27.9.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 260/104

(1)

Ar 2011. gada 27. oktobra spriedumu (2) Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk “Tiesa”) apstiprināja Pirmās instances tiesas (tagad Vispārējā tiesa) spriedumu (3), ar kuru tika atcelts Komisijas 2004. gada 30. jūnija Lēmums C(2004) 2037 par valsts atbalstu NN 34A/2000 saistībā ar kvalitātes programmām un marķējumiem AMA-Biosiegel (turpmāk “biomarķējums”) un AMA-Gütesiegel (turpmāk “kvalitātes marķējums”).

(2)

Pēc Tiesas nolēmuma Komisijai ir jāveic pasākumi, kas nepieciešami, lai izpildītu šo spriedumu. Tādēļ tai ir jāpieņem jauns lēmums.

(3)

Iepriekš minētie spriedumi ir kulminācija procedūrai, kuras galvenie posmi ir izklāstīti turpmāk.

(4)

Pēc divām sūdzībām – 1999. gada 21. septembrī un 1999. gada 5. novembrī, kas reģistrētas attiecīgi 1999. gada 23. septembrī un 2000. gada 20. janvārī, Komisija savā 2000. gada 15. februāra vēstulē aicināja Austrijas iestādes iesniegt atbilstošu informāciju par atbalsta pasākumiem attiecībā uz Agrarmarkt Austria (AMA) meitasuzņēmuma Agrarmarkt Austria Marketing GesmbH (AMA Marketing) tirdzniecības darbībām.

(5)

Austrijas iestādes pieprasīto informāciju iesniedza 2000. gada 20. marta vēstulē, kas reģistrēta 2000. gada 21. martā.

(6)

Otrs sūdzības iesniedzējs iesūtīja papildu informāciju 2000. gada 4. aprīļa vēstulē, kas reģistrēta 2000. gada 7. aprīlī.

(7)

Papildu informācija no otrā sūdzības iesniedzēja tika saņemta arī 2000. gada 18. maijā un 2001. gada 30. maijā un tika reģistrēta attiecīgi 2000. gada 26. maijā un 2001. gada 6. jūnijā. Trešo sūdzību par šo pašu tēmu Komisija saņēma 2003. gada 22. janvārī.

(8)

Pamatojoties uz saņemto informāciju, kas bija izklāstīta sūdzībās, Komisija 2000. gada 19. jūnija vēstulē informēja Austrijas iestādes, ka attiecīgie pasākumi ir reģistrēti kā nepaziņots atbalsts (NN 34/2000), un aicināja Austrijas iestādes iesniegt plašāku informāciju. Austrijas iestādes atbildēja 2000. gada 29. septembra vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā, un 2000. gada 16. oktobra vēstulē, kas reģistrēta 2000. gada 17. oktobrī. Papildu informācija tika pieprasīta 2001. gada 15. oktobra vēstulē, uz kuru Austrijas iestādes atbildēja 2001. gada 7. novembra vēstulē. Austrijas iestādes 2002. gada 19. decembra vēstulē sniedza papildu informāciju un informēja Komisiju par grozītajām (iekšējām) AMA direktīvām (AMA Richtlinien), ar kurām regulē reklamēšanas darbības produktiem ar AMA kvalitātes marķējumu un AMA biomarķējumu un kuras stājās spēkā 2002. gada 26. septembrī.

(9)

Šajā vēstulē, kurā bija iekļauta aizpildīta paziņojuma veidlapa, Austrijas iestādes apgalvoja, ka ir paziņojušas par AMA kvalitātes marķējuma un biomarķējuma pasākumiem, kas īstenoti saskaņā ar jaunajiem iekšējiem noteikumiem (4). Tomēr Komisija apgalvoja, ka nevar uzskatīt, ka šī vēstule ir paziņojums par jaunu atbalstu, jo grozītās AMA direktīvas bija stājušās spēkā jau 2002. gada 26. septembrī un tādējādi tika ieviestas pirms tam, kad varētu tikt apstiprināti atbalsta pasākumi, kas tika izstrādāti, pamatojoties uz minētajām direktīvām (5).

(10)

Pēc Austrijas iestāžu 2004. gada 8. marta pieprasījuma, kas saņemts tajā pašā dienā, Komisija nolēma lietu NN 34/2000 sadalīt. Reģistrācijas numuru NN 34A/2000 piešķīra pārbaudēm attiecībā uz nosacījumiem par AMA biomarķējumu un AMA kvalitātes marķējumu, kas piemērojami pēc 2002. gada 26. septembra, savukārt ar reģistrācijas numuru NN 34/2000 Komisija izskatīja ar AMA biomarķējumu un AMA kvalitātes marķējumu saistītos pasākumus, kas tika īstenoti pirms 2002. gada 26. septembra, kā arī citus AMA tirdzniecības pasākumus.

(11)

Attiecībā uz pasākumiem, kas īstenoti pirms 2002. gada 26. septembra, iekšēju administratīvu iemeslu dēļ 2004. gada 16. martā tika atklāta jauna lieta NN 34B/2000. Komisija atzīmē, ka šī lieta nekādā veidā neietekmē pašreizējās procedūras būtību.

(12)

Ar jaunajiem AMA iekšējiem noteikumiem tika ieviests jauns marķējumu dizains un jauni kvalitātes standarti, kas piemērojami produktiem, uz kuriem ir norādīts kāds no šiem marķējumiem. No Austrijas iestāžu sniegtajiem paskaidrojumiem un pēc jauno marķējumu un kvalitātes standartu detalizētas pārbaudes kļuva skaidrs, ka tie tika pieņemti, lai izpildītu jaunos Kopienas noteikumus.

(13)

Lai arī AMA iekšējo noteikumu jaunajā versijā nebija paredzēti nosacījumi attiecībā uz produktu izcelsmi, pamata tiesību akts, ar ko regulē AMA, proti, AMA likums, tik un tā attiecās tikai uz vietējiem produktiem. Šai sakarā 2002. gada 19. decembra vēstulē, kas reģistrēta 2002. gada 23. decembrī, Austrijas iestādes apstiprināja, ka saskaņā ar jaunajiem noteikumiem AMA marķējumi ir pieejami visiem produktiem neatkarīgi no to izcelsmes, un apņēmās attiecīgi pielāgot AMA likumu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisijas dienesti pieņēma, ka nepaziņotā atbalsta shēma, kas reģistrēta ar numuru NN 34/2000, no 2002. gada 26. septembra ir būtiski grozīta, lai izpildītu valsts atbalsta noteikumus, un ka šā iemesla dēļ ir pamatoti pēc šā datuma veikt atsevišķu shēmas novērtējumu.

(14)

Attiecībā uz lietu NN 34A/2000 papildu informāciju Austrijas iestādes iesniedza 2004. gada 2. aprīļa (reģistrēta 2004. gada 5. aprīlī), 2004. gada 19. aprīļa, 2004. gada 29. aprīļa, 2004. gada 4. maija, 2004. gada 7. maija, 2004. gada 13. maija, 2004. gada 9. jūnija, 2004. gada 16. jūnija un 2004. gada 24. jūnija vēstulēs (visas reģistrētas to saņemšanas dienā).

(15)

Ar Lēmumu C(2004) 2037 Komisija nolēma neizvirzīt iebildumus pret šo pasākumu un uzskatīja to par saderīgu ar kopējo tirgu EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta (tagad LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts) izpratnē, jo tas atbilda nosacījumiem, kas piemēroti ar 13. un 14. punktu Kopienas pamatnostādnēs attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē (6) (turpmāk “2000.–2006. gada pamatnostādnes”) un ar Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu EK līguma I pielikumā minēto produktu un dažu I pielikumā neminētu produktu reklāmai (7) (turpmāk “Reklāmas pamatnostādnes”). Lietā NN 34A/2000 pārbaudītā atbalsta shēma bija ierobežota laikā līdz 2008. gada 31. decembrim attiecībā uz visiem kvalitātes marķējuma (AMA Gütesiegel) pasākumiem un biomarķējuma (Biozeichen) kvalitātes atbalsta pasākumiem, savukārt biomarķējuma (Biozeichen) reklāmas pasākumi bija ierobežoti līdz 2006. gada 31. martam.

(16)

Saskaņā ar šo lēmumu visi AMA un AMA Marketing līdz 2002. gada 26. septembrim īstenotie pasākumi, kurus aptvēra lieta NN 34/2000, bija skaidri izslēgti no pārbaudes lietā NN 34A/2000. Šajā ziņā tomēr nav skaidrs, kad jaunie AMA iekšējie noteikumi stājās spēkā, t. i., vai atbalsta pasākumi tika īstenoti saskaņā ar jaunajiem noteikumiem jau no 2002. gada 26. septembra, t. i., no datuma, kurā minētie noteikumi stājās spēkā, vai arī pēc 2002. gada 26. septembra bija pārejas periods, kura laikā atbalstu turpināja piešķirt saskaņā ar vecajiem noteikumiem.

(17)

Austrijas iestādes 2012. gada 14. septembra atbildē apgalvoja, ka pārejas periods netika piemērots un jaunie noteikumi stājās spēkā 2002. gada 26. septembrī.

(18)

Austrijas iestādes 2004. gada 28. maijā paziņoja par AMA tirdzniecības pasākumiem, kas ietver vispārējus tirdzniecības pasākumus, tirdzniecības pasākumus ārpus Austrijas un tirgus izpēti. Atbalsta shēma, kas reģistrēta ar valsts atbalsta numuru N 239/2004, tika apstiprināta ar Komisijas 2004. gada 20. oktobra Lēmumu C(2004) 3945. Ar 2010. gada 21. janvāra Lēmumu C(2010) 377 Komisija ar valsts atbalsta numuru N 496/2009 apstiprināja iepriekš minētās atbalsta shēmas turpinājumu līdz 2013. gada 31. decembrim. Šos lēmumus neietekmē iepriekš minētie Tiesas lēmumi, un šis lēmums neattiecas uz apstiprinātajiem pasākumiem.

(19)

2006. gada 15. marta vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā, Austrijas iestādes paziņoja, ka ar biomarķējumu saistītie pasākumi (8) (valsts atbalsta shēma N 175/2006, kas apstiprināta ar Komisijas 2006. gada 2. jūnija Lēmumu C(2006) 2281) tiek pagarināti līdz 2010. gada 31. decembrim. 2008. gada 19. novembra vēstulē Austrija paziņoja, ka atbalsta pasākums NN 34A/2000, kura termiņš bija 2010. gada 31. decembris, tiek pagarināts līdz 2013. gada 31. decembrim gan attiecībā uz kvalitātes marķējumu, gan biomarķējumu. Paziņotais atbalsts, kas tika reģistrēts ar numuru N 589/2008 un apstiprināts ar Komisijas 2009. gada 25. februāra Lēmumu C(2009) 1092, vienlaikus aizstāja atbalsta pasākumu N 175/2006.

(20)

Šis lēmums neattiecas uz iepriekš aprakstītajām apstiprinātajām atbalsta shēmām N 175/2006, N 589/2008, N 239/2004 un N 496/2009.

(21)

Šis lēmums attiecas uz nepaziņotajiem AMA pasākumiem saskaņā ar atbalsta shēmu NN 34/2000 (kas aptver periodu līdz 2002. gada 26. septembrim) un AMA pasākumiem, kas izskatīti atceltajā Komisijas lēmumā NN 34A/2000 (un aptver periodu pēc 2002. gada 26. septembra).

(22)

Komisijas lēmumu lietā NN 34A/2000 apstrīdēja sūdzību iesniedzēji, kas minēti 4. apsvērumā, 2004. gada 17. septembrī iesniedzot prasību Pirmās instances tiesā (tagad Vispārējā tiesa). Lieta tika reģistrēta ar numuru T-375/04.

(23)

Vispārējā tiesa savā 2009. gada 18. novembra spriedumā secināja, ka Komisijai bija jāuzsāk oficiālās izmeklēšanas procedūra, jo bija pretruna starp i) AMA likuma 1992. gada redakciju, kas saskaņā ar Vispārējās tiesas atzinumu ierobežo shēmas darbību, attiecinot to tikai uz vietējiem produktiem, un ii) iekšējām AMA direktīvām un Austrijas iestāžu apgalvojumiem, kuros tika uzsvērts, ka shēma bija pieejama produktiem no citām dalībvalstīm. Vispārējā tiesa secināja, ka ar šīs pretrunas konstatēšanu pietika, lai rastos nopietnas šaubas par shēmas saderību ar iekšējo tirgu.

(24)

Tādēļ Vispārējā tiesa secināja (sprieduma 86. punkts), ka Komisijai bija jāuzsāk procedūra, kas paredzēta kādreizējā EK līguma 88. panta 2. punktā (tagad LESD 108. panta 2. punkts). Pamatojoties uz to, Vispārējā tiesa atcēla Komisijas lēmumu lietā NN 34A/2000.

(25)

Austrijas Republika 2010. gada 27. janvārī pārsūdzēja iepriekš minēto Vispārējās tiesas spriedumu. Apelācija tika reģistrēta kā lieta C-47/10.

(26)

Tiesa savā 2011. gada 27. oktobra spriedumā noraidīja Austrijas Republikas iesniegto apelāciju un pilnībā apstiprināja Vispārējās tiesas lēmumu.

(27)

Pēc Tiesas sprieduma Komisija lietā NN 34A/2000 uzsāka oficiālās izmeklēšanas procedūru saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu. Ņemot vērā sprieduma pamatojumu, 2012. gada 12. jūnija lēmumā par procedūras sākšanu (9) Komisija aicināja Austrijas iestādes un iesaistītās personas viena mēneša laikā iesniegt savas piezīmes, lai kliedētu šaubas par 23. apsvērumā aprakstīto pretrunu.

(28)

Komisija nesaņēma nevienu piezīmi no trešām personām.

(29)

Austrija atbildēja 2012. gada 29. jūnija vēstulē, lūdzot pagarināt atbildes sniegšanas termiņu. Komisija pagarināja atbildes sniegšanas termiņu līdz 2012. gada 13. jūlijam.

(30)

Austrijas iestādes iesniedza savas piezīmes 2012. gada 14. septembrī.

(31)

Komisija 2014. gada 19. februāra vēstulē pieprasīja papildu informāciju. Austrijas iestādes atbildēja 2014. gada 14. marta vēstulē un lūdza pagarināt atbildes sniegšanas termiņu. Austrija iesniedza papildu informāciju 2014. gada 7. maijā.

(32)

Komisija 2014. gada 17. decembrī nosūtīja jaunu informācijas pieprasījumu. Austrijas iestādes 2014. gada 23. decembrī lūdza pagarināt atbildes iesniegšanas termiņu. Komisija 2015. gada 8. janvāra vēstulē to pagarināja. Austrijas iestādes iesniedza atbildi 2015. gada 26. februārī un 2015. gada 3. martā.

(33)

AMA tirdzniecības pasākumi

(34)

AMA likums, ar ko tika izveidots AMA, stājās spēkā 1992. gadā. Saskaņā ar informāciju, ko Austrijas iestādes iesniedza 1997. gada 4. jūlija vēstulē, kas reģistrēta 1997. gada 7. jūlijā, tirdzniecības pasākumi tiek īstenoti kopš 1994. gada, t. i., pirms 1995. gada 1. janvāra, kad Austrija pievienojās Eiropas Savienībai. Tomēr Austrijas iestādes saskaņā ar Akta par Austrijas Republikas pievienošanos (10) 143. un 144. pantu nepaziņoja Komisijai par AMA pasākumiem.

(35)

Austrija 2012. gada 14. septembrī iesniegtajās piezīmēs apgalvoja, ka Komisija bija “informēta” par Österreichische Weinmarketing tirdzniecības pasākumiem. Taču minētajās piezīmēs sniegtā informācija (11) attiecas tikai uz atbilstīgiem pasākumiem, kurus Komisija saskaņā ar EK līguma 93. panta 1. punktu (tagad LESD 108. panta 1. punkts) ir noteikusi vīna nozarei. Šie pasākumi neietilpst pašreizējā lēmuma tvērumā.

(36)

Komisija 1997. gada 7. februāra vēstulē ESAO uzraudzības ziņojuma kontekstā informēja Austriju par to, ka AMA veicināšanas pasākumi varētu būt uzskatāmi par valsts atbalstu, un līdz ar to pieprasīja Austrijas iestādēm sniegt visu informāciju, kas nepieciešama, lai varētu izvērtēt šos pasākumus atbilstīgi spēkā esošajiem valsts atbalsta noteikumiem, un aizpildīt nepieciešamās paziņojuma veidlapas. Austrijas iestādes iesniedza pieprasīto informāciju un aizpildītu paziņojuma veidlapu 1997. gada 23. jūnija vēstulē. (12)

(37)

Austrijas iestādes savās 2012. gada 14. septembra piezīmēs apgalvoja, ka 1997. gada 23. jūnija vēstule ir uzskatāma par derīgu paziņojumu un ka pēc divu mēnešu perioda beigām dalībvalstij bija tiesības uzskatīt, ka valsts atbalsts šiem pasākumiem ir atzīts par likumīgu.

(38)

Attiecībā uz īstenošanas beigu datumu ir jāizšķir dažādas AMA tirdzniecības darbības.

(39)

Šajā ziņā Komisija atzīmē, ka ar 2004. gada 20. oktobra lēmumu Komisija ar valsts atbalsta numuru N 239/2004 apstiprināja šādus AMA tirdzniecības pasākumus: vispārējus tirdzniecības pasākumus (reklāma un sabiedrisko attiecību darbības), tirdzniecības pasākumus ārpus Austrijas un tirgus izpēti.

(40)

Kopumā attiecībā uz AMA biomarķējumiem un kvalitātes marķējumiem pasākumu beigu datums bija 2008. gada 31. decembris, izņemot biomarķējuma reklāmas pasākumus, kuru beigu datums bija 2006. gada 31. decembris (sk. 15. un 19. apsvērumu iepriekš). Pārējie AMA tirdzniecības pasākumi bija piemērojami līdz 2004. gada 20. oktobrim – datumam, kurā tika apstiprināts paziņotais pasākums N 239/2004 (sk. 1.4. iedaļu un 39. apsvērumu iepriekš).

(41)

Komisija atzīmē arī to, ka AMA liellopu gaļas noieta veicināšanas kampaņas pasākums tika paziņots un apstiprināts valsts atbalsta N 570/1998 ietvaros 1998. gada 15. decembra vēstulē. Minētā atbalsta ilgums bija ierobežots līdz diviem gadiem.

(42)

Ja neskaita pasākumus, uz kuriem attiecas Komisijas lēmumi lietās N 570/1998, NN 34A/2000 un N 239/2004, Komisija nav informēta par citiem apstiprinātiem atbalsta pasākumiem saistībā ar AMA tirdzniecības darbībām attiecīgajā periodā.

(43)

Saskaņā ar detalizētajos budžeta pārskatos par 1995.–1999. gadu (13) un 2000.–2008. gadu (14) sniegto informāciju AMA tirdzniecības darbībām tika iztērētas šādas naudas summas:

(44)

2012. gada 12. jūnija vēstulē Austrijas iestādes tika aicinātas apstiprināt iepriekš norādītos datus un sniegt budžeta sadalījumu par katru gadu attiecībā uz katru atbalsta kategoriju (kvalitātes marķējumu reklāma, biomarķējumu reklāma, vispārēja reklāma, reklāma ārpus Austrijas, kvalitātes pasākumi, kā arī tehniskais atbalsts saistībā ar abiem marķējumiem un vispārējiem produktiem). Tālāk redzamie dati tika iesniegti 2012. gada 14. septembra piezīmēs.

(45)

Austrijas iestādes attiecībā uz biomarķējuma un kvalitātes marķējuma pasākumiem periodā no 2002. līdz 2008. gadam norādīja tālāk redzamos datus.

(46)

No pieejamās informācijas izriet, ka atbalsta saņēmēji, kas guva labumu no īstenotajiem tirdzniecības pasākumiem, ir lauksaimniecības produktu ražotāji, kā arī uzņēmumi, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, tostarp pārtikas ražošanas nozarē.

(47)

Pamata tiesību akts attiecībā uz visiem AMA tirdzniecības pasākumiem ir AMA likums jeb Bundesgesetz über die Errichtung der Marktordnungsstelle “Agrarmarkt Austria” (Federālais likums par tirgus regulatora – aģentūras Agrarmarkt Austria – izveidi). (15)

(48)

Atbildot uz 2014. gada 30. aprīļa pieprasījumu iesniegt informāciju Austrijas iestādes iesniedza visus īstenošanas tiesību aktus (Richtlinien, Verordnungen u. c., tostarp iekšējās AMA direktīvas un citus iekšējos noteikumus), ar kuriem regulē kvalitātes marķējumu un biomarķējumu, kā arī informāciju par attiecīgajiem tirdzniecības pasākumiem.

(49)

AMA ir publisko tiesību subjekts, kas dibināts 1992. gadā ar AMA likumu, un to kontrolē valsts. Shēmu pārvalda AMA Marketing, AMA pilnībā piederošs meitasuzņēmums.

(50)

Lietā NN 34A/2000 Austrijas iestādes ir iesniegušas turpmāk norādīto informāciju par AMA statusu un darbībām.

(51)

Saskaņā ar Austrijas iestāžu sniegto informāciju AMA un AMA Marketing netirgo preces vai pakalpojumus. AMA Marketing uzrauga kvalitātes marķējuma un biomarķējuma izmantošanu, plāno un koordinē veicināšanas pasākumus (reklāmu, gadatirgus, izstādes, sabiedrisko attiecību pasākumus u. tml.), izgatavo informatīvos materiālus par kvalitātes programmām un marķējumiem un pasūta pētniecības projektus par dažādām tēmām saistībā ar lauksaimniecības produktu kvalitāti.

(52)

AMA Marketing neīsteno reklāmas kampaņas vai produktu kontroles pasākumus. Tā vietā AMA Marketing saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponēta Padomes Direktīva 92/50/EEK (16) un pēc tam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK (17), izvēlas privātus uzņēmumus, kas īsteno šādas kampaņas vai kontroli.

(53)

Austrijas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares uzņēmumi maksā ar AMA likumu noteiktas obligātas nodevas, lai 100 % apmērā finansētu minētos pasākumus. No šīm nodevām finansē arī pašu AMA un AMA Marketing.

(54)

AMA likumā (21.c panta 1. punktā) ir noteikts, ka nodevas ir jāmaksā par šādām darbībām vai produktiem:

(55)

Arī maksimālais iemaksu apmērs ir noteikts AMA likumā (21.d pants). Iemaksu konkrēto apmēru nosaka ar AMA valdes rīkojumu (Verordnung des Verwaltungsrates).

(56)

Austrijas iestādes 2012. gada 14. septembra vēstulē paziņoja, ka 1995.–2008. gadā tika iekasētas nodevas šādā apmērā (18):

(57)

Piemēram, 2003. gadā nodevās kopumā tika iekasēti EUR 13 529 199,62 atbilstoši šādam sadalījumam:

(58)

Saskaņā ar AMA likuma 21.c panta 2. punktu precēm, kuru izcelsmes valsts nav Austrija, šīs nodevas netiek piemērotas.

(59)

Austrijas iestādes 2000. gada 16. oktobra vēstulē procedūras NN 34/2000 kontekstā iesniedza gada pārskatus par 1995., 1996., 1997., 1998. un 1999. gadu, un tajos ir uzskaitīti visi AMA tirdzniecības pasākumi.

(60)

Attiecībā uz kvalitātes marķējumiem un biomarķējumiem Austrijas iestādes iesniedza detalizētu aprakstu atbalsta shēmas NN 34A/2000 izvērtēšanas ietvaros.

(61)

Pamatojoties uz šo informāciju, šķiet, ka tirdzniecības darbības var sagrupēt šādās atbalsta kategorijās:

(62)

Detalizēts pasākumu apraksts par katru atbalsta kategoriju ir iekļauts attiecīgi 4.1., 4.2. un 4.3. iedaļā.

(63)

Saskaņā ar Austrijas iestāžu sniegto informāciju par atbalsta shēmu NN 34A/2000 biomarķējumā izcelsmes norādi varēja iekļaut, bet tas nebija obligāti. Kvalitātes marķējumā vienmēr bija iekļauta speciāla izcelsmes norāde un otrs lauciņš ar krāsām un/vai simboliem, kas (grafiski) norāda izcelsmi atkarībā no dalībvalsts vai ražošanas reģiona.

(64)

Saskaņā ar Austrijas iestāžu sniegto informāciju par atbalsta shēmu NN 34A/2000 pēc 2002. gada marķējumi izskatījās tā, kā parādīts tālāk.

Marķējumu izskats no 2002. gada  (19)

(65)

No Komisijai iesniegtajiem piemēriem par 1995.–2002. gada periodu var secināt, ka biomarķējums izskatījās tāpat kā periodā pēc 2002. gada, savukārt kvalitātes marķējumam līdz 1999. gada 31. decembrim bija atšķirīgs dizains (parādīts tālāk): centrālajā daļā, t. i., vizuāli dominējošajā marķējuma daļā, norādes “AMA Gütesiegel” vietā bija vārds “Austria” (tādā pašā lielumā).

Kvalitātes marķējuma izskats periodā no 1995. gada 1. janvāra līdz 1999. gada 31. decembrim (Austrija)

(66)

No 2000. gada janvāra sākotnējais kvalitātes marķējums tika aizstāts ar 65. apsvērumā iepriekš attēloto marķējumu. (21) Tas ir atspoguļots gada pārskatos, sākot no šā perioda.

(67)

Saskaņā ar sniegto informāciju saistībā ar atbalsta shēmu NN 34A/2000 biomarķējums un kvalitātes marķējums tika piešķirts tikai produktiem, kuri atbilda noteiktiem kvalitātes kritērijiem attiecībā uz ražošanas metodēm, produktu īpašībām un –atsevišķos gadījumos – prasībām attiecībā uz produkta ģeogrāfisko izcelsmi.

(68)

Austrijas iestādes ir apstiprinājušas, ka subsidētajā reklamēšanā ir ievēroti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK (22) nosacījumi.

(69)

Biomarķējums tika piešķirts tikai bioloģiskajiem produktiem, kas atbilda Padomes Regulā (EEK) Nr. 2092/91 (23) noteiktajiem kritērijiem.

(70)

Kvalitātes marķējums tika piešķirts tikai tiem produktiem, kuri atbilda kvalitātes prasībām, kas noteiktas Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 (24) 24.a panta b) apakšpunktā. Produkti, kas atbilda kvalitātes kritērijiem, kuri jāizpilda, lai varētu izmantot kvalitātes marķējumu, atbilda tālāk norādītajiem augstākiem standartiem 2000.–2006. gada pamatnostādņu (25) 47. punkta izpratnē.

(71)

Tika uzskatīts, ka uz marķējumiem norādītais izcelsmes reģions ir reģions, kur veikta produkta pārstrāde un no kura ir nākušas galvenās izejvielas (wertbestimmende Rohstoffe). Trešdaļa šādu izejvielu var nākt no citiem reģioniem, ja tās nevar izaudzēt vai iegūt izcelsmes reģionā.

(72)

Svaigu olu ražošanas gadījumā dējējvistām bija jābūt dzimušām un nobarotām attiecīgajā reģionā. Liellopu gaļas, teļa gaļas, cūkgaļas, tītara un jēra gaļas ražošanas gadījumā dzīvniekiem bija jābūt dzimušiem attiecīgajā reģionā.

(73)

Attiecībā uz kvalitātes marķējumā izmantoto logotipu Austrijas iestādes savu 2012. gada 14. septembrī iesniegto informāciju papildināja, pievienojot līdz 1999. gadam piemērojamos noteikumus. Šī informācija liecina, ka gan tiesību aktos (AMA-Gütesiegel Richtlinien  (26) , Regulativ für die Verleihung des Rechts zur Führung der Urspungs- und Gütezeichen für Lebensmittel\  (27)), gan pieteikuma veidlapās (Antrag auf Verleihung des Herkunfts- und Gütezeichens für Lebensmittel  (28)) tika izmantots logotips, kas attēlots 65. apsvērumā iepriekš.

(74)

Pēc 1999. gada kvalitātes marķējumā izmantotais logotips bija tāds pats kā logotips, kas attēlots 64. apsvērumā iepriekš.

(75)

Attiecībā uz kvalitātes marķējumu informācija, kas sniegta gada pārskatos par laikposmu no 1995. gada līdz 1999. gadam, kā arī ar atbalsta shēmu NN 34A/2000 saistītā informācija ļauj secināt, ka atbalsts tika piešķirts, lai segtu izmaksas par reklāmas kampaņām nolūkā palielināt patērētāju izpratni par kvalitāti un popularizēt kvalitātes marķējumu. Mērķis bija radīt kvalitātes marķējuma tēlu kā orientieri iepirkšanās laikā (Orientierungshilfe beim Einkauf).

(76)

Attiecībā uz biomarķējumu atbalsts tika piešķirts, lai segtu izmaksas par reklāmas kampaņām nolūkā informēt patērētājus par produktiem ar biomarķējumu un par prasībām, kas jāizpilda, lai varētu izmantot šādu marķējumu, kā arī par bioloģisko lauksaimniecību kopumā.

(77)

Kampaņas aptvēra reklāmas drukātajos un elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, pārdošanas punktos un publiskos pasākumos, informācijas stendos ar brošūrām par produktiem ar kvalitātes marķējumu vai biomarķējumu, informatīvajos bukletos, kas tika izmantoti saistībā ar produktu degustāciju gadatirgos un citos publiskos pasākumos, kā arī citus veidus, lai piesaistītu patērētāju uzmanību, piemēram, uzlīmes uz grīdas (izvietotas lielveikalos) ar simboliem un informāciju par kvalitātes marķējumu un biomarķējumu. Kampaņās vienlaikus uzmanība tika pievērsta dažādām produktu grupām atkarībā no vietējās un tirgus situācijas.

(78)

Saskaņā ar Austrijas iestāžu sniegto informāciju saistībā ar pasākumu NN 34A/2000 reklāmās un darbībās pārdošanas punktos un publiskos pasākumos periodā no 2002. līdz 2008. gadam netika minēti konkrēti ražotāji vai zīmoli. Tā vietā tajās bija iekļauta informācija tikai par produktu kvalitātes prasībām un kvalitātes kontroli saistībā ar kvalitātes marķējumu, lai patērētāji varētu atpazīt ar šo marķējumu apzīmēto produktu īpašo kvalitāti. Atbalsts darbībām pārdošanas punktos bija pieejams visiem ieinteresētajiem uzņēmumiem, kas vēlējās organizēt šādas kampaņas savās telpās. Šie uzņēmumi paši nesaņēma nekādu tiešu atbalstu paziņotās atbalsta shēmas ietvaros.

(79)

Turklāt saskaņā ar Austrijas iestāžu sniegto informāciju norāde par produkta izcelsmi, ja tāda tika dota, bija informācija, kurai subsidētajā reklāmā bija otršķirīga nozīme. Lai ilustrētu to, kā reklāmas bija veidotas, lai nodrošinātu, ka norādei par izcelsmi vienmēr ir otršķirīga nozīme, Austrijas iestādes ir iesniegušas tipiskus tādu reklāmu piemērus, kas tika izvietotas drukātajos un audiovizuālajos plašsaziņas līdzekļos.

(80)

Par pasākumu NN 34A/2000 pieejamā informācija ļauj secināt, ka daļa no pasākumiem, kas tika veikti saistībā ar biomarķējumu, bija saistīti ar veicināšanas darbībām, kas tika līdzfinansētas no ES līdzekļiem.

(81)

Gada pārskatos par periodu no 1995. līdz 1999. gadam sniegtā informācija liecina, ka reklāmas kampaņas tika organizētas par pienu un piena produktiem, gaļu un gaļas produktiem, olām, augļiem, dārzeņiem un kartupeļiem, kā arī par produktiem, kas ražoti no šīm izejvielām, un arī par ziediem.

(82)

Reklāmas kampaņas aptvēra reklāmas drukātajos un elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos un noieta veicināšanas pasākumus pārdošanas punktos, izstādēs un publiskos pasākumos. Noieta veicināšanai tika izmantoti informācijas stendi ar produktu paraugiem un brošūrām par reklamētajiem produktiem un citi līdzekļi, ar ko piesaistīt patērētāju uzmanību, piemēram, produktu izmēģināšana, balvu konkursi (Gewinnspiele), kā arī plakāti, karodziņi un uzlīmes uz trotuāriem ar informāciju par reklamētajiem produktiem. Turklāt tika radīti dažādi drukātie un citi materiāli, lai vicinātu dažādu produktu vai produktu grupu noietu. Šādi materiāli ir informatīvie bukleti, žurnāli, pavārgrāmatas, apģērbs ar uzdrukām, noieta veicināšanas dāvanas u. c.

(83)

Minētajā periodā radītās reklāmas piemēros, kas pieejami Komisijai, produkta izcelsmes norāde parādās kā vārds un simbols ne tikai kvalitātes marķējumā, bet arī citur reklāmas materiālos.

(84)

Daži piemēri, kas iekļauti gada pārskatā par 1995. gadu, un paraugi, kurus Austrija iesniegusi Komisijai:

(85)

Gada pārskatā par 1996. gadu AMA misija tika apkopota šādi: “pārliecināt vietējos patērētājus par Austrijas produktu priekšrocībām, neraugoties uz Eiropas pārtikas produktu pieaugošo daudzveidību” (“die einheimischen Konsumenten, trotz der zunehmenden Vielfalt des europäisch werdender Lebensmittelangebotes, von den Vorzügen österreichischer Produkte zu überzeugen”) (29). Tālāk ir teikts šādi: “Uzskata” priekšroka Austrijai “kultivēšanai ir būtiska nozīme, lai saglabātu mūsu lauksaimniecības produktu tirgus daļu” (“Diese Kultivierung der “Präferenz für Osterreich” ist ein wesentlicher Beitrag zur Marktanteilsicherung für unsere Agrarprodukte”). Šajā pašā pārskatā ir teikts, ka AMA Marketing un vietējo ražotāju sadarbība bija tik veiksmīga, ka ārvalstu piena un sviesta ražotāji praktiski neiekļuva Austrijas tirgū. (30)

(86)

Pārskata pēdējā nodaļā ar nosaukumu “Patriotisms, ko novērtē tirgotājs un patērētājs” (Patriotismus bei Handel und Konsument gefragt) ir teikts, ka ir nodrošināta vietējo produktu lielā tirgus daļa salīdzinājumā ar konkurentu produktiem no citām ES dalībvalstīm. (31) Pārskatā ir minēti kampaņā iesaistītie uzņēmumi (mazumtirgotāji) (32) un uzsvērts, ka sarkanbaltsarkanā logotipa izmantošana tika apvienota ar Austrijas pārtikas produktu priekšrocību izcelšanu patērētājiem.

(87)

Attiecībā uz 1996. gadā notikušajām kampaņām un akcijām ir sniegti šādi piemēri:

(88)

Pārskatā minētas arī kampaņas, kurās nav norādes par produktu izcelsmi, piemēram, “Piens – baltā enerģija” (36) vai skolu kampaņa, kas tika īstenota ar saukli “Nepārspējamais ābols” (Der unbesiegbare Apfel) (37). Pēdējā nosauktajā kampaņā nebija norāžu par zīmolu nosaukumiem vai produkta izcelsmi, bet tika norādītas tikai augļa vispārējās īpašības (barības vielas, enerģētiskā vērtība, vitamīni, minerālvielas utt.).

(89)

Gada pārskatā par 1997. gadu ir teikts, ka ar AMA pasākumiem izdevās “radīt šķēršļus citu ES produktu ienākšanai tirgū”, un ir minēts piemērs, ka attiecībā uz jogurta pārdošanu vietējie ražotāji atguva no ārvalstu ražotājiem tirgus daļu 15 % apmērā. (38)

(90)

Attiecībā uz 1999. gadu jāatzīmē, ka dažos gadījumos reklāmas bija saistītas ar konkrētiem uzņēmumiem (piem., drukātajā reklāmā par Austrijas sieru ir dota atsauce uz siera […] (39), bet Austrijas olu reklāmā – uz pārtikas mazumtirgotāju […] (40)).

(91)

Reklamējot jogurtu ar AMA kvalitātes marķējumu, bija attēlots teksts “Jogurts no Austrijas” (41).

(92)

Gada pārskati par 1997., 1998. un 1999. gadu satur informāciju par līdzīgām kampaņām un saukļiem, kā aprakstīts iepriekš.

(93)

Gada pārskatos par 2000. un 2001. gadu ir minētas, piemēram, šādas kampaņas:

(94)

Reklāmas pasākumu mērķis bija informēt patērētājus un profesionāļus par produktu piedāvājumiem no Austrijas – to garšu un izmantošanu kulinārijā – un mudināt viņus (pirmo reizi) izmēģināt šos produktus.

(95)

Reklāmas kampaņas ietvēra reklāmas plašsaziņas līdzekļos, brošūras un bukletus, noieta veicināšanas dāvanas, produktu izmēģināšanu un tiešos e-pastus patērētājiem.

(96)

Austrijas produkti tika reklamēti arī Austrijas ēdienu nedēļu ietvaros un starptautiskos gadatirgos ES dalībvalstīs ārpus Austrijas.

(97)

Saskaņā ar Austrijas iestāžu sniegto informāciju iepriekš minētās nodevas par 2002.–2008. gadu neradīja jebkāda veida diskriminējošu ietekmi EK līguma 90. panta (tagad LESD 110. pants) izpratnē. Konkrēti, Austrijas iestādes apgalvo, ka nekas neliecina par to, ka Austrijas izcelsmes produkti, kas tika tirgoti ārpus Austrijas, nevarēja gūt labumu no pasākuma tādā pašā mērā kā Austrijā tirgoti produkti.

(98)

Attiecībā uz AMA kvalitātes marķējumiem un biomarķējumiem atbalsts tika piešķirts kvalitātes nodrošināšanas sistēmu izstrādei (pētījumiem par ražošanas kvalitātes uzlabošanu kopumā, kvalitātes nodrošināšanas dokumentu izstrādei un izplatīšanai, saistītu informātikas sistēmu izstrādei uzņēmumā AMA Marketing), kā arī kvalitātes kontroles pasākumu un bioloģisko produktu kontroles pasākumu (kontroles pasākumi uz vietas, ko veica ārēja struktūra, un laboratorijas analīzes) īstenošanai. Visus regulāros kvalitātes kontroles pasākumus apmaksāja paši atļauju turētāji.

(99)

Papildus gada pārskatos par 1995.–1999. gadu ir iekļauta informācija par kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ISO 9002 ieviešanas pasākumu.

(100)

Atbalsts tika piešķirts vispārīgas informācijas projektiem, sabiedrisko attiecību darbībām, lai palielinātu vispārēju informētību par marķējumiem, un konkursiem, kas tika organizēti, lai popularizētu kvalitātes marķējumus (Gewinnspiele).

(101)

Attaisnotas bija izmaksas, kas radušās, organizējot informatīvās tikšanās un veidojot bukletus, katalogus, informatīvos biļetenus un interneta publikācijas.

(102)

Mērķis bija sniegt patērētājiem vispārīgu faktisku informāciju par AMA kvalitātes marķējuma un biomarķējuma programmu, piemēram, par kvalitātes marķējuma programmas ievirzi uz kvalitātes nodrošināšanu, kā arī par marķējumu saturu un kontroles sistēmām.

(103)

Saskaņā ar Austrijas iestāžu sniegto informāciju iepriekš minētie pasākumi nebija saistīti ar konkrētām produktu grupām un nemudināja patērētājus iegādāties konkrētu produktu.

(104)

No gada pārskatiem var secināt, ka 1995.–1999. gadā atbalsts tika piešķirts vispārīgas informācijas nodrošināšanas pasākumiem un sabiedrisko attiecību darbībām, izstāžu organizēšanai un dalībai tajās, kā arī tirgus izpētei.

(105)

To vispārīgās informācijas nodrošināšanas pasākumu un sabiedrisko attiecību darbību mērķis, par kuriem tika piešķirts atbalsts, bija sniegt pārtikas produktu vispārēju raksturojumu un atbildēt uz sabiedrību interesējošiem jautājumiem, piemēram, sniegt padomus un informāciju pārtikas skandāla gadījumā. Sabiedrisko attiecību darbības ietvēra arī saziņas bāzes uzlabošanas pasākumus plašsaziņas līdzekļos, un to īstenošanai tika izmantoti tādi kanāli kā paziņojumi presei, preses konferences, preses dienests, informatīvie biļeteni, atvērto durvju dienas, kā arī lobēšana.

(106)

Atbalsts tika piešķirts arī saistībā ar pasākumu organizēšanu un piedalīšanos tajos, piemēram, konkursiem, konferencēm, semināriem un darbsemināriem Austrijā, kā arī “Austrijas nedēļām” un izstādēm citās ES dalībvalstīm.

(107)

Atbalsts tirgus izpētei tika piešķirts par pētījumu sagatavošanu attiecībā uz vispārīgiem datiem par pārtikas tirgu, tirgu attīstību, patērētāju uzvedību, attiecīgo lauksaimniecības produktu pārdošanas tendencēm un analīzi.

(108)

Ar AMA tirdzniecības pasākumiem saistītās attaisnotās izmaksas no atbalsta līdzekļiem tika segtas 100 % apmērā.

