This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32016D0449
Commission Decision (EU) 2016/449 of 28 July 2015 on State aid SA.38544 2014/C (ex 2014/N) which France is planning to implement in favour of Kem One (notified under document C(2015) 5169) (Text with EEA relevance)
Komisijas Lēmums (ES) 2016/449 (2015. gada 28. jūlijs) par valsts atbalstu SA.38544 2014/C (ex 2014/N), ko Francija plāno sniegt Kem One (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 5169) (Dokuments attiecas uz EEZ)
Komisijas Lēmums (ES) 2016/449 (2015. gada 28. jūlijs) par valsts atbalstu SA.38544 2014/C (ex 2014/N), ko Francija plāno sniegt Kem One (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 5169) (Dokuments attiecas uz EEZ)
OV L 86, 1.4.2016, pp. 1–41
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force
|
1.4.2016 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 86/1 |
KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2016/449
(2015. gada 28. jūlijs)
par valsts atbalstu SA.38544 2014/C (ex 2014/N), ko Francija plāno sniegt Kem One
(izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 5169)
(Autentisks ir tikai teksts franču valodā)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,
pēc uzaicinājuma ieinteresētajām personām iesniegt piezīmes saskaņā ar iepriekš minētajiem pantiem (1) un ņemot vērā šīs piezīmes,
tā kā:
1. PROCEDŪRA
|
(1) |
Pēc iepriekšējas sazināšanās Francija 2014. gada 30. jūlijā paziņoja Komisijai par trim finanšu atbalsta pasākumiem (FDES aizdevumu, subsīdijām un atmaksājamiem avansiem, kā arī iespējamu nodokļu un sociālo iemaksu parādu norakstīšanu), kas iekļauti pārstrukturēšanas plānā sabiedrības Kem One SAS (turpmāk – “Kem One” vai “uzņēmums”) darbības turpināšanai. |
|
(2) |
2014. gada 1. oktobra vēstulē Komisija informēja Franciju, ka tā ir nolēmusi sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 108. panta 2. punktā minēto procedūru attiecībā uz šiem pasākumiem (turpmāk – “lēmums par procedūras sākšanu”). Francija iesniedza savas piezīmes 2014. gada 3. novembra vēstulē. |
|
(3) |
Komisijas lēmums sākt procedūru publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par attiecīgajiem pasākumiem. |
|
(4) |
Komisija saņēma sešu ieinteresēto personu iesniegtas piezīmes. Tā šīs piezīmes nosūtīja Francijai, dodot tai iespēju piezīmes komentēt, un 2015. gada 25. februāra vēstulē saņēma Francijas komentārus. |
|
(5) |
2015. gada 20. martā Francija nosūtīja papildu informāciju savu piezīmju pamatošanai. Tajā pašā dienā Komisija lūdza papildu informāciju, ko Francija nosūtīja 2015. gada 8. maijā. Komisija 2015. gada 23. jūnijā lūdza papildu informāciju, ko Francija nosūtīja 2015. gada 2. jūlijā. |
|
(6) |
Turklāt Komisija un Francijas iestādes rīkojušas vairākas telekonferences un sanāksmes. |
2. KONTEKSTA ELEMENTI
2.1. SAŅĒMĒJS: KEM ONE
|
(7) |
Kem One bija filiāle, kas 100 % apmērā piederēja Kem One Holding, kas bija izveidots 2012. gadā, lai Šveicē dibinātai finanšu grupai Klesch ļautu veidot filiāles un pārņemt Arkema darbību ar vinila izstrādājumiem. 2012. gadā Kem One un tās filiāles (Kem One Italia un Kem One Hernani) radīja kopējo apgrozījumu EUR […] (*1) miljonu apmērā, no kuriem EUR […] miljonus Francijā, kas ir tās galvenā ražošanas un pārdošanas vieta. Tās nodarbina 1 315 algotus darbiniekus Francijā un aptuveni 80 algotus darbiniekus Spānijā un Itālijā. 1. diagramma Kem One grupas struktūra pirms atveseļošanas Alphacan D.o.o. (Croatia) Périmètre de l’entreprise bénéficiaire des mesures KEM ONE International Alphacan BV (Netherlands) Alphacan Omniplast Gmbh Alphacan Spa (Italy) Alphacan SA (France) Akishima Chemicals Industries Co Ltd (Japan) Resinoplast Vietnam Ltd (Vietnam) Changshu Resichina Engineering Polymers Co Ltd (China) 1 Resitech Germany Gmbh Resinoplast North America SRL (Mexico) Resilia Srl (Italy) Plasgom (Spain) Resinoplast (France) KEM ONE Hernani KEM ONE Italia KEM ONE Trésorerie KEM ONE Innovative Vinyls KEM ONE SAS KEM ONE Holding Avots: paziņošana. |
|
(8) |
Kem One veic vairākas darbības, kas pieder vienai, vertikāli integrētai nozarei, sākot ar sāls ražošanu līdz polivinilhlorīda (PVC) pārstrādei. Tādējādi Kem One apvieno augšupejošas darbības, kas ietvertas tādu hloroķīmisku un PVC produktu ražošanā un laišanā tirgū, kas paredzēti daudzām tautsaimniecības nozarēm: transportlīdzekļiem, būvniecībai, lauksaimniecības nozarei un veselības nozarei. 2. diagramma Kem One aktivitātes PVC ražošanas ķēdē Naftas vai NLG NaCl krekings Sentobēna (Saint-Aubain) (Francija) · […] kt E-PVC Balāna (Balan) (Francija) · […] kt S-PVC Lavēra (Lavéra) (Francija) · […] kt hlora · […] kt VCM · […] kt sodas Fosirmēra (Fos-sur-Mer) (Francija) · […] kt hlora · […] kt VCM · […] kt sodas Senfona (Saint-Fons) (Francija) · […] kt M-PVC · […] kt PVC-C Ernani (Hernani) (Spānija) · […] kt E-PVC Bēra (Berre) (Francija) · […] kt S-PVC PVC-C M-PVC E-PVC S-PVC Polivinilhlorīds (PVC) polimerizācija vinilhlorīda monomērs (VCM) Krekings Etilēna dihlorīds (EDC) Hlorēšana Kaustiskā soda Hlors Etilēns Elektrolīze NaCl Kem One (Jaudas prognozes, izteiktas kt/gadā) PVC ražošanas ķēde Avots: Komisija, pamatojoties uz Francijas sniegto informāciju un ieinteresēto personu piezīmēm. |
|
(9) |
Kem One darbību galvenais mērķis ir saražot ([…] % no apgrozījuma) un laist tirgū PVC. Kem One ražo trīs veidu PVC: i) PVC vispārējai izmantošanai (M-PVC un S-PVC), kas veido […] % no PVC ražošanas apjoma; ii) PVC emulsiju (E-PVC), kas veido […] % no PVC ražošanas apjoma, bet […] % no kopējās ar PVC darbībām saistītās peļņas; un iii) hlorēto PVC (PVC-C), kas veido […] % no PVC ražošanas apjoma. No Komisijas (3) lēmumu pieņemšanas prakses izriet, ka PVC tirgus ietver divus atšķirīgus tirgus segmentus: S-PVC un E-PVC tirgu. S-PVC segmenta ietvaros jāveic papildu apakšsegmentācija atkarībā no S-PVC veida: patēriņa S-PVC, augstas izturības S-PVC un lādēti polimēri. Tāpat arī attiecībā uz E-PVC segmentu (PVC pasta un speciālais E-PVC). |
|
(10) |
Turklāt Komisija uzskatīja, ka šiem tirgiem, visticamāk, ir Eiropas dimensija (Eiropas Ekonomikas zona (EEZ) ietvaros) un ka S-PVC segmentā ir iespējams ievērot šaurāku ģeogrāfisko zonu, kura atbilst Rietumeiropai, pat Ziemeļrietumu Eiropai (kopumā – Apvienotajai Karalistei, Beļģijai, Dānijai, Francijai, Īrijai, Luksemburgai, Nīderlandei, Norvēģijai, Vācijai un Zviedrijai). |
|
(11) |
Pašlaik Kem One galvenokārt darbojas patēriņa S-PVC tirgū. Kem One savas un savu konkurentu tirgus daļas vērtē šādi: 1. tabula Patēriņa S-PVC tirgus daļas Ziemeļrietumu Eiropā (2012.–2014. gadā)
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(12) |
Attiecībā uz E-PVC Francija vērtē, ka Ineos un Solvay kopuzņēmumam pieder tāda tirgus daļas, kas atbilst aptuveni [20–30] % jaudas, savukārt Vinnolit tirgus daļa ir aptuveni [30–40] % no jaudas, Vestolit daļa ir [10–20] %, bet Kem One daļa – [10–20] %. Tādējādi trīs nozīmīgākie konkurenti (Vinnolit, Ineos un Solvay kopuzņēmums un Vestolit) kopā veido gandrīz [80–90] % no E-PVC ražošanas un pārdošanas jaudas Rietumeiropā. |
|
(13) |
Neskaitot PVC, Kem One ražo un tirgo arī sodu, hlormetānus un hloru, kas tiek izmantots PVC ražošanai (4). |
2.2. KEM ONE SASTAPTĀS GRŪTĪBAS
|
(14) |
Sastaptās grūtības izriet gan no strukturālajiem trūkumiem, gan no globālās krīzes, kas radījusi nozīmīgus finanšu zaudējumus laika posmā no 2012. gada otrā pusgada līdz 2013. gada sākumam. |
2.2.1. Kem One strukturālie trūkumi
2.2.1.1. Etilēna ķēdes vertikālā dezintegrācija
|
(15) |
Francijas iestādes uzskata, ka PVC nozares dalībnieku konkurētspēja pamatojama ar dažādiem faktoriem, tostarp enerģijas un izejvielu piekļuves cenu, vienību integrāciju un izmēru visā vinila ķēdē, to ģeogrāfisko novietojumu un ar to saistīto loģistiku, tehnoloģijām vienībās un atsevišķu dalībnieku iespēju divreiz reģenerēt hloru. |
|
(16) |
Pašreizējās Kem One darbības attīstījušās Arkema vinila izstrādājumu ražotnē, kas 2006. gadā kļuva par neatkarīgu grupu. Šīs darbības 2012. gadā tika nodotas Klesch grupai. Pašreizējā Kem One struktūra radusies pēc vairākiem uzņēmuma sadalīšanas gadījumiem dažādu iepriekš pastāvošu Francijas ķīmijas nozares aktivitāšu pārtraukšanas rezultātā, kas radīja Kem One nelabvēlīgu etilēna ķēdes vertikālo dezintegrāciju, jo palielinājās to izmaksu svars, ko veido etilēna iepirkšana PVC ražošanas vajadzībām. Tādējādi Kem One negūst priekšrocību no integrētas piekļuves etilēnam, jo ir pārrauta saikne ar Total tvaika krekinga iekārtu, kas ir tā etilēna piegādes avots. Galvenie Kem One konkurenti gūst peļņu no daļējas integrācijas, pateicoties integrētai etilēna ražošanai daļējai vajadzību apmierināšanai (Ineos tvaika krekinga iekārta Norvēģijā un Solvay iekārta Francijā) vai pateicoties ilgtermiņa līgumiem, kas ir līdzvērtīgi integrācijas formai (SHIN-ETSU gadījums Nīderlandē ar piekļuvi Shell tvaika krekinga iekārtai). |
2.2.1.2. Galvenā ražošanas iekārta (elektrolīze) ir novecojoša un nodrošina pārāk zemu veiktspēju
|
(17) |
No četrām elektrolīzes vienībām tikai vienu varētu uzskatīt par tehnoloģiski modernu, bet trīs patērē ievērojamu enerģijas daudzumu (diafragmas metodes elektrolīzes iekārtas Fosirmērā un Lavērā un dzīvsudraba elektrolīzes iekārta Lavērā). Galvenie Kem One konkurenti laika posmā no 2003. līdz 2013. gadam ir uzsākuši pāreju no dzīvsudraba un diafragmas metožu elektrolīzes iekārtām uz membrānas kameras elektrolīzes iekārtām. |
|
(18) |
Tādējādi Kem One ir tikai […] % no modernākās jaudas (membrānas kameras elektrolīze), lai gan šī tehnoloģija rada gandrīz […] % no pastāvošās jaudas. |
2.2.1.3. Paaugstinātas ražošanas izmaksas
|
(19) |
Pirms Arkema vinila darbību nodošanas Klesch netika veikta filiāļu izveidošana un iekšēja pārstrukturēšana, kas būtu optimizējis struktūras izmaksas. Šīs izmaksas 2013. gadā veidoja EUR […] miljonus. |
|
(20) |
Turklāt starp Arkema un Kem One bija jāparaksta daudzi servisa un pakalpojumu līgumi, kas radīja konkurētspējas iztrūkumu. |
2.2.1.4. Tirdzniecības politika ir pārāk orientēta uz Eiropas dienvidiem
|
(21) |
Ģeogrāfiskais Kem One novietojums, tā galvenajām ražošanas vienībām atrodoties tiešā piekļuvē Vidusjūrai, veicinājis tādu pārdošanas politiku (gan PVC, gan sodai), kas lielākoties virzīta uz Dienvideiropas valstīm, kuru tirgu tieši skāra 2008.–2009. gada krīze un kuros produktus var importēt par zemu cenu (jo īpaši sodu), salīdzinot ar cenām, kādas ir Ziemeļrietumu Eiropas zonas tirgos. Šis tirdzniecības politikas virziens veicinājis Kem One peļņas samazināšanos. |
2.2.2. Kem One finanšu grūtības
|
(22) |
Sliktie ekonomiskie apstākļi 2012. gada otrajā pusē un 2013. gada sākumā ātri vien radīja Kem One ievērojamus finanšu zaudējumus. |
|
(23) |
Negatīvo krīzes ietekmi pastiprināja vairāki notikumi, kuri veidoja ievērojamu pārdošanas kritumu un ietekmēja uzņēmuma peļņu: Fosirmēras ražotnes slēgšana uz pieciem gadiem 2012. gadā bija ilgāka, nekā plānots, Total piegādātajam etilēnam bija kvalitātes problēmas, Lavērā esošajā Total tvaika krekinga iekārtā 2012. gada decembra beigās notika nozīmīgs incidents, kas līdz 2013. gada martam izraisīja tā pilnīgu slēgšanu, bet vēlāk tika atjaunots uz pusi no jaudas. |
2.2.3. Maksājumu pārtraukšana un tiesas uzraudzītas administrēšanas procedūras sākšana
|
(24) |
Kem One sastaptās grūtības noveda pie situācijas, ka tā 2013. gada janvārī Lionas komerctiesā iesniedza prasību par samierināšanas procedūras sākšanu. Tā kā netika panākta vienošanās, minētā tiesa 2013. gada 27. martā konstatēja, ka Kem One pārtraucis maksājumus, un paziņoja par tiesas uzraudzītas administrēšanas procedūras sākšanu. |
|
(25) |
Ar 2013. gada 20. decembra spriedumu Lionas komerctiesa atbalstīja apvienoto Alain de Krassny un investīciju uzņēmuma OpenGate Capital (turpmāk – “OpenGate”) piedāvājumu un apstiprināja atveseļošanas plānu. Atveseļošanas plāns paredzēts uzņēmuma darbības turpināšanai. |
|
(26) |
Atveseļošanas plāna vajadzībām tika izveidots jauns uzņēmums K1 Group SAS (turpmāk – “K1”), kura mērķis ir iegūt un noturēt Kem One un Kem One Innovative Vinyls akcijas. K1 īpašnieks 50 % apmērā ir uzņēmums AK1, kuru pārvalda Alain de Krassny, un pārējie 50 % pieder uzņēmumam K1 International, kuru pārvalda OpenGate. |
2.3. VALSTS ATBALSTA PASĀKUMU APRAKSTS
|
(27) |
[…] (5):
|
2.3.1. FDES aizdevums (EUR 30 miljoni)
|
(28) |
Francijas iestādes FDES izmanto kā atbalsta instrumentu atsevišķu grūtībās nonākušu uzņēmējsabiedrību pārstrukturēšanai. FDES izmantošanas doktrīna pašlaik pamatojas uz 2004. gada 26. novembra apkārtrakstu, kas attiecas uz valsts rīcību grūtībās nonākušu uzņēmumu profilaksei un atveseļošanai (6). FDES iesaistās kā aizdevumu piešķīrējs tiem uzņēmumiem, kuru dzīvotspēja pēc pārstrukturēšanas perioda beigām tiek nodrošināta un kuru pazušana radītu ievērojamas sekas uz visu nozari vai reģionu. Visos gadījumos iesaistās valsts, nodrošinot līdzfinansējumu ar privāto sektoru. 2013. gada novembrī Ražošanas atjaunošanas ministrs ieviesa izņēmuma pasākumu, kura mērķis FDES ietvaros bija jo īpaši atbalstīt vidējos uzņēmumus (7), uz ko bieži tiek attiecinātas kolektīvās procedūras. |
|
(29) |
FDES aizdevums EUR 30 miljonu apmērā ir paredzēts kā garantija Kem One piegādātāju kredītu piešķiršanai un nolūkā piedalīties tā apgrozāmā kapitāla finansēšanā, kā arī īstermiņa likviditātes vajadzībām. |
|
(30) |
Aizdevums Kem One tiks piešķirts pēc aizdevuma līguma parakstīšanas, un tā piešķiršana būs atkarīga no tā, vai pircēji parakstīs kapitāla pieaugumu par vismaz EUR 10 miljoniem un to apmaksās skaidrā naudā. |
|
(31) |
Aizdevuma fiksētā gada procentu likme būs 3,5 %. Kem One atlīdzinās aizdevumu FDES septiņos ikgadējos pārskaitījumos. |
|
(32) |
Valsts iegūs Kem One nodrošināto pirmo ķīlu uz tās materiāliem un aprīkojumu. Materiālu un aprīkojuma neto uzskaites vērtība, kāda tā ierakstīta 2013. gada 31. decembrī slēgtos kontos, ir EUR 138,49 miljoni. Ņemot vērā to, ka revidents apstiprinājis ieguldījumus 2012. gada jūlijā un ka nepastāv ārkārtas apstākļi, kas varētu apšaubīt amortizācijas ilgumus, Francijas iestādes uzskata, ka neto uzskaites vērtība atspoguļo patieso šo aktīvu vērtību. |
2.3.2. Subsīdija (EUR 15 miljoni) un atmaksājamie avansi (EUR 80 miljoni)
|
(33) |
Šie finansēšanas pasākumi ir paredzēti, lai īstenotu SAM projektu par rūpniecības iekārtu (dzīvsudraba metodes elektrolīzes vienības Lavēras rūpnīcā) pārveidi nākotnes ieguldījumu programmas “atbalsts industrializācijas atjaunošanai” ietvaros. |
|
(34) |
Savā paziņojumā Francija piekrita, ka subsīdija veido valsts atbalstu. |
|
(35) |
Avansi tiks atgriezti septiņu gadu laikā. Tie ietver divu gadu labvēlības periodu un ir sadalīti divās daļās: i) EUR 65 miljoni ar fiksēto gada likmi 3,5 % un ii) EUR 15 miljoni ar fiksēto gada likmi 10 %. |
|
(36) |
Īstenojot šos finansēšanas pasākumus, tiks ieviesta uzraudzības komiteja, kas apvienos valsts, Kem One un pircēju pārstāvjus. Tā būs atbildīga par SAM projekta izmaksu apstiprināšanu, darba vietu un darbību saglabāšanas apstiprināšanu Lavēras ražotnē un Alain de Krassny saņemto “management fees” (pārvaldības komisijas maksu) atbilstības novērošanu. |
2.3.3. Iespējamā nodokļu un sociālo iemaksu parādu norakstīšana
|
(37) |
Savā paziņojumā Francija vērtē Kem One nodokļu un sociālo iemaksu parādus EUR 42 miljonu apmērā. |
|
(38) |
2014. gada 20. februārīKem One sazinājās ar Finanšu pakalpojumu vadības komisiju (turpmāk – “CCSF”), kas ir kompetentā iestāde nodokļu un sociālo parādu norakstīšanas jautājumos. |
|
(39) |
[…] Kem One Lionas komerctiesā iesniedza prasību par ievērojamām izmaiņām uzņēmuma atveseļošanas plānā saskaņā ar komerclikuma L626-26. pantu (8), prasot ievērojamu likumīgi norakstāmo valsts parādu norakstīšanu. Saskaņā ar Lionas komerctiesas lēmumu Kem One norakstīšanas prasība attiecas uz 90 % no minēto parādu norakstāmās daļas. Francijas iestādes saņēmušas summu EUR […] apmērā, kas atbilst […] % no nodokļu un sociālo iemaksu parādiem. Dienā, kad Komisija paziņoja par atbalsta pasākumiem, CCSF vēl nebija oficiāli izskatījusi parādu norakstīšanas prasību. |
2.4. KEM ONE PĀRSTRUKTURĒŠANAS PLĀNS
2.4.1. Paredzētie pasākumi
|
(40) |
Pārstrukturēšanas plāns pamatojas uz Kem One darbības turpināšanu, to no jauna apvienojot ar citām Kem One Innovative Vinyls SASU filiālēm, lai no jauna izveidotu augšup un lejupejošu aktivitāšu perimetru. |
|
(41) |
Pārstrukturēšanas plāns ietver trīs veida pasākumus: ražošanas, tirdzniecības un finanšu pasākumus. |
2.4.1.1. Ar ražošanu saistītie pasākumi: ražošanas iekārtu, jo īpaši Lavēras elektrolīzes iekārtu, modernizācija
|
(42) |
Šajā projektā ir trīs galvenie mērķi:
|
|
(43) |
Kem One veiktais novērtējums attiecībā uz savas konkurētspējas aizkavējuma atgūšanu ir EUR [20–40] miljoni ražošanas izmaksu ik gadu. Pakalpojuma nodrošināšanu paredzēts sākt 2016. gadā. Kopējās SAM projekta izmaksas sasniedz EUR [150–250] miljonus. |
2.4.1.2. Ar tirdzniecību saistītie pasākumi: tirdzniecības politikas pārorientēšana uz produktiem ar pievienoto vērtību
|
(44) |
Kem One plāno izmantot savu ražošanas jaudu rentablākiem produktiem, jo īpaši PVC-C vai E-PVC un šķidrā hlora ražošanu, kas ļautu arī palielināt peļņu, saglabājot nemainīgu hlora jaudu. |
|
(45) |
Kem One plāno arī attīstīt pārdošanu Francijā un Ziemeļrietumu Eiropā sodai un patēriņa S-PVC. |
|
(46) |
Atveseļošanas plāns paredz peļņu EUR [10–30] miljonu apmērā līdz 2016. gada beigām jeb pieaugumu aptuveni [0–10] % apmērā no apgrozījuma bruto peļņas normas likmes. |
2.4.1.3. Ar finansēm saistītie pasākumi: struktūras izdevumu samazināšana
|
(47) |
Plāns paredz [90–110] darba vietu samazināšanu. [1–15] algotajiem strādniekiem tiks paziņots par būtiskām izmaiņām viņu darba līgumā saistībā ar Ēksanprovansas ražotnes slēgšanu. Veicot pārkvalificēšanu, [80–100] darba vietas tika reģistrētas pašā Kem One un tā grupā. Šis sociālais plāns atbilst ietaupījumiem EUR [0–10] miljonu apmērā no algu izmaksām. |
|
(48) |
Plāns paredz arī struktūras izdevumu ietaupījumus EUR [10–20] miljonu apjomā saistībā ar apdrošināšanas izmaksu samazināšanu, uzņēmuma Ēksanprovansas biroja slēgšanu un datoru sistēmu projektu atlikšanu. |
|
(49) |
Visbeidzot, plānā paredzēts ietaupīt EUR [15–25] miljonus, uzlabojot produktivitāti: samazinot fiksētās un mainīgās izmaksas, uzlabojot ienesīgumu. Šie pasākumi ir neatkarīgi no SAM projekta, un ir mērķis tos realizēt 2014. un 2015. gadā. |
2.4.2. Pārstrukturēšanas un pārstrukturēšanas plāna finansēšanas izmaksu novērtējums
|
(50) |
Pārstrukturēšanas izmaksas sasniedz EUR 222 miljonus: Lavēras elektrolīzes iekārtu nomaiņas projekts (EUR [150–210] miljoni) un divu urbumu sistēma Vovēras sālsraktuvēs (EUR [15–30] miljoni). |
|
(51) |
Lai segtu pārstrukturēšanas izmaksas, plānā paredzēts šāds finansējums: 2. tabula Pārstrukturēšanas plānā paredzētie finansējuma avoti, kādi tie atspoguļoti paziņojumā
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(52) |
Pārstrukturēšanas finansēšana tiek papildināta ar parādu norakstīšanu no privāto kreditoru puses EUR 158,8 miljonu apmērā un no valsts kreditoru puses EUR […] apmērā. |
|
(53) |
Visbeidzot, Kem One akciju pārdošanas K1 ietvaros Kem One Trésorerie pārskaitīja Kem One summu EUR [10–19] miljonu apmērā, kas atbilst tā sauktajai “SEVESO” garantijai, kas tika izveidota Kem One Holding grupai ar Kem One Trésorerie palīdzību Kem One ražotnēm Francijā laikā, kad tās nodeva Arkema, piemērojot vides kodeksa L515-8. pantu (10), kas attiecas uz klasificētām iekārtām vides aizsardzībai. Francijas iestādes precizēja, ka gadījumā, ja sākotnēji Klesch grupas izveidotās SEVESO garantijas summas atbrīvošanai un pārskaitīšanai Kem One ir tūlītējs pozitīvs efekts uz tās likviditāti, atbilstošā summa nav tikusi uzskaitīta kā privāts ieguldījums, jo tā pakāpeniski jānovirza minēto finanšu garantiju atjaunošanai. |
2.4.3. Kem One uzņēmējdarbības plāns
|
(54) |
Kem One uzņēmējdarbības plāns attiecas uz laika posmu no 2013. līdz 2017. gadam, un uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošana saskaņā ar Francijas iestādēm, pamatojoties uz reālistiskiem pieņēmumiem, paredzēta no 2017. gada. Vidēja termiņa scenārija gadījumā Kem One panāks apmierinošu likviditātes stāvokli no 2014. gada, bruto peļņas normu [25–35] % apmērā no apgrozījuma no 2017. gada un EBITDA līmeni [4–12] % apmērā, sākot no 2018. gada, kas būtu atbilstoši atsaucēm patēriņa preču ķīmijas nozarē. |
|
(55) |
Dzīvotspēja tiks uzlabota, īstenojot šādus piecus pasākumus: ievērojami privāti ieguldījumi tūlītējai likviditātes atjaunošanai; ieguldījumi elektrolīzes un urbumu operāciju drošuma veicināšanai uzņēmuma konkurētspējas uzlabošanas nolūkos; jaunu līgumu noslēgšana par piekļuvi izejvielām un ražošanas platformām; ar veiktspējas un produktivitātes plānu saistīta iekšējā pārstrukturēšana un Kem One pozicionēšanās tirdzniecības politikas pārskatīšana. |
|
(56) |
Francijas iestādes uzskata, ka pieņēmumi ir reālistiski: diskontētā peļņa jau ir ņemta vērā jaunajos līgumos; izņemot elektrolīzes vienības, CVM un S-PVC ražotņu izmērs ir tādā pašā līmenī, kā labākajās konkurējošās ražotnēs Rietumeiropā; visbeidzot, tirgus cenas prognozes neparedz pieprasījuma atjaunošanos vai līdzsvara uzlabošanos starp PVC pieprasījumu un piedāvājumu, ko tomēr paredz galvenie eksperti šajā profesijā. |
|
(57) |
Uzņēmējdarbības plānā ņemti vērā arī alternatīvi scenāriji. Pesimistiskajā scenārijā Francijas iestādes izsaka pieņēmumu, ka atkārtoti ražošanas incidenti samazinātu ražošanu un pārdošanu [8–14] % apmērā salīdzinājumā ar vidējā termiņa scenāriju, kā arī mainīgās izmaksas un piegādes līgumos identificēto peļņu. EBITDA paliek samazināta periodā no 2014. līdz 2016. gadam ([1–5] % no apgrozījuma). Likviditāte atgūst apmierinošu līmeni, sākot no 2014. gada beigām, bet tas neļauj Kem One samazināt savu parādu. Tomēr dzīvotspējas atjaunošana ilgtermiņā tiek nodrošināta pat šajā scenārijā, pateicoties elektrolīzes iekārtu pārveides projektam. |
|
(58) |
Optimistiskajā scenārijā izteikts pieņēmums, ka patēriņa preču PVC un sodas pārdošanas cena turpmākajos gados pakāpeniski pieaugs. Šajā scenārijā likviditāte atgūst apmierinošu līmeni, sākot no 2014. gada (+ EUR [40–60] miljoni). Plāns ļauj Kem One arī finansēt daļu savu ieguldījumu (EUR [300–500] miljonu apmērā laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam), samazināt parādu laika posmā no 2017. līdz 2020. gadam un sasniegt EBITDA līmeni [10–15] % apmērā, sākot no 2018. gada. |
3. LĒMUMĀ PAR PROCEDŪRAS SĀKŠANU IZTEIKTĀS ŠAUBAS
|
(59) |
Ar 2014. gada 1. oktobra lēmumu Komisija uzsāka oficiālu izmeklēšanas procedūru. Šajā lēmumā par procedūras sākšanu Komisija izteica šaubas gan par apskatīto pasākumu kvalificēšanu par valsts atbalstu, gan par to iespējamo saderību ar iekšējo tirgu, piemērojot valsts atbalstam piemērojamos noteikumus, kas attiecas uz grūtībās nonākušiem uzņēmumiem. |
3.1. VALSTS ATBALSTA KVALIFICĒŠANA
|
(60) |
Attiecībā uz trim pasākumiem, par kuriem iesniegts paziņojums, proti, i) FDES aizdevumu, ii) subsīdiju un atmaksājamiem avansiem un iii) parādu norakstīšanu, Komisija vēlējās noskaidrot, vai pastāv ekonomiska priekšrocība, bet pozitīvas atbildes gadījumā – tās summu. |
3.1.1. FDES aizdevums
3.1.1.1. Nodrošinājumu vērtība
|
(61) |
Komisija vispirms vēlējās noskaidrot FDES aizdevuma nosacījumus. Komisija piesardzīgi izteicās attiecībā uz nodrošinājumu vērtības novērtējumu. Sākotnēji Francijas iestādes nebija precizējušas, kādi materiāli un kādas iekārtas ir ieķīlātas. Komisija arī piezīmēja, ka viena no galvenajām Kem One problēmām ir tas, ka dažas ražošanas iekārtas ir novecojušas un ar pārāk zemu veiktspēju, pat nelietojamas, jo īpaši elektrolīzes iekārtas ar dzīvsudraba un diafragmas metodēm. Attiecīgi Komisija vēlējās noskaidrot patieso ieķīlātā aprīkojuma un materiālu vērtību un apšauba, ka neto uzskaites vērtība, kas izmantota nodrošinājumu novērtēšanai, ir visatbilstošākā, jo īpaši salīdzinājumā ar alternatīvu risinājumu, kura ietvaros ķīlu vērtība tiktu novērtēta atbilstoši neto ieņēmumiem, ko var radīt to izmantošana. |
3.1.1.2. Aizdevuma atlīdzības apjoms
|
(62) |
Attiecībā uz šīm šaubām aizdevuma atlīdzības aprēķināšanai šķiet nepietiekami Francijas atsauces likmi aizdevuma piešķiršanas brīdī (0,53 %) palielināt par 400 bāzes punktiem. |
|
(63) |
Komisija pauda šaubas arī par aizdevuma atlīdzības apstākļiem. Francijas iestādes, piemērojot Komisijas paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (turpmāk “2008. gada ziņojums par atsauces likmi”) (11), iegūtu atlīdzību 4,53 % apmērā, tomēr saglabājušas likmi 3,5 %. |
|
(64) |
Komisija turpretī uzskatīja, ka palielinājums attiecībā pret nodrošinājuma kvalitāti bija nepietiekams un ka likmei vajadzēja drīzāk atrasties robežās no 6,53 % līdz 10,53 % (12). |
|
(65) |
Komisija arī norādīja, ka, tā kā šajos pašos apstākļos Kem One aizdevumu nav piešķīrusi neviena privātā banka, uzņēmuma grūtību un pārstrukturēšanas kontekstā visu aizdevumu varētu uzskatīt par atbalsta summu. |
3.1.2. Subsīdija un atmaksājamie avansi
|
(66) |
Komisija uzskatīja, ka subsīdija ir ekonomiska priekšrocība, ko labuma guvējs neiegūtu tirgus apstākļos. Subsīdija patiešām ir finanšu instruments, kura kapitāls ir neatmaksājams un kas saņēmējam nerada maksājamus procentus. Tātad būtu izslēgts, ka privāts aizdevējs, kam ir finansēšanas izmaksas un kam jāgūst atlīdzība par savu kapitālu, piekristu finansēt uzņēmumu ar subsīdijām. |
|
(67) |
Attiecībā uz atmaksājamiem avansiem Komisija norādīja, ka saistībā ar to piešķiršanu pastāv zināmi nosacījumi, ko, visticamāk, nebūtu pieprasījis privāts aizdevējs. Jo īpaši runa ir par nosacījumu attiecībā uz Lavēras ražotnes darbības un darba vietu saglabāšanu vēl piecus gadus pēc projekta realizēšanas, izņemot gadījumu, ja pretējo attaisnotu Kem One ilgtspēja un būtu saņemta iepriekšēja valsts piekrišana. Turklāt, tā kā Francijas iestādes nevarēja pierādīt, ka privāti aizdevēji būtu gatavi aizdot tādu pašu summu tādos pašos apstākļos grūtībās nonākušam uzņēmumam, Komisija uzskatīja, ka kopējo atmaksājamo avansu summu varētu uzskatīt par atbalstu. |
3.1.3. Iespējamā sociālo iemaksu un nodokļu parādu norakstīšana
|
(68) |
Komisija vispirms norādīja, ka nodokļu norakstīšanas procents nebija vienlīdzīgs privātiem kreditoriem (70 %) un valsts kreditoriem ([…] %), lai gan nebija pārliecības, ka valstij būtu tādi paši apstākļi kā privātiem kreditoriem, kuriem ir sena sadarbība ar Kem One. |
|
(69) |
Cita starpā, tā kā runa ir par privātu kreditoru tirgus ekonomikā, parāda norakstīšana a priori veido atbalstu, jo sniedz uzņēmumam priekšrocību salīdzinājumā ar tā konkurentiem, samazinot izmaksas. Tas vēl vairāk apstiprinās gadījumos, kad uzņēmums ir nonācis grūtībās un kad pret to uzsākta kolektīva procedūra. Šajā gadījumā Komisija vēlējās noskaidrot šo nodokļu un sociālo iemaksu parādu norakstīšanas iemeslus, kas varētu būt veicinājuši pircēja piedāvājuma izvēlēšanos. Komisija neizslēdza iespēju, ka atbalsta summa ir vienāda ar norakstīšanai paredzētā parāda kopējo summu. |
3.2. SADERĪBAS NOVĒRTĒJUMS
|
(70) |
Attiecībā uz pasākumu saderību ar noteikumiem, kas piemērojami valsts atbalsta pasākumu jomā, Komisija uzskatīja, ka piemērojamo juridisko pamatu veido 2004. gada Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (turpmāk – “2004. gada pamatnostādnes”) (13). Šajā jautājumā Komisija ir izteikusi šaubas attiecībā uz: i) Kem One ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu; ii) konkurences izkropļošanas novēršanu un iii) atbalsta ierobežošanu līdz nepieciešamajam minimumam. |
3.2.1. Kem One ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošana
|
(71) |
Vispirms Komisija vēlējās noskaidrot precīzu pārstrukturēšanas plāna ilgumu, ko Francijas nebija precizējusi. |
|
(72) |
Pēc tam Komisija ievēroja, ka Francijas iestādes pārstrukturēšanas izmaksās iekļauj tikai izmaksas, kas saistītas ar ražošanas iekārtu modernizēšanu (Lavēras elektrolīzes iekārtas pārveides projektu (EUR [150–210] miljonu apmērā) un Vovēras sālsraktuvju divu urbumu sistēmu (EUR [15–30] miljonu apmērā). Komisija uzskatīja, ka Kem One iekšējā pārstrukturēšana noteikti rada papildu izmaksas, kas saistītas ar struktūras izmaksu samazināšanu un tirdzniecības politikas pārorientēšanu. |
|
(73) |
Turklāt Komisija arī vēlējās pārliecināties par atsevišķu elementu ticamību Francijas piedāvātajos ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanas scenārijos. Likviditātes atjaunošana šķita neskaidra gan standarta scenārijā, gan pesimistiskajā scenārijā. |
|
(74) |
Paziņojuma ietvaros trīs Francijas piedāvātie scenāriji iekļāva bankas aizdevuma saņemšanu EUR [60–70] miljonu apmērā 2016. gadā no privātām finanšu iestādēm. Tomēr šajā stadijā šķiet, ka Francijas iestādēm nav nekādu garantiju šā aizdevuma saņemšanai. Šī neskaidrība tātad vājināja šo trīs scenāriju reālistisko raksturu. |
3.2.2. Pasākumi konkurences traucējumu novēršanai
|
(75) |
Tā kā Francija nepiedāvāja nekādus kompensācijas pasākumus, Komisija atgādināja, ka kompensācijas pasākumi ir viens no pārstrukturēšanas atbalsta saderības kritērijiem. Tā attiecīgi aicināja Francijas iestādes piedāvāt kompensācijas pasākumus, kas varētu ņemt vērā visu argumentu kopumu. |
3.2.3. Līdz minimumam ierobežots atbalsts
|
(76) |
Komisija izteica šaubas par datiem, ko Francijas iestādes ņēmušas vērā, lai aprēķinātu Kem One pašu ieguldījuma summu, un arī par to, vai ievērots noteikums, saskaņā ar kuru liela uzņēmuma pašu ieguldījumam pārstrukturēšanas izmaksās jābūt 50 % no kopējām izmaksām. |
4. FRANCIJAS ATBILDE LĒMUMAM PAR PROCEDŪRAS SĀKŠANU
|
(77) |
Francija 2014. gada 3. novembra vēstulē iesniedza savas piezīmes lēmumam par procedūras sākšanu. |
4.1. PAR VALSTS ATBALSTA KVALIFICĒŠANU
4.1.1. FDES aizdevums
4.1.1.1. Nodrošinājumu vērtība
|
(78) |
Francija uzsver, ka ķīlā nodoto mantu uzskaites vērtība atbilst to tirgus vērtībai. Neto uzskaites vērtība tiešām pielīdzināma bruto uzskaites vērtībai, atņemot amortizāciju. Savukārt bruto vērtība atbilst mantu iegādes vērtībai vai to ieguldījuma vērtībai. Tātad, kad Kem One2012. gada 2. jūlijā daļēji ieguva Arkema aktīvus, šo ieguvumu neatkarīgi eksperti novērtēja EUR [110–120] miljonu apmērā. Cita starpā Francija atgādina, ka nesen PVC sektorā noslēgti divi darījumi, kas ietekmē tādus vidējos uzņēmumus kā Kem One, un tie noslēgti par summām, kas ir ievērojami augstākas par Kem One aktīvu uzskaites vērtību. Turklāt, ja Kem One darbībām tiktu palielināta vērtība, izmantojot diskontētas nākotnes naudas plūsmas metodi, to summa sasniegtu EUR [80–90] miljonus 2014. gadā, EUR [110–130] miljonus 2015. gadā un EUR [330–340] miljonus 2016. gadā. Visbeidzot, Francija atgādina, ka runa ir par pirmo nodrošinājumu, kas nodrošina to, lai valsts prasības tiktu apmierinātas pirms visiem citiem kreditoriem. |
|
(79) |
Francija tātad secina, ka jāuzskata, ka valsts rīcībā ir stipras un ļoti augstas garantijas attiecībā pret FDES aizdevuma summu. |
4.1.1.2. Atlīdzības apjoms
|
(80) |
Vispirms Francija novērtē, ka ar procentu likmes aprēķina metodoloģiju, kas pamatota uz tādu uzņēmumu parauga, kuriem notiek pārrunas par CDS (Credit Default Swap) četru gadu līgumiem un kuriem ir reitings CCC, kāda izskaidrota 92. punktā lēmumā par procedūras sākšanu un kuras rezultātā iegūta 20,95 % likme, pat nevar pietuvoties reālajām likmēm tirgū. Šīs aizņemšanās operācijas patiešām nav salīdzināmas ar Kem One aizņēmumu no FDES, ņemot vērā, ka nav iespējams identificēt nekādas garantijas vai nodrošinājumu līmeni, kas saistīts ar darbībām, kuras uzskatītas par atsauci, lai noteiktu likmi 20,95 % apmērā. |
|
(81) |
Cita starpā, ņemot vērā Kem One finanšu situāciju un nodrošinājumu līmeni, 2008. gada ziņojuma par atsauces likmēm piemērošanas rezultātā aprēķinātu likmi 4,53 % apmērā (atsauces likme Francijā ir 0,53 % + 400 bāzes punkti), nevis 6,53 %, kā to apstiprina Komisija lēmumā par procedūras sākšanu. |
|
(82) |
Jebkurā gadījumā likme, kas aprēķināta, pamatojoties uz 2008. gada ziņojumu par atsauces likmēm, kalpo tikai kā indikators. Šajā gadījumā Kem One maksātnespējas zemais risks, ņemot vērā pārstrukturēšanas plāna efektīvo īstenošanu, kas ļauj atjaunot uzņēmuma dzīvotspēju 2017. gadā un stabilo finanšu pārvaldi, un paaugstināts nodrošinājumu līmenis attaisnoja 3,5 % likmi, kas atbilstoša tirgum. |
|
(83) |
Visbeidzot, finansēšanas līgums ar [privāto uzņēmēju Nr. 2] paredz Euribor triju mēnešu finansēšanas likmi + […] % ar minimumu […] %. Lai gan nav runas par bankas likmi, finansējuma piešķiršanas apstākļi ir tādi, kas apstiprina apstākļu atbilstību FDES aizdevumu tirgum. |
4.1.1.3. Atbalsta apjoms
|
(84) |
Kā norādīts paziņojumā, Francija uzskata, ka atbalsta summai, ja atbalsts pastāv, jābūt vienādai ar starpību starp likmi, kas aprēķināta, pamatojoties uz 2008. gada ziņojumu par atsauces likmēm, un piemēroto likmi, attiecīgi starp 4,53 % un 3,5 %, nevis no kopējā aizdevuma. |
|
(85) |
Francija uzsver, ka iepriekš Komisija ir vairākkārt piemērojusi šo pieeju. |
4.1.2. Subsīdija un atmaksājamie avansi
|
(86) |
Kā jau iepriekš norādīts, Francija atzīst, ka subsīdija kopumā veido valsts atbalstu. |
|
(87) |
Attiecībā uz atmaksājumiem avansiem Francija uzskata, ka tie nevar tikt pilnībā uzskatīti par valsts atbalstu. Avansu atdošana patiešām ir droša, jo tā kļūst automātiska divus gadus pēc uzsākto modernizēšanas darbu beigām. Tādējādi avansus vajadzētu pielīdzināt aizdevumiem, attiecīgi – atbalsta summa būs vienāda ar subsīdiju summu jeb EUR 14,4 miljoniem. |
4.1.3. Iespējamā nodokļu un sociālo iemaksu parādu norakstīšana
|
(88) |
Pirmkārt, Francija norāda, ka pretēji tam, kas tika minēts paziņojumā, nodokļu un sociālo iemaksu parādu summa sasniedz EUR […], nevis EUR 42 miljonus. Šie EUR […] sadalās šādi: Parādi EUR […] miljonu apmērā veidojušies pirms tiesas uzraudzītas administrēšanas procedūras sākšanas, un EUR […] no parādiem veidojušies pēc minētās procedūras sākšanas. Kompetentās iestādes paredz piešķirt atlaidi […] % apmērā no norakstāmajiem parādiem, kas radušies pirms procedūras sākšanas (14), jeb summu EUR […] no kopējā valsts pasīva EUR […] apmērā (jeb […] % no kopējā valsts pasīva). |
|
(89) |
Otrkārt, Francija atgādina, ka lielākā daļa no parādiem privātajiem ieguldītājiem tikusi norakstīta vai nu 100 %, vai arī 70 % apmērā. |
|
(90) |
Turklāt Francija atteikusies no tādas Kem One nodokļu un sociālo iemaksu parādu daļas, kas pieļauj uzņēmuma atjaunošanas un atveseļošanas plāna pienācīgu izpildi. Patiešām, Kem One pazušanas gadījumā Francija varētu zaudēt papildu EUR […] miljonus (15), ja tā nepiešķirtu atlaidi, kuras kopējā summa nepārsniegs EUR […] miljonus. |
|
(91) |
Ņemot vērā šos elementus, Francija rīkojas kā saprātīgs kreditors. |
|
(92) |
Jebkurā gadījumā, ja pasākums būs jāuzskata par valsts atbalstu, atbalsta summa būtu vienlīdzīga starpībai starp to norakstīšanas līmeni, kam piekritusi Francija, un minimālo norakstīšanas līmeni, ko pieņēma privāto kreditoru kopums. |
4.2. PAR SADERĪBU
4.2.1. Par dzīvotspējas atjaunošanu
|
(93) |
Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja Franciju komentēt apgalvojumu, saskaņā ar kuru pārstrukturēšanas izmaksās tā iekļauj tikai tās izmaksas, kas saistītas ar ražošanas iekārtu modernizāciju, lai gan Kem One pārstrukturēšanai vajadzētu radīt arī papildu izmaksas, kas saistītas ar katru pārstrukturēšanas pasākumu (struktūras izmaksu samazināšana un tirdzniecības politikas pārorientēšana). Savās piezīmēs Francija uzsver, ka struktūras izmaksu samazināšana ir radījusi tikai trīspadsmit atlaišanas gadījumus, izraisot finanšu slogu EUR […] miljonu apmērā. Šīs izmaksas uzņēmējdarbības plānā un paziņošanas plānam pievienotajā likviditātes plānā nav atsevišķi identificētas, bet tomēr ir atskaitītas no sākuma kases stāvokļa. Turklāt citi iekšējie pasākumi, kas saistīti ar centrālo izmaksu samazināšanu, nav radījuši specifisku finanšu slogu. Tirdzniecības politikas pārorientēšana nav radījusi nekādas tiešas izmaksas. |
|
(94) |
Turklāt vairāki pozitīvi elementi apstiprina piedāvāto uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanas scenāriju reālistisko raksturu. Sākotnējā scenārijā likviditāte tiek palielināta par EUR [30–40] miljoniem 2017. gada beigās, jo vajadzīgi mazāki ieguldījumi un darbība atsākas ātrāk, nekā paredzēts, savukārt sagaidāmā peļņa no ekspluatācijas palielināta līdz EUR [35–45] miljoniem gadā EUR [25–35] miljonu vietā. Turklāt vairāku privātu uzņēmējsabiedrību, kā [privātais uzņēmējs Nr. 1], [privātais uzņēmējs Nr. 3], [privātais uzņēmējs Nr. 4] un [privātais uzņēmējs Nr. 5], iesaistīšanās, tiem piekrītot pilnībā norakstīt Kem One parādus, kā arī [privātais uzņēmējs Nr. 2], kurš piekritis palielināt faktūrkreditēšanas kapacitāti pret Kem One, parāda šo uzņēmumu ticību uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanai. |
|
(95) |
Bankas aizdevums EUR [60–70] miljonu apmērā paliek hipotētisks un dienā, kad Francija sniegusi savu atbildi, tas vēl nav ticis pieprasīts. Šajos apstākļos Francija uzskata, ka fakts, ka bankas aizdevumam nav garantijas, nevājina trīs uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanas scenārijus vairāk kā uzņēmuma pašu ieguldījuma summa. |
4.2.2. Par uzņēmuma pašu ieguldījumu
|
(96) |
Savās piezīmēs Francija neapstrīd lēmumu neiekļaut bankas aizdevumu EUR [60–70] miljonu apmērā Kem One pašu līdzekļos, jo runa ir par hipotētisku elementu, kam trūkst stingra pamatojuma no finansēšanas iestādes puses. |
|
(97) |
A contrario, [privāta uzņēmēja Nr. 3], [privāta uzņēmēja Nr. 1], [privāta uzņēmēja Nr. 4] un [privāta uzņēmēja Nr. 5] veikto parādu norakstīšanu vajadzētu uzskatīt par patiesu Kem One iegūto finanšu plūsmu, un tātad tā jāņem vērā pašu ieguldījumā. Šie uzņēmumi patiešām jau izsenis ir Kem One tirdzniecības partneri, kuru intereses ir atkarīgas no Kem One panākumiem. Tāpēc parādu norakstīšana EUR 180,5 miljonu apmērā atbilst saprātīgiem lēmumiem, ko pieņem rūpnieki, kas tieši ieinteresēti Kem One un tā pārņēmēju uzsāktā atveseļošanas plāna panākumos. Citi norakstītie parādi atbilst tai pašai loģikai un attiecināmi uz summām ar vēl mazāku nozīmi. |
|
(98) |
Tātad privātie ieguldījumi kopumā sasniedz EUR 282,5 miljonus, kas sadalīti šādi: 3. tabula Privāti ieguldījumu avoti, kas saskaņā ar Francijas pausto paredzēti pārstrukturēšanas plānā
|
||||||||||||||||||||||||
5. IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMES UN FRANCIJAS KOMENTĀRI
5.1. IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMES
5.1.1. Ineos piezīmes
5.1.1.1. Valsts atbalsta summa un Kem One pašu ieguldījums
|
(99) |
Saskaņā ar Ineos viedokli Francijas prasība ievērojami par zemu novērtē valsts atbalsta summu un neparedz pietiekamu Kem One un tā akcionāru ieguldījumu. |
|
(100) |
Valsts atbalsta summa. Vispirms attiecībā uz FDES aizdevumu Ineos noraida Francijas veikto analīzi, saskaņā ar kuru tikai starpība starp patieso šā aizdevuma likmi (3,5 %) un tā saucamo tirgus likmi 4,53 % (t. i., 1,03 procentpunkts) varētu tikt uzskatīta par atbalstu. Ja Francijas apgalvojumi būtu pareizi, Kem One vajadzētu spēt iegūt aizdevumu pie privāta kreditora ar tiem pašiem nosacījumiem, bet to uzņēmums nevienā gadījumā nav spējis izdarīt. Turklāt nodrošinājuma vērtība ir ievērojami novērtēta par augstu. Aktīvu uzskaites vērtība nevar tikt pielīdzināta tirgus vērtībai gadījumā, kad pastāv lielas ekonomiskas un finanšu grūtības, jo vairāk tāpēc, ka šiem nodrošinājumiem vērtība ir tikai tad, kad tie iekļauti ekspluatācijas ciklā, kurš pierādījis savu vājumu. Secinājumā Ineos norāda, ka viss FDES aizdevums būtu jāuzskata par atbalstu. |
|
(101) |
Attiecībā uz tiešām subsīdijām un atmaksājamiem avansiem Ineos novērtē, ka to kopums veido valsts atbalstu. Attiecībā uz atmaksājamiem avansiem neviens privāts kreditors neizvirzītu nosacījumu par darbības saglabāšanu Lavēras ražotnē. Jāpiebilst, ka likmes ir pārāk zemas salīdzinājumā ar tām likmēm, ko tādos pašos apstākļos noteiktu privāti kreditori. |
|
(102) |
Runājot par parādu samazināšanu, Ineos uzsver, ka, ja komerciālajiem kreditoriem ir attaisnota komerciāla interese panākt Kem One atveseļošanu, Francijas valstij savukārt ir tīra finanšu kreditora pozīcija. Tādējādi parāda samazinājumu, kam piekritusi Francijas valsts, nevar pielīdzināt samazinājumam, kam piekrituši privātie kreditori. |
|
(103) |
Ineos uzsver, ka Kem One gūst labumu no labvēlīgiem elektroenerģijas un etilēna piegādes līgumiem. Tomēr Ineos nešaubās par to, ka EDF lēmumus šajā lietā var piedēvēt Francijas valstij. Ineos prasa Komisijai izskatīt iemeslus, kas bijuši pamatā šo samazinājumu piešķiršanai. Minētie labvēlīgie tarifi uzlabo Kem One konkurētspējas pozīciju. |
|
(104) |
Kem One pašu ieguldījums. Ineos uzskata, ka Francija ir pārvērtējusi Kem One pašu ieguldījumu summu pārstrukturēšanas izmaksās. Francija šajā pašu ieguldījumā iekļauj trīs aizdevumus no privātiem avotiem: aizdevumu EUR 60 līdz 80 miljonu apmērā un divus citus aizdevumus EUR 35 līdz 45 miljonu un EUR 40 līdz 50 miljonu apmērā. Saskaņā ar Ineos nepastāv pierādījumi, ka privāts uzņēmums piekritīs tādam riskam, un hipotētiskais un maz ticamais šo aizdevumu raksturs norāda, ka tos nevajadzētu ņemt vērā, izvērtējot Kem One pašu ieguldījumu. |
|
(105) |
Pirmkārt, Ineos uzsver, ka viens no Kem One mātes uzņēmumiem OpenGate ir labā finansiālā stāvoklī un varētu piedalīties pārstrukturēšanas izmaksu segšanā. Ineos uzskata, ka Francijai ir jāparāda, ka Kem One grūtības ir pārāk nopietnas, lai tās risinātu Kem One akcionāri (jo īpaši OpenGate). Otrkārt, ja valsts atbalsts tiek uzskatīts par pieļaujamu Kem One gadījumā, akcionāriem, jo īpaši OpenGate, ievērojami jāpalielina savu ieguldījumu summa. |
5.1.1.2. Pārstrukturēšanas plāns
|
(106) |
Ineos novērtē, ka Francija nepiedāvā reālistisku pārstrukturēšanas plānu, ar kura palīdzību Kem One varētu atgūt ekonomisko dzīvotspēju pieņemamā laika posmā. |
|
(107) |
Pirmkārt, pašreizējais pārstrukturēšanas plāns pamatojas uz ievērojamiem ieguldījumiem un likviditātes nodrošināšanu, bet neparedz Kem One aktivitāšu racionalizēšanu. Otrkārt, pārstrukturēšanas plāns paredz, ka Kem One varēs ievērojami palielināt savu tirgus daļu un savu noietu tādu produktu tirgū, kas jau pakļauti ievērojamām jaudas pārpalikuma problēmām un spraigai konkurencei un par ko saņemtas vāja pieprasījuma prognozes. |
|
(108) |
Saskaņā ar Ineos viedokli pārstrukturēšanas plāns neparedz Kem One zaudējumus nesošo darbību racionalizēšanu. Kem One cieš no strukturāla jaudas pārpalikuma problēmas. 2012. gadā tā produktivitātes līmenis attiecībā pret kopējo jaudu S-PVC tirgū bija tikai 60–70 %, kas ir ievērojami zem vidējās izmantošanas rādītāja S-PVC ražotāju vidū Ziemeļrietumu Eiropas tirgū. |
|
(109) |
Pārstrukturēšanas plānā pieņemtajā hipotēzē Kem One vajadzētu ievērojami palielināt savu ražošanu un savu noietu Ziemeļrietumu Eiropas tirgū. Neatkarīgi no tā, ka Kem One tradicionāli ir koncentrējusies uz S-PVC noietu Dienvideiropā, šī perspektīva Ineos šķiet maz ticama. PVC tirgū Ziemeļrietumu Eiropā jau manāms pārpalikums, un prognozes PVC tirgum Ziemeļrietumu Eiropā paredz zemu pieprasījuma pieaugumu turpmāko piecu gadu laikā. Turklāt tas, ka Vestolit un Vinnolit pārpirkuši divi amerikāņu PVC ražotāji, kuriem būtu jānodrošina šiem tirgus dalībniekiem efektīvāka izmaksu struktūru, kas tos padarīts par efektīvākiem konkurentiem. Visbeidzot, Kem One ir slikta reputācija Ziemeļrietumu Eiropas tirgus klientu vidū. |
|
(110) |
Pārstrukturēšanas plāns paredz tirdzniecības politikas pārorientēšanos virzībā uz pelnītspējīgākiem produktiem, proti, E-PVC, PVC-C un šķidro hloru. Ir paredzēta arī kaustiskās sodas noieta palielināšanās Ziemeļrietumu Eiropas tirgū. Saskaņā ar Ineos šai stratēģijai ir vājas izredzes. |
|
(111) |
Pirmkārt, plāns paredz E-PVC ražošanas un noieta palielināšanos, lai izmantotu Kem One jaudas pārpalikumu un tāpēc, ka šis produkts ienes salīdzinoši lielāku peļņu. Tomēr E-PVC tirgū EEZ ir daudz konkurentu un tajā jau pastāv jaudas pārpalikums. Vidējā termiņā vai ilgtermiņā nav paredzams būtisks pieprasījuma pieaugums. Ineos arī uzsver, ka citi ticamāki un EEZ labāk novietoti E-PVC ražotāji ir paziņojuši par nesen veiktiem vai gaidāmiem ieguldījumiem savā ražošanas jaudā. |
|
(112) |
Attiecībā uz projektu palielināt PVC-C ražošanu, lai izmantotu šā produkta ienesību, Ineos uzstāj, ka tas ir nišas produkts, kura pieprasījums Eiropā ir ļoti vājš. Francijas šķidrā hlora tirgu, viņuprāt, raksturo samazināts apjoms un spēcīga konkurence. |
|
(113) |
Visbeidzot, attiecībā uz projektu palielināt kaustiskās sodas noietu Ziemeļrietumu Eiropas tirgū Ineos atgādina, ka kaustiskā soda ir neizbēgams hlora ražošanas apakšprodukts. Kaustiskās sodas ražošanas līmeni (tātad arī noieta apjomu) rada no hlora atvasinātu produktu (tādu kā PVC) pieprasījums. Kem One var cerēt palielināt kaustiskās sodas noieta apjomu tikai gadījumā, ja tas iepazīstina ar ticamu plānu, kā vispirms palielināt no hlora atvasinātu produktu noietu. |
5.1.1.3. Kompensācijas pasākumi
|
(114) |
Saskaņā ar Ineos Francija nepiedāvā piemērotus kompensācijas pasākumus. Ineos uzsver, ka 2004. gada pamatnostādnēs skaidri prasīts ieviest kompensācijas pasākumus. |
|
(115) |
Ineos atgādina, ka tikai puse no S-PVC ražošanas jaudas Ziemeļrietumu Eiropā tiek izmantota atpakaļpārdošanai šajā pašā tirgū. Nešķiet, ka šī nopietnā pārmērīgās jaudas problēma varētu pazust vidējā termiņā, ņemot vērā prognozes attiecībā uz ražošanas rūpniecību. Pārmērīgā jauda un zemais pieprasījums radījis Eiropas PVC ražotāju peļņas samazināšanos. Šajā kontekstā paredzētais atbalsts Kem One sniegtu ievērojamu priekšrocību. |
|
(116) |
Jo īpaši tas ļautu pārveidot dzīvsudraba metodes tehnoloģiju, kas palielina draudus, ka uzņēmuma konkurentiem vajadzēs slēgt zināmas savas jaudas daļas. Cita starpā, ja Kem One izdosies efektīvi paaugstināt savu noietu Ziemeļrietumu Eiropas tirgū, tas vēl vairāk palielinās konkurences spiedienu. |
|
(117) |
Ineos uzskata, ka ir absolūti nepieciešams pastāvīgi samazināt Kem One PVC ražošanas jaudu, ņemot vērā, ka strukturāla jaudas pārpalikuma problēma tirgū pastāvēs ilgtermiņā. |
|
(118) |
Visbeidzot, Ineos piebilst, ka attiecīgo tirgu kontekstā, kas cieš no strukturāla jaudas pārpalikuma problēmas, 2004. gada pamatnostādnes norāda, ka Komisijai principā vajadzētu piešķirt tikai tādu atbalstu, kura mērķis ir sociālās un vides pārstrukturēšanas izmaksu segšana. Pēc Ineos domām, atbalstu pārstrukturēšanai vajadzētu paredzēt tām vides un sociālajām izmaksām, kas saistītas ar Lavēras ražotnes slēgšanu, nevis tiekties uz tās pārveidošanu. |
|
(119) |
Ineos uzskata, ka Kem One gūst labumu no ļoti labas pozīcijas Ziemeļrietumu Eiropas S-PVC tirgū, kas uzskatāms par papildu iemeslu, lai tiktu efektīvi piemēroti svarīgie kompensācijas pasākumi. 2012. gadā Kem One bija trešais lielākais dalībnieks Ziemeļrietumu Eiropas S-PVC tirgū, nodrošinot 10–20 % no kopējās jaudas. |
|
(120) |
Turklāt Francija nevar apstiprināt, ka, no vienas puses, Kem One būtu vāja pozīcija S-PVC tirgū, bet, no otras puses, – tās ražošanas jaudas samazināšana novestu pie konkurētspējīgas struktūras pavājināšanās šajā pašā tirgū. |
|
(121) |
Patiešām, Ineos uzsver, ka šo kompensācijas pasākumu mērķis nav pilnībā izskaust uzņēmumu, bet gan samazināt tā jaudu. Turklāt Ineos uzskata, ka nav patiesi apgalvot, ka jaudas samazināšanas – pat tīras un vienkāršas Kem One pazušanas no tirgus – gadījumā tās klienti nespētu ieviest daudzu piegādātāju stratēģiju. Ineos atgādina, ka pastāv vai īslaicīgi pastāvēs pieci citi lielie piegādātāji, kā arī citi mazāki konkurenti. Ineos vēlreiz uzsver, ka Kem One tomēr šajā tirgū netiek uzskatīts par uzticamu. Visbeidzot, Ineos uzsver, ka minētajā tirgū pastāv konkurence. |
|
(122) |
Saskaņā ar Ineos kompensācijas pasākumi ir obligāts nosacījums arī citos tirgos, kurus visus raksturo jaudas pārpalikuma problēma un stabila Kem One pozīcija. Pirmkārt, runa ir par E-PVC tirgu, kurā Kem One 2012. gadā nodrošināja 10 līdz 20 % no kopējās jaudas. Hlormetāna tirgū minētā atbalsta ietekmē lejupejošās ražošanas izmaksu bāze būtu labvēlīgāka, nekā Kem One konkurentiem. Visbeidzot, runājot par kaustiskās sodas tirgu, Ineos atgādina, ka runa ir par neizbēgamu hlora ražošanas apakšproduktu. |
|
(123) |
Ineos uzskata, ka kompensācijas pasākumi ir iespējami un ka tie palīdzētu radīt dzīvotspējīgu ražošanas ķēdi. |
|
(124) |
Šajā jautājumā Ineos uzskata, ka Kem One vajadzētu pieņemt tādu pārstrukturēšanas plānu, kurā būtu paredzēts:
|
|
(125) |
Pēc Ineos domām, šāds Kem One jaudas samazinājums ļautu mazināt atbalsta radīto izkropļojumu tirgū, racionalizēt Kem One darbības uz konkurētspējīgāka pamata un konkretizēt atteikšanos no strukturāli zaudējumus nesošām darbībām (jo īpaši Lavēras ražotnē). Šis risinājums ļautu atrisināt Kem One jaudas pārpalikuma problēmu un atcelt Francijas valsts nepieciešamību veikt nopietnus ieguldījumus Lavēras ražotnes pārveidē. |
5.1.2. Anonīmā uzņēmuma Nr. 1 piezīmes
5.1.2.1. Valsts atbalsta pamatotība
|
(126) |
Anonīmais uzņēmums Nr. 1, pirmkārt, uzsver, ka PVC nozare piedzīvo krīzi un ka tā galvenie dalībnieki ir pakļauti spēcīgam ekonomiskam un finanšu spiedienam. Eiropas dalībniekiem tiesiskā regulējuma dēļ jāveic ievērojami ieguldījumi, jo no 2007. gada nozarei raksturīgs peļņas samazinājums, PVC pieprasījuma samazinājums Eiropā, cenu kritums, paaugstināta enerģijas cena, pārmērīgas jaudas problēmas un, visbeidzot, slikti būvniecības nozares apstākļi. |
|
(127) |
Šajā kontekstā ir svarīgi saglabāt taisnīgas konkurences apstākļus. Atbalsts Kem One tiek uzskatīts par potenciālu avotu ievērojamiem tirgus kropļojumiem. |
|
(128) |
Francija apgalvo, ka bez atbalsta pasākumiem uzņēmumam Kem One tirgu raksturotu ierobežota oligopola situācija. Anonīmais uzņēmums Nr. 1 nepiekrīt šim viedoklim. Tas atgādina, ka Komisija savā Ineos/Solvay/JV lēmumā nav secinājusi, ka tirgu raksturotu šāda situācija. Komisija tolaik atsaucās uz vienpadsmit uzņēmumiem, kas ražoja vai importēja S-PVC. |
|
(129) |
Cita starpā anonīmais uzņēmums Nr. 1 piebilst, ka atbalsta piešķiršana nozares trešajam dalībniekam tikai aizkavēs nepieciešamos tirgus pielāgojumus un uzlabojumus un saasinās citu tirgus dalībnieku finanšu grūtības. Saskaņā ar anonīmo uzņēmumu Nr. 1 ir pat iespējams secināt, ka saskaņā ar 2004. gada pamatnostādņu 8. punktu nekādu atbalstu nevar piešķirt tādā mērogā, lai tirgus ciestu no strukturāla jaudas pārpalikuma. |
|
(130) |
Anonīmais uzņēmums Nr. 1 arī izsaka šaubas par Kem One rentabilitātes atjaunošanas izredzēm. Tas norāda, ka Komisija jau Ineos/Solvay/JV lēmuma gadījumā konstatējusi Kem One nespēju atgūt ekonomisko dzīvotspēju pat pēc tam, kad to pārpirka Klesch. |
|
(131) |
Pārstrukturēšanas plāna pasākumiem, kādi tie paziņoti lēmumā par procedūras sākšanu, trūkst precizitātes, jo īpaši attiecībā uz jauno Kem One tirdzniecības stratēģiju, elektrolīzes vienību pārveidi un turpmāko uzņēmuma līgumu ticamību. Cita starpā šķiet, ka pārstrukturēšanas periods pārsniegs piecus gadus – laika posmu, ko Komisija uzskatījusi par pieņemamu savos iepriekšējos lēmumos. |
|
(132) |
Turklāt ir neskaidrs datums, kurā nepieciešami ieguldījumi, lai modernizētu elektrolīzes aprīkojumu (2016. vai 2017. gads). Eiropas tiesiskais regulējums Eiropas dalībniekiem nosaka veikt dzīvsudraba tehnoloģijas pārveidi līdz 2017. gada beigām. Ja Francija ļaus Kem One atlikt nepieciešamos ieguldījumus, tas būs uzskatāms par preferenciālu režīmu, kas var radīt finanšu priekšrocības un tādējādi veidot valsts atbalstu. |
|
(133) |
Visbeidzot, pārstrukturēšanas pasākumu ieviešana ir atkarīga no ārējiem un no uzņēmuma kontroles neatkarīgiem faktoriem. Tāds, piemēram, ir gadījums ar bankas aizdevumu EUR 60 līdz 70 miljonu apmērā 2016. gadā. |
5.1.2.2. Valsts atbalsta summa
|
(134) |
Attiecībā uz atbalsta summu anonīmais uzņēmums Nr. 1 uzsver, ka tā ir augstāka nekā valsts piešķirtā summa. Daži pasākumi visā kopumā uzskatāmi par valsts atbalstu, piemēram, tiešā subsīdija EUR 15 miljonu apmērā, kā arī atmaksājamie avansi EUR 80 miljonu apmērā ražošanas aprīkojuma modernizēšanai. Privāts ieguldītājs nekādā gadījumā nebūtu piemērojis savu ieguldījumu lēmumu nosacījumiem attiecībā uz Lavēras ražotnes darbības un personāla saglabāšanu. Turklāt hipotētiskā bankas aizdevuma raksturs nav pietiekams, lai pierādītu privāta ieguldītāja vēlmi piešķirt aizdevumu tādos pašos apstākļos. |
|
(135) |
Attiecībā uz FDES aizdevumu EUR 30 miljonu apmērā, tā kā nav precīza nodrošinājumu veidojošo aktīvu un aprīkojuma saraksta, kā arī to tirgus vērtības novērtējuma, nav iespējams secināt, ka nodrošinājuma līmenis ir “augsts”. Šo līmeni saskaņā ar anonīmo uzņēmumu Nr. 1 labākajā gadījumā var uzskatīt par normālu, šādā gadījumā atbilstoši 2008. gada ziņojumam par atsauces likmēm pamata likme 0,53 % apmērā būtu jāpalielina līdz vismaz 6,00 %. Tas ievērojami palielinātu summu, kas FDES aizdevumā uzskatāma par atbalstu. |
|
(136) |
Visbeidzot, anonīmais uzņēmums Nr. 1 min arī nodokļu un sociālo iemaksu parādu norakstīšanu EUR […] apmērā. Saskaņā ar anonīmo uzņēmumu Nr. 1 šo parādu norakstīšanu, ko veic valsts iestādes, var pielīdzināt privātu kreditoru pieņemtai parādu norakstīšanai tikai tādā apmērā, cik tā nepārsniedz vidējo līmeni šajā lietā. Tā kā minētā vidējā summa bija 70 %, EUR […], kas pārsniedz vidējo līmeni, būtu jāuzskata par valsts atbalstu. |
|
(137) |
Turklāt anonīmais uzņēmums Nr. 1 uzsver iespējamo atbalsta raksturu SEVESO garantijas atliktajā maksājumā. Šķiet, ka grupas iekšienē veiktais pārvedums EUR 10–19 miljonu apmērā, ko Klesch grupa pārskaitīja Kem One, bija paredzēts SEVESO garantijai. Francija apstiprina, ka atbrīvotā un pārskaitītā SEVESO garantijas summa būtu pakāpeniski jānovirza, lai Kem One atjaunotu SEVESO finanšu garantiju. Finanšu garantijām ir intuitu personae raksturs tādā ziņā, ka ražotnes uzņēmēja maiņas gadījumā Francijas Vides kodekss izvirza nosacījumu jaunajam uzņēmējam mēneša laikā iesniegt deklarāciju kompetentajam prefektam. Komisijai vajadzētu censties iegūt Francijas apstiprinājumu tam, ka šī pārskaitītā summa patiešām tiks izmantota SEVESO garantijas atjaunošanai un ka atliktais garantijas maksājums nav preferenciāls finanšu režīms, ko prefekts piešķīris Kem One, kas potenciāli varētu veidot valsts atbalstu. |
|
(138) |
Turklāt saskaņā ar anonīmo uzņēmumu Nr. 1 tirgū zināms fakts ir iespējamais tarifu samazinājums, ko EDF piešķīris Kem One jaunajos elektroenerģijas līgumos. Ja šis punkts tiktu apstiprināts, nebūtu šaubu par to, ka minēto preferenciālo režīmu var piedēvēt Francijas valstij, jo tā kontrolē EDF pārvaldes padomi un tai pieder vairāk par divām trešdaļām EDF kapitāla. |
|
(139) |
Anonīmais uzņēmums Nr. 1 arī izsaka šaubas par atbalsta ierobežošanu līdz absolūtam minimumam, jo īpaši attiecībā uz SAM ieguldījumu projektu. EUR 95 miljoni, kas piešķirti kā tieša subsīdija un atmaksājamie avansi, paredzēti, lai finansētu ieguldījumu, kas uzņēmumam jebkurā gadījumā bija jāveic atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem. Atbalsts šim pārveides projektam var arī neradīt stimulējošu ietekmi attiecībā uz Kem One, ņemot vērā, ka uzņēmums tikai rīkojas saskaņā ar tam likumos noteiktajām saistībām. Pastāv arī nopietnas šaubas par to, vai SAM projekts patiešām ir būtisks ieguldījums Kem One dzīvotspējas atjaunošanā. |
|
(140) |
Kem One pašu resursus lielā mērā veido privāto kreditoru norakstītie parādi. Pamatojoties uz šo informāciju, Kem One pašu ieguldījums nesasniegtu pat pusi no Francijas aprēķinātās atbalsta summas, kas, kā jau paskaidrots iepriekš, būtu daudz zemāka nekā vērā ņemamā patiesā atbalsta summa. |
|
(141) |
Turklāt privāto parādu norakstīšanu nevarētu uzskatīt par pašu ieguldījumu tādā ziņā, ka tā nerada Kem One papildu resursus pārstrukturēšanas izmaksu segšanai. |
|
(142) |
Otrs bloks, kas veido Kem One pašu ieguldījumus, ir bankas aizdevums EUR 60 līdz 70 miljonu apmērā. Tomēr anonīmais uzņēmums Nr. 1 jau ir uzsvēris šā aizdevuma hipotētisko raksturu. |
5.1.2.3. Kompensācijas pasākumi
|
(143) |
Visbeidzot, anonīmais uzņēmums Nr. 1 uzsver kompensācijas pasākumu nepieciešamību atbalsta ietekmes neitralizēšanai. Tas nepiekrīt Francijas nostājai, saskaņā ar kuru kompensācijas pasākumi apdraudētu Kem One dzīvotspēju un atbalsta ietekme uz konkurētspējas struktūru būtu ierobežota, pat labvēlīga konkurencei tirgū. |
|
(144) |
Anonīmais uzņēmums Nr. 1 īpaši uzsver 2004. gada pamatnostādņu 40. punktu, kurā precizēts, ka kompensācijas pasākumi īpaši ir nepieciešami tirgos, kuros atbalstu saņemošajam uzņēmumam pēc pārstrukturēšanas būs nozīmīgs stāvoklis. Anonīmais uzņēmums Nr. 1 uzskata, ka Kem One Ziemeļrietumu Eiropas S-PCV tirgū pieder 20 % liela tirgus daļa. |
|
(145) |
Anonīmais uzņēmums Nr. 1 nepiekrīt Francijas nostājai, saskaņā ar kuru attiecīgie pasākumi ir nepieciešami, lai saglabātu konkurences struktūru tirgū. Patiešām, pēc Ineos/Solvay/JV lēmumā paredzēto novēršanas pasākumu īstenošanas tirgus veicinās jaunu dalībnieku rašanos, lai kāda būtu Kem One situācija. Turklāt nav pierādīts, ka Kem One ražošanas jaudas saglabāšana būtu nepieciešams nosacījums tā ekonomiskajai atveseļošanai. Attiecīgie pasākumi varētu saasināt jaudas pārpalikuma problēmu tirgū. |
|
(146) |
Attiecībā uz iespējamiem kompensācijas pasākumiem, anonīmais uzņēmums Nr. 1 izsaka vairākus priekšlikumus:
|
5.1.3. Arkema piezīmes
|
(147) |
Arkema saistībā ar 13. punktu lēmumā par procedūras sākšanu norāda, ka tad, kad uzņēmumu Arkema pārņēma Klesch grupa, veiksmīgi darbojās vinila aktivitāšu sadalīšana pa divām filiālēm. Šīs pārejas gadījumā tika veikts abu pārņemto uzņēmumu struktūras izmaksu sākotnējā izlīdzināšana. Arkema norāda, ka laika posmā no 2005. līdz 2010. gadam tā īstenojusi “vinila” ražotnes pārstrukturēšanas plānu. Arkema atzīmē, ka tādi ārkārtēji notikumi kā 2012. gada otrās puses ekonomisko apstākļu atgriešanās vai etilēna piegādes pārrāvums incidenta dēļ Lavēras ražotnē izskaidro Kem One 2013. gadā sastaptās finanšu grūtības. |
|
(148) |
Attiecībā uz 14. punktu lēmumā par procedūras sākšanu Arkema precizē, ka pakalpojumu sniegšanas līgumi starp Arkema un Kem One tika ieviesti pēc Kem One lūguma tai atļaut parastā kārtībā īstenot savas darbības, kad būs veikta filiāļu izveidošana. |
|
(149) |
126. punktā lēmumā par procedūras sākšanu Komisija norāda, ka privātu partneru norakstītie parādi nav jāņem vērā pašu ieguldījumā. Šajā jautājumā Arkema precizē, ka līdzās parādu norakstīšanai tā veica konsolidētu ieguldījumu EUR 40,5 miljonu apmērā, kas veido patiesu finanšu plūsmu un izsaka tās uzticību Kem One atveseļošanas plāna dzīvotspējai. Saskaņā ar Arkema nav iemesla citādi uzlūkot šo parādu norakstīšanu. Mērķis parādu norakstīšanai EUR 95,6 miljonu apmērā, kam piekrita Arkema, bija veicināt tādu Kem One bilances struktūras radīšanu, kas tai pienācīgā brīdī ļautu slēgt līgumus, lai saņemtu nepieciešamos aizdevumus ar pieņemamiem nosacījumiem. |
|
(150) |
Arkema atgādina, ka tā ir ieinteresētā puse tajā risku daļā, kas saistāmi ar Kem One darbības turpināšanu. Piemēram, Arkema izvēlējusies saglabāt produktu un atvasināto produktu piegādes plūsmu ar Kem One, lai gan tos varētu pārorientēt uz citiem piegādātājiem. |
5.1.4. Vestolit piezīmes
|
(151) |
Vestolit uzskata, ka pasākumi, ko Francijas valsts sniegusi Kem One, negatīvi ietekmēs Eiropas PVC tirgus konkurences situāciju. Vestolit vērš Komisijas uzmanību uz to, ka tirgū ir pārmērīga jauda un ka vairāki neatkarīgi pētījumi paredz pieprasījuma stagnāciju. |
|
(152) |
Šie pasākumi apgrūtinās uzņēmumus, kas ir modernizējuši savus aktīvus paši (ar pašu resursu palīdzību). Valsts atbalsts ļaus Kem One saglabāt ekonomiski dzīvot nespējīgus un novecojošus aktīvus. |
|
(153) |
Vestolit arī uzsver, ka Kem One nebūtu varējis iegūt šos aizdevumus tajos pašos apstākļos tirgū. |
|
(154) |
Attiecīgi Vestolit aicina Komisiju apsvērt kompensācijas pasākumu ieviešanu. |
5.1.5. ECVM piezīmes
|
(155) |
Eiropas Vinila ražotāju padome (ECVM) pārstāv Eiropas PVC sveķu ražotāju intereses. Tās pieci dalībnieki pārstāv aptuveni 70 % no PVC, kas tiek ražots Eiropas Savienībā un Norvēģijā. ECVM ir viens no programmas VinylPlus dibinātājiem, kuru veido brīvprātīgas saistības ilgtspējīgai attīstībai. Tā uzsākta 2011. gadā, un tās darbība plānota desmit gadu ilgam laika posmam. |
|
(156) |
2012. gadā Kem One pieņēma vienpusīgu lēmumu pamest EVCM, šajā pašā reizē pārtraucot ieguldījumus programmā Vinylplus. ECVM uzskata, ka Kem One gūst labumu no citu PVC ražotāju finanšu ieguldījumiem un pūliņiem programmā VinylPlus, nedalot šo finanšu slogu. Šī situācija ir iemesls netaisnīgai konkurences priekšrocībai uzņēmumam, kas saņem arī valsts atbalstu. Attiecīgi ECVM prasa, lai Kem One tiktu piemērots kompensācijas pasākums sniegt ieguldījumu VinylPlus. |
5.1.6. Anonīmā uzņēmuma Nr. 2 piezīmes
|
(157) |
Komisija vispirms piebilst, ka anonīmā uzņēmuma Nr. 2 piezīmes tikušas nosūtītas pēc trešo personu piezīmju pieņemšanas termiņa beigām. |
|
(158) |
Pirmkārt, anonīmais uzņēmums Nr. 2 apgalvo, ka minētie pasākumi Kem One piešķirtu ievērojamas konkurences priekšrocības. Tas novērtē, ka dzīvsudraba tehnoloģijas pārveide pašreizējā tirgus stāvoklī tās konkurentiem nav rentabla. Attiecīgi tikai uzņēmumi, kuri saņem valsts atbalstu, varēs uzņemties tādu ieguldījumu. Tas pamatojams tādējādi, ka atšķirība starp etilēna dihlorīda (EDC) ražošanas izmaksām ar hlorēšanas metodi un tā ieguves izmaksām nevar attaisnot nozīmīgu ieguldījumu, lai ražotu hlorēšanai paredzēto hloru. Tomēr tieši ražots EDC ir lētāks, tāpēc, pateicoties valsts atbalstam, Kem One iegūs ievērojamu priekšrocību attiecībā pret saviem konkurentiem. |
|
(159) |
Otrkārt, anonīmais uzņēmums Nr. 2 uzsver, ka tirgu raksturo spēcīgs piedāvājuma pārpalikums, ko tas novērtē kā 1 miljonu tonnu gadā. Šajā kontekstā, ko vēl sarežģītāku padara prognozes par stagnējošu vai pat lejupejošu pieprasījumu, ieguldījuma atdeve ir ļoti neskaidra. |
|
(160) |
Anonīmais uzņēmums Nr. 2 nepiekrīt Francijai attiecībā uz hipotētisko scenāriju atbalsta trūkuma gadījumā. Tas precizē, ka, tā kā Kem One tirdzniecības politika bijusi lielā mērā vērsta uz Eiropas dienvidiem, nepastāv risks, ka šā uzņēmuma pazušana nozīmīgi kaitētu pieejamajai kapacitātei Ziemeļeiropas S-PVC patērētājiem. Anonīmais uzņēmums Nr. 2 uzskata, ka pieņemot, ka Kem One neuzsāktu savu dzīvsudraba tehnoloģijas pārveidi, tas tomēr varētu apgādāt savus klientus no jau pārveidotās ražošanas vietas. |
|
(161) |
Turklāt tirgu raksturo pārmērīgs piedāvājums, Kem One konkurentiem nebūtu grūtību apgādāt šā uzņēmuma klientus gadījumā, ja tā komerciālā klātbūtne tiktu samazināta. |
|
(162) |
Anonīmais uzņēmums Nr. 2 iesaka Kem One ar kompensācijas pasākumu palīdzību noteikt jaudas vai komerciālās klātbūtnes samazināšanu. |
|
(163) |
Visbeidzot, runājot par pārstrukturēšanas plāna dzīvotspēju, anonīmais uzņēmums Nr. 2 uzskata, ka jau uzsvērtā pārmērīgā piedāvājuma kontekstā, kuru papildina stagnējošais pieprasījums, ir neiespējami pakāpeniski palielināt PVC cenas, kā tas paredzēts 52. punktā lēmumā par procedūras sākšanu. |
5.2. FRANCIJAS KOMENTĀRI
|
(164) |
Francija 2015. gada 25. februāra vēstulē atbildēja uz ieinteresēto personu piezīmēm. |
|
(165) |
Francija jau iepriekš izteikusi vairākus vispārējus komentārus attiecībā uz Ineos un anonīmā uzņēmuma Nr. 1 piezīmēm.
|
|
(166) |
Kopumā Francija uzskata, ka Ineos un anonīmā uzņēmuma Nr. 1 piezīmes ir izvairīgas, satur faktu kļūdas un tās motivē oportūnistiski apsvērumi. |
|
(167) |
Ineos un anonīmā uzņēmuma Nr. 1 pieprasītie kompensācijas pasākumi varētu kompromitēt Kem One dzīvotspējas atjaunošanu un provocēt tā izstāšanos no tirgus, radot Ineos un anonīmajam uzņēmumam Nr. 1 nenoliedzami izdevīgu situāciju tādā ziņā, ka tā stiprinātu viņu tirgus pozīcijas, mazinot konkurentu intensitāti dažādajos PVC tirgos. |
|
(168) |
Visbeidzot, Francija uzsver, ka daudzie dzīvsudraba tehnoloģijas elektrolīzes iekārtu pārveides gadījumi par membrānu kameras tehnoloģiju ir saņēmuši Komisijas apstiprinātu valsts atbalstu laikā no 2003. līdz 2007. gadam. Tādējādi Ineos un Solvay saņēma šādu atbalstu, attiecīgi – EUR 57,2 miljonu apmērā Rankornas ražotņu modernizēšanai un EUR 36 miljonu apmērā Rosinjāno un Bussi ražotņu modernizēšanai. Saskaņā ar Francijas rīcībā esošo informāciju šie atbalsti tika piešķirti, nepiemērojot nekādus kompensācijas pasākumus. |
|
(169) |
Francija turpmāk apskata pasākumu kvalificēšanu un pasākumu saderību ar iekšējo tirgu. |
5.2.1.1. Pasākumu kvalificēšana
|
(170) |
FDES aizdevums. Francija vispirms uzsver, ka tā jau ir pierādījusi, ka valstij ir stabila garantija, jo tās faktiskā procentu likme 3,5 % atbilst tirgus likmei. Ja atklātos, ka pastāv atbalsts, to vajadzētu aprēķināt tikai kā starpību starp šo faktisko likmi un atsauces likmi. |
|
(171) |
Runājot par nodrošinājumu vērtību, ko apšauba ieinteresētās personas, Francija vēlreiz apstiprina, ka to neto uzskaites vērtība ir vienāda ar tirgus vērtību. Francija apstiprinājumam tiešām ir iesniegusi neatkarīgu ekspertu ziņojumus, kas sagatavoti 2012. gada jūlijā – brīdī, kad Kem One tika nodota daļa Arkema akciju. Turklāt šo ieguldījumu vērtību apstiprināja ieguldījumu pilnvarnieks. Pat pieļaujot, ka akciju vērtību samazinājis tas, ka Kem One ir finanšu grūtībās, Francija uzsver, ka akcijas novērtētas EUR [130–140] miljonu vērtībā, savukārt FDES aizdevuma vērtība ir tikai EUR 30 miljoni: nodrošinājuma vērtība tātad joprojām ar rezervi segs aizdevuma vērtību. |
|
(172) |
Attiecībā uz aizdevuma atlīdzības nosacījumiem Francija precizē, ka piemērota atlīdzības likme jāaprēķina atkarībā no tā saņēmēja uzņēmuma maksātnespējas riska un no piedāvāto nodrošinājumu kvalitātes. Piemērojot 2008. gada ziņojumu par atsauces likmēm, atsauces likmi var aprēķināt no pamatlikmes 0,53 %, tai pieskaitot 400 bāzes punktus, tātad tā ir 4,53 %, nevis 6,53 %, kā minējis anonīmais uzņēmums Nr. 1. Atsauces likme tomēr ir tikai indikators, un zemais Kem One maksātnespējas risks, kā arī paaugstinātais nodrošinājuma līmenis attaisno likmi 3,5 %. |
|
(173) |
Visbeidzot, kā norāda Komisija lēmumā par procedūras sākšanu, Kem One pārstrukturēšanas plāns arī ir mērķis [privātā uzņēmēja Nr. 2] finansējumam EUR [55–65] miljonu apmērā. |
|
(174) |
Atmaksājamie avansi. Francija atgādina, ka tā nekad nav apgalvojusi, ka šie avansi neietver nekādus valsts atbalsta elementus. Tā tomēr uzskata, ka šos avansus vajadzētu analizēt kā aizdevumu, ko Kem One vajadzēs atmaksāt. Šajos apstākļos tikai likmes atšķirības var veidot atbalsta elementu, nevis visa avansu summa. Tātad pretēji tam, ko apgalvo Ineos un anonīmais uzņēmums Nr. 1, nevis visa atmaksājamo avansu summa kopumā var veidot atbalsta elementu, bet gan ekvivalents subsīdijai, kas kopumā tiek novērtēts EUR 29,4 miljonu apmērā (tostarp EUR 15 miljonus vērtā subsīdija). |
|
(175) |
Runājot par SAM projekta finansēšanu, Francija norāda, ka SAM projekts veido nozīmīgu pārstrukturēšanas plāna daļu un ka šajā ziņā finansēšanas pasākumi iekļaujas pārstrukturēšanas plānā, ko apstiprinājusi Lionas komerctiesa. Tie jāanalizē 2004. gada pamatnostādņu izpratnē, tāpat kā citi pasākumi, kas veikti pārstrukturēšanas plāna ietvaros. |
|
(176) |
Nodokļu un sociālo parādu norakstīšana. Francija atgādina, ka, pēc tās domām, CCSF lēmums atteikties no tādiem norakstāmiem parādiem […] % apmērā nesatur valsts atbalsta elementus, jo norakstīšanas likme atbilst vidējai privāto kreditoru norakstīšanas likmei nolūkā panākt uzņēmuma atveseļošanos (daži kreditori atveseļošanas plāna ietvaros, piemērojot Lionas komerctiesas pieņemto darbības turpināšanas līdzekli, patiesībā piekrituši pilnīgai savu parādu norakstīšanai, tādējādi vidējā kreditoru norakstīšanas likme sasniedz […] %). |
|
(177) |
EDF elektrības tarifi. Francija uzsver, ka trešo personu argumenti attiecībā uz discounts ir pamatoti uz kļūdainu citātu no lēmuma par procedūras sākšanu, kur nekādā veidā nav minētas šādas atlaides, kā arī uz tirgū dzirdētām baumām, ko atstāstījis anonīmais uzņēmums Nr. 1: “It is indeed well known in the market that Kem One has been granted price reductions by EDF for its new electricity contracts.” (“Tirgū patiešām ir zināms, ka Kem One ir saņēmis tarifu samazinājumu no EDF jaunajos elektroenerģijas līgumos.”) |
|
(178) |
Francija uzsver, ka Kem One nav saņēmis nekādas atlaides no EDF puses. |
5.2.1.2. Pasākumu saderība ar iekšējo tirgu
|
(179) |
Ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošana. Francija uzsver, ka rūpnieciskās pārstrukturēšanas pasākumi atbilstoši reaģē uz dažādajiem faktoriem, kas ir pamatā Kem One finanšu grūtībām, un tādējādi ļaus atjaunot uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēju. |
|
(180) |
Pirmkārt, attiecībā uz Ineos argumentāciju, kuras mērķis ir pierādīt, ka Kem One strukturālā jaudas pārpalikuma problēmai nevarēs atrast risinājumu konkurences vidē, kuru arī raksturo jaudas pārpalikums un zemas pieprasījuma prognozes, Francija atgādina, ka nominālais jaudas pārpalikums Rietumeiropas S-PVC tirgū ir jāvērtē relatīvi. Praktiskā jauda ir jāsamazina par 10 %, ņemot vērā nenovēršamo ražošanas neregularitāti (pārdošanas sezonalitāte, lielas pauzes ražošanā). Francija uzskata, ka reālais jaudas pārpalikums globālajā tirgū ir tikai 14 %. |
|
(181) |
Jaudas pārpalikuma jēdziens, kā to definē Ineos, neatbilst brīvajai jaudai, bet kopsummai, ko veido brīvās jaudas (neievērojot 8 % rezerves nepieciešamību) un ārpus Eiropas pārdotie apjomi. |
|
(182) |
Šī definīcija vienlaicīgi pieļauj, ka iekārtas nepārtraukti darbojas uz 100 % no to tehniskās jaudas, ka Eiropas tirgus pārstāv vienīgo rentablo noietu (ko atspēko pakāpenisks eksporta pieaugums), un abstrahējas no ģeogrāfiskās realitātes (ko raksturo ļoti izkliedētās ražotnes Eiropā). |
|
(183) |
Kem One uzskata, ka Ziemeļrietumu Eiropas PVC tirgū pieejamā jauda ir […] kt un maksimālais saražotais daudzums ir […] kt (– [5–15] % sezonālajai ietekmei, apkopei). Tātad S-PVC tirgū ekspluatācijas procents sasniedz [85–95] % no reālā maksimuma un [80–90] % no operatīvās jaudas. Attiecībā uz PVC pastu (vai E-PVC) atbilstošie skaitļi ir gandrīz identiski, proti, [85–95] % no reālā maksimuma un [80–90] % no operatīvās jaudas. |
|
(184) |
Reālie skaitļi tādējādi parāda, ka S-PVC tirgus un Kem One situācija ir labāka nekā Ineos piezīmēs radītais apraksts. |
|
(185) |
Otrkārt, Francija uzskata, ka Ineos un anonīmā uzņēmuma Nr. 1 apgalvojumi, saskaņā ar kuriem Kem One ražošanas vietās būtu novērojams 40 % liels jaudas pārpalikums, ir bez jebkāda pamatojuma. Ineos patiešām neprecizē savu aprēķina metodi. Pat ja Kem One aktīvu ražošanas apjomi būtu samazināti laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam tehniska rakstura notikumu dēļ, vidējais S-PVC aktīvu izmantošanas procents saskaņā ar Francijas datiem ir [70–80] % piecu gadu laikposmā. |
|
(186) |
Tādējādi pretēji Ineos un anonīmā uzņēmuma Nr. 1 apgalvotajam Kem One grūtības nav saistītas ar pārāk vājiem ražošanas līmeņiem. Realitātē galvenais iemesls Kem One brīvprātīgās likvidācijas iesniegumam 2013. gada martā ir strukturāla rakstura (augstas piekļuves izmaksas izejvielām, nepietiekami konkurētspējīga hlora un sodas ražošanas iekārta Lavērā) un apstākļu sakritības (ilgtermiņā plānota likumā noteikta apturēšana un tehniska problēma etilēna piegādē) grūtību uzkrāšanās. |
|
(187) |
Lai efektīvi reaģētu uz šiem dažādajiem trūkumiem, pārstrukturēšanas plānā paredzēti:
|
|
(188) |
Pamata scenārija izdošanās gadījumā pārstrukturēšanas plāns ļaus Kem One atgūt bruto peļņas līmeni [25–35] % apmērā no apgrozījuma 2017. gadā, kā arī EBITDA līmeni [5–15] % apmērā no 2018. gada, kas atbilst vidējam ienesīguma līmenim patēriņa preču ķīmijas nozarē. Turklāt pieņēmumi, kas minēti pārstrukturēšanas plānā un uzņēmējdarbības plānā, pamatoti uz relatīvu apgrozījuma stabilitāti (un ne obligāti uz ievērojamu S-PVC noieta kāpuma scenāriju) un pieņēmumiem par vēsturiskajiem uzņēmuma līmeņiem tuvu esošu ražošanas līmeni. |
|
(189) |
Jebkurā gadījumā FIDES (S-PVC industrijas statistikas) dati ļauj secināt, ka Kem One Rietumeiropas S-PVC tirgū 2014. gadā piederēja [10–20] % liela daļa, kas atbilst 2011. un 2012. gada līmenim un ir augstāks attiecībā pret 2013. gadu ([10–20] %). Turklāt Kem One jau sešus mēnešus piedzīvo noieta kāpumu un eksporta robežu paplašināšanos Turcijas tirgū, kur, pēc Kem One domām, tas ir izdevīgi pārņēmis tās tirgus daļas, kas piederēja Ziemeļamerikas ražotājiem, ņemot vērā euro ievērojamo kritumu pret dolāru, kā arī naftas cenu kritumu. |
|
(190) |
Francijas iestādes arī piebilst, ka Ineos apgalvojumi, saskaņā ar kuriem Kem One ir slikta reputācijas Ziemeļrietumu Eiropas S-PVC tirgus patērētāju vidū, ir pretrunā pozīcijām, ko tas cita starpā saglabā, lai pamatotu kompensējošo pasākumu pieņemšanu, proti: “Kem One is a significant player in the S-PVC market” (“Kem One ir ievērojams dalībnieks S-PVC tirgū”). |
|
(191) |
Francija turklāt novērtē, ka pārstrukturēšanas plāna iedaļa attiecībā uz Kem One tirdzniecības politikas pārorientēšanu uz citiem tirgiem, ne tikai S-PVC, pamatojas uz piesardzīgiem un reālistiskiem pieņēmumiem, un tā ir tikai maza daļa attiecībā pret plāna rūpniecisko iedaļu. |
|
(192) |
Pēc Francijas domām, uzņēmums pilnībā apzinās to, ka lielākā peļņa netiks gūta no tirdzniecības politikas, bet no jaunām sarunām attiecībā uz līgumiem par piekļuvi izejvielām un platformām vai arī, modernizējot infrastruktūru. |
|
(193) |
Izvairīšanās no pārmērīgiem konkurences kropļojumiem. Francija sniedz savus komentārus par šādiem punktiem:
|
|
(194) |
Ja nevar noliegt strukturāla jaudas pārpalikuma esamību, tad, pēc Francijas domām, Ineos norādītais pārpalikums gan ir ievērojami jāprecizē vairākos aspektos. Pirmkārt, neizmantotā ražotāju jauda parasti svārstās no 8 līdz 10 %, lai ņemtu vērā neregulāro sadalījumu starp piedāvājumu un pieprasījumu. Jāpiebilst, ka tirgus situācija, kā to atklāj Komisija savā Ineos/Solvay/JV lēmumā, ievērojami svārstās atkarībā no ģeogrāfiskās zonas. S-PVC tirgū transporta un loģistikas izmaksām ir ievērojama ietekme uz ģeogrāfiskā tirgus reģionālo sadalījumu. Gan cenas, gan peļņa atšķiras atkarībā no reģiona. |
|
(195) |
Francija uzskata, ka Kem One pozīcija galvenajos tirgos, kuros tā ir klātesoša, ir tikai nedaudz zemāka par tām, ko ieņem Ineos un Solvay. Šajā jautājumā tā atgādina, ka Komisija savā Ineos/Solvay/JV lēmumā atklājusi, ka “Ineos is the largest supplier of commodity S-PVC in NWE with merchant market shares in 2012 of [30–40] %” (“Ineos ir lielākais patēriņa S-PVC piegādātājs Ziemeļrietumu Eiropā, kura tirgus daļas 2012. gadā bija [30–40] %”) un “Solvay is the second largest player in the NWE market for commodity S-PVC” (“Solvay ir otrs lielākais dalībnieks patēriņa S-PVC tirgū Ziemeļrietumu Eiropā”). Attiecībā uz Kem One Komisija atklāj, ka “Kem One is currently the number five player by sales volume and number three by capacity in NWE ([5–10]* % and [10–20]* % market shares, respectively)” (“Kem One pašlaik ir piektais dalībnieks Ziemeļrietumu Eiropas reģionā, ņemot vērā noieta apjomu, un trešais – pēc kapacitātes (attiecīgi [5–10]* % un [10–20]* % tirgus daļas”)). Turklāt Ineos un Solvay pārstāv divus vienīgos uzņēmumus, kas veic tik intensīvi koncentrētu darbību Ziemeļrietumu Eiropā, atšķirībā no Kem One. |
|
(196) |
Ineos un anonīmais uzņēmums Nr. 1 apšauba Francijas iestāžu piedāvātā hipotētiskā scenārija ticamību, saskaņā ar kuru Kem One ražošanas jaudas samazināšana PVC tirgū radītu konkurences spiediena samazināšanos uz citiem tirgus dalībniekiem. Tomēr Francija uzsver, ka S-PVC tirgus izrāda oligopola tirgus raksturiezīmes, kā Komisija to norādījusi savā Ineos/Solvay/JV lēmumā. Francija uzsver, ka pretēji tam, ko apgalvo ieinteresētās trešās personas, Ineos, Solvay un Kem One pašlaik ir vienīgie dalībnieki, kuriem ir pieejama ražošanas jauda Ziemeļrietumu Eiropas zonā. Francija attiecīgi uzskata, ka kompensācijas pasākumu noteikšana ne vien apdraudētu efektīvu Kem One dzīvotspējas atgūšanu, bet arī ietekmētu konkurētspējīgu tirgus struktūru, kaitējot klientiem. |
|
(197) |
Francija uzskata, ka ieinteresēto personu piedāvātie kompensācijas pasākumi ir neproporcionāli. Pirmkārt, tie šķiet nesaderīgi ar attiecīgo pārstrukturēšanas plānu. Saskaņā ar to Kem One darbības saglabāšana un ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošana notiek, saglabājot vertikāli integrētu ražošanas ķēdi, kura piedāvā, kā tas notiek pašlaik, ekonomisko līdzsvaru starp divu ražotņu jaudām augšupejošā tirgū hloram un CVM, no vienas puses, un piecām PVC ražotnēm lejupejošā tirgū, no otras puses. Tādējādi ražotnes aizvēršana vai Kem One jaudas samazināšana apdraudētu tās darbības rūpniecisko līdzsvaru. Francijas iestādes savukārt apstiprina, ka beigās piedāvātās saistības nepalielināt ražošanas nominālo kapacitāti hloram un sodai Fosirmērā un Lavērā […] uzskatāmas par piemērotu kompensācijas pasākumu. Šīs saistības dod priekšrocību, no vienas puses, saglabāt PVC tirgus konkurences intensitāti un Kem One dzīvotspējas atjaunošanas prognozes, un, no otras puses, saglabāt darba vietas, kuru saglabāšana ir atļauta pārstrukturēšanas plānā. Visbeidzot, Francija vēlas norādīt, ka Kem One lēmums izstāties no ECVM bijis pilnībā attaisnots, ņemot vērā iemeslus saistībā ar tā pārvaldību un darbības izmaksām, un nekādā veidā neliedz Kem One izvērst videi labvēlīgu politiku. |
|
(198) |
Atbalsta ierobežošana līdz minimumam ar pašu ieguldījumu. Francija atgādina, ka tā novērtējusi privāto ieguldījumu summu kā EUR 356,3 miljonus jeb 68,6 % no kopējiem ieguldījumiem. |
|
(199) |
Francija atbild ieinteresēto personu iebildumiem pret bankas aizdevumu EUR [55–65] miljonu apmērā, privāto partneru parādu norakstīšanu, kā arī SAM projekta nepieciešamību. |
|
(200) |
Francija uzsver, ka trešo personu piezīmes par bankas aizdevumu nav spēkā, ņemot vērā faktu, ka šā aizdevuma summa nav iekļauta uzņēmuma pašu ieguldījumā. Šis aizdevums nav uzskatāms par nepieciešamu elementu nolūkā atļaut pašu ieguldījumu novirzīšanu SAM projekta finansēšanai. Pat neņemot vērā bankas aizdevumu, Kem One pašu ieguldījums veido vairāk nekā 50 % no kopējiem ieguldījumiem uzņēmuma pārstrukturēšanā. |
|
(201) |
Francija vēlas atgādināt, ka Komisija jau savā lēmumu pieņemšanas praksē ir ņēmusi vērā parādu norakstīšanu labuma guvēja ieguldījuma aprēķināšanā. Turklāt šī parādu norakstīšanas vērā ņemšana ir paredzēta jaunajās Pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu (16) uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (turpmāk – “jaunās pamatnostādnes”), kas stājušās spēkā 2014. gada 1. augustā. Francija uzskata, ka, uzlabojot pašu kapitāla situāciju, t. i., ļaujot atbrīvot likvīdos līdzekļos, ko Kem One tālāk varēs veltīt savai pārstrukturēšanai, šim pasākumam ir tāda pati ietekme kā pozitīvai finanšu plūsmai. Tāpat kā Arkema, Francija norāda, ka būtu pārmērīgi uzskatīt, ka parādu norakstīšana ir privāto partneru uzticības indikators uzņēmuma darbības turpināšanai. Jebkurā gadījumā, pat pieņemot, ka privāto parādu norakstīšana būtu izslēgta no pašu ieguldījuma aprēķina, tas būtu lielāks par 50 % no pārstrukturēšanas izmaksām. |
|
(202) |
Vestolit uzskata, ka esošie atbalsta pasākumi ļaus Kem One saglabāt dzīvot nespējīgus aktīvus, lai gan konkurenti bijuši spiesti modernizēt savus aktīvus ar savu pašu ieguldījumu. Tomēr Francija precizē, ka daudzi Kem One konkurenti jau saņēmuši valsts atbalstu, ko atļāvusi Komisija tādu tehnoloģisku pārveides pasākumu īstenošanai, kas līdzīgi Kem One veiktajiem pasākumiem. Šī situācija ir attaisnojama, ņemot vērā zemo minēto pārveides projektu ieguldījumu atdevi. Uz anonīmā uzņēmuma Nr. 1 iebildēm, kurās precizēts, ka Kem One jebkurā gadījumā būs spiests veikt paredzētos SAM projekta darbus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES (17), Francija atbild, ka ieguldījumi jau ir sākti un to realizāciju plānots pabeigt līdz 2016. gada beigām jeb gadu pirms minētajā direktīvā noteiktā datuma. Turklāt SAM projekts neattiecas tikai un vienīgi uz dzīvsudraba elektrolīzes vienībām. Tas attiecas arī uz Lavēras diafragmas elektrolīzes vienības modernizēšanu, kas attaisno tā nozīmību šajā pārstrukturēšanas lietā un ļauj uzņēmumam saglabāt savas ražošanas jaudas līdzsvaru starp augšupejošo ražošanu (hloru) un lejupejošo ražošanu (vinilu), ievērojami samazinot izmaksas. |
6. VALSTS ATBALSTA NOVĒRTĒJUMS
|
(203) |
Francija paziņojusi par trim šādiem pasākumiem: i) FDES aizdevums (EUR 30 miljoni), ii) subsīdija (EUR 15 miljoni) un atmaksājamie avansi (EUR 80 miljoni) un iii) iespējamā nodokļu un sociālo iemaksu parādu norakstīšana (par EUR 42 miljoniem EUR, kas beigās samazināti līdz EUR […]). |
6.1. ATBALSTA ESAMĪBAS NOVĒRTĒJUMS SASKAŅĀ AR LESD 107. PANTA 1. PUNKTU
|
(204) |
Komisijai jāizmeklē, vai paziņotie pasākumi var veidot valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. |
|
(205) |
LESD 107. panta 1. punktā noteikts, ka “ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalsts vai ko jebkādā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, un iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”. |
|
(206) |
Pamatojoties uz šo noteikumu, kāda valsts pasākuma kvalificēšana par valsts atbalstu nozīmē, ka kumulatīvi tiek izpildīti šādi nosacījumi, proti: i) attiecīgais pasākums rada ekonomisku priekšrocību tā saņēmējam, ii) šo priekšrocību piešķir valsts, iii) šī priekšrocība ir selektīva un iv) attiecīgais pasākums kropļo vai draud kropļot konkurenci un var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. |
6.1.1. Valsts resursu esamība un attiecināmības kritērijs
|
(207) |
FDES aizdevums tiek piešķirts ar Ekonomikas un finanšu ministrijas rīkojumu, un tā izpilde tiek uzticēta Valsts kases ģenerāldirektoram. Finanšu likums 2014. gadā FDES piešķīra budžetu EUR 300 miljonu apmērā. Nepieciešams precizēt, ka FDES, ko dotē no valsts atšķirīga juridiska persona, nevar pielīdzināt fondiem, kas tiek pārvaldīti ar saistībām nodrošināt finanšu līdzsvaru starp kapitāla atvieglojumiem un to izmantošanu jauniem iesaistīšanās pasākumiem. FDES aizdevumi tiek realizēti, izmantojot īpašu kontu Valsts kasē, un veido izdevumus šajā kontā. Aizdevumu procenti savukārt tiek pārskaitīti valsts kopējā budžetā. FDES izmantošanas doktrīna joprojām pamatojas uz 2004. gada 26. novembra apkārtrakstu, kas aplūkots 28. punktā FDES, piešķirot aizdevumus, vienmēr izvērtē katru gadījumu atsevišķi. Aizdevumi netiek piešķirti automātiski un atbilstoši iepriekš noteiktiem kritērijiem. |
|
(208) |
Ir paredzēts, ka subsīdijas un atmaksājamie avansi tiek piešķirti kā atbalsta mehānismi rūpniecības tālākai attīstībai valsts vārdā ar Bpifrance noslēgtās vienošanās ietvaros. |
|
(209) |
Nodokļu un sociālo iemaksu parādu norakstīšana tiks izlemta CCSF ietvaros. Šo komisiju vada valsts finanšu departamenta direktors. |
|
(210) |
FDES aizdevums, subsīdija, atmaksājamie avansi un nodokļu un sociālo iemaksu parādu norakstīšana tātad tiek piešķirta no valsts resursiem, un lēmumus par to piešķiršanu pieņem valsts. |
6.1.2. Selektivitāte
|
(211) |
Aplūkotie pasākumi ir paredzēti ad hoc veidā un vienīgi par labu Kem One atveseļošanas vajadzībām. |
6.1.3. Ekonomiskās priekšrocības esamība
|
(212) |
Ekonomiska priekšrocība pastāv, ja valsts iesaistīšanās rezultātā uzlabojas uzņēmuma finansiālais stāvoklis. Tomēr valsts iestādes iesaistīšanās nepiešķir to saņēmējam priekšrocību un attiecīgi – neveido atbalstu, ja tā tiek realizēta parastos tirgus apstākļos, tas ir, ja valsts iestāde ir rīkojusies tā, kā to līdzīgā situācijā būtu darījis tirgus ekonomikas dalībnieks. |
6.1.3.1. FDES aizdevums (EUR 30 miljoni)
|
(213) |
Nodrošinājumu vērtība. Pēc lēmuma par procedūras sākšanu Francija paziņoja Komisijai to aktīvu sarakstu, kas kalpo par Francijas pirmo nodrošinājumu. |
|
(214) |
Francija ir iepazīstinājusi ar šo mantas novērtējuma ziņojumu, ko sagatavojuši neatkarīgi eksperti. Šis ziņojums izraisījis trīs veidu komentārus. Vispirms Komisija atzīmē, ka ziņojums attiecas uz Kem One nekustamo īpašumu, nevis ieķīlātajiem materiāliem un aprīkojumu. Turklāt jāatzīmē, ka eksperti novērtējuši mantas vērtību EUR [110–120] miljonu apmērā jeb par EUR [20–30] miljoniem mazāk, nekā ir neto uzskaites vērtība, kādu to norādījusi Francija, kas apstiprina Komisijas šaubas, saskaņā ar kurām neto uzskaites vērtība neatspoguļo patieso mantas vērtību. Visbeidzot, šī ziņojuma datums ir 2012. gada jūlijs, tas ir, pirms tiesas administrētas uzraudzības procedūras sākšanas 2013. gada martā. Tomēr aktīvu vērtība, kas jāņem vērā, ir nevis uzskaites vērtība, bet gan vērtība, pret kuru mantu varētu pārdot, ja kreditors – šajā gadījumā valsts – izmantotu savas ķīlas tiesības. Kad uzņēmums nonācis grūtībās un tam nākas pārdot savus aktīvus, tā vājā pozīcija un steidzamā situācija parasti nodrošina to, ka šī manta tiek notirgota par cenu, kas zemāka par tirgus cenu. |
|
(215) |
Savā atbildē Francija savukārt atsaucas uz PVC nozarē 2014. gadā notikušu transakciju summām. Šī veida salīdzinājums, protams, nav neapšaubāmi samazinājis vērtību. Tomēr ne Vestolit, ne Vinnolit pārdošanas laikā nebija grūtībās nonākuši uzņēmumi pretēji Kem One. Turklāt šīs transakcijas attiecas uz uzņēmumu kopumā, nevis to aprīkojumu un materiāliem. Šis salīdzinājums tātad savā būtībā nav derīgs. |
|
(216) |
Visbeidzot, Komisija lūgusi Franciju sniegt ieķīlātās mantas vērtības novērtējumu saistībā ar neto ieņēmumiem, ko varētu radīt to ekspluatācija. Tomēr Francija ir sniegusi novērtējumu uzņēmuma vērtībai kopumā, nevis tikai tās ieķīlātajai mantai. Turklāt, lai noteiktu uzņēmuma nākotnes vērtību 2014., 2015. un 2016. gadā, tā ņem vērā Lavēras elektrolīzes iekārtu pārveides ieguldījumus, kurus finansēt palīdzēs FDES aizdevums. Kopumā, lai noteiktu FDES aizdevuma nodrošinājuma summu, Francija ņem vērā vērtību aprīkojumam, kas modernizēts ar FDES aizdevuma palīdzību. Šo novērtējumu tātad nevar ņemt vērā. |
|
(217) |
Visbeidzot, savā atbildē lēmumam par procedūras sākšanu Francija nav sniegusi nekādus elementus, kas ļautu kliedēt Komisijas šaubas attiecībā uz novecojošo un zemās veiktspējas, pat nelietojamo raksturu noteiktām ražošanas iekārtām, kuras Francija izmanto kā ķīlu. |
|
(218) |
Attiecībā uz šiem elementiem jāpieņem jauna, konservatīva pieeja un tātad jāuzskata nodrošinājums par “vāju” 2008. gada ziņojuma par atsauces likmēm izpratnē, lai noteiktu FDES aizdevuma atlīdzības apjomu atbilstoši tirgus apstākļiem. |
|
(219) |
Atlīdzības apjoms. Komisija piekrīt, ka atlīdzības apjoms, kas aprēķināts pēc metodoloģijas, kas pamatota uz Bloomberg un Capital IQ datiem (sasniedzot likmi 20,95 %), neļauj to tuvināt tirgus likmju realitātei, jo nav ņemts vērā nodrošinājums un garantijas. Jāpiebilst, ka neviena banku iestāde Kem One nav piešķīrusi aizdevumu uz tādiem pašiem pamatiem kā valsts. |
|
(220) |
Attiecīgi, kā minēts 92. punktā lēmumā par procedūras sākšanu, reālu un apmierinošu tirgus datu pieejamības trūkuma dēļ Komisijai ir jānosaka likme, kas piemērojama 2008. gada ziņojuma par atsauces likmēm izpratnē, kurā precizēts: “Šīs likmes [atsauces un diskonta] kalpo kā indikatori tirgus likmei un ļauj aprēķināt valsts atbalsta ekvivalentu-subsīdiju.” |
|
(221) |
Kā jau tika pierādīts, nodrošinājumu, kas sagatavots, lai garantētu FDES aizdevumu, nevar uzskatīt par spēcīgu un tātad nevar attaisnot 400 bāzes punktu piemērošanu, kā to apgalvo Francija. |
|
(222) |
Turklāt Francija nav sniegusi nevienu jaunu elementu, kas ļautu apstiprināt efektīvu atveseļošanas plāna īstenošanu, un Kem One apņemšanās veikt stabilu finanšu pārvaldi neveido saistības un ierastās kompensācijas pārstrukturēšanas pasākumam, bet gluži pretēji – tās attaisno atlīdzību, kas zemāka par tirgus likmi. |
|
(223) |
Visbeidzot, salīdzinājums ar faktūrkreditēšanas līgumu ar [privāto uzņēmēju Nr. 2] nav piemērojams, ņemot vērā, ka debitors ir nevis Kem One, bet tā debitori. |
|
(224) |
Ņemot vērā tā finanšu grūtības, Kem One ir jāuzskata par uzņēmumu ar reitingu CCC 2008. gada paziņojuma par atsauces likmēm izpratnē. Tāpat arī nodrošinājumu minētā paziņojuma izpratnē var kvalificēt kā “vāju”. Tā kā nepastāv elementi, kas apšauba procentu likmi, kas minēta 2008. gada paziņojumā par atsauces likmēm, Komisija uzskata, ka procentu likmi tirgus apstākļos var aprēķināt uz minētās likmes pamata, tai sasniedzot 10,53 % (Francijas atsauces likme 0,53 % aizdevuma piešķiršanas brīdī + 1 000 bāzes punkti). |
|
(225) |
Atbalsta summa. Ņemot vērā iepriekšējo praksi, Komisija uzskata, ka atbalsta summa ir vienlīdzīga starpībai starp to procentu likmi, kas aprēķināta saskaņā ar 2008. gada paziņojumu par atsauces likmēm (10,53 %) un Francijas piemēroto procentu likmi (3,5 %). Katra pārskaitījuma gadījumā (katru gadu) tiek rēķināta starpība starp aprēķiniem, no vienas puses, pēc faktiskās procentu likmes (3,5 %) no vēl maksājamā kapitāla un, no otras puses, Komisijas noteiktās procentu likmes (10,53 %) vēl maksājamam kapitālam. Iegūtās summas (kopā septiņas, kas atbilst septiņiem aizdevuma gadiem) tālāk tiek aktualizētas un saskaitītas, lai iegūtu skaitli EUR […]. |
6.1.3.2. Subsīdija (EUR 15 miljoni) un atmaksājamie avansi (EUR 80 miljoni)
|
(226) |
Subsīdija. Komisija uzskata, ka subsīdija veido ekonomisku priekšrocību, ko saņēmējs neiegūtu tirgus apstākļos. Subsīdija patiešām ir finanšu instruments, kura kapitāls ir neatmaksājams un kas saņēmējam nerada maksājamus procentus. Tātad ir izslēgts, ka privāts aizdevējs, kam ir finansēšanas izmaksas un kam jāgūst atlīdzība par savu kapitālu, piekristu finansēt uzņēmumu ar subsīdijām. Atbalsta summa ir attiecīgi vienāda ar visu piešķirto subsīdiju jeb EUR 15 miljoniem. |
|
(227) |
Atmaksājamie avansi. Komisija norāda, ka pastāv noteikti nosacījumi saistībā ar to piešķiršanu, ko privāts aizdevējs, visticamāk, nebūtu pieprasījis. Jo īpaši runa ir par nosacījumu attiecībā uz Lavēras ražotnes darbības un darba vietu saglabāšanu vēl piecus gadus pēc projekta īstenošanas, izņemot, ja pretējo attaisnotu Kem One ilgtspēja un ja tiktu saņemta iepriekšēja valsts piekrišana. Tomēr atmaksāšanas saistības apstiprina to, ka šos atmaksājamos avansus var pielīdzināt aizdevumam šā lēmuma vajadzībām. |
|
(228) |
Attiecībā uz atbalsta summu, tā kā nav pieejami reāli un apmierinoši tirgus dati (piemēram, Kem One patiešām piešķirts bankas aizdevums tajos pašos apstākļos kā atmaksājamie avansi), Komisijai jānosaka likme, kas tiks piemērota saskaņā ar 2008. gada paziņojumu par atsauces likmēm. Ņemot vērā to, ka Kem One ir grūtībās nonācis uzņēmums, tas jāuzskata par uzņēmumu ar reitingu CCC minētā paziņojuma izpratnē. Turklāt šie avansi netiek garantēti ar kādu nodrošinājumu. Attiecīgi procentu likme tirgus apstākļos, kas aprēķināta, pamatojoties uz 2008. gada paziņojumu par atsauces likmēm, ir 10,53 % (0,53 % Francijas atsauces likme aizdevuma piešķiršanas brīdī + 1 000 bāzes punkti). |
|
(229) |
Attiecībā uz pirmo daļu (EUR 65 miljoni) atbalsta summa ir vienlīdzīga starpībai starp to procentu likmi, kas aprēķināta saskaņā ar 2008. gada paziņojumu par atsauces likmēm (10,53 %), un Francijas piemēroto procentu likmi (3,5 %), t. i., EUR 21,77 miljoni. Šie atmaksājamie aizdevumi tiek pielīdzināti aizdevumiem, aprēķinot aktualizēto atbalsta summu, lai aprēķina metode būtu vienlīdzīga FDES aizdevumam piemērotajai metodei. Katra pārskaitījuma gadījumā (katru gadu) tiek rēķināta starpība starp aprēķiniem, no vienas puses, pēc faktiskās procentu likmes (3,5 %) no vēl maksājamā kapitāla un, no otras puses, Komisijas noteiktās procentu likmes (10,53 %) vēl maksājamajam kapitālam. Iegūtās summas (kopā septiņas, kas atbilst septiņiem aizdevuma gadiem) tālāk tiek aktualizētas un saskaitītas, lai iegūtu skaitli EUR 21,77 miljonus. Tāpat arī attiecībā uz otro daļu (EUR 15 miljoni) atbalsta summa ir vienlīdzīga starpībai starp to procentu likmi, kas aprēķināta saskaņā ar 2008. gada paziņojumu par atsauces likmēm (10,53 %), un Francijas piemēroto procentu likmi (10 %), t. i., EUR 1,64 miljoni. |
|
(230) |
Tādējādi kopējā ekonomiskā labuma summa šī pasākuma ietvaros sasniedz EUR […]. |
6.1.3.3. Iespējamā nodokļu un sociālo iemaksu parādu norakstīšana
|
(231) |
Vispirms jānorāda, ka savā atbildē lēmumam par procedūras sākšanu Francija izskaidrojusi, ka sociālo iemaksu un nodokļu parādu summa nesasniedz EUR 42 miljonus, kā tas norādīts paziņojumā, bet gan EUR […]. Patiešām, summa EUR 42 miljoni atbilst summai, ko ļoti brīvi novērtējušas nodokļu un sociālo iemaksu pārvaldes un kas tika paziņota kā pagaidu summa tiesas uzraudzītas administrēšanas procedūras ietvaros, ko uzsāka Lionas komerctiesa pirms detalizētas patieso parādu noskaidrošanas. |
|
(232) |
Attiecībā uz parādiem privātiem kreditoriem lielākā daļa no tiem ir norakstīti vismaz 70 % apmērā. |
|
(233) |
Šajā sakarībā parādu norakstīšana, kam piekritis [privātais uzņēmējs Nr. 3] un [privātais uzņēmējs Nr. 1] jāanalizē atsevišķi. Abi minētie kreditori ir tirdzniecības partneri, kas cieši saistīti ar Kem One. […] un noteikti Lavēras ražojumi (CVM, hlora atliekas, hloroforms) ir būtiski [privātajam uzņēmējam Nr. 1], lai nodrošinātu fluorēto gāzu vertikālo ražošanas ķēdi, kas iekļauj Lavēras, Sentobēnas un Pjērbenitas ražotnes, kas visas atrodas Francijas dienvidos. Šos ražojumus ir ļoti grūti aizvietot ar tālākiem produktu avotiem. Attiecībā uz [privāto uzņēmēju Nr. 3] tā iekārtas ar Kem One saista kanalizācija. Turklāt nepastāv alternatīvs noiets [privātā uzņēmēja Nr. 3] ar tvaika krekingu saražotajam etilēnam Lavērā, ko varētu līdzvērtīgi novērtēt. |
|
(234) |
Jāpiebilst, ka rūpnieciskie partneri pazīst savu klientu un ir nepieciešami uzņēmuma darbībai un tā attīstībai. Tātad viņi ir ieinteresēti palikt iesaistīti uzņēmumā un piekrist parādu norakstīšanai pretēji tīri finansiālam kreditoram, kura vienīgais mērķis ir atgūt savu aizdevumu. Tādējādi, ņemot vērā šo divu kreditoru situācijas īpatnību, nav pieņemami novērtēt, ka vidējais parādu norakstīšanas līmenis ir […] %. |
|
(235) |
Tomēr visi pārējie kreditori, kuri pieņēmuši parādu norakstīšanu, to veikuši 70 % līmenī (368 kreditori par kopējo summu EUR 33,4 miljoni). Šie kreditori nesaņem nekādas privilēģijas un nodrošinājumu, nedz arī atrodas situācijā, kas salīdzināma ar nodokļu un sociālo iemaksu parādu turētāju situāciju. Attiecīgi, piekrītot norakstīt […] % no norakstāmajiem parādiem, Francija ir pārsniegusi līmeni, kam piekrituši privātie kreditori. |
|
(236) |
Tomēr Francija izskaidro, ka kredītu norakstīšana EUR […] apmērā ļauj izvairīties no iespējamā zaudējuma EUR […] apmērā. Taču EUR […] atšķirība ir vāja salīdzinājumā ar neatgūstami zaudētām summām (EUR […] apmērā), jo īpaši, ņemot vērā neskaidro raksturu zaudējumam EUR […] apmērā. Šis risinājums tātad nešķiet pieņemams privātam kreditoram tirgus ekonomikā. |
|
(237) |
Ņemot vērā šos elementus, atbalsta summa ir vienlīdzīga starpībai starp kredītu norakstīšanas līmeni, kuru piemērojusi Francija ([…] % jeb EUR […]), un privātu ieguldītāju parādu norakstīšanas līmeni (70 % jeb EUR […]) jeb EUR […]. |
6.1.4. Konkurences kropļošana un ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm
|
(238) |
Publiskā atbalsta pasākumi ir labvēlīgi Kem One, tam piešķirot papildu finanšu resursus un ļaujot izvairīties no savu darbību pārtraukšanas. Tie patiešām dod šim uzņēmumam iespēju iegūt spēcīgāku konkurences pozīciju nekā tad, ja atbalsts nebūtu piešķirts. Minētie pasākumi tātad draud izkropļot konkurenci starp PVC nozares dalībniekiem, kā arī hlora un sodas ražojumu tirgū. |
|
(239) |
Turklāt šos dažādos sektorus raksturo nozīmīga tirdzniecība starp dalībvalstīm Eiropas teritorijā. PVC tirgus ir relatīvi koncentrēts: 90 % tirgus pārstāv pieci uzņēmēji, no kuriem viens ir Kem One, kas atrodas trešajā vietā Eiropā S-PVC ražotāju vidū. Komisijai jau bijusi iespēja apsvērt to, ka šī tirgus ģeogrāfiskā dimensija nosedz vismaz Ziemeļrietumu Eiropu, kas ietver relatīvi viendabīgus konkurences apstākļus šajā zonā (18). Attiecīgi priekšrocība, kas piešķirta konkurencei atvērtā un relatīvi koncentrētā tirgū aktīvam uzņēmumam ar apskatītajiem pasākumiem, ir tāda, kas var kropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. |
6.1.5. Secinājums par atbalsta esamību LESD 107. panta 1. punkta izpratnē
|
(240) |
Attiecībā uz izklāstītajiem elementiem Komisija secina, ka apskatīto pasākumu kopums veido valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē par kopējo summu, kas pielīdzināma EUR 49,27 miljoniem. |
6.2. NOVĒRTĒJUMS PASĀKUMU SADERĪBAI AR PIEMĒROJAMIEM VALSTS ATBALSTA NOTEIKUMIEM
6.2.1. Piemērojamais juridiskais pamats
|
(241) |
LESD 107. panta 1. punktā paredzētais valsts atbalsta aizliegums nav nedz absolūts, nedz beznosacījuma. Jo īpaši LESD 107. panta 2. un 3. punkts veido juridisku pamatu, saskaņā ar kuru dažus atbalsta veidus var uzskatīt par saderīgiem ar iekšējo tirgu. Šajā gadījumā Komisija uzskata, ka mērķis paziņotajam atbalstam, kas paredzēts tikai un vienīgi par labu Kem One, ir atjaunot grūtībās nonākuša uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēju. |
|
(242) |
Neskatoties uz jauno pamatnostādņu spēkā stāšanos 2014. gada 1. augustā, esošais atbalsts tiks analizēts 2004. gada pamatnostādņu izpratnē. Jauno pamatnostādņu 136. punktā tiešām paredzēts, ka pasākumi, kuru paziņojumu Komisija reģistrējusi pirms 2014. gada 1. augusta, tiks izskatīti šī paziņojuma brīdī spēkā esošo kritēriju izpratnē. Ņemot vērā to, ka par minētajiem pasākumiem tika paziņots 2014. gada 30. jūlijā un tie tika reģistrēti pirms 2014. gada 1. augusta, tie tiks izskatīti 2004. gada pamatnostādņu izpratnē. |
|
(243) |
Attiecīgi jāanalizē, vai šie izskatītie pasākumi varētu tikt uzskatīti par saderīgiem ar iekšējo tirgu, balstoties uz LESD 107. panta 3. punktu, piemērojot 2004. gada pamatnostādnēs norādītos kritērijus. |
6.2.2. Kem One atbilstība pārstrukturēšanas atbalstam
|
(244) |
Tika izveidota jauna sabiedrība K1, lai iegūtu un saglabātu Kem One akcijas atbilstoši Lionas komerctiesas apstiprinātajam pēctecības un atveseļošanas plānam. K1 nodrošina Kem One ekonomisko pēctecību. |
|
(245) |
Komisija neapstrīd Kem One atbilstību 2004. gada pamatnostādņu piemērošanai, ko pieminējušas Francijas iestādes. Kopš 2013. gada 27. marta esot tiesas uzraudzītā administrēšanas procesā, Kem One atbilst 2004. gada pamatnostādņu 10. punkta c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem. |
6.2.3. Ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošana
|
(246) |
2004. gada pamatnostādņu 17. punktā paredzēts, ka “pārstrukturēšana balstās uz reālu, saskaņotu un tālejošu plānu, lai atjaunotu uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēju. Pārstrukturēšana parasti saistās ar vienu vai vairākiem šādiem elementiem: uzņēmuma darbības reorganizācija un racionalizācija, lai padarītu to efektīvāku, parasti zaudējumus nesošu darbību pārtraukšana, to esošo darbību pārstrukturēšana, kuras var atkal padarīt konkurētspējīgas un, iespējams, profila paplašināšana jaunu un dzīvotspējīgu darbību virzienā. Fizisko pārstrukturēšanu parasti pavada finanšu pārstrukturēšana (kapitāla ieguldīšana, parādu samazināšana). Tomēr pārstrukturēšanas darbības, kas ietilpst šo pamatnostādņu darbības jomā, nevar aprobežoties ar finansiālo atbalstu, kura mērķis ir atgūt iepriekšējos zaudējumus, nepievēršoties šo zaudējumu iemesliem.” |
|
(247) |
Turklāt 2004. gada pamatnostādņu 34. un pārējos punktos ir precizēti raksturlielumi, ko jāiekļauj pārstrukturēšanas plānā, lai tas varētu nodrošināt piešķirtā atbalsta saderību ar noteikumiem par valsts atbalstu. |
6.2.3.1. Ar pārstrukturēšanu saistītās izmaksas
|
(248) |
Savas padziļinātās izmeklēšanas laikā Komisijai bija iespēja izpētīt argumentus, ko Francija izvirzīja savā atbildē lēmumam par procedūras sākšanu, jo īpaši jautājumu par izmaksu trūkumu saistībā ar personāla pārstrukturēšanu. Francija paskaidroja, ka no [90–110] darba vietām, kuras vajadzēja likvidēt, tikai [35–45] darbinieki aizgāja no uzņēmuma. Arkema apstiprināja, ka ir pārņēmis [25–35] darbiniekus bez kompensāciju piešķiršanas, un tikai [1–15] darbiniekiem Kem One ir izmaksājis kompensācijas par kopējo summu EUR […] miljonu apmērā. Šī summa ir iekļauta prognozēs, kas jānoņem no peļņas konta pārstrukturēšanas perioda sākumā. Pārējās samazinātās štata vietas bija līdz šim neaizpildītas vakances. |
|
(249) |
Turklāt Francija un Kem One apstiprināja, ka pārstrukturēšana neradīs nekādas papildu izmaksas. |
6.2.3.2. Par pārstrukturēšanas plāna ilgumu
|
(250) |
Atbildot uz lēmumā par procedūras sākšanu izteiktajām šaubām, Francija izskaidrojusi, ka pārstrukturēšanas perioda sākuma datums ir 2014. gada 5. februāris, t. i., diena, kad Kem One darbības pārņēma jaunais akcionārs (akciju pārnese no Kem One Holding, kas iepriekš bija Kem One mātes uzņēmums, uz K1 – uzņēmumu, kas ir Kem One akciju turētājs). Pārstrukturēšanas perioda termiņš ir 2016. gada 31. decembris, kurā jābūt realizētam SAM projektam. Šajā datumā visām pārstrukturēšanas plāna darbībām jābūt īstenotām. |
|
(251) |
Pārstrukturēšanas plāna ilgums tātad ir mazāks nekā trīs gadi, kas atbilst 2004. gada pamatnostādņu 35. punkta prasībām, kas paredz, ka pārstrukturēšanas plāns īstenojams “pēc iespējas īsā laika posmā”. Tādējādi pārstrukturēšanas plāns varētu atjaunot Kem One rentabilitāti pieņemamā laika posmā. |
6.2.3.3. Dzīvotspējas atjaunošanas scenāriju reālistiskais raksturs
|
(252) |
Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija arī vēlējās noskaidrot atsevišķu elementu ticamību Francijas iestāžu prezentētajos ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanas scenārijos. Tā īpaši pamanīja, ka pamata scenārijā attiecībā uz likviditāti atstāts tikai neliels likviditātes pārpalikums 2020. gada noslēgumā. Likviditātes rezultāti pesimistiskajā scenārijā ir daudz zemāki, tajā likviditāte 2020. gadā uzrāda negatīvu summu EUR [100–150] miljonu apmērā. |
|
(253) |
Trešās personas lielā mērā ir pārņēmušas Komisijas izteiktās šaubas lēmumā par procedūras sākšanu. |
|
(254) |
Komisija konstatē, ka savā atbildē lēmumam par procedūras sākšanu Francijas iestādes sniegušas precizējumus un nepieciešamos atjauninājumus attiecībā uz sākotnējiem uzņēmējdarbības plāna pieņēmumiem. |
|
(255) |
Vispirms Francija apstiprināja, ka nepieciešamība iegūt bankas aizdevumu EUR [60–70] miljonu apmērā bija hipotētiska un šāds aizdevums jebkurā gadījumā nevarētu notikt pirms 2016. gada. Ņemot vērā neskaidrības, kas aptver gan aizdevuma iegūšanu, gan šā aizdevuma nosacījumus un piešķiršanas brīdi, Komisija uzskata, ka dzīvotspējas atjaunošanas analīzē nav saistoši ņemt vērā šā hipotētiskā aizdevuma sniegtos EUR [60–70] miljonus. Attiecīgi pēc Komisijas lūguma Francijas iestādes paziņoja grāmatvedības prognozes, kas pamatotas uz pesimistiskajiem, vidēja termiņa un optimistiskajiem pieņēmumiem, neiekļaujot bankas aizdevumu. |
|
(256) |
Komisija attiecīgi norāda, ka ieguldījuma projekts, kas saistīts ar pārstrukturēšanu, norit labāk, nekā sākotnējās prognozēs paredzēts. Tādējādi paredzētā ieguldījuma summa EUR [150–250] miljonu apmērā tikusi pārskatīta, to pazeminot par EUR [15–25] miljoniem. Tā pabeigšanas termiņš arī noteikts ātrāk un paredzēts 2016. gada ceturtajā trimestrī jeb piecus mēnešus agrāk par paredzēto datumu. Šī pabeigšana pirms termiņa ļauj ieekonomēt EUR [10-20] miljonus. Attiecīgi vidējā termiņa scenārijā likviditāte tiek palielināta par EUR [30–40] miljoniem. Pesimistiskajā scenārijā likviditātes līmenis tiek ietekmēts tajās pašās proporcijās, un tas tomēr sasniedz negatīvu summu EUR [70–80] miljonu apmērā. |
|
(257) |
Turklāt Komisija konstatē, ka Kem One 2014. gadā ir reģistrējis globālu pakāpenisku saražoto un pārdoto apjomu palielinājumu par […] % salīdzinājumā ar 2013. gadu, un šis palielinājums tuvinās vēsturiskajam 2007./2008. gada ražošanas līmenim un pārstrukturēšanas plānā paredzētajam mērķa līmenim 2017./2018. finanšu gadā. Šī PVC un sodas ražošanas apjomu palielināšana rodas, pateicoties pakāpeniskai pārstrukturēšanas plāna ieviešanai un tehnisku incidentu neesamībai ražošanas vietās. |
|
(258) |
Cita starpā, tā kā 2014. gadā turpināja samazināties naftas barela kurss un tātad arī etilēna cenas, kas atspoguļojas sodas cenās, Kem One konstatējis lielāku apgrozījuma samazinājumu, nekā prognozēts. Tomēr Komisija norāda, ka šis apgrozījuma samazinājums nerada uzņēmuma peļņas samazināšanos tādā ziņā, ka cenas izejvielām, kas nepieciešamas PVC ražošanai, samazinās līdzvērtīgās, pat augstākās proporcijās. |
|
(259) |
Komisija no tā secina, ka Francijas iestāžu sniegtie precizējumi pēc lēmuma par procedūras sākšanu ļauj apstiprināt Kem One ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanas ticamību. Paredzētie pārstrukturēšanas pasākumi saskaņā ar 2004. gada pamatnostādņu prasībām paredz veikt nepieciešamo Kem One pāreju uz vertikāli integrētāku rūpniecisku struktūru, kas attiecīgi būtu efektīvāka rentabilitātes ziņā, pateicoties SAM projektam un ar izejvielu nodrošinājumu saistīto ražošanas izmaksu labākai pārvaldībai. |
6.2.4. Pārmērīgu konkurences kropļojumu novēršana
|
(260) |
2004. gada pamatnostādņu 38. punktā paredzēts, ka, “lai nodrošinātu, ka pēc iespējas tiek samazināta negatīvā ietekme uz tirdzniecības apstākļiem un labvēlīgās sekas pārspēj negatīvās sekas, jāveic attiecīgi kompensācijas pasākumi. Citādi atbalsts tiks uzskatīts par tādu, kas ir “pretrunā kopīgām interesēm” un tādēļ nav saderīgs ar kopējo tirgu.” 2004. gada pamatnostādņu 39. punktā precizēts, ka “Šie pasākumi var aptvert līdzekļu nodalīšanu, jaudu vai tirgus daļas samazināšanu un piekļuves šķēršļu samazināšanu attiecīgajos tirgos.” |
|
(261) |
Kompensācijas pasākumu mērķis tātad ir ļaut ierobežot atbalsta pasākumu ietekmi tirgos, kuros saņēmējs ir klātesošs, tomēr neapdraudot konkurences struktūru šajos tirgos, nedz arī saņēmēja dzīvotspēju in fine. |
6.2.4.1. Līdzekļu nodalīšana šajā gadījumā nav atbilstošs kompensācijas pasākums
|
(262) |
2004. gada pamatnostādņu 40. punktā precizēts, ka kompensācijas pasākumi “īpaši būtu jāveic tajā tirgū (vai tirgos), kur uzņēmumam pēc pārstrukturēšanas būs nozīmīgs stāvoklis.” Kā izskaidrots šā lēmuma 2.1. iedaļā, Kem One principā ir aktīvs PVC tirgū, jo īpaši patēriņa S-PVC un E-PVC tirgū, un tam ir relatīvi svarīgas pozīcijas Francijā un Itālijā. |
|
(263) |
Tomēr 2004. gada pamatnostādņu 39. punktā precizēts, ka, “[n]ovērtējot to, vai kompensācijas pasākumi ir piemēroti, Komisija ņem vērā tirgus struktūru un konkurences apstākļus, lai pārliecinātos, ka šādi pasākumi neizraisa tirgus struktūras pasliktināšanos, piemēram, netieši radot monopolu vai saspīlētu oligopolu situāciju. Ja dalībvalsts spēj pierādīt, ka šāda situācija rastos, kompensācijas pasākumi būtu jāveido tā, lai no šādas situācijas izvairītos.” |
|
(264) |
Attiecībā uz tirgus struktūru, PVC tirgu parasti raksturo nepieciešamība tā dalībniekiem būt vertikāli integrētiem, lai varētu kontrolēt visu vērtību ķēdi un būt konkurētspējīgi. Tādējādi Komisija Ineos/Solvay/JV lēmumā ir izcēlusi, ka uzņēmējam ir nepieciešama autonoma un integrēta ražošanas struktūra. |
|
(265) |
Vēl svarīgāk – Komisija Ineos/Solvay/JV lēmumā ir arī nonākusi pie atzinuma, ka PVC nozarē pastāv vairāki uzņēmumu modeļi ar dažādiem integrācijas līmeņiem. Tā šajā ziņā atklāj, ka modeļi, kuri nepiedāvā vertikālo PVC integrāciju līdz pat hloram, Eiropā ir izņēmums un ka “the current competitive landscape indicates that full vertical integration is the general trend in the industry” (“pašreizējā konkurences situācija norāda uz to, ka pilnīga vertikālā integrācija ir šīs nozares vispārējā tendence”). |
|
(266) |
Attiecībā uz simili-integrācijas atjaunošanu, sasaistot dažādus dalībniekus ar privileģētiem piegādes līgumiem, vairāki pagātnes piemēri, no kuriem daži cita starpā iekļauj arī uzņēmumu Kem One, apstiprina riskus saistībā ar šādu struktūru, kura pamatota uz galveno izejvielu piegādi no ārpuses. |
|
(267) |
Vertikālās integrācijas nozīmību PVC tirgū aktīviem uzņēmējiem apstiprina paziņojošo pušu piedāvātās un Komisijas pieņemtās saistības lietā Ineos/Solvay/JV. Tās patiešām piekritušas pārdot vertikāli integrētu aktīvu, lai garantētu savu dzīvotspēju tirgū un nokārtotu Komisijas identificētās konkurences problēmas S-PVC tirgū. |
|
(268) |
Turklāt pagātnē daži neatkarīgi, vertikāli neintegrēti PVC ražotāji mēģinājuši iekļūt PVC tirgū, bet nesekmīgi. |
|
(269) |
Visbeidzot, tā kā pastāv ģeogrāfisks dalījums starp vertikālās ķēdes vienībām, CVM transporta izmaksas ir īpaši augstas produkta iedabas dēļ (ārkārtīgi toksiska sašķidrinātā gāze), lai kāds būtu izmantotais transporta veids (dzelzceļš, ceļš vai jūras transports). Šīs augstās transporta izmaksas (apmēram 10 % no produkta vērtības) ievērojami pasliktina situāciju zemas peļņas gadījumā, kā Komisija to minējusi 1452. punktā Ineos/Solvay/JV lēmumā: “As regards imports from other areas, VCM transport costs seem to constitute a major hurdle. IHS, a global information company that provides, among other things, monthly and annual indexes, reports and news related to the vinyl industry, talks about “prohibitive freight rates”. This is not surprising, as VCM is a chemical product that is hazardous and difficult to transport, as acknowledged by the Notifying Parties.” (“Attiecībā uz importu citās zonās CVM transporta izmaksas, šķiet, rada lielāko šķērsli. Globāls informācijas uzņēmums IHS, kas cita starpā sniedz mēneša un gada indeksus, ziņojumus un informāciju attiecībā uz vinila nozari, runā par “pārmērīgi augstām kravas pārvadājumu izmaksām”. Tas nav pārsteidzoši, jo CVM ir bīstams un grūti transportējams ķīmisks produkts, kā to atzinušas paziņojošās puses.”) |
|
(270) |
Turklāt interesanti, ka galvenais kompensācijas pasākums, ko piedāvā Ineos, attiecas uz darbību pārtraukšanu visā Lavēras ražošanas ķēdē, tostarp augšupejošās ražošanas vietās. Tas parāda, ka visi tirgus dalībnieki, tostarp Kem One konkurenti, atzīst, ka dzīvotspēja tirgū ir atkarīga no vertikālās integrācijas. |
|
(271) |
Attiecīgi kompensācijas pasākums, kas ietvertu vienas Kem One PVC ražošanas vietas (piemēram, Balānas vai Bēras) pārdošanu, nešķiet dzīvotspējīgs risinājums. Patiešām, ja iekšienē nebūs iespējams piekļūt augšupejošās ražošanas izejvielām (hloram, etilēnam), pircējam nāksies slēgt piegādes līgumus ar Kem One, kas to nostādīs neaizsargātā situācijā gan no savas komerciālās neatkarības viedokļa, gan attiecībā pret tā iespēju veikt patiesu konkurences spiedienu. Turklāt, slēdzot vienu no Kem One lejupejošās ražošanas vietām, tiktu sašūpota visa uzņēmuma ražošanas ķēde, atņemot iekšējo noietu augšupejošās hlora un etilēna ražošanas vietām. |
|
(272) |
Ineos/Solvay/JV lietas ietvaros Komisija uzsvēra neskaidrību attiecībā uz jautājumu, vai Kem One varētu būt agresīvs konkurents attiecībā pret Ineos un Solvay kopuzņēmumu, ņemot vērā Kem One grūtības un noteiktības trūkumu attiecībā uz izpētītā pārstrukturēšanas plāna īstenošanas panākumiem. Tomēr Komisija ir norādījusi, ka Kem One ražošanas jaudas samazināšana nozīmētu tirgus daļas palielināšanu Ineos un Solvay kopuzņēmumam, lai gan cita starpā pārstrukturēšanas plāna īstenošana varētu arī samazināt Kem One pamudinājumu ievērojami palielināt ražošanu, reaģējot uz kopuzņēmuma cenu paaugstinājumu. Turklāt savā tirgus konkurences situācijas novērtējumā pēc koncentrācijas Komisija pieņēma konservatīvu pieeju, uzskatot, ka Kem One pilnībā saglabās savu konkurences spēku (19). |
|
(273) |
Šajos apstākļos pārveidot Kem One struktūru, samazinot tā noietu PVC tirgū vai ievērojami pārveidojot tā darbību perimetru, apdraudētu PVC tirgus stabilitāti, kāda tā izveidojusies pēc Ineos un Solvay kopuzņēmuma radīšanas un transakcijas izmeklēšanas laikā pušu pieņemto saistību īstenošanas (20). |
|
(274) |
Patiešām, neskatoties uz Ineos/Solvay/JV lēmumā pieņemto saistību īstenošanu, kuru rezultātā tika izskausta Ineos un Solvay horizontāla pārklāšanās Ziemeļrietumu Eiropas S-PVC tirgū, Ineos un Solvay kopuzņēmums joprojām ir neapstrīdami svarīgākais tirgus dalībnieks, 2012. gadā pārstāvot tirgus daļu [30–40] % apmērā. Attiecīgi līdzekļu nodalīšanas piemērošana Kem One to ievērojami vājinātu un samazinātu konkurences spiedienu, kādu tā var veikt uz Ineos un Solvay kopuzņēmumu. |
|
(275) |
Kompensācijas pasākums, kurš varētu sadalīt Kem One S-PVC darbības divās vertikāli integrētās vienībās, pārdodot vienu S-PVC ražošanas vietu (Balānu vai Bēru) kopā ar kādu izejvielu ražošanas vietu (Fosirmēras ražotni), varētu cienīgi saglabāt S-PVC ražošanas vertikāli integrēto raksturu. Tomēr šāds risinājums Kem One atņemtu aptuveni […] % no tā darbībām S-PVC nozarē un vājinātu tā spēju konkurēt ar Ineos un Solvay kopuzņēmumu. Tādējādi sava mēroga dēļ šāda risinājuma ietekmē tiktu sašūpota S-PVC tirgus struktūra, kas radusies pēc Ineos un Solvay kopuzņēmuma izveides, un par nepietiekamām padarītas saistības, kas īstenotas nolūkā labot konkurences koncentrācijas radītās problēmas un nodrošināt efektīvu konkurenci S-PVC tirgū. |
|
(276) |
Starp citu, šāda veida kompensācijas pasākums apdraudētu Kem One dzīvotspējas atjaunošanu. Visbeidzot, šāds pasākums varētu šķist neproporcionāls gan attiecībā pret uzņēmuma saņemto atbalsta summu (aptuveni 10 reižu mazāka), gan pret pārstrukturēšanas izmaksām (aptuveni EUR 100 miljoni mazākas). |
6.2.4.2. Strukturāla jaudas pārpalikuma neesamība ilgtermiņā attiecīgajā tirgū
|
(277) |
Ieinteresētās puses uzsver, ka Eiropas PVC tirgū pastāv jaudas pārpalikums. Tās attiecīgi atsaucas uz 2004. gada pamatnostādņu 42. punktu, kurā precizēts: “Ja saņēmējs darbojas tirgū, kur vērojams ilgtermiņa strukturāls jaudas pārpalikums, kā tas definēts Lielu ieguldījumu projektu reģionālā atbalsta daudznozaru pamatprincipu kontekstā, var būt nepieciešams uzņēmuma jaudas vai tirgus daļas samazinājums līdz pat 100 %.” |
|
(278) |
Ineos/Solvay/JV lēmumā Komisija konstatējusi jaudas pārpalikuma situāciju Eiropas PVC tirgū. Tomēr Komisija uzsver divus punktus:
|
|
(279) |
Tomēr no 2012. gada Komisija konstatē, ka vairāki faktori skaidri norāda uz to, ka jaudas pārpalikuma situācija Eiropas PVC tirgū ir attīstījusies. |
|
(280) |
Jaudas pārpalikuma aprēķins. Komisija, pirmkārt, uzsver, ka, pat ja pagātnē pastāvēja jaudas pārpalikums, to lielumu ieinteresētās trešās personas, šķiet, ir vērtējušas pārāk augstu. Tirgū esoša uzņēmēja efektīvā ražošanas jauda galu galā ir atkarīga no noieta sezonalitātes (S-PVC noiets Eiropā krītas augustā un decembrī). Turklāt apkopei paredzētās ražošanas pauzes, hlora ražošanas palēnināšana ziemas periodā un paaugstinātās elektroenerģijas izmaksas nozīmē to, ka ražošanas jauda ļoti reti tiek izmantota 100 % apmērā. Jāpiebilst, ka PVC ražošanas rūpniecisko darbību raksturo epizodisku ražošanas incidentu un izejvielu piegādes trūkuma gadījumi. Visbeidzot, brīvo kapacitāti nevar saskaitīt kopā, ņemot vērā ģeogrāfiskā attāluma un nenoliedzamo transporta izmaksu faktorus pat Eiropā. |
|
(281) |
Realitātē efektīva PVC ražošana notiek tikai reti, un parasti gadā atbilst 90 % no ražotāju kopumā uzrādītās jaudas. |
|
(282) |
Saskaņā ar FIDES (profesijas iekšējā statistika) datiem 2014. gadā nominālā PVC ražošanas jauda Rietumu un Centrālajā Eiropā bija [6 000–7 000] kt, bet efektīvā ražošana – [5 000–6 000] kt, pēc kā var aprēķināt nominālās jaudas izmantošanas procentu [80–90] % apmērā. Patiesais jaudas pārpalikums 2014. gadā tātad šajā tirgū ir ierobežots. Komisija cita starpā piebilst, ka S-PVC ražošanas jaudas izmantošanas likme ASV arī ir 84,3 % (saskaņā ar IHS datiem, kas ir viens no galvenajiem analītiķiem, kurš specializējies tirgū ar ICIS (Neatkarīgais ķīmiskās informācijas serviss)). |
|
(283) |
S-PVC tirgus jaudas pārpalikums. No 2014. gada vasaras vairāki faktori ietekmējuši piedāvājumu Eiropas tirgū. Pirmkārt, euro kritums, kuru pavadīja ievērojams naftas cenu kritums, kas lielā mērā veicināja eksporta noieta pieaugumu (Turcijā, Indijā, Ziemeļāfrikā). Šie eksporta tirgi ir vienkārši pieejami Eiropas ražotājiem: tādējādi uzņēmumam Kem One S-PVC transportēšanas izmaksas no tā rūpnīcas Bērā uz Turciju bija aptuveni EUR […]/t pretēji EUR […]/t uz Vāciju un Ziemeļeiropu. Attiecīgi kopējais Kem One eksports pirmajā 2015. gada trimestrī sasniedza […] kt, kas ir pieaugums attiecībā pret šo pašu periodu gadu iepriekš ([…] kt). IHS ziņojums 2015. gada martā uzsver šo Eiropas PVC ražotāju situācijas attīstību. Tas norāda, ka 2009. gadā Rietumeiropā lokalizēto S-PVC ražotāju eksports veidoja 19 % no saražotā, savukārt 2014. gada beigās tas bija jau 30 %. Šī attīstība ir pamatā pieaugošam pieejamības spiedienam – minētā situācija ir pilnīgi pretēja jaudas pārpalikumam tirgū –, neskaitot konkurences spiedienu uz Ineos un Solvay kopuzņēmumu. Šis spiediens ir radījis iepirkuma cena pieaugumu 2015. gada sākumā. Turklāt piedāvājuma kritums Eiropas tirgū palielina PVC ražotāju tiesības uzsākt jaunas sarunas. ICIS raksts 2015. gada 10. aprīlī sagatavo šo ziņojumu, pamatojot savu analīzi uz klientu paziņojumiem tirgū: “One buyer said that with European market seeing low imports, production difficulties and an increase in demand, April will be a month in which producers potentially can break long standing records for margin improvements.” (“Kāds pircējs apgalvojis, ka tagad, kad Eiropas tirgus piedzīvo zema importa situāciju, ražošanas grūtības un pieprasījuma palielināšanos, aprīlis būs mēnesis, kurā ražotāji varēs pārspēt sen uzstādītus rekordus peļņas uzlabošanas ziņā.”) Šī situācija lika ražotājiem noteikt lielajiem klientiem kvotas un palielināt pārdošanas cenas. Šajos apstākļos Kem One sadalīšana un/vai pastāvīga tā noieta samazināšana tikai pastiprinās Ineos un Solvay kopuzņēmuma konkurences pozīciju, vājinot konkurenci ārpus Eiropas esošajos tirgos. |
|
(284) |
Komisija secina, ka ieinteresētās puses savā tirgus jaudas pārpalikuma analīzē nav pietiekami ņēmušas vērā PVC tirgus attīstību laikā no Ineos/Solvay/JV lēmuma pieņemšanas, lai gan šī attīstība varētu radīt situāciju, kurā stratēģisks eksports, kas vērsts uz trešajām valstīm, un ražošanas pārorientēšana varētu pavājinātas konkurences gadījumā radīt cenu paaugstinājumu, kas nodarītu kaitējumu Ziemeļeiropā esošiem klientiem. |
6.2.4.3. Kompensācijas pasākumi, ko Komisija uzskatījusi par atbilstošiem
|
(285) |
Vispirms ir jāpiebilst, ka 2004. gada pamatnostādņu 39. punkts nepiedāvā ierobežotu kompensācijas pasākumu sarakstu, bet gan tikai uzskaita vairākus no a priori pieņemamiem risinājumiem, tomēr neierobežojot Komisijas iespēju pieņemt tādus kompensācijas pasākumus, kas nav iekļauti šajā uzskaitījumā. |
|
(286) |
Pamatojoties uz veikto izmeklēšanu, Komisija ir nonākusi pie secinājuma, ka atbilstoši kompensācijas pasākumi ir šādi:
|
|
(287) |
Šie trīs kompensējošie pasākumi veido kompensāciju atbalsta pasākumu nelabvēlīgajai ietekmei uz tirdzniecības apstākļiem un neļauj Kem One izmantot saņemto atbalstu, lai palielinātu savu klātbūtni gan PVC tirgū, gan citos tirgos, kur tas ir aktīvs. |
|
(288) |
Ierobežošana uz laiku līdz […], sākot no šā lēmuma pieņemšanas dienas, nominālajai hlora ([600–700] kt/gadā) un sodas ([600–700] kt/gadā, neskaitot pašu patēriņu) ražošanas jaudai Fosirmēras un Lavēras ražotnēs. Šis pasākums jau “samazina” patieso hlora ražošanu par […] kt attiecībā pret efektīvo Kem One ražošanas jaudu, kāda tā paredzēta pēc SAM projekta īstenošanas. Pašreizējā hlora un sodas ražošanas jaudas izmantojuma likme ir [80–90] % ([85–95] % atbilst ierastajai praktizētajai izmantošanas likmei, ko par aptuveni [5–15] % samazina negaidīts incidents, kas 2014. gada jūnijā notika Fosirmēras ražotnē). Ražošanas jaudas izmantošana [90–100] % apmērā 2015. un 2016. gadā atbilst […] kt/gadā. Šī izmantošanas likme būtu jāpalielina līdz [85–95] %, kad Lavērā būs īstenota hlora/sodas elektrolīzes iekārtu pārveide, jo būs palielinājusies uzticība, lai sasniegtu patieso uzņēmējdarbības plānā paredzēto ražošanu, proti, […] kt/gadā. Tomēr jānorāda, ka jaunā membrānas kameras elektrolīzes iekārta varēs radīt par [5–15] % vairāk nekā “nominālā” ražošana […] kt/gadā, palielinot pašreizējās elektriskās strāvas intensitāti no […] līdz […] kA/m2. Šo tehnisko iespēju izvēlējās Kem One, un ar piegādātājiem ir veikts tirdzniecības darījums par piemērota materiāla iegādi, lai atvieglotu ražošanas līmeņa pieaugumu saskaņā ar gaidāmo hlora tirgus pieaugumu 2017. gadā un turpmāk. |
|
(289) |
Patiešām, ja apskatām hlora noietu kopumā attiecībā uz Kem One, ņemot vērā tā ražojumus lejupejošajā ražošanā (S-PVC, PVC pasta, papildu hlorēts PVC un hlormetāni), Kem One rīcībā ir pietiekama jauda, lai absorbētu saražoto hloru […] kt/gadā. Jāpiebilst, ka Kem One prognozes attiecībā uz hlora un sodas pieprasījuma pieaugumu Rietumeiropā attiecīgi ir […] % un […] % gadā (23). Ierobežojums ražošanas jaudai kavēs Kem One attīstīt savu hlora ražošanu līdz [600–700] kt/gadā efektīvajā ražošanā, kas būtu ļāvis tam tuvoties sava potenciālā noieta piesātinājumam, t. i., līdz maksimumam palielinātu savu lejupejošo hlora aktīvu izmantošanu. Būtībā nominālās jaudas ierobežošana līdz [600–700] kt hlora gadā jeb sagaidāmā efektīvā ražošana […] kt hlora gadā atņem Kem One iespēju sekot sodas tirgus pieaugumam, kas veido iespējamos zaudējumus aptuveni […] % apmērā no pārdošanas pieauguma […]. Kem One sodas tirgus daļa Rietumeiropā, kas vērtēta kā [5–15] %, turpmāk būs [5–15] %. |
|
(290) |
Turklāt šie pasākumi neļaus Kem One palielināt savu noietu un tirgus daļas Eiropā un/vai eksportā no hlora atvasinātajiem produktiem, kas ir S-PVC, E-PVC (vai PVC pasta), PVC-C (vai papildu hlorēts PVC), hlormetāni un mazākā mērā – šķidrais hlors. Izdevības zaudējums ir […] kt hlora […]. Piemēram, […] kt hlora ļauj saražot […] kt S-PVC, pateicoties kuram Kem One tirgus daļa varētu palielināties no [10–20] % līdz [10-20] %, ja kā atsauci uzlūko Kem One PVC noieta līmeni ([…] kt/gadā) un Eiropas ražotājiem pieejamā S-PVC tirgus izmēru ([…] Mt). |
|
(291) |
Ierobežošana uz laiku līdz […], sākot no šā lēmuma pieņemšanas dienas, Kem One un tā pašreizējo vai turpmāko filiāļu S-PVC tirgus daļām Ziemeļrietumu Eiropas zonā (kopā Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Īrijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Norvēģijā, Vācijā un Zviedrijā) līdz [10–20] % no apjoma (24). Attiecībā uz S-PVC (tostarp M-PVC jeb “PVC masu” no Senfonas, kas tai ir tirgus ziņā pielīdzināma) Kem One rīcībā ir nominālā ražošanas jauda […] kt/gadā, kas veido gandrīz […] % no kopējās Rietumeiropas ražošanas jaudas ([…] Mt/gadā). |
|
(292) |
[…] |
|
(293) |
Šo rūpniecības un tirdzniecības darbību kombinācijai vajadzētu radīt ievērojamu pārdoto apjomu palielināšanos šajā ģeogrāfiskajā zonā (aptuveni […] Kt), lai varētu sasniegt uzņēmuma S-PVC tirgus daļu šajā zonā [10–20] % apmērā. |
|
(294) |
Tādējādi Komisija uzskata, ka Kem One tirgus daļas ierobežošana līdz [10–20] % (apjomā) S-PVC tirgū […], sākot no šā lēmuma pieņemšanas datuma Ziemeļrietumu Eiropas zonā, ļaus garantēt, ka atbalsta pasākumus Kem One neizmanto savā tirdzniecības darbībā šajā zonā. Šis ierobežojums ļauj arī vājināt atbalsta ietekmi un izvairīties no pārmērīgas konkurences ierobežošanas draudiem. Turklāt iekļaušana šajā Francijas ģeogrāfiskajā perimetrā, kur atrodas Kem One galvenās rūpniecības un tirdzniecības vietas S-PVC nozarē, atbilst tiesiskajām prasībām kompensācijas pasākumu jomā (25). Šis risinājums piedāvā arī priekšrocību saglabāt konkurences spiedienu uz Ineos un Solvay kopuzņēmumu, kas ir galvenais dalībnieks Ziemeļrietumu Eiropas S-PVC tirgū (26), tomēr, neapturot konkurences situāciju uz neizmērojami ilgu laiku. |
|
(295) |
Ņemot vērā iepriekšējos lēmumus, Komisija uzskata, ka šie pagaidu ierobežojumi ir piemērotāki pasākumi nekā līdzekļu nodalīšana, lai novērstu pārmērīgu konkurences kropļojumu attiecīgā atbalsta dēļ, tomēr saglabājot konkurences spiedienu Ziemeļrietumu Eiropas S-PVC tirgū. |
|
(296) |
Iegādes aizliegums. Šis aizliegums attiecas ne tikai uz Kem One, bet arī uz visām fiziskām un juridiskām personām, kas pašlaik veic vai turpmākajā […] laikā veiks Kem One kontroli EK regulas par koncentrāciju 3. panta 2. punkta izpratnē, kurā precizēts, ka “[p]ar kontroli uzskata tiesības, līgumus vai citus līdzekļus, kas atsevišķi vai apvienojumā un ņemot vērā iesaistīto faktu vai tiesību aktu izskatīšanu, dod iespēju izšķiroši ietekmēt uzņēmumu, jo īpaši ar šādiem līdzekļiem: a) īpašuma tiesībām vai tiesībām izmantot visus vai daļu no uzņēmuma aktīviem; b) tiesībām vai līgumiem, kas piešķir izšķirošu ietekmi uz uzņēmuma sastāvu, balsošanu vai izpildvaru”. Tādējādi ne Kem One, ne vienības, kas to kontrolēs, nevarēs novirzīt Francijas pārskaitīto atbalstu un to izmantot, lai palielinātu savu ietekmi tirgū, kaitējot uzņēmējiem, kas nav saņēmuši valsts subsīdijas. |
|
(297) |
Aizliegums neattiecas uz pirkumiem, kas i) ir nepieciešami Kem One dzīvotspējas atjaunošanai un ii) neapiet saistības ierobežot atbalsta ietekmi līdz absolūtam minimumam, kas nepieciešams, lai piepildītu Kem One pārstrukturēšanas plāna mērķus. Pirkums nevarēs notikt, līdz Komisija nebūs spriedusi, ka i) un ii) punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti. Nodoms veikt pirkumu un elementi, kas ļauj Komisijai spriest par to, vai nosacījumi tiek izpildīti, jāpaziņo Komisijai pieņemamā laika posmā. |
6.2.4.4. Pārbaude un pusgada ziņojumi
|
(298) |
2004. gada pamatnostādņu 49. punktā ir noteikts: “Komisijai ar regulāriem sīki izstrādātiem ziņojumiem, ko nosūta attiecīgā dalībvalsts, jāspēj pārliecināties, ka pārstrukturēšanas plāns tiek pienācīgi īstenots.” |
|
(299) |
Attiecīgi, ņemot vērā piešķirtā atbalsta summu un nepieciešamo kompensācijas pasākumu raksturu, lai nodrošinātu atbalsta saderību ar noteikumiem par valsts atbalstu, mērķi nodrošināt Kem One dzīvotspējas atjaunošanu un konkurences situāciju attiecīgajā tirgū, Komisija uzskata, ka ir nepieciešams, lai Francija tai ik pusgadu nosūtītu ziņojumus, kuros būtu atspoguļoti šādi elementi:
|
|
(300) |
Šie ziņojumi jāiesniedz […], skaitot no šā lēmuma pieņemšanas dienas. Pirmais ziņojums Komisijai jāiesniedz sešus mēnešus pēc šā lēmuma pieņemšanas dienas. |
|
(301) |
Noslēgumā attiecībā uz konkurences pārmērīga kropļojuma novēršanu atbalsta pasākumu dēļ, ņemot vērā Ineos un Solvay kopuzņēmuma klātbūtni, kas S-PVC tirgū ir ievērojami spēcīgāks dalībnieks, faktu, ka radikālāki kompensācijas pasākumi, nodalot līdzekļus, kā tas minēts 2004. gada pamatnostādņu 39. punktā, draudētu apdraudēt Kem One dzīvotspēju un vājinātu tā konkurētspēju, kas kaitētu tirgus struktūrai un konkurences efektivitātei, un, ņemot vērā to, ka šā lēmuma 6.2.4. iedaļā izpētītie kompensācijas pasākumi var sasniegt pietiekamu ietekmi un pat sniegt piemērotu risinājumu attiecīgajos apstākļos atbalsta radītajam konkurences kropļojumam un tiks izvērtēti kopā ar tirgus konkurences situāciju regulārajos ziņojumos, minētos kompensācijas pasākumus Komisija uzskata par adekvātiem. |
6.2.5. Atbalsta ierobežošana līdz minimumam: reāls ieguldījums, neietverot atbalstu
|
(302) |
2004. gada pamatnostādņu 43. punktā ir noteikts: “Atbalsta apjoms un intensitāte jāierobežo līdz stingram pārstrukturēšanas izmaksu minimumam, kas vajadzīgas, lai veiktu pārstrukturēšanu, ņemot vērā uzņēmuma, tā akcionāru vai grupas, kurā tas ietilpst, esošos finanšu resursus.” 2004. gada pamatnostādņu 44. punktā precizēts, ka “Komisija parasti uzskata par pienācīgiem šādus ieguldījumus pārstrukturēšanā: […] vismaz 50 % attiecībā uz lieliem uzņēmumiem”. |
|
(303) |
Pirmkārt, elementi, kas apkopoti pēc procedūras sākšanas, nav ļāvuši attaisnot aizdevuma EUR [60–70] miljonu apmērā iekļaušanu Kem One pašu ieguldījumā. Francija apstiprināja hipotētisko un neskaidro aizdevuma raksturu, uzsverot, ka tas jebkurā gadījumā nenotiks pirms 2016. gada. Šis aizdevums tātad nesasniedz patiesā saņēmēja pašu ieguldījuma efektivitātes nosacījumu, kas precizēts 2004. gada pamatnostādnēs. Attiecīgi Komisija uzskata, ka nav attaisnojami to iekļaut aprēķinā. |
|
(304) |
Komisijas izmeklēšana ir parādījusi, ka resursi, kas jāņem vērā, aprēķinot Kem One pašu ieguldījumu pārstrukturēšanas izmaksās, ir šādi: 4. tabula Privāti ieguldījumu avoti, kas saskaņā ar Komisiju paredzēti pārstrukturēšanas plānā
|
||||||||||||||||
|
(305) |
Izmeklēšanas laikā parādījušies vairāki jauni elementi. Vispirms jānorāda, ka attiecībā uz Kem One pašu finansējumu līdz šim brīdim modernizācijas projektā Kem One iepludinājis tikai EUR 18 miljonus. Hipotētiskais pārējās summas pārskaitījuma raksturs neļauj šīs summas kvalificēt kā pašu ieguldījumu. Turklāt pēc pārrunām starp Kem One un [privāto uzņēmēju Nr. 2] [privātā uzņēmēja Nr. 2] veiktā faktūrkreditēšana sasniedz in fine EUR [55–65] miljonus (pretēji sākotnēji paredzētajiem EUR [40–50] miljoniem). |
|
(306) |
Pārstrukturēšanas izmaksas tiek lēstas EUR 222 miljonu apmērā. Kem One pašu ieguldījumus šajā pārstrukturēšanā tātad pārstāv 60 % no pārstrukturēšanas izmaksām. |
|
(307) |
Attiecīgi var secināt, ka atbalsts nepārsniedz minimumu, un nav nepieciešamības izteikt viedokli par privāto kreditoru veikto parādu norakstīšanas raksturu. |
6.2.6. Princips “vienreiz un pēdējoreiz”
|
(308) |
Ņemot vērā 2004. gada pamatnostādņu 72. un turpmākos punktus, pārstrukturēšanas atbalstu uzņēmumam var piešķirt tikai vienu reizi desmit gadu laikā. |
|
(309) |
Francija savā paziņojumā precizē, ka ne Kem One, ne grupa, kurai tas pieder, agrāk nav saņēmuši ne glābšanas, ne pārstrukturēšanas atbalstu. |
|
(310) |
Attiecīgi princips “vienreiz un pēdējoreiz” ir ievērots. |
7. SECINĀJUMS
|
(311) |
Komisija uzskata, ka attiecīgos atbalsta pasākumus var uzskatīt par saderīgiem ar iekšējo tirgu, piemērojot LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti šā lēmuma 6.2.4.3. iedaļā uzskaitītie kompensācijas pasākumi un ka šā lēmuma 6.2.4.4. iedaļā paredzētie ziņojumi tiek iesniegti Komisijai noteiktajos termiņos, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Atbalsts, ko Francija plāno sniegt Kem One SAS (turpmāk – “Kem One”) kā i) Ekonomiskās un sociālās attīstības fonda aizdevumu, ii) subsīdiju un atmaksājamus avansus un iii) iespējamu sociālo iemaksu un nodokļu parādu norakstīšanu, ir saderīgs ar iekšējo tirgu, piemērojot 2. pantā minētos nosacījumus.
2. pants
1. Francija rīkojas tā, lai Kem One nominālā hlora ([600–700] kt/gadā) un sodas ([600–700] kt/gadā, neskaitot pašu patēriņu) ražošanas jauda Fosirmēras un Lavēras ražotnēs paliktu nemainīga uz laiku […], sākot no šā lēmuma pieņemšanas dienas.
2. Francija rīkojas tā, lai Kem One S-PVC tirgus daļa Ziemeļrietumu Eiropas zonā (kopā Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Īrijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Norvēģijā, Vācijā un Zviedrijā) tiktu ierobežota līdz [10–20] % no apjoma uz laiku līdz […], sākot no šā lēmuma pieņemšanas dienas.
3. Francija rīkojas tā, lai Kem One un visas fiziskās un juridiskās personas, kas pašlaik veic vai turpmāk […] laikā pēc šā lēmuma pieņemšanas dienas veiks kontroli pār Kem One, atturētos iegādāties akciju paketes vai uzņēmumu aktīvus tajos Eiropas Ekonomikas zona (EEZ) produktu tirgos, kuros ir klātesošs Kem One; tas jāievēro […] no šā lēmuma pieņemšanas dienas.
Šajā punktā paredzētais aizliegums neattiecas uz pirkumiem:
|
a) |
kas ir nepieciešami Kem One dzīvotspējas atjaunošanai; |
|
b) |
kas neapiet saistības ierobežot atbalsta ietekmi līdz absolūtam nepieciešamajam minimumam, lai sasniegtu Kem One pārstrukturēšanas plāna mērķus. |
Nodoms veikt šajā punktā paredzēto pirkumu un elementi, kas ļauj Komisijai spriest par to, vai a) un b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi tiek izpildīti, jāpaziņo Komisijai pieņemamā laika posmā. Pirkums varēs notikt tikai tad, kad Komisija būs spriedusi, ka paredzētie nosacījumi ir izpildīti.
3. pants
Francija ik pusgadu nosūta Komisijai ziņojumus, kuros minēti šādi elementi:
|
a) |
pārstrukturēšanas plāna īstenošana, ar novērtējumu attiecībā uz Kem One dzīvotspējas atjaunošanas mērķi; |
|
b) |
jebkura svarīga informācija attiecībā uz 2. pantā minēto nosacījumu ievērošanu, jo īpaši attiecībā uz Kem One tirgus daļu attīstību 2. panta 2. punktā minētajā tirgū; |
|
c) |
PVC tirgus konkurences situācijas stāvoklis un augšupejošā un lejupejošās ražošanas tirgus stāvoklis EEZ, tostarp, iekļaujot uzņēmēju tirgus daļas un jaudas, tirgus struktūras izmaiņas, cenu attīstību un jebkuru citu elementu, kas Komisijai noderētu labas izpratnes veidošanai. |
Šie ziņojumi jāiesniedz […], sākot no šā lēmuma pieņemšanas dienas. Pirmais ziņojums Komisijai jāiesniedz sešus mēnešus pēc šā lēmuma pieņemšanas dienas.
4. pants
Francija divu mēnešu laikā pēc šā lēmuma paziņošanas informē Komisiju par pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šo lēmumu.
5. pants
Šis lēmums ir adresēts Francijas Republikai.
Briselē, 2015. gada 28. jūlijā
Komisijas vārdā –
Komisijas locekle
Margrethe VESTAGER
(1) OV C 460, 19.12.2014., 40. lpp.
(2) Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.
(*1) Konfidenciāla informācija.
(3) Īpaši skatīt Komisijas 2014. gada 8. maija lēmumu lietā M.6905 – Ineos/Solvay/JV (turpmāk – “ Ineos/Solvay/JV lēmums”).
(4) Hlors tiek izmantots vinilhlorīda monomēra (CVM) ražošanai, kas savukārt tiek izmantots PVC ražošanai.
(5) […]
(6) Francijas Republikas Oficiālais Vēstnesis Nr. 279, 1.12.2004., 20468. lpp.
(7) Saskaņā ar definīciju, ko izmanto Nacionālais statistikas un ekonomisko pētījumu institūts, vidējais uzņēmums ir tāds uzņēmums, kurā ir no 250 līdz 4 999 darbiniekiem un kura apgrozījums nepārsniedz EUR 1,5 miljardus vai kopējie aktīvi nepārsniedz EUR 2 miljardus. Uzņēmums, kurā ir mazāk par 250 darbiniekiem, bet vairāk par EUR 50 miljoniem apgrozījuma un vairāk nekā EUR 43 miljonu kopējo aktīvu, arī tiek uzskatīts par vidējo uzņēmumu.
(8) “Par vērā ņemamām izmaiņām plāna mērķos vai līdzekļos var lemt tikai tiesa pēc parādnieka prasības, pamatojoties uz pilnvarnieka ziