15.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/60

(1)

Kopš 2011. gada pēc diviem Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) un Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem (EST) (1), kuros tika konstatēti sistēmiski trūkumi Grieķijas patvēruma sistēmā, kā rezultātā tika pārkāptas to starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju pamattiesības, kurus pārsūta no citām dalībvalstīm uz Grieķiju saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 343/2003 (2), dalībvalstis ir apturējušas starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju pārsūtīšanu uz Grieķiju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 604/2013 (3) (“Dublinas regula”).

(2)

Kopš ECT 2011. gada sprieduma lietā M.S.S. pret Beļģiju un Grieķiju Eiropas Padomes Ministru komiteja uzrauga situāciju Grieķijā, pamatojoties uz progresa ziņojumiem, kas Grieķijai jāiesniedz kā pierādījums par sprieduma izpildi, un pamatojoties uz NVO un starptautisko organizāciju, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR), kuras darbojas Grieķijā, pierādījumiem. Pēc Grieķijas 2016. gada jūnijā iesniegtā lūguma Ministru komiteja piekrita atlikt novērtēšanas procedūru, pamatojoties uz argumentu, ka Grieķija patlaban ir pakļauta milzīgam migrācijas spiedienam un pastāv ārkārtas situācija, kas ir nestabila un atšķirīga no tās, kad pirms pieciem gadiem tika apsludināts spriedums M.S.S. lietā.

(3)

M.S.S. sprieduma rezultātā Grieķija apņēmās reformēt savu patvēruma sistēmu, pamatojoties uz valsts rīcības plānu attiecībā uz patvēruma reformu un migrācijas pārvaldību, kas iesniegts 2010. gada augustā un pārskatīts 2013. gada janvārī (“Grieķijas rīcības plāns”). Grieķija 2015. gada 1. oktobrī iepazīstināja Padomi ar plānu pārcelšanas shēmas un karsto punktu pieejas īstenošanā, kurā turklāt izklāstītas konkrētas darbības, kurām jāpiešķir prioritāte, lai nodrošinātu, ka patvēruma un uzņemšanas jomā tiek īstenotas tās darbības, par kurām panākta vienošanās.

(4)

Tajā pašā laikā pašreizējā bēgļu un migrācijas krīze joprojām rada spiedienu uz Grieķijas patvēruma un migrācijas sistēmu, jo Grieķija ir galvenā pirmās ieceļošanas valsts Vidusjūras austrumu maršrutā. Laikposmā no 2016. gada janvāra līdz 4. decembrim Grieķijā neatbilstīgi ieceļoja 171 909 migranti (4). Kaut gan ES un Turcijas paziņojuma (5) rezultātā ievērojami samazinājās katru dienu Grieķijā no Turcijas (6) ieceļojošo personu skaits, tas ir arī uzlicis Grieķijas iestādēm jaunus pienākumus. Salīdzinājumā ar laikposmu no 2016. gada 1. maija līdz 31. jūlijam, vidējais Grieķijā ieceļojošo personu skaits dienā kopš 2016. gada augusta sākuma ir palielinājies (7). Turklāt situācija Grieķijā ievērojami mainījās arī pēc Rietumbalkānu maršruta de facto slēgšanas, kas novērsa trešo valstu valstspiederīgo tālāku ceļošanu. Tā rezultātā Grieķijā patlaban atrodas vairāk nekā 62 000 neatbilstīgi ieceļojušo trešo valstu valstspiederīgo (8). Tajā pašā laikā ārkārtas pārcelšanas shēma, kas pamatojas uz diviem Padomes lēmumiem (9) (“pārcelšanas lēmumi”), liecina par pozitīvu tendenci it īpaši Grieķijā, kur pārcelšanas process ir paātrinājies, un pašlaik mēnesī pārceļ apmēram 1 000 personu. Tomēr visām dalībvalstīm ir jāpieliek lielākas pūles, lai samazinātu spiedienu uz Grieķiju. Šajā nolūkā Komisija aicina visas dalībvalstis uzņemties saistības un pārcelšanu veikt katru mēnesi, lai, sākot no 2016. gada decembra, sasniegtu vismaz 2 000 pārcelšanu mēnesī, kā arī pakāpeniski palielināt ikmēneša pārcelšanu skaitu (10).

(5)

Komisija 2016. gada 10. februārī un 2016. gada 15. jūnijā adresēja Grieķijas Republikai attiecīgi divus ieteikumus par steidzamiem pasākumiem, kas Grieķijai jāveic, ņemot vērā pārsūtīšanas atsākšanu saskaņā ar Dublinas regulu (11). Šajos ieteikumos secināts, ka situācijai Grieķijā joprojām vajadzīgi ievērojami uzlabojumi, pirms Komisija var veikt turpmāku novērtējumu par iespēju atsākt pārsūtīšanu uz Grieķiju saskaņā ar Dublinas regulu. Komisija 2016. gada 28. septembrī adresēja Grieķijas Republikai trešo ieteikumu par īpašiem steidzamiem pasākumiem, kas Grieķijai jāveic, ņemot vērā pārsūtīšanas atsākšanu saskaņā ar Dublinas regulu (12) (“trešais ieteikums”). Trešajā ieteikumā secināts, ka Grieķija joprojām saskaras ar sarežģītu situāciju saistībā ar jaunu patvēruma meklētāju lielo skaitu, jo sevišķi, kas izriet no tā sauktā pirmsreģistrācijas procesa īstenošanas un migrantu pastāvīgās neatbilstīgās ierašanās. Turklāt ir jāveic vēl vairāki svarīgi pasākumi, lai novērstu atlikušos sistēmiskos trūkumus Grieķijas patvēruma sistēmā, jo īpaši, ņemot vērā kapacitātes nepietiekamību. Pamatojoties uz turpmāko panākto progresu, nākotnē atsākot jebkādu nosūtīšanu uz Grieķiju saskaņā ar Dublinas regulu, atbilstīgi trešajam ieteikumam būtu jāņem vērā ietekme, ko šī sarežģītā situācija rada patvēruma sistēmas vispārējā darbībā, un tādēļ nosūtīšana būtu jāsāk pakāpeniski, katru gadījumu izskatot atsevišķi.

(6)

Grieķija 2016. gada 22. novembra vēstulē sniedza Komisijai papildu informāciju par patvēruma meklētāju pašreizējo situāciju Grieķijā un par progresu, ko tā ir panākusi savas patvēruma sistēmas reformēšanā. Grieķija arī pauda bažas par izredzēm uz iespējamo pārcelšanas atsākšanu saskaņā ar Dublinas sistēmu, ņemot vērā migrantu skaitu Grieķijā un norādot, ka milzīgais slogs ir nesamērīgs ar tās lielumu, kā rezultātā ir radusies situācija, kad patvēruma un uzņemšanas kapacitāte ir sasniegusi savas robežas. Grieķija arī norādīja, ka pārcelšanas līmenis no Grieķijas uz citām dalībvalstīm joprojām ir krietni zemāks par līmeni, kas paredzēts pārcelšanas lēmumos. Tomēr Grieķija uzsvēra, ka tās nolūks nav panākt pastāvīgu izslēgšanu no Dublinas sistēmas, un lūdza patiesu solidaritāti un atbalstu līdz brīdim, kad situācija Grieķijā būs pilnībā noregulēta.

(7)

Saskaņā ar Grieķijas 2016. gada 22. novembra datiem Grieķijas Patvēruma dienestā kopš 2016. gada 1. janvāra ir iesniegti aptuveni 39 000 patvēruma pieteikumu. To lietu skaits, kas gaida izskatīšanu pirmajā instancē, 30. septembrī pārsniedza 17 000. Grieķijas iestādes lēš, ka līdz 2016. gada beigām tiks iesniegts līdz 50 000 patvēruma pieteikumu (13). Saistībā ar situācijas noregulējumu Grieķijā un uzlaboto piekļuvi patvēruma procedūrai, citstarp noslogojums, ar ko Grieķijas Patvēruma dienests saskaras saistībā ar patvēruma pieteikumiem, ir ievērojami lielāks nekā iepriekšējos gados.

(8)

Komisija savā iepriekšējā ieteikumā ir ņēmusi vērā uzlabojumus, kurus Grieķija ir veikusi savos tiesību aktos, lai nodrošinātu, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32/ES (14) (pārstrādātā Patvēruma procedūru direktīva) jaunās tiesību normas un dažas ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/33/ES (15) (pārstrādātā Uzņemšanas apstākļu direktīva) tiesību normas būtu transponētas valsts tiesību aktos. Jauno likumu (Likums Nr. 4375/2016) Grieķijas parlaments pieņēma 2016. gada 3. aprīlī (16). Parlaments 2016. gada 22. jūnijā apstiprināja grozījumus Likumā Nr. 4375/2016, kuri cita starpā ietvēra grozījumus pārsūdzību komiteju sastāvā un patvēruma meklētāju tiesībās uz mutisku uzklausīšanu šajās komitejās (17). Grieķijas parlaments 2016. gada 31. augustā arī pieņēma likumu par skolas vecuma bērniem bēgļiem, kuri dzīvo Grieķijā (18).

(9)

Attiecībā uz uzņemšanas kapacitāti Grieķija pagājušajā gadā ir to ievērojami palielinājusi kopumā gan attiecībā uz neatbilstīgajiem migrantiem, gan starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem. Saskaņā ar katras dienas informāciju, ko Grieķijas iestādes publiskoja 2016. gada 6. decembrī, pagaidu uzņemšanas centros Grieķijā, tostarp izmitināšanas vietās, ko nodrošina UNHCR (skatīt 11. apsvērumu), neatbilstīgajiem migrantiem un starptautiskās aizsardzības pieprasītājiem ir pieejamas 71 539 vietas (19). Tomēr pastāv nopietnas problēmas attiecībā uz kapacitāti Egejas jūra salās, kas ir pārpildītas: maksimālā uzņemšanas kapacitāte joprojām ir ap 8 200, bet reģistrēto migrantu kopskaits salās 2016. gada 5. decembrī bija 16 295 (20).

(10)

Grieķija palielināja arī izmitināšanas vietu skaitu, kas paredzēts neaizsargātiem pieteikuma iesniedzējiem, jo īpaši nepavadītiem nepilngadīgajiem. Nepavadītiem nepilngadīgajiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir patvēruma meklētāji, 2016. gada 17. novembrī īpaši atvēlētās patversmēs bija pieejama 1 191 vieta. Līdz 2016. gada beigām ir paredzēts ierīkot vēl 130 vietas, kas būtu piemērotas nepavadītiem nepilngadīgajiem. Tomēr kapacitāte attiecībā uz neaizsargātiem pieteikuma iesniedzējiem joprojām nav pietiekama, jo vietas pašlaik ir pilnībā aizņemtas, un rindā uz uzņemšanu gaida 1 199 nepavadīti nepilngadīgie, kuri ir jāizvieto piemērotās telpās (21). Tādēļ progress šajā jomā ir pārāk lēns, un ir skaidrs, ka Grieķijai ir jāpastiprina centieni nodrošināt, ka ir izveidots atbilstošs skaits uzņemšanas centru nepavadītiem nepilngadīgajiem, lai tiktu galā ar pieprasījumu pēc šādiem mitekļiem.

(11)

Komisija un UNHCR 2016. gada janvārī parakstīja deleģēšanas nolīgumu kopsummā par EUR 80 miljoniem, lai izveidotu 20 000 atklāta tipa izmitināšanas vietu (īres dzīvokļu shēmas, viesnīcu kuponi un viesģimeņu programmas), kas galvenokārt paredzētas starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, kuri ir tiesīgi uz pārcelšanu. Deleģēšanas nolīgums tika pārskatīts 2016. gada jūlijā, lai izmitināšanas shēmā iekļautu arī iespēju izveidot vietas pārcelšanas vietās, kuras pārvalda UNHCR, un precizētu tekstā, ka izmitināšanas shēmas mērķgrupa ietver ne tikai pretendentus uz pārcelšanu, bet arī patvēruma meklētājus, jo īpaši ģimenes atkalapvienošanās kandidātus saskaņā ar Dublinas sistēmu un neaizsargātas kategorijas, tostarp nepavadītus un no vecākiem nošķirtus bērnus, personas ar invaliditāti, vecus cilvēkus, vientuļos vecākus, hroniski slimos, grūtnieces un citus. Kopš septembra pieejamo izmitināšanas vietu skaits ir ievērojami palielināts (par aptuveni 8 100). UNHCR 2015. gada decembrī apņēmās izveidot 20 000 vietu pieteikuma iesniedzējiem, kuri ir tiesīgi uz pārcelšanu īres shēmas ietvaros, un 6. decembrī bija pieejamas 20 145 vietas, tostarp 6 344 vietas viesnīcās/veselās mājās, 11 711 vietas dzīvokļos, 484 vietas viesģimenēs, 960 vietas pārcelšanas vietās un 646 vietas īpaši atvēlētos centros nepavadītiem nepilngadīgajiem (22). Tā kā pašreizējā deleģēšanas nolīguma termiņš beidzas 2016. gada 31. decembrī, Komisija sāka apspriedes ar UNHCR par shēmas pagarināšanu 2017. gadā, pamatojoties uz Grieķijas uzņemšanas vajadzību atjauninātu novērtējumu.