(109)

Saskaņā ar Austrijas iestāžu sniegto informāciju tā atbalsta apmērs, kas tiek piešķirts kvalitatīviem produktiem un tehniskā atbalsta sniegšanai saistībā ar kvalitātes marķējumu un biomarķējumu, nekad nav pārsniedzis EUR 100 000 vienam atbalsta saņēmējam triju gadu periodā.

(110)

Attiecībā uz kontroles pasākumiem saistībā ar kvalitātes marķējuma izmantošanu Austrijas iestādes apstiprināja, ka atbalsta piešķiršana tika ierobežota līdz 2009. gadam.

(111)

LESD 107. panta 1. punktu, ar ko aizliedz valsts atbalstu, piemēro tad, ja atbalstu piešķir dalībvalstis vai to jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un tas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(112)

Attiecībā uz to, kad līdzekļi tiek klasificēti kā valsts līdzekļi, nav jānošķir gadījumi, kad atbalstu maksā tieši valsts vai kad to maksā valsts vai privātas iestādes, kuras valsts ir paredzējusi vai izveidojusi šim nolūkam (46).

(113)

Komisija atzīmē, ka šajā gadījumā atbalstu piešķir nevis tieši valsts, bet AMA – starpniekiestāde, kas dibināta ar likumu un ko kontrolē valsts (sk. 49. apsvērumu). AMA pārvalda un tai pilnībā pieder AMA Marketing, un, pamatojoties uz to, var pieņemt, ka tai ir izšķiroša ietekme uz AMA Marketing. Tāpēc šīs sadaļas ietvaros uzņēmumi AMA un AMA Marketing tiks izvērtēti kopā. Tādēļ ir jāpārbauda, vai AMA iekasētās nodevas var uzskatīt par valsts līdzekļiem, kas piedēvējami valstij.

(114)

AMA un AMA Marketing ir dibināti ar likumu. Valsts nosaka šo struktūru uzdevumus (AMA likuma 2. pants), to vadības struktūru (AMA likuma 4.–17. pants) un valdes sastāvu (sk. arī 118. apsvērumu). Tāpēc šīs struktūras kontrolē valsts. To tirdzniecības darbības finansē no parafiskālām nodevām (sk. 49. un 53. apsvērumu) (47). Iekasēto nodevu izmantošanu nosaka ar AMA likumu (21.a panta 1. punkts). AMA pārbaudes veic valsts iestādes, piemēram, Austrijas Revīzijas palāta (48). Turklāt ar AMA likuma 29. pantu ir noteikts, ka, veicot administratīvās procedūras, AMA piemēro Vispārējo administratīvās procedūras likumu (allgemeines Verwaltungsverfahrensgesetz).

(115)

AMA lēmumus var apstrīdēt Federālajā administratīvajā tiesā (Bundesverwaltungsgericht) (49). Saskaņā ar AMA likuma 2004. gada redakciju AMA lēmumus var apstrīdēt Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijā.

(116)

Iemaksu iekasēšana saskaņā ar AMA likumu ir AMA pārziņā. AMA ir tiesības pārbaudīt telpas vai lauksaimniecības platības un pieprasīt pārskatus vai pierādījumus no uzņēmumiem, kuriem piemērojama nodeva (50). Par AMA likuma pārkāpumiem var sodīt rajona administratīvā iestāde (Bezirksverwaltungsbehörde), nosakot soda naudu līdz EUR 3 630 (51). Ir sodāms arī mēģinājums apiet AMA noteikumus. Ja soda naudu nav iespējams iekasēt, sods var būt arī brīvības atņemšana uz laiku līdz sešām nedēļām (52).

(117)

Austrijas iestādes apgalvoja, ka nodevas mērķis, tvērums un maksimālais līmenis ir noteikts ar AMA likumu (53). Konkrēto nodevas līmeni nosaka AMA valde (Verwaltungsrat der Agrarmarkt Austria). Valde nosaka konkrēto nodevas līmeni, pamatojoties uz katra attiecīgā produkta situāciju tirgū, pārdošanas rādītājiem, ienākumiem no vietējiem produktiem Austrijā un ārvalstīs un nepieciešamības pienācīgi īstenot tirdzniecības pasākumus (54).

(118)

AMA valdē ir četri locekļi, kas pārstāv Lauksaimniecības kameru (Landwirtschaftskammer Österreich), Federālo Darba kameru (Bundesarbeitskammer), Ekonomikas kameru (Wirtschaftskammer Österreich) un Austrijas Arodbiedrību federāciju (Österreichischer Gewerkschaftsbund) (55).

(119)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pārbaudīja Pearle judikatūras piemērojamību attiecīgajā lietā. Tiesa savā 2004. gada 15. jūlija nolēmumā Pearle lietā (56) norādīja, ka obligātās iemaksas, ko starpniekiestāde piemēro visiem uzņēmumiem tirdzniecības nozarē, var neuzskatīt par valsts līdzekļiem, ja ir izpildīti šādi četri kumulatīvie nosacījumi:

(120)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, Komisija uzskata, ka shēma neatbilst visiem šiem nosacījumiem.

(121)

Attiecībā uz pirmo nosacījumu jāatzīmē, ka tirdzniecības pasākumu finansēšanu administrē nevis profesionāla organizācija, kas pārstāv nozari, bet gan uzņēmums AMA Marketing – valsts iestāde, ko dibinājusi un kontrolē valsts (sk. 49. apsvērumu un AMA likuma 3. pantu).

(122)

Attiecībā uz trešo nosacījumu – nodeva un maksimālā iemaksu summa tiek noteikta ar likumu (t. i., ar AMA likumu), un to iekasē iestāde, kuru kontrolē valsts, nevis tirdzniecības nozares profesionāla organizācija. Turklāt saskaņā ar AMA likumu nodeva ir obligāta (sk. 53. apsvērumu). Šie elementi liecina par valsts iejaukšanos attiecībā uz atbalsta finansēšanas veidu.

(123)

Tādēļ Komisija uzskata, ka nosacījumi šajā lietā atšķiras no nosacījumiem, pēc kuriem iemaksas, kas tika analizētas Tiesas spriedumā Pearle lietā, netika uzskatītas par valsts līdzekļiem.

(124)

Tiesa 2013. gada 30. maijāDoux Élevage lietā atbildēja uz jautājumu saistībā ar prejudiciālo nolēmumu par valsts līdzekļu jēdziena interpretāciju (57).

(125)

Savā spriedumā Tiesa secināja, ka valsts iestādes lēmums, ar kuru valsts iestādes atzītas starpnozaru organizācijas ietvaros paplašināja vienošanos, piemērojot to visiem lauksaimniecības nozares pārstāvjiem, ar ko tika ieviesta iemaksa ar mērķi ļaut īstenot pasākumus saistībā ar komunikāciju, veicināšanu, ārējām attiecībām, kvalitātes nodrošināšanu, pētniecību un attiecīgās nozares interešu aizstāvību un tādējādi tika uzlikts pienākums maksāt vispārēji piemērojamu iemaksu, nav uzskatāms par valsts atbalstu.

(126)

Savā spriedumā Tiesa pauda viedokli, ka konkrētās iemaksas maksāja privāto tiesību saimnieciskās darbības subjekti, kuri darbojas attiecīgajos tirgos, un tas nozīmē, ka šis mehānisms nebija saistīts ar nekādu tiešu vai netiešu valsts līdzekļu nodošanu. No iemaksām veidotie līdzekļi pat negāja caur valsts vai citas publisko tiesību vienības budžetu, un valsts neatteicās no jebkāda veida līdzekļiem (piem., nodokļiem, maksājumiem vai citiem līdzekļiem), kuri saskaņā ar valsts tiesību aktiem bija jāieskaita valsts budžetā.

(127)

Atšķirībā no aprakstītās lietas, pašreizējā lieta nav saistīta ar (brīvprātīgām) iemaksām, kuras kolektīvi noteikusi starpnozaru organizācija. Kā redzams 53. apsvērumā iepriekš, Austrijas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares uzņēmumi maksā obligātas nodevas, kas noteiktas ar AMA likumu. Tāpēc nodevas nav privāta rakstura, bet gan tās ir noteikusi valsts, pieņemot tiesību aktu.

(128)

Turklāt, atšķirībā no Doux Élevage lietas, AMA gadījumā nav saistības ar privātu organizāciju ieviestām iemaksām. Kā redzams 49.–54. apsvērumā iepriekš, iemaksas ir noteikusi valsts un administrē AMA, publisko tiesību subjekts, kas dibināts ar AMA likumu un kuru kontrolē valsts. Shēmu pārvalda AMA Marketing – AMA pilnībā piederošs meitasuzņēmums.

(129)

Doux Élevage lietā Tiesa pauda viedokli, ka attiecīgās iemaksas pilnībā saglabāja savu privāto raksturu un valsts iestādēm patiesībā nebija ļauts izmantot šos līdzekļus, lai galvenokārt atbalstītu noteiktus uzņēmumus. Tās, kas lēma par šo līdzekļu izlietojumu, drīzāk bija attiecīgās starpnozaru organizācijas, un līdz ar to šie līdzekļi bija pilnībā veltīti šo organizāciju noteikto mērķu izpildei. Tāpat šie līdzekļi nebija pastāvīgā valsts uzraudzībā un nebija pieejami valsts iestādēm.

(130)

Atšķirībā no Doux Élevage lietas, pašreizējā lietā AMA izvirzītos mērķus nosaka nevis privāta organizācija, kas lemj par šo līdzekļu izlietojumu, bet gan tiesību akts, ar ko regulē valsts iestādi (t. i., AMA likums, sk. 54. apsvērumu).

(131)

Tāpēc nav izpildīti Doux Élevage lietas nosacījumi, lai varētu pieņemt, ka tiek izmantoti privāti līdzekļi.

(132)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka AMA veiktā attiecīgo pasākumu finansēšana ir attiecināma uz valsti un ka šie līdzekļi ir uzskatāmi par valsts līdzekļiem.

(133)

Saskaņā ar Tiesas iedibināto judikatūru par atbalstu tiek uzskatīti pasākumi, kas, lai arī kāda būtu to forma, ir labvēlīgāki noteiktiem uzņēmumiem vai arī kas ir uzskatāmi par ekonomisku priekšrocību, ko saņēmējuzņēmums neiegūtu parastos tirgus apstākļos (58). Turklāt par atbalstu tiek uzskatīti tādi pasākumi, kuri, lai arī kāda būtu to forma, samazina izdevumus, kas parasti jāsedz no uzņēmuma budžeta, un kuriem tādējādi, lai arī tās nav subsīdijas šā vārda tiešā nozīmē, ir subsīdiju raksturs un ietekme (59). Tiesa arī norādīja, ka valsts iestādes pasākums, kas dod priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai produktiem, nezaudē savu bezmaksas priekšrocību raksturu tikai tāpēc, ka to daļēji vai pilnībā finansē no valsts iestādes noteiktām iemaksām, kas tiek ieturētas no attiecīgajiem uzņēmumiem (60).

(134)

Ar pasākumu tika sniegts atbalsts uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību, tostarp pārtikas ražošanas nozarei (sk. 46. apsvērumu), piedāvājot reklāmu, atbalstu kvalitatīviem produktiem un tehnisko atbalstu.

(135)

Šajā ziņā Austrijas iestādes tika aicinātas sniegt plašāku informāciju par atbalsta saņēmēju darbības jomu, kā arī par atbalsta saņēmēju skaitu saistībā ar katru tirdzniecības pasākumu. Savās 2012. gada 14. septembra piezīmēs Austrijas iestādes atbildēja, ka nav iespējams apzināt atbalsta saņēmēju skaitu saistībā ar katru atsevišķo pasākumu, jo labumu no shēmas guva ne tikai tie ražotāji un mazumtirgotāji, kuri izmantoja logotipus, bet arī ražotāji, kas tieši neiesaistījās šajā shēmā, tātad nozare kopumā. Austrija uzsvēra, ka pasākumi palielināja patērētāju vispārējo informētību, tāpēc pat ražotājiem, kuri neiesaistījās šajā shēmā, bija jāpaaugstina savu produktu kvalitāte.

(136)

Turklāt lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pieprasīja, lai Austrija izskaidro, cik lielā mērā pārtikas ražošanas nozare iegūst no tirdzniecības pasākumiem. Austrijas iestādes izmantoja to pašu iepriekš minēto argumentu (135. apsvērums).

(137)

Saskaņā ar tiesas praksi (61) pasākums saglabā savu selektīvo raksturu pat tad, ja tas attiecas uz visu nozari (bet ne citām nozarēm). Austrijas iestāžu argumenti par to, ka pasākums ir vispārējs, ir jānoraida.

(138)

Saskaņā ar Tiesas judikatūru kāda uzņēmuma konkurētspējas stiprināšana, piešķirot valsts atbalstu, parasti norāda uz konkurences kropļošanu attiecībā uz citiem konkurējošajiem uzņēmumiem, kuriem nav piešķirts atbalsts (62). Atbalsts uzņēmumam, kas darbojas tirgū, kurš atvērts tirdzniecībai Savienības iekšienē, var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm (63).

(139)

Periodā no 1995. līdz 2008. gadam lauksaimniecības produktu tirdzniecība Savienības iekšienē sasniedza ievērojamu apjomu. Piemēram, 2004. gadā lauksaimniecības produktu tirdzniecības apmērs Savienības iekšienē sasniedza aptuveni EUR 183 miljardus (imports) līdz EUR 187 miljardus (eksports), kas bija aptuveni 57 % no lauksaimniecības produkcijas kopējās vērtības, proti, EUR 324 miljardi (64).

(140)

Tāpēc, ņemot vērā iespaidīgo lauksaimniecības produktu tirdzniecības apjomu Savienības iekšienē attiecīgajā periodā, var uzskatīt, ka ar šo lēmumu saistītie pasākumi kropļo vai draud kropļot konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Turklāt to apstiprina atsevišķi paša AMA apgalvojumi tā gada pārskatos par attiecīgo periodu (sk. 84.–90. apsvērumu iepriekš), kas liecina, ka AMA izprata, ka tirdzniecības darbībām bija tendence veicināt vietējās produkcijas noietu konkurencē ar ražotājiem no citām dalībvalstīm.

(141)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir izpildīti LESD 107. panta 1. punktā minētie nosacījumi. Tādēļ var secināt, ka ar pašreizējo lēmumu saistītie pasākumi ir valsts atbalsts minētā panta izpratnē.

(142)

Nepaziņotie AMA tirdzniecības pasākumi atbalsta shēmas NN 34/2000 ietvaros un AMA pasākumi atceltā Komisijas lēmuma NN 34A/2000 ietvaros bija 2012. gada lēmuma par procedūras sākšanu priekšmets.

(143)

Ņemot vērā to, ka AMA likums un tā īstenošanas nosacījumi ir grozīti vairākas reizes, ka ir bijuši daudzi procedūras posmi un ka atbalsts sastāv no vairākiem pasākumiem ar atšķirīgu ilgumu, ir jānosaka precīzs pasākumu īstenošanas sākuma un beigu datums un tādējādi arī lēmuma piemērošanas termiņš.

(144)

Saskaņā ar Austrijas iestāžu sniegto informāciju tirdzniecības pasākumi tiek īstenoti kopš 1994. gada, t. i., pirms 1995. gada 1. janvāra, kad Austrija pievienojās Eiropas Savienībai. Tomēr Austrijas iestādes saskaņā ar Akta par Austrijas Republikas pievienošanos 143. un 144. pantu nepaziņoja Komisijai par AMA pasākumiem (sk. 34. apsvērumu), tāpēc tos nevar uzskatīt par pastāvošu atbalstu. Tādēļ šie pasākumi būtu uzskatāmi par jaunu, nepaziņotu atbalstu kopš pievienošanās datuma, proti, 1995. gada 1. janvāra, kas tāpēc būtu uzskatāms par atbalsta piešķiršanas sākuma datumu.

(145)

Turklāt, kā aprakstīts 36. apsvērumā, Austrijas iestādes apgalvo, ka 1997. gada 23. jūnija vēstulē tās iesniedza aizpildītu paziņojuma veidlapu attiecībā uz AMA tirdzniecības pasākumiem, uz kuru Komisija noteiktajā divu mēnešu periodā nereaģēja. (65) Viņuprāt, tas bija derīgs paziņojums un pēc divu mēnešu perioda būtu jāuzskata, ka atbalsts ir apstiprināts un tādējādi kvalificēts kā pastāvošs atbalsts. Tāds pats arguments ir izmantots juridiskajā atzinumā, kas pievienots 2015. gada 25. februārī iesniegtajai informācijai.

(146)

Komisija nepiekrīt šim argumentam. Tā kā pasākumi tika īstenoti jau pirms 1997. gada, nevar uzskatīt, ka iepriekš minētā vēstule ir derīgs paziņojums par pasākumiem atbilstīgi LESD 108. panta 3. punktam, tādēļ atbalsts nav kvalificējams kā pastāvošs atbalsts. Saskaņā ar Lorenz spriedumu atbalsts tiktu uzskatīts par pastāvošu atbalstu tikai tad, ja tas vēl nebūtu īstenots, kad par to tika paziņots Komisijai; gadījumā, ja atbalsts nav īstenots iepriekš, to varētu uzskatīt par pastāvošu tikai tad, ja dalībvalsts pēc divu mēnešu perioda būtu iepriekš paziņojusi par to Komisijai. Taču Austrijas iestādes tika īstenojušas pasākumu pirms oficiālas paziņošanas un nav par to iepriekš paziņojušas Komisijai. Tādēļ iepriekš minētā 1997. gada 23. jūnija vēstule nepadara aprakstīto pasākumu par pastāvošu atbalstu LESD 108. panta 1. punkta izpratnē.

(147)

Ņemot vērā iepriekš minēto informāciju un apsvērumus, Komisija attiecībā uz lēmuma piemērošanas termiņu secina, ka visu AMA tirdzniecības pasākumu sākuma datums ir 1995. gada 1. janvāris (sk. 34. un 144. apsvērumu).

(148)

Attiecībā uz īstenošanas beigu datumu Austrijas iestādes 2012. gada 14. septembra vēstulē apstiprināja, ka pasākumi, kas paziņoti kā atbalsta shēma N 239/2004, attiecas uz daļu AMA pasākumu, kas tiek pārbaudīti lietā ar numuru NN 34/2000 (pēc ievērojamas pasākumu grozīšanas, lai tie atbilstu piemērojamajiem noteikumiem (sk. 39. apsvērumu)).

(149)

Tajā pašā vēstulē Austrijas iestādes apstiprināja, ka periodā pēc 2002. gada AMA Marketing neīstenoja nekādus citus atbalsta pasākumus, izņemot tos, kurus aptver NN 34A/2000 un N 239/2004 (un to turpmākus pagarinājumus (66)).

(150)

No Austrijas iestāžu sniegtās informācijas izriet, ka apstiprinātā atbalsta shēma N 570/1998 nav saistīta ar AMA tirdzniecības pasākumiem, kas ir šā lēmuma priekšmets.

(151)

Attiecībā uz AMA biomarķējumu un kvalitātes marķējumu atbalsta piešķiršanas beigu datums bija 2008. gada 31. decembris, izņemot biomarķējuma reklāmas pasākumus, kuru beigu datums bija 2006. gada 31. decembris (sk. 15. un 19. apsvērumu).

(152)

Pārējie AMA tirdzniecības pasākumi bija piemērojami līdz 2004. gada 20. oktobrim – dienai, kad tika apstiprināts lēmums N 239/2004 (sk. 1.4. iedaļu un 39. apsvērumu iepriekš). Tādēļ šis lēmums ir piemērojams attiecībā uz periodu no 1995. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim un attiecībā uz visiem pasākumiem, izņemot biomarķējuma reklāmas pasākumus, kuru īstenošanas periods bija no 1995. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim, un citus tirdzniecības pasākumus, kuru īstenošanas periods bija no 1995. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 20. oktobrim.

(153)

Saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu Komisija ir jāinformē par jebkādiem plāniem piešķirt vai mainīt atbalstu. Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta f) punktam jauns atbalsts, kas ieviests, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punkta prasības, ir nelikumīgs. Pienākums paziņot par valsts atbalstu ir noteikts minētās regulas 2. pantā.

(154)

Austrija pirms pasākumu piemērošanas neinformēja Komisiju saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu par nosacījumiem, ar kuriem ievieš pasākumus, un nodevu, ar kuriem tos finansē.

(155)

Kā redzams 6. nodaļā iepriekš, Austrijas īstenotie pasākumi ir valsts atbalsts. Kā norādīts 34. apsvērumā, tirdzniecības pasākumi tika īstenoti kopš 1994. gada, t. i., pirms 1995. gada 1. janvāra, kad Austrija pievienojās Eiropas Savienībai. Tomēr Austrijas iestādes nekad netika paziņojušas Komisijai par AMA pasākumiem saskaņā ar Akta par Austrijas Republikas pievienošanos 143. un 144. pantu. Tādēļ pievienošanās laikā atbalsts bija uzskatāms par jaunu atbalstu un Austrijas iestādēm par to bija jāpaziņo. Tā kā pienācīga paziņošana nenotika, pasākums saskaņā ar attiecīgajiem LESD nosacījumiem ir nelikumīgs (saistībā ar šo sk. arī 144. apsvērumu).

