17.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 222/52

(1)

Komisija 2009. gada 14. janvārī saņēma sūdzību no Radiodifusión Digital SL (turpmāk “Radiodifusión”) un 2009. gada 18. maijā – no SES Astra S.A. (turpmāk “Astra”). Abas sūdzības attiecas uz atbalsta shēmu, ko Spānijas iestādes pieņēmušas attiecībā uz pāreju no analogās televīzijas uz ciparu televīziju attālās un mazāk urbanizētās Spānijas teritorijās. Apstrīdētā shēma ir paredzēta 2005. gada 14. jūnija Likumā 10/2005 par steidzamiem pasākumiem zemes ciparu televīzijas veicināšanai, kabeļtelevīzijas liberalizācijai un plurālisma atbalstīšanai (1). Citi tiesību akti, kas pieņemti saistībā ar pāreju uz zemes ciparu televīziju, cita starpā ir šādi: Karaļa 2005. gada 29. jūlija Dekrēts 944/2005, ar ko apstiprina Valsts tehnisko plānu par zemes ciparu televīziju (turpmāk “Valsts tehniskais plāns”) (2); Karaļa 2005. gada 29. jūlija Dekrēts 945/2005, ar ko apstiprina vispārējos noteikumus par zemes ciparu televīzijas pakalpojumu sniegšanu; 2005. gada 29. jūlija Rīkojums ITC/2476/2005, ar ko apstiprina tehniskos noteikumus un noteikumus par zemes ciparu televīzijas pakalpojumu sniegšanu; un Karaļa 2006. gada 28. jūlija Dekrēts 920/2006, ar ko apstiprina vispārējos noteikumus par radio un kabeļtelevīzijas apraides pakalpojumu sniegšanu.

(2)

Šie pasākumi attiecas uz visu Spānijas teritoriju. Tomēr Komisija uzsāka divas dažādas procedūras – vienu attiecībā uz Spāniju, izņemot Kastīlijas-Lamančas reģionu, un otru īpaši attiecībā uz Kastīlijas-Lamančas reģionu. Lai gan valsts atbalsta pasākums abos gadījumos ir viens un tas pats un rada vienas un tās pašas bažas, Kastīlijai-Lamančai raksturīgas dažas īpašas problēmas, kas ir mazsvarīgas vai vispār nav svarīgas saistībā ar vispārējo gadījumu. Jo īpaši Radiodifusión sūdzība attiecas tikai uz Kastīlijas-Lamančas gadījumu, jo veids, kādā Kastīlijas-Lamančas reģionālā valdība īstenoja atbalsta shēmu, atšķiras no modeļa, kas tika īstenots citos reģionos, un Kastīlijas-Lamančas gadījumā bija jāveic ekonomiskā pētījuma padziļināts novērtējums.

(3)

Abos gadījumos Komisija 2010. gada 29. septembrī uzsāka oficiālo izmeklēšanas procedūru par iespējamu diskrimināciju starp platformas operatoriem saistībā ar valsts atbalsta shēmu. Lēmums par oficiālās izmeklēšanas uzsākšanu (turpmāk “lēmums par procedūras uzsākšanu”) tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2010. gada 11. decembrī (3). Piezīmes tika saņemtas no trim ieinteresētajām personām – no Radiodifusión2011. gada 11. janvārī un no Abertis un SES Astra S.A. (turpmāk “Astra”) 2011. gada 4. februārī.

(4)

Piezīmes 2011. gada 19. janvārī un 9. februārī tika nosūtītas Spānijai, sniedzot iespēju atbildēt. 2011. gada 18. februārī un 8. martā Spānijas Karalistes pastāvīgā pārstāvniecība iesniedza Kastīlijas-Lamančas reģionālās valdības (Junta de Comunidades de Castile-La Mancha, turpmāk “JCCM”) apsvērumus par trešo personu piezīmēm. Komisija 2011. gada 27. maijā un 2012. gada 9. augustā nosūtīja Spānijai informācijas pieprasījumus, uz kuriem Spānija (JCCM) atbildēja attiecīgi 2011. gada 10. jūnijā un 2012. gada 10. septembrī. Komisija 2011. gada 20. augustā nosūtīja Radiodifusión informācijas pieprasījumu, uz kuru Radiodifusión atbildēja 2011. gada 29. septembrī. JCCM pēc savas iniciatīvas 2011. gada 14. oktobrī, 2011. gada 15. novembrī un 2012. gada 6. decembrī iesniedza papildu informāciju. Turklāt 2011. gada 18. maijā Komisija organizēja tikšanos ar Spānijas iestādēm un JCCM.

(5)

JCCM2013. gada 15. maijā sniedza informāciju par konkursa organizēšanu saistībā ar ekspluatācijas un uzturēšanas atbalstu. 2013. gada 20. decembrī tā sniedza informāciju par sankciju procedūrām, ko Spānijā īsteno attiecībā uz Radiodifusión un tā mātesuzņēmumu INGEST, un piezīmes par notiekošajām diskusijām starp Komisiju un Spānijas iestādēm saistībā ar valsts atbalsta lietu SA.28599. JCCM2014. gada 6. jūnijā sniedza piezīmes, lai parādītu, ka tās rīcība bija saskaņā ar tirgus ekonomikas ieguldītāja principu un ka tā ievēroja ES publiskā iepirkuma procedūras noteikumus. Turklāt starp Komisiju un JCCM ir notikusi savstarpēja faktu noskaidrošana.

(6)

Komisija 2013. gada 20. jūnijā pieņēma galīgo negatīvo lēmumu attiecībā uz valsts atbalstu SA.28599 zemes ciparu televīzijas ieviešanai attālās un mazāk urbanizētās teritorijās Spānijā (ārpus Kastīlijas-Lamančas) (4).

(7)

Radiodifusión ir vietējais telekomunikāciju un zemes televīzijas platformas operators, kas reģistrēts Spānijas valsts telesakaru regulatīvajā iestādē (Comisión del Mercado de las Telecomunicaciones, turpmāk “CMT”) attiecībā uz publisko telesakaru tīkla pārvaldību un elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, jo īpaši radio un televīzijas apraides pakalpojumu sniegšanu.

(8)

Radiodifusión sūdzējās par to, ka Kastīlijā-Lamančā finansēšanas shēmas bija mērķētas uz platformas operatoriem, kas jau nodrošina tīklu ar valsts pārklājumu. Šādā veidā visi alternatīvie tīkli (t. i., vietējo tīklu operatori) netika iekļauti. Radiodifusión uzskata, ka apstrīdētā shēma kavēja gan faktisko konkurenci vietējā līmenī, gan iespējamo konkurenci reģionālā un valsts līmenī.

(9)

Radiodifusión arī uzskata, ka lielākā daļa līdzekļu, ko ieguldīja Kastīlijas-Lamančas reģions, tika izmantoti, nevis lai modernizētu esošos analogās pārraides centrus, bet lai celtu jaunus. Radiodifusión atbalstīja šo apsūdzību, salīdzinot to pašvaldību sarakstu, kuras saņēma līdzekļus, ar to pašvaldību sarakstu, kurās atrodas analogās pārraides centrs. Aptuveni 80 % no saņēmējām pašvaldībām pirms shēmas īstenošanas nebija analogā pārraides centra. Radiodifusión arī uzsvēra, ka zemes tīkla pielāgošana ciparu formātam vien neradītu vajadzību pēc papildu centru liela apjoma būvniecības. Tāpēc šādai modernizācijai paredzētie līdzekļi bija neproporcionāli lieli.

(10)

No iepriekšminētā Radiodifusión secināja, ka subsīdiju patiesais mērķis bija nevis tikai esošā tīkla pielāgošana ciparu formātam, bet gan lielāka un labāka tīkla izveide, ļaujot vēsturiskajiem operatoriem (galvenokārt TelecomCLM un Abertis) aktīvāk konkurēt vietējās apraides un mobilās televīzijas pārraides pakalpojumu tirgū. Šādos apstākļos Radiodifusión uzskatīja, ka neveiksmīgi centieni pieņemt atklātas un pārredzamas procedūras subsīdiju piešķiršanai bija nepamatoti, jo jebkurš tīkla operators būtu varējis uzbūvēt jaunos centrus. Radiodifusión tāpēc arī norāda uz tīkla operatoru tirgus kropļojumu.

(11)

Otrs sūdzības iesniedzējs ir satelīta platformu operators SES Astra. Astra, ko izveidoja 1985. gadā, bija pirmais privātais satelītu operators Eiropā. Tas piedāvā vispusīgu apraides un platjoslas risinājumu kopumu klientiem Eiropā un ārpus tās. Astra tieši nodrošina televīzijas un radio programmu pārraidi vairākiem miljoniem mājsaimniecību, kā arī piekļuvi internetam un tīkla pakalpojumus publiskiem un privātiem lietotājiem.

(12)

Astra apgalvo, ka pasākums pārkāpj tehnoloģiju neitralitātes principu, jo tas atbalsta to, ka vienīgi zemes apraide ir pielāgojama ciparu formātam. Lai parādītu, ka satelīta platforma būtu reāla alternatīva, Astra īpaši atsaucas uz Kantabrijas gadījumu. Kantabrijas reģionālā valdība 2008. gada janvārī izsludināja konkursu par ciparu televīzijas pārklājuma paplašināšanu visā Kantabrijas teritorijā. Kantabrijas reģionālā valdība izvēlējās Astra, uzticot pārraidīt bezmaksas kanālus ar tā platformas starpniecību. Tomēr 2008. gada novembrī reģionālā valdība šo līgumu lauza. Astra uzskata, ka iestādes lauza līgumu tikai pēc tam, kad uzzināja par centrālās valdības plānu finansēt zemes analogā tīkla modernizēšanu. Faktiski Kantabrijas iestādes 2008. gada 7. novembra vēstulē paskaidroja, ka līgums tika lauzts tāpēc, ka centrālā valdība attiecīgajā periodā bija pieņēmusi lēmumus par ciparu televīzijas pārklājuma paplašināšanu, aptverot visu Spāniju (5). Tāpēc saskaņā ar sūdzības iesniedzēja viedokli Kantabrijas gadījums liecina, ka, pirmkārt, Astra varēja konkurēt attiecīgajā tirgū un, otrkārt, centrālās valdības lēmumu dēļ šāda konkurence nebija iespējama.

(13)

Šī lieta attiecas uz apraides nozari. Šajā nozarē dažādos apraides pakalpojumu produktu ķēdes līmeņos darbojas daudzi tirgus dalībnieki.

(14)

Televīzijas raidorganizācijas ir televīzijas kanālu redaktori, kas iegādājas vai uz vietas sagatavo televīzijas saturu un to nodod kanāliem. Tad kanālus dara pieejamus sabiedrībai, izmantojot dažādas platformas (piemēram, satelītu, DTT, kabeļtelevīziju, IPTV). Spānijā likumdevējs apraides pakalpojumus uzskata par sabiedrisku pakalpojumu, un tāpēc tos sniedz gan televīzijas raidorganizācijas, kas pieder valstij (RTVE), gan privātas televīzijas raidorganizācijas, kas noslēgušas koncesiju ar valsti (6). Par tā dēvētajiem “bezmaksas” (turpmāk “FTA”) kanāliem skatītājiem nav jāmaksā. Lai nodrošinātu sabiedrībai efektīvus ieguvumus no šā sabiedriskā pakalpojuma, tiesību aktos ir paredzētas minimālā pārklājuma saistības gan attiecībā uz publiskajām televīzijas raidorganizācijām uzticēto apraidi, gan attiecībā uz privātajiem operatoriem, kuri ir koncesijas turētāji. Tāpēc publiskajām televīzijas raidorganizācijām jānodrošina televīzijas pārklājums vismaz 98 % Spānijas iedzīvotāju, savukārt privātajām televīzijas raidorganizācijām – vismaz 96 % iedzīvotāju. Spānijā valsts televīzijas raidorganizācijām nepieder valsts apraides tīkls. Tāpēc tās ar platformas operatoriem slēdz līgumus, lai nodrošinātu satura pārraidi un izpildītu pārklājuma saistības.

(15)

Aparatūras piegādātāji ir dažādu platformu izveidei vajadzīgās infrastruktūras un iekārtu ražotāji vai uzstādītāji.

(16)

Platformas operatori (vai tīkla operatori) ir privāti vai publiski kontrolētas struktūras, kuras nodrošina tās infrastruktūras darbību, kura vajadzīga, lai nosūtītu un pārraidītu pārraidāmo kanālu signālu. Televīzijas nozares darbības sākumposmā vienīgā pieejamā platforma bija zemes analogā platforma. Tehnoloģijai attīstoties, tirgū ir nonākuši vairāki jauni platformu veidi – satelīta platforma, kabeļa platforma un pavisam nesen arī IPTV (7), kas televīzijas signālu pārraida, izmantojot platjoslas savienojumu.

(17)

Izmantojot zemes apraidi, televīzijas signālu no televīzijas studijas nosūta uz pārraides (galvgaļa) centru, kura īpašnieks un ekspluatācijas nodrošinātājs parasti ir tīkla operators. Pēc tam signālu no pārraides (galvgaļa) centra nosūta un pārraida uz apraides centriem, kurus vada tīkla operators (piemēram, torni). Dažkārt signālu nosūta, izmantojot satelītu. Visbeidzot, signālu no apraides centriem pārraida mājsaimniecībām. Lai zemes analogo tīklu pielāgotu ciparu formātam, ir jānomaina uz zemes uzstādītie raidītāji. Taču, tā kā ciparu signāla diapazons ir mazāks par analogā signāla diapazonu un tāpēc jaunajai tehnoloģijai jāizmanto kapilārveidīgāki tīkli, atsevišķos gadījumos pārklājuma paplašināšanas vajadzībām jābūvē arī jauni pārraides centri. Skatītājiem jāizmanto dekoderis, kas jau var būt iebūvēts televizorā.

(18)

Izmantojot satelīta apraidi, signālu nosūta uz pārraides (galvgaļa) centru un pēc tam nosūta uz satelītu, kas to pārraida mājsaimniecībām. Alternatīvā gadījumā, ja televīzijas studijai būtu pieejams atbilstīgais aprīkojums, signālu uzreiz varētu nosūtīt no televīzijas studijas tieši satelītam. Skatītājam ir vajadzīga satelītšķīvja antena un dekoderis. Lai paplašinātu satelīta pārklājumu reģionā, lietotāju mājās jāuzstāda zemes aprīkojums. Satelīta platformas ģeogrāfiskais pārklājums varētu aptvert gandrīz 100 % Spānijas teritorijas, savukārt zemes platformas – aptuveni 98 % Spānijas teritorijas.

(19)

Izmeklējamais pasākums jāvērtē, ņemot vērā iepriekš vai pašreiz veikto zemes, satelīta un kabeļa platformu apraides pielāgošanu ciparu formātam. Salīdzinot ar analogo apraidi, ciparu formāta apraide nodrošina lielāku pārraides jaudu, jo tiek efektīvāk izmantots radiofrekvenču spektrs. Tas ir īpaši svarīgi zemes apraides jomā, jo pieejamais frekvenču spektrs ir ierobežots, un tāpēc šāda apraide konkurē ar mobilajiem telesakariem attiecībā uz nepietiekamo joslas platumu. Savukārt satelīta apraidei ir priekšrocība, jo tā notiek pavisam citā frekvenču joslā, kurā frekvenču netrūkst.

(20)

Līdz ar pāreju no analogās televīzijas uz ciparu televīziju atbrīvosies liels augstas kvalitātes radiofrekvenču spektrs un kļūs pieejama tā dēvētā “digitālā dividende”, ko varēs izmantot elektronisko sakaru pakalpojumu vajadzībām. Digitālā dividende, jo īpaši 790–862 MHz (“800 MHz josla”) frekvences, var uzlabot elektronisko sakaru nozares darbību, būtiski ietekmēt konkurētspēju un izaugsmi, kā arī nodrošināt visdažādākos sociālos un kultūras labumus (8).

(21)

“Digitālo dividendi” var iegūt, vai nu pārejot no zemes platformas uz citu platformu, vai arī no analogās apraides – uz zemes ciparu apraidi. Ir iespējams paredzēt arī kombinētu risinājumu, kurā apvienotas dažādas platformas (9).

(22)

Tomēr zemes apraides gadījumā frekvenču trūkums ir problēma pat pēc pielāgošanas ciparu formātam. Neilgi pēc tam, kad 2010. gada aprīlī tika pabeigta pāreja no analogās televīzijas uz ciparu televīziju, Spānijas valdībai bija jāpārvieto televīzijas raidorganizācijas no 800 MHz frekvenču joslas uz zemāku frekvenču joslu (10). Raidorganizācijām piešķirto DTT programmu bloku pārvietošana radīja papildu izmaksas un vajadzību pēc papildu valsts atbalsta, ko Komisija pašreiz izvērtē oficiālā izmeklēšanas procedūrā (11).

(23)

Televīzijas apraides jomā zemes ciparu pārraide tuvākajā nākotnē saglabāsies kā nozīmīga sadales platforma, bet, ņemot vērā, ka platjoslas tehnoloģija, piemēram, nākamās paaudzes platjoslas tīkli (NGA), ir vadošā pārraides tehnoloģija, tā varētu kļūt par svarīgu alternatīvu. Tomēr pašreiz šādu NGA tīklu ģeogrāfiskais pārklājums Spānijā nav visaptverošs.

(24)

Šobrīd Spānijā darbojas četras apraides platformas: DTT – zemes ciparu tehnoloģija (DVB-T), satelīta platforma (DVB-S), kabeļa platforma (DVB-C) un IPTV. DTT ir galvenā Spānijas publisko bezmaksas un privāto kanālu platforma (12). Galvenais zemes tīkla operators ir Abertis, kas kontrolē arī satelītu operatoru Hispasat. Tirgū darbojas arī vairāki vietējie telesakaru operatori, kuri pārraida DTT signālus un lielākoties ir saistīti ar Abertis valsts tīklu. Kastīlijā-Lamančā galvenais reģionālais operators ir TelecomCLM  (13). Savukārt maksas televīzijas kanālus galvenokārt pārraida, izmantojot satelītu, kabeli un IPTV. Galvenie satelītu operatori ir Astra un Hispasat.

(25)

Lai pārietu no analogās uz ciparu televīziju, 2005.–2008. gadā Spānija pieņēma vairākus regulatīvos pasākumus attiecībā uz zemes tīklu (aprakstīts 2.2. iedaļā). Spānijas iestādes iedalīja Spānijas teritoriju trīs atsevišķās zonās:

(26)

Izmeklējamās shēmas pamatā ir komplicēta tiesību normu sistēma, ko Spānijas centrālās iestādes pieņēmušas kopš 2005. gada. Saskaņā ar šīm tiesību normām valsts atbalstu DTT ieviešanai II zonā 2008.–2009. gadā piešķīra autonomās kopienas un pašvaldību iestādes. Pašvaldību iestādes atbalsta saņēmējiem novirzīja centrālā budžeta un sava attiecīgā budžeta līdzekļus. Turklāt kopš 2009. gada autonomās kopienas piešķīra pastāvīgu atbalstu tīklu uzturēšanai un ekspluatācijai II zonā.

(27)

Pāreju uz ciparu televīzijas tehnoloģiju sāka reglamentēt ar 2005. gada 14. jūnijā pieņemto Likumu 10/2005. Tajā norādīts, ka nepieciešams veicināt pāreju no analogās televīzijas uz zemes ciparu tehnoloģiju, un noteikta prasība valdībai īstenot atbilstīgus pasākumus šīs pārejas nodrošināšanai.

(28)

Ņemot vērā šo pilnvarojumu, Ministru padome ar Karaļa Dekrētu 944/2005 apstiprināja Valsts tehnisko plānu, kurā noteikts, ka analogā televīzija Spānijā jāatslēdz 2010. gada 3. aprīlī (14).

(29)

Attiecībā uz II un III zonu Valsts tehniskā plāna divpadsmitajā papildnosacījumā jau bija paredzēta iespēja, ka vietējās un reģionālās iestādes paplašinās pārklājumu, lai to nodrošinātu 96–100 % iedzīvotāju. Saistībā ar to tehniskajā plānā ir skaidri pieminēta zemes ciparu televīzija (DTT) un paredzēti seši nosacījumi, kas vietējām iestādēm jāievēro, paplašinot tīkla pārklājumu. Saskaņā ar e) nosacījumu vietējam uzstādītajam aprīkojumam būtu jāatbilst Valsts tehniskajam plānam par zemes ciparu televīziju.

(30)

Tāpēc 2007. gada 7. septembrī Ministru padome apstiprināja Valsts plānu pārejai uz zemes ciparu televīziju (turpmāk “Pārejas plāns”) (15), ar ko īsteno Valsts tehnisko plānu. Pārejas plānā Spānijas teritorija ir iedalīta deviņdesmit tehniskās pārejas projektos (16), un katram projektam ir noteikts analogās apraides atslēgšanas termiņš.

(31)

Rūpniecības, enerģētikas un tūrisma ministrija (turpmāk “MIEyT”) 2008. gada 29. februārī pieņēma lēmumu uzlabot telesakaru infrastruktūru, kā arī noteikt finansējuma kritērijus un sadalījumu attiecībā uz pasākumiem, ar kuriem, īstenojot plānu Avanza 2008. gadam (17), izveidot informācijas sabiedrību. Ar šo lēmumu apstiprinātais budžets bija EUR 558 miljoni, un vienu tā daļu piešķīra platjoslas attīstībai, bet otru – televīzijas pielāgošanai ciparu formātam attālās un mazāk urbanizētās Spānijas teritorijās, uz kurām neattiecas likumā noteiktie komerciālo televīzijas raidorganizāciju pienākumi (18). Šajās zonās pielāgošanu ciparu formātam dēvēja par “pārklājuma paplašināšanu”. Lai to īstenotu, jau noslēgtos pamatlīgumus (19) papildināja ar vairākiem pielikumiem, kurus laikposmā no 2008. gada jūlija līdz novembrim parakstīja MIEyT un autonomās kopienas (“2006. gada pamatlīgumu pielikumi”, ko Spānijas Oficiālajā Vēstnesī publicēja atsevišķi par katru autonomo kopienu). Vairumā gadījumu šajos līgumos zemes ciparu tehnoloģija ir norādīta kā vienīgā finansējamā tehnoloģija. Saskaņā ar šiem līgumiem MIEyT nodeva līdzekļus autonomajām kopienām, kuras apņēmās procesa atlikušās izmaksas segt no savu budžetu līdzekļiem. Pielikumos arī noteikts, ka vietējām iestādēm jāievēro Valsts tehniskā plāna divpadsmitais papildnosacījums.

(32)

Savukārt Ministru padome 2008. gada 17. oktobrī piekrita piešķirt papildu EUR 8,72 miljonus DTT pārklājuma paplašināšanai un pabeigšanai, lai varētu īstenot 2009. gada pirmajā pusgadā pabeidzamos pārejas projektus, t. i., Pārejas plāna I posmu. Finansējumu piešķīra 2008. gada decembrī pēc MIEyT un autonomo kopienu jauno pamatlīgumu (turpmāk “2008. gada pamatlīgumi”) parakstīšanas. Šie līgumi attiecas uz iepriekšminēto finansējumu EUR 8,72 miljonu apmērā, un to nosaukums bija “Rūpniecības, tūrisma un tirdzniecības ministrijas un […] autonomās kopienas sadarbības pamatlīgums par Valsts plāna pārejai uz DTT izstrādi”. Tajos paredzētas darbības, ko finansēs centrālās un reģionālās iestādes, lai nodrošinātu esošajam analogās televīzijas pārklājumam līdzvērtīgu ciparu televīzijas pārklājumu. Šīs darbības ir saistītas ar zemes ciparu televīzijas ieviešanu.

(33)

Ministru padome 2009. gada 29. maijā apstiprināja sadales kritērijus attiecībā uz EUR 52 miljonus lielo DTT pārejas pasākumu finansējumu, ar kuru finansēt Pārejas plāna II un III posma ietvaros īstenojamos pārklājuma paplašināšanas projektus (20). Ministru padomes līgumā ir noteikta tieša saistība ar Pārejas plānu, jo tajā paredzēts, ka “lai īstenotu Valsts plānā pārejai uz DTT izvirzīto mērķi, proti, nodrošinātu tādu DTT pārklājumu, kas būtu līdzvērtīgs esošajam zemes televīzijas pārklājumam, kuru nodrošina ar analogo tehnoloģiju, ir vajadzīgs publisko iestāžu finansiāls atbalsts” un ka “šīs sadarbības īstenošanu oficiāli reglamentēs Valsts plānā pārejai uz DTT paredzētajā veidā”.

(34)

Visbeidzot, laikposmā no 2009. gada oktobra līdz decembrim 2008. gada pamatlīgumu pielikumus (minēti 32. apsvērumā), tostarp informāciju par Pārejas plāna II un III posmā paredzētās pārklājuma paplašināšanas finansējumu, publicēja Spānijas Oficiālajā Vēstnesī. Šajos pielikumos ir noteikts, kas būtu jāsaprot ar “pasākumu pārklājuma paplašināšanai”, skaidri atsaucoties vienīgi uz zemes tehnoloģiju (tomēr oficiāli neizslēdzot citu tehnoloģiju izmantošanu) (21).

(35)

Pēc 2008. gada pamatlīgumu un iepriekšminēto pielikumu (22) publicēšanas autonomo kopienu valdības sāka pārklājuma paplašināšanu. Iestādes vai nu pašas organizēja publiskus konkursus, vai arī uzticēja konkursa rīkošanu privātam uzņēmumam. Par subsīdijām tika panākta daļēja vienošanās ar MIEyT, un tāpēc tās finansēja no centrālā budžeta līdzekļiem vai daļēji finansēja pašas autonomās kopienas. Atsevišķos gadījumos autonomās kopienas pārklājuma paplašināšanu uzdeva pašvaldību iestādēm.

(36)

Pretstatā vairākumam citu autonomo kopienu, Kastīlijas-Lamančas iestādes nerīkoja reģionālos konkursus, lai paplašinātu ciparu televīzijas pārklājumu. Tas, acīmredzot, notika laika trūkuma dēļ, jo bija jāmodernizē vairāk nekā 400 pārraides centru (23). Tāpēc, lai izvēlētos telesakaru operatorus, kas veiks televīzijas apraides centru pielāgošanu ciparu formātam, JCCM ievēroja īpašu procedūru, kura bija noteikta 2008. gada 2. decembra Dekrētā 347/2008 (turpmāk “Dekrēts”).

(37)

Dekrētā bija paredzēta tieša to līdzekļu piešķiršana, kuri esošo (analogo) pārraides centru īpašniekiem vajadzīgi pielāgošanai ciparu formātam. Tāpēc tajā nebija noteikta prasība organizēt atklāta konkursa procedūru. JCCM bija jāievēro īpaša procedūra: i) to centru tehniskā analīze, kuri attiecīgajā brīdī nodrošina analogo pārklājumu, ii) sasniedzamā ciparu tehnoloģijas pārklājuma analīze, iii) to pārraides centru izvēle, kuri tiks pielāgoti ciparu formātam, iv) pārraides centru īpašnieku noteikšana, v) reģionālās valdības priekšlikums pārraides centru īpašniekiem un vi) subsīdiju piešķiršana.

(38)

Dekrēts tika attiecīgi īstenots. Notika tieša saziņa ar esošo pārraides centru īpašniekiem, un tie tika informēti par prasībām attiecībā uz publiskā finansējuma saņemšanu. Ir trīs dažādi scenāriji. Pirmkārt, vairumā gadījumu pārraides centri pieder pašvaldību iestādēm, kuras ir atbildīgas par to ekspluatāciju un uzturēšanu. Pēc finansējuma saņemšanas no JCCM pašvaldību iestādes iegādājās ciparu tehnoloģijas aprīkojumu no Abertis un TelecomCLM tehniska un ekonomiska konkursa kārtībā, kā arī noslēdza apakšuzņēmuma līgumus ar šiem diviem uzņēmumiem par aprīkojuma uzstādīšanu, ekspluatāciju un uzturēšanu. Iestādes slēdza līgumus tikai ar šiem diviem uzņēmumiem, un tikai šie divi uzņēmumi iesniedza tehniskos priekšlikumus, lai pieprasītu atbalstu. Otrkārt, aptuveni ceturtajā daļā gadījumu izvēlētie centri tieši pieder TelecomCLM vai Abertis. Šajos gadījumos šie divi uzņēmumi saņēma atbalstu aprīkojuma modernizēšanai. Trešais scenārijs paredz dažu jaunu pārraides centru uzcelšanu. Lai gan šie pārraides centri patiešām tika finansēti no publiskiem līdzekļiem, tie tagad pieder TelecomCLM.

(39)

JCCM noslēdza 147 sadarbības līgumus (convenios) ar šiem diviem operatoriem un 475 sadarbības līgumus ar pašvaldību iestādēm. Aptuveni 84 % no aprīkojuma uzstādīšanas, kas tika veikta saskaņā ar šiem līgumiem, bija aprīkojuma uzstādīšana saistībā ar DTT, un 16 % – aprīkojuma uzstādīšana saistībā ar mājsaimniecību satelītu uztvērējiem. Satelītu uztvērēji tika izmantoti, lai nodrošinātu DTT kanālu pārklājumu ļoti maziem ciematiem. Šim nolūkam JCCM nolēma izmantot Hispasat satelīta platformu (24). Procesa noslēgumā informācija par esošo centru modernizēšanu tika publiskota arī uz pašvaldību iestāžu ziņojumu dēļiem.

(40)

Komisija tika informēta, ka aptuveni EUR 46 miljoni publisko līdzekļu tika iztērēti pārraides centru modernizēšanai un no tiem EUR 32,6 miljoni tika tieši novirzīti pašvaldībām, kam piederēja 355 pārraides centri (25). Sadarbības līgumi starp JCCM un pašvaldību iestādēm paredz, ka pašvaldību iestādes ir atbildīgas par līguma slēgšanu ar izvēlēto operatoru par aprīkojuma uzstādīšanu un tā uzturēšanu (26). Pašvaldību iestādes izraudzījās dažādas izvēles procedūras. Dažas nosūtīja vēstules tieši TelecomCLM un Abertis, savukārt citas publiskoja informāciju uz sava ziņojumu dēļa, uzaicinot operatorus iesniegt savus tehniskos priekšlikumus.

(41)

Saskaņā ar sadarbības līgumu JCCM maksā par ciparu aprīkojuma iegādi un uzstādīšanu un ekspluatāciju un uzturēšanu pirmajos divos gados par katru pārraides centru, kas pielāgots ciparu formātam. Tā kā sadarbības līgumā nebija paredzēts, ka operators maksā par ekspluatāciju un uzturēšanu pēc šā perioda beigām, TelecomCLM nodeva aprīkojumu JCCM  (27). Pēc tam JCCM bija atbildīgs par DTT aprīkojuma ekspluatācijas un uzturēšanas izdevumu samaksu.

(42)

Komisija tika informēta, ka no iztērētajiem EUR 46 miljoniem publisko līdzekļu vismaz EUR 13,5 miljoni tika nodoti platformu operatoriem: EUR 13,2 miljoni – TelecomCLM, kam pieder 138 pārraides centri, un aptuveni EUR 250 000 – Abertis, kam pieder 3 centri. TelecomCLM un Abertis savus centrus pielāgoja ciparu formātam, izmantojot savu aprīkojumu. Dažos gadījumos aprīkojums, kas tika izmantots TelecomCLM antenu pielāgošanai ciparu formātam, vēl joprojām pieder publiskajām iestādēm. Šajos gadījumos operatoram nav jāmaksā par šāda aprīkojuma izmantošanu. Turklāt kopējais to līdzekļu apjoms, kuri 2009.–2011. gadā tika iztērēti, lai nodrošinātu ciparu formātam pielāgoto centru ekspluatāciju un uzturēšanu (pastāvīgais atbalsts), bija vismaz EUR 6,5 miljoni.

(43)

Tomēr esošo centru modernizēšana vien nebija pietiekama, lai pabeigtu paplašinātās teritorijas pārklājumu. Tāpēc, izmantojot publiskos līdzekļus, tika uzcelti 20 jauni centri. Neorganizējot atklātu konkursu, iestādes tieši sazinājās ar TelecomCLM un lūdza to veikt šo uzdevumu. Saskaņā ar Komisijai sniegto informāciju EUR 2,26 miljoni tika izlietoti jaunu centru celtniecībai, un no šīs summas aptuveni EUR 751 000 tika izlietots, lai uzbūvētu sešus centrus, kurus vēlāk nodeva TelecomCLM. Pašvaldības saglabāja īpašumtiesības uz pārējiem 14 centriem.

(44)

Visbeidzot, kā norādīts 39. apsvērumā, gadījumos, kad DTT centra izveide bija pārāk dārga, tika izmantota satelītu pārraide. Šim nolūkam tika noslēgti 100 līgumi par satelītu uztvērēju uzstādīšanu mājsaimniecībām. Satelītu uztvērēji ir daļa no satelīta pārraides tīkla.

(45)

Procedūras rezultātā iestādes parakstīja kopumā 622 līgumus ar pašvaldību iestādēm un attiecīgajiem operatoriem. Pamatojoties uz Komisijai sniegto informāciju, summu sadalījums ir šāds:

(46)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija norādīja, ka aprakstītais pasākums, šķiet, atbilst visiem Līguma 107. panta 1. punkta kritērijiem un tāpēc to varētu uzskatīt par valsts atbalstu. Apstrīdētais pasākums, šķiet, ietver diskrimināciju par labu zemes platformas operatoriem, pārkāpjot tehnoloģiju neitralitātes principu (30). Turklāt apstrīdētais pasākums, šķiet, diskriminē platformas operatorus, kas nodrošina apraides pakalpojumus reģionālajām un vietējām zemes televīzijas raidorganizācijām. No tā priekšrocību gūtu valsts televīzijas raidorganizācijas un platformas operatori.

(47)

Komisija izdarīja sākotnējo secinājumu, ka shēma varētu būt radījusi iespējamu vai faktisku konkurences kropļojumu starp zemes un satelīta platformām un starp zemes platformām. Komisija nekonstatēja pamatojumu šādu pasākumu saderībai ar iekšējo tirgu, jo nešķita, ka būtu iespējams piemērot kādu no izņēmumiem.

(48)

Sīkāka papildu informācija pieejama lēmumā par procedūras uzsākšanu, kurš būtu jāuzskata par šā lēmuma neatņemamu sastāvdaļu.

(49)

Lai atspēkotu lēmumu par procedūras uzsākšanu, Spānija un Kastīlijas-Lamančas autonomā kopiena izvirzīja vairākus argumentus. Kopumā tos var iedalīt divās kategorijās. Pirmkārt, Spānijas iestādes apgalvoja, ka atbalsta saņēmējiem netika piešķirtas priekšrocības. Otrkārt, ja tomēr tiek uzskatīts, ka valsts atbalsts ir piešķirts, tas jebkurā gadījumā būtu saderīgs (31). Šie argumenti ir apkopoti turpmāk.

(50)

Kastīlijas-Lamančas iestādes uzskata, ka izmeklējamais pasākums nav valsts atbalsts un nesniedz priekšrocību uzņēmumiem. Spānijas valsts un autonomo kopienu līdzekļu kopums tika tieši nodots atbalsta saņēmējiem, kas rīkojās savā oficiālajā statusā vai kā publiskā iestāde (32). Šīs apstrīdētās subsīdijas tika izmantotas vienīgi ar nolūku pielāgot ciparu formātam 141 esošu analogās pārraides centru un uzbūvēt 6 jaunus centrus. Pārraides centru pielāgošana ciparu formātam tika veikta pēc tam, kad tika rūpīgi novērtēts to operatoru iesniegtais tehniskais ziņojums, kuriem pieder šie centri. Sadarbības līgums ar centru īpašniekiem tika noslēgts tikai uz šādu tehnisku ziņojumu pamata (33). Šī pārrunu procedūra būtu jāuzskata par atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu, arī tāpēc, ka tika nodrošināta publikācija uz pašvaldību iestāžu ziņojumu dēļiem (sk. 39. apsvērumu).

(51)

Valsts iestādes apgalvo, ka platformas operatori saņēma publiskos līdzekļus apmērā, kas nepieciešams tikai pašvaldību iestādēm piederošā elektroniskās pārraides aprīkojuma ekspluatācijai un uzturēšanai. Tie rīkojās nevis kā platformas operatori, bet gan tikai kā tāda tehniskā aprīkojuma piegādātāji un uzstādītāji, kurš vajadzīgs šo centru modernizēšanai un pielāgošanai (34). Ja tie sniedz pakalpojumus II zonā pēc publisko līdzekļu saņemšanas, tas notiek tikai tāpēc, lai sniegtu zemes televīzijas signālu kā pamata un sabiedrisko pakalpojumu.

(52)

Lai veiktu savu tīklu pielāgošanu ciparu formātam, 475 pašvaldību iestādes pasūtīja tehniskos ziņojumus, kurus daudzos gadījumos sagatavoja platformas operatori. Arī šajā gadījumā operatoriem netika nodrošināta ekonomiskā priekšrocība.

(53)

Valsts iestādes uzskata, ka ciparu formātam pielāgotie pārraides centri, kas piederēja TelecomCLM vai Abertis Telecom, darbojās pirms apstrīdēto subsīdiju piešķiršanas, tāpēc šīs subsīdijas netika izmantotas, lai finansētu to divu tīkla operatoru tīkla paplašināšanu, kuri bija iesaistīti DTT pārklājuma paplašināšanā II zonā Kastīlijā-Lamančā.

(54)

Publiskais finansējums tika piešķirts TelecomCLM un Abertis, lai tie pielāgotu ciparu formātam 141 no saviem pārraides centriem. Valsts iestādes norāda, ka tas notika tikai teritorijās, kurās pašvaldību iestādēm nepiederēja pārraides vai retranslācijas centri, kas būtu piemēroti DTT pārklājuma paplašināšanai. Tomēr valsts iestādes apgalvo, ka šie ieguldījumi nenodrošināja TelecomCLM un Abertis konkurences priekšrocību tādos saistītajos tirgos kā vietējā televīzija vai ciparu formāta video apraide (DV-BH). TelecomCLM centru pielāgošana ciparu formātam nenodrošināja to, ka uzņēmums varētu visā reģionā sniegt pakalpojumu televīzijas raidorganizācijām, tā arī nepalielināja uzņēmuma tīkla kapilaritāti, lai sniegtu jaunus pakalpojumu veidus.

(55)

Tīkla operatori, kas bija iesaistīti procesā attiecībā uz triju veidu pārraides centru pielāgošanu ciparu formātam II zonā, neguva ekonomisku priekšrocību. Visos triju veidu centros operatori tādus pakalpojumus kā DTT aprīkojuma nodrošināšana, uzstādīšana un ekspluatācija, un uzturēšana sniedza par tirgus cenu.

(56)

Konkurence un tirdzniecība netika izkropļota. Jebkurš telesakaru operators, kas iekļauts Spānijas regulatīvās iestādes (CMT) operatoru reģistrā, var slēgt apakšuzņēmuma līgumu ar pašvaldības iestādēm un tāpēc var būt atbilstīgs subsīdiju saņemšanai saskaņā ar Dekrētu 347/2008. Tas attiecas arī uz satelītu, kabeļu un televīzijas operatoriem un visiem operatoriem neatkarīgi no tā, vai šie operatori darbojas valsts, reģionālajā vai vietējā līmenī.

(57)

Valsts iestādes uzskata, ka vērtējamais izvēles process bija pārredzams un tika veikts saskaņā gan ar Spānijas, gan ar ES publiskā iepirkuma tiesību aktiem. Reģionālās iestādes subsīdijas publiskoja. Visas DTT paplašināšanas procedūras tika publiskotas uz pašvaldību iestāžu ziņojumu dēļiem, un tika izsūtītas vēstules lielākajiem tīkla operatoriem reģionā, t. i., TelecomCLM un Abertis Telecom.

(58)

Tāpēc pašvaldības iestādēm piešķirtās subsīdijas nestiprināja viena tīkla operatoru veida konkurences pozīciju salīdzinājumā ar citiem konkurējošiem operatoriem. Galvenās atbalsta saņēmējas ir pašvaldību iestādes, savukārt tīkla operatori ir vienkārši pārraides aprīkojuma un uzturēšanas pakalpojumu piegādātāji uz maksimālo laikposmu divi gadi. Ar Radiodifusión nenotika nekāda saziņa, jo tobrīd nebija pierādījumu, ka tam reģionā piederētu kaut viens pārraides centrs.

(59)

Turklāt Kastīlijas-Lamančas iestādes apgalvo, ka tās ir rūpīgi novērtēja satelīta platformas risinājumu kā iespēju paplašināt ciparu formāta pārklājumu pirms Dekrēta Nr. 347/2008 pieņemšanas. Iekšējā pētījumā (35) tika salīdzinātas divas tehnoloģijas paplašināšanas nodrošināšanai – DTT un satelīta tehnoloģija. Pētījumā ņemti vērā kritēriji subsīdiju piešķiršanai saistībā ar ciparu signāla pārklājumu II zonā. Tas ietver prasību, ka pāreja jāveic bez papildu izmaksām vai neērtībām iedzīvotājiem, izmantojot esošo infrastruktūru.

(60)

Pētījumā secināts, ka desmit gadu laikā kopējās izmaksas, kas saistītas ar zemes DTT risinājumu, būtu aptuveni robežās no EUR 15,2 miljoniem līdz EUR 17,3 miljoniem, bet satelīta tehnoloģijas izvēle maksātu vairāk nekā EUR 47 miljonus.

(61)

Pētījumā ietverti vairāki ieteikumi par vispiemērotākajām metodēm DTT signāla pārklājuma paplašināšanai, aptverot tos Kastīlijas-Lamančas apdzīvotos centrus, kas nebija iekļauti reģionālo un valsts televīzijas raidorganizāciju oficiālajos pārklājuma plānos. Tajā arī vērtēta visu veidu ietekme, kāda varētu būt satelīta risinājuma izmantošanai ciparu formāta pārklājuma paplašināšanai. Tajā secināts, ka satelīta tehnoloģija radītu trīs līdz sešas reizes lielākus ieguldījumus nekā zemes tehnoloģija. Šo izmaksu atšķirību tieši rada izmaksas, kas saistītas ar satelīta pārraides aprīkojuma īri, neatkarīgi no satelīta dekodera izmaksām. Tādējādi būtu saprātīgi secināt, ka universālā DTT pakalpojuma paplašināšana, aptverot Kastīlijas-Lamančas iedzīvotājus, būtu jāveic, izmantojot zemes DTT tehnoloģiju (36).

(62)

Papildus Spānijas valdība sniedza iekšēju pētījumu, ko 2007. gada jūlijā sagatavoja MIEyT, par iespējamību nodrošināt universālo DTT pakalpojumu, izmantojot DTT vai satelītu. Iestādes uzskata, ka pētījumā ņemtas vērā reālistiskas DTT vai satelīta pārraides izmantošanas izmaksas. Šie divi pētījumi ir sīkāk aprakstīti 5.3.2.2. iedaļā.

(63)

JCCM apgalvo, ka, pieņemot lēmumu paplašināt DTT pārklājumu Kastīlijas-Lamančas II zonā, ir ņēmusi vērā tikai tehniskās un ekonomiskās efektivitātes kritēriju. Jebkurš tīkla operators – zemes, satelītu, kabeļu u. c. – būtu varējis iesniegt tehnisku priekšlikumu, jo vienīgā prasība bija tā, ka operatoram jābūt iekļautam CMT operatoru reģistrā (37). Tāpēc lēmums bija saskaņā ar tehnoloģiju neitralitātes principu. To apliecina arī fakts, ka īpašos gadījumus JCCM saglabāja satelīta platformu, ko iepriekš izveidoja Abertis, stingri pamatojoties uz izmaksu analīzes kritēriju (38).

(64)

Saistībā ar vietējo operatoru iespējamo diskrimināciju JCCM atzīst, ka saskaņā ar Dekrēta 4. pantu televīzijas raidorganizācijas (neatkarīgi no tā, vai tās darbojas valsts, reģionālā vai vietējā līmenī) ir īpaši izslēgtas kā subsīdiju saņēmējas (39). Tomēr Dekrētā nav izslēgti tīkla operatori.

(65)

Tomēr Spānijas iestādes uzskata, ka Radiodifusión kopā ar citiem tīkla operatoriem būtu varējis piedalīties ar vienādiem nosacījumiem, pielāgojot vienu no saviem tādiem pārraides centriem ciparu formātam, kurš jau pārraidīja valsts vai reģionālās analogās sabiedriskās televīzijas signālu. Šim mērķim tas būtu varējis noslēgt sadarbības līgumu ar JCCM vai būtu varējis iesniegt piedāvājumus pašvaldības iestādei kā telesakaru operators, kas reģistrēts CMT operatoru reģistrā.

(66)

JCCM uzskata, ka Radiodifusión ir reģistrēts kā telesakaru operators CMT operatoru reģistrā šādu pakalpojumu sniegšanai: zemes tīkls – atbalsts radio un televīzijas apraides pakalpojumiem. Tomēr tiek uzsvērts, ka iekļaušana šajā reģistrā nav pietiekama attiecībā uz telesakaru operatora pienākumu izpildi Kastīlijā-Lamančā, kā paredzēts attiecīgajā vietējā Likumā Nr. 8/2001. Tas jo īpaši attiecas uz radiosakaru operatoru pienākumu “iesniegt teritoriālo plānu tīkla ieviešanai, kas ietver esošās fiksētās stacijas, kā arī aplēses attiecībā uz visu tīklu īstenošanu un attīstību […]”. Līdz šim JCCM nav informācijas par jebkādu teritoriālo plānu, ko būtu iesniedzis Radiodifusión. Turklāt nav zināms, ka Radiodifusión būtu kāda ar citu operatoru kopīga infrastruktūra. Tādējādi JCCM apgalvo, ka Radiodifusión apgalvojums par 60 % pārklājumu Kastīlijā-Lamančā ir nepamatots (40).

(67)

Turklāt JCCM norāda, ka grupā ir uzņēmums ar tiem pašiem akcionāriem kā Radiodifusión – INGEST, Infraestructuras y Gestión 2002, S.L. (turpmāk “INGEST”) –, un tam ir vairākas nepabeigtas tiesvedības. Visās šajās tiesvedībās INGEST ir apsūdzība saistībā ar nelegālu tāda radio frekvenču spektra izmantošanu, kurš rezervēts valsts DTT un kuru apsūdzētais izmanto vietējo televīzijas staciju signāla pārraidei. Turklāt Radiodifusión nav pilnvarojuma retranslēt Radio-Televisión de Castile-La Mancha (RTV C-LM) DTT signālu.

(68)

JCCM uzskata, ka ne TelecomCLM, ne Abertis Telecom nav apstrīdēto pasākumu saņēmēji, kas paredzēti, lai segtu regulārās izmaksas saistībā ar pašvaldības zemes apraides centru ekspluatāciju un uzturēšanu. Sadarbības līgumu mērķis ir “finansēt infrastruktūru, kas vajadzīga, lai papildinātu signāla pārklājuma paplašināšanu un pārraidi no vienībām un uzņēmumiem, kas saņēmuši licenci pamata televīzijas pakalpojumu sniegšanai”. Tāpēc finansējums attiecas tikai uz tādu objektu uzstādīšanu un iegādi kā radiosakaru un antenu aprīkojums vai būvniecības materiāli. II zonā izmaksas sedza pašvaldību iestādes, kam pieder šie centri. Aplēstās ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas pirmajos divos gados 516 centriem ir EUR 6,5 miljoni. Tādējādi 2010.–2015. gadā piecu gadu laikā 516 centriem šīs izmaksas sasniegtu aptuveni EUR 15 miljonus (vidēji katram centram EUR 29 000).

(69)

JCCM uzskata, ka ciparu formātam pielāgotos pārraides centrus, kas pieder pašvaldības iestādēm un tīkla operatoriem, var uzskatīt par vispārējo infrastruktūru, t. i., par infrastruktūru, kas atvērta visiem iespējamiem lietotājiem vienlīdzīgi un bez diskriminācijas. Tāpēc ciparu formātam pielāgotā infrastruktūra ļauj vienlīdzīgi visiem lietotājiem Kastīlijas-Lamančas II zonā uztvert DTT pēc analogās televīzijas atslēgšanas.

(70)

JCCM apgalvo, ka minēto publisko līdzekļu nodošana atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam (turpmāk “MEIP”), pamatojoties uz tirgus cenas etalona pārbaudi. Maksājumi TelecomCLM par dažiem pakalpojumiem tika veikti par tirgus likmēm.

(71)

Pēc faktiskā finansējuma salīdzināšanas ar summu, ko privātais ieguldītājs būtu maksājis parastos tirgus apstākļos, lai iegūtu tā paša veida pakalpojumu, JCCM secina, ka sadarbības līgumi bija balstīti uz objektīviem komerciāliem kritērijiem. Tādējādi tīkla operatori neieguva vairāk, nekā būtu ieguvuši parastos tirgus apstākļos. Tāpēc tīkla operatori neieguva selektīvu priekšrocību.

(72)

JCCM atsaucas uz Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu. JCCM apgalvo, ka šo noteikumu var piemērot II zonā, kura nepiesaistīja televīzijas raidorganizāciju un tīkla operatoru komerciālo interesi. Sniedzot DTT pakalpojumus un slēdzot apakšuzņēmuma līgumus par DTT aprīkojuma iegādi, uzstādīšanu un ekspluatāciju un uzturēšanu, pašvaldību iestādes novērsa tirgus nepilnības, tā rezultātā uzlabojoties II zonas iedzīvotāju dzīves apstākļiem un vispārēji uzlabojoties ekonomikai Kastīlijas-Lamančas reģionā.

(73)

JCCM nepiekrīt Abertis apgalvojumam, ka tas nebūtu jāuzskata par tīkla operatoru II zonā. JCCM norāda, ka Abertis noslēdza sadarbības līgumus ar JCCM saskaņā ar Dekrētu Nr. 347/2008, lai paplašinātu DTT pārklājumu II zonā (41). Turklāt Abertis un TelecomCLM būtu jāuzskata par tīkla operatoriem, kas darbojas II zonā, jo Abertis gadījumā ir RTVE un/vai Tele5 oficiāli analogās televīzijas pārraides centri, un TelecomCLM gadījumā – CMT oficiāli analogās televīzijas pārraides centri.

(74)

Dažos gadījumos ciparu formātam pielāgotais pašvaldības aprīkojums ir izvietots centros, kas pieder Abertis vai TelecomCLM. Šajos gadījumos DTT aprīkojums pieder attiecīgajām pašvaldības iestādēm. Abertis apgalvo, ka, ņemot vērā to, ka tas nav tīkla operators II zonā, to nevar uzskatīt par apstrīdēto subsīdiju tiešo saņēmēju, jo “aprīkojums pieder TelecomCLM un citiem vietējiem operatoriem un tie nodrošina šā aprīkojuma ekspluatāciju” (42). JCCM uzskata, ka šis apgalvojums ir nepareizs.

(75)

Atbildot uz Komisijas lēmumu par procedūras uzsākšanu, Radiodifusión norāda, ka Spānijas iestādes nav oficiāli devušas atbalsta saņēmējiem vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes uzdevumu. Turklāt atbalsta summa, ko piešķir katram centram, šķiet pārāk liela, ja to piemēro tikai esošiem centriem, kā paziņoja Spānijas iestādes. Radiodifusión uzskata, ka atbalsts galvenokārt tika izmantots, lai visā Kastīlijas-Lamančas reģionā izveidotu jaunus pārraides centrus un slēptu nelikumīgu atbalstu.

(76)

Radiodifusión uzstāj, ka Kastīlijas-Lamančas iestādes piešķīra atbalstu bez konkursa procedūras un ka resursu nodošana bija selektīva, jo tā neietvēra platformas, kas bija balstītas uz citām tehnoloģijām, piemēram, kabeļa vai satelīta tehnoloģijām.

(77)

Radiodifusión uzskata, ka apstrīdētie pasākumi TelecomCLM sniedza izšķirošas priekšrocības. Reģionālās iestādes to izvēlējās tieši, nepiemērojot konkursa procedūru. Tādējādi tas varēja būtiski palielināt sava tīkla ģeogrāfisko pārklājumu teritorijās, kurās citos apstākļos neviens nebūtu veicis ieguldījumus. TelecomCLM turpināja gūt labumu, jo tam netika piemērota regulatīva pārraudzība tāpēc, ka tam nav nekāda regulatīva pienākuma nodrošināt piekļuvi no jauna izveidotajam/uzlabotajam tīklam. Radiodifusión norāda, ka Dekrētā Nr. 347/2008 paredzēts, ka valsts atbalsta mērķis ir izveidot jaunus pārraides centrus, nevis pielāgot ciparu formātam esošos centrus.

(78)

Radiodifusión uzskata, ka atbalsts stiprina vēsturiskos operatorus vienīgajā tirgus segmentā, kurā ir iespējama konkurence. Tas īpaši attiecināms uz Abertis, kurš, iespējams, ir varējis stiprināt savu monopola stāvokli un faktiski izmantot publisko finansējumu, lai attīstītu jaunu un blīvāku tīklu, kas ļaus konkurēt jaunos tirgos.

(79)

Radiodifusión ir pārliecināts, ka izmeklējamais valsts atbalsts nav samērīgs. Lai tas atbilstu prasībai par samērīgumu, atbalstam būtu jāattiecas tikai uz attālām lauku teritorijām un tam būtu jārada vienlīdzīgas priekšrocības visiem operatoriem, nosakot efektīvas piekļuves saistības.

(80)

Savā 2011. gada 27. septembra atbildē uz Komisijas informācijas pieprasījumu, kas bija saistīts ar juridiskā statusa jautājumiem, ko izvirzīja Spānija, Radiodifusión norādīja, ka tā galvenā darbība ir sniegt pakalpojumus vietējām audiovizuālām raidorganizācijām. Tas iesniedza tā uzstādītā aprīkojuma sarakstu, kura ekspluatāciju Radiodifusión nodrošina Kastīlijas-Lamančas 18 pašvaldībās. Radiodifusión uzskata, ka tomēr to pašu uzstādīto aprīkojumu var izmantot valsts un reģionālo programmu apraidei, un tāpēc tas būtu varējis tikt izmantots, ja būtu bijusi iespēja konkurēt par atbalsta saņemšanu.

(81)

Astra uzskata, ka pasākums, tostarp pastāvīgs atbalsts ekspluatācijai un uzturēšanai, pārkāpj tehnoloģiju neitralitātes principu, jo tika veikta zemes tehnoloģijas platformas tieša izvēle. Astra uzsver, ka II zonā satelītu pārraide būtu bijusi lētāka nekā DTT  (43). To skaidri parāda Astra panākumi Kantabrijas konkursā. Ņemot vērā apjomradītos ietaupījumus, satelīta risinājums būtu nodrošinājis vēl lielākus izmaksu ietaupījumus, ja vairāki reģioni būtu saskaņojuši savu platformas izvēli II zonā. Lai gan konstitucionālu iemeslu dēļ Spānijas valdība nebūtu varējusi noteikt reģioniem pienākumu ievērot reģionu sinerģiju kā nosacījumu līdzekļu piešķiršanai, reģioni paši varētu būt tā rīkojušies. Tikai šādi rīkojoties, reģionālās valdības būtu varējušas nodrošināt, ka tās izvēlas risinājumu, kas ir izmaksu ziņā visefektīvākais to nodokļu maksātājiem.

(82)

Astra uzskata, ka, salīdzinot dažādas platformas, papildus tiešajām uzstādīšanas izmaksām vērā būtu jāņem cita pozitīvā ietekme, kāda būtu bijusi satelīta risinājumam. Pārejas process būtu bijis daudz vieglāks un lētāks. Televīzijas skatītāju auditorija būtu guvusi labumu no vienlaicīgas apraides pārejas perioda, kura laikā tā būtu saņēmusi gan satelīta, gan zemes kanālus. Ņemot vērā ierobežoto joslas platumu zemes tīklā un nepieciešamību nākotnē atbrīvot lielāku jaudu telesakaru pakalpojumiem, zemes tīkla gadījumā mājsaimniecībām un televīzijas raidorganizācijām rastos papildu izmaksas. Joslas platuma pārmaiņas nākotnē liktu II zonas iedzīvotājiem pielāgot antenas. Televīzijas raidorganizācijām rastos lielāki izdevumi no turpmākiem vienlaicīgas apraides periodiem. Šādas izmaksas nerastos, ja būtu izvēlēta satelīta tehnoloģija.

(83)

Astra uzstāj, ka pasākums tīkla operatoriem nodrošināja priekšrocību. Jo īpaši tīkla pielāgošana ciparu formātam ir labvēlīga Abertis tirdzniecības piedāvājumam televīzijas raidorganizācijām, jo DTT tīkla pārklājums tagad sasniegs gandrīz 100 % iedzīvotāju, neradot papildu izmaksas.

(84)

Attiecībā uz konkurences kropļojumiem Astra uzskata, ka satelīta un zemes platformas ir vienos un tajos pašos tirgos. Maksas televīzija un bezmaksas televīzija nav stingri nodalītas, vismaz platformu konkurences ziņā. Jau ir vairāki maksas televīzijas kanāli, kas savus signālus piedāvā, izmantojot DTT platformu, un kas, izņemot vienu, ir pieejami, izmantojot satelītu.

(85)

Saistībā ar iespējamām satelīta platformu priekšrocībām Astra īpaši norāda uz nepieciešamību nodrošināt ierobežotu pieejamību/kodēšanu. Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība neradītu problēmas satelīta televīzijas raidorganizācijām, kas raida bezmaksas kanālus. Šādu tehnoloģiju jau šobrīd izmanto daudzi maksas televīzijas kanāli satelīta platformā. Turklāt Kantabrijai ierosināto ierobežotās piekļuves risinājumu apstiprināja Kantabrijas iestādes, kuras varēja noteikt, kuriem lietotājiem aktivizēt pakalpojuma sniegšanu.

(86)

Abertis uzskata, ka apstrīdētais pasākums – pārklājuma paplašināšana II zonā – nav valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(87)

Pirmkārt, izmeklējamā līdzekļu nodošana bija centrālās valdības veikta vienkārša līdzekļu nodošana to pārraides centru modernizēšanas nolūkiem, kuri pieder tieši valsts pārvaldei vai kurus valsts pārvaldei ir tiesības izmantot. Tādējādi nav notikusi valsts līdzekļu nodošana kādam uzņēmumam; līdzekļi palika valsts pārvaldē.

(88)

Otrkārt, Abertis uzsver, ka tīkla operatori neguva labumu no apstrīdētajiem pasākumiem. Abertis nevar tikt uzskatīts par atbalsta saņēmēju, jo tas nav tīkla operators II zonā un nenodrošina tāda tīkla ekspluatāciju, kuru izmanto DTT paplašināšanā Kastīlijā-Lamančā. TelecomCLM ir tas uzņēmums, kuram cita starpā pieder attiecīgais aprīkojums un kurš nodrošina tā ekspluatāciju.

(89)

Treškārt, attiecībā uz tehnoloģiju neitralitāti Abertis uzsver, ka apstrīdētais pasākums neapgrūtina konkurenci starp platformām, jo nelielajam palielinājumam DTT pārklājumā II zonā nav nekādas ekonomiskas ietekmes I zonā. Turklāt II zonas pielāgošana ciparu formātam neietekmē cenu, ko Abertis var piemērot saviem pārraides pakalpojumiem. Faktiski tā cenas tiek regulētas un pamatotas, balstoties uz tā kapitāla un darbības izdevumiem. Attiecībā uz TelecomCLM uzstādītais aprīkojums ir nonācis Kastīlijas-Lamančas autonomās kopienas īpašumā, un tā arī kontrolē reģionālo tīkla operatoru TelecomCLM.

(90)

Ceturtkārt, televīzijas raidorganizācijas neguva labumu no apstrīdētā pasākuma, jo tās nepalielināja savus ienākumus pēc II zonas pielāgošanas ciparu formātam. Aprīkojuma piegādātāji arī nevar tikt uzskatīti par šā pasākuma netiešajiem saņēmējiem, jo analogās apraides centru modernizēšanai un pielāgošanai ciparu formātam paredzētā aprīkojuma iegāde vien neietekmēja un nekropļoja konkurences struktūru telesakaru aprīkojuma tirgū.

(91)

Piektkārt, Abertis uzskata, ka apstrīdētais pasākums neradīja jūtamu ietekmi uz tīkla operatoru savstarpējo konkurenci. Pat ja Radiodifusión būtu guvis labumu no pasākuma, tas nebūtu varējis konkurēt ar Abertis valsts līmenī, jo centri, kuru ekspluatāciju nodrošina Radiodifusión, neatbilst centriem, kas nepieciešami I zonā, un tas attiecas uz jebkuru centru II zonā.

(92)

Sestkārt, ja pasākums būtu atbalsts, Abertis uzskata, ka tas būtu esošs atbalsts. Pārraides tīklu ieviešana II zonā sākās neliberalizētā apraides nozarē 1982. gadā. Tobrīd Spānijas valstij bija likumīgs monopols zemes apraides tirgū. Šobrīd ar publiskiem līdzekļiem tiek finansēta pirms nozares liberalizācijas izveidoto II zonas vietējo tīklu uzstādīšana, uzturēšana un ekspluatācija. Tāpēc tas uzskata, ka izmeklējamais pasākums ir pastāvīgs un esošs atbalsts.

(93)

Attiecībā uz saderību ar 106. panta 2. punktu Abertis norāda, ka ir maz ticami, ka TelecomCLM un citi vietējie tīkla operatori jebkad pārsniegs vidējā gada apgrozījuma pirms nodokļiem robežvērtību – EUR 100 miljonus – divu finanšu gadu laikā pirms gada, kad tika piešķirts VTNP, un gada kompensāciju par attiecīgo pakalpojumu – EUR 30 miljonus.

(94)

Turklāt jebkāds iespējams atbalsts būtu saderīgs ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Spānijas iestāžu pieņemto pasākumu mērķis ir paātrināt pāreju uz ciparu formātu Spānijā, kas ir atzīta par vispārējas nozīmes mērķi. Atbalsts bija atbilstīgs instruments, jo DTT ir vispiemērotākā tehnoloģija pārklājuma paplašināšanas nodrošināšanai (44). Papildus ekonomiskiem iemesliem Abertis arī norāda, ka televīzijas raidorganizācijas nelabprāt izmanto satelīta platformas, jo, iegādājoties satura tiesības uz bezmaksas programmām, tās saskaras ar ierobežojumiem. Vairumā gadījumu tās iegādājas tikai tiesības pārraidīt saturu konkrētā platformā, proti, DTT, jo ar šo tehnoloģiju ir iespējams noteikt pārraides mērķauditoriju un ģeogrāfiskos ierobežojumus. Turklāt pasākumi ir samērīgi, jo tie sedz tikai izmaksas par pāreju no analogās televīzijas uz ciparu televīzijas pakalpojumiem II zonā.

(95)

Televīzijas raidorganizācijas norāda, ka pasākumu nevar uzskatīt par valsts atbalstu, jo tas nav radījis finansiālu priekšrocību kādam uzņēmumam, jo īpaši televīzijas raidorganizācijām. Pēc pasākumu īstenošanas televīzijas raidorganizāciju auditorija nav lielāka kā analogās televīzijas apraides laikā. Turklāt paplašinātā pārklājuma teritoriju, t. i., lauku, attālo un mazapdzīvoto teritoriju, iedzīvotāji neietekmē reklāmas tirgu un neietilpst televīzijas raidorganizāciju mērķauditorijā. Šajos apstākļos privātie operatori pārklājuma paplašināšanas rezultātā nepalielināja reklāmas maksas.

(96)

Televīzijas raidorganizācijas arī uzskata, ka tās nebija ieinteresētas pāriet uz satelīta platformu, kurā to programmām būtu jākonkurē ar vairākiem simtiem citu kanālu. Zemes platformas priekšrocība ir ierobežota jauda, un tas nozīmē, ka bezmaksas televīzijas komerciālajām raidorganizācijām ir mazāka konkurence. Turklāt televīzijas raidorganizācijas uzsvēra, ka tās parasti iegādājas saturu tikai konkrētai platformai, šajā gadījumā zemes platformai paredzētu saturu, jo ar zemes apraidi, atšķirībā no satelīta, ir garantēta iespēja ierobežot pārraides ģeogrāfisko teritoriju.

(97)

Televīzijas raidorganizācijas arī apgalvoja, ka pēc tam, kad Kantabrijas konkursā līgumslēgšanas tiesības tika piešķirtas Astra, tās paziņoja Kantabrijas iestādēm, ka iebildīs pret satelīta apraidi, jo bija iegādājušās tiesības pārraidīt saturu, tikai izmantojot zemes platformu.

(98)

Kā sīki aprakstīts 2.2. iedaļas 26.–44. apsvērumā un sīki noteikts Lēmumā par lietu SA.28599 – zemes ciparu televīzija Spānijā (45), tiesiskais regulējums, kas reglamentē pāreju uz ciparu formātu Spānijā, ir komplicēts un sazarots tādu dažādu tiesību aktu kopums, kurus četru gadu laikā pieņēmusi gan centrālā valdība, gan reģionālās un vietējās iestādes. Valsts tehniskajā plānā 2005. gadam un Pārejas plānā 2007. gadam galvenokārt reglamentēta pāreja uz DTT I zonā, taču tajos arī ir noteikts pamats turpmākiem paplašināšanas pasākumiem II zonā. Šos paplašināšanas pasākumus īstenoja reģionālās iestādes pēc tam, kad tās noslēdza vairākus pamatlīgumus ar centrālo valdību (2008. gada pamatlīgumi), pielikumus 2006. gada pamatlīgumiem (2008. gadā) un pielikumus 2008. gada pamatlīgumiem (2009. gadā).

(99)

Šo līgumu un to pielikumu noslēgšanas rezultātā reģionālās un/vai vietējās iestādes veica plašu pasākumu kopumu DTT pārklājuma paplašināšanai II zonā. Tāpēc Komisija uzskata, ka dažādie centrālā līmenī pieņemtie tiesību akti un starp MIEyT un autonomajām kopienām noslēgtie līgumi un to grozījumi ir pārklājuma paplašināšanai II zonā paredzētās atbalsta shēmas pamats. Šo tiesību aktu un līgumu rezultātā autonomās kopienas veica pasākumus, kas nebija tehnoloģiski neitrāli (46).

(100)

Lai gan Valsts tehniskajā plānā reglamentēta pāreja uz DTT I zonā, tajā arī vietējām iestādēm uzdots, sadarbojoties ar autonomajām kopienām, izveidot papildu pārraides centrus, kas vajadzīgi, lai II zonā nodrošinātu DTT uztveršanu. Tādējādi centrālā valdība tobrīd jau bija paredzējusi paplašināt DTT pārklājumu. Galvenajā tiesību aktā, ar ko reglamentē pāreju uz ciparu televīziju, ietvertais uzdevums attiecas tikai uz zemes platformu. Tāpēc autonomās kopienas faktiski piemēroja centrālās valdības pamatnostādnes par DTT pārklājuma paplašināšanu (47).

(101)

Valsts atbalsts DTT ieviešanai II zonā tika piešķirts tad, kad centrālo un reģionālo iestāžu līdzekļus faktiski nodeva atbalsta saņēmējiem. Dažādās autonomajās kopienās tas notika atšķirīgā laikā. Lēmumi par pastāvīgu atbalstu tīklu ekspluatācijai un uzturēšanai tika pieņemti autonomo kopienu līmenī.

(102)

Kastīlijas-Lamančas gadījumā, kā sīki aprakstīts 36.–45. apsvērumā, bija izvēlēts citāds process. Pretēji vairumam citu autonomo kopienu ciparu televīzijas pārklājuma paplašināšanai netika izmantoti reģionālie konkursi. Tā vietā ar 2008. gada 2. decembra Dekrētu 347/2008 tika noteikts tiešs tādu līdzekļu piešķīrums, kuri vajadzīgi esošo (analogo) pārraides centru īpašniekiem, lai veiktu pielāgošanu ciparu formātam. Tāpēc JCCM neizmantoja atklāta konkursa procedūru, bet tā vietā telesakaru operatorus izvēlējās tieši. Šie uzņēmumi arī veica ekspluatācijas un uzturēšanas uzdevumu.

(103)

Gadījumos, kuros pārraides centri tieši piederēja TelecomCLM vai Abertis, šie uzņēmumi saņēma atbalstu sava aprīkojuma modernizēšanai. Gadījumos, kad bija jābūvē jauni pārraides centri, tie saņēma publisko finansējumu, bet TelecomCLM ieguva īpašumtiesības. Visbeidzot, vairumā gadījumu analogās pārraides centri pieder pašvaldību iestādēm. Tās iegādājās ciparu tehnoloģiju aprīkojumu no TelecomCLM vai Abertis un slēdza apakšuzņēmuma līgumus ar šiem diviem uzņēmumiem par aprīkojuma uzstādīšanu, ekspluatāciju un uzturēšanu.

(104)

Attiecīgo pasākumu, tostarp pastāvīgo atbalstu ekspluatācijai un uzturēšanai, var uzskatīt par valsts atbalstu saskaņā ar Līguma 107. panta 1. punktu, kurā paredzēti šādi valsts atbalsta esības nosacījumi. Pirmkārt, pasākumam jābūt saistītam ar valsts iejaukšanos vai valsts līdzekļu izmantošanu. Otrkārt, tam jārada saņēmējam selektīva ekonomiskā priekšrocība. Treškārt, tam jārada konkurences izkropļojumi vai jādraud radīt konkurences izkropļojumus. Ceturtkārt, iejaukšanās gadījumam jābūt tādam, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(105)

Attiecīgais pasākums īstenots saskaņā ar iepriekš aprakstīto tiesību aktu sistēmu, ko veido centrālajā, reģionālajā un vietējā līmenī pieņemtie tiesību akti, kā arī saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti starp MIEyT un Kastīlijas-Lamančas iestādēm. Kastīlija-Lamanča neapstrīdēja lēmumā par procedūras uzsākšanu izteikto konstatējumu par to, ka pasākums finansēts no budžeta līdzekļiem. Tomēr Spānijas iestādes apgalvoja, ka pasākumu finansēja gan no centrālā, gan reģionālā un pašvaldību budžeta līdzekļiem. Tās arī uzskata, ka attiecīgais pasākums būtībā bija tikai līdzekļu nodošana starp dažādām pārvaldes iestādēm. Tādējādi Kastīlija-Lamanča atzina, ka līdzekļi daļēji iegūti no centrālā budžeta. Turklāt pasākums nebija tikai līdzekļu nodošana starp pārvaldes iestādēm, jo beigās līdzekļus izmantoja DTT tīkla ieviešanai, ko īstenoja struktūras, kuras veic saimniecisku darbību (kā paskaidrots 5.2.1.2. iedaļā).

(106)

Ņemot to vērā, tiek secināts, ka izmeklējamo pasākumu tieši finansēja no valsts budžeta un dažādu pašvaldības iestāžu un autonomo kopienu budžeta līdzekļiem. Pastāvīgais atbalsts tika finansēts no autonomās kopienas budžeta, nevis centrālās valdības budžeta.

(107)

Tā kā pasākumu finansē valsts centrālā un reģionālā vai vietējā līmenī, tas ir piedēvējams valstij un ietver valsts līdzekļu izmantošanu.

(108)

Abertis, kas ir kotēts Spānijas fondu biržā, ir starptautisks uzņēmums un darbojas maksas ceļu un zemes un satelīta telesakaru infrastruktūru pārvaldībā. Tas darbojas 12 valstīs Eiropā un Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, un aptuveni divas trešdaļas no grupas ienākumiem ir iegūti ārpus Spānijas. Abertis Telecom Spānijā pieder telesakaru infrastruktūra, kuras darbību tas nodrošina. Tam arī pieder vadošais radio un televīzijas signālu sadales un pārraides centru tīkls Spānijā. TelecomCLM S.A. ir reģionāls telesakaru operators, kas sniedz pakalpojumus Kastīlijā-Lamančā. Tā pakalpojumi ietver radio un televīzijas signālu pārvadīšanu, nodrošināšanu un izplatīšanu, mājokļa aprīkojumu un pārraides sistēmas, infrastruktūras koplietošanu un integrētu infrastruktūras uzturēšanu. Uzņēmums sniedz pakalpojumus vietējiem, reģionāliem un valsts operatoriem […].

(109)

Attiecīgais pasākums ietver valsts līdzekļu nodošanu konkrētiem uzņēmumiem. Lai gan Līgumā nav definēts jēdziens “uzņēmums”, tas attiecas uz jebkuru fizisku vai juridisku personu – neatkarīgi no tās juridiskā statusa un finansējuma –, kas veic saimniecisku darbību. Saskaņā ar Komisijas praksi, ko apstiprinājusi Tiesa, televīzijas pārraides tīklu ekspluatāciju uzskata par saimniecisku darbību (48) līdzīgi citiem gadījumiem saistībā ar reģionālo iestāžu veiktu infrastruktūras pārvaldību (49). Šajā konkrētajā gadījumā publiskie uzņēmumi CMT reģistrā ir reģistrēti kā tīklu operatori. Tas liecina, ka tie sniedz konkrētus pakalpojumus, kuri saskaņā ar iedibināto judikatūru uzskatāmi par saimniecisku darbību. Tirgus pastāv tad, ja citi operatori gribētu vai spētu sniegt attiecīgos pakalpojumus, un šajā gadījumā tā ir. Piemēram, pirms II zonā tika īstenota pārklājuma paplašināšana, Astra vairākas reizes tikās ar autonomajām kopienām, lai iepazīstinātu tās ar savu piedāvājumu. Turklāt 2008. gada martā Astra piedalījās Kantabrijā izsludinātajā tehnoloģiski neitrālajā konkursā par ciparu televīzijas nodrošināšanu II un III zonā un tajā uzvarēja. Tas, ka publiskie uzņēmumi un pašvaldību iestādes nesaņem atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem, nenozīmē, ka attiecīgās darbības nav uzskatāmas par saimniecisku darbību (50).

(110)

Komisija nepiekrīt Spānijas argumentam par to, ka autonomo kopienu, publisko uzņēmumu un pašvaldību iestāžu veiktā zemes tīklu ekspluatācija ietilpst publiskas iestādes oficiālajās pilnvarās un ka tāpēc uz šo darbību nav attiecināms Līguma 107. pants. Ir atzīts, ka ar valsts prerogatīvu izpildi saistītas darbības, ko veic valsts vai iestādes, kuras darbojas atbilstīgi to publiskajām pilnvarām, nav uzskatāmas par saimnieciskām darbībām konkurences noteikumu kontekstā (51). Tādas darbības kā tās, kas ir daļa no valsts galvenajām funkcijām vai pēc savas būtības, mērķa un tām piemērojamiem noteikumiem ir saistītas ar šīm funkcijām, var tikt uzskatītas par darbībām, uz kurām attiecas šis izņēmums. Tiesas judikatūrā ir pieejami vairāki šīs kategorijas darbību piemēri, tādējādi ir skaidri nodalītas darbības, ko veic tikai valsts, un komerciālas darbības, kurās var iesaistīties valsts struktūra. Šajā uzskaitījumā ietilpst darbības, kas saistītas ar armiju vai policiju, gaisa navigācijas drošības uzturēšanu un uzlabošanu, gaisa satiksmes kontroli (52), piesārņojuma kontroli, kas ir sabiedrības interesēs īstenojams uzdevums un daļa no valsts galvenajām funkcijām attiecībā uz vides aizsardzību jūras teritorijās (53), kā arī standartizācijas darbības un attiecīgas pētniecības un izstrādes darbības (54).

(111)

Ņemot to vērā, Komisija uzskata, ka šajā gadījumā zemes apraides tīklu ekspluatācija neietilpst valsts pienākumos vai prerogatīvās un ka tā nav tipiska darbība, ko varētu īstenot vienīgi valsts. Attiecīgos pakalpojumus parasti nesniedz publiska iestāde, un tie pēc būtības ir saimnieciski. To apliecina fakts, ka I zonā tirgū darbojas vairāki uzņēmumi. Otrkārt, interesi par šā pakalpojuma sniegšanu II zonā izrādīja privāts un no publiskām iestādēm neatkarīgs uzņēmums, proti, Astra (par to liecina uzņēmuma dalība Kantabrijas 2008. gada konkursā). Astra sūdzībā arī iekļauts Kastīlijas-Lamančas reģions, kurā uzņēmumam ir interese kā platformas operatoram sniegt ciparu televīzijas apraides pakalpojumus. Treškārt, tīkla ieviešana II zonā attiecas tikai uz valsts un reģionālo privāto kanālu pārraidi (55). Tādējādi tiek secināts, ka zemes tīkla ekspluatācijas nodrošināšana, ko veica autonomās kopienas, publiskie uzņēmumi un pašvaldību iestādes, neietilpst publisku iestāžu oficiālo pilnvaru izpildē.

(112)

Komisija nepiekrīt JCCM apgalvojumam, ka pasākums ir saskanīgs ar tirgus ekonomikas ieguldītāja principu (MEIP). Šajā pārbaudē vērtē, vai tirgus ieguldītājs būtu ieguldījis projektā ar tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem kā publiskais ieguldītājs laikā, kad tika pieņemts lēmums veikt publisko ieguldījumu. Šajā gadījumā publiskais ieguldījums ir finansējums, ko JCCM sniedza Telecom CLM un Abertis zemes apraides tīklu pielāgošanai ciparu formātam. Ja aprīkojums saglabājas publisko iestāžu (pašvaldību iestāžu) īpašumā, tā ekspluatāciju nodrošina minētie uzņēmumi. Ar operatoriem noslēgtajā līgumā nav paredzēta līdzekļu atmaksa vai atlīdzība par publiskajām iestādēm piederošo aprīkojumu. Tas ir tiešā pretrunā priekšstatam par privāto ieguldītāju, kurš pieprasītu ne tikai šādu atmaksu/atlīdzību, bet arī attiecīgā ieguldījuma atmaksu. DTT tīkla publiskais finansējums nebija paredzēts kā ienesīgs ieguldījums. Tādējādi JCCM ieguldījums zemes tīkla pielāgošanā ciparu formātam II zonā neatbilst MEIP.

(113)

Tāpēc ekonomiska priekšrocība pastāv, ja operators saņem publiskos līdzekļus, lai savu aprīkojumu pielāgotu ciparu formātam vai uzbūvētu jaunus pārraides centrus. Otrkārt, tas, ja publiska iestāde tieši izvēlas (t. i., nerīkojot atklātu konkursu) operatoru DTT aprīkojuma nodrošināšanai un ekspluatācijas un uzturēšanas pakalpojumu sniegšanai, neatbilst tirgus nosacījumiem. Tas arī nodrošina operatoram ekonomisku priekšrocību.

(114)

Kā izklāstīts 36. un 37. apsvērumā, JCCM neorganizēja nekādus reģionālos konkursus par analogo tīklu modernizēšanu vai par ciparu televīzijas pārklājuma paplašināšanu. Tā vietā šie līdzekļi tika piešķirti tieši pašvaldību iestādēm vai esošajiem zemes operatoriem. Pašvaldību iestādes pēc tam izvēlējās operatorus šā uzdevuma veikšanai, nerīkojot atklātu konkursu. Tā rezultātā citi platformas operatori – gan zemes platformu, gan citu platformu – netika atbilstīgi informēti par pasākumu un tāpēc nevarēja iesniegt tehnisko priekšlikumu infrastruktūras modernizēšanai, lai paplašinātu ciparu televīzijas pārklājumu reģiona II zonā (56).

(115)

Vai nu Abertis un TelecomCLM saņēma līdzekļus sava tīkla modernizēšanai un paplašināšanai, vai arī pašvaldību iestādes ar tiem noslēdza līgumus par šāda darba veikšanu attiecībā uz šo infrastruktūru (57). Abos gadījums, neorganizējot atklātu konkursu, tika izvēlēti minētie divi operatori. Vairumā gadījumu pašvaldību iestādēm pieder DTT aprīkojums, kas piestiprināts operatoru antenām. Operatori neatlīdzina pašvaldību iestādēm par šāda aprīkojuma izmantošanu.

(116)

Starp TelecomCLM un JCCM bija tieši noslēgti 133 sadarbības līgumi par uzņēmuma īpašumā esošo pārraides centru pielāgošanu ciparu formātam. Tika uzskatīts, ka tas ir vajadzīgs, lai veiktu DTT paplašināšanu lauku teritorijās, kur iedzīvotāju blīvums ir zems un kur neviens operators neizrādīja interesi veikt ieguldījumus. To izmaksu pārskats, kuras radās TelecomCLM, saņemot JCCM nodotos līdzekļus, parāda, ka uzņēmums šos līdzekļus izmantoja vienīgi DTT aprīkojuma iegādei un uzstādīšanai un aprīkojuma uzturēšanai pirmo divu gadu periodā.

(117)

Tādējādi TelecomCLM un Abertis modernizēja daļu no saviem esošajiem pārraides centriem un, pateicoties publiskajai subsīdijai, šobrīd var nodrošināt DTT tīkla ekspluatāciju II zonā. Tie arī var izmantot jauno infrastruktūru, lai sniegtu citus pakalpojumus, piemēram, WiMax (bezvadu platjoslas standarti, ar kuriem var nodrošināt fiksētu vai mobilu platjoslu). TelecomCLM izmantoja savus […] centrus un vairākus ciparu formātam pielāgotus centrus, kas piederēja pašvaldību iestādēm, lai uzstādītu JCCM Wimax aprīkojumu […] […] (58). Apjomradīto ietaupījumu dēļ DTT tīkla operatori var gūt ienākumus no publiski finansētas infrastruktūras. […].

(118)

Skaitliski izsakāmā tiešajiem saņēmējiem – TelecomCLM un Abertis – radītā priekšrocība ir pārklājuma paplašināšanai saņemto līdzekļu kopsumma (tostarp līdzekļi, kas saņemti pārraides centru modernizēšanai vai jaunu pārraides centru būvniecībai).

(119)

Ja pašvaldību iestādes pašas darbojās kā tīkla operatori, tās saņēma publiskos līdzekļus, lai ciparu formātam pielāgotu pārraides centrus, kas atrodas to teritorijās, un lai būvētu jaunus pārraides centrus. Iestādes apgalvo, ka tie bija tikai līdzekļu nodevumi starp dažādiem pārvaldes līmeņiem un ka, paplašinot pašvaldību iestādēm piederošus tīklus, tās vienkārši izpildīja savus pārvaldes pienākumus attiecībā uz iedzīvotājiem. Tomēr, ja pašvaldību iestādes darbojas kā tīkla operatori, tās veic saimniecisku darbību. Daudzas no tām ir reģistrētas CMT Tīkla operatoru reģistrā. Tomēr, tā kā pašvaldību iestādes iegādājās ciparu aprīkojumu no Abertis vai TelecomCLM un noslēdza apakšuzņēmuma līgumu ar minētajiem diviem uzņēmumiem par aprīkojuma uzstādīšanu, ekspluatāciju un uzturēšanu, nerīkojot atklātu konkursu, arī šajā gadījumā minētie uzņēmumi ir tieši atbalsta saņēmēji.

(120)

Finansējums arī ietver tīkla ekspluatāciju un uzturēšanu. Šos uzdevumus veic TelecomCLM un Abertis. Tas tiek uzskatīts par pastāvīgu atbalstu, un operatori, kam uzticēta tīkla ekspluatācija un uzturēšana, ir atbalsta saņēmēji. Visbeidzot, vispārīgākā līmenī Abertis un TelecomCLM gūst labumu arī no tā, ka citi platformas operatori ir izslēgti no Spānijas bezmaksas televīzijas signālu pārraides tirgus (59).

(121)

Aparatūras piegādātāji. TelecomCLM un Abertis iekšēji nodrošina telesakaru aprīkojumu un aparatūru. Tā kā pašvaldību iestādes, neorganizējot atklātu konkursu, iegādājās aprīkojumu no diviem esošiem zemes operatoriem Kastīlijā-Lamančā, TelecomCLM un Abertis guva tiešu labumu no atbalsta (skatīt iepriekš 119. apsvērumu). Kad minētie divi operatori iegādājās šādu aprīkojumu no aparatūras piegādātājiem, tas tika iegādāts brīvā tirgū. Tāpēc aparatūras piegādātāji, izņemot TelecomCLM un Abertis (tiešos atbalsta saņēmējus), nav uzskatāmi par atbalsta saņēmējiem, jo tie nesaņēma selektīvu priekšrocību. Šajā gadījumā tāpat kā attiecībā uz ciparu dekoderiem Itālijā (60) nebija iespējams nodalīt dažādu veidu ciparu infrastruktūras ražotāju kategorijas, jo ražotājiem būtu jāvar ražot jebkāda veida aprīkojumu. Uzņēmumi, kas piegādā šādu aparatūru tīkla operatoriem, neatšķiras no tādu uzņēmumu grupas, kas piedalītos konkursos, ja shēmā attiecībā uz platformu operatoriem būtu ievērots tehnoloģiju neitralitātes princips (61). Spānijā uzņēmumi, kuri integrē, uzstāda un piegādā DTT pārklājuma paplašināšanai vajadzīgo aparatūru, parasti piedāvā arī citus pakalpojumus. Šāda aprīkojuma ražotāji, kā arī telesakaru operatori var piedāvāt arī zemes vai satelīta televīzijas risinājumus vai arī to kombināciju (62).

(122)

Ar attiecīgo pasākumu – ne tā mērķi, ne vispārējo struktūru – nav mēģināts radīt priekšrocību ražotājiem. Protams, jebkāda ciparu formātam labvēlīga valsts politika (pat tehnoloģiski visneitrālākā) būtu labvēlīga ciparu tehnoloģijas aprīkojuma ražotājiem. Tāpēc to, ka pasākuma dēļ aprīkojuma ražotāji guva labumu no pārdošanas ienākumu pieauguma, var uzskatīt par mehānisku blakusefektu. Būtībā jebkāds valsts atbalsts rada lejupēju ietekmi uz valsts atbalsta saņēmēja piegādātājiem. Tomēr tas nenozīmē, ka šiem piegādātājiem tiek radīta selektīva priekšrocība. Tā kā atbalsts nebija paredzēts aparatūras piegādātājiem, paredzētā netiešā ietekme uz tiem neattiecās.

(123)

Televīzijas raidorganizācijas. Spānija ir pietiekami pierādījusi, ka pārklājuma paplašināšana neradīja priekšrocības zemes televīzijas raidorganizācijām. Pretēji situācijai I zonā, televīzijas raidorganizācijas atteicās maksāt par pielāgošanu ciparu formātam II zonā, jo tas neradītu papildu ienākumus. Faktiski, tā kā šajā zonā ir maz iedzīvotāju un tie, šķiet, nav reklāmdevēju komerciālā mērķauditorija, televīzijas raidorganizācijas pēc pārklājuma paplašināšanas II zonā nevarētu ievērojami palielināt reklāmas maksas. Tāpēc zemes televīzijas raidorganizācijas nav izmeklējamā pasākuma netiešās saņēmējas.

(124)

Pasākuma radītā priekšrocība tīkla operatoriem un televīzijas raidorganizācijām ir selektīva, jo attiecas tikai uz uzņēmumiem, kas darbojas zemes platformas tirgū. Turklāt tīkla operatori, kuru uzdevums bija nodrošināt pārklājuma paplašināšanu, tika izvēlēti nevis konkursa kārtībā, bet gan izmantojot īpašu Dekrētā 347/2008 noteiktu procedūru, saskaņā ar kuru iestādes izvēlējās tīkla operatorus. Tāpēc, neņemot vērā to, vai tiesiskais regulējums centrālajā līmenī no atbalsta darbības jomas izslēdza tehnoloģijas, kas nebija zemes tehnoloģijas, vai ne, tā piemērošana Kastīlijas-Lamančas reģionā attiecās tikai uz noteiktiem tīkla operatoriem.

(125)

Tieši piešķirot finansējumu zemes tīkla operatoriem Telecom CLM un Abertis, Spānijas iestādēm bija diskriminējoša attieksme pret visiem pārējiem zemes tīkla operatoriem, kuri būtu varējuši sniegt šādus pakalpojumus. Ar atklāta konkursa procedūru būtu bijis iespējams noteikt, vai pārējie esošie operatori, piemēram, Radiodifusión, bija atbilstīgi apraides pakalpojumu sniegšanai reģionālajām un valsts televīzijas raidorganizācijām Kastīlijas-Lamančas II zonā. Tā kā šie operatori nebija informēti par pasākumu un nebija uzaicināti iesniegt priekšlikumu, tie nevarēja savu gadījumu pierādīt JCCM. Tādējādi atbalsta saņēmēju tiešas izvēles rezultāts bija citu iespējamo zemes operatoru konkurentu izslēgšana.

(126)

Kad pašvaldības iestādes modernizēja savu tīklu, dažos gadījumos tās tieši kontaktējās ar TelecomCLM vai Abertis. Šajos gadījumos pārējie telesakaru operatori tika izslēgti no iespējas iesniegt priekšlikumu. Kā noteikts 39. un 40. apsvērumā, citas pašvaldību iestādes publiskoja īsu paziņojumu uz saviem ziņojumu dēļiem. Šie paziņojumi ietver informāciju par to, ka, lai ciparu formātam pielāgotu pašvaldības pārraides centru, saskaņā ar Dekrētu 347/2008 tiek izvēlēts telesakaru operators. Operatoram bija jāiesniedz tehniskais ziņojums. Ieinteresētie operatori tehnisko specifikāciju varēja iegūt pašvaldību iestāžu birojos. Tomēr publikācija uz ziņojumu dēļa neatbilst tehnoloģiju neitralitātes principam, jo paziņojumi attiecās tikai uz esošo zemes pārraides centru modernizēšanu. Turklāt, lai gan paziņojumi ļauj jebkuram valsts regulatora CMT reģistrētam telesakaru operatoram iesniegt priekšlikumu, to nevar pielīdzināt atklātam konkursam. Publikācijai uz ziņojumu dēļa nav tāda pati redzamība kā oficiālā laikrakstā publicētam atklāta konkursa paziņojumam. Turklāt vairumā gadījumu, pretēji citiem uzņēmumiem, TelecomCLM un Abertis iepriekš bija skaidri informēti par procesu un tāpēc varēja iesniegt savu priekšlikumu (63). Īsumā sakot, visās pašvaldībās, kur tika publicēti šādi paziņojumi, tika izvēlēts vai nu TelecomCLM, vai arī Abertis.

(127)

Spānija un Abertis apgalvo, ka DTT un satelīta tehnoloģija veido divus dažādus tirgus. DTT ir galvenā zemes bezmaksas televīzijas platforma, savukārt dalībnieku skaitu valsts tirgū nosaka Spānijas valdības piešķirto licenču skaits. Zemes bezmaksas televīzijas kanālu finansējumu nodrošina reklāmas pakalpojumi. Spānijā liels satelīta televīzijas kanālu skaits ir pieejams tikai maksas televīzijas platformā, kuras tīkla operators ir Astra. Šos kanālus finansē ar abonementa maksām, kuras galvenokārt jāmaksā par kanālu kopumu. Spānijas iestādes papildus uzsver, ka Spānijā televīzijas raidorganizāciju izmaksas par satelīta apraidi ir daudz lielākas nekā par zemes apraidi, un tāpēc bezmaksas televīzijas raidorganizācijas, tostarp reģionālās un vietējās, nav ieinteresētas pāriet uz šo platformu.

(128)

Vairāku iemeslu dēļ, kas izklāstīti lēmumā, tiek secināts, ka zemes un satelīta platformas darbojas vienā un tajā pašā tirgū.

(129)

Pirmkārt, Astra 2008. gadā piedalījās konkursā par ciparu televīzijas pārklājuma paplašināšanu Kantabrijā un tajā uzvarēja. Astra 2008. gadā vairākas reizes tikās ar autonomajām kopienām un iepazīstināja tās ar savu piedāvājumu ciparu televīzijas kanālu pārraidei, kas līdz šim tika nodrošināta, izmantojot zemes platformu. Lai gan Kantabrijas iestādes vēlāk lauza noslēgto līgumu, satelītu operatora interese par pakalpojumu sniegšanu, konkurējot ar zemes platformu, liecina, ka satelītu operatoriem ir iespēja nodrošināt līdzīgus pakalpojumus.

(130)

Otrkārt, vairākus publiskos un privātos kanālus, ko izplata, izmantojot zemes platformu, pārraida, izmantojot arī satelīta platformas, to dara arī Astra  (64). Treškārt, daži reģionālie kanāli ir vai nesen bija pieejami, izmantojot satelīta platformu, un tas ir pretrunā apgalvojumam, ka reģionālās televīzijas raidorganizācijas neinteresē satelīta izmantošana.

(131)

Ceturtkārt, dažas televīzijas raidorganizācijas paziņoja, ka dod priekšroku zemes pārraidei, jo ir iegādājušās tiesības pārraidīt saturu tikai zemes platformā. Tomēr tas nenozīmē, ka zemes un satelīta apraide veidotu dažādus tirgus. Tā kā televīzijas raidorganizācijas ir iegādājušās tiesības pārraidīt saturu, izmantojot zemes platformu, vajadzības gadījumā tās varētu iegādāties šādas tiesības arī attiecībā uz satelīta platformu. Turklāt, ja satelīta platformu izvēlētos publiskā konkursā, televīzijas raidorganizācijām varētu piemērot saistības, kas jāievēro. Kad tika izvēlēta satelīta platforma, televīzijas raidorganizācijām III zonā tika piemērotas saistības, kas jāievēro.

(132)

Visbeidzot, saskaņā ar 2010. gada maija datiem (65) DTT pārklājums ir nodrošināts 98,85 % Spānijas iedzīvotāju, taču tikai 93,5 % mājsaimniecību skatās televīziju, izmantojot zemes platformu. Tādējādi 5 % mājsaimniecību ir pieejama DTT, tomēr tās izvēlas to neizmantot, jo lielākajā daļā mājsaimniecību ir abonēta maksas satelīta televīzija.

(133)

Noslēgumā, tā kā satelīta un zemes apraides platformas savstarpēji konkurē, pasākums DTT ieviešanai, ekspluatācijai un uzturēšanai II zonā rada abu platformu konkurences izkropļojumus.

(134)

Visbeidzot, būtu jānorāda, ka šis pasākums rada nelabvēlīgu situāciju arī citām platformām, jo īpaši IPTV. Lai gan platjosla vēl nav ieviesta visā II zonas teritorijā, ļoti iespējams, ka nākotnē tās pārklājums tiks ievērojami paplašināts. Iespējams, ka dažādu tehnoloģiju apvienošana būtu bijusi efektīvāka, lai nodrošinātu pārklājumu II zonā. Šajā gadījumā citas platformas būtu varējušas sniegt ieguldījumu mērķa sasniegšanā, un tās būtu varējušas gūt labumu no atbalsta pasākuma.

(135)

Pasākums ietekmē iekšējo tirdzniecību Savienībā. Saskaņā ar Eiropas tiesu judikatūru, ja “valsts finanšu atbalsts vai atbalsts, ko piešķir no valsts līdzekļiem, stiprina uzņēmuma pozīciju attiecībā pret citiem uzņēmumiem, kuri konkurē Kopienas iekšējā tirdzniecībā, tad šie uzņēmumi uzskatāmi par tādiem, kurus ir ietekmējis attiecīgais atbalsts” (66).

(136)

Tīkla operatori darbojas nozarē, kurā pastāv tirdzniecība starp dalībvalstīm. Abertis, tāpat kā viens no sūdzības iesniedzējiem – Astra –, ir starptautiskas uzņēmumu grupas daļa. Astra, kas atrodas citā dalībvalstī (Luksemburgā), būtu iesniedzis piedāvājumu attiecībā uz ciparu tīkla nodrošināšanu Kastīlijas-Lamančas reģionā, ja būtu organizēts tehnoloģiski neitrāls konkurss. Tāpēc pasākums ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(137)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos argumentus, Komisija uzskata, ka attiecīgais pasākums atbilst Līguma 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem. Tāpēc, ņemot vērā šos apstākļus, pasākums uzskatāms par valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(138)

Komisija aktīvi atbalsta pāreju no analogās apraides uz ciparu formāta apraidi. Priekšrocības, ko rada pāreja uz ciparu formātu, tika uzsvērtas 2005. gada rīcības plānā “e-Eiropa” un divos paziņojumos par pāreju uz ciparu formātu (67). Komisija arī atzīst, ka, ja pāreju uz ciparu formātu atstātu tikai tirgus faktoru ziņā, tā varētu notikt novēloti.

(139)

Dalībvalstis var izmantot atbalstu, lai novērstu konkrētu tirgus nepilnību vai nodrošinātu sociālo vai reģionālo kohēziju (68). Tomēr šajos gadījumos katru reizi ir jāparāda, ka attiecīgais atbalsts ir piemērots instruments problēmas risināšanai, tā apmērs ir minimālais vajadzīgais apmērs un tas nerada pārmērīgus konkurences izkropļojumus. Līdzīgi arī paziņojumā par pārslēgšanu (69) noteikts, ka tādā jomā kā tīkla pielāgošana ciparu formātam valsts iejaukšanās būtu pamatota, ja ir ievēroti divi nosacījumi: pirmkārt, ja tiek skartas vispārējas intereses, un, otrkārt, tirgus nepilnības gadījumā, t. i., ar tirgus faktoriem vien neizdodas sasniegt kopēju labklājību. Tajā arī noteikts, ka valsts iejaukšanās jebkurā gadījumā būtu jāpamato ar padziļinātu tirgus analīzi.

(140)

Paziņojumā par pārslēgšanu arī norādīts, ka pāreja uz ciparu formāta apraidi ir svarīgs uzdevums nozarei, kurai jādarbojas atbilstīgi tirgus noteikumiem. Būtībā katram tīklam būtu jākonkurē, balstoties uz savām priekšrocībām. Lai nodrošinātu šā principa ievērošanu, jebkādai valsts intervencei būtu pēc iespējas jāatbilst tehnoloģiju neitralitātes principam. Atkāpes no šā principa var paredzēt tikai tad, ja iejaukšanās vērsta uz konkrētu tirgus nepilnību vai nelīdzsvarotību un vienlaicīgi ir piemērota, vajadzīga un samērīga šo grūtību pārvarēšanai.

(141)

Ja šo procesu atstātu tirgus ziņā, rastos risks, ka atsevišķas iedzīvotāju grupas to nelabvēlīgās sociālās situācijas dēļ nevarētu izmantot ciparu televīzijas sniegtās priekšrocības. Attiecībā uz šo sociālās kohēzijas problēmu dalībvalstis varētu gribēt nodrošināt, lai pēc analogās televīzijas atslēgšanas visiem iedzīvotājiem būtu pieejama ciparu televīzija. Tā kā pāreja uz ciparu formātu rada izmaksas patērētājiem un tās dēļ ir jāmaina ieradumi, dalībvalstis var gribēt palīdzēt, jo īpaši tām sabiedrības grupām, kurām ir nelabvēlīga situācija, piemēram, vecāka gada gājuma cilvēkiem, mājsaimniecībām ar maziem ienākumiem vai perifēriju iedzīvotājiem.

(142)

Vairākos lēmumos par valsts atbalstu, kuri pieņemti, pamatojoties uz paziņojumiem par pāreju uz ciparu formātu, Komisija šai nozarei piemēroja noteikumus par valsts atbalstu (70). Dalībvalstīm ir vairākas iespējas piešķirt publisku finansējumu pārejai, lai nodrošinātu pienācīgu televīzijas pārklājumu visās ģeogrāfiskajās teritorijās, tostarp, finansējot pārraides tīklu ieviešanu teritorijās, kurās citādi būtu nepietiekams televīzijas pārklājums (71). Tomēr tādu finansējumu drīkst piešķirt tikai tad, ja tas nerada nevajadzīgus tehnoloģijas vai uzņēmumu konkurences izkropļojumus un ir tikai tik liels, cik vajadzīgs.

(143)

Spānijas iestādes norādīja, ka, ja tiktu konstatēts, ka pasākums uzskatāms par valsts atbalstu saskaņā ar Līguma 107. panta 1. punktu, tās šo pasākumu pamatotu ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un 106. panta 2. punktu. Turpmāk, ņemot vērā iepriekš izklāstītos vispārīgos apsvērumus, Komisija izvērtē pasākuma saderību šo noteikumu kontekstā.

(144)

Lai noteiktu, vai attiecīgais pasākums ir saderīgs ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, Komisija izvērtē atbalsta labvēlīgo un nelabvēlīgo ietekmi. Piemērojot līdzsvara testu, Komisija novērtē šādus jautājumus:

(145)

Valsts atbalsta shēmas, ko Kastīlijā-Lamančā īstenoja JCCM, mērķis ir paātrināt pāreju uz ciparu formātu Spānijā un nodrošināt konkrētu attālu un lauku teritoriju iedzīvotājiem nepārtrauktu televīzijas uztveršanu. Šajā ziņā pasākuma mērķis ir radīt šo teritoriju iedzīvotājiem iespēju skatīties televīziju un izmantot savas konstitucionālās tiesības piekļūt informācijai. Kā jau minēts 138. apsvērumā, Komisija ir atzinusi ciparu formāta apraides nozīmi un priekšrocības 2005. gada rīcības plānā “e-Eiropa” (72), kā arī divos Komisijas paziņojumos par pāreju no analogās apraides uz ciparu formāta apraidi (73). Paziņojumā “i2010 – Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai” (74) Komisija norādīja, ka ieplānotā zemes analogās televīzijas atslēgšana līdz 2012. gadam uzlabos radiofrekvenču spektra pieejamību Eiropā. Tā kā ciparu formāta apraides vajadzībām radiofrekvenču spektru izmanto efektīvāk, tiek atbrīvota spektra jauda citiem lietotājiem, piemēram, jauniem apraides un mobilās telefonijas pakalpojumiem, kuri savukārt veicinās inovāciju un izaugsmi televīzijas un elektronisko sakaru nozarēs.

(146)

Tāpēc Komisija uzskata, ka pasākums ir vērsts uz skaidri definētu vispārējas nozīmes mērķi.

(147)

Saskaņā ar Spānijas iestāžu teikto ir vispāratzīts, ka pastāv risks, ka ne visas iedzīvotāju daļas varēs izmantot ciparu televīzijas sniegtās priekšrocības (ar sociālo un reģionālo kohēziju saistīta problēma). Tirgus nepilnība var pastāvēt tad, ja ekonomiskā stimula (labvēlīgi ārējie faktori) trūkuma dēļ tirgus dalībnieki pietiekami neņem vērā labvēlīgo ietekmi, ko visai sabiedrībai radītu pāreja uz ciparu formātu. Turklāt attiecībā uz sociālo kohēziju dalībvalstis varētu gribēt nodrošināt, lai pēc analogās televīzijas atslēgšanas visiem iedzīvotājiem būtu pieejama ciparu formāta televīzija, un tāpēc tās arī var apsvērt iespēju īstenot pasākumus, ar kuriem arī turpmāk nodrošināt pienācīgu televīzijas pārklājumu visās ģeogrāfiskajās teritorijās.

(148)

Kā jau norādīts lēmumā par procedūras uzsākšanu, Komisija atzīst, ka pastāv tirgus nepilnība, jo televīzijas raidorganizācijas nevēlas segt papildu izmaksas par pārklājuma paplašināšanu, pārsniedzot savus tiesību aktos paredzētos pienākumus. Turklāt ne satelīta platformas operatori, ne arī privātās mājsaimniecības neveica ieguldījumus, lai visiem II zonas iedzīvotājiem nodrošinātu ciparu kanālu uztveršanu, izmantojot satelītu. Tāpēc Komisija atzīst, ka, ja ciparu formāta pārklājuma nodrošināšanu atstātu tikai tirgus faktoru ziņā, cilvēki, kuru parastā dzīvesvieta ir lauku teritorijā, varētu vispār nesaņemt bezmaksas ciparu televīzijas signāla pārraides pakalpojumus, un ka valsts iejaukšanās, piešķirot finansiālu atbalstu fiziskām personām, varētu būt noderīga.

(149)

Lietās par pāreju uz ciparu formātu tehnoloģiju neitralitātes princips ir nopietni ņemts vērā vairākos Komisijas lēmumos (75). To atbalsta arī Vispārējā tiesa un Tiesa (76).

(150)

Tehnoloģija parasti būtu jāizvēlas tehnoloģiski neitrālā konkursā, kā tika darīts citās dalībvalstīs (77). Konkursa procedūras veikšana var būt dārga vai var aizkavēt projekta īstenošanu. Dažos gadījumos šāda procedūra var nebūt pamatota, ja ex ante var noteikt, ka tikai viena konkrēta tehnoloģija vai viens konkrēts pakalpojuma sniedzējs var nodrošināt nepieciešamos pakalpojumus. Tāpēc konkrētas tehnoloģijas izvēle var būt pieļaujama, ja izvēle ir pamatota ar sākotnēja pētījuma konstatējumiem. Šādā pētījumā vajadzētu būt aplūkotiem cenas noteikšanas un kvalitātes kritērijiem. Tā kā lēmums izvēlēties vienu konkrētu tehnoloģiju novērstu konkurenci, ko radītu citi piegādātāji, kas prezentētu savu produktu un cenas piedāvājumus, pētījuma konstatējumiem vajadzētu būt skaidriem un pārliecinošiem.

(151)

Komisija ir iepriekš atzinusi, ka pētījums var būt pamatojums konkrēta tehnoloģiska risinājuma izvēlei (78). Tomēr pierādījumi jāsagatavo dalībvalstij, kurai jāparāda, ka šāda pētījuma konstatējumi ir pietiekami pārliecinoši un ka pētījums tika sagatavots pēc iespējas neatkarīgi (79).

(152)

Šai sakarā Spānijas iestādes un Abertis ir piedāvājuši vairākus pētījumus, kas iztirzāti turpmāk.

(153)

Kastīlijas-Lamančas iestādes apgalvoja, ka izmeklējamā pasākuma mērķis bija ciparu zemes apraide, pamatojoties uz ex ante pētījuma konstatējumiem, kas tika veikts pirms dekrēta pieņemšanas. Kā apkopots 59.–61. apsvērumā, salīdzinošajā sociālekonomiskajā pētījumā (80) secināts, ka zemes tehnoloģiju risinājums būtu izmaksu ziņā visefektīvākais risinājums.

(154)

Pētījuma sākumā noteikts to iedzīvotāju skaits, attiecībā uz kuriem varētu veikt tehnoloģiju izvēli. Lielākā daļa Kastīlijas-Lamančas atrodas I zonā, kurā pāreja uz DTT jau bija notikusi. Dažos gadījumos I zona un II zona sakrīt. Tehnisku iemeslu dēļ pētījumā apgalvots, ka šajās teritorijās (kuras jau daļēji aprīkotas ar DTT) būtu jāapsver tikai DTT paplašināšana. Tāpēc, veicot satelīta un DTT risinājumu salīdzinājumu, pētījumā aplūkoti tikai aptuveni 9,8 % iedzīvotāju. Otrkārt, pētījuma autors uzskata, ka šajā apakšgrupā daļa iedzīvotāju papildus uztver reģionālās televīzijas pakalpojumu, izmantojot zemes platformu. Neveicot turpmāku novērtējumu, pētījumā secināts, ka saistībā ar šiem pakalpojumiem “būtu loģiskāk, ja iedzīvotāji pieņemtu dažādus uztveršanas veidus”. Visbeidzot, alternatīva tehnoloģija būtu jāapsver attiecībā uz 2,85 % iedzīvotāju jeb 57 510 iedzīvotājiem 689 ciematos.

(155)

Vispirms pētījumā sniegta satelīta platformas kopējo izmaksu aplēse, ietverot dekoderu uzstādīšanas izmaksas, uz tirgus datiem par satelīta transpondera īres izmaksām balstītus pieņēmumus un ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas desmit gadu laikā, un tad šī aplēse salīdzināta ar zemes platformas kopējo izmaksu aplēsi. Zemes platformas kopējo izmaksu aplēsē ietvertas dekoderu un zemes raidītāju uzstādīšanas izmaksas un ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas desmit gadu laikā. Visbeidzot, satelīta risinājuma kopējās izmaksas būtu no EUR 47 672 550 līdz EUR 97 646 800, un zemes risinājuma – no EUR 15 136 550 līdz EUR 17 224 350.

(156)

Tolaik iestādēm bija izvēle vai nu organizēt tehnoloģiski neitrālu konkursu, vai arī, pamatojoties uz šādu izmaksu pētījumu, iepriekš izvēlēties vienu konkrētu tehnoloģiju. Tādējādi iestādēm bija jāizlemj, vai būtu vērts aicināt iespējamos dalībniekus uz konkursu. Ja būtu veikta atklāta konkursa procedūra, aģentūra būtu varējusi izvēlēties no dažādiem piedāvājumiem, tostarp iespējamiem diskontiem, ko būtu piedāvājuši dalībnieki. No otras puses, atteikšanās no šādas konkursa procedūras būtu pamatota, ja pētījums parāda, ka, ņemot vērā visus iespējamos diskontus, ko būtu varējuši piedāvāt iespējamie dalībnieki, satelīta tehnoloģija bija nepārprotami dārgāka vai neatbilda būtiskām kvalitātes prasībām. Tā kā pētījums ir nepieciešams vienīgi tāpēc, lai pamatotu atteikšanos no konkursa, būtu nepieciešams parādīt būtisku abu platformu izmaksu starpību un to, ka šāds rezultāts ir pārliecinošs.

(157)

Pētījums pavisam neatbilst šādām prasībām. Pirmkārt, pēc informācijas pieprasījuma, ko Komisija nosūtīja 2011. gadā, iestādēm bija jāveic labojumi pētījumā izmantotajos datos. Labojumu rezultātā pārraides centru izmaksas pieauga par aptuveni 65 %, kā arī palielinājās to pārraides centru skaits, kuri faktiski bija vajadzīgi, lai garantētu sagaidāmo pārklājumu. JCCM apgalvoja, ka, ņemot vērā pat šos jaunos datus, zemes un satelīta pārraides tehnoloģiju salīdzinājuma rezultāts nemainītos. Faktiski tomēr, ņemot vērā šos jaunos datus, DTT tehnoloģijas priekšrocība izmaksu ziņā samazinājās vai dažos scenārijos priekšrocību pat ieguva satelīta risinājums. Tas jau parāda, ka pētījuma rezultāti nebija pārliecinoši. Šiem trūkumiem bija jābūt acīmredzamiem iestādēm tobrīd, ja tās būtu rīkojušās pietiekami rūpīgi.

(158)

Attiecībā uz izmaksu aprēķinu pētījumā izvēlēta nepareiza pieeja, aprēķinot satelīta pārraides izmaksas. Tiek pieņemts, ka pašvaldību iestādes īrēs satelīta transpondera jaudu no satelīta platformas un nodrošinās satelīta savienojuma darbību. Tāpēc aprēķins ir balstīts uz publicētajām (2008. gadā) satelīta transpondera jaudas īres cenām. Tā kā šīs ir individuālu savienojumu cenas, tajās nav ņemts vērā ne diskonts, ko varētu piemērot atkarībā no apjoma, ne iespējamās vienošanās par cenu. Turklāt atklāta konkursa gadījumā, kā notika Kantabrijas gadījumā, satelītu operators pats piedalītos kā dalībnieks. Tā piedāvājums būtu balstīts uz pavisam citāda cenas aprēķina. Ja līgums aptver visu II zonu Kastīlijā-Lamančā, ir sagaidāms, ka šāds piedāvājums ietvertu būtisku jaudas cenas diskontu salīdzinājumā ar individuālām īres cenām.

(159)

Turklāt pētījumā izmantotās pieejas rezultātā nonākts pie nepareiziem secinājumiem, kas ir vērsti pret satelīta iespēju (81):

(160)

Tādējādi DTT izmaksu aprēķins šķiet pārāk optimistisks. Šo secinājumu pamato pētījumā iekļauto aplēsto DTT ieviešanas izmaksu un pēc tam faktiski izlietoto līdzekļu salīdzinājums. Pētījumā aplēsts, ka DTT ieviešanas maksimālās izmaksas būtu aptuveni EUR 15–17 miljoni. Tomēr Kastīlijas-Lamančas iestādes pēc tam iztērēja EUR 46 miljonus, lai modernizētu DTT (plus izdevumi par satelītu uztvērēju uzstādīšanu, kad faktiski izrādījās, ka ekonomiski nebija iespējams nodrošināt DTT).

(161)

Pētījumā iekļautās aplēses nav pārliecinošas. Izmantojot Kastīlijas-Lamančas datus (kaut arī atjauninātus), DTT tīkla sākotnējā priekšrocība izmaksu ziņā tika samazināta vai dažos scenārijos priekšrocību pat ieguva satelīta platforma (83). Pētījumā nav ņemta vērā iespēja, ka konkurējošā konkursa procedūrā satelīta operatori būtu piedāvājuši diskontu. Ņemot vērā minētos apsvērumus, pētījumā nav iekļauti pietiekami pierādījumi, lai pamatotu DTT tehnoloģijas ex ante izvēli un to, ka netika rīkota atklāta konkursa procedūra.

(162)

Spānijas valdība sniedza iekšēju pētījumu par iespēju nodrošināt universālu DTT pakalpojumu, izmantojot DTT vai satelītu, un to 2007. gada jūlijā veica Rūpniecības, tūrisma un tirdzniecības ministrija (MIEyT). Tomēr šis pētījums nebija pieejams autonomajām kopienām, piemēram, Kastīlijai-Lamančai, un tas tika izmantots tikai kā iekšējs dokuments. Jebkurā gadījumā Komisija uzskata, ka ex ante pētījums, ko sniedza Spānijas iestādes, kā norādīts 62. apsvērumā, neparāda, ka zemes platforma ir pārāka par satelīta platformu. Gluži pretēji, pētījumā pausts uzskats, ka II zonā reālistiskāks ir tehnoloģiju apvienojums, kurā 70 % ir satelīta tehnoloģija un 30 % – zemes pārraide (84). Turklāt pētījumā secināts, ka konkrēta tehnoloģiskā risinājuma izvēle pārklājuma paplašināšanai būtu jāanalizē katram reģionam atsevišķi, vērā ņemot katra reģiona īpašās topogrāfiskās un demogrāfiskās iezīmes. Konkrētas tehnoloģijas ex ante izvēles vietā šajā secinājumā atbalstīta nepieciešamība organizēt tehnoloģiski neitrālu konkursu, lai noteiktu, kura platforma ir piemērotāka Kastīlijas-Lamančas konkrētajā gadījumā.

(163)

Attiecībā uz diviem Abertis iesniegtajiem cenu pētījumiem būtu jānorāda, ka tie tika veikti 2010. gadā, ilgu laiku pēc tam, kad izmeklējamie pasākumi tika īstenoti. Neraugoties uz to, vai šie pētījumi būtu uzskatāmi par pietiekami neatkarīgiem un pārliecinošiem, fakts, ka tie tika veikti pēc apstrīdētajiem pasākumiem, nozīmē, ka tos nevar izmantot, lai pamatotu to, ka Spānijas valdība izvēlējās DTT tehnoloģiju, un atteiktos no tehnoloģiski neitrālu konkursa rīkošanas. Komisija arī saņēma no Astra izmaksu aplēses, kuras parādīja, ka satelīta tehnoloģija ir rentablāka. Tās netika ņemtas vērā to pašu iemeslu dēļ.

(164)

Kā secināts 161. apsvērumā saistībā ar Kastīlijas-Lamančas pētījumu, no citiem pētījumiem neizriet secinājums, ka zemes ciparu platforma ir kvalitātes vai cenas ziņā pārāka par citiem tehnoloģiskajiem risinājumiem. Tāpēc ar tiem nevar pamatot faktu, ka JCCM atturējās no atklāta konkursa procedūras organizēšanas.

(165)

Pasākumu nevar uzskatīt par piemērotu vairāku iemeslu dēļ.

(166)

Tieši piešķirot atbalstu jau atzītiem DTT operatoriem TelecomCLM un Abertis, pasākumā nav apsvērti alternatīvi risinājumi, kas varētu būt bijuši izmaksu ziņā efektīvāki vai būtu varējuši nodrošināt labākas kvalitātes risinājumu. Kā norādīts iepriekšējā iedaļā, satelīta platformas izslēgšanai nav pamatojuma. Tas, ka dažas mājsaimniecības II zonā uztver bezmaksas kanālus, izmantojot satelītu, parāda, ka zemes tehnoloģija ne vienmēr ir visefektīvākā un piemērotākā platforma. Tiek arī norādīts, ka satelīta pārraide ir bijusi ciparu televīzijas vajadzībām veiktā izvēle arī citās dalībvalstīs, pat tādās teritorijās, kurās bija iespējams arī zemes tehnoloģiju risinājums (85). Turklāt tas, ka Astra piedalījās un uzvarēja tehnoloģiski neitrālā konkursā par ciparu televīzijas pārklājuma paplašināšanu Kantabrijā, liecina vismaz par to, ka ar satelīta platformu ir iespējams sniegt šādu pakalpojumu (86).

(167)

Turklāt dažādajos cenu pētījumos salīdzinātas tikai DTT un satelīta platformas. Tajos nav aplūkoti alternatīvi tehnoloģiskie risinājumi, piemēram, kabeļu tīkli un IPTV. Lai gan ar IPTV nevar nodrošināt pārklājumu visā teritorijā, tomēr tehnoloģiju apvienojums, kurā ietvertas šādas platformas, kā arī DTT un satelīta pārraide, varētu būt efektīvāks.

(168)

Pasākums nav piemērots arī tāpēc, ka tas ir diskriminējošs attiecībā pret pašiem DTT operatoriem. Tieši izvēloties jau atzītus DTT operatorus TelecomCLM un Abertis, pasākuma vajadzībām netiek veikts pētījums par to, vai citi DTT operatori, piemēram, Radiodifusión, būtu varējuši izteikt lētāku vai kvalitatīvi labāku piedāvājumu.

(169)

DTT operatoru iepriekšējas izvēles piemērotība tiek turpmāk apšaubīta, ņemot vērā DTT platformas jaudas ierobežojumus. Lai gan pāreju no analogās televīzijas uz DTT 800 MHz joslā Spānijā pabeidza 2010. gada 3. aprīlī, 2011. gadā tika nolemts piedāvāt 800 MHz joslas frekvences izsolē telesakaru operatoriem, lai ievērotu Lēmumu Nr. 243/2012/ES. Tādējādi ne vēlāk kā līdz 2014. gada 1. janvārim bija jānodrošina apraides pāreja uz citiem kanāliem frekvencēs zem 790 MHz. Tā kā tas rada papildu izmaksas, Spānija 2011. gada 5. novembrī paziņoja par diviem mājsaimniecībām un televīzijas raidorganizācijām paredzētiem pasākumiem ar EUR 600–800 miljonus lielu budžetu I zonā (par pasākumiem II zonai vēl nav paziņots) (87). Ja būtu izvēlētas citas platformas (IPTV, kabeļa vai satelīta), šādas izmaksas nebūtu radušās. Nākamajos gados sagaidāma turpmāka frekvenču maiņa, lai atbrīvotu vairāk jaudas nākotnes mobilajai LTE tehnoloģijai, kas radīs līdzīgas izmaksas.

(170)

Turklāt ir norādīts, ka 4G mobilās frekvences izraisa DTT signāla traucējumus, un mājsaimniecībām jāiegādājas dārgi filtri, lai aizsargātu savu DTT signālu pret LTE viļņiem (88). Nevar izslēgt iespēju, ka līdzīgi traucējumi ir vispārēja problēma, kas mazina zemes apraides turpmāko piemērotību, jo īpaši saistībā ar NGA tīklu plašāku ieviešanu.

(171)

Spānija izvirzīja divus citus argumentus, kas paskaidro to, kāpēc satelīta pārraide izmaksātu dārgāk nekā DTT. Pirmkārt, līgumos ar satura nodrošinātājiem uz televīzijas raidorganizācijām attiecas teritoriāli ierobežojumi. Izmantojot satelīta tehnoloģiju, nodrošināt šādu ierobežotu piekļuvi būtu dārgāk. Otrkārt, ar satelīta tehnoloģiju tehniski nebūtu iespējams pārraidīt lielu reģionālo kanālu skaitu. Šie apgalvojumi nav pamatoti un ir pretrunā faktam, ka Astra līgumā ar Kantabriju bija paredzēta profesionāla ierobežotas piekļuves sistēma. Turklāt saskaņā ar Astra izmaksu aprēķiniem satelīta tehnoloģija būtu lētāka arī tad, ja ar katru Spānijas reģionu būtu jānoslēdz atsevišķs līgums. Attiecībā uz reģionālo apraidi Astra apgalvo, ka Spānijas valdības norādītais kanālu skaits, t. i., 1 380, ir ievērojami pārspīlēts (89). Tātad saskaņā ar Astra aprēķiniem satelīta risinājums būtu lētāks arī tad, ja ietvertu reģionālos un vietējos kanālus.

(172)

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka izmeklējamā pasākumā netika ievērots tehnoloģiju neitralitātes princips. Kā paskaidrots iepriekš, pasākums nav samērīgs un tas nav piemērots līdzeklis, ar ko nodrošināt bezmaksas kanālu pārklājumu Kastīlijas-Lamančas II zonas iedzīvotājiem.

(173)

Pastāvīgo finansējumu, kas piešķirts subsidēto ciparu zemes un satelīta tīklu ekspluatācijai un uzturēšanai, nevar uzskatīt par tehnoloģiski neitrālu, jo tas piešķirts papildus ieviešanas atbalstam. Finansējums novirzīts, lai saglabātu centrus, kas pārraida signālu, izmantojot zemes platformas. Tāpēc šāds atbalsts arī nav saderīgs.

(174)

Par jebkādu turpmāku atbalstu ekspluatācijai un uzturēšanai ir jāpaziņo, un tam jāatbilst tehnoloģiju neitralitātes principam.

(175)

Lai gan valsts iejaukšanos var uzskatīt par pamatotu, jo pastāv konkrētas tirgus nepilnības un iespējamas ar kohēziju saistītas problēmas, pasākuma struktūra rada nevajadzīgus konkurences izkropļojumus.

(176)

Tiek secināts, ka izmeklējamais pasākums, tostarp pastāvīgais atbalsts, nav piemērots, vajadzīgs un samērīgs līdzeklis konstatētās tirgus nepilnības novēršanai.

(177)

106. panta 2. punktā paredzēto izņēmumu piemēro valsts izmaksātai kompensācijai par sabiedriska pakalpojuma sniegšanas izmaksām. Valsts (vai reģionālajām) iestādēm skaidri jādefinē VTNP un tā sniegšana jāuztic konkrētam uzņēmumam.

(178)

Oficiālās procedūras laikā Spānijas iestādes nesniedza argumentus vai pierādījumus attiecībā uz to, kāpēc pasākums būtu jāatzīst par saderīgu saskaņā ar Līguma 106. panta 2. punktu.

(179)

Lai varētu piemērot Līguma 106. panta 2. punktu, valsts (vai reģionālajām) iestādēm skaidri jādefinē VTNP un tā sniegšana jāuztic konkrētam uzņēmumam. Ne Spānijas tiesību aktu sistēmā, ne iestāžu rīcībā nav tiesību akta, ar kuru saistībā ar DTT ieviešanu būtu uzticēts VTNP. Pirmkārt, saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem zemes tīkla ekspluatācija nav sabiedrisks pakalpojums. 1998. gadā pieņemtais Likums par telesakariem (90) paredz, ka telesakaru pakalpojumi, tostarp tādu tīklu ekspluatācija, kas atbalsta radio un televīziju, ir vispārējas nozīmes pakalpojumi, bet tiem nav sabiedrisko pakalpojumu statusa (91). Šāda pat definīcija atrodama pašlaik spēkā esošajā Likumā par telesakariem (92). Pārraides pakalpojumus televīzijas apraides vajadzībām, t. i., signālu pārraidi pa telesakaru tīkliem, uzskata par telesakaru pakalpojumiem, un tāpēc tie ir vispārējas nozīmes pakalpojumi, bet ne sabiedriski pakalpojumi (93).

(180)

Turklāt Likuma par telesakariem noteikumi atbilst tehnoloģiju neitralitātes principam. Telesakari ir definēti kā signālu pārraide pa jebkādu telesakaru tīklu, bez konkrētas atsauces uz zemes tīklu (94). Turklāt šā likuma 3. pantā paredzēts, ka viens no tā mērķiem ir, ciktāl iespējams, veicināt regulējuma tehnoloģisko neitralitāti.

(181)

Pat tad, ja sabiedriskās apraides pakalpojums tiek uzskatīts par sabiedrisku pakalpojumu, šo definīciju nevar piemērot konkrētas atbalsta platformas ekspluatācijai. Turklāt, ja pastāv vairākas pārraides platformas, vienu konkrētu platformu nedrīkst uzskatīt par “būtisku” apraides signālu pārraidei. Tāpēc, ja Spānijas tiesību aktos konkrētas platformas izmantošana apraides signālu pārraidei būtu atzīta par sabiedrisku pakalpojumu, tā būtu acīmredzama kļūda.

(182)

Tiek secināts, ka saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem zemes tīklu ekspluatācijai nav sabiedriska pakalpojuma statusa. Turklāt Spānijas iestādes nav skaidri definējušas, ka zemes platformas ekspluatācija ir sabiedriskais pakalpojums, un tāpēc tās nav uzticējušas šāda publiska pakalpojuma sniegšanu konkrētam platformas operatoram.

(183)

Turklāt Spānijas iestādes nav sniegušas nekādus pierādījumus attiecībā uz tiesību aktu, ar kuru pakalpojuma sniegšana uzticēta diviem atbalsta saņēmējiem – Abertis un TelecomCLM.

(184)

Tāpēc šajā gadījumā nevar izmantot 106. panta 2. punktā paredzēto izņēmumu, ko piemēro valsts izmaksātai kompensācijai par sabiedriska pakalpojuma sniegšanas izmaksām.

(185)

Abertis norāda, ka zemes apraides tīkla ieviešanu II zonā gandrīz pilnīgi finansēja Spānijas autonomās kopienas, izmantojot publiskos līdzekļus un pamatojoties uz tiesību aktiem, kas pieņemti 1982. gadā, t. i., pirms Spānija 1986. gadā pievienojās Eiropas Ekonomikas kopienai. Tāpēc Abertis uzskata, ka shēmu varētu uzskatīt par daļu no pastāvīga publiskā finansējuma vietējo zemes tīklu ekspluatācijai un tādējādi tā būtu jāatzīst par esošu atbalstu.

(186)

Reģioni tiešām sāka finansēt zemes tīkla paplašināšanu jau 20. gadsimta astoņdesmito gadu sākumā, taču tolaik tirgū nedarbojās privātas televīzijas raidorganizācijas. Tāpēc paplašināto infrastruktūru izmantoja tikai publiskās televīzijas raidorganizācijas vajadzībām. Publiskās televīzijas raidorganizācijai bija pienākums nodrošināt signāla pārraidi iedzīvotāju vairākumam. Turklāt tolaik zemes televīzija bija vienīgā televīzijas signāla pārraides platforma Spānijā. Tādējādi, paplašinot vienīgo pieejamo tīklu, netika izkropļota konkurence ar citām platformām.

(187)

Kopš tā laika tiesību akti ir mainījušies un tehnoloģija attīstījusies – ir izveidotas jaunas apraides platformas, un tirgū darbojas jauni dalībnieki, jo īpaši privātās televīzijas raidorganizācijas. Tā kā ir ievērojami mainījušies publiskā finansējuma saņēmēji un arī tā vispārējie apstākļi, izmeklējamo pasākumu nevar uzskatīt par vienīgi formālām un administratīvām pārmaiņām. Tās drīzāk ir pārmaiņas, kas ietekmē sākotnējās shēmas faktisko būtību un tāpēc ir uzskatāmas par jaunu atbalsta shēmu (95). Jebkurā gadījumā pāreja no analogās televīzijas uz ciparu televīziju ir iespējama tikai neseno tehnoloģisko sasniegumu dēļ, un tāpēc tā ir jauns notikums. Tāpēc Spānijas iestādēm par šo jauno atbalstu būtu bijis jāpaziņo.

(188)

Tiek uzskatīts, ka finansējums, ko Spānija, Kastīlijas-Lamančas reģionālā valdība un pašvaldību iestādes piešķīra zemes tīkla operatoriem, lai tie modernizētu un pielāgotu ciparu formātam savus tīklus un tādējādi varētu pārraidīt bezmaksas televīzijas kanālus II zonā, ir atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē. Atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu. Turklāt par atbalstu nepaziņoja Komisijai, kā paredzēts Līguma 108. panta 3. punktā, un to nelikumīgi īstenoja, nesaņemot Komisijas atļauju. Tāpēc tas no zemes tīkla operatoriem jāatgūst.

(189)

Turklāt Komisija uzskata, ka saderīgs nav arī pastāvīgais atbalsts ciparu formātam pielāgotā tīkla ekspluatācijai un uzturēšanai, ko piešķīra, nerīkojot konkursus, vai arī konkursos, kuros neievēroja tehnoloģiju neitralitātes principu. Par šo atbalstu arī nepaziņoja Komisijai, kā paredzēts Līguma 108. panta 3. punktā, un to nelikumīgi īstenoja, nesaņemot Komisijas atļauju. Tāpēc tas jāatgūst no operatoriem.

(190)

Par jebkādu turpmāku valsts atbalstu uzturēšanai un ekspluatācijai ir jāpaziņo, un tam jāatbilst tehnoloģiju neitralitātes principam.

(191)

Saskaņā ar Līgumu un iedibināto Tiesas judikatūru, ja konstatēta atbalsta nesaderība ar iekšējo tirgu, Komisijai ir tiesības pieprasīt attiecīgajai dalībvalstij atcelt šo atbalstu vai to pārveidot (96). Tiesa arī ir pastāvīgi lēmusi, ka dalībvalsts pienākums atcelt atbalstu, ko Komisija uzskata par nesaderīgu ar iekšējo tirgu, ir paredzēts, lai atjaunotu iepriekšējo stāvokli (97). Šādā kontekstā Tiesa ir lēmusi, ka šis mērķis ir sasniegts, ja saņēmējs ir atmaksājis summas, kas piešķirtas kā nelikumīgs atbalsts, tādējādi zaudējot priekšrocību, kas tam bija tirgū attiecībā pret konkurentiem, un ir atjaunots stāvoklis, kāds bija pirms atbalsta piešķiršanas (98).

(192)

Saskaņā ar šo judikatūru Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (99) 14. pantā noteikts, ka “kad nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja”.

(193)

Tā kā tas finansējums zemes platformas modernizēšanai un pielāgošanai ciparu formātam un turpmākai uzturēšanai un ekspluatācijai, kurš Spānijā piešķirts periodā 2008.–2009. gads, ir nelikumīgs un nesaderīgs atbalsts, Spānijai būtu jāpieprasa atgūt nesaderīgo atbalstu, lai atjaunotu tirgus stāvokli, kas bija pirms atbalsta piešķiršanas.

(194)

TelecomCLM un Abertis ir tiešie atbalsta saņēmēji. Visas turpmākajos apsvērumos minētās summas ir balstītas uz Komisijas sniegto informāciju. Kā norādīts 42. apsvērumā, TelecomCLM un Abertis saņēma attiecīgi EUR 13,2 miljonus un EUR 250 000 savu pārraides centru modernizēšanai. Turklāt, nerīkojot atklātu konkursu, TelecomCLM tika izvēlēts, lai pašvaldību iestādēm būvētu jaunus pārraides centrus un sešus centrus, kas ir nonākuši tā īpašumā (EUR 2,26 miljoni).

(195)

Ja pašvaldību iestādes ir saglabājušas savā īpašumā DTT aprīkojumu, tās šo aprīkojumu ir iegādājušās no TelecomCLM vai Abertis. Tā kā šie uzņēmumi tika izvēlēti tieši (t. i., nerīkojot atklātu konkursu), lai tie piegādātu ciparu aprīkojumu un/vai sniegtu ekspluatācijas un uzturēšanas pakalpojumus, tie arī šajā gadījumā ir tiešie atbalsta saņēmēji. Faktiski publiskais finansējums aptuveni EUR 32,6 miljonu apmērā tika sniegts šiem diviem uzņēmumiem, nerīkojot atklātu konkursu (100).

(196)

Nelikumīgais un nesaderīgais atbalsts ir jāatgūst no TelecomCLM un Abertis.

(197)

Pastāvīgs atbalsts ir sniegts DTT tīklu uzturēšanai un ekspluatācijai. Šo tīklu operatori ir šāda uzturēšanas un ekspluatācijas atbalsta saņēmēji. TelecomCLM un Abertis saņēma EUR 6,5 miljonus par periodu 2009.–2011. gads. Tāpēc atbalsts un jebkurš turpmāks atbalsts, kas izmaksāts pēc tam, jāatgūst no šiem tīkla operatoriem.

(198)

Gadījumos, kad atsevišķi atbalsta saņēmēji saņēma finansējumu, kas nepārsniedza Komisijas Regulā (EK) Nr. 1998/2006 (101) noteiktās robežvērtības, šis finansējums nav uzskatāms par valsts atbalstu, ja tas atbilst visiem šīs regulas nosacījumiem, un tas nav jāatmaksā.

(199)

Atgūšana jāīsteno no datuma, kurā stājās spēkā atbalsta saņēmējiem piešķirtā priekšrocība, t. i., kurā atbalsts bija pieejams saņēmējiem, un, kamēr nav atgūta visa atbalsta summa, jāpiemēro procenti.

(200)

Komisija secina, ka Spānijas Karaliste nelikumīgi īstenoja atbalstu zemes televīzijas platformas operatoriem nolūkā paplašināt zemes ciparu televīzijas pārklājumu attālās un mazāk urbanizētās Kastīlijas-Lamančas teritorijās, pārkāpjot Līguma 108. panta 3. punktu. Atbalsts, tostarp (pastāvīgais) atbalsts ekspluatācijai un uzturēšanai, jāatgūst no tiem platformas operatoriem, kuri ir tiešie atbalsta saņēmēji. Tas attiecas arī uz pašvaldību iestādēm, ja tās darbojas kā platformas operatori,

a)

par katru 1. pantā minēto atbalsta saņēmēju – kopējo saņemtā atbalsta summu;

b)

no katra atbalsta saņēmēja atgūstamo kopsummu (pamatsumma un procenti);

c)

šā lēmuma izpildes nolūkā veikto un plānoto pasākumu sīku aprakstu;

d)

dokumentus, kas apliecina, ka atbalsta saņēmējiem ir pieprasīts atmaksāt atbalstu.