes reģistrē ar pastāvīgu frekvenci, kas ir vismaz 1,0 Hz, un nosaka vidējo vērtību; pieļaujamā koncentrācijas vērtība tiks noteikta pēc tam, kad kļūs pieejamas piemērotas mērīšanas iekārtas.

4.7.   Transportlīdzekļa ātruma mērīšana

Transportlīdzekļa ātrumu nosaka ar vismaz vienu no šādām metodēm:

a)	ar GPS; ja transportlīdzekļa ātrumu nosaka ar GPS, brauciena kopējo attālumu pārbauda, salīdzinot ar citas metodes mērījumiem saskaņā ar 4. papildinājuma 7. punktu;

b)

ar sensoru (piemēram, optisku vai mikroviļņu sensoru); ja transportlīdzekļa ātrumu nosaka ar sensoru, ātruma mērījumi atbilst 2. papildinājuma 8. punkta prasībām vai, alternatīvi, ar sensoru noteiktu brauciena kopējo attālumu salīdzina ar atskaites attālumu, kas iegūts no digitāliem ceļu tīkla datiem vai topogrāfiskās kartes. Ar sensoru noteikts brauciena kopējais attālums no atskaites attāluma atšķiras ne vairāk kā par 4 %;

c)

ar ECU; ja transportlīdzekļa ātrumu nosaka ECU, brauciena kopējo attālumu validē saskaņā ar 3. papildinājuma 3. punktu, un, ja nepieciešams, ECU ātruma signālu koriģē, lai nodrošinātu atbilstību 3. papildinājuma 3.3. punkta prasībām. Alternatīvi, ar ECU noteiktu brauciena kopējo attālumu salīdzina ar atskaites attālumu, kas iegūts no digitāliem ceļu tīkla datiem vai topogrāfiskās kartes. Ar ECU noteikts brauciena kopējais attālums no atskaites attāluma atšķiras ne vairāk kā par 4 %.

4.8.   Uzstādītā PEMS pārbaude

Verificē, vai savienojumi ar visiem sensoriem un, attiecīgos gadījumos, ar ECU ir pareizi. Ja tiek izgūti dzinēja parametri, nodrošina, ka ECU ziņo vērtības pareizi (piemēram, nulles vērtības dzinēja apgriezienu skaits (apgr./min), kad iekšdedzes dzinējs ir “pagriezta aizdedzes atslēga, izslēgts dzinējs” stāvoklī). PEMS darbojas bez brīdinājuma un kļūdu signāliem.

5.   EMISIJU TESTS

5.1.   Testa sākums

Paraugu ņemšana, parametru mērījumi un reģistrēšana sākas pirms dzinēja iedarbināšanas. Lai atvieglotu laika saskaņošanu, ir ieteicams reģistrēt parametrus, kuriem nepieciešama laika saskaņošana, vai nu ar vienu datu reģistrācijas ierīci, vai arī izmantojot sinhronizētu laika zīmogu. Pirms dzinēja iedarbināšanas, kā arī tūlīt pēc tam, pārliecinās, ka datu reģistrators reģistrē visus nepieciešamos parametrus.

5.2.   Tests

Paraugu ņemšana, parametru mērījumi un reģistrēšana turpinās visā transportlīdzekļa testa brauciena laikā. Dzinēju var izslēgt un ieslēgt, bet emisiju paraugu ņemšana un parametru reģistrēšana turpinās. Dokumentē un verificē jebkādus brīdinājuma signālus, kas liecina par PEMS nepareizu darbību. Parametru reģistrēšanas datu pilnīgums pārsniedz 99 %. Mērījumus un datu reģistrēšanu drīkst pārtraukt uz laiku, kas mazāks par 1 % no brauciena kopējā ilguma, tomēr ne ilgāk kā uz 30 secīgām sekundēm tikai gadījumā, ja neparedzēti zūd signāls vai PEMS sistēmas apkopes vajadzībām. Pārtraukumus var tieši reģistrēt PEMS, bet nav atļauts ieviest pārtraukumus reģistrētajā parametrā, izmantojot datu priekšapstrādi, apmaiņu vai pēcapstrādi. Ja to veic, automātiskai iestatīšanai uz nulli izmanto izsekojamu nulles standartu, tādu pašu, kā izmanto analizatora iestatīšanai uz nulli. Ir ļoti ieteicams uzsākt PEMS sistēmas apkopi periodos, kad transportlīdzekļa ātrums ir nulle.

5.3.   Testa beigas

Tests beidzas, kad brauciens ar transportlīdzekli ir pabeigts un tiek izslēgts dzinējs. Datu reģistrēšana turpinās, līdz ir beidzies paraugu ņemšanas sistēmas reakcijas laiks.

6.   PĒCTESTA PROCEDŪRA

6.1.   Gāzveida emisiju mērīšanas analizatora pārbaude

Lai novērtētu analizatora reakcijas novirzes salīdzinājumā ar pirmstesta kalibrāciju, pārbauda gāzveida sastāvdaļu analizatora nulles iestatījumu un iestatīšanu, izmantojot kalibrēšanas gāzes, kas identiskas tām, ko izmanto saskaņā ar 4.5. punktu. Ir pieļaujams iestatīt analizatoru uz nulli, pirms verificē iestatījuma novirzi, ja ir noteikts, ka novirze no nulles atrodas pieļaujamajā diapazonā. Pēctesta novirzes pārbaudi pabeidz pēc iespējas drīzāk pēc testa un pirms tiek izslēgta PEMS vai atsevišķie analizatori vai sensori vai tie tiek pārslēgti dīkstāves režīmā. Atšķirība starp pirmstesta un pēctesta rezultātiem atbilst 2. tabulā norādītajām prasībām.

2. tabula

Pieļaujamās analizatora novirzes PEMS testa laikā

Piesārņotājs	Nulles reakcijas novirze	Iestatījuma reakcijas novirze (13)
CO2	≤ 2 000 ppm testā	≤ 2 % no nolasījuma vai ≤ 2 000 ppm testā, izvēloties lielāko vērtību
CO	≤ 75 ppm testā	≤ 2 % no nolasījuma vai ≤ 75 ppm testā, izvēloties lielāko vērtību
NO2	≤ 5 ppm testā	≤ 2 % no nolasījuma vai ≤ 5 ppm testā, izvēloties lielāko vērtību
NO/NOX	≤ 5 ppm testā	≤ 2 % no nolasījuma vai ≤ 5 ppm testā, izvēloties lielāko vērtību
CH4	≤ 10 ppmC1 testā	≤ 2 % no nolasījuma vai ≤ 10 ppmC1 testā, izvēloties lielāko vērtību
THC	≤ 10 ppmC1 testā	≤ 2 % no nolasījuma vai ≤ 10 ppmC1 testā, izvēloties lielāko vērtību

Ja starpība starp pirmstesta un pēctesta nulles un iestatījuma novirzi ir lielāka, nekā atļauts, visus testa rezultātus anulē un testu atkārto.

6.2.   Daļiņu emisiju mērīšanas analizatora pārbaude

Analizatora nulles līmeni reģistrē, kā paraugu izmantojot ar HEPA filtrētu apkārtējo gaisu. Signālu reģistrē 2 minūtes un nosaka vidējo vērtību; pieļaujamā galīgā koncentrācija tiks noteikta pēc tam, kad kļūs pieejamas piemērotas mēriekārtas. Ja starpība starp pirmstesta un pēctesta nulles un iestatījuma novirzes pārbaudes rezultātiem ir lielāka, nekā atļauts, visus testa rezultātus anulē un testu atkārto.

6.3.   Brauciena laikā veikto emisiju mērījumu pārbaude

Analizatoru kalibrētajā diapazonā ietilpst vismaz 90 % no koncentrāciju vērtībām, kas iegūtas no derīgo emisiju testa daļu 99 % mērījumiem. Pieļaujams, ka 1 % no visa mērījumu skaita, kas izmantoti novērtēšanai, pārsniedz analizatoru kalibrēto diapazonu līdz divām reizēm. Ja šīs prasības nav ievērotas, testa rezultātu anulē.

2. papildinājums

PEMS komponentu un signālu specifikācijas un kalibrēšana

1.   IEVADS

Šajā papildinājumā ir noteiktas PEMS sastāvdaļu un signālu specifikācijas un kalibrēšanas prasības.

2.   APZĪMĒJUMI

>	–	lielāks nekā
≥	–	lielāks nekā vai vienāds ar
%	–	procenti
≤	–	mazāks nekā vai vienāds ar
A	–	neatšķaidīta CO2 koncentrācija ( %)
a 0	–	lineārās regresijas taisnes krustpunkts ar y asi;
a 1	–	lineārās regresijas taisnes slīpums
B	–	atšķaidīta CO2 koncentrācija ( %)
C	–	atšķaidīta NO koncentrācija (ppm)
c	–	analizatora reakcija skābekļa mijiedarbības testā
c FS,b	–	pilnas skalas HC koncentrācija b) posmā (ppmC1)
c FS,d	–	pilnas skalas HC koncentrācija d) posmā (ppmC1)
c HC(w/NMC)	–	HC koncentrācija ar CH4 vai C2H6, kas plūst caur NMC (ppmC1)
c HC(w/o NMC)	–	HC koncentrācija ar CH4 vai C2H6, kas neplūst caur NMC (ppmC1)
c m,b	–	izmērītā HC koncentrācija b) posmā (ppmC1)
c m,d	–	izmērītā HC koncentrācija d) posmā (ppmC1)
c ref,b	–	atskaites HC koncentrācija b) posmā (ppmC1)
c ref,d	–	atskaites HC koncentrācija d) posmā (ppmC1)
°C	–	Celsija grāds
D	–	neatšķaidīta NO koncentrācija (ppm)
D e	–	sagaidāmā atšķaidīta NO koncentrācija (ppm)
E	–	absolūtais darba spiediens (kPa)
E CO2	–	CO2 slāpēšana ( %)
E E	–	etāna efektivitāte
E H2O	–	ūdens slāpēšana ( %)
E M	–	metāna efektivitāte
EO2	–	skābekļa mijiedarbība
F	–	ūdens temperatūra (K)
G	–	piesātināta tvaika spiediens (kPa)
g	–	grams
gH2O/kg	–	grami ūdens uz kilogramu
h	–	stunda
H	–	ūdens tvaika koncentrācija ( %)
H m	–	ūdens tvaika maksimālā koncentrācija ( %)
Hz	–	hercs
K	–	kelvins
kg	–	kilograms
km/h	–	kilometri stundā
kPa	–	kilopaskāls
max/maks.	–	maksimālā vērtība
NOX,dry	–	stabilizētu NOX reģistrāciju vidējā koncentrācija ar mitruma korekciju
NOX,m	–	stabilizētu NOX reģistrāciju vidējā koncentrācija
NOX,ref	–	stabilizētu NOX reģistrāciju atskaites vidējā koncentrācija
ppm	–	miljondaļas
ppmC1	–	oglekļa ekvivalenta miljondaļas
r2	–	determinācijas koeficients
s	–	sekunde
t0	–	gāzes plūsmas pārslēgšanas laika punkts (s)
t10	–	laika punkts, kurā reakcija ir 10 % no galīgā nolasījuma
t50	–	laika punkts, kurā reakcija ir 50 % no galīgā nolasījuma
t90	–	laika punkts, kurā reakcija ir 90 % no galīgā nolasījuma
x	–	neatkarīgs mainīgais vai atskaites vērtība
χmin	–	minimālā vērtība
y	–	atkarīgs mainīgais vai izmērīta vērtība

3.   LINEARITĀTES VERIFIKĀCIJA

3.1.   Vispārīgi

Analizatoru, plūsmas mērinstrumentu, sensoru un signālu linearitāte atbilst starptautiskajiem vai valsts standartiem. Visus sensorus vai signālus, kas nav tieši izsekojami, piemēram, vienkāršotus plūsmas mērinstrumentus, kalibrē pret šasijas dinamometra laboratorijas iekārtu, kas ir kalibrēta atbilstoši starptautiskiem vai valsts standartiem.

3.2.   Linearitātes prasības

Visi analizatori, plūsmas mērinstrumenti, sensori un signāli atbilst 1. tabulā norādītajām linearitātes prasībām. Ja gaisa plūsmu, degvielas plūsmu un gaisa/degvielas attiecību vai atgāzu masas plūsmas ātrumu iegūst no ECU, aprēķinātajam atgāzu masas plūsmas ātrumam jāatbilst 1. tabulā noteiktajām linearitātes prasībām.

1. tabula

Mērījumu parametru un sistēmu linearitātes prasības

Mērījumu parametrs/instruments		Slīpums a1	Standartkļūda SEE	Determinācijas koeficients r2
Degvielas plūsmas ātrums (14)	≤ 1 % maks.	0,98–1,02	≤ 2 % maks.	≥ 0,990
Gaisa plūsmas ātrums (14)	≤ 1 % maks.	0,98–1,02	≤ 2 % maks.	≥ 0,990
Atgāzu masas plūsmas ātrums	≤ 2 % maks.	0,97–1,03	≤ 2 % maks.	≥ 0,990
Gāzu analizatori	≤ 0,5 % maks.	0,99–1,01	≤ 1 % maks.	≥ 0,998
Griezes moments (15)	≤ 1 % maks.	0,98–1,02	≤ 2 % maks.	≥ 0,990
PN analizatori (16)	vēl jānosaka	vēl jānosaka	vēl jānosaka	vēl jānosaka

3.3.   Linearitātes verifikācijas biežums

Linearitātes prasības saskaņā ar 3.2. punktu verificē:

a)	katram analizatoram vismaz reizi trijos mēnešos vai ikreiz pēc sistēmas remonta vai izmaiņām, kas var ietekmēt kalibrēšanu;

b)

citiem attiecīgiem mērinstrumentiem, piemēram, atgāzu masas plūsmas mērītājiem un izsekojami kalibrētiem sensoriem – vienmēr, kad ir novērots bojājums, kā noteikts iekšējās revīzijas procedūrās; verificēšanu veic instrumenta ražotājs vai to veic atbilstoši ISO 9000, bet ne vēlāk kā vienu gadu pirms faktiskā testa.