(12)

Attiecībā uz kvalitāti daudzi uzņemšanas centri Grieķijā joprojām neatbilst Uzņemšanas apstākļu Direktīvā 2013/33/ES noteiktajām prasībām attiecībā uz starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, jo īpaši salās un dažos pagaidu centros kontinentālajā daļā. Karstie punkti salās ir ne tikai pārpildīti, arī materiālie apstākļi tajos ir standartiem neatbilstoši sanitārijas un higiēnas ziņā, nav nodrošināta pienācīga piekļuve tādiem pamata pakalpojumiem kā veselības aprūpe, jo īpaši neaizsargātām grupām. Drošības līmenis ir nepietiekams, un pastāv saspringtas attiecības starp dažādu tautību pārstāvjiem. Kaut gan UNHCR pārvaldītā izmitināšanas shēma nodrošina adekvātus apstākļus kontinentālajā daļā, daudzviet tur atlikušo uzņemšanas kapacitāti veido nometnes (pašlaik tiek izmantotas 53 nometnes) un ārkārtas (uzņemšanas) centri, kuros valda ļoti atšķirīgi un nereti neatbilstoši standarti gan materiālo apstākļu, gan drošības ziņā. Ir sākta dažu šo centru pielāgošana ziemas apstākļiem, taču progress ir lēns. Pat panākot uzlabojumus, dažas nometnes būs grūti pārvērst par piemērotiem pastāvīgiem uzņemšanas centriem, un, iespējams, tās būs jāslēdz, savukārt citas – jāapvieno.

(13)

Turklāt šķiet, ka uzņemšanas organizēšanas vispārējā koordinācija Grieķijā ir nepilnīga, jo, dažas nometnes ad hoc pārvaldot Migrācijas jautājumu ministrijai un dažas – Uzņemšanas un identifikācijas dienestam, trūkst skaidra tiesiskā regulējuma un uzraudzības sistēmas. Vēl nav pieņemts neviens lēmums par to, kuriem centriem būtu jākļūst pastāvīgiem. Uzņemšanas dienests joprojām atrodas kapacitātes veidošanas procesā.

(14)

No iepriekšminētā izriet, ka Grieķijai joprojām ir jāpanāk progress, lai izveidotu pietiekamu un adekvātu īpašu atklāta tipa uzņemšanas kapacitāti patvēruma meklētājiem – tai visur vajadzētu atbilst pienācīgiem standartiem saskaņā ar ES acquis. Tam būtu jāietver visu uzņemšanas centru centralizēta pārvaldība un sistēma pastāvīgai materiālo standartu, kā arī šajos centros sniegto pakalpojumu uzraudzībai. Daži pagaidu centri būtu jāpārveido par pastāvīgiem centriem, taču būtu jāsaglabā arī pietiekama kapacitāte, lai risinātu kapacitātes nepietiekamību, kas rodas negaidīta personu pieplūduma rezultātā. Turklāt, kā jau prasīts trešajā ieteikumā, ir ārkārtīgi svarīgi, lai Grieķijas iestādes sniegtu precīzākus datus par uzņemšanas kapacitāti un vispusīgu un pastāvīgi atjauninātu vajadzību novērtējumu attiecībā uz kopējo uzņemšanas kapacitāti un tās veidu.

(15)

Iepriekšējos ieteikumos būtiski uzlabojumi ir konstatēti attiecībā uz reģionālo patvēruma biroju izveidi. Grieķijas tiesību akti paredz reģionālo patvēruma biroju izveidi šādos reģionos: Atikā, Salonikos, Trāķijā, Ēpeirā, Tesālijā, Rietumgrieķijā, Krētā, Lesbā, Hijā, Samā, Lerā un Rodā (23). Ar Patvēruma dienesta direktora lēmumu ir iespējams izveidot arī autonomas patvēruma vienības, lai segtu Patvēruma dienesta pieaugušās vajadzības. Saskaņā ar informāciju, ko Grieķija sniedza 2016. gada 22. novembra vēstulē, līdz šim sākuši strādāt septiņi reģionālie biroji Atikas, Trāķijas, Saloniku, Lesbas, Samas, Rodas un Patras reģionā. Turklāt deviņas autonomās patvēruma vienības darbojas Pirejā, Evrā, Ksantē, Lerā, Kosā, Korintā un viena pārcelšanas vienība – Alimā. Kā noteikts likumā, vēl trīs reģionālie patvēruma biroji sāks darboties Kosas, Ēpeiras (Joanninnā), Krētas (Iraklijā) un Tesālijas (Volā) apgabalā.

(16)

Grieķijas Patvēruma dienests ir kapacitātes palielināšanas procesā. Patlaban Patvēruma dienestā strādā 478 personas (24). Šis skaits attiecas uz amata vietām centrālajā dienestā, kā arī izveidotajos reģionālajos birojos un patvēruma vienībās. Valsts budžetā ir ietvertas 250 vietas, savukārt pārējās vietas finansē no dažādiem ES un EEZ avotiem. Līdz gada beigām ir plānots darbinieku skaitu palielināt līdz 659. Šie darbinieki būs papildus tiem līgumdarbiniekiem, kurus pieņēmis UNHCR, kā arī EASO darbiniekiem un dalībvalstu ekspertiem, kas kas ar EASO starpniecību Grieķijas Patvēruma dienestā izvietoti uz noteiktu laiku. Grieķijas iestādes ir iecerējušas līdz 2017. gada beigām visus līgumdarbiniekus aizstāt ar pastāvīgiem darbiniekiem un nepalielināt kapacitāti; Grieķijas Patvēruma dienests norādīja Komisijai, ka straujāka darbinieku skaita palielināšana nav iespējama, jo trūkst vadošo darbinieku, kuri varētu apmācīt, konsultēt un pārraudzīt no jauna pieņemtos darbiniekus. Tā kā Patvēruma dienesta darbinieku skaits 2016. gadā būs trīskāršojies, tas norādīja, ka ir steidzami nepieciešams to nostiprināt, jo īpaši izveidot vidējā līmeņa vadītāju un darbinieku zināšanas.