(156)

Turklāt, kā aprakstīts 9., 36. un 148. apsvērumā, nevar uzskatīt, ka 1997. gada 23. jūnija vai 2002. gada 19. decembra vēstule ir derīgs paziņojums par šo jauno atbalstu.

(157)

Vispārējā tiesa atcēla Komisijas lēmumu NN 34A/2000, pamatojoties uz to, ka 1992. gada AMA likumā ir pretrunas. AMA likuma 21.a pantā par iemaksas mērķi bija dota atsauce uz vietējiem produktiem. Precīzāk, 1. punktā bija minēts mērķis “popularizēt vietējos lauksaimniecības un mežsaimniecības produktus un no tiem atvasinātus produktus un nodrošināt to pārdošanu” (67). Minētā panta 2. punktā bija dota norāde par “citu tirdzniecības pasākumu veicināšanu (jo īpaši pakalpojumu sniegšanu un ar to saistītajām personāla izmaksām)”.

(158)

Vispārējā tiesa apgalvoja, ka ierobežojums saistībā ar vietējiem produktiem 1992. gada AMA likuma 21.a panta 1. punktā raisīja šaubas par attiecīgā atbalsta saderību, kā rezultātā Komisijai būtu bijis jāuzsāk oficiālās izmeklēšanas procedūra (68).

(159)

Tādēļ produkta vietējās izcelsmes jautājums ir elements, kuru nepieciešams detalizēti analizēt.

(160)

Sūdzību iesniedzēji apgalvoja, ka marķējumi un subsidētie pasākumi bija pieejami tikai Austrijas ražotājiem. Viņi norādīja, ka šajā ziņā saskaņā ar 1992. gada AMA likuma 21.a panta 1. punktu no subsidētajiem reklāmas pasākumiem atbalstu gūtu tikai Austrijas produkti.

(161)

Šai sakarā Austrijas iestādes 2002. gada 19. decembra vēstulē precizēja, ka AMA kvalitātes marķējums un AMA biomarķējums bija pieejams visiem produktiem neatkarīgi no to izcelsmes. Austrijas iestādes 2004. gada 5. marta vēstulē nosūtīja AMA Marketing izdotos un Austrijas Federālās lauksaimniecības, mežsaimniecības, vides un ūdens apsaimniekošanas ministrijas (BMLFUW) apstiprinātos jaunos iekšējos noteikumus, ar kuriem regulē šo marķējumu piešķiršanu. Saskaņā ar šiem noteikumiem marķējumus varēja piešķirt visiem produktiem, kas atbilda kvalitātes prasībām, neatkarīgi no tā, vai tie bija no Austrijas vai citām dalībvalstīm. Turklāt Austrijas iestādes apņēmās pielāgot 1992. gada AMA likumu, kas tika grozīts ar likumu, kurš stājās spēkā no 2007. gada jūlija. Kopš tā laika AMA likuma 21.a panta 1. punktā vairs nebija norādes uz “vietējiem” produktiem (69).

(162)

Tāpēc, lai arī periods pēc 2007. gada 30. jūnija nerada īpašas problēmas attiecībā uz produktu izcelsmi un to, kas ir atbalsta saņēmēji saistībā ar šiem marķējumiem vai pasākumiem, ir nepieciešama sīkāka analīze par periodu pirms šā datuma. Tā kā shēmā iekļautajiem dažādajiem pasākumiem ir atšķirīga specifika un norādei uz vietējo izcelsmi ir atšķirīga nozīme, katrs pasākums ir jāanalizē atsevišķi.

(163)

Attiecībā uz kvalitātes marķējumu kopš 2000. gada janvāra regulējumā, ar ko īstenoja AMA likumu (Regulativ zur Verwendung des AMA-Gütesiegels für Lebensmittel), nebija norādes uz vietējiem produktiem, un tas aptvēra visus produktus neatkarīgi no to izcelsmes vietas. Izcelsmes deklarācijas 2.3. punktā ir iekļauta skaidra norāde par produkta izcelsmes reģionu (piem., Tirole vai Bavārija) vai valsti (piem., Austrija, Francija), tādējādi norādot, ka produktu izcelsmes vieta var būt jebkurš reģions/jebkura valsts. Apgalvojumu, ka kvalitātes marķējums bija pieejams tikai vietējiem (t. i., Austrijas) produktiem, nevar attiecināt uz periodu pēc šā datuma.

(164)

Turklāt visos nosacījumos attiecībā uz produkta izcelsmi ir iekļauta šāda jēdziena “vietējs” (heimisch) definīcija: “Šajās pamatnostādnes jēdziens “vietējs” apzīmē reģionu, kas norādīts kā produkta izcelsmes vieta” (“Wird in diesen Richtlinien der Begriff “heimisch” verwendet, ist darunter die im Herkunftsanteil des Zeichens angeführte Region zu verstehen”) (70). Tas vēlreiz norāda, ka īstenošanas aktos izmantotā atsauce uz “vietējiem produktiem” neattiecas tikai uz Austrijas produktiem un izcelsmes vieta var būt jebkurš reģions.

(165)

Biomarķējums pats par sevi pirmkārt norāda, ka produkts atbilst īpašām kvalitātes prasībām. Attiecīgajos marķējumos shēmas ietvaros bija dota atsauce uz bioloģisko lauksaimniecību, kas bija to galvenais vēstījums, un tie bija pieejami visiem produktiem neatkarīgi no to izcelsmes. Izcelsme varēja būt pieminēta tikai kā otršķirīga informācija.

(166)

Attiecībā uz atbalstu kvalitatīviem produktiem – tas tika piešķirts kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kvalitātes kontroles pasākumu un bioloģisko produktu kontroles pasākumu izstrādei (98. apsvērums). Arī šādi pasākumi paši par sevi nav ierobežoti tikai attiecībā uz noteiktas izcelsmes valsts produktiem.

(167)

Atbalsts vispārējai reklāmai nerada bažas attiecībā uz šo produktu izcelsmi, jo kampaņās produkti tika reklamēti vai izmantoti vispārējā veidā, nekādi neatsaucoties uz to izcelsmi.

(168)

Saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu par saderīgu ar kopējo tirgu var uzskatīt atbalstu, kas paredzēts konkrētu darbību vai konkrētu tautsaimniecības reģionu attīstības veicināšanai, ja šis atbalsts neizmaina tirdzniecības apstākļus tādā mērā, kas būtu pretrunā kopīgām interesēm.

(169)

Saskaņā ar Komisijas paziņojumu par noteikumiem, kas piemērojami nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai (71), jebkurš nelikumīgs atbalsts Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta f) punkta izpratnē ir jāizvērtē atbilstoši noteikumiem, kas piemērojami laikā, kad atbalsts tika piešķirts.

(170)

No 2000. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim bija piemērojamas 2000.–2006. gada pamatnostādnes. No 2007. gada 1. janvāra bija piemērojamas Kopienas pamatnostādnes attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē 2007.–2013. gadā (72) (turpmāk “2007.–2013. gada pamatnostādnes”) saskaņā ar to 194. punktu.

(171)

Šai ziņā jāatzīmē, ka saskaņā ar 2007.–2013. gada pamatnostādņu 196. punktu dalībvalstīm tika dots pārejas periods līdz 2007. gada 31. decembrim, lai pielāgotu pastāvošās atbalsta shēmas pamatnostādņu nosacījumiem. Pastāvošā atbalsta definīcija ir noteikta Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta b) punktā. Saskaņā ar 1. panta b) punkta ii) apakšpunktu, kas ir piemērojama attiecībā uz šo lietu, pastāvošais atbalsts ir atļauts atbalsts, t. i., atbalsta shēmas un individuāls atbalsts, ko atļāvusi Komisija vai Padome.

(172)

Atbalsta shēmu NN 34A/2000 Komisija tiešām apstiprināja 2004. gada 30. jūnijā. Taču 2004. gada septembrī sūdzību iesniedzēji apstrīdēja lēmumu Pirmās instances tiesā (tagad Vispārējā tiesa), kas ar 2009. gada 18. novembra spriedumu Komisijas lēmumu atcēla. Austrija šo spriedumu pārsūdzēja, un Tiesa 2011. gada 27. oktobrī noraidīja apelāciju un apstiprināja Pirmās instances tiesas spriedumu.

(173)

Austrijas iestādes apgalvo, ka attiecīgā shēma bija uzskatāma par pastāvošu atbalstu un bija jāizvērtē atbilstoši jaunajām 2007.–2013. gada pamatnostādnēm tikai attiecībā uz laikposmu no 2008. gada 1. janvāra. Savās 2012. gada 14. septembra piezīmēs Austrija arī atsaucas uz tiesiskās paļāvības principu un apgalvo, ka Komisijas lēmums tika atcelts tikai 2011. gadā.

(174)

Saskaņā ar tiesas praksi (73) attiecībā uz tiesisko paļāvību, “ja ir iesniegta prasība atcelt tiesību aktu, saņēmējs nevar lolot šādu pārliecību, kamēr Kopienu tiesa par to nav pieņēmusi galīgu lēmumu”. Tādēļ attiecībā uz šo lietu nevar piemērot tiesiskās paļāvības principu.

(175)

Tas nozīmē, ka atbalsta shēmu NN 34A/2000 nevarēja kvalificēt kā pastāvošu atbalstu, pamatojoties uz Komisijas 2004. gada 30. jūnija lēmumu, un tādēļ nav piemērojams pārejas periods, kas minēts 2007.–2013. gada pamatnostādņu 196. punktā. Atbalsta shēma bija jāpielāgo 2007.–2013. gada pamatnostādnēm no 2007. gada 1. janvāra.

(176)

Attiecībā uz reklāmas pasākumiem periodā no 1995. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. decembrim piešķirtā atbalsta saderība ir jāizvērtē, ņemot vērā Komisijas paziņojumu par valsts iesaisti lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu popularizēšanā (74) (turpmāk “1986. gada paziņojums”) un pamatdokumentu par valstu atbalsta pasākumiem lauksaimniecības produktu un to produktu publicitātei, kuri nav minēti EEK līguma II pielikumā, izņemot zivsaimniecības produktus (75) (turpmāk “1987. gada reklāmas pamatdokuments”).

(177)

No 2002. gada 1. janvāra piešķirtais atbalsts ir jāizvērtē, ņemot vērā Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu EK līguma I pielikumā minēto produktu un dažu I pielikumā neminētu produktu reklāmai (turpmāk “2001. gada reklāmas pamatnostādnes”) (76).

(178)

Izvērtējot valsts atbalstu lauksaimniecības produktu reklāmai, kas piešķirts pēc 2007. gada 1. janvāra, Komisija piemēro 2007.–2013. gada pamatnostādņu VI.D sadaļu.

(179)

Reklāmai, ko definē kā jebkādu darbību plašsaziņas līdzekļos (piem., presē, radio, televīzijā vai uz plakātiem), kuras mērķis ir mudināt patērētājus iegādāties attiecīgo produktu, piemēro 1987. gada reklāmas pamatdokumentu. Tā darbības jomā neietilpst veicināšanas darbības plašākā nozīmē, piemēram, zinātnisko atziņu izplatīšana plašai sabiedrībai, tirdzniecības gadatirgu vai izstāžu organizēšana un dalība šādās un līdzīgās sabiedrisko attiecību izpausmēs, tostarp aptaujās un tirgus pētījumos (77).

(180)

Principā 2001. gada reklāmas pamatnostādņu darbības joma ir tāda pati kā iepriekš aprakstītajam 1987. gada reklāmas pamatdokumentam, tomēr ir dažas atšķirības. Pirmās būtiskās izmaiņas ir saistītas ar faktu, ka potenciālo reklāmas adresātu sarakstā tika iekļauti ekonomikas dalībnieki (78). Otrās izmaiņas ir saistītas ar faktu, ka tika paplašināta reklāmas definīcija, iekļaujot tajā reklāmas darbības (piem., materiālu izplatīšanu reklāmas nolūkā), kas paredzētas patērētājiem pārdošanas punktā (79).

(181)

2007.–2013. gada pamatnostādņu IV.D sadaļas darbības joma ir identiska 2001. gada reklāmas pamatnostādņu darbības jomai (80).

(182)

Gan 1987. gada reklāmas pamatdokumentu, gan 2001. gada reklāmas pamatnostādnes piemēro attiecībā uz reklāmas darbībām, bet ne noieta veicināšanas darbībām. Atbalstu otrai minētajai kategorijai klasificē kā tehnisku atbalstu, kam piemēro īpašus noteikumus.

(183)

Šajā lietā atbalsts tika piešķirts reklāmas kampaņām, kurās izmantoti dažādi plašsaziņas līdzekļi un citi publicitātes līdzekļi. Reklāmas kampaņas aptvēra:

(184)

No Austrijas iestāžu iesniegtās informācijas var secināt, ka pasākumu mērķis bija mudināt patērētājus iegādāties attiecīgo produktu (sk. 75. un 94. apsvērumu). Tādēļ iepriekš minētie pasākumi ietilpst reklāmas darbības jomā un ir jāanalizē atbilstoši piemērojamajiem noteikumiem.

(185)

Pirms 2002. gada 1. janvāra piešķirtā atbalsta saderība ir jāizvērtē, ņemot vērā 1986. gada paziņojumu un 1987. gada reklāmas pamatdokumentu (176. apsvērums).

(186)

Ar 1987. gada reklāmas pamatdokumenta 2.2. punktu ir aizliegts atbalsts reklāmai, kas saistīta ar konkrētiem uzņēmumiem.

(187)

Minētā dokumenta 3. punktā ir definēts nosacījums, ka reklāmai ir jābūt saistītai ar vismaz vienu no šādām kategorijām (pozitīvie kritēriji):

(188)

Visbeidzot, atbilstoši 1987. gada reklāmas pamatdokumenta 4. punktam atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar iepriekš minēto pamatdokumentu, nedrīkst pārsniegt summu, kuru pati nozare ir piešķīrusi konkrētai reklāmas kampaņai, un tas nozīmē, ka maksimālā atbalsta intensitāte 100 % apmērā ir atļauta, bet tikai tad, ja tirdzniecība ir segusi vismaz 50 % izmaksu vai nu no brīvprātīgām iemaksām, vai arī iekasējot parafiskālas nodevas vai obligātas iemaksas. Tas nozīmē, ka maksimālā atbalsta intensitāte 100 % apmērā ir atļauta.

(189)

Gan 1986. gada paziņojuma 2. punktā, gan 1987. gada reklāmas pamatdokumenta 2.1. punktā (81) ir izcelts tas, ka atbalstu reklāmai nevar uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja ar veicināšanas materiālu ir pārkāpti EEK līguma 30. panta (tagad LESD 34. pants) nosacījumi.

(190)

Atbilstoši 1986. gada paziņojuma 2.1. punktam ar vispārējās popularizēšanas kampaņām, kurās netiek dotas norādes par produkta izcelsmi, eksporta popularizēšanas kampaņām, kas organizētas citās dalībvalstīs, kā arī kampaņām vietējā tirgū, ar kurām popularizē konkrētas produktu īpašības vai varietātes un kurās nav dotas konkrētas norādes par produkta vietējo izcelsmi, ja vien tas nav pašsaprotams no norādēm uz attiecīgajām īpašībām vai varietātēm vai ierastā produkta apzīmējuma, LESD 34. pants netiek pārkāpts.

(191)

Turpretī atbilstoši 1986. gada paziņojuma 2.2. punktam EEK līguma 30. pants (tagad LESD 34. pants) tiek skaidri pārkāpts ar šādām kampaņām: veicināšanas kampaņas, kurās vietējiem patērētajiem tiek ieteikts iegādāties vietējos produktus tikai to vietējās izcelsmes dēļ, vai veicināšanas kampaņas, kas paredzētas, lai atrunātu no tādu produktu iegādes, kuri nākuši no citām dalībvalstīm, vai noniecinātu šos produktus patērētāja acīs (negatīva reklāma).

(192)

Turklāt 1986. gada paziņojuma 2.3. punktā teikts, ka saskaņā ar EEK līguma 30. pantu (tagad LESD 34. pants) var izteikt iebildumus pret veicināšanas kampaņām dalībvalsts vietējā tirgū, ja tajās ir dotas norādes par produktu vietējo izcelsmi, ja vien nav ievēroti noteikti ierobežojumi.

(193)

Atbilstoši 1986. gada paziņojuma 2.3.1. punktam reklāmas kampaņas, kurās uzmanība ir pievērsta dalībvalstī ražotu produktu varietātēm vai īpašībām, praksē neierobežo līdz vietējai vai reģionālai specialitātei, un tajās bieži vien uzmanība ir pievēsta dalībvalstī ražotu produktu konkrētām īpašībām un produktu vietējai izcelsmei, lai arī šie produkti un to īpašības ir līdzīgas produktiem, kas ražoti citur. Ja uz produkta vietējo izcelsmi šādās popularizēšanas kampaņās ir likts pārāk liels uzsvars, pastāv risks pārkāpt EEK līguma 30. pantu (tagad LESD 34. pants).

(194)

Tādēļ ar 1986. gada paziņojumu dalībvalstīm tika pieprasīts īpaši nodrošināt to, ka tiek strikti ievērotas turpmāk minētās pamatnostādnes.

(195)

Juridiskajā atzinumā, kas pievienots 2015. gada 25. februārī iesniegtajai informācijai, Austrijas iestādes apgalvo, ka EEK līguma 30. panta (tagad LESD 34. pants) pārkāpums ir jāizvērtē “vēsturiskā perspektīvā” un ka periodā no 1995. līdz 2002. gadam nebija nevienas Tiesas lietas, kurā tika uzskatīts, ka ar marķējuma tekstu un grafisko vēstījumu ir pārkāpts EEK līguma 30. pants. Komisija uzskata, ka šajā argumentā nav ņemts vērā būtiskākais. Kā parādīts iepriekš, gan 1986. gada paziņojumā (82), gan 1987. gada reklāmas pamatdokumentā bija iekļautas skaidras un detalizētas pamatnostādnes dalībvalstīm par to, kā veidot pasākumus, lai nepārkāptu EEK līguma 30. pantu.

(196)

Pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju par periodu pirms 2002. gada, nebija iespējams izvērtēt reklāmas pasākumu saderību ar iepriekš minētajiem noteikumiem laikā, kad tika izdots lēmums par procedūras sākšanu. Tādēļ Austrijas iestādes tika aicinātas sniegt nepieciešamo informāciju attiecībā uz iepriekš minētajiem nosacījumiem.

(197)

Austrijas iestāžu 2012. gada 14. septembra atbildē nebija pietiekami daudz informācijas, lai varētu veikt saderības novērtējumu (Austrijas iestādes tikai atsaucās uz gada pārskatiem periodā no 1995. gada līdz 2001. gadam, ieskaitot). Tāpēc 2014. gada 19. februārī tika nosūtīts vēl viens pieprasījums iesniegt informāciju par šiem jautājumiem, uz kuru Austrija atbildēja 2014. gada 5. maijā.

(198)

Atbildē Austrijas iestādes apgalvoja, ka reklāmas kampaņas bija saistītas ar lauksaimniecības produktu pārpalikumiem un/vai augstas kvalitātes produktu reklamēšanu. Tāpēc tika izpildīti 1987. gada reklāmas pamatdokumenta 3. punktā izklāstītie pozitīvie kritēriji.

(199)

Saskaņā ar Austrijas iestāžu sniegto informāciju reklāmā netika dotas atsauces uz konkrētiem uzņēmumiem.

(200)

Attiecībā uz maksimālo atbalsta intensitāti – nodevas, kas tika iekasētas no nozares pārstāvjiem, veidoja vairāk nekā 50 % no atbalsta apmēra (sk. arī 43. un 56. apsvērumu). Tāpēc ir izpildīts 1987. gada reklāmas pamatdokumenta 4. punktā minētais kritērijs attiecībā uz atbalsta intensitāti.

(201)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas par iespējamu EEK līguma 30. panta (tagad LESD 34. pants) pārkāpumu. Sākotnēji Komisija uzskatīja, ka norāde par vietējo izcelsmi kvalitātes marķējumā nešķita otršķirīga (sk. 65. apsvērumu). Turklāt Komisija atzīmēja, ka daudzos reklāmas materiālos norāde par produkta izcelsmi tika dota ne tikai kvalitātes marķējumā, bet arī citur reklāmā (sk. 83. apsvērumu).