Linearitātes prasības saskaņā ar 3.2. punktu attiecībā uz sensoriem vai ECU signāliem, kas nav tieši izsekojami, pārbauda vienu reizi katrai uzstādītajai PEMS ar izsekojami kalibrētu mērierīci uz šasijas dinamometra.

3.4.   Linearitātes verifikācijas procedūra

3.4.1.   Vispārīgas prasības

Attiecīgajiem analizatoriem, instrumentiem un sensoriem ļauj sasniegt to normālas ekspluatācijas stāvokli atbilstīgi ražotāja ieteikumiem. Analizatorus, instrumentus un sensoros izmanto tiem noteiktajās temperatūrās, spiedienos un plūsmās.

3.4.2.   Vispārīga procedūra

Linearitāti verificē katram normālajam darbības diapazonam, veicot šādas darbības:

a)	analizatoru, plūsmas mērinstrumentu vai sensoru iestata uz nulli, izmantojot nulles signālu. Gāzu analizatoriem analizatora ieejas atverē pa gāzes ceļu, kas ir pēc iespējas tiešs un īss, ievada attīrītu sintētisku gaisu vai slāpekli;

b)	analizatoru, plūsmas mērinstrumentu vai sensoru iestata, izmantojot kontroles signālu. Gāzu analizatoriem analizatora ieejas atverē pa gāzes ceļu, kas ir pēc iespējas tiešs un īss, ievada attiecīgu kontroles gāzi;

c)	atkārto a) apakšpunktā aprakstīto iestatīšanas uz nulli procedūru;

d)

verifikāciju veic, ievadot vismaz 10 atskaites vērtības (tostarp nulli), kas ir derīgas un savstarpēji vienmērīgi izkliedētas. Atskaites vērtības attiecībā uz sastāvdaļu koncentrāciju, atgāzu masas plūsmas ātrumu vai jebkuriem citiem attiecīgiem parametriem izvēlas tā, lai tās atbilstu emisiju testa laikā sagaidāmajam vērtību diapazonam. Atgāzu plūsmas mērījumiem atskaites punktus zem 5 % no maksimālās kalibrēšanas vērtības var izslēgt no linearitātes verifikācijas;

e)	gāzu analizatoriem zināmas gāzu koncentrācijas saskaņā ar 5. punktu ievada analizatora ieejas atverē. Ļauj signālam pietiekamu laiku nostabilizēties;

f)	izvērtējamās vērtības un, ja nepieciešams, atskaites vērtības 30 sekundes reģistrē ar vismaz 1,0 Hz konstantu frekvenci;

g)

30 sekunžu laikā iegūtās vidējās aritmētiskās vērtības izmanto, lai aprēķinātu vismazākā kvadrāta lineārās regresijas parametrus, izmantojot šādu piemērotāko vienādojumu: y = a 1 x + a 0 kur: y ir mērījumu sistēmas faktiskā vērtība; a 1 ir regresijas taisnes slīpums; x ir atskaites vērtība; a 0 ir regresijas taisnes krustpunkts ar y. Katram mērījumu parametram un sistēmai nosaka y pret x sagaidāmās vērtības standartkļūdu (SEE) un determinācijas koeficientu (r2).

h)	lineārās regresijas parametri atbilst 1. tabulā noteiktajām prasībām.

3.4.3.   Prasības attiecībā uz linearitātes verifikāciju uz šasijas dinamometra

Neizsekojamus plūsmas mērinstrumentus, sensorus vai ECU signālus, ko nevar tieši kalibrēt atbilstoši izsekojamiem standartiem, kalibrē uz šasijas dinamometra. Procedūra, ciktāl tie piemērojami, atbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 83 4.a pielikuma noteikumiem. Ja nepieciešams, kalibrējamo instrumentu vai sensoru uzstāda uz testa transportlīdzekļa un darbina saskaņā ar 1. papildinājuma prasībām. Kalibrēšanas procedūrā vienmēr, kad iespējams, ievēro 3.4.2. punktā noteiktās prasības; izvēlas vismaz 10 piemērotas atskaites vērtības, lai nodrošinātu, ka ir ietverti vismaz 90 % no maksimālās vērtības, kas ir sagaidāma emisiju testa laikā.

Ja atgāzu plūsmas noteikšanai jākalibrē plūsmas mērinstruments, sensors vai ECU signāls, kas nav tieši izsekojams, transportlīdzekļa izpūtējam pievieno izsekojami kalibrētu atskaites atgāzu plūsmas mērītāju vai CVS. Nodrošina, ka transportlīdzekļa atgāzes precīzi mēra ar atgāzu plūsmas mērītāju saskaņā ar 1. papildinājuma 3.4.3. punktu. Transportlīdzekli darbina ar nemainīgu droseļvārsta iestatījumu, nemainot pārnesumus, un pieliekot šasijas dinamometra slodzi.

4.   GĀZVEIDA SASTĀVDAĻU MĒRĪŠANAS ANALIZATORI

4.1.   Pieļaujamie analizatoru tipi

4.1.1.   Standarta analizatori

Gāzveida sastāvdaļas mēra ar analizatoriem, kas noteikti ANO EEK Noteikumu Nr. 83 07. grozījumu sērijas 4.a pielikuma 3. papildinājuma 1.3.1. līdz 1.3.5. punktā. Ja NDUV analizators mēra gan NO, gan NO2, NO2/NO konverters nav nepieciešams.

4.1.2.   Alternatīvi analizatori

Ir atļauts izmantot jebkuru analizatoru, kas neatbilst 4.1.1. noteiktajām konstruktīvajām specifikācijām, ja tas atbilst 4.2. punkta prasībām. Ražotājs nodrošina, ka alternatīvā analizatora mērījumu veiktspēja ir līdzvērtīga vai labāka par standarta analizatora veiktspēju tādā piesārņotāju koncentrāciju un līdzāspastāvošo gāzu koncentrācijas diapazonā, kas sagaidāms tādu transportlīdzekļu braukšanas testos, kuros izmanto pieļaujamās degvielas mērenos un izvērstos apstākļos, kā noteikts 5., 6. un 7. punktā. Analizatora ražotājs pēc pieprasījuma rakstiski iesniedz papildu informāciju, pierādot, ka alternatīvā analizatora mērīšanas veiktspēja konsekventi un uzticami atbilst standarta analizatoru mērījumu veiktspējai. Papildu informācija ietver:

a)	alternatīvā analizatora teorētiskā pamatojuma un tehnisko sastāvdaļu aprakstu;

b)

pierādījumu ekvivalencei ar 4.1.1. punktā norādīto standarta analizatoru paredzamajā piesārņotāju koncentrāciju un apkārtējo apstākļu diapazonā tipa apstiprināšanas testā, kas noteikts ANO EEK Noteikumu Nr. 83 07. grozījumu sērijas 4.a pielikumā, kā arī 3. papildinājuma 3. punktā aprakstītajā validācijas testā transportlīdzeklim, kas aprīkots ar dzirksteļaizdedzes vai kompresijaizdedzes dzinēju; analizatora ražotājs pierāda ekvivalences nozīmīgumu 3. papildinājuma 3.3. punktā noteikto pieļaujamo pielaižu robežās;

c)

pierādījumu ekvivalencei ar 4.1.1. punktā noteikto standarta analizatoru attiecībā uz atmosfēras spiediena ietekmi uz analizatora mērījumu veiktspēju; demonstrējuma testā nosaka reakciju uz kontroles gāzi ar koncentrāciju analizatora diapazonā, lai pārbaudītu atmosfēras spiediena ietekmi mērenos un izvērstos augstuma apstākļos, kā noteikts 5.2. punktā. Šādu testu var veikt testa barokamerā;

d)	pierādījumu ekvivalencei ar 4.1.1. punktā norādīto standarta analizatoru vismaz trijos braukšanas testos, kas atbilst šā pielikuma prasībām;

e)	pierādījumu, ka vibrāciju, paātrinājumu un apkārtējās temperatūras ietekme uz analizatoru nolasījumu nepārsniedz 4.2.4. punktā analizatoriem noteiktās trokšņa prasības.

Apstiprinātājiestādes drīkst pieprasīt papildu informāciju, kas apliecina ekvivalenci, vai atteikt apstiprināšanu, ja mērījumi rāda, ka alternatīvais analizators nav ekvivalents standarta analizatoram.

4.2.   Analizatora specifikācijas

4.2.1.   Vispārīgi

Papildus linearitātes prasībām, kas katram analizatoram noteiktas 3. punktā, analizatoru ražotājs pierāda analizatora tipu atbilstību specifikācijām, kas noteiktas 4.2.2. līdz 4.2.8. punktā. Analizatoriem ir tāds piemērots mērījumu diapazons un reakcijas laiks, lai ar pienācīgu precizitāti varētu mērīt atgāzu sastāvdaļu koncentrācijas atbilstīgi piemērojamajam emisiju standartam mainīgos un stabilos apstākļos. Analizatoru jutīgums pret triecieniem, vibrāciju, novecošanu, temperatūras un gaisa spiediena izmaiņām, kā arī elektromagnētiskajiem traucējumiem un citu ietekmi saistībā ar transportlīdzekļa un analizatora darbību, ir pēc iespējas ierobežots.

4.2.2.   Precizitāte

Precizitāte, kas definēta kā analizatora nolasījuma novirze no atskaites vērtības, nepārsniedz 2 % no nolasījuma vai 0,3 % no pilnas skalas, izvēloties lielāko vērtību.

4.2.3.   Pareizums

Pareizums, kas definēts kā 10 atkārtotu reakciju uz konkrētu izsekojamu standartvērtību standartnovirze, reizināta ar 2,5, nepārsniedz 1 % no pilnas skalas koncentrācijas mērījumu diapazonam, kas vienāds vai lielāks nekā 155 ppm (vai ppmC1) un nepārsniedz 2 % no pilnas skalas koncentrācijas mērījumu diapazonam, kas mazāks nekā 155 ppm (vai ppmC1).

4.2.4.   Troksnis

Troksnis, kas definēts kā desmit standartnoviržu, katra no kurām aprēķināta no nulles reakcijām, mērītām 30 sekunžu periodā ar konstantu reģistrēšanas frekvenci vismaz 1,0 Hz, divkāršota vidējā kvadrātiskā vērtība, nepārsniedz 2 % no pilnas skalas. Katrs no 10 mērījumu periodiem mijas ar 30 sekunžu intervālu, kurā analizators ir pakļauts attiecīgas kontroles gāzes iedarbībai. Pirms katra paraugu ņemšanas perioda un pirms katra iestatīšanas perioda atvēl pietiekamu laiku analizatora un paraugu ņemšanas līniju iztīrīšanai.

4.2.5.   Nulles reakcijas novirze

Nulles reakcijas novirze, kas definēta kā vidējā reakcija uz nulles gāzi laika intervālā, kas ir vismaz 30 sekundes, atbilst 2. tabulā noteiktajām specifikācijām.

4.2.6.   Iestatījuma reakcijas novirze

Iestatījuma reakcijas novirze, kas definēta kā vidējā reakcija uz kontroles gāzi laika intervālā, kas ir vismaz 30 sekundes, atbilst 2. tabulā noteiktajām specifikācijām.

2. tabula

Pieļaujamā analizatoru nulles un iestatījuma reakcijas novirze gāzveida sastāvdaļu mērīšanai laboratorijas apstākļos

Piesārņotājs	Nulles reakcijas novirze	Iestatījuma reakcijas novirze
CO2	≤ 1 000 ppm 4 stundu laikā	≤ 2 % no nolasījuma vai ≤ 1 000 ppm 4 stundu laikā, izvēloties lielāko vērtību
CO	≤ 50 ppm 4 stundu laikā	≤ 2 % no nolasījuma vai ≤ 50 ppm 4 stundu laikā, izvēloties lielāko vērtību
NO2	≤ 5 ppm 4 stundu laikā	≤ 2 % no nolasījuma vai ≤ 5 ppm 4 stundu laikā, izvēloties lielāko vērtību
NO/NOX	≤ 5 ppm 4 stundu laikā	≤ 2 % no nolasījuma vai 5 ppm 4 stundu laikā, izvēloties lielāko vērtību
CH4	≤ 10 ppmC1	≤ 2 % no nolasījuma vai ≤10 ppmC1 4 stundu laikā, izvēloties lielāko vērtību
THC	≤ 10 ppmC1	≤ 2 % no nolasījuma vai ≤ 10 ppmC1 4 stundu laikā, izvēloties lielāko vērtību

4.2.7.   Kāpumlaiks

Kāpumlaiku definē kā laiku starp 10 % un 90 % reakciju no galīgā nolasījuma (t 90 – t 10; sk. 4.4. punktu). PEMS analizatoru kāpumlaiks nepārsniedz 3 sekundes.

4.2.8.   Gāzes žāvēšana

Atgāzes var mērīt mitrā vai sausā veidā. Ja izmanto gāzes žāvēšanas ierīci, tā minimāli ietekmē mērāmo gāzu sastāvu. Ķīmiskie žāvētāji nav atļauti.

4.3.   Papildu prasības

4.3.1.   Vispārīgi

Noteikumi 4.3.2.–4.3.5. punktā nosaka papildu prasības konkrētu analizatoru tipu veiktspējai, un tos piemēro tikai gadījumos, kad attiecīgo analizatoru izmanto PEMS emisiju mērījumiem.