(17)

Ņemot vērā patvēruma pieteikumu skaita kāpumu Grieķijā, vēl nav skaidrs, vai pašreizējais un plānotais darbinieku skaits Patvēruma dienestā atbilst tam, kas vajadzīgs, lai adekvāti izskatītu pašreizējo un, visticamāk, turpmāk paredzamo lietu skaitu. Kā vienai no galvenajām prioritātēm Patvēruma dienestam vajadzētu pievērsties laika saīsināšanai, kas paiet no pieteikuma sagatavošanas līdz tā iesniegšanai un kas pašlaik bieži vien ir pārāk ilgs, ietekmējot attiecīgo personu tiesības un izraisot vilšanos to personu vidū, kurus tas skar. Tas būtu jāsamazina saskaņā ar Patvēruma procedūras Direktīvas 6. panta 2. punktu, kas prasa, lai personai, kura sagatavojusi starptautiskās aizsardzības pieteikumu, būtu reāla iespēja to iesniegt “iespējami īsā laikā”. Turklāt ir būtiski, lai pēc pieteikuma iesniegšanas tas tiktu izskatīts Direktīvā noteiktajā termiņā, parasti – 6 mēnešu laikā. Iesniegto patvēruma pieteikumu izskatīšana patlaban labākajā gadījumā ilgst vairākus mēnešus, izņemot pārcelšanas lietas, kas tiek izskatītas ātrāk, un pastāv ievērojama neskaidrība par to, cik ilgā laikā tiks izskatīti šobrīd neizskatītie pieteikumi. Tomēr Komisija pienācīgi ņem vērā Grieķijas bažas, ko tā pauda 2016. gada 22. novembra vēstulē, kurā norādīts, ka, pat straujāk palielinot Patvēruma dienesta darbinieku skaitu, tiktu apdraudēta lēmumu saskaņotība un kvalitāte.

(18)

Steidzami jānovērtē, vai līdzšinējais cilvēkresursu palielinājums Patvēruma dienestā ir pietiekams, kā arī jāizvērtē tas, kā Komisija, attiecīgās ES aģentūras un arī dalībvalstis varētu labāk palīdzēt Grieķijai izskatīt pieteikumus īsākā termiņā. Būtu jāveic vispusīgs un pastāvīgi atjaunināts vajadzību novērtējums, tajā ņemot vērā to patvēruma pieteikumu skaitu, kas patlaban vēl nav izskatīti un kas Grieķijas Patvēruma dienestam būtu katrā ziņā jāizskata, un to pieejamo darbinieku skaitu, kuri būs vai varētu būt vajadzīgi šo pieteikumu izskatīšanai. Šo personālu varētu veidot pašas Grieķijas nodrošinātie papildu resursi un dalībvalstu izvietotie eksperti EASO atbalsta grupas veidā. Vienlaikus saglabājot kvalitāti, būtu jāizpēta, kā racionalizēt darba metodes un padarīt tās efektīvākas, lai paātrinātu iztaujāšanas un procedūras, attiecīgā gadījumā – ar EASO atbalstu.

(19)

Patvēruma meklētājiem ir jābūt iespējai reāli piekļūt tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ja attiecībā uz viņu prasību pieņemts negatīvs lēmums. Šajā ziņā ir panākts būtisks progress. Pārsūdzību iestāde un pārsūdzību komitejas tika izveidotas ar Likumu Nr. 4375/2016, kas tika pieņemts 2016. gada aprīlī. Ar 2016. gada jūnijā pieņemto Likumu Nr. 4399/2016 izveidotas jaunas pārsūdzību komitejas. Tās ir atbildīgas par visu Grieķijas Patvēruma dienesta lēmumu pārsūdzību izskatīšanu, kuras iesniegtas kopš 2016. gada 20. jūlija. Pārsūdzību komitejas galveno uzmanību prioritārā kārtā pievērš lietām, kas iesniegtas Grieķijas salās, lai palīdzētu īstenot ES un Turcijas paziņojumu. Patlaban ir sešas komitejas. Kā alternatīva pastāvīgajām komitejām kopš 21. jūlija ir izveidota arī viena pārsūdzību komiteja (25). Lai tiktu galā ar arvien pieaugošo lietu skaitu un pārvaldītu neizskatītās lietas, Grieķija plāno izveidot vēl septiņas komitejas, kas, gaidāms, sāks darbu līdz 2016. gada decembra beigām, un kopējais to skaits līdz 2017. gada februāra beigām būs 20.

(20)

Ar Likumu Nr. 4399/2016 arī tika grozīts šo komiteju sastāvs, kurā tagad ietilpst trīs locekļi: divi administratīvās tiesas tiesneši un viens Grieķijas pilsonis ar attiecīgām zināšanām un pieredzi, kuru izvirza UNHCR vai Valsts Cilvēktiesību komiteja.

(21)

Saskaņā ar informāciju, ko Grieķijas iestādes sniedza 2016. gada 22. novembra vēstulē, kopš 2016. gada 21. jūlija pārsūdzību komitejās ir iesniegtas 2 347 pārsūdzības, taču ir pieņemti tikai 573 lēmumi.

(22)

Kādreizējām neizskatīto pārsūdzību komitejām, kas tika izveidotas, lai daļēji izskatītu neizskatītās patvēruma lietu pārsūdzības no Grieķijas, sākotnēji tika piešķirtas papildu pilnvaras – papildus pārsūdzību izskatīšanai pēc būtības saistībā ar pirmajā instancē pieņemtajiem lēmumiem – izskatīt to lēmumu pārsūdzības, kuri, balstoties uz pieņemamību, pieņemti, īstenojot ES un Turcijas paziņojumu. Saskaņā ar Grieķijas iestāžu 22. novembrī sniegto informāciju vairāk nekā 2 000 pārsūdzību neizskatīto pārsūdzību komitejās tika iesniegts no 2016. gada aprīļa līdz 20. jūlijam. Jaunu pārsūdzību komiteju izveide 2016. gada 24. jūnijā (26) atviegloja 20 “neizskatīto pārsūdzību” komiteju slogu, ļaujot tām paātrināt neizskatīto pārsūdzības lietu izskatīšanas tempu.