(202)

Tādēļ lēmumā par procedūras sākšanu Austrijas iestādes tika aicinātas aprakstīt kvalitātes marķējumu un biomarķējumu izskatu periodā no 1995. līdz 2001. gadam un sniegt tādu veicināšanas materiālu uzskatāmus piemērus, kuros marķējumi tika izmantoti.

(203)

Austrijas iestādes 2012. gada 14. septembrī atbildēja, ka gada pārskatos par valsts atbalstu, kas tika iesniegti par 1995.–2004. gadu, šī informācija jau bija iekļauta. Komisija 2014. gada 19. februāra vēstulē atbildēja, ka šī informācija nebija pietiekama saderības analīzes veikšanai, un pieprasīja detalizētu pārskatu (t. i., paziņojuma lapas), pamatojoties uz pasākuma īstenošanas laikā piemērojamajiem noteikumiem. Šis novērtējums tika iesniegts 2014. gada 5. maija atbildē.

(204)

Konkrēti saderības kritēriji dažāda veida reklāmai ir analizēti turpmāk.

(205)

Attiecībā uz norādi par konkrētiem uzņēmumiem dažās reklāmas kampaņās (sk. 90. apsvērumu) Komisija atzīmē, ka saskaņā ar 1987. gada reklāmas pamatdokumenta 2.2. punktu atbalsts reklāmai saistībā ar konkrētiem uzņēmumiem ir aizliegts.

(206)

Savās 2012. gada 14. septembra piezīmēs Austrijas iestādes apgalvoja, ka minētie uzņēmumi sedza daļu no kampaņas izdevumiem (Druck und Werbeeinschaltung). Tomēr šādas kampaņas, kurās dotas atsauces uz konkrētiem uzņēmumiem, neatbilst noteikumiem par valsts atbalstu (1987. gada reklāmas pamatdokumenta 2.2. punkts). Tas, ka uzņēmumi sedza daļu izmaksu saistībā ar kampaņu, šo novērtējumu nemaina.

(207)

No pieejamās informācijas var secināt, ka dažas vispārējās reklāmas kampaņas skaidri attiecās uz produkta izcelsmi (t. i., Austriju) (sk. piemērus, kas doti 84. un 90. apsvērumā).

(208)

Tāpēc pasākumi neatbilda 1987. gada reklāmas pamatdokumenta 2.1. (83) un 2.2. punktam un ar tiem tika pārkāpts EEK līguma 30. pants (tagad LESD 34. pants). Tādēļ Komisija uzskata, ka atbalsts tādiem reklāmas pasākumiem periodā no 1995. gada 1. janvāra līdz 1999. gada 31. decembrim, kuros dota atsauce uz produktu izcelsmi vai konkrētiem uzņēmumiem, nav saderīgs ar kopējo tirgu (84).

(209)

Attiecībā uz periodu no 2000. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. decembrim reklāmas kampaņās tika dotas atsauces tikai uz konkrētām produktu īpašībām vai varietātēm, īpaši nenorādot produktu vietējo izcelsmi.

(210)

Tāpēc šajā pēdējā minētajā periodā ar kampaņām netika pārkāpts EEK līguma 30. pants un tās atbilda 1987. gada reklāmas pamatdokumenta prasībām. Tāpēc Komisija uzskata, ka tās ir saderīgas ar kopējo tirgu.

(211)

Savā 2012. gada 14. septembra atbildē Austrijas iestādes apgalvoja, ka kvalitātes marķējumam tika izmantoti tādi paši marķējumi kā tie, kas tika apstiprināti ar Komisijas lēmumu lietā N 589/2008. Tādēļ Austrijas iestādes secināja, ka norādei uz vietējo izcelsmi ir otršķirīga loma.

(212)

Komisija nepiekrīt Austrijas iestāžu komentāriem. Kā redzams iepriekš (65. apsvērumā), kvalitātes marķējumam periodā no 1995. līdz 1999. gadam tika izmantots cits logotips. Šajā logotipā norāde par izcelsmi nav otršķirīga attiecībā pret logotipā esošo norādi uz kvalitāti. Gan vizuālais vēstījums (Austrijas karogs), gan izmantotais teksts norāda, ka galvenais vēstījums ir “Austrija”.

(213)

Tāpēc nebija izpildīts 1986. gada paziņojuma 2.3.1. punkta nosacījums, ka norādēm par vietējo izcelsmi ir jābūt tikai otršķirīgām attiecībā pret galveno patērētājiem nodoto vēstījumu kampaņas ietvaros un nebūtu jābūt galvenajam iemeslam, kādēļ patērētājiem tiek ieteikts iegādāties konkrēto produktu. Tādēļ Komisija uzskata, ka atbalsts kvalitātes marķējumam periodā no 1995. gada 1. janvāra līdz 1999. gada 31. decembrim nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(214)

Attiecībā uz periodu no 2000. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. decembrim Komisija uzskata, ka jaunie logotipi, kas bija tādi paši kā tie, kas izvērtēti Komisijas lēmumā lietā N 589/2008, atbilst 1987. gada reklāmas pamatdokumenta nosacījumiem un tādēļ attiecīgais atbalsts bija saderīgs ar kopējo tirgu.

(215)

Atbalsta pasākumos bioloģiskās lauksaimniecības logotipam, kā redzams 65. apsvērumā iepriekš, tika izmantoti tādi paši logotipi kā laikposmā pēc 2002. gada.

(216)

Tā kā šāda veida reklāma piesaista uzmanību dalībvalstī ražotu produktu varietātēm un īpašībām, tai piemērojams 1986. gada paziņojuma 2.3.1. punkts, kurā noteikts, ka uz produkta vietējo izcelsmi nedrīkst būt likts pārāk liels uzsvars.

(217)

Vienā no divām logotipa versijām nebija nekādas norādes par produktu izcelsmi. Otrā versijā produkta izcelsme ir norādīta kā otršķirīga informācija. Pirmā versija nerādīja nekādas problēmas attiecībā uz iespējamu EEK līguma 30. panta (tagad LESD 34. pants) pārkāpumu. Attiecībā uz otro versiju tika izpildīti 1986. gada paziņojuma 2.3.1. punkta nosacījumi, jo:

(218)

Tāpēc atbalsts bioloģiskās lauksaimniecības logotipa reklāmai periodā no 1995. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. decembrim atbilda 1986. gada paziņojuma nosacījumiem. Tāpēc Komisija uzskata, ka minētais atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu.

(219)

Ārpus Austrijas organizētajās reklāmas kampaņās netika dotas īpašas norādes par produkta vietējo izcelsmi, ja neskaita tās, kas bija pašsaprotamas no norādēm par attiecīgajām īpašībām vai varietātēm, vai ierasto produkta apzīmējumu. Tādējādi šīs kampaņas atbilda 1986. gada paziņojuma 2.1. punktam un ar tām netika pārkāpts EEK līguma 30. pants (tagad LESD 34. pants).

(220)

Tāpēc atbalsts reklāmai ārpus Austrijas periodā no 1995. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. decembrim atbilda 1986. gada paziņojuma nosacījumiem. Tāpēc Komisija uzskata, ka minētais atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu.

(221)

Periodā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim reklāmas pasākumu atbalstam bija jāatbilst 2000.–2006. gada pamatnostādnēs izklāstītajiem nosacījumiem. Atbilstoši 2000.–2006. gada pamatnostādņu 18. punktam pasākumi lauksaimniecības produktu veicināšanai un reklāmai bija jāizvērtē saskaņā ar 1987. gada reklāmas pamatdokumentu.

(222)

No 2002. gada 1. janvāra tika piemērotas 2001. gada reklāmas pamatnostādnes un ar tām tika aizstāts 1986. gada paziņojums un 1987. gada reklāmas pamatdokuments (2001. gada reklāmas pamatnostādņu 69. un 75. punkts). Tādēļ Komisija savu novērtējumu par periodu no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim balstīs uz 2001. gada reklāmas pamatnostādnēm.

(223)

Saskaņā ar 2001. gada reklāmas pamatnostādņu 12. punktu, lai lauksaimniecības un citu produktu reklāmai piešķirtais atbalsts būtu saderīgs ar kopējo tirgu, tas nedrīkst ietekmēt tirdzniecību tādā apmērā, kas ir pretējs kopējām interesēm (negatīvie kritēriji), un tam jāsekmē noteiktu saimniecisko darbību vai noteiktu tautsaimniecības nozaru attīstība (pozitīvie kritēriji).

(224)

Saskaņā ar 2001. gada reklāmas pamatnostādņu 18. punktu atbalstu nevar piešķirt par reklāmas kampaņām, ar kurām tiek pārkāpts EK līguma 28. pants (tagad LESD 34. pants), ar ko dalībvalstu starpā ir aizliegti importa kvantitatīvie ierobežojumi un citi pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību.

(225)

Atbalstu nevarēja piešķirt reklāmai, kas tieši attiecās uz viena vai vairāku konkrētu uzņēmumu produktiem. Ja valsts finansētu reklāmas darbību īstenošana tika uzticēta privātiem uzņēmumiem, šādi uzņēmumi bija jāizvēlas pēc tirgus principiem (2001. gada reklāmas pamatnostādņu 29. un 30. punkts).

(226)

Turklāt kampaņas nedrīkstēja būt pretrunā ar sekundārajiem Kopienas tiesību aktiem un tām jo īpaši bija jāatbilst Direktīvas 2000/13/EK nosacījumiem (2001. gada reklāmas pamatnostādņu 25.–28. punkts).

(227)

Atbilstoši 2001. gada reklāmas pamatnostādņu 31. un 32. punktam, lai kvalificētos atkāpei saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu (tagad LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts), reklāmai bija jābūt saistītai ar produktu pārpalikumiem vai par maz izmantotām sugām, jauniem produktiem vai aizvietotājproduktiem, kuriem vēl nav pārpalikumu, augstas kvalitātes produktiem, noteiktu reģionu attīstību vai MVU attīstību.

(228)

2001. gada reklāmas pamatnostādņu 4. nodaļā bija detalizēti izklāstīta iepriekš minēto pozitīvo kritēriju piemērošana attiecībā uz konkrētiem reklāmas veidiem, proti, atbalstu reklāmai, kurā norāde par izcelsmi ir daļa no vēstījuma (4.1. iedaļa), un atbalstu kvalitatīvu produktu reklāmai (4.2. iedaļa).

(229)

Saskaņā ar 2001. gada reklāmas pamatnostādņu 23. punktu ražotājvalsti varēja norādīt ar vārdu vai simbolu, ja tika ievērots samērīgs līdzsvars starp norādēm par produkta īpašībām un varietātēm, no vienas puses, un tā vietējo izcelsmi, no otras puses. Norādēm uz vietējo izcelsmi bija jābūt otršķirīgām attiecībā pret galveno patērētājiem nodoto vēstījumu un tās nevarēja būt galvenais iemesls tam, kādēļ patērētājiem tika ieteikts iegādāties konkrēto produktu. Tika uzskatīts, ka ar reklāmu, kurā produkta (reģionālā) izcelsme tika minēta kā otršķirīga informācija, netika pārkāpts EK līguma 28. pants (tagad LESD 34. pants). Lai novērtētu, vai izcelsmes norāde tiešām bija otršķirīga informācija, Komisija ņem vērā uz izcelsmi attiecināmā teksta un/vai simbola, tostarp attēlu un vispārējā noformējuma, kopējo nozīmi un uz reklāmas unikālo pārdošanas argumentu attiecināmā teksta un/vai simbola nozīmi, t. i., to reklāmas informācijas daļu, kas neattiecas uz izcelsmi (2001. gada reklāmas pamatnostādņu 40. un 41. punkts).

(230)

Kad atbalsts tika piešķirts produktiem, kas atbilda īpašām kvalitātes prasībām, tam bija jābūt pieejamam visiem Kopienā ražotajiem produktiem neatkarīgi no to izcelsmes. Dalībvalstīm bija arī jāatzīst tādu salīdzināmo kontroļu rezultāti, kas tika īstenotas citās dalībvalstīs (2001. gada reklāmas pamatnostādņu 49. punkts).

(231)

Saskaņā ar 2001. gada reklāmas pamatnostādņu 55. punktu atbalstu var atļaut tikai tad, ja produkti, uz kuriem ir norādes par bioloģiskās lauksaimniecības metodēm, atbilst Regulas (EEK) Nr. 2092/91 prasībām. Visiem bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotājiem un pārstrādātājiem bija jāpiemēro kontroles sistēma, kas noteikta minētajā regulā.

(232)

Piemērojot iepriekš aprakstītos nosacījumus kvalitātes marķējuma un biomarķējuma reklāmas pasākumiem periodā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim, Komisijas secinājumi ir šādi.

(233)

Kvalitātes marķējumā un vienā no divām biomarķējuma versijām (sk. 64. apsvērumu) bija iekļauta norāde par produkta izcelsmi, bet šo vēstījumu var uzskatīt par otršķirīgu attiecībā pret galveno vēstījumu par produkta (bioloģisko) kvalitāti. Norādei par produkta izcelsmi bija pakārtota pozīcija gan grafiskajā vēstījumā (fonā), gan logotipa tekstā.

(234)

Attiecībā uz marķējumiem Komisija ievēroja, ka marķējumu centrālajā daļā bija lauks, kurā dominēja teksts “AMA Gütesiegel” vai “BIO”, un produkta izcelsme bija norādīta ar daudz mazākiem burtiem. Malās bija attēlotas nacionālās krāsas (piem., sarkana un balta Austrijai) bez papildu simboliem, kas norāda ražotājvalsti. Centrālais lauks aizņēma ne tikai vizuāli dominējošo marķējuma daļu, bet arī aptuveni 65 % no marķējuma kopējā platuma (sk. 64. apsvērumu). Austrijas iestādes ir arī norādījušas, ka visās reklāmās attiecībā uz abiem marķējumiem galvenais vēstījums bija produkta kvalitāte, bet produkta izcelsme, ja tā tika pieminēta, bija tikai otršķirīga informācija (sk. 79. apsvērumu).

(235)

Saskaņā ar Austrijas iestāžu sniegto informāciju biomarķējums tika piešķirts tikai tiem bioloģiskajiem produktiem, kas atbilda Regulā (EEK) Nr. 2092/91 noteiktajiem kritērijiem (sk. 69. apsvērumu).

(236)

Austrijas iestādes ir apstiprinājušas, ka subsidētajā reklāmā ir ievēroti Direktīvas 2000/13/EK nosacījumi (sk. 68. apsvērumu).

(237)

Reklāma neattiecās uz viena vai vairāku konkrētu uzņēmumu produktiem. Austrijas iestādes norādīja, ka reklāmās pārdošanas punktā netika reklamēti konkrēti uzņēmumi vai produkti un ka pārdošanas punkta īpašnieks neguva labumu no atbalsta (sk. 78. apsvērumu).

(238)

Austrijas iestādes ir norādījušas, ka visas AMA Marketing finansētās reklāmas darbības veica privāti uzņēmumi, kas tika izvēlēti atklātā konkursā (sk. 52. apsvērumu).

(239)

Turklāt saskaņā ar Austrijas iestāžu sniegto informāciju kvalitātes marķējumu varēja izmantot visiem Savienībā ražotajiem produktiem, ja tie atbilda īpašajām marķējuma izmantošanas prasībām. Šīs īpašās prasības bija saistītas ar produktu kvalitāti vai arī bija ierobežotas līdz produkta norādītās ģeogrāfiskās izcelsmes nodrošināšanai. Jebkurā gadījumā īpašās prasības varēja izpildīt neatkarīgi no produkta ģeogrāfiskās izcelsmes (sk. 161. apsvērumu).

(240)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tai nav informācijas jautājumā par to, vai tika atzītas līdzvērtīgas kontroles, kas veiktas citās dalībvalstīs. Savās 2012. gada 14. septembra piezīmēs Austrijas iestādes apstiprināja, ka šādas kontroles tika atzītas, un sniedza pierādījumus, kas to apstiprināja.

(241)

Lai arī Austrijas iestādes apstiprināja, ka no 2002. gada kvalitātes marķējums un biomarķējums bija pieejams visiem produktiem neatkarīgi no to izcelsmes, Komisija lēmumā par procedūras sākšanu to apšaubīja, jo atsauce uz vietējiem produktiem ar pasākumiem saistītajā galvenajā juridiskajā pamatdokumentā – AMA likumā – tika dzēsta tikai 2007. gadā (sk. 161. apsvērumu).

(242)

Savās piezīmēs Austrijas iestādes iesniedza jaunos iekšējos noteikumus, saskaņā ar kuriem marķējumi bija pieejami visiem produktiem, kā arī datus, kuros bija redzams, ka pēc 2001. gada vairākiem produktiem, kas nav ražoti Austrijā, marķējumi tiešām tika piešķirti. Austrijas iestādes arī vēlreiz apstiprināja, ka kopš 2002. gada noteikumus piemēroja visiem produktiem neatkarīgi no to izcelsmes.

(243)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija atzīmēja, ka nebija skaidrs, vai jaunie AMA iekšējie noteikumi bija stājušies spēkā jau no 2002. gada 26. septembra, vai arī pēc 2002. gada 26. septembra bija pārejas periods, kura laikā atbalstu turpināja piešķirt saskaņā ar vecajiem noteikumiem. Savās 2012. gada 14. septembra piezīmēs Austrijas iestādes paziņoja, ka šāda pārejas perioda nebija.

(244)

Lēmuma par procedūras sākšanu 175. apsvērumā Komisija apgalvoja, ka tai nebija pietiekami daudz informācijas, lai novērtētu, vai valsts atbalsta noteikumi ir piemērojami līdzfinansētajiem biomarķējuma veicināšanas pasākumiem, kas minēti 80. apsvērumā iepriekš. Attiecībā uz to Austrijas iestādes tika aicinātas sniegt plašāku informāciju par valsts atbalsta apstiprināšanu pasākumiem, kā arī par plānošanas perioda ilgumu. Savās 2012. gada 14. septembra piezīmēs Austrijas iestādes norādīja, ka biomarķējuma veicināšanas pasākumi bija daļa no Austrijas līdzfinansētās informēšanas un veicināšanas programmas bioloģisko produktu jomā.

(245)

Savā 2012. gada 14. septembra atbildē Austrijas iestādes arī apgalvoja šādi: periodā no 2002. līdz 2008. gadam (no 2002. gada 20. septembra līdz 2005. gada 15. septembrim) tika īstenota līdzfinansēta informēšanas un veicināšanas programma bioloģisko produktu jomā. Šī programma tika apstiprināta ar Komisijas 2002. gada 22. augusta Lēmumu C(2002) 3116 (85). Turklāt ar Komisijas 2007. gada 10. jūlija Lēmumu C(2007) 3299 tika apstiprināta vēl viena trīs gadu programma attiecībā uz biomarķējumu (no 2007. gada 1. oktobra līdz 2010. gada 30. septembrim) (86).

(246)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ atbalsts reklāmas pasākumiem no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim atbilda 2001. gada reklāmas pamatnostādnēm un tādējādi arī 2000.–2006. gada pamatnostādnēm. Tāpēc Komisija uzskata, ka šis atbalsts bija saderīgs ar kopējo tirgu.

(247)

Reklāmas kampaņas varētu atļaut, ja viena dalībvalsts tās tieši vai netieši organizētu citas dalībvalsts tirgū vai atbalstošās dalībvalsts vietējā tirgū un reklamētu produktu vispārējā veidā, nekādi nenorādot tā vietējo izcelsmi (2001. gada reklāmas pamatnostādņu 19. punkta a) un b) apakšpunkts).

(248)

Saskaņā ar 2001. gada reklāmas pamatnostādnēm Komisija izrādīja labvēlīgu nostāju pret reklāmas kampaņām, kas tika īstenotas, lai iepazīstinātu patērētājus ar konkrētas dalībvalsts vai reģiona lauksaimniecības un citiem produktiem. Šādās kampaņās galvenais uzsvars varētu būt likts uz produkta izcelsmi, ja kampaņa tiktu īstenota ārpus dalībvalsts vai reģiona, kurā lauksaimniecības vai citi produkti ir ražoti. Kampaņās būtu jāaprobežojas ar attiecīgo produktu objektīvo īpašību prezentēšanu un principā nebūtu jāiekļauj subjektīvi apgalvojumi par produktu kvalitāti (2001. gada reklāmas pamatnostādņu 35.–39. punkts).

(249)

Pamatojoties uz lēmuma par procedūras sākšanu izdošanas laikā pieejamo informāciju par periodu no 2002. līdz 2004. gadam attiecībā uz vispārējo reklāmu un reklāmu ārpus Austrijas (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 2.7.1.2. un 2.7.1.3. punktu), nebija iespējams novērtēt pasākumu atbilstību nosacījumiem, kas minēti 2001. gada reklāmas pamatnostādņu 19. punkta b) apakšpunktā, 29., 30. un 39. punktā.