4.3.2.   NOX konverteru efektivitātes tests

Ja izmanto NOX konverteru, piemēram, lai NO2 konvertētu uz NO analizēšanai ar hemiluminescences analizatoru, tā efektivitāti pārbauda, ievērojot prasības, kas noteiktas ANO EEK Noteikumu Nr. 83 07. grozījumu sērijas 4.a pielikuma 3. papildinājuma 2.4. punktā. NOX konvertera efektivitāti verificē ne ilgāk kā vienu mēnesi pirms emisiju testa.

4.3.3.   Liesmas jonizācijas detektora regulēšana

a)   Detektora reakcijas optimizēšana

Ja mēra ogļūdeņražus, FID regulē ar intervāliem, ko noteicis analizatora ražotājs, ievērojot 2.3.1. punktu ANO EEK Noteikumu Nr. 83 07. grozījumu sērijas 4.a pielikuma 3. papildinājumā. Lai optimizētu reakciju visparastākajā darbības diapazonā, izmanto propāns-gaiss vai propāns slāpeklis kontroles gāzi.

b)   Ogļūdeņražu reakcijas koeficienti

Ja mēra ogļūdeņražus, FID ogļūdeņraža reakcijas koeficientu verificē, ievērojot noteikumus ANO EEK Noteikumu Nr. 83 07. grozījumu sērijas 4.a pielikuma 3. papildinājuma 2.3.3. punktā, kā kontroles gāzes izmantojot propānu-gaisu vai propānu-slāpekli un kā nulles gāzi izmantojot sintētisku gaisu vai slāpekli.

c)   Skābekļa mijiedarbības pārbaude

Skābekļa mijiedarbības noteikšanu veic, nododot analizatoru ekspluatācijā un pēc būtisku tehnisko apkopju periodiem. Izvēlas mērījumu diapazonu, kurā skābekļa mijiedarbības pārbaudes gāzes ietilpst augšējos 50 %. Testu veic, iestatot krāsns temperatūru pēc nepieciešamības. Skābekļa mijiedarbības pārbaudes gāzu specifikācijas ir aprakstītas 5.3. punktā.

Izmanto šādu procedūru:

i)	analizatoru iestata uz nulli;

ii)	analizatoru iestata ar 0 % skābekļa maisījumu dzirksteļaizdedzes dzinējiem un 21 % skābekļa maisījumu kompresijaizdedzes dzinējiem;

iii)	atkārtoti pārbauda nulles reakciju. Ja tā mainījusies par vairāk nekā 0,5 % no pilnas skalas, atkārto i) un ii) posmu;

iv)	ievada 5 % un 10 % skābekļa mijiedarbības pārbaudes gāzes;

v)	atkārtoti pārbauda nulles reakciju. Ja tā mainījusies par vairāk nekā ± 1 % no pilnas skalas, testu atkārto;

vi)

katrai d) posma skābekļa mijiedarbības pārbaudes gāzei aprēķina skābekļa mijiedarbību E O2, izmantojot šādu vienādojumu: kur analizatora reakcija ir: kur: c ref,b atskaites HC koncentrācija b) posmā (ppmC1); c ref,d atskaites HC koncentrācija d) posmā (ppmC1); c FS,b pilnas skalas HC koncentrācija b) posmā (ppmC1); c FS,d pilnas skalas HC koncentrācija d) posmā (ppmC1); c m,b izmērītā HC koncentrācija b) posmā (ppmC1); c m,d izmērītā HC koncentrācija d) posmā (ppmC1).

vii)	skābekļa mijiedarbība E O2 ir mazāka nekā ± 1,5 % visām nepieciešamajām skābekļa mijiedarbības pārbaudes gāzēm;

viii)

ja skābekļa mijiedarbība E O2 ir lielāka nekā ± 1,5 %, var veikt korektīvus pasākumus, pakāpeniski regulējot gaisa plūsmu (virs un zem ražotāja noteiktajām specifikācijām), degvielas plūsmu un parauga plūsmu;

ix)	skābekļa mijiedarbības pārbaudi atkārto katram jaunam iestatījumam.

4.3.4.   Nemetāna frakcijas atdalītāja (NMC) konversijas efektivitāte

Ja analizē ogļūdeņražus, NMC var izmantot, lai atdalītu no gāzes parauga nemetāna ogļūdeņražus, šajā nolūkā oksidējot visus ogļūdeņražus, izņemot metānu. Ideālā gadījumā metāna konversija ir 0 %, un citiem ogļūdeņražiem, ko pārstāv etāns, tā ir 100 %. NMHC precīzai mērīšanai NMHC emisiju aprēķināšanai nosaka un izmanto abas efektivitātes (sk. 4. papildinājuma 9.2. punktu). Nav nepieciešams noteikt metāna konversijas efektivitāti, ja NMC-FID kalibrē saskaņā ar 4. papildinājuma 9.2. punkta b) metodi, laižot metāna/gaisa kalibrēšanas gāzi caur NMC.

a)	Metāna konversijas efektivitāte Metāna kalibrēšanas gāzi laiž caur FID, apejot un neapejot NMC; reģistrē abas koncentrācijas. Metāna efektivitāti nosaka šādi: kur: cHC(w/NMC) ir HC koncentrācija, CH4 plūstot caur NMC (ppmC1); cHC(w/o NMC) ir HC koncentrācija, CH4 neplūstot caur NMC (ppmC1).

b)	Etāna konversijas efektivitāte Etāna kalibrēšanas gāzi laiž caur FID, apejot un neapejot NMC; reģistrē abas koncentrācijas. Etāna efektivitāti nosaka šādi: kur: c HC(w/NMC) ir HC koncentrācija, C2H6 plūstot caur NMC (ppmC1); c HC(w/o NMC) ir HC koncentrācija, C2H6 neplūstot caur NMC (ppmC1).

4.3.5.   Mijiedarbības ietekme

a)   Vispārīgi

Analizatora rādījumu var ietekmēt gāzes, kas netiek analizētas. Mijiedarbības ietekmi un analizatoru pareizu funkcionalitāti pārbauda analizatora ražotājs pirms laišanas tirgū vismaz reizi katram analizatora tipam vai b) līdz f) punktā minētajai ierīcei.

b)   CO analizatora mijiedarbības pārbaude

Ūdens un CO2 var ietekmēt CO analizatora mērījumus. Tāpēc CO2 kontroles gāzi, kuras koncentrācija ir 80–100 % no testa laikā izmantotā CO analizatora maksimālā darbības diapazona pilnas skalas, barbotē caur ūdeni istabas temperatūrā un reģistrē analizatora reakciju. Analizatora reakcija nav vairāk nekā 2 % no vidējās CO koncentrācijas, kas sagaidāma parastā braukšanas testā vai ± 50 ppm, izvēloties lielāko vērtību. H2O un CO2 mijiedarbības pārbaudi var veikt kā atsevišķas procedūras. Ja H2O un CO2 līmenis, ko izmanto mijiedarbības pārbaudei, ir lielāks nekā testa laikā paredzamais maksimālais līmenis, katru novēroto mijiedarbības vērtību proporcionāli samazina, reizinot novēroto mijiedarbību ar testa laikā paredzamās maksimālās koncentrācijas vērtības un šajā pārbaudē izmantotās faktiskās koncentrācijas vērtības attiecību. Var tikt veiktas atsevišķas mijiedarbības pārbaudes, kurās H2O koncentrācijas ir zemākas nekā testa laikā paredzamā maksimālā koncentrācija, un novēroto H2O mijiedarbību proporcionāli palielina, reizinot novēroto mijiedarbību ar testa laikā paredzamo maksimālās H2O koncentrācijas vērtības un šajā pārbaudē izmantotās koncentrācijas faktiskās vērtības attiecību. Abu proporcionāli koriģēto mijiedarbību vērtību summa atbilst šajā punktā noteiktajai pielaidei.

c)   NOX analizatora slāpēšanas pārbaude

Divas gāzes, kas ir svarīgas saistībā ar CLD un HCLD analizatoriem, ir CO2 un ūdens tvaiks. Slāpēšanas reakcija uz šīm gāzēm ir proporcionāla gāzu koncentrācijām. Testā noskaidro slāpēšanu pie augstākajām koncentrācijām, kas paredzamas testa laikā. Ja CLD un HCLD analizatori izmanto slāpēšanas kompensācijas algoritmus, kuros izmanto H2O vai CO2 mērījumu analizatoru vai abus, slāpēšanu novērtē, kad šie analizatori ir aktīvi, un piemērojot kompensācijas algoritmus.

i)   CO2 slāpēšanas pārbaude

Caur NDIR analizatoru laiž cauri CO2 kontroles gāzi, kuras koncentrācija ir no 80 % līdz 100 % no maksimālā darbības diapazona; CO2 vērtību reģistrē kā A. CO2 kontroles gāzi pēc tam atšķaida līdz aptuveni 50 % ar NO kontroles gāzi un laiž cauri NDIR un CLD vai HCLD; CO2 un NO vērtības reģistrē kā attiecīgi B un C. Pēc tam CO2 gāzes plūsmu noslēdz un caur CLD vai HCLD laiž tikai NO kontroles gāzi; NO vērtību reģistrē kā D. Slāpēšanas procentuālo vērtību aprēķina šādi:

kur:

A	ir neatšķaidītās CO2 koncentrācija, kas izmērīta ar NDIR ( %);
B	ir atšķaidītās CO2 koncentrācija, kas izmērīta ar NDIR ( %);
C	ir atšķaidītās NO koncentrācija, kas izmērīta ar CLD vai HCLD (ppm);
D	ir neatšķaidītās NO koncentrācija, kas izmērīta ar CLD vai HCLD (ppm).

Ir atļauts izmantot alternatīvas metodes CO2 un NO kontroles gāzu atšķaidīšanai un vērtību izteikšanai kvantitatīvi, piemēram, dinamisko sajaukšanu/samaisīšanu, ja tam piekrīt apstiprinātājiestāde.

ii)   Ūdens slāpēšanas pārbaude

Šo pārbaudi piemēro tikai mitras gāzes koncentrācijas mērījumiem. Ūdens slāpēšanas aprēķinā ņem vērā NO kontroles gāzes atšķaidīšanu ar ūdens tvaiku un ūdens tvaika koncentrācijas proporcionālu izmaiņu gāzu maisījumā līdz koncentrācijas līmeņiem, kas paredzami emisiju testā. Caur CLD vai HCLD laiž NO kontroles gāzi ar koncentrāciju no 80 % līdz 100 % no parasta darbības diapazona pilnas skalas; NO vērtību reģistrē kā D. Pēc tam NO kontroles gāzi barbotē caur ūdeni istabas temperatūrā un laiž caur CLD vai HCLD; NO vērtību reģistrē kā C. Analizatora absolūto darba spiedienu un ūdens temperatūru nosaka un reģistrē kā attiecīgi E un F. Nosaka maisījuma piesātinātā tvaika spiedienu, kas atbilst barbotiera ūdens temperatūrai F, un to reģistrē kā G. Gāzu maisījuma ūdens tvaika koncentrāciju H ( %) aprēķina šādi:

Atšķaidītās NO-ūdens tvaika kontroles gāzes paredzamo koncentrāciju reģistrē kā D e pēc tam, kad tā aprēķināta šādi:

Dīzeļdzinēju atgāzēm testā paredzamo maksimālo ūdens tvaiku koncentrāciju atgāzēs ( %) reģistrē kā H m pēc tam, kad tā aplēsta, izmantojot CO2 maksimālo koncentrāciju atgāzēs A, pieņemot, ka degvielas H/C attiecība ir 1,8/1:

Ūdens slāpēšanas procentuālo vērtību aprēķina šādi:

kur:

D e	ir atšķaidīta NO paredzamā koncentrācija (ppm);
C	ir atšķaidīta NO izmērītā koncentrācija (ppm);
H m	ir ūdens tvaika maksimālā koncentrācija ( %);
H	ir ūdens tvaika faktiskā koncentrācija ( %).

iii)   Maksimālā pieļaujamā slāpēšana

Kopējā CO2 un ūdens slāpēšana nepārsniedz 2 % no pilnas skalas.

d)   Slāpēšanas pārbaude NDUV analizatoriem

Ogļūdeņraži un ūdens var ietekmēt NDUV analizatorus, izraisot NOX līdzīgu reakciju. NDUV analizatora ražotājs izmanto šādu procedūru, lai pārliecinātos, ka slāpēšanas ietekme ir ierobežota:

i)	analizatoru un dzesētāju uzstāda atbilstoši ražotāja ekspluatācijas norādēm; būtu jāveic regulējumi, lai optimizētu analizatora un dzesētāja veiktspēju;

ii)	analizatoram veic nulles kalibrēšanu un iestatījuma kalibrēšanu pie koncentrācijas vērtībām, kuras paredzamas emisiju testēšanas laikā;

iii)	izraugās tādu NO2 kalibrēšanas gāzi, kas pēc iespējas precīzāk atbilst maksimālajai NO2 koncentrācijai, kas paredzama emisiju testēšanas laikā;

iv)	NO2 kalibrēšanas gāze pārplūst pie gāzu paraugu ņemšanas zondes, līdz analizatora NOX reakcija ir nostabilizējusies;

v)	aprēķina NOX vidējo koncentrāciju no stabilizētiem nolasījumiem 30 sekunžu periodā un reģistrē kā NOX,ref;

vi)

NO2 kalibrēšanas gāzes plūsmu pārtrauc un paraugu ņemšanas sistēmu piesātina, pārpludinot ar rasas punkta ģeneratora izvadīto gāzi, rasas punktu iestatot uz 50 °C. No rasas punkta ģeneratora izvadītās gāzes ņem paraugus caur paraugu ņemšanas sistēmu un dzesētāju vismaz 10 minūtes, līdz ir sagaidāms, ka dzesētājs atdala konstantu ūdens plūsmas daudzumu;

vii)	kad pabeigts iv) punktā aprakstītais, paraugu ņemšanas sistēmu no jauna pārpludina ar NO2 kalibrēšanas gāzi, kas izmantota NOX,ref noteikšanai, līdz kopējā NOX reakcija ir stabilizējusies;

viii)

aprēķina NOX vidējo koncentrāciju no stabilizētiem nolasījumiem 30 sekunžu periodā un reģistrē kā NOX,m;

ix)	NOX,m koriģē, lai iegūtu NOX,dry, pamatojoties uz atlikušo ūdens tvaiku, kas izgājis caur dzesētāju dzesētāja izplūdes temperatūrā un spiedienā.

Aprēķinātais NOX,dry ir vismaz 95 % no NOX,ref.

e)   Paraugu žāvētājs

Paraugu žāvētājs aizvada ūdeni, kas pretējā gadījumā var ietekmēt NOX mērījumu. Sausiem CLD analizatoriem pierāda, ka pie augstākās paredzamās ūdens tvaika koncentrācijas H m paraugu žāvētājs saglabā CLD mitrumu ≤ 5 g ūdens/kg sausa gaisa (jeb aptuveni 0,8 % H2O), kas ir 100 % relatīvais mitrums pie 3,9 °C un 101,3 kPa jeb aptuveni 25 % relatīvais mitrums pie 25 °C un 101,3 kPa. Atbilstību var pierādīt, mērot temperatūru termiskā paraugu žāvētāja izejā vai mērot mitrumu punktā tieši pirms CLD. Var mērīt arī CLD izplūdes gāzu mitrumu, ja vien vienīgā CLD ieejošā plūsma ir plūsma no paraugu žāvētāja.

f)   NO2 iekļūšana paraugu žāvētājā

Ūdens šķidrā agregātstāvoklī, kas paliek nepareizi konstruētā paraugu žāvētājā, var aizvadīt no parauga NO2. Ja paraugu žāvētāju izmanto kopā ar NDUV analizatoru, pirms kura nav uzstādīts NO2/NO konverters, ūdens var aizvadīt NO2 no parauga pirms NOX mērījuma. Paraugu žāvētājs ļauj izmērīt vismaz 95 % no NO2, kas atrodas ar ūdens tvaiku piesātinātā gāzē un sastāv no maksimālās NO2 koncentrācijas, kādu paredzēts sasniegt transportlīdzekļa testa laikā.

4.4.   Analītiskās sistēmas reakcijas laika pārbaude

Pārbaudot reakcijas laiku, analītiskās sistēmas iestatījumi ir tieši tādi paši kā emisiju testa laikā (t. i., spiediens, plūsmu ātrumi, filtra iestatījumi analizatoros un visi citi parametri, kas ietekmē reakcijas laiku). Reakcijas laiku nosaka, veicot gāzu pārslēgšanu tieši paraugu zondes ieejā. Gāzu pārslēgšana notiek mazāk nekā 0,1 sekundē. Testā izmantotās gāzes rada koncentrācijas izmaiņu, kas ir vismaz 60 % no analizatora pilnas skalas.

Reģistrē katras atsevišķās gāzes sastāvdaļas koncentrāciju. Kavējuma laiku definē kā laiku no gāzu pārslēgšanas (t 0) līdz brīdim, kad reakcija ir 10 % no galīgā nolasījuma (t 10). Kāpumlaiku definē kā laiku starp 10 % un 90 % reakciju no galīgā nolasījuma (t 90 – t 10). Sistēmas reakcijas laiku (t 90) veido kavējuma laiks līdz mērīšanas detektoram un detektora kāpumlaiks.

Lai sinhronizētu analizatora un izplūdes plūsmas signālus, transformēšanas laiku definē kā laiku no izmaiņas (t 0) līdz brīdim, kad reakcija ir 50 % no galīgā nolasījuma (t 50).

Sistēmas reakcijas laiks ir ≤ 12 sekundes ar kāpumlaiku ≤ 3 sekundes visām sastāvdaļām un visos izmantotajos diapazonos. Ja NMHC mērīšanai izmanto NMC, sistēmas reakcijas laiks drīkst pārsniegt 12 sekundes.

5.   GĀZES

5.1.   Vispārīgi

Jāievēro kalibrēšanas gāzu un kontroles gāzu derīguma termiņš. Tīras un jauktas kalibrēšanas un kontroles gāzes atbilst specifikācijām, kas noteiktas ANO EEK Noteikumu Nr. 83 07. grozījumu sērijas 4.a pielikuma 3. papildinājuma 3.1. un 3.2. punktā. Turklāt ir atļauts izmantot NO2 kalibrēšanas gāzi. NO2 kalibrēšanas gāzes koncentrācija ir divu procentu robežās no deklarētās koncentrācijas vērtības. NO daudzums NO2 kalibrēšanas gāzē nepārsniedz 5 % no NO2 satura.

5.2.   Gāzu dalītāji

Lai iegūtu kalibrēšanas un kontroles gāzes, var izmantot gāzu dalītājus, t. i., pareizas sajaukšanas ierīces, kas atšķaida ar attīrītu N2 vai sintētisku gaisu. Gāzu dalītāja precizitāte ir tāda, lai sajaukto kalibrēšanas gāzu koncentrācijas precizitāte būtu ± 2 % robežās. Verifikāciju veic robežās starp 15 % un 50 % no pilnas skalas vērtības katrai kalibrēšanai, ja izmanto gāzu dalītāju. Papildu verifikāciju var veikt ar citu kalibrēšanas gāzi, ja pirmā verifikācija nav izdevusies.

Pēc izvēles gāzu dalītāju var pārbaudīt ar lineāru instrumentu, piemēram, izmantojot NO gāzi apvienojumā ar CLD. Instrumenta iestatījuma vērtību regulē, izmantojot instrumentam tieši pievadītu kontroles gāzi. Gāzu dalītāju pārbauda ar parasti izmantojamajiem iestatījumiem, un nominālvērtību salīdzina ar koncentrāciju, kas izmērīta ar instrumentu. Atšķirība katrā punktā ir ne vairāk kā ± 1 % no koncentrācijas nominālvērtības.

5.3.   Skābekļa mijiedarbības pārbaudes gāzes

Skābekļa mijiedarbības pārbaudes gāzes sastāv no propāna, skābekļa un slāpekļa maisījuma, un propāna koncentrācija tajā ir 350 ± 75 ppmC1. Koncentrāciju nosaka ar gravimetriskajām metodēm, dinamisko sajaukšanu vai visu ogļūdeņražu satura un piemaisījumu hromatogrāfisko analīzi. Skābekļa koncentrācijas skābekļa mijiedarbības pārbaudes gāzēs atbilst 3. tabulā noteiktajām prasībām; atlikusī skābekļa mijiedarbības pārbaudes gāze sastāv no attīrīta slāpekļa.

3. tabula

Skābekļa mijiedarbības pārbaudes gāzes

	Dzinēja tips
	Kompresijaizdedze	Dzirksteļaizdedze
O2 koncentrācija	21 ± 1 %	10 ± 1 %
	10 ± 1 %	5 ± 1 %
	5 ± 1 %	0,5 ± 0,5 %

6.   DAĻIŅU EMISIJU MĒRĪŠANAS ANALIZATORI

Kad daļiņu mērījumi kļūs obligāti, šajā iedaļā tiks noteiktas prasības daļiņu emisiju mērītājiem.

7.   ATGĀZU MASAS PLŪSMAS MĒRĪŠANAS INSTRUMENTI

7.1.   Vispārīgi

Atgāzu masas plūsmas ātruma mērinstrumentu, sensoru vai signālu mērīšanas diapazons un reakcijas laiks atbilst precizitātei, kas nepieciešama atgāzu masas plūsmas ātruma mērīšanai mainīgos un pastāvīgos apstākļos. Instrumentu, sensoru un signālu jutīgums pret triecieniem, vibrāciju, novecošanu, temperatūras un gaisa spiediena izmaiņām, kā arī elektromagnētiskajiem traucējumiem un citu ietekmi saistībā ar transportlīdzekļa un instrumenta darbību ir tāds, lai pēc iespējas mazinātu papildu kļūdas.

7.2.   Instrumentu specifikācijas

Atgāzu masas plūsmas ātrumu nosaka ar tiešu mērījumu metodi, izmantojot jebkuru no šādiem instrumentiem:

a)	Pito tipa plūsmas ierīces;

b)	spiediena krituma ierīces, piemēram, plūsmas mērsprausla (sīkāk sk. ISO 5167);

c)	ultraskaņas plūsmas mērītājs;

d)	vorteksa plūsmas mērītājs.

Katrs atsevišķais atgāzu masas plūsmas mērītājs atbilst 3. punktā noteiktajām linearitātes prasībām. Turklāt instrumenta ražotājs pierāda katra atgāzu masas plūsmas mērītāja atbilstību 7.2.3. līdz 7.2.9. punktā noteiktajām specifikācijām.

Ir pieļaujama atgāzu masas plūsmas ātruma aprēķināšana, pamatojoties uz gaisa plūsmas un degvielas plūsmas mērījumiem, kas iegūti no izsekojami kalibrētiem sensoriem, ja tie atbilst 3. punktā noteiktajām linearitātes prasībām, 8. punktā noteiktajām precizitātes prasībām un ja iegūtais atgāzu masas plūsmas ātrums ir validēts atbilstoši 3. papildinājuma 4. punktam.

Turklāt ir pieļaujamas citas metodes atgāzu masas plūsmas ātruma noteikšanai, kas pamatojas uz tieši neizsekojamu instrumentu un signālu, piemēram, vienkāršotu atgāzu masas plūsmas mērītāju vai ECU izmantošanu, ja iegūtais atgāzu masas plūsmas ātrums atbilst 3. punktā noteiktajām linearitātes prasībām un ir validēts atbilstoši 3. papildinājuma 4. punktam.

7.2.1.   Kalibrēšanas un verifikācijas standarti

Atgāzu masas plūsmas mērītāju mērīšanas veiktspēju verificē ar gaisu vai atgāzēm pret izsekojamu standartu, piemēram, kalibrētu atgāzu plūsmas mērītāju vai pilnas plūsmas atšķaidīšanas tuneli.

7.2.2.   Verifikācijas biežums

Atgāzu masas plūsmas mērītāju atbilstību 7.2.3. un 7.2.9. punktam verificē ne vairāk kā vienu gadu pirms faktiskā testa.

7.2.3.   Precizitāte

Precizitāte, ko definē kā EFM nolasījuma novirzi no atskaites plūsmas vērtības, nepārsniedz ± 2 % no nolasījuma, 0,5 % no pilnas skalas vai ± 1,0 % no maksimālās plūsmas, pie kuras EFM ir kalibrēts, izvēloties lielāko vērtību.

7.2.4.   Pareizums

Pareizums, ko definē kā 2,5 standartnovirzes 10 atkārtotām reakcijām uz konkrētu nominālo plūsmu aptuveni kalibrēšanas diapazona vidū, nepārsniedz ± 1 % no maksimālās plūsmas, pie kuras EFM ir kalibrēts.

7.2.5.   Troksnis

Troksnis, ko definē kā desmit standartnoviržu, katra no kurām aprēķināta no nulles reakcijām, mērītām 30 sekunžu periodā ar konstantu reģistrēšanas frekvenci vismaz 1,0 Hz, divkāršotu vidējo kvadrātisko vērtību, nepārsniedz 2 % no maksimālās kalibrētās plūsmas vērtības. Katrs no 10 mērījumu periodiem mijas ar 30 sekunžu intervālu, kurā EFM ir pakļauts maksimālajai kalibrētajai plūsmai.

7.2.6.   Nulles reakcijas novirze

Nulles reakciju definē kā vidējo reakciju uz nulles plūsmu laika intervālā, kas ir vismaz 30 sekundes. Nulles reakcijas novirzi var verificēt, pamatojoties uz reģistrētajiem primārajiem signāliem, piemēram, spiedienu. Primāro signālu novirze 4 stundu laikā ir mazāka nekā ± 2 % no primārā signāla maksimālās vērtības, kas reģistrēts pie plūsmas, pie kuras EFM ir kalibrēts.

7.2.7.   Iestatījuma reakcijas novirze

Iestatījuma reakciju definē kā vidējo reakciju uz kontroles plūsmu laika intervālā, kas ir vismaz 30 sekundes. Iestatījuma reakcijas novirzi var verificēt, pamatojoties uz reģistrētajiem primārajiem signāliem, piemēram, spiedienu. Primāro signālu novirze 4 stundu laikā ir mazāka nekā ± 2 % no primārā signāla maksimālās vērtības, kas reģistrēts pie plūsmas, pie kuras EFM ir kalibrēts.

7.2.8.   Kāpumlaiks

Atgāzu plūsmas instrumentu kāpumlaikam un metodēm pēc iespējas vajadzētu atbilst gāzu analizatoru kāpumlaikam, kā noteikts 4.2.7. punktā, bet tas nepārsniedz 1 sekundi.

7.2.9.   Reakcijas laika pārbaude

Atgāzu masas plūsmas mērierīču reakcijas laiku nosaka, piemērojot tādus pašus parametrus, kādus piemēro emisiju testam (t. i., spiediens, plūsmas ātrumi, filtra iestatījumi un citi parametri, kas ietekmē reakcijas laiku). Reakcijas laika noteikšanu veic, ievadot gāzi tieši atgāzu masas plūsmas mērītāja ieejā. Gāzes plūsmas pārslēgšana notiek, cik iespējams ātri, bet ļoti ieteicams mazāk nekā 0,1 sekundē. Testā izmantotais gāzes plūsmas ātrums rada plūsmas ātruma izmaiņu, kas ir vismaz 60 % no atgāzu masas plūsmas mērītāja pilnas skalas. Gāzes plūsmu reģistrē. Kavējuma laiku definē kā laiku no gāzes plūsmas pārslēgšanas (t 0) līdz brīdim, kad reakcija sasniedz 10 % (t 10) no galīgā nolasījuma. Kāpumlaiku definē kā laiku starp 10 % un 90 % reakciju no galīgā nolasījuma (t 90 – t 10). Reakcijas laiku (t90 ) definē kā kavējuma laika un kāpumlaika summu. Atgāzu masas plūsmas mērītāja reakcijas laiks (t90 ) ir ≤ 3 sekundes, kad kāpumlaiks (t 90 – t 10) ir ≤ 1 sekundi saskaņā ar 7.2.8. punktu.