(23)

Lielāks progress panākts attiecībā uz ieilgušo neizskatīto pārsūdzību skaitu saskaņā ar “veco procedūru”, kas reglamentēta ar prezidenta Dekrētu 114/2010. Pašreizējais neizskatīto pārsūdzību skaits 2016. gada 22. novembrī ir aptuveni 6 589 (salīdzinājumā ar kopskaitā aptuveni 51 000 lietu, kas tika uzskatītas par neizskatītām 2013. gada sākumā, un aptuveni 8 075 lietām 2016. gada septembrī). Grieķijas iestādes humanitāros nolūkos ir piešķīrušas atļaujas tām personām, kuru patvēruma pieteikumi nav izskatīti jau ilgstoši un kuras saskaņā ar Grieķijas Likumu Nr. 4375/2016 ir tiesīgas saņemt uzturēšanās atļauju humanitāru apsvērumu vai citu izņēmuma gadījumu dēļ. Uzturēšanās atļaujas tiek izsniegtas uz diviem gadiem, un tās var atjaunot (27). Tās saņēmējiem nodrošina tādas pašas tiesības un priekšrocības, kādas tiek garantētas personām, kurām Grieķijā piešķirts alternatīvās aizsardzības statuss (28), un šīs personas pēc tam vairs netiek uzskatītas par patvēruma meklētājiem. Tomēr dažas neizskatītās pārsūdzības tiek izskatītas pēc būtības. Neraugoties uz ievērojamo progresu, kas panākts kopš iepriekšējiem ieteikumiem, Grieķijai būtu jāturpina centieni izskatīt šajā sakarībā uzkrājušās pārsūdzības, nodrošinot, ka pārsūdzību iesniedzējiem, kuru pārsūdzība vēl nav izskatīta, būtu iespēja izmantot tiesības uz reālu tiesisko aizsardzību.

(24)

Ņemot vērā to iesniegumu skaita pieaugumu, kas Grieķijā iesniegti kopš ES un Turcijas paziņojuma īstenošanas, ir sevišķi svarīgi, lai darbotos Pārsūdzību iestāde, kurai ir nodrošināts pietiekams darbinieku skaits un kura spēj apstrādāt pārsūdzību skaita paredzamo ievērojamo pieaugumu. Vienlaikus saglabājot kvalitāti un neskarot komitejas locekļu neatkarību, būtu jāpalielina komiteju efektivitāte. Tas jo īpaši varētu ietvert biežākas pārsūdzību komiteju sanāksmes, juridiskās palīdzības izmantošanu lēmumu sagatavošanā un komiteju specializēšanos, kā arī locekļu pilnslodzes iesaistīšanos. Būtu jāiesaista arī vairāk palīgpersonāla (29). Pamatojoties uz pārsūdzību skaitu, kas patlaban tiek izskatīts dažādās pārsūdzības struktūrās un ko tās, visticamāk, izskatīs, būtu jāveic arī pastāvīgs vajadzību izvērtējums, lai noskaidrotu, vai komiteju skaits ir pietiekams un vai darba metodes ir piemērotas.

(25)

Jaunajā tiesību aktā (Likums Nr. 4375/2016) paredzēts, ka pārsūdzības iesniegšanas laikā tās iesniedzējam tiek nodrošināta bezmaksas juridiskā palīdzība. Tomēr visi pasākumi šā likuma īstenošanai praksē vēl nav veikti. Ministru lēmums, ar kuru īsteno tiesiskās palīdzības sniegšanu saskaņā ar Likumu Nr. 4375/2016, tika pieņemts 2016. gada 9. septembrī. Finansējums bezmaksas juridiskās palīdzības īstenošanai ir nodrošināts, izmantojot valsts programmu Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) ietvaros. Turklāt ar UNHCR ir parakstīts dotācijas nolīgums par kopējo summu EUR 30 miljoni (30), kuru finansēs no AMIF ārkārtas palīdzības līdzekļiem. Līdztekus citiem pasākumiem UNHCR šos līdzekļus izmanto, lai sniegtu bezmaksas juridisko palīdzību starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem pārsūdzības posmā līdz 2017. gada sākumam, kad gaidāms, ka Grieķijas iestādes ieviesīs bezmaksas juridiskās palīdzības sistēmu. Partnerībā ar nevalstiskajām organizācijām (Metaction un Grieķijas Bēgļu padomi) tiek īstenoti divi projekti: viens – salās, pilnībā aptverot visas pārsūdzības, un otrs – valsts kontinentālajā daļā, aptverot tikai Atēnās un Salonikos iesniegtās pārsūdzības, uzmanības lokā neietverot aizturētos patvēruma meklētājus. Grieķija 19. septembrī informēja Komisiju, ka advokātu saraksts, kuru uzturēs Patvēruma dienests, tiks izveidots līdz 2017. gada sākumam. Grieķijai būtu nekavējoties jāveic nepieciešamie pasākumi, lai garantētu tiesības uz bezmaksas juridisko palīdzību visiem patvēruma meklētājiem pārsūdzību iesniegšanas laikā.

(26)

Nopietnas bažas joprojām pastāv par neaizsargāto pieteikuma iesniedzēju, tostarp nepavadītu nepilngadīgo, aizsardzību, jo īpaši ņemot vērā to, ka trūkst pienācīgi funkcionējošas aizbildnības sistēmas un pastāv nepilnības attiecībā uz piemērotām izmitināšanas vietām un bažas par to drošību. Jaunais Likums Nr. 4375/2016 paredz jauna Uzņemšanas direktorāta un Sociālās integrācijas direktorāta izveidi Iekšlietu un administratīvās atjaunošanas ministrijā, kuros būtu īpaši departamenti nepavadītu nepilngadīgo uzņemšanai un integrācijai, tostarp tiktu nodrošināts juridiskais pārstāvis. Neraugoties uz to, Grieķijas iestādēm ir jāpieņem īstenošanas pasākumi, lai gādātu par to, ka nepavadītiem nepilngadīgajiem praksē tiek nodrošinātas pienācīgas procesuālās garantijas un uzņemšanas apstākļi. Ir jāpieņem papildu tiesību akti, kuros būtu jāietver noteikumi efektīvai aizbildnības sistēmai. Grieķijas iestādes apstiprināja, ka Darba un sociālās solidaritātes ministrija, kas atbild par nepavadītiem nepilngadīgajiem, izstrādā jaunu aizbildnības likumu, kam vajadzētu būt gatavam līdz 2016. gada beigām. Šā likuma ietvaros attiecībā uz aizbildnības sistēmu tiktu izveidots īpašs dienests (iespējams – departaments). Kaut gan Grieķijas valdība jau ir pieņēmusi ministrijas lēmumu par tādu nepavadītu nepilngadīgo vecuma novērtēšanu, kuri meklē patvērumu (31), joprojām tiek paustas bažas par novērtējuma īstenošanu praksē saistībā ar trūkumiem identitātes noteikšanā un tiesiskās aizsardzības līdzekļu trūkumu attiecībā uz policijas veikto vecuma novērtējumu.

(27)

Ir sasniegts ievērojams progress attiecībā uz piekļuvi izglītībai. 2016. gada augustā pieņemtā Likuma Nr. 4415/2016 mērķis cita starpā ir pēc sagatavošanas pārejas posma nodrošināt psihosociālo atbalstu un izglītību patvēruma meklētāju bērniem, kā arī netraucētu integrāciju Grieķijas izglītības sistēmā tiem bērniem, kuri paliks Grieķijā. Neraugoties uz vietējo pretestību, Grieķijas iestādes veic ievērojamus pasākumus, lai šo tiesisko regulējumu īstenotu pilnībā un efektīvi.

(28)

Saskaņā ar dažādu ieinteresēto personu informāciju situācija attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem kopumā joprojām ir nedroša, daži no tiem pauž bažas par viņu drošību uzņemšanas centros kontinentālajā daļa un salās, un daži norāda, ka bērni joprojām tiek ilgstoši turēti aizturējumā vai “aizsargātās” zonās pārpildītās telpās un antisanitāros apstākļos atvērta tipa uzņemšanas centros bez pārstāvja vai piekļuves juridiskajai palīdzībai, līdz viņiem tiek rasta pienācīga izmitināšanas vieta (32). Kā norādīts 10. apsvērumā, atbilstošu izmitināšanas vietu trūkums nepilngadīgajiem ir svarīga problēma, kas joprojām ir steidzamā kārtā jārisina.

(29)

Eiropas Komisija Grieķijai ir nodrošinājusi ievērojamu finansējumu, lai palīdzētu šai valstij centienos nodrošināt savas patvērumu sistēmas atbilstību ES standartiem. Kopš 2015. gada sākuma Grieķijai – vai nu tieši Grieķijas iestādēm, vai arī ar Savienības aģentūru un Grieķijā darbojošos starptautisko organizāciju starpniecību – kā ārkārtas palīdzība tika piešķirti vairāk nekā EUR 352 miljoni no iekšlietām paredzētajiem līdzekļiem (Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF) un Iekšējās drošības fonds (ISF)). No šīs summas aptuveni EUR 90 miljoni 2016. gada jūlijā tika tieši piešķirti Grieķijas iestādēm, lai stiprinātu to spējas uzlabot dzīves apstākļus un nodrošināt primārās veselības aprūpes pakalpojumus bēgļu izmitināšanas centros, kā arī lai nodrošinātu uzņemšanas un veselības aprūpes pakalpojumus migrantiem. Ievērojams finansējums (aptuveni EUR 198 miljoni), kura mērķis ir segt migrantu un bēgļu humanitārās pamatvajadzības, arī tiek sniegts humānās palīdzības partnerorganizācijām, izmantojot nesen izveidoto Ārkārtas atbalsta instrumentu. Šis finansējums sekmē ārkārtas reaģēšanas plāna īstenošanu, kuru kopīgi izstrādājušas Komisija, Grieķijas iestādes un/vai attiecīgās ieinteresētās personas, lai risinātu pašreizējo humanitāro situāciju uz vietas un/vai sniegtu atbalstu ES un Turcijas paziņojuma īstenošanā.

(30)

Šī ārkārtas palīdzība papildina EUR 509 miljonus, kas Grieķijai tika piešķirti 2014.–2020. gadam ar tās valsts programmu starpniecību AMIF un ISF ietvaros, un tādējādi Grieķija ir pirmā ES dalībvalsts, kas izmanto ES Iekšējās drošības fonda līdzekļus.

(31)

Grieķijai būtu jānodrošina, ka šādi finanšu resursi bez turpmākas kavēšanās pilnībā tiek izmantoti visefektīvākajā un vislietderīgākajā veidā. Šajā nolūkā Grieķijas valsts programmas iekšlietu fonda (AMIF, ISF) ietvaros tiek pārskatītas, lai tās pielāgotu jaunajām prioritātēm. AMIF valsts programmas pārskatīšana ir pabeigta, savukārt ISF valsts programmas pārskatīšana atrodas beigu posmā, un tai drīzumā vajadzētu būt pabeigtai. Turklāt, kaut gan jaunās atbildīgās iestādes oficiālā izvirzīšana saskaņā ar juridiskajā pamatā noteiktajām prasībām ir pabeigta, vēl ir jāracionalizē procedūras un operatīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka Grieķijas iestādes sāk pilnībā piešķirt saskaņā ar valsts programmām pieejamos līdzekļus, lai reaģētu steidzamu vajadzību gadījumā, jo īpaši uzņemšanas jomā, kā arī citu pakalpojumu jomā, kas paredzēti valstī esošajiem migrantiem.

(32)

Kā atzīts Komisijas 2016. gada 4. marta paziņojumā “Atpakaļceļš uz Šengenu” (33), pilnībā funkcionējošās Dublinas sistēmas nodrošināšana ir neatņemama daļa no plašākiem pūliņiem stabilizēt patvēruma, migrācijas un robežu politiku. Šo pasākumu rezultātā, kas vērsti uz Dublinas sistēmas darbības normalizēšanu, būtu jāpanāk atgriešanās pie Šengenas zonas normālas darbības. Grieķijā neatbilstīgi ieceļojušo patvēruma meklētāju vēlme doties uz citām dalībvalstīm, kā rezultātā kopš 2011. gada tika apturēta pārcelšana uz Grieķiju saskaņā ar Dublinas sistēmu, ir viens no faktoriem, kuri izraisa sekundāru kustību, kas apdraud pienācīgu Šengenas sistēmas darbību. Tādēļ ir svarīgi, ka Grieķija steidzamā kārtā veic šajā ieteikumā norādītos vēl veicamos pasākumus. Vienlaikus prioritāte būtu jāpiešķir Dublinas noteikumu reformai, ko ierosinājusi Komisija (34), par galveno mērķi izvirzot solidaritāti un taisnīgu sloga sadalījumu starp dalībvalstīm. Sarunas par šo priekšlikumu turpinās.

(33)

Komisija atzīst Grieķijas panākto nozīmīgo progresu, kam palīdzējusi Komisija, EASO, dalībvalstis un starptautiskās un nevalstiskās organizācijas, lai kopš sprieduma pieņemšanas lietā M.S.S. 2011. gadā uzlabotu Grieķijas patvēruma sistēmas darbību. Tomēr Grieķijā joprojām ir sarežģīta situācija saistībā ar jaunu patvēruma meklētāju lielo skaitu, jo sevišķi tā izriet no pirmsreģistrācijas īstenošanas un migrantu pastāvīgās neatbilstīgās ierašanās, kaut arī mazākā skaitā nekā līdz 2016. gada martam, un no tās pienākumiem, kas saistīti ar ES un Turcijas paziņojuma īstenošanu. Bez tam ir jāveic vairāki svarīgi pasākumi, lai novērstu atlikušos trūkumus Grieķijas patvēruma sistēmā, jo īpaši attiecībā uz uzņemšanas centru kvalitāti, attieksmi pret neaizsargātiem pieteikuma iesniedzējiem un lai paātrinātu patvēruma pieteikumu reģistrāciju, iesniegšanu un izskatīšanu divās instancēs. Lai ņemtu vērā šīs sarežģītās situācijas radīto ietekmi uz patvēruma sistēmas kopējo darbību un lai izvairītos no pārmērīga sloga uzlikšanas Grieķijai, vēl nav iespējams ieteikt pilnīgu pārsūtīšanas atsākšanu saskaņā ar Dublinas regulu, kaut gan tā joprojām ir galīgais mērķis.

(34)

Tomēr Grieķija ir sasniegusi ievērojamu progresu, izveidojot būtiskas institucionālās un tiesiskās struktūras patvēruma sistēmas pareizai darbībai, pastāv labas izredzes tuvā nākotnē izveidot pilnībā funkcionējošu patvēruma sistēmu, tiklīdz būs novērsti visi atlikušie trūkumi, jo īpaši attiecībā uz uzņemšanas apstākļiem un attieksmi pret neaizsargātām personām, tostarp nepavadītiem nepilngadīgajiem. Tāpēc ir lietderīgi ieteikt pārsūtīšanu atsākt pakāpeniski un pamatojoties uz individuālajām garantijām, ņemot vērā uzņemšanas kapacitāti un spējas izskatīt pieteikumus saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem un ņemot vērā pašreizējo neatbilstīgo attieksmi pret atsevišķām personu kategorijām, jo īpaši neaizsargātiem pieteikuma iesniedzējiem, tostarp nepavadītiem nepilngadīgajiem. Turklāt pārsūtīšanu nevajadzētu piemērot ar atpakaļejošu spēku, bet, lai izvairītos no pārmērīga sloga uzlikšanas Grieķijai, uz patvēruma meklētājiem, par kuriem Grieķija atbild, to attiecināt, sākot no kāda konkrēta datuma. Būtu jāiesaka par šo datumu noteikt 2017. gada 15. martu.

(35)

Pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem, šajā ieteikumā izklāstīti pasākumi, kas jāveic vai jānodrošina Grieķijas iestādēm, lai, sākot no 2017. gada 15. marta, atsāktu pārsūtīšanu saskaņā ar Dublinas sistēmu attiecībā uz tiem patvēruma meklētājiem, kuri Grieķijā ieceļojuši, neatbilstīgi šķērsojot ārējās robežas, vai par kuriem, sākot no minētā datuma, Grieķija atbild saskaņā ar kritērijiem, kas ir citi, nevis Regulas (ES) Nr. 604/2013 III nodaļas 13. pantā noteiktie. Paturot prātā šo mērķi, Grieķijai būtu steidzami jāveic visi pasākumi, kas izklāstīti šajā ieteikumā. Saskaņā ar solidaritātes un taisnīga atbildības sadalījuma principu pārejām dalībvalstīm būtu jāpalīdz sasniegt šo mērķi, jo īpaši izvietojot ekspertus, kas palīdzētu Grieķijas iestādēm, atbildot uz EASO daudzajiem aicinājumiem, kā arī pilnībā ievērojot savus pārcelšanas pienākumus, kas izriet no pārcelšanas lēmumiem.

(36)

Šajā ieteikumā ir izklāstīta arī pārsūtīšanas atsākšanas kārtība, tajā paredzot ietvert Grieķijas iestāžu un pārsūtītājas dalībvalsts iestāžu ciešu sadarbību individuālos pārsūtīšanas gadījumos, kas pamatojas uz dalībvalstu lojālas sadarbības pienākumu, tostarp, lai nodrošinātu personu izmitināšanu saskaņā ar Direktīvā 2013/33/ES noteiktajiem standartiem un viņu pieprasījumu izskatīšanu saskaņā ar Direktīvu 2013/32/ES. Tāpēc Grieķijai būs jāsniedz īpašas garantijas attiecībā uz rīcības veidu, kas skar ikvienu pārsūtāmo indivīdu. Turklāt būtu jānosaka atbalsta un ziņošanas mehānisms EASO grupā, ko veido dalībvalstu eksperti, lai palīdzētu nodrošināt šādu standartu piemērošanu praksē attiecībā uz pārsūtāmajām personām.

(37)

Lai nodrošinātu, ka šis ieteikums tiek pilnībā īstenots, ir būtiski, lai Grieķija regulāri sniegtu ziņojumus par progresu šo darbību īstenošanā. Grieķijai pirmais ziņojums būtu attiecīgi jāsniedz līdz 2017. gada 15. februārim, kā noteikts šajā ieteikumā, un tajā jo īpaši būtu jāietver apraksts par to, kā Grieķijas iestādes ievieš procedūru garantiju nodrošināšanai individuālos pārsūtīšanas gadījumos saistībā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem. Pēc tam Grieķijai ziņojumi par šā ieteikuma īstenošanu būtu jāsniedz ik pēc diviem mēnešiem.

(38)

Komisija, pamatojoties uz šiem ziņojumiem un jebkādu citu tās rīcībā esošu būtisku informāciju vai citiem notikumiem, regulāri ziņos par progresu, kas panākts, īstenojot šo ieteikumu, un vajadzības gadījumā atjauninās tajā izklāstītos ieteikumus.

(39)

Atbildība par lēmumu atsākt pārsūtīšanu individuālos gadījumos ir dalībvalstu iestāžu ekskluzīvā kompetencē, kuras atrodas tiesu kontrolē, kas var iesniegt Eiropas Savienības Tiesā lūgumu sniegt prejudiciālus nolēmumus par Dublinas regulas interpretāciju,

1.

Grieķijai būtu jāturpina centieni nodrošināt, ka uzņemšanas centri ir pietiekami, lai to teritorijā izmitinātu visus starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējus, un uzņemšanas apstākļi visos šajos uzņemšanas centros atbilstu standartiem, kas noteikti ES tiesību aktos. Prioritārā kārtā Grieķijai būtu:

Grieķijai būtu arī jānodrošina, ka papildus pastāvīgiem centriem tiek nodrošināts atbilstošs skaits pagaidu atvērta tipa uzņemšanas centru vai tos var nodrošināt īsā laikā, lai ļautu adekvātos apstākļos izmitināt starptautiskās aizsardzības pieprasītāju un viņu apgādājamo personu neparedzētu pieplūdumu.

Grieķijas iestādēm būtu jāveic vispusīgs vajadzību novērtējums attiecībā uz kopējo uzņemšanas kapacitāti un šādas kapacitātes veidu un šis novērtējums pastāvīgi jāatjaunina, ņemot vērā jaunākās norises.

2.

Grieķijai būtu jāturpina centieni nodrošināt, lai visiem starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem būtu reāla piekļuve patvēruma procedūrai, jo īpaši:

Vajadzību novērtējums, kas minēts a) punktā, būtu pastāvīgi jāatjaunina un tajā jāietver informācija par darbā pieņemto darbinieku skaitu.

3.

Grieķijai būtu jāturpina centieni nodrošināt, lai visiem starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem būtu pieejama efektīva tiesiskā aizsardzība, jo īpaši nodrošinot:

Grieķijas iestādēm, pamatojoties uz pilnīgu un pastāvīgu vajadzību novērtējumu, būtu jānosaka, cik pārsūdzību komiteju jaunās Pārsūdzību iestādes ietvaros būs nepieciešams, lai izskatītu visas starptautiskās aizsardzības pieprasītāju iesniegtās pārsūdzības, jānosaka cilvēkresursu skaits, kas būs nepieciešams, lai turpinātu šo komiteju raitu darbību, kā arī jānosaka jebkādi citi pasākumi, kas varētu būt nepieciešami, piemēram, darba metožu izmaiņas. Tālab jo īpaši būtu jāietver novērtējums par to, vai 20 pārsūdzību komitejas, kas ir jāizveido līdz 2017. gada februāra beigām, ir pietiekams skaits.

4.

Grieķijai būtu jānodrošina, ka tiesiskais regulējums, kas attiecas uz piekļuvi bezmaksas juridiskajai palīdzībai, praksē darbojas efektīvi un visi patvēruma meklētāji saņem nepieciešamo juridisko palīdzību, kas saistīta ar administratīvo lēmumu izskatīšanu tiesā attiecībā uz pieteikumiem starptautiskās aizsardzības saņemšanai. Grieķijai jo īpaši vajadzētu:

5.

Grieķijai būtu jānodrošina piemērotu struktūru izveide un jāveic piemēroti pasākumi neaizsargātu patvēruma meklētāju, tostarp nepavadītu nepilngadīgo, noteikšanai un attieksmei pret tiem. Grieķijai jo īpaši vajadzētu:

6.

Grieķijai būtu jānodrošina, ka piešķirtais ievērojamais ES finansējums tiek izmantots pilnībā, jo īpaši, bez turpmākas kavēšanās mobilizējot AMIF un ISF valsts programmu ietvaros pieejamos resursus un meklējot papildu finansējumu no struktūrfondu līdzekļiem. Šajā situācijā Grieķijai būtu jāveic pasākumi, kas nepieciešami, lai pilnībā piešķirtu saskaņā ar valsts programmām pieejamos līdzekļus nolūkā reaģēt steidzamu vajadzību gadījumā, jo īpaši uzņemšanas jomā, kā arī citu pakalpojumu jomā, kas paredzēti Grieķijā esošajiem migrantiem, proti, uzlabojot koordināciju starp attiecīgajām ieinteresētajām personām, pastiprinot operatīvās spējas un uzlabojot īstenošanas mehānismu.

7.

Dalībvalstis ir aicinātas sniegt papildu atbalstu Grieķijai un izvirzīt ekspertus, atbildot uz daudzajiem EASO aicinājumiem, un nodrošināt ilglaicīgāku izvietošanu, un apzināt vecākas amatpersonas un specializētus darbiniekus.

8.

Tiek ieteikts, ka patvēruma meklētāju pārsūtīšana uz Grieķiju saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 604/2013 būtu jāatsāk saskaņā ar noteikumiem un kārtību, kas izklāstīta tālāk 9. un 10. punktā.

9.

Pārsūtīšanas pakāpeniska atsākšana, sākot no 2017. gada 15. marta, atbilstīgi patvēruma meklētāju uzņemšanas un attieksmes nodrošināšanas kapacitātei Grieķijā saskaņā ar Direktīvu 2013/32/ES un 2013/33/ES būtu jāpiemēro patvēruma meklētājiem, kuri, sākot no minētās dienas, ieceļojuši Grieķijā, neatbilstīgi šķērsojot ārējās robežas, vai par kuriem Grieķija atbild saskaņā ar kritērijiem, kas ir citi, nevis Regulas (ES) Nr. 604/2013 III nodaļas 13. pantā noteiktie. Neaizsargātos patvēruma meklētājus, tostarp nepavadītus nepilngadīgos, pagaidām nevajadzētu pārsūtīt.

10.

Pirms patvēruma meklētāja pārsūtīšanas uz Grieķiju dalībvalstis tiek aicinātas cieši sadarboties ar Grieķijas iestādēm, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti 9. punkta noteikumi un jo īpaši – ka patvēruma meklētāju uzņemšanas centrā uzņems, ievērojot ES tiesību aktos, jo īpaši Uzņemšanas apstākļu Direktīvā 2013/33/ES noteiktos standartus, ka viņa pieteikumu izskatīs Patvēruma procedūru Direktīvā 2013/32/ES noteiktajos termiņos un ka attieksme pret patvēruma meklētāju jebkuros citos attiecīgos aspektos atbildīs ES tiesību aktiem. Grieķijas iestādes tiek aicinātas pilnībā sadarboties, šādas garantijas nodrošinot pārējām dalībvalstīm.

11.

EASO būtu jāizveido dalībvalstu ekspertu grupa, kas tiktu izvietota Grieķijā, lai atbalstītu dalībvalstu sadarbību un ziņotu par to, vai rīcība attiecībā uz personām, kas nosūtītas atpakaļ uz Grieķiju saskaņā ar Dublinas regulu, atbilst garantijām, kuras Grieķijai jāsniedz saskaņā ar 10. punktu.

12.

Grieķijai tiek lūgts līdz 2017. gada 15. februārim iesniegt ziņojumu par progresu, kas gūts, īstenojot šo ieteikumu. Šajā ziņojumā būtu jo īpaši jāiekļauj apraksts par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu šajā ieteikumā konstatētos joprojām pastāvošos trūkumus, tostarp, kā Grieķijas iestādes nodrošina vai plāno nodrošināt nepieciešamos cilvēkresursus un materiālos resursus, kas minēti šā ieteikuma 1.–5. punktā, un apraksts par pastāvīgajiem vajadzību novērtējumiem, kas minēti šā ieteikuma 1.–3. punktā. Būtu detalizēti jāapraksta, kā Grieķijas iestādes plāno īstenot procedūru garantiju nodrošināšanai 10. punktā minētajos individuālajos gadījumos.

13.

Ziņojumā būtu jāiekļauj arī šāda informācija:

14.

Pēc 2017. gada 15. februāra Grieķijai ziņojumi par šā ieteikuma īstenošanu ir jāsniedz ik pēc diviem mēnešiem.