(250)

Tādēļ lēmumā par procedūras sākšanu Austrijas iestādes tika aicinātas sniegt nepieciešamo informāciju attiecībā uz iepriekš minētajiem nosacījumiem.

(251)

Reklāmas kampaņām ārpus dalībvalsts un vispārējai reklāmai dalībvalstī bija jāatbilst pozitīvajiem kritērijiem, kas minēti 2001. gada reklāmas pamatnostādnēs (sk. 227. un 228. apsvērumu).

(252)

Papildus 2001. gada reklāmas pamatnostādņu 47. punktā bija teikts, ka, lai varētu reklamēt produktus, kas atbilst noteiktām kvalitātes prasībām, šādiem produktiem ir jāatbilst standartiem vai specifikācijām, kas skaidri bija augstāki vai daudz specifiskāki nekā tie, kas noteikti attiecīgajos Kopienas vai valsts tiesību aktos.

(253)

Saskaņā ar 2001. gada reklāmas pamatnostādņu 60. punktu, ja atbalsts tiek piešķirts reklāmai, tiešā atbalsta daļa parasti nedrīkst pārsniegt 50 % un nozares uzņēmumiem bija jāsedz vismaz 50 % no izmaksām, ja tiešais atbalsts nāca no kopējā valsts budžeta. Šī nozares daļa varēja nākt arī no parafiskālajām nodevām vai obligātajām iemaksām.

(254)

Attiecībā uz vispārējo reklāmu un reklāmu ārpus Austrijas, pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas laikā par periodu no 2002. līdz 2004. gadam, pasākumu atbilstību iepriekš minētajiem noteikumiem nebija iespējams novērtēt. Tādēļ Austrijas iestādes tika aicinātas sniegt nepieciešamo informāciju attiecībā uz nosacījumu, kas minēts 2001. gada reklāmas pamatnostādņu 32. punktā (lēmuma par procedūras sākšanu 174. apsvērums).

(255)

Austrija 2012. gada 14. septembra atbildē atsaucās uz tās 2002. gada 13. decembra piezīmēm. Taču šajās piezīmēs ir iekļauti tikai konkrēti piemēri un informācija par valsts juridisko pamatu šiem pasākumiem. Tādēļ Komisija savā 2014. gada 19. februāra pieprasījumā iesniegt informāciju lūdza Austrijas iestādes aizpildīt attiecīgās paziņojuma veidlapas un iesniegt tās Komisijai. Savā 2014. gada 30. aprīļa atbildē Austrijas iestādes iesniedza pieprasītās paziņojuma veidlapas. Taču veidlapās aizpildītā informācija attiecās tikai uz vispārīgiem shēmas apstākļu aprakstiem un ar to nepietika, lai varētu pienācīgi novērtēt minētos pasākumus.

(256)

Savā 2014. gada 17. decembra pieprasījumā iesniegt informāciju Komisija lūdza iesniegt papildu informāciju par šo pasākumu. Savā 2015. gada 25. februāra atbildē Austrija apstiprināja, ka:

(257)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ atbalsts reklāmas kampaņām ārpus Austrijas un vispārējai reklāmai Austrijā no 2002. līdz 2004. gadam atbilda 2001. gada reklāmas pamatnostādnēm un tādējādi arī 2000.–2006. gada pamatnostādnēm. Tāpēc Komisija uzskata, ka šis atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu.

(258)

Izvērtējot valsts atbalstu lauksaimniecības produktu reklāmai, kas piešķirts pēc 2007. gada 1. janvāra, Komisija piemēro 2007.–2013. gada pamatnostādņu VI.D sadaļu.

(259)

Lēmuma par procedūras sākšanu izdošanas laikā Komisijai nebija pietiekami daudz informācijas, lai izvērtētu, vai šie pasākumi atbilda 2007.–2013. gada pamatnostādnēm. Šajā ziņā Komisija pauda zināmas šaubas par to nosacījumu izpildi, kas atšķīrās no 2000.–2006. gada pamatnostādnēs noteiktajām prasībām.

(260)

Konkrēti, Komisija vērsa Austrijas iestāžu uzmanību uz grozījumiem 2007.–2013. gada pamatnostādņu 153. punkta c) apakšpunkta teikuma otrajā daļā, 155. punkta otrajā teikumā un 158. punktā. Tādēļ Austrijas iestādes tika aicinātas iesniegt nepieciešamo informāciju, lai apliecinātu, ka kvalitātes reklāmas pasākumi atbilda iepriekš minētajiem pamatnostādņu nosacījumiem.

(261)

Atbilstoši 2007.–2013. gada pamatnostādņu 153. punktam valsts atbalstu reklāmas kampaņām Kopienā varētu uzskatīt par saderīgu ar Līgumu, ja tiktu izpildīti šādi nosacījumi:

(262)

Saskaņā ar Austrijas iestāžu 2014. gada 30. aprīlī sniegto informāciju 2007.–2013. gada pamatnostādņu 153. punkta nosacījumi tika izpildīti.

(263)

Saskaņā ar 2007.–2013. gada pamatnostādņu 155. punktu valsts vai reģiona kvalitātes marķējuma izmantošanas gadījumā produktu izcelsmi var pieminēt (tikai) kā otršķirīgu informāciju. Novērtējot, vai izcelsmes norāde bija otršķirīga informācija, Komisijai bija jāņem vērā uz izcelsmi attiecināmā teksta un/vai simbola, tostarp attēlu un vispārējā noformējuma, kopējā nozīme un uz reklāmas unikālo pārdošanas argumentu attiecināmā teksta un/vai simbola nozīme, t. i., reklāmas informācija, kas neattiecas galvenokārt uz izcelsmi.

(264)

Savās 2014. gada 30. aprīļa piezīmēs Austrijas iestādes apstiprināja, ka 2007. gadā izmantotie marķējumi bija identiski tiem, kas tika apstiprināti ar 2004. gada Komisijas lēmumu (sk. arī 233. apsvērumu). Komisija atsaucas uz šo novērtējumu un tāpēc uzskata, ka 2007.–2013. gada pamatnostādņu 155. punkta nosacījumi ir izpildīti.

(265)

Saskaņā ar 2007.–2013. gada pamatnostādņu 156. punktu tiešā atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 50 %. Ja nozare segtu vismaz 50 % no izmaksām, lai arī kāda būtu iemaksu forma, atbalsta daļa varētu sasniegt pat 100 % no attaisnotajām izmaksām. Kā redzams iepriekš (200. apsvērumā), šis nosacījums ir izpildīts.

(266)

Saskaņā ar 2007.–2013. gada pamatnostādņu 158. punktu par reklāmas darbībām ar gada budžetu, kas pārsniedz EUR 5 miljonus, ir jāpaziņo atsevišķi. No Austrijas iestāžu sniegtās informācijas (45. apsvērums) var secināt, ka šis nosacījums ir izpildīts, jo gada budžets, kas piešķirts attiecībā uz kvalitātes marķējumu 2007. un 2008. gadā, bija mazāks par EUR 5 miljoniem.

(267)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ 2007.–2008. gadā īstenotie reklāmas pasākumi atbilst 2007.–2013. gada pamatnostādnēm un tādējādi ir saderīgi ar iekšējo tirgu.

(268)

Komisija šai sakarā atzīmē, ka biomarķējuma reklāmas pasākumu termiņš bija 2006. gada beigas, tādēļ tiem netiek piemērots novērtējums saskaņā ar 2007.–2013. gada pamatnostādnēm (sk. 15. apsvērumu).

(269)

Nosacījumi par vispārējo reklāmu un reklāmu trešās valstīs neattiecas uz 2007.–2008. gada periodu, jo atbalsta pasākumi, kas bija saistīti ar šīm darbībām, beidzās 2004. gadā, kad tika pieņemta atbalsta shēma N 239/2004, kā aprakstīts 39. apsvērumā.

(270)

Īpašas valsts atbalsta pamatnostādnes lauksaimniecības nozarei piemēro tikai kopš 2000. gada 1. janvāra. Tādēļ pirms šā datuma piešķirtā atbalsta saderība jānovērtē, pamatojoties uz Līgumu un ņemot vērā tajā laikā iedibināto Komisijas praksi (sk. 169. apsvērumu iepriekš).

(271)

Veicināšanas darbības plašākā nozīmē, piemēram, zinātnisko atziņu izplatīšana plašai sabiedrībai, tirdzniecības gadatirgu vai izstāžu organizēšana un dalība šādās un līdzīgās sabiedrisko attiecību izpausmēs, tostarp aptaujās un tirgus pētījumos, nebija iekļauta 1987. gada reklāmas pamatdokumenta darbības jomā saskaņā ar tā 1.1. punktu. Attiecībā uz izdevumiem par šīm darbībām Komisijas iedibinātā prakse bija uzskatīt, ka atbalsts līdz 100 % apmērā ir saderīgs ar kopējo tirgu saskaņā ar Līguma 92. panta 3. punkta c) apakšpunktu (tagad LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts) (89).

(272)

Papildus saskaņā ar iedibināto praksi un politiku Komisija izrādīja labvēlīgu nostāju pret elastīgajiem atbalsta pasākumiem, kuru mērķis bija sniegt tehnisko atbalstu lauksaimniecības nozarē. Piemēram, tika atļauts atbalsts līdz 100 % apmērā no pasākumu attaisnotajām izmaksām, lai izplatītu jaunas metodes.

(273)

Šajās kategorijās ietilpst iepriekš 4.3. iedaļā aprakstītie AMA tirdzniecības pasākumi.

(274)

Attiecīgo pasākumu mērķis bija izplatīt vispārējas zināšanas, organizējot vispārējas informēšanas projektus. To galvenais uzdevums bija sniegt patērētājiem faktisku informāciju, un tie nemudināja patērētājus iegādāties konkrētus produktus.

(275)

Tādēļ pasākumi atbilda Komisijas tā laika praksei, saskaņā ar kuru izvirzītais mērķis bija likumīgs. Atbalsta intensitāte 100 % apmērā arī atbilda maksimālajai atbalsta intensitātei, kas tajā laikā bija samērīga, ņemot vērā šo mērķi un ierobežoto negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību.

(276)

Atbalsts veicināšanai plašākā nozīmē 1995.–1999. gadā atbilda tajā laikā iedibinātajai Komisijas praksei, tāpēc Komisija uzskata, ka šie pasākumi bija saderīgi ar kopējo tirgu saskaņā ar EK līguma 92. panta 3. punkta c) apakšpunktu (tagad LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts).

(277)

Attiecībā uz atbalstu tehniskajai palīdzībai un konsultāciju pakalpojumiem saistībā ar kvalitātes nodrošināšanas shēmu izstrādi Komisija uzskatīja, ka šādi pakalpojumi ir uzskatāmi par “elastīgā atbalsta” formu, kura mērķis ir atbilst kopējām interesēm un kurš ir samērīgs (īpaši ņemot vērā to, ka tas būtiski neietekmēja konkurences apstākļus), tādējādi pasākumi ir saderīgi ar kopējo tirgu.

(278)

Pasākumus, kas aprakstīti 4.3. iedaļā, var uzskatīt par elastīgo atbalstu, kas saskaņā ar tajā laikā iedibināto Komisijas praksi bija saderīgi ar kopējo tirgu.

(279)

Attiecībā uz kontroles pasākumiem, lai nodrošinātu atbilstību nozares pārvaldītajiem kvalitātes un izsekojamības standartiem, saskaņā ar pieeju, kas dalībvalstīm tika izklāstīta vēstulē par lopkopību (90), Komisija konsekventi atļāva atbalstu līdz 100 % apmērā no izmaksām par obligātajām kontrolēm. Tas atkal bija balstīts uz ideju, ka šāda atbalsta mērķis ir atbilst kopējām interesēm un tas bija samērīgs, īpaši ņemot vērā šāda netieša atbalsta ierobežoto negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību.

(280)

Attiecībā uz šiem pasākumiem Austrijas iestādes tika aicinātas paskaidrot, vai AMA kontroles bija obligātas un, ja tā nebija, norādīt, vai tika ievērots atbalsta intensitātes ierobežojums.

(281)

Savās 2014. gada 30. aprīļa piezīmēs Austrijas iestādes atbildēja, ka attiecīgās kontroles bija obligātas saskaņā ar AMA īstenošanas tiesību aktiem un ka atbalsta intensitātes ierobežojums tika ievērots.

(282)

Tāpēc atbalsta saderības nosacījumi ir izpildīti.

(283)

Par darbībām saistībā ar kvalitātes sistēmu un kvalitātes kontroles izstrādi atbalstu varēja piešķirt gan attiecībā uz biomarķējumu, gan kvalitātes marķējumu. Tas ir uzskatāms par atbalstu kvalitatīvu produktu ražošanai un tirdzniecībai, kas jāizvērtē saskaņā ar 2000.–2006. gada pamatnostādņu 13. punktu.

(284)

Nosacījumi, saskaņā ar kuriem varēja piešķirt atbalstu, ar ko veicināt kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanu un tirdzniecību, ir izklāstīti 2000.–2006. gada pamatnostādņu 13. punktā.

(285)

Saskaņā ar 2000.–2006. gada pamatnostādņu 13.2. punktu atbalstu varēja piešķirt cita starpā par konsultāciju izmaksām, tehniskajiem pētījumiem, priekšizpēti un koncepcijas izstrādi, tirgus izpēti un kvalitātes nodrošināšanas sistēmu ieviešanu. MVU gadījumā izmaksas nevarēja pārsniegt EUR 100 000 vienam atbalsta saņēmējam triju gadu periodā vai 50 % no attaisnotajiem izdevumiem – atkarībā no tā, kura summa bija lielāka. Lieliem uzņēmumiem piemēroja pirmo minēto ierobežojumu.

(286)

Kā norādīts 2000.–2006. gada pamatnostādņu 13.3. punktā, Komisija uzskatīja, ka atbalstu nevarēja piešķirt attiecībā uz regulāro kvalitātes kontroli, ko veica ražotājs. Atbalstu varēja piešķirt tikai trešo pušu veiktajām kontrolēm vai kontrolēm, kuras to uzdevumā veic, piemēram, regulatīvās iestādes vai iestādes, kas ir atbildīgas par marķējumu uzraudzību. Kā norādīts 2000.–2006. gada pamatnostādņu 13.4. punktā, atbalsts bioloģisko produktu ražošanas kontrolei, kas veikta saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2092/91, bija pieļaujams 100 % apmērā no izmaksām.

(287)

Ar 2000.–2006. gada pamatnostādņu 13.5. punktu bija noteikts, ka atbalsta sākotnējais apmērs varēja būt līdz 100 % no kopējām izmaksām par kontrolēm, kuras veikušas struktūras, kas ir atbildīgas par kvalitātes zīmju un marķējumu izmantošanas uzraudzību saskaņā ar atzītajām kvalitātes nodrošināšanas sistēmām. Šādi atbalsti bija pakāpeniski jāsamazina, lai septītajā gadā pēc to ieviešanas tādu vairs nebūtu.

(288)

Atbalsts izmaksām par kvalitātes nodrošināšanas dokumentu izstrādi un izplatīšanu un informātikas sistēmu izstrādi AMA Marketing bija paredzēts, lai finansētu AMA Marketing (valsts iestāde, nevis ekonomikas dalībnieks) administratīvās izmaksas, tādēļ tas nav uzskatāms par valsts atbalstu līguma I pielikumā uzskaitīto produktu ražošanai, izplatīšanai un tirdzniecībai.

(289)

Kā aprakstīts 98. apsvērumā, atbalsts kvalitātes kontrolei bija pieejams ārējām kontrolēm attiecībā uz biomarķējuma vai kvalitātes marķējuma izmantošanu, kuras veica šim nolūkam izvēlētas struktūras. Kontroles attiecībā uz biomarķējuma un kvalitātes marķējuma izmantošanu subsidēja 100 % apmērā, savukārt izmaksas par regulārajām kontrolēm sedza atļauju turētāji, tādēļ tās netika subsidētas.

(290)

Savās 2012. gada 14. septembra piezīmēs Austrijas iestādes apstiprināja, ka atbalsts kvalitātes kontrolei nekad nepārsniedza EUR 100 000 slieksni vienam atbalsta saņēmējam triju gadu periodā. Tāpēc 2000.–2006. gada pamatnostādņu 13.2. punkta nosacījumi tika izpildīti.

(291)

Savās 2012. gada 14. septembra un 2014. gada 30. aprīļa piezīmēs Austrijas iestādes neiesniedza pietiekami daudz informācijas, lai varētu novērtēt 2000.–2006. gada pamatnostādņu 13.3., 13.4. un 13.5. punkta nosacījumu izpildi.

(292)

Tādēļ savā 2014. gada 17. decembra pieprasījumā iesniegt informāciju Komisija vēlreiz lūdza iesniegt papildu informāciju par šo pasākumu. Savā 2015. gada februāra atbildē Austrija apstiprināja, ka:

(293)

Iepriekšējās piezīmēs 2012. gada 14. septembrī un 2014. gada 30. aprīlī Austrijas iestādes jau bija apstiprinājušas, ka atbalsti tika pakāpeniski samazināti un to piešķiršana pilnībā tika izbeigta 2009. gadā. Tā kā 2000.–2006. gada pamatnostādnes paredz pakāpenisku atbalsta samazinājumu, 2000.–2006. gada pamatnostādņu 13.5. punkta nosacījumi tika izpildīti attiecībā uz visiem atbalsta pasākumiem līdz 2006. gada 31. decembrim.

(294)

Taču, tā kā šie atbalsti tika piešķirti arī pēc 2007. gada 1. janvāra (t. i., 2007. un 2008. gadā), šim periodam piemēro 2007.–2013. gada pamatnostādnes.

(295)

Attiecībā uz pēdējo tiesību instrumentu nosacījumi salīdzinājumā ar 2000.–2006. gada pamatnostādnēm ir mainījušies divos aspektos: ir pārstrādāts atbalsta veidu saraksts (91) un šāda veida atbalsts ir pieejams tikai primārajiem ražotājiem. (92)

(296)

Tādēļ pasākumi, kuros atbalsts tika sniegts primārajiem ražotājiem, kas turpinājās pēc 2007. gada, atbilst 2007.–2013. gada pamatnostādnēm un ir saderīgi ar iekšējo tirgu.

(297)

Taču atbalsti, kas tika piešķirti pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumiem, ir jāizvērtē saskaņā ar 2007.–2013. gada pamatnostādņu 99. punktu. Tādēļ atsauce uz šo novērtējumu ir dota 8.6.2. sadaļā turpmāk.

(298)

Visbeidzot, attiecībā uz kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ISO 9002 ieviešanu (sk. 99. apsvērumu) lēmuma par procedūras sākšanu 203. apsvērumā Austrijas iestādes tika aicinātas norādīt, vai pasākums bija piemērojams arī pēc 1999. gada. Austrijas iestādes tika aicinātas pierādīt, vai pasākums atbilda 2000.–2006. gada pamatnostādņu 13. punkta nosacījumiem, ja atbilde uz jautājumu ir apstiprinoša.

(299)

Savā 2015. gada februāra atbildē Austrija apgalvoja, ka ne standarts ISO 9001:1994, ne arī kāds cits sertifikāts nav bijis obligāts saskaņā ar AMA pamatnostādnēm (attiecībā uz kvalitātes marķējumu vai biomarķējumu). Turklāt Austrijas iestādes apgalvo, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma ISO:9002 arī nebija ne obligāta, ne piemērojama.

(300)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ periodā no 2000. līdz 2006. gadam piešķirtais atbalsts kvalitatīviem produktiem atbilst 2001. gada reklāmas pamatnostādnēm. Tāpēc Komisija uzskata, ka atbalsts bija saderīgs ar kopējo tirgu.

(301)

Šis atbalsts ir jāizvērtē saskaņā ar 2007.–2013. gada pamatnostādņu IV.J nodaļu.

(302)

Saskaņā ar 2007.–2013. gada pamatnostādņu 98. punktu Komisija varēja atzīt valsts atbalstu kvalitatīvu produktu ražošanas veicināšanai, kas galvenokārt tiek piešķirts primārajiem ražotajiem, par saderīgu ar kopējo tirgu atbilstoši EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktam (tagad LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts), ja tas atbilda Komisijas Regulas (EK) Nr. 1857/2006 (93) 14. panta nosacījumiem.

(303)

Regulas (EK) Nr. 1857/2006 14. pantā ir teikts, ka atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta (tagad LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts) izpratnē, ja to piešķir 14. panta 2. punktā minēto attaisnoto izmaksu segšanai un tas atbilst Regulas (EK) Nr. 1857/2006 14. panta 3.–6. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

(304)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1857/2006 14. panta 2. punktu atbalsts kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanai drīkstēja segt līdz 100 % no attaisnotajām izmaksām, tostarp:

(305)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1857/2006 14. panta 3. punktu atbalstu varēja piešķirt tikai attiecībā uz izmaksām par trešo personu veiktajiem pakalpojumiem un/vai pārbaudēm, ko veic trešās personas vai kādas struktūras to uzdevumā, piemēram, kompetentās pārvaldes iestādes vai to pilnvarotas organizācijas, kā arī neatkarīgas institūcijas, kas atbild par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu, biomarķējumu un kvalitātes marķējumu izmantošanas kontroli un uzraudzību, ar noteikumu, ka šie apzīmējumi un marķējumi atbilst Kopienas tiesību aktiem. Atbalstu nedrīkstēja piešķirt ieguldījumu izdevumiem.

(306)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1857/2006 14. panta 4. punktu atbalstu nedrīkstēja piešķirt to kontroles darbību izmaksu segšanai, kuras veic pats lauksaimnieks vai ražotājs, vai gadījumā, ja Kopienas tiesību aktos ir paredzēts, ka kontroles izmaksas sedz ražotāji, nenorādot faktiskos samaksas apmērus.

(307)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1857/2006 14. panta 5. punktu atbalsts, izņemot atbalstu, kas minēts Regulas attiecīgā panta 2. punkta f) apakšpunktā, bija jāpiešķir natūrā subsidētu pakalpojumu veidā un tas nedrīkstēja ietvert tiešus maksājumus naudā ražotājiem.

(308)

Atbalstam bija jābūt pieejamam visiem, kam, pamatojoties uz objektīvi definētiem nosacījumiem, attiecīgajā nozarē bija tiesības uz to pretendēt. Ja pakalpojumus sniedza ražotāju grupas vai lauksaimnieku savstarpējā atbalsta organizācijas, dalība šādās organizācijās nedrīkstēja būt nosacījums šā pakalpojuma pieejamībai un jebkuram ieguldījumam administratīvo izmaksu segšanā bija jābūt proporcionālam pakalpojuma sniegšanas izmaksām (Regulas (EK) Nr. 1857/2006 14. panta 6. punkts).

(309)

Saskaņā ar 2007.–2013. gada pamatnostādņu 100. punktu Komisija neapstiprināja valsts atbalstu par labu lielu uzņēmumu izdevumu segšanai.

(310)

Būtiskākie 2007.–2013. gada pamatnostādņu nosacījumi attiecībā uz atbalsta saderību primārajiem ražotājiem nav mainījušies salīdzinājumā ar 2000.–2006. gada pamatnostādnēm, kas aprakstītas iepriekš. Atsauce uz šo novērtējumu ir dota 8.5. sadaļā.

(311)

Būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu bija saistītas ar to, ka atbalstam bija jābūt natūrā (subsidētu pakalpojumu veidā) un ka atbalstam bija jābūt pieejamam visiem, kam, pamatojoties uz objektīvi definētiem nosacījumiem, attiecīgajā nozarē bija tiesības uz to pretendēt. Austrijas iestādes ir apstiprinājušas, ka šie nosacījumi bija izpildīti.

(312)

Tāpēc atbalsts primārajiem ražotājiem attiecībā uz kvalitatīviem produktiem atbilst 2007.–2013. gada pamatnostādnēm. Tāpēc Komisija uzskata, ka atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu (tagad LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts).

(313)

Saskaņā ar 2007.–2013. gada pamatnostādņu 99. punktu Komisija varēja atzīt valsts atbalstu kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanai un tirdzniecībai, kas tiek piešķirts uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, un kas ir saderīgs ar kopējo tirgu atbilstoši EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktam (tagad LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts), ja tas atbilda Komisijas Regulas (EK) Nr. 70/2001 (94) 5. panta nosacījumiem.

(314)

Regula (EK) Nr. 70/2001 tika aizstāta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 800/2008 (95) (2008.–2013. gada vispārējā grupu atbrīvojuma regula), kuras 43. pantā ir teikts, ka atsauces uz Regulu (EK) Nr. 70/2001 ir uzskatāmas par atsaucēm uz Regulu (EK) Nr. 800/2008. Saskaņā ar šīs regulas 45. pantu Regula (EK) Nr. 800/2008 stājās spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, t. i., 2008. gada 29. augustā. Tātad, no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 28. augustam attiecīgajam atbalstam bija piemērojams Regulas (EK) Nr. 70/2001 5. panta a) punkts, bet pēc šā datuma tika piemērots Regulas (EK) Nr. 800/2008 26. pants.

(315)

Attiecībā uz atbalstu konsultāciju pakalpojumiem šajos pantos bija noteikti tādi paši nosacījumi: atbalstu drīkstēja piešķirt SME, ārējo konsultantu sniegto konsultāciju izmaksas bija attaisnotas, atbalsta intensitāte nedrīkstēja pārsniegt 50 % no attaisnotajiem pakalpojumu izdevumiem un attiecīgie pakalpojumi nedrīkstēja būt nepārtrauktas vai periodiskas darbības un nedrīkstēja attiekties uz uzņēmuma parastām darbības izmaksām, tādām kā parasti nodokļu konsultāciju pakalpojumi, regulāri juridiski pakalpojumi vai reklāma.

(316)

Attiecībā uz primāro ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību saskaņā ar pamatnostādņu 101. punktu, atbalstu ieguldījumiem, kas nepieciešami ražošanas iekārtu modernizēšanai, tostarp ieguldījumiem, kas nepieciešami dokumentācijas sistēmas pārvaldībai un procesa un produktu kontrolei, drīkstēja piešķirt tikai saskaņā ar 2007.–2013. gada pamatnostādnēs minētajiem nosacījumiem par ieguldījumiem piešķirto atbalstu.

(317)

Šajā ziņā Komisija lēmumā par procedūras sākšanu pauda zināmas šaubas par to nosacījumu izpildi, kas atšķīrās no 2000.–2006. gada pamatnostādnēs noteiktajām prasībām.

(318)

Konkrēti, Komisija vērsa Austrijas iestāžu uzmanību uz šādiem būtiskiem grozījumiem:

(319)

Sākotnējās pārbaudes procedūras laikā pieejamā informācija neradīja skaidrību par to, vai Austrijas iestādes 2007. gadā pārbaudīja pasākumus saskaņā ar iepriekš minētajiem 2007.–2013. gada pamatnostādņu nosacījumiem. Tādēļ Austrijas iestādes tika aicinātas iesniegt papildu informāciju, lai pierādītu, ka periodā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim kvalitātes atbalsta pasākumi atbilda jaunajiem noteikumiem, kas tika piemēroti no 2007. gada 1. janvāra.

(320)

Savās 2012. gada 14. septembra piezīmēs Austrijas iestādes apgalvoja, ka prasība pielāgoties jaunajiem valsts atbalsta noteikumiem tika piemērota no 2008. gada 1. janvāra, nevis no 2007. gada 1. janvāra, kā atzīmējusi Komisija (sk. arī 172. un 173. apsvērumu). Tādēļ Austrijas iestādes nesniedza plašāku informāciju par saderības novērtējumu. Savā 2014. gada 19. februāra pieprasījumā iesniegt informāciju Komisija atkal aicināja Austrijas iestādes sniegt nepieciešamo informāciju par šo jautājumu. Savā 2014. gada 30. aprīļa atbildē Austrijas iestādes saglabāja savu nostāju, kas tika izklāstīta iepriekšējās piezīmēs, un nesniedza plašāku informāciju par saderības novērtējumu.

(321)

Savā 2014. gada 17. decembra pieprasījumā iesniegt informāciju Komisija atkal aicināja Austrijas iestādes sniegt informāciju par kvalitātes pasākumu saderības novērtējumu. Austrijas iestādes atkārtoti norādīja, ka prasība pielāgoties jaunajiem valsts atbalsta noteikumiem tika piemērota no 2008. gada 1. janvāra, nevis 2007. gada 1. janvāra.

(322)

Komisija vēlas norādīt, ka, pretēji Austrijas iestāžu apgalvojumam, prasība pielāgot shēmu jaunajiem noteikumiem tika piemērota no 2007. gada 1. janvāra, nevis 2008. gada 1. janvāra.

(323)

Laikā, kad jaunie noteikumi stājās spēkā (t. i., 2007. gada 1. janvārī), tika izskatīta Tiesas lieta T-375/04 (sk. 22. apsvērumu), kuras rezultātā tika atcelts Komisijas 2004. gada 30. jūnija lēmums NN 34A/2000. Sekojošajai Komisijas lēmuma atcelšanai 2009. gada 18. novembrī bija atpakaļejošs spēks.

(324)

Tādēļ Austrija nevarēja atsaukties uz šo lēmumu, lai uzskatītu atbalstu par pastāvošu atbalsta shēmu 2007.–2013. gada pamatnostādņu 196. punkta nozīmē.

(325)

Turklāt saskaņā ar iedibināto tiesas praksi:

“pozitīvs Komisijas lēmums būtībā nevar radīt atbalsta saņēmēja tiesisko paļāvību, ja, pirmkārt, šis lēmums ir ticis apstrīdēts prasību celšanai paredzētajos termiņos un vēlāk Tiesā atcelts un, otrkārt, nav beidzies termiņš prasības celšanai vai prasības celšanas gadījumā Tiesa par to nav pieņēmusi galīgu lēmumu” (96).

(326)

Lai arī pasākumi, uz kuriem attiecas šī sadaļa, ar Komisijas 2004. gada 30. jūnija lēmumu NN 34A/2000 bija atzīti par saderīgiem, tiesiskā paļāvība, pamatojoties uz šo lēmumu, netika radīta ne atbalsta saņēmēju līmenī, ne dalībvalsts līmenī. Jau 2004. gada 17. septembrī tika iesniegta prasība atcelt tiesību aktu, un jauno valsts atbalsta noteikumu spēkā stāšanās dienā minētā prasība bija izskatīšanas procesā. Tādēļ, tā kā prasība atcelt tiesību aktu bija izskatīšanas procesā, Austrijas iestādēm 2007.–2013. gada pamatnostādnes bija jāpiemēro no 2007. gada 1. janvāra.

(327)

Kā redzams iepriekš, noteikumi attiecībā uz uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, 2007.–2013. gada pamatnostādnēs ir būtiski grozīti. Tā kā Austrijas iestādes neveica pielāgojumus, pasākumi attiecībā uz bioloģiskajiem produktiem, lieliem uzņēmumiem un pakalpojumiem, kas netika sniegti natūrā (aprakstīti 318. apsvērumā), neatbilda 2007.–2013. gada pamatnostādnēm. Tāpēc Komisija uzskata, ka šie atbalsta pasākumi nebija saderīgi ar kopējo tirgu. Citi atbalsta pasākumi (t. i., ciktāl tie neattiecas uz bioloģiskiem produktiem, lieliem uzņēmumiem un citiem pasākumiem, kas nav pakalpojumi natūrā (97)) atbilda 2007.–2013. gada pamatnostādnēm un tāpēc bija saderīgi ar kopējo tirgu.

(328)

Tehniskais atbalsts periodā no 2000. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim ir jāizvērtē saskaņā ar 2000.–2006. gada pamatnostādņu 14. punktu. Saskaņā ar šo pamatnostādņu 14.1. punktu Komisija šādus atbalstus uzskatīja par “elastīgajiem atbalstiem”, kuri veicināja lauksaimniecības ilgtermiņa dzīvotspēju Kopienā, vienlaikus tikai minimāli ietekmējot konkurenci. Atbalstu varēja piešķirt līdz 100 % apmērā, lai segtu izmaksas par cita starpā šādām darbībām: konkursu, izstāžu un gadatirgu organizēšana, tostarp atbalsts izmaksām par dalību šādos pasākumos, citas darbības saistībā ar zināšanu izplatīšanu par jaunām metodēm, piemēram, pietiekami maza mēroga izmēģinājuma projekti vai demonstrējumu projekti.

(329)

Kopējais atbalsta apmērs nedrīkstēja pārsniegt EUR 100 000 jebkurā triju gadu periodā vienam atbalsta saņēmējam vai – MVU gadījumā – 50 % no attaisnojamām izmaksām atkarībā no tā, kura summa bija lielāka (2000.–2006. gada pamatnostādņu 14.3. punkts). Šim atbalstam bija jābūt pieejamam visiem, kam, pamatojoties uz objektīvi definētiem nosacījumiem, attiecīgajā nozarē bija tiesības uz to pretendēt (2000.–2006. gada pamatnostādņu 14.2. punkts).

(330)

Attiecībā uz biomarķējumu un kvalitātes marķējumu atbalsts tika piešķirts par vispārējas informēšanas projektiem, sabiedrisko attiecību darbībām ar mērķi izplatīt vispārīgu informāciju par marķējumiem un kvalitātes konkursiem (sk. 100.–103. apsvērumu). Šie pasākumi nemudināja patērētājus iegādāties konkrētu produktu. Tādēļ tie ir nevis reklāmas pasākumi, bet gan vispārēji veicināšanas pasākumi un elastīgie atbalsti, kas attiecas uz 2000.–2006. gada pamatnostādņu 14. punktu.

(331)

Informācijas pasākumi ietilpst informācijas izplatīšanas kategorijā attiecībā uz jaunām metodēm. Būtībā šādi vispārēji pasākumi dod labumu visiem ražotājiem, kuri izmanto marķējumus.

(332)

Atbalsts izmaksām par tehniskā atbalsta pasākumiem atbilst 2000.–2006. gada pamatnostādņu 14.1. punktam. Informācijā par atbalsta shēmu NN 34A/2000 Austrijas iestādes norādīja, ka šāds atbalsts nekad nepārsniegs EUR 100 000 vienam atbalsta saņēmējam triju gadu periodā (sk. 109. apsvērumu). Lēmumā par procedūras sākšanu Austrijas iestādes tika aicinātas sniegt informāciju, lai pierādītu, ka iepriekš minētie apgalvojumi tiešām ir patiesi. Tās arī tika aicinātas norādīt, vai 2000.–2006. gada pamatnostādņu 14.2. un 14.3. punktā minētās prasības bija izpildītas attiecībā uz 2000.–2001. gada periodu (98).

(333)

Savās 2012. gada 14. septembra piezīmēs Austrijas iestādes apstiprināja, ka atbalsts šiem pasākumiem nekad nepārsniedza EUR 100 000 slieksni vienam atbalsta saņēmējam triju gadu periodā. Tāpēc 2000.–2006. gada pamatnostādņu 14.3. punkta nosacījums tika izpildīts.

(334)

Attiecībā uz 2000.–2006. gada pamatnostādņu 14.2. punkta nosacījumiem Komisija jaunā 2014. gada 17. decembra pieprasījumā iesniegt informāciju lūdza Austrijas iestādes sniegt informāciju, kas nepieciešama saderības novērtējuma veikšanai.

(335)

Savā 2015. gada 25. februāra atbildē Austrijas iestādes apstiprināja, ka shēma bija pieejama visiem, kam, pamatojoties uz objektīvi definētiem nosacījumiem, attiecīgajā nozarē bija tiesības uz to pretendēt. Tāpēc 2000.–2006. gada pamatnostādņu 14.2. punkta nosacījums tika izpildīts.

(336)

Tādēļ atbalsts tehniskā atbalsta nodrošināšanai atbilda 2000.–2006. gada pamatnostādnēs minētajiem nosacījumiem un Komisija uzskata, ka atbalsts bija saderīgs ar kopējo tirgu saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu (tagad LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts).

(337)

Atbalsts tehniskā atbalsta pasākumu izmaksu segšanai attiecībā uz vispārējiem produktiem, kas aprakstīts 104.–107. apsvērumā, atbilst 2000.–2006. gada pamatnostādņu 14.1. punktam (ceturtajam ievilkumam). Attiecībā uz 14.2. un 14.3. punkta nosacījumiem lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas laikā Komisijai par šo periodu nebija informācijas, pēc kuras varētu izvērtēt, vai nosacījumi tikai izpildīti. Tādēļ Austrijas iestādes tika aicinātas iesniegt nepieciešamo informāciju.

(338)

Savās 2012. gada 14. septembra piezīmēs Austrijas iestādes apstiprināja, ka atbalsts šiem pasākumiem nekad nepārsniedza EUR 100 000 slieksni vienam atbalsta saņēmējam triju gadu periodā. Tāpēc 2000.–2006. gada pamatnostādņu 14.3. punkta nosacījums tika izpildīts.

(339)

Attiecībā uz 2000.–2006. gada pamatnostādņu 14.2. punkta nosacījumu par atbalstu, kas pieejams visiem, kam attiecīgajā nozarē ir tiesības uz to pretendēt, Komisija atzīmē, ka šis nosacījums ir izpildīts, jo tehniskā atbalsta pasākumi attiecās uz vispārēju informāciju par produktiem. Tāpēc 2000.–2006. gada pamatnostādņu 14.2. punkta nosacījums tika izpildīts.

(340)

Tātad 2000.–2006. gada pamatnostādnēs minētie nosacījumi par atbalstu tehniskajam nodrošinājumam tika izpildīti. Tāpēc Komisija uzskata, ka atbalsts bija saderīgs ar kopējo tirgu saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu (tagad LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts).

(341)

Saskaņā ar 2007.–2013. gada pamatnostādņu 103. punktu Komisija varēja atzīt valsts atbalstu tehniskā atbalsta nodrošināšanai primārajiem ražotajiem, kas ir saderīgs ar kopējo tirgu atbilstoši EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktam (tagad LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts), ja tas atbilda visiem Komisijas Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. panta nosacījumiem.

(342)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. pantu atbalsts bija uzskatāms par saderīgu ar kopējo tirgu EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta (tagad LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts) izpratnē, ja to piešķīra lai segtu Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. panta 2. punktā uzskaitīto tehniskā atbalsta darbību attaisnotās izmaksas un tas atbilda Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. panta 3. un 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

(343)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. panta 2. punkta d) apakšpunktu attiecībā uz uzņēmumu pieredzes apmaiņas forumu, konkursu, izstāžu un gadatirgu organizāciju un dalību tajos atbalstu varēja piešķirt par šādām attaisnotajām izmaksām: dalības maksas, ceļa izdevumi, publikāciju izmaksas, izstāžu telpu īre vai simboliskas balvas konkursos, nepārsniedzot EUR 250 katrai balvai vienam uzvarētājam.

(344)

Ar Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. panta 2. punkta e) apakšpunktu bija atļauts atbalsts saistībā ar zinātnisko atziņu popularizēšanu un faktu materiālu par kvalitātes sistēmām, kurās var iekļaut citu valstu produktus (neminot atsevišķus uzņēmumus, zīmolus vai izcelsmi).

(345)

Ar Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. panta 2. punkta f) apakšpunktu bija atļauts atbalsts izmaksām par publikācijām, piemēram, katalogiem vai tīmekļa vietnēm, kurās sniegts faktu materiāls par noteiktu reģionu ražotājiem vai noteiktu produktu ražotājiem, ar noteikumu, ka informācija un tās pasniegšanas veids bija neitrāls un visiem attiecīgajiem ražotājiem bija vienādas iespējas tikt atspoguļotiem šādā publikācijā.

(346)

Ar Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. panta 3. un 4. punktu valsts atbalsts tehniskā atbalsta nodrošināšanai līdz 100 % apmērā no izmaksām bija atļauts, ja tika izpildīti šādi nosacījumi: atbalsts bija jāpiešķir natūrā subsidētu pakalpojumu veidā, un tas nedrīkstēja ietvert tiešus maksājumus naudā ražotājiem; atbalstam bija jābūt pieejamam visiem, kam, pamatojoties uz objektīvi definētiem nosacījumiem, attiecīgajā nozarē bija tiesības uz to pretendēt; ja tehnisko atbalstu nodrošināja ražotāju grupas vai citas organizācijas, dalība šādās grupās vai organizācijās nedrīkstēja būt nosacījums šā pakalpojuma pieejamībai. Jebkuram ieguldījumam attiecīgo grupu vai organizāciju administratīvo izmaksu segšanā, ko nesniedza grupas vai organizācijas biedrs, bija jābūt proporcionālam pakalpojuma sniegšanas izmaksām.

(347)

Saskaņā ar 2007.–2013. gada pamatnostādņu 105. punktu Komisija varēja atzīt valsts atbalstu tehniskā atbalsta nodrošināšanai uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, kas ir saderīgs ar kopējo tirgu atbilstoši EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktam (tagad LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts), ja tas atbilda visiem Regulas (EK) Nr. 70/2001 5. panta nosacījumiem. Regulas (EK) Nr. 800/2008 43. pantā, ar ko aizstāja Regulu (EK) Nr. 70/2001, bija minēts, ka jebkādas atsauces uz Regulu (EK) Nr. 70/2001 ir uzskatāmas par atsaucēm uz Regulu (EK) Nr. 800/2008 (100).

(348)

Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 800/2008 26. pantu un Regulas (EK) Nr. 70/2001 5. panta a) punktu atsauce ir 315. apsvērumā iepriekš.

(349)

Regulas (EK) Nr. 800/2008 27. pantā un Regulas (EK) Nr. 70/2001 5. panta b) punktā ir teikts, ka attiecībā uz dalību gadatirgos un izstādēs atbalsta intensitāte nedrīkstēja pārsniegt 50 % no attaisnotajām izmaksām un ka “attaisnotās izmaksas” ir izmaksas par stenda nomu, izveidošanu un ekspluatāciju uzņēmuma pirmajai dalības reizei attiecīgajā gadatirgū vai tirdzniecības izstādē.

(350)

Komisija uzskata, ka būtībā no 2007. gada 1. janvāra piemērojamie noteikumi par tehnisko atbalstu lauksaimniecības produktu primārajiem ražotājiem bija gandrīz identiski 2000.–2006. gada pamatnostādnēs minētajiem nosacījumiem. Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. panta 2. punktā uzskaitītās attaisnotās izmaksas būtībā ir identiskas izmaksām, kas uzskaitītas 2000.–2006. gada 14. punktā (101). Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. panta 4. punktā paredzētie nosacījumi ir identiski 2000.–2006. gada pamatnostādņu 14.2. punkta nosacījumam. Taču, atšķirībā no 2000.–2006. gada pamatnostādnēm, 2007.–2013. gada pamatnostādnēs bija teikts, ka atbalsts bija jānodrošina natūrā subsidētu pakalpojumu veidā. Šajā ziņā Austrijas iestādes norādīja, ka pat periodā pirms 2007. gada tehniskais atbalsts tika nodrošināts subsidētu pakalpojumu formā.

(351)

Atsauce uz saderības novērtējumu ir 8.7. iedaļā iepriekš. Tāpēc Komisija uzskata, ka šis atbalsts bija saderīgs ar kopējo tirgu.

(352)

Attiecībā uz tehnisko atbalstu uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pārstrādi un tirdzniecību, ar 2007.–2013. gada pamatnostādnēm tikai ieviestas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējiem noteikumiem, tādēļ šai kategorijai ir nepieciešams atsevišķs novērtējums. No informācijas, kas bija pieejama laikā, kad tika izstrādāts lēmums par procedūras sākšanu, nebija skaidrs tas, vai Austrijas iestādes 2007. gadā pārbaudīja tehniskā atbalsta pasākumus saskaņā ar iepriekš minētajiem pamatnostādņu nosacījumiem. Tādēļ Austrijas iestādes tika aicinātas iesniegt papildu informāciju, lai pierādītu, ka periodā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim pasākumi atbilda jaunajiem noteikumiem. Šajā ziņā Komisija pauda šaubas par to nosacījumu izpildi, kas atšķīrās no 2000.–2006. gada pamatnostādnēs noteiktajām prasībām. Konkrēti, Komisija vērsa Austrijas iestāžu uzmanību uz šādiem būtiskiem grozījumiem:

(353)

Savās 2012. gada 14. septembra piezīmēs Austrijas iestādes apgalvoja, ka prasība pielāgoties jaunajiem valsts atbalsta noteikumiem tika piemērota no 2008. gada 1. janvāra, nevis no 2007. gada 1. janvāra, kā atzīmējusi Komisija (sk. arī 172.–175. apsvērumu). Tādēļ Austrijas iestādes nesniedza plašāku informāciju par saderības novērtējumu. Savā 2014. gada 19. februāra pieprasījumā iesniegt informāciju Komisija atkal aicināja Austriju sniegt nepieciešamo informāciju par šo jautājumu. Savā 2014. gada 30. aprīļa atbildē Austrijas iestādes saglabāja savu nostāju, kas tika izklāstīta 2012. gada piezīmēs, un nesniedza plašāku informāciju par saderības novērtējumu.

(354)

Pamatojums ir minēts 322.–326. apsvērumā iepriekš, un tas ir vienādi piemērojams šajā sadaļā aprakstītajam atbalstam.

(355)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ, ciktāl tehniskais atbalsts, ko periodā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim nodrošināja uzņēmumiem, kas nodarbojās ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, neatbilda jaunajiem 2007.–2013. gada pamatnostādņu nosacījumiem attiecībā uz šo kategoriju (t. i., atbalsts lieliem uzņēmumiem, atbalsts pirmajai dalības reizei gadatirgos, atbalsts vairāk nekā 50 % apmērā par pakalpojumiem, kas nav konsultāciju pakalpojumi, un par dalību gadatirgos vairāk nekā 50 % apmērā vai kompensācija natūrā) (350. apsvērums), Komisija uzskata, ka šāds atbalsts nebija saderīgs ar kopējo tirgu saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu (tagad LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts).

(356)

Attiecībā uz pasākumiem, kas nav minēti iepriekšējā apsvērumā, saderības kritēriji nav mainījušies salīdzinājumā ar 2000.–2006. gada pamatnostādnēm. Atsauce uz saderības novērtējumu ir 328. apsvērumā un tālāk. Tādēļ šie pasākumi ir saderīgi.

(357)

Tā kā ar šo lēmumu saistītie pasākumi tiek finansēti no parafiskāliem maksājumiem, Komisijai ir jāpārbauda gan finansētie pasākumi, t. i., reāli piešķirtais atbalsts, gan tas, kā to finansē.

(358)

Saskaņā ar Tiesas iedibināto praksi, ja atbalsta finansējuma veids, īpaši, ja runa ir par obligātām iemaksām, ir neatņemama atbalsta pasākuma sastāvdaļa, Komisijai, pārbaudot atbalstu, ir jāņem vērā šis finansēšanas veids (102).

(359)

Lai nodokli vai tā daļu varētu uzskatīt par atbalsta pasākuma sastāvdaļu, saskaņā ar attiecīgo valsts tiesisko regulējumu starp nodokli un atbalstu jāpastāv ciešai ar izlietojumu saistītai saiknei tādā nozīmē, ka nodokļa ieņēmumi tiek tieši izmantoti atbalsta finansēšanai (103), un nodokļa apmēram tieši jāietekmē valsts atbalsta apmērs (104).

(360)

Saskaņā ar lēmuma par procedūras sākšanu 235. apsvērumu šo kritēriju piemērošana pārbaudītajiem pasākumiem ļāva Komisijai izdarīt šādus sākotnējos secinājumus: šķita, ka pirmais kritērijs bija izpildīts, jo saskaņā ar Austrijas iestāžu sniegto informāciju iekasētās nodevas deva labumu tikai tiem atbalsta pasākumiem, uz kuriem attiecas lēmums (sk. 53. apsvērumu).

(361)

Attiecībā uz jautājumu, vai nodevas apmēram bija tieša ietekme uz valsts atbalsta apmēru, lēmuma par procedūras sākšanu izstrādes laikā Komisijai nebija visa nepieciešamā informācija, lai novērtētu, vai šis kritērijs bija izpildīts. Šajā sakarā Austrijas iestādes tika aicinātas paskaidrot, vai attiecīgais atbalsta apmērs bija tieši saistīts ar ienākumiem no nodevas, t. i., vai tas bija noteikts sākumā vai bija atkarīgs no konkrētām AMA tirdzniecības vajadzībām.

(362)

Komisija arī norādīja, ka, ja tā pēc nepieciešamās informācijas iesniegšanas secinās, ka nodevas ir neatņemama atbalsta pasākuma sastāvdaļa, tai būs jāpārbauda, vai shēmas finansēšanā ir radīta diskriminācija starp importētajiem produktiem un Austrijā ražotajiem produktiem (105) vai starp eksportētajiem vietējiem produktiem un vietējiem produktiem, kas tiek tirgoti vietējā tirgū (106) (lēmuma par procedūras sākšanu 236. apsvērums).

(363)

Austrijas iestādes tika aicinātas sniegt informāciju par šiem jautājumiem. Konkrēti, tās tika lūgtas norādīt, vai AMA likuma 21.c panta 2. punkts, saskaņā ar kuru precēm, kuru izcelsmes valsts nav Austrija, šīs nodevas netiek piemērotas (sk. 58. apsvērumu), bija spēkā jau 1995. gadā vai arī tika pievienots vēlāk ar grozījumiem likumā. Dalībvalstij tika lūgts arī paskaidrot, vai Austrijas izcelsmes produkti, kas tirgoti ārpus Austrijas, varēja iegūt no pasākuma tādā pašā mērā kā Austrija tirgoti produkti.

(364)

Lēmuma par procedūras sākšanu 237. apsvērumā Komisija uzsvēra, ka tai bija arī jāpārbauda, vai nodevas iekasēšana nebija pretrunā ar lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas mērķiem. Šajā ziņā bija jānovērtē, vai nodevas neietekmēja galaproduktu cenas un vai tādējādi iekšzemes produkti netika diskriminēti salīdzinājumā ar importētiem produktiem.

(365)

Šai sakarā lēmumā par procedūras sākšanu Austrijas iestādes tikai aicinātas iesniegt datus, kuros parādīta nodevas procentuālā daļa no attiecīgajām pārdošanas cenām, un izskaidrot, kādā mērā iespējamo nodevas radīto negatīvo ietekmi kompensēja ar šo pašu nodevu finansēto pasākumu pozitīvā ietekme. Papildus Austrijas iestādes tika aicinātas paskaidrot, vai attiecīgo produktu cenas ir lielākoties tirgus vadītas.

(366)

Savās 2012. gada 14. septembra piezīmēs Austrijas iestādes informēja Komisiju, ka ārvalstu produkti bija atbrīvoti no nodevas saskaņā ar AMA likuma 2.c panta 2. punktu. Šis atbrīvojums bija spēkā no 1994. gada 1. janvāra visu novērtējuma periodu.

(367)

Attiecībā uz saistību ar lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas mērķiem savās 2012. gada 14. septembra piezīmēs Austrijas iestādes apgalvoja, ka, tā kā cenas veidoja piedāvājums un pieprasījums attiecīgajos tirgos un nebija iejaukšanās no iestāžu puses, nodevas procentuālo daļu no pārdošanas cenām nebija iespējams aprēķināt.

(368)

Šajā pašā atbildē Austrijas iestādes apgalvoja, ka nodevas apmēram nebija tiešas ietekmes uz valsts atbalsta apmēru. Papildus ienākumiem no AMA nodevas bija citi finansēšanas avoti. Proti, lai finansētu pasākumus, papildus “tīrajiem ienākumiem” no nodevas un ES fondiem (līdzfinansētām darbībām) citi ienākumi no ekonomikas dalībniekiem tika iekasēti licences maksājumu veidā un autoratlīdzības ienākumu veidā, kas tika maksāti AMA veikalā (pavārgrāmatas u. c.).

(369)

Faktiski Austrijas iestādes parādīja, ka daļu finansējuma AMA pasākumiem neveidoja nodeva (107), tādējādi iztērētā atbalsta apmērs (kas savukārt ietekmēja reāli veikto pasākumu darbības jomu) nebija atkarīgs tikai no nodevas ienākumiem, turklāt ienākumi no nodevas netika novirzīti tikai atbalsta finansēšanai (108).

(370)

Tādēļ Komisija uzskata, ka periodā no 1995. līdz 2001. gadam kritēriji saiknei ar izlietojumu judikatūras izpratnē nav izpildīti.

(371)

Austrijas iestādes tikai aicinātas arī sniegt nepieciešamo informāciju, lai Komisija varētu izvērtēt, vai pasākuma parafiskālā finansēšana (nodeva) bija neatņemama atbalsta pasākuma sastāvdaļa periodā no 2002. līdz 2008. gadam (lēmuma par procedūras sākšanu 238. apsvērums).

(372)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ un, ņemot vērā to, ka finansējuma avoti saglabājās tie paši, Komisija uzskata, ka starp nodevu un valsts atbalsta pasākumiem cieša saikne nepastāvēja arī periodā no 2002. līdz 2008. gadam.

(373)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ un neatkarīgi no 378 apsvēruma AMA tirdzniecības pasākumi ir uzskatāmi par valsts atbalstu.

(374)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ un neatkarīgi no 378. apsvēruma atbalsta pasākumi, kas aprakstīti 208. un 213. apsvērumā, 327. apsvēruma trešajā teikumā un 355. apsvērumā, nav saderīgi ar iekšējo tirgu. Pārējie izvērtētie pasākumi ir saderīgi ar iekšējo tirgu.

(375)

Jebkāda kompensācija, kas piešķiršanas laikā atbilda de minimis regulas (109) nosacījumiem, nav uzskatāma par atbalstu. Jebkurš atbalsts, kas piešķiršanas laikā atbilda grupu atbrīvojuma vai apstiprinātas shēmas nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu atbilstoši šim atbalsta veidam piemērojamai maksimālajai atbalsta intensitātei.

(376)

Saskaņā ar Līgumu un Tiesas judikatūru Komisijas kompetencē ir izlemt, vai attiecīgajai dalībvalstij atbalsts jāatceļ vai jāgroza (110), ja tā secina, ka tas nav saderīgs ar iekšējo tirgu. Tiesa arī konsekventi norādījusi, ka valsts pienākums atcelt atbalstu, kuru Komisija uzskata par nesaderīgu ar iekšējo tirgu, ir noteikts tādēļ, lai atjaunotu iepriekš pastāvējušo situāciju (111). Šajā kontekstā Tiesa ir norādījusi, ka šis mērķis ir panākts, kad saņēmējs ir atmaksājis summas, kas tam piešķirtas kā nelikumīgs atbalsts, tādējādi atteicies no priekšrocības, kāda tam bijusi salīdzinājumā ar konkurentiem tirgū, un ir atjaunota situācija, kāda pastāvēja pirms atbalsta piešķiršanas (112).

(377)

Ievērojot šo tiesu praksi, Regulas (ES) 2015/1589 (113) (turpmāk “Procedūras regula”) 16. pantā ir noteikts, ka tad, “kad nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja”.

(378)

Saskaņā ar Procedūras regulas 17. pantu uz Komisijas tiesībām atgūt atbalstu attiecas desmit gadu noilguma termiņš. Noilguma termiņš sākas dienā, kad saņēmējam ir piešķirts nelikumīgais atbalsts. Visas Komisijas veiktās darbības attiecībā uz nelikumīgu atbalstu pārtrauc noilguma termiņu. Noilguma termiņu pārtrauc uz laiku, kamēr Komisijas lēmumu izskata Tiesas procesā.

(379)

Sūdzība, pēc kuras tika uzsākta pašreizējā procedūra, tika saņemta 1999. gada 21. septembrī (sk. 4. apsvērumu), un Komisija reģistrēja shēmu kā nepaziņotu atbalstu 2000. gadā (sk. 8. apsvērumu). Turklāt ar 2004. gada lēmumu ir apliecināts fakts, ka Komisija administratīvu iemeslu dēļ ir nolēmusi sadalīt procedūru (sk. 10. apsvērumu) un pasākumus pirms un pēc 2003. gada izvērtēt atsevišķi. Procedūras sadalīšanu pieprasīja Austrijas iestādes 2004. gada 8. martā.

(380)

Iepriekš aprakstītās darbības (sadalīšanas procedūra, kas tika apstiprināta ar 2004. gada lēmumu) un vēstules (Austrijas 2004. gada 8. marta pieprasījums) Regulas (ES) 2015/1589 17. panta izpratnē ir pārtraucošas darbības.

(381)

Tas nozīmē, ka Komisijai ir pilnvaras pieprasīt atgūšanu no 1995. gada 1. janvāra, datuma, kad Austrija pievienojās Eiropas Savienībai.

(382)

Komisijas lēmums NN 34A/2000 tika apstrīdēts Vispārējā tiesā 2004. gada 30. jūnijā, un tās lēmums tika pārsūdzēts Tiesā 2010. gada 27. janvārī. Tiesas spriedums tika pasludināts 2011. gada 27. oktobrī (sk. 22. apsvērumu iepriekš). Tādēļ saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 15. panta 2. punkta trešo teikumu noilguma termiņš tika pārtraukts no 2004. gada 30. jūnija līdz 2011. gada 27. oktobrim.

(383)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ desmit gadu noilguma termiņš šajā lēmumā izvērtēto pasākumu atbalsta atgūšanai nav pagājis. Tādēļ Austrijas iestādēm ir jāatgūst 374. apsvērumā minētais nesaderīgais valsts atbalsts.

(384)

Procedūras regulas 16. panta 1. punktā noteikts: “Kad nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja.”

(385)

Procedūras regulas 16. panta 3. punktā ir noteikts, ka “atgūšanu īsteno tūlīt un saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos paredzētajām procedūrām, ja vien tās nodrošina tūlītēju un efektīvu Komisijas lēmuma izpildi”.

(386)

Tas nozīmē, ka saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, ar kuriem tiek īstenoti atgūšanas lēmumi, būtu jānodrošina pilnīga atgūšanas lēmuma spēkā esamība. Tādēļ ir nepieciešams, lai dalībvalstu veiktie pasākumi būtu tādi, kuru rezultāta tiek panākta iedarbīga un tūlītēja Komisijas lēmuma izpilde.

(387)

Saskaņā ar iedibināto tiesu praksi, ja nelikumīga atbalsta gadījumā ir pieņemts negatīvs lēmums, īpaši tad, ka ir pagājis ievērojams laika posms, Komisija var veikt aptuvenu atgūstamo summu izvērtējumu. (114)

(388)

Komisija vēlas uzsvērt, ka saskaņā ar tiesu praksi “neviens Kopienas tiesību noteikums neliek Komisijai, norīkojot atbalsta atgūšanu, kurš paziņots par nesaderīgu ar kopējo tirgu, noteikt precīzo atgūstamā atbalsta summu. Pietiek, ja Komisijas lēmumā ietverta informācija, kas ļauj saņēmējam pašam aprēķināt šo summu bez pārmērīgām grūtībām” (115).

(389)

Ņemot vērā dažu pasākumu raksturu (t. i., pasākumi, kas saistīti ar netiešu atbalstu lielam atbalsta saņēmēju skaitam), Komisija šā lēmuma ietvaros nevar noteikt precīzu summu katram atbalsta saņēmējam par katru pasākumu, kuram ir pieprasīta atgūšana.

(390)

Tādēļ Komisija vēlas norādīt, ka Austrijas iestāžu norādītās summas izmeklēšanas periodā (sk. 43., 44. un 45. apsvērumu) ir sākuma punkts to atbalstu aprēķināšanai, kas ir jāatgūst no attiecīgajiem atbalsta saņēmējiem. Nesaderīgā atbalsta kategorijas, kā arī attiecīgie periodi ir norādīti lēmumā.

(391)

Tādēļ Komisija uzskata, ka atgūšanas procedūras ietvaros Austrijas iestādēm ir jānodrošina pieņemama metode atbalsta aprēķināšanai katram atbalsta saņēmējam un jāpaziņo par to Komisijai, ievērojot lojālas sadarbības garu,

—

atbalsts vispārējai reklāmai periodā no 2000. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. decembrim,

—

atbalsts reklāmai periodā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim,

—

atbalsts reklāmas kampaņām ārpus Austrijas un vispārējai reklāmai Austrijā periodā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 1. janvārim,

—

atbalsts kvalitatīvu produktu reklāmai periodā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim,

—

atbalsts veicināšanas pasākumiem plašākā nozīmē un tehniskā atbalsta pasākumi periodā no 1995. gada 1. janvāra līdz 1999. gada 31. decembrim,

—

tehniskais atbalsts, atbalsts konsultāciju pakalpojumu un kontroles pasākumu formā attiecībā uz kvalitatīviem produktiem periodā no 1995. gada 1. janvāra līdz 1999. gada 31. decembrim,

—

atbalsts kvalitatīviem produktiem periodā no 2000. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim,

—

tehniskais atbalsts periodā no 2000. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim,

—

tehniskais atbalsts vispārējiem produktiem periodā no 2000. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 31. decembrim,

—

tehniskais atbalsts primārajiem ražotājiem periodā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim.

—

atbalsts vispārējai reklāmai periodā no 1995. gada 1. janvāra līdz 1999. gada 31. decembrim,

—

atbalsts kvalitātes marķējumam periodā no 1995. gada 1. janvāra līdz 1999. gada 31. decembrim,

—

atbalsts kvalitatīviem produktiem periodā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim,

—

tehniskais atbalsts uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pārstrādi un tirdzniecību, periodā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim.

a)

to atbalsta saņēmēju saraksts, kuri saņēmuši atbalstu saskaņā ar 2. pantā minēto shēmu, kā arī kopējā atbalsta summa, kuru katrs no viņiem ir saņēmis saskaņā ar šo shēmu;

b)

kopējā summa (pamatsumma un atgūšanas procenti), kas ir atgūstama no saņēmējiem;

c)

to pasākumu sīks apraksts, kas jau ir veikti un vēl ir plānoti, lai nodrošinātu šā lēmuma izpildi;

d)

dokumenti, kas apliecina, ka atbalsta saņēmējam ir pieprasīts atmaksāt atbalstu.