8.   SENSORI UN PAPILDU APRĪKOJUMS

Jebkādi sensori un papildu aprīkojums, ko izmanto, lai noteiktu, piemēram, temperatūru, atmosfēras spiedienu, apkārtējā gaisa mitrumu, transportlīdzekļa ātrumu, degvielas plūsmu vai ieplūdes gaisa plūsmu, nemaina vai nepamatoti neietekmē transportlīdzekļa dzinēja un atgāzu pēcapstrādes sistēmas veiktspēju. Sensoru un papildu aprīkojuma precizitāte atbilst 4. tabulas prasībām. Atbilstību 4. tabulas prasībām pierāda ar intervāliem, ko noteicis instrumenta ražotājs, kā noteikts iekšējās revīzijas procedūrās vai saskaņā ar ISO 9000.

4. tabula

Mērījumu parametru precizitātes prasības

Mērījuma parametrs	Precizitāte
Degvielas plūsma (17)	± 1 % no nolasījuma (19)
Gaisa plūsma (17)	± 2 % no nolasījuma
Transportlīdzekļa ātrums attiecībā pret zemi (18)	± 1,0 km/h no absolūtās vērtības
Temperatūras ≤ 600 K	± 2 K no absolūtās vērtības
Temperatūras > 600 K	± 0,4 % no nolasījuma kelvinos
Gaisa spiediens	± 0,2 kPa no absolūtās vērtības
Relatīvais mitrums	± 5 % no absolūtā mitruma vērtības
Absolūtais mitrums	± 10 % no nolasījuma vai 1 g H2O/kg sausa gaisa, izvēloties lielāko vērtību

3. papildinājums

PEMS un neizsekojama atgāzu masas plūsmas ātruma validācija

1.   IEVADS

Šajā papildinājumā ir aprakstītas prasības, lai validētu uzstādītās PEMS funkcionalitāti mainīgos apstākļos, kā arī lai validētu tāda atgāzu masas plūsmas ātruma pareizību, kas iegūts no neizsekojamiem atgāzu masas plūsmas mērītājiem vai aprēķināts, izmantojot ECU signālus.

2.   SIMBOLI

%	–	procenti
#/km	–	skaits kilometrā
a 0	–	regresijas taisnes krustpunkts ar y
a 1	–	regresijas taisnes slīpums
g/km	–	grami kilometrā
Hz	–	hercs
km	–	kilometrs
m	–	metrs
mg/km	–	miligrami kilometrā
r2	–	determinācijas koeficients
x	–	atskaites signāla faktiskā vērtība
y	–	validējamā signāla faktiskā vērtība

3.   PEMS VALIDĀCIJAS PROCEDŪRA

3.1.   PEMS validācijas biežums

Ir ieteicams validēt uzstādīto PEMS vienu reizi katrai PEMS un transportlīdzeklis kombinācijai vai nu pirms testa, vai arī pēc braukšanas testa pabeigšanas. Uzstādīto PEMS saglabā nemainīgu laikā periodā starp braukšanas testu un validāciju.

3.2.   PEMS validācijas procedūra

3.2.1.   PEMS uzstādīšana

PEMS uzstāda un sagatavo saskaņā ar 1. papildinājuma prasībām. Pēc validācijas testa pabeigšanas līdz braukšanas testa sākumam uzstādīto PEMS nedrīkst mainīt.

3.2.2.   Testa apstākļi

Validācijas testu, ciktāl tas piemērojams, veic uz šasijas dinamometra saskaņā ar tipa apstiprinājuma nosacījumiem, ievērojot ANO EEK Noteikumu Nr. 83 07. grozījumu sērijas 4.a pielikuma prasības vai jebkuru citu piemērotu mērījumu metodi. Validācijas testu ir ieteicams veikt, izmantojot pasaules mērogā saskaņoto vieglo transportlīdzekļu testa ciklu (WLTC), kā norādīts ANO EEK Vispārējo tehnisko noteikumu Nr. 15 1. pielikumā. Apkārtējā temperatūra ir diapazonā, kas noteikts šā pielikuma 5.2. punktā.

Atgāzu plūsmu, kuru PEMS ekstrahē validācijas testa laikā, ir ieteicams novadīt atpakaļ uz CVS. Ja tas nav praktiski iespējams, CVS rezultātus koriģē, lai ņemtu vērā ekstrahēto masu. Ja atgāzu masas plūsmas ātrumu validē ar atgāzu masas plūsmas mērītāju, ir ieteicams veikt masas plūsmas ātruma mērījumu kontrolpārbaudi, izmantojot datus, kas iegūti no sensora vai ECU.

3.2.3.   Datu analīze

Kopējās no attāluma atkarīgās emisijas (g/km), kas izmērītas ar laboratorijas aprīkojumu, aprēķina saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 83 07. grozījumu sērijas 4.a pielikumu. Emisijas, kas izmērītas ar PEMS, aprēķina saskaņā ar 4. papildinājuma 9. punktu, summē, lai iegūtu piesārņotāju emisiju kopējo masu (g) un pēc tam dala ar testa attālumu (km), kas iegūts no šasijas dinamometra. Kopējo no attāluma atkarīgo piesārņotāju masu (g/km), kas noteikta ar PEMS un atskaites laboratorijas sistēmu, salīdzina un novērtē atbilstīgi 3.3. punktā noteiktajām prasībām. NOX emisiju mērījumu validēšanai piemēro mitruma korekciju, ievērojot ANO EEK Noteikumu Nr. 83 07. grozījumu sērijas 4.a pielikuma 6.6.5. punktu.

3.3.   Pieļaujamās pielaides PEMS validācijai

PEMS validācijas rezultāti atbilst 1. tabulā norādītajām prasībām. Ja kāda no pieļaujamajām pielaidēm nav ievērota, veic koriģējošas darbības un PEMS validāciju atkārto.

1. tabula

Pieļaujamās pielaides

Parametrs (mērvienība)	Pieļaujamā pielaide
Attālums (km) (20)	± 250 m no laboratorijas atskaites vērtības
THC  (21) (mg/km)	± 15 mg/km vai 15 % no laboratorijas atskaites vērtības, izvēloties lielāko vērtību
CH4  (21) (mg/km)	± 15 mg/km vai 15 % no laboratorijas atskaites vērtības, izvēloties lielāko vērtību
NMHC  (21) (mg/km)	± 20 mg/km vai 20 % no laboratorijas atskaites vērtības, izvēloties lielāko vērtību
PN  (21) (#/km)	(22)
CO (21) (mg/km)	± 150 mg/km vai 15 % no laboratorijas atskaites vērtības, izvēloties lielāko vērtību
CO2 (g/km)	± 10 g/km vai 10 % no laboratorijas atskaites vērtības, izvēloties lielāko vērtību
NOx  (21) (mg/km)	± 15 mg/km vai 15 % no laboratorijas atskaites vērtības, izvēloties lielāko vērtību

4.   AR NEIZSEKOJAMIEM INSTRUMENTIEM UN SENSORIEM NOTEIKTAS ATGĀZU MASAS PLŪSMAS ĀTRUMA VALIDĀCIJAS PROCEDŪRA

4.1.   Validācijas biežums

Papildus 2. papildinājuma 3. punktā noteikto linearitātes prasību izpildei stabilos apstākļos neizsekojamu atgāzu masas plūsmas mērītāju linearitāti vai no neizsekojamiem sensoriem vai ECU aprēķināta atgāzu masas plūsmas ātruma linearitāti mainīgos apstākļos validē katram testa transportlīdzeklim, izmantojot kalibrētu atgāzu masas plūsmas mērītāju vai CVS. Validācijas testa procedūru var veikt bez PEMS uzstādīšanas, bet kopumā tajā ievēro prasības, kas noteiktas ANO EEK Noteikumu Nr. 83 07. grozījumu sērijas 4.a pielikumā, un 1. papildinājumā noteiktās prasības, kas attiecas uz atgāzu masas plūsmas mērītājiem.

4.2.   Validācijas procedūra

Validācijas testu veic uz šasijas dinamometra saskaņā ar tipa apstiprinājuma nosacījumiem, ciktāl tie piemērojami, ievērojot ANO EEK Noteikumu Nr. 83 07. grozījumu sērijas 4.a pielikuma prasības. Testa cikls ir pasaules mērogā saskaņoto vieglo transportlīdzekļu testa cikls (WLTC), kā norādīts ANO EEK Vispārējo tehnisko noteikumu Nr. 15 1. pielikumā. Atskaitei izmanto izsekojami kalibrētu plūsmas mērītāju. Apkārtējā temperatūra var būt diapazonā, kas noteikts šā pielikuma 5.2. punktā. Atgāzu masas plūsmas mērītāja uzstādīšana un testa izpilde atbilst šā pielikuma 1. papildinājuma 3.4.3. punktā noteiktajai prasībai.

Linearitātes validēšanai veic šādus aprēķinus:

a)	koriģē validējamo signālu un atskaites signālu laiku, ciktāl piemērojams, ievērojot 4. papildinājuma 3. punkta noteikumus;

b)	punktus zem 10 % no plūsmas maksimālās vērtības no turpmākas analīzes izslēdz;

c)

ar pastāvīgu frekvenci vismaz 1,0 Hz validējamo signālu un atskaites signālu korelē, izmantojot šādu piemērotāko vienādojumu: y = a 1 x + a 0 kur: y ir validējamā signāla faktiskā vērtība; a 1 ir regresijas taisnes slīpums; x ir atskaites signāla faktiskā vērtība; a 0 ir regresijas taisnes krustpunkts ar y. Katram mērījumu parametram un sistēmai nosaka y pret x sagaidāmās vērtības standartkļūdu (SEE) un determinācijas koeficientu (r2).

d)	lineārās regresijas parametri atbilst 2. tabulā noteiktajām prasībām.

4.3.   Prasības

Ievēro 2. tabulā noteiktās linearitātes prasības. Ja kāda no pieļaujamajām pielaidēm nav ievērota, veic koriģējošas darbības un validāciju atkārto.

2. tabula

Linearitātes prasības aprēķinātai un izmērītai atgāzu masas plūsmai

Mērījumu parametrs/sistēma	a0	Slīpums a1	Standartkļūda SEE	Determinācijas koeficients r2
Atgāzu masas plūsma	0,0 ± 3,0 kg/h	1,00 ± 0,075	≤ 10 % maks.	≥ 0,90

4. papildinājums

Emisiju noteikšana

1.   IEVADS

Šajā papildinājumā ir aprakstīta procedūra, ar kuru nosaka momentānās masas un daļiņu skaita emisijas (g/s; #/s), kas izmantojamas, lai pēc tam izvērtētu testa braucienu un aprēķinātu emisiju galīgo rezultātu, kā aprakstīts 5. un 6. papildinājumā.

2.   APZĪMĒJUMI

%	–	procenti
<	–	mazāks nekā
#/s	–	skaits sekundē
α	–	ūdeņraža molārā attiecība (H/C)
β	–	oglekļa molārā attiecība (C/C)
γ	–	sēra molārā attiecība (S/C)
δ	–	slāpekļa molārā attiecība (N/C)
Δtt,i	–	analizatora transformācijas laiks t (s)
Δtt,m	–	atgāzu masas plūsmas mērītāja transformācijas laiks t (s)
ε	–	skābekļa molārā attiecība (O/C)
r e	–	atgāzu blīvums
r gas	–	atgāzu sastāvdaļas “gas” (gāze) blīvums
l	–	gaisa pārpalikuma attiecība
l i	–	gaisa pārpalikuma momentānā attiecība
A/F st	–	gaisa/degvielas stehiometriskā attiecība (kg/kg)
°C	–	Celsija grāds
c CH4	–	metāna koncentrācija
c CO	–	sausa CO koncentrācija ( %)
c CO2	–	sausa CO2 koncentrācija ( %)
c dry	–	piesārņotāja sausā koncentrācija, izteikta ppm vai tilpuma procentos
c gas,i	–	atgāzu sastāvdaļas “gas” (gāze) momentānā koncentrācija (ppm)
c HCw	–	mitra HC koncentrācija (ppm)
c HC(w/NMC)	–	HC koncentrācija ar CH4 vai C2H6, kas plūst caur NMC (ppmC1)
c HC(w/oNMC)	–	HC koncentrācija ar CH4 vai C2H6, kas neplūst caur NMC (ppmC1)
c i,c	–	laikā koriģēta i sastāvdaļas koncentrācija (ppm)
c i,r	–	i sastāvdaļas koncentrācija (ppm) atgāzēs
c NMHC	–	nemetāna ogļūdeņražu koncentrācija
c wet	–	piesārņotāja mitrā koncentrācija, izteikta ppm vai tilpuma procentos
E E	–	etāna efektivitāte
E M	–	metāna efektivitāte
g	–	grams
g/s	–	grams sekundē
H a	–	ieplūdes gaisa mitrums (g ūdens uz kg sausa gaisa)
i	–	mērījuma numurs
kg	–	kilograms
kg/h	–	kilograms stundā
kg/s	–	kilograms sekundē
k w	–	sauss–mitrs korekcijas koeficients
m	–	metrs
m gas,i	–	atgāzu sastāvdaļas “gas” (gāze) masa (g/s)
qm aw,i	–	ieplūdes gaisa masas plūsmas momentānais ātrums (kg/s)
q m,c	–	laikā koriģēts atgāzu masas plūsmas ātrums (kg/s)
qm ew,i	–	atgāzu masas plūsmas momentānais ātrums (kg/s)
qm f,i	–	degvielas masas plūsmas momentānais ātrums (kg/s)
q m,r	–	nekoriģēts atgāzu masas plūsmas ātrums (kg/s)
r	–	savstarpējās korelācijas koeficients
r2	–	determinācijas koeficients
r h	–	ogļūdeņražu reakcijas koeficients
apgr./min	–	apgriezienu skaits minūtē
s	–	sekunde
u gas	–	atgāzu sastāvdaļas “gas” (gāze) u vērtība

3.   PARAMETRU LAIKA KOREKCIJA

Lai pareizi aprēķinātu no attāluma atkarīgas emisijas, veic reģistrēto sastāvdaļu koncentrāciju, atgāzu masas plūsmas ātruma, transportlīdzekļa ātruma un citu transportlīdzekļa datu laika korekciju. Lai atvieglotu laika korekciju, sinhronizējamos datus reģistrē vai nu vienā datu reģistrēšanas ierīcē, vai arī ar sinhronizētu laika zīmogu, ievērojot 1. papildinājuma 5.1. punktu. Laika korekciju un parametru sinhronizēšanu veic, ievērojot 3.1. līdz 3.3. punktā aprakstīto secību.

3.1.   Sastāvdaļu koncentrāciju laika korekcija

Visu reģistrēto sastāvdaļu koncentrācijām veic laika korekciju, izmantojot reverso nobīdi saskaņā ar attiecīgo analizatoru transformācijas laikiem. Analizatoru transformācijas laiku nosaka atbilstīgi 2. papildinājuma 4.4. punktam:

c i,c (t – Δt t,i ) = c i,r (t)

kur:

c i,c	ir sastāvdaļas i laikā koriģēta koncentrācija kā laika t funkcija;
c i,r	ir sastāvdaļas i nekoriģēta koncentrācija kā laika t funkcija;
Δtt,i	ir analizatora, ar kuru mēra komponentu i, transformācijas laiks t.

3.2.   Atgāzu masas plūsmas ātruma laika korekcija

Atgāzu masas plūsmas ātrumu, kas mērīts ar atgāzu plūsmas mērītāju, koriģē laikā ar reverso nobīdi atbilstoši atgāzu masas plūsmas mērītāja transformācijas laikam. Masas plūsmas mērītāja transformācijas laiku nosaka atbilstīgi 2. papildinājuma 4.4.9. punktam:

q m,c (t – Δt t,m ) = qm ,r (t)

kur:

q m,c	ir laikā koriģēts atgāzu masas plūsmas ātrums kā laika t funkcija;
q m,r	ir nekoriģēts atgāzu masas plūsmas ātrums kā laika t funkcija;
Δtt,m	ir atgāzu masas plūsmas mērītāja transformācijas laiks t.

Ja atgāzu masas plūsmas ātrumu nosaka, izmantojot ECU datus vai sensoru, ņem vērā papildu transformācijas laiku, ko iegūst ar savstarpēju korelāciju starp aprēķināto atgāzu masas plūsmas ātrumu un atgāzu masas plūsmas ātrumu, kas izmērīts, ievērojot 3. papildinājuma 4. punktu.

3.3.   Transportlīdzekļa datu sinhronizācija

Citus datus, kas iegūti no sensora vai ECU, sinhronizē, izmantojot savstarpēju korelāciju ar piemērotiem emisiju datiem (piemēram, sastāvdaļas koncentrācijas).

3.3.1.   Transportlīdzekļa ātrums no dažādiem avotiem

Lai sinhronizētu transportlīdzekļa ātrumu un atgāzu masas plūsmas ātrumu, vispirms ir jānosaka vieni derīgi ātruma dati. Ja transportlīdzekļa ātrums ir iegūts no vairākiem avotiem (piemēram, GPS, sensora vai ECU), ātruma vērtības sinhronizē, izmantojot savstarpēju korelāciju.

3.3.2.   Transportlīdzekļa ātrums ar atgāzu masas plūsmas ātrumu

Transportlīdzekļa ātrumu sinhronizē ar atgāzu masas plūsmas ātrumu, izmantojot savstarpējo korelāciju starp atgāzu masas plūsmas ātrumu un transportlīdzekļa ātruma un pozitīvā paātrinājuma reizinājumu.

3.3.3.   Papildu signāli

Tādu signālu sinhronizāciju, kuru vērtības mainās lēni un nelielā vērtību diapazonā, piemēram, apkārtējā temperatūra, var neveikt.

4.   AUKSTĀ IEDARBINĀŠANA

Aukstās iedarbināšanas periods aptver pirmās 5 minūtes pēc iekšdedzes dzinēja sākotnējās iedarbināšanas. Ja dzesētāja temperatūru var ticami noteikt, aukstās iedarbināšanas periods beidzas, kad dzesētāja temperatūra pirmo reizi ir sasniegusi 343 K (70 °C), bet ne vēlāk kā 5 minūtes pēc dzinēja sākotnējās iedarbināšanas. Reģistrē aukstās iedarbināšanas emisijas.

5.   EMISIJU MĒRĪJUMI DZINĒJA APTURĒŠANAS LAIKĀ

Reģistrē jebkādas momentānās emisijas vai atgāzu plūsmas mērījumus, kas iegūti, kamēr iekšdedzes dzinējs ir izslēgts. Pēc tam ar atsevišķu darbību reģistrētās vērtības iestata uz nulli, izmantojot datu pēcapstrādi. Iekšdedzes dzinēju uzskata par izslēgtu, ja ir spēkā divi no šādiem kritērijiem: reģistrētais dzinēja apgriezienu skaits ir < 50 apgr./min; atgāzu masas plūsmas ātruma mērījums < 3 kg/h; izmērītais atgāzu masas plūsmas ātrums samazinās līdz < 15 % no stabila atgāzu masas plūsmas ātruma tukšgaitā.

6.   TRANSPORTLĪDZEKĻA ATRAŠANĀS AUGSTUMA KONSEKVENCES PĀRBAUDE

Gadījumā, ja pastāv pamatotas šaubas par to, ka brauciens ir veikts, pārsniedzot III.A pielikuma 5.2. punktā noteikto pieļaujamo augstumu un ja augstums ir mērīts tikai ar GPS, pārbauda GPS augstuma datu konsekvenci un, ja nepieciešams, ievieš korekcijas. Datu konsekvenci pārbauda, salīdzinot no GPS iegūtos ģeogrāfiskā platuma, ģeogrāfiskā garuma un augstuma datus ar digitāla reljefa modeļa vai atbilstoša mēroga topogrāfiskās kartes augstuma datiem. Mērījumus, kas no topogrāfiskā kartē attēlota augstuma atšķiras par vairāk nekā 40 m, manuāli koriģē un marķē.

7.   AR GPS NOTEIKTĀ TRANSPORTLĪDZEKĻA ĀTRUMA KONSEKVENCES PĀRBAUDE

Ar GPS noteikta transportlīdzekļa ātruma konsekvenci pārbauda, aprēķinot un salīdzinot kopējo brauciena attālumu ar atskaites mērījumiem, kas iegūti vai nu no sensora, validēta ECU vai, kā alternatīva, no digitālas ceļu kartes vai topogrāfiskās kartes. Acīmredzamas GPS datu kļūdas obligāti jālabo, piemēram, pirms konsekvences pārbaudes, piemērojot deducētās izskaitļošanas sensoru. Oriģinālo un nekoriģēto datni saglabā, un visus koriģētos datus marķē. Koriģētie dati nepārsniedz 120 s nepārtrauktu laika periodu vai 300 sekunžu laika periodu kopā. Brauciena kopējais attālums, kas aprēķināts, izmantojot koriģētos GPS datus, neatšķiras no atskaites attāluma vairāk kā par 4 %. Ja GPS dati neatbilst šīm prasībām un nav pieejams neviens cits uzticams ātruma avots, testa rezultātus anulē.

8.   EMISIJU KORIĢĒŠANA

8.1.   Sausā–mitrā koriģēšana

Ja ir mērītas sausās emisijas, izmērītās koncentrācijas konvertē uz mitrajām, izmantojot šādu formulu:

c wet= k w· c dry

kur:

c wet	ir piesārņotāja mitrā koncentrācija, izteikta ppm vai tilpuma procentos;
c dry	ir piesārņotāja sausā koncentrācija, izteikta ppm vai tilpuma procentos;
k w	ir sauss–mitrs korekcijas koeficients.

k w aprēķināšanai izmanto šādu vienādojumu:

kur:

kur:

H a	ir ieplūdes gaisa mitrums (g ūdens uz kg sausa gaisa);
c CO2	ir sausa CO2 koncentrācija ( %);
c CO	ir sausa CO koncentrācija ( %);
α	ūdeņraža molārā attiecība.

8.2.   NOx korekcija attiecībā uz apkārtējā gaisa mitrumu un temperatūru

NOx emisijas nekoriģē attiecībā uz apkārtējā gaisa temperatūru un mitrumu.

9.   ATGĀZU MOMENTĀNO GĀZVEIDA SASTĀVDAĻU NOTEIKŠANA

9.1.   Ievads

Sastāvdaļas nekoriģētās atgāzēs mēra ar mērījumu un paraugu ņemšanas analizatoriem, kas aprakstīti 2. papildinājumā. Attiecīgo sastāvdaļu nekoriģētās koncentrācijas mēra saskaņā ar 1. papildinājumu. Datiem veic laika korekciju un tos sinhronizē atbilstīgi 3. punktam.

9.2.    NMHC un CH4 koncentrāciju aprēķināšana

Metāna mērīšanai, izmantojot NMC-FID, NMHC aprēķināšana ir atkarīga no kalibrēšanas gāzes/metodes, ko izmanto nulles/iestatīšanas kalibrēšanas koriģēšanai. Ja FID izmanto THC mērīšanai bez NMC, to kalibrē ar propānu/gaisu vai propānu/N2 parastā veidā. FID kalibrēšanai virknē ar NMC ir pieļaujamas šādas metodes:

a)	kalibrēšanas gāze, kas sastāv no propāna/gaisa, neplūst caur NMC;

b)	kalibrēšanas gāze, kas sastāv no metāna/gaisa, plūst caur NMC.

Ļoti ieteicams kalibrēt metāna FID ar metānu/gaisu caur NMC.

Izmantojot a) metodi, CH4 un NMHC koncentrāciju aprēķina šādi:

b) gadījumā CH4 un NMHC koncentrāciju aprēķina šādi:

kur:

c HC(w/oNMC)	ir HC koncentrācija ar CH4 vai C2H6, kas neplūst caur NMC (ppmC1);
c HC(w/NMC)	ir HC koncentrācija ar CH4 vai C2H6, kas plūst caur NMC (ppmC1);
r h	ir ogļūdeņražu reakcijas koeficients, kā noteikts 2. papildinājuma 4.3.3. punkta
E M	ir metāna efektivitāte, kā noteikts 2. papildinājuma 4.3.4. punkta a)
E E	ir etāna efektivitāte, kā noteikts 2. papildinājuma 4.3.4. punkta b) apakšpunktā.

Ja metāna FID ir kalibrēts caur atdalītāju b) metode), tad metāna konversijas efektivitāte, kā noteikts 2. papildinājuma 4.3.4. punkta a) apakšpunktā, ir nulle. Blīvums, ko izmanto NMHC masas aprēķiniem, ir vienāds visu ogļūdeņražu blīvumu pie 273,15 K un 101,325 kPa un ir atkarīgs no degvielas.

10.   ATGĀZU MASAS PLŪSMAS NOTEIKŠANA

10.1.   Ievads

Momentāno masas emisiju aprēķinam saskaņā ar 11. un 12. punktu ir nepieciešams noteikt atgāzu masas plūsmas ātrumu. Atgāzu masas plūsmas ātrumu nosaka ar vienu no tiešo mērījumu metodēm, kas noteiktas 2. papildinājuma 7.2. punktā. Kā alternatīva ir pieļaujama atgāzu masas plūsmas ātrumu aprēķināšana, kā aprakstīts 10.2. līdz 10.4. punktā.

10.2.   Aprēķinu metode, izmantojot gaisa masas plūsmas ātrumu un degvielas masas plūsmas ātrumu

Atgāzu masas plūsmas momentāno ātrumu var aprēķināt no gaisa masas plūsmas ātruma un degvielas masas plūsmas ātruma šādi:

q mew,i = q maw,i + q mf,i

kur:

qm ew,i	ir atgāzu masas plūsmas momentānais ātrums (kg/s);
qm aw,i	ir ieplūdes gaisa masas plūsmas momentānais ātrums (kg/s);
qm f,i	ir degvielas masas plūsmas momentānais ātrums (kg/s).

Ja gaisa masas plūsmas ātrumu un degvielas masas plūsmas ātrumu vai atgāzu masas plūsmas ātrumu nosaka no ECU reģistrētiem datiem, aprēķinātais atgāzu masas plūsmas momentānais ātrums atbilst linearitātes prasībām, kas atgāzu masas plūsmas ātrumam noteiktas 2. papildinājuma 3. punktā, un validācijas prasībām, kas noteiktas 3. papildinājuma 4.3. punktā.

10.3.   Aprēķinu metode, izmantojot gaisa masas plūsmu un gaisa/degvielas attiecību

Atgāzu masas plūsmas momentāno ātrumu var aprēķināt no gaisa masas plūsmas ātruma un gaisa/degvielas attiecības šādi:

kur:

kur:

qm aw,i	ir ieplūdes gaisa masas plūsmas momentānais ātrums (kg/s);
A/F st	ir gaisa/degvielas stehiometriskā attiecība (kg/kg);
l i	ir momentānais gaisa pārpilnības koeficients;
c CO2	ir sausa CO2 koncentrācija ( %);
c CO	ir sausa CO koncentrācija (ppm);
c HCw	ir mitra HC koncentrācija (ppm);
α	ir ūdeņraža molārā attiecība (H/C);
β	ir oglekļa molārā attiecība (C/C);
γ	ir sēra molārā attiecība (S/C);
δ	ir slāpekļa molārā attiecība (N/C);
ε	ir skābekļa molārā attiecība (O/C).

Koeficienti attiecas uz degvielas Cβ Hα Oε Nδ Sγ ar β = 1 uz oglekli bāzētām degvielām. HC emisiju koncentrācija parasti ir zema un to var neņemt vērā, aprēķinot l i.

Ja gaisa masas plūsmas ātrumu un gaisa/degvielas attiecību nosaka no ECU reģistrētiem datiem, aprēķinātais atgāzu masas plūsmas momentānais ātrums atbilst linearitātes prasībām, kas atgāzu masas plūsmas ātrumam noteiktas 2. papildinājuma 3. punktā, un validācijas prasībām, kas noteiktas 3. papildinājuma 4.3. punktā.

10.4.   Aprēķinu metode, izmantojot degvielas masas plūsmu un gaisa/ degvielas attiecību

Atgāzu masas plūsmas momentāno ātrumu var aprēķināt no degvielas plūsmas un gaisa/degvielas attiecības (aprēķinot ar A/Fst un l i saskaņā ar 10.3. punktu) šādi:

q mew,i = q mf,i × (1 + A/F st × λ i)

Aprēķinātais atgāzu masas plūsmas momentānais ātrums atbilst linearitātes prasībām, kas atgāzu masas plūsmas ātrumam noteiktas 2. papildinājuma 3. punktā, un validācijas prasībām, kas noteiktas 3. papildinājuma 4.3. punktā.

11.   MASAS MOMENTĀNO EMISIJU APRĒĶINĀŠANA

Masas momentānās emisijas (g/s) nosaka, reizinot attiecīgā piesārņotāja momentāno koncentrāciju (ppm) ar atgāzu masas plūsmas momentāno ātrumu (kg/s), abas šīs vērtības koriģējot un sinhronizējot ar transformācijas laiku, un attiecīgo u vērtību no 1. tabulas. Ja veic sausos mērījumus, pirms veikt turpmākus aprēķinus, sastāvdaļu momentānajām koncentrācijām piemēro sauss-mitrs korekciju saskaņā ar 8.1. punktu. Attiecīgos gadījumos negatīvas momentānās emisijas vērtības izmanto visos turpmākajos datu novērtējumos. Visus starpposma rezultātu zīmīgos ciparus izmanto momentāno emisiju aprēķinā. Izmanto šādu vienādojumu:

m gas,i = u gas · c gas,i · q mew,i

kur:

m gas,i	ir atgāzu sastāvdaļas “gas” (gāze) masa (g/s);
u gas	ir atgāzu sastāvdaļas “gas” (gāze) blīvuma un kopējā atgāzu blīvuma attiecība, kā uzskaitīts 1. tabulā;
c gas,i	ir atgāzu sastāvdaļas “gas” (gāze) izmērītā koncentrācija izplūdē; (ppm);
qm ew,i	ir izmērītais atgāzu masas plūsmas ātrums (kg/s);
gas	ir attiecīgā sastāvdaļa;
i	mērījuma numurs.

1. tabula

Nekoriģētas atgāzu u vērtības, kas norāda attiecību starp atgāzes sastāvdaļas vai piesārņotāja i blīvumu (kg/m3) un atgāzu blīvumu (kg/m3)  (28)

Degviela	ρ e (kg/m3)	Sastāvdaļa vai piesārņotājs i
		NOx	CO	HC	CO2	O2	CH4
		ρ gas (kg/m3)
		2,053	1,250	(23)	1,9636	1,4277	0,716
		u gas  (24)  (28)
Dīzeļdegviela (B7)	1,2943	0,001586	0,000966	0,000482	0,001517	0,001103	0,000553
Etanols (ED95)	1,2768	0,001609	0,000980	0,000780	0,001539	0,001119	0,000561
CNG  (25)	1,2661	0,001621	0,000987	0,000528 (26)	0,001551	0,001128	0,000565
Propāns	1,2805	0,001603	0,000976	0,000512	0,001533	0,001115	0,000559
Butāns	1,2832	0,001600	0,000974	0,000505	0,001530	0,001113	0,000558
LPG  (27)	1,2811	0,001602	0,000976	0,000510	0,001533	0,001115	0,000559
Benzīns (E10)	1,2931	0,001587	0,000966	0,000499	0,001518	0,001104	0,000553
Etanols (E85)	1,2797	0,001604	0,000977	0,000730	0,001534	0,001116	0,000559

12.   DAĻIŅU SKAITA MOMENTĀNO EMISIJU APRĒĶINĀŠANA

Kad šādi mērījumi kļūs obligāti, šajā iedaļā tiks noteiktas prasības daļiņu skaita momentāno emisiju aprēķināšanai.

13.   DATU ZIŅOŠANA UN APMAIŅA

Datu apmaiņa notiek starp mērījumu sistēmām un datu novērtēšanas programmatūru, izmantojot standartizētu ziņošanas datni, kā noteikts 8. papildinājuma 2. punktā. Datu jebkādu priekšapstrādi (piemēram, laika koriģēšana saskaņā ar 3. punktu vai GPS transportlīdzekļa ātruma signāla koriģēšana saskaņā ar 7. punktu) veic ar mērījumu sistēmu kontroles programmatūru un pabeidz, pirms tiek ģenerēts datu ziņošanas datne. Ja datus koriģē vai apstrādā pirms to ievadīšanas datu ziņošanas datnē, oriģinālos izejas datus saglabā kvalitātes nodrošināšanas un kontroles vajadzībām. Starpvērtību noapaļošana nav atļauta. Tā vietā starpvērtības momentāno emisiju aprēķināšanā (g/s; #/s) izmanto tādas, kā tās saņemtas no analizatora, plūsmas mērinstrumenta, sensora vai ECU.

5. papildinājums

Brauciena dinamisko apstākļu verifikācija ar 1. metodi (slīdošais vidējošanas intervāls)

1.   IEVADS

Slīdošā vidējošanas intervāla metode sniedz ieskatu tajā, kādas ir emisijas reālos braukšanas apstākļos (RDE), kas tiek radītas testa laikā zināmā mērogā. Tests ir iedalīts apakšdaļās (intervālos), un statistiskās apstrādes mērķis ir identificēt intervālus, kuri ir piemēroti transportlīdzekļa RDE rezultātu novērtēšanai.

Šo intervālu “normalitātes” analīzi veic, salīdzinot no attāluma atkarīgās CO2 emisijas (29) ar atskaites līkni. Tests ir pabeigts, kad tiek iegūts pietiekams skaits normālo intervālu dažādos ātruma diapazonos (pilsēta, ārpus pilsētas, automaģistrāle).

1. posms.	Datu segmentācija un aukstās iedarbināšanas emisiju izslēgšana.
2. posms.	Emisiju aprēķināšana apakšdaļās jeb “intervālos” (3.1. punkts).
3. posms.	Normālo intervālu identificēšana (4. punkts).
4. posms.	Testa pabeigtības un normalitātes verifikācija (5. punkts).
5. posms.	Emisiju aprēķināšana, izmantojot normālos intervālus (6. punkts).

2.   APZĪMĒJUMI, PARAMETRI UN MĒRVIENĪBAS

Indekss i attiecas uz laika soli.

Indekss j attiecas uz intervālu.

Indekss k attiecas uz kategoriju (t=kopā, u=pilsēta, r=ārpus pilsētas, m=automaģistrāle) vai uz CO2 raksturlīkni (cc).

Indekss “gas” (gāze) attiecas uz reglamentētām atgāzu sastāvdaļām (piem., NOx, CO, PN).

Δ	–	starpība
≥	–	lielāks vai vienāds
#	–	skaits
%	–	procenti
≤	–	mazāks vai vienāds
a 1, b 1	–	CO2 raksturlīknes koeficienti
a 2, b 2	–	CO2 raksturlīknes koeficienti
dj	–	intervālā j ietvertais attālums (km)
fk	–	svēruma koeficienti pilsētas, ārpuspilsētas vai automaģistrāles daļai
h	–	intervālu atšķirība no CO2 raksturlīknes ( %)
hj	–	intervāla j atšķirība no CO2 raksturlīknes ( %)
	–	nozīmīguma pakāpes indekss pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļai un visam braucienam
k 11, k 12	–	svēruma funkcijas koeficienti
k 21, k 21	–	svēruma funkcijas koeficienti
M CO2,ref	–	CO2 atskaites masa (g)
Mgas	–	atgāzu sastāvdaļas “gas” (gāze) masa vai daļiņu skaits (g vai #)
Mgas,j	–	atgāzu sastāvdaļas “gas” (gāze) masa vai daļiņu skaits intervālā j (g) vai (#)
Mgas,d	–	atgāzu sastāvdaļas “gas” (gāze) no attāluma atkarīgās emisijas (g/km vai #/km)
Mgas,d,j	–	atgāzu sastāvdaļas “gas” (gāze) no attāluma atkarīgās emisijas intervālā j (g/km vai #/km)
N k	–	intervālu skaits pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļās
P 1, P 2, P 3	–	atskaites punkti
t	–	laiks (s)
t 1,j	–	jth vidējošanas intervāla pirmā sekunde (s)
t 2,j	–	jth vidējošanas intervāla pēdējā sekunde (s)
ti	–	kopējais laiks solī i (s)
t i,j	–	kopējais laiks solī i, ņemot vērā intervālu j (s)
tol 1	–	primārā pielaide attiecībā uz transportlīdzekļa CO2 raksturlīkni ( %)
tol 2	–	sekundārā pielaide attiecībā uz transportlīdzekļa CO2 raksturlīkni ( %)
tt	–	testa ilgums (s)
v	–	transportlīdzekļa ātrums (km/h)
	–	intervālu vidējais ātrums (km/h)
vi	–	faktiskais transportlīdzekļa ātrums laika solī i (km/h)
	–	transportlīdzekļa vidējais ātrums intervālā j (km/h)
	–	vidējais ātrums WLTP cikla zema ātruma posmā
	–	vidējais ātrums WLTP cikla augsta ātruma posmā
	–	vidējais ātrums WLTP cikla ļoti augsta ātruma posmā
w	–	intervālu svēruma koeficients
wj	–	intervāla j svēruma koeficients

3.   SLĪDOŠIE VIDĒJOŠANAS INTERVĀLI

3.1.   Vidējošanas intervālu definīcija

Momentānās emisijas, kuras aprēķina saskaņā ar 4. papildinājumu, iekļauj, izmantojot slīdošā vidējošanas intervāla metodi, kuras pamatā ir CO2 atskaites masa. Aprēķinu princips ir šāds: masas emisiju neaprēķina pilnai datu apakškopām, bet pilnas datu kopas apakšdaļām, kuru garumu nosaka tā, lai tās atbilstu CO2 masai, kuru transportlīdzeklis izdala atskaites laboratorijas ciklā. Slīdošo vidējo vērtību aprēķinus veic ar laika pieaugumu, kas vienāds ar datu ņemšanas frekvenci. Šīs apakškopas, kuras izmanto emisiju datu vidējo vērtību aprēķināšanai, sauc par “vidējošanas intervāliem”. Šajā punktā aprakstīto aprēķinu var veikt, sākot ar pēdējo punktu (apgrieztā secībā) vai no pirmā punkta (no sākuma).

CO2 masas, emisiju un vidējošanas intervāla attāluma aprēķināšanai neizmanto turpmāk minētos datus:

—	mērinstrumentu periodisko verifikāciju un/vai pēc nulles noviržu verifikācijām,

—	aukstās iedarbināšanas emisijas, kas definētas 4. papildinājuma 4.4. punktā,

—	transportlīdzekļa ātrumu pret zemi < 1 km/h,

—	ikvienu testa daļu, kurā iekšdedzes dzinējs ir izslēgts.

Masas (vai daļiņu skaita) emisijas nosaka, M gas,j iekļaujot momentānās emisijas, kuras izteiktas g/s (vai PN gadījumā #/s) un kuras aprēķinātas saskaņā ar 4. papildinājumu.

1. attēls

Transportlīdzekļa ātrums attiecībā pret laiku: transportlīdzekļa vidējās emisijas, sākot no pirmā vidējošanas intervāla

2. attēls

To vidējošanas intervāla definēšana, kuru pamatā ir CO2

masa (t2,j – t1,j ) jth vidējošanas intervāla ilgumu aprēķina šādi:

kur:

ir CO2 masa, kas noteikta laika posmā starp testa sākumu un laiku (ti,j ), (g);

ir puse no CO2 masas (g), ko transportlīdzeklis izdala WLTP ciklā (I tipa tests, tostarp aukstā iedarbināšana).

t 2,j izvēlas tā, lai:

kur Δt ir datu ņemšanas periods.

CO2 masu aprēķina intervālos, iekļaujot momentānās emisijas, kas aprēķinātas atbilstīgi šā pielikuma 4. papildinājumam.

3.2.   Intervāla emisiju un vidējo vērtību aprēķināšana

Turpmāk minētās vērtības aprēķina katram intervālam, kas noteikts saskaņā ar 3.1. punktu:

—	no attāluma atkarīgās emisijas Mgas,d,j visiem pielikumā norādītajiem piesārņotājiem,

—	CO2 no attāluma atkarīgās emisijas MCO2,d,j ,

—	transportlīdzekļa vidējo ātrumu.

4.   INTERVĀLU IZVĒRTĒŠANA

4.1.   Ievads

Testējamā transportlīdzekļa atskaites dinamiskos apstākļus nosaka, pamatojoties uz transportlīdzekļa CO2 emisiju un vidējā ātruma attiecību, kas iegūta tipa apstiprinājumā un ko sauc par “transportlīdzekļa CO2 raksturlīkni”.

Lai iegūtu CO2 no attāluma atkarīgās emisijas, transportlīdzekli testē, izmantojot ceļa noslodzes iestatījumus, kas paredzēti ANO EEK Vispārējos tehniskajos noteikumos Nr. 15 — Vieglajiem transportlīdzekļiem paredzētā pasaules mēroga saskaņotā testa procedūra (ECE/TRANS/180/Add.15).

4.2.   CO2 raksturlīknes atskaites punkti

Atskaites punktus P 1, P 2 un P 3, kas vajadzīgi līknes definēšanai, nosaka šādi:

4.2.1.   Punkts P1

(vidējais ātrums WLTP cikla zema ātruma posmā)

= transportlīdzekļa CO2 emisijas WLTP cikla zema ātruma posmā × 1,2 (g/km)

4.2.2.   Punkts P2

4.2.3.    (vidējais ātrums WLTP cikla augsta ātruma posmā)

= transportlīdzekļa CO2 emisijas WLTP cikla augsta ātruma posmā × 1,1 (g/km)

4.2.4.   Punkts P3

4.2.5.    (vidējais ātrums WLTP cikla ļoti augsta ātruma posmā)

= transportlīdzekļa CO2 emisijas WLTP cikla ļoti augsta ātruma posmā × 1,05 (g/km)

4.3.   CO2 raksturlīknes definēšana

Izmantojot atskaites punktus, kas minēti 4.2. punktā, CO2 emisiju raksturlīkni aprēķina kā vidējā ātruma funkciju, kurā izmanto divu lineārus nogriežņus (P 1, P 2) un (P 2, P 3). Nogrieznis (P 2, P 3) ir ierobežots līdz 145 km/h uz transportlīdzekļa ātruma ass. Raksturlīkni aprēķina ar šādu vienādojumu:

Nogrieznim P 1, P 2) (:   with   and

Nogrieznim (P 2, P 3):   with   and

3. attēls

Transportlīdzekļa CO2 raksturlīkne

4.4.   Pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāļu intervāli

4.4.1.   Pilsētas intervāliem ir raksturīgs transportlīdzekļa vidējais ātrums pret zemi , kas ir mazāks nekā 45 km/h.

4.4.2.   Ārpuspilsētas intervāliem ir raksturīgs transportlīdzekļa vidējais ātrums pret zemi , kas ir lielāks nekā 45 km/h vai vienāds ar to un mazāks nekā 80 km/h.

4.4.3.   Automaģistrāļu intervāliem ir raksturīgs transportlīdzekļa vidējais ātrums pret zemi , kas ir lielāks nekā 80 km/h vai vienāds ar to un mazāks nekā 145 km/h.

4. attēls

Transportlīdzekļa CO2 raksturlīkne: braukšanas pilsētā, ārpus pilsētas un pa automaģistrālēm definēšana

5.   BRAUCIENA PABEIGTĪBAS UN NORMALITĀTES VERIFIKĀCIJA

5.1.   Pielaides attiecībā uz transportlīdzekļa CO2 raksturlīkni

Primārā pielaide un sekundārā pielaide attiecībā uz transportlīdzekļa CO2 raksturlīkni ir attiecīgi tol 1= 25 % un tol2 = 50 %.

5.2.   Testa pabeigtības verifikācija

Tests ir pabeigts, ja vismaz 15 % no kopējā intervālu skaita ir pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāļu intervāli.

5.3.   Testa normalitātes verifikācija

Testu uzskata par normālu, ja vismaz 50 % pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāļu intervālu ir raksturlīknei noteiktās primārās pielaides robežās.

Ja minimālā prasība par 50 % nav izpildīta, maksimālo pozitīvo pielaidi tol 1 var palielināt ar soli par 1 % līdz ir sasniegts normālo intervālu mērķis 50 % intervālu. Izmantojot šo mehānismu, tol1 nedrīkst pārsniegt 30 %.

6.   EMISIJU APRĒĶINĀŠANA

6.1.   Svērto no attāluma atkarīgo emisiju aprēķināšana

Emisijas aprēķina kā intervāla vidēji svērtās no attāluma atkarīgās emisijas atsevišķi pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāļu kategorijā un visa brauciena kategorijā.

Svēruma koeficientu w j katram intervālam iegūst šādi:

ja

tad w j = 1;

ja

tad wj = k11hj + k12

kur k11 = 1/(tol1 – tol2)

un k12: tol2/(tol2-tol1);

ja

tad wj = k21hj + K22

kur k21 = 1/(tol2 – tol1)

un k22 = k21 = tol2/(tol2-tol1);

ja

vai

tad w j = 0

kur:

5. attēls

Vidējošanas intervāla svēruma funkcija

6.2.   Nozīmīguma pakāpes indeksa aprēķināšana

Nozīmīguma pakāpes indeksu pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles kategorijām aprēķina atsevišķi:

un visam braucienam:

kur, fu, fr fm ir vienāds attiecīgi ar 0,34, 0,33 un 0,33.

6.3.   Emisiju aprēķināšana visam braucienam

Izmantojot svērtās no attāluma atkarīgās emisijas, kas aprēķinātas 6.1. punktā, katra gāzveida piesārņotāja no attāluma atkarīgās emisijas (mg/km) par visu braucienu aprēķina šādi:

un daļiņu skaitu aprēķina šādi:

kur, fu, fr fm ir vienāds attiecīgi ar 0,34, 0,33 un 0,33.

7.   SKAITLISKI PIEMĒRI

7.1.   Vidējošanas intervāla aprēķini

1. tabula

Galvenie aprēķinu iestatījumi

(g)	610
Vidējošanas intervālu aprēķinu virziens	no sākuma
Iegūšanas frekvence (Hz)	1

6. attēlā parādīts, kā vidējošanas intervālus nosaka, pamatojoties uz datiem, kas iegūti testā braukšanas laikā ar PEMS. Skaidrības labad tajā atainotas tikai brauciena pirmās 1 200 sekundes.

Laiku no 0 līdz 43. sekundei, kā arī no 81. līdz 86. sekundei neņem vērā, jo tad transportlīdzeklis tika darbināts ar nulles ātrumu.

Pirmais vidējošanas intervāls sākas, kad laiks t 1,1 = 0s, un beidzas, kad laiks t 2,1 = 524 s (3. tabula). 4. tabulā ir atainots transportlīdzekļa vidējais ātrums intervālā, integrētās CO un NOx masas (g), kas atbilst derīgajiem datiem par pirmo vidējošanas intervālu.

6. attēls

Momentānās CO2 emisijas, kas reģistrētas braukšanas testā ar PEMS un izteiktas kā laika funkcija. Taisnstūrveida rāmji norāda jth intervāla ilgumu. Datu sērija, kas nosaukta “Derīgs=100 / Nederīgs=0”, parāda sekundi pa sekundei datus, kuri analīzē nav jāņem vērā

7.2.   Intervālu izvērtēšana

2. tabula

Aprēķinu iestatījumi CO2 raksturlīknei

CO2 zema ātruma WLTC (P1) (g/km)	154
CO2 augsta ātruma WLTC (P2) (g/km)	96
CO2 ļoti augsta ātruma WLTC (P3) (g/km)	120

Atskaites punkts
P 1
P 2
P 3

CO2 raksturlīkni iegūst šādi:

Nogrieznim (P 1, P 2:

kur:

un: b1 = 154 – (– 1,543) × 19.0 = 154 + 29,317 = 183,317

Nogrieznim (P 2, P 3):

kur:

un: b2 = 96 – 0,672 × 56,6 = 96 – 38,035 = 57,965

Aprēķinu piemēri svēruma koeficientiem un intervālu iedalīšanai pilsētas, ārpuspilsētas vai automaģistrāles kategorijās:

Intervālam #45:

Raksturlīknei:

Verifikācija:

124,498 × (1 – 25/100) ≤ 122,62 ≤ 124,498 × (1 + 25/100)

93,373 ≤ 122,62 ≤ 155,622

Rezultāts: w 45= 1

Intervālam #556:

Raksturlīknei:

Verifikācija:

105,982 × (1 – 50/100) ≤ 72,15 ≤ 105,982 × (1 + 25/100)

52,991 ≤ 72,15 ≤ 79,487

Rezultāts:

w 556 = k 21 h 556 + k 22 = 0,04 · (– 31,922) + 2 = 0,723

with k 21 = 1/(tol 2 – tol 1) = 1/(50 – 25) = 0,04

and k 22 = k 21 = tol 2/(tol 2 – tol 1) = 50/(50 – 25) = 2

3. tabula

Emisiju skaitliskie dati

Intervāls (#)	t 1,j (s)	t 2,j – Δt (s)	t 2,j (s)	(g)	(g)
1	0	523	524	609,06	610,22
2	1	523	524	609,06	610,22
…	…		…	…	…
43	42	523	524	609,06	610,22
44	43	523	524	609,06	610,22
45	44	523	524	609,06	610,22
46	45	524	525	609,68	610,86
47	46	524	525	609,17	610,34
…	…		…	…	…
100	99	563	564	609,69	612,74
…	…		…	…	…
200	199	686	687	608,44	610,01
…	…		…	…	…
474	473	1 024	1 025	609,84	610,60
475	474	1 029	1 030	609,80	610,49
	…		…	…	…
556	555	1 173	1 174	609,96	610,59
557	556	1 174	1 175	609,09	610,08
558	557	1 176	1 177	609,09	610,59
559	558	1 180	1 181	609,79	611,23

4. tabula

Intervāla skaitliskie dati

Intervāls (#)	t1,j (s)	t2,j (s)	dj (km)	(km/h)	MCO2,j (g)	MCO,j (g)	MNOx,j (g)	MCO2,d,j (g/km)	MCO,d,j (g/km)	MNOx,d,j (g/km)	MCO2,d,cc() (g/km)	Intervāls (U/R/M)	hj (%)	wj (%)
1	0	524	4,98	38,12	610,22	2,25	3,51	122,61	0,45	0,71	124,51	PILSĒTA	– 1,53	1,00
2	1	524	4,98	38,12	610,22	2,25	3,51	122,61	0,45	0,71	124,51	PILSĒTA	– 1,53	1,00
…	…	…	…	…	…	…	…	…	…	…	…	…	…	…
43	42	524	4,98	38,12	610,22	2,25	3,51	122,61	0,45	0,71	124,51	PILSĒTA	– 1,53	1,00
44	43	524	4,98	38,12	610,22	2,25	3,51	122,61	0,45	0,71	124,51	PILSĒTA	– 1,53	1,00
45	44	524	4,98	38,12	610,22	2,25	3,51	122,62	0,45	0,71	124,51	PILSĒTA	– 1,51	1,00
46	45	525	4,99	38,25	610,86	2,25	3,52	122,36	0,45	0,71	124,30	PILSĒTA	– 1,57	1,00
…	…	…	…	…	…	…	…	…	…	…	…	…	…	…
100	99	564	5,25	41,23	612,74	2,00	3,68	116,77	0,38	0,70	119,70	PILSĒTA	– 2,45	1,00
…	…	…	…	…	…	…	…	…	…	…	…	…	…	…
200	199	687	6,17	46,32	610,01	2,07	4,32	98,93	0,34	0,70	111,85	ĀRPUS PILSĒTAS	– 11,55	1,00
…	…	…	…	…	…	…	…	…	…	…	…	…	…	…
474	473	1 025	7,82	52,00	610,60	2,05	4,82	78,11	0,26	0,62	103,10	ĀRPUS PILSĒTAS	– 24,24	1,00
475	474	1 030	7,87	51,98	610,49	2,06	4,82	77,57	0,26	0,61	103,13	ĀRPUS PILSĒTAS	– 24,79	1,00
	…	…	…	…	…	…	…	…	…	…	…	…	…	…
556	555	1 174	8,46	50,12	610,59	2,23	4,98	72,15	0,26	0,59	105,99	ĀRPUS PILSĒTAS	– 31,93	0,72
557	556	1 175	8,46	50,12	610,08	2,23	4,98	72,10	0,26	0,59	106,00	ĀRPUS PILSĒTAS	– 31,98	0,72
558	557	1 177	8,46	50,07	610,59	2,23	4,98	72,13	0,26	0,59	106,08	ĀRPUS PILSĒTAS	– 32,00	0,72
559	558	1 181	8,48	49,93	611,23	2,23	5,00	72,06	0,26	0,59	106,28	ĀRPUS PILSĒTAS	– 32,20	0,71

7.3.   Pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāļu intervāli: brauciena pabeigtība

Šajā skaitliskajā piemērā braucienam ir 7 036 vidējošanas intervāli. 5. tabulā uzskaitīts intervālu skaits pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles kategorijās atkarībā no transportlīdzekļa vidējā ātruma un tie sadalīti reģionos atkarībā no attāluma līdz CO2 raksturlīknei. Brauciens ir pabeigts, jo vismaz 15 % no kopējā intervālu skaita ir pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāļu intervāli. Turklāt braucienu uzskata par normālu, jo vismaz 50 % pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāļu intervālu ir raksturlīknei noteiktās primārās pielaides robežās.

5. tabula

Brauciena pabeigtības un normalitātes verifikācija

Braukšanas apstākļi	Skaits	Intervālu procentuālā daļa
Visi intervāli
Pilsēta	1 909	1 909 /7 036  × 100 = 27,1 > 15
Lauki	2 011	2 011 /7 036  × 100 = 28,6 > 15
Automaģistrāle	3 116	3 116 /7 036  × 100 = 44,3 > 15
Kopā	1 909  + 2 011  + 3 116  = 7 036
Normālie intervāli
Pilsēta	1 514	1 514 /1 909  × 100 = 79,3 > 50
Lauki	1 395	1 395 /2 011  × 100 = 69,4 > 50
Automaģistrāle	2 708	2 708 /3 116  × 100 = 86,9 > 50
Kopā	1 514  + 1 395  + 2 708  = 5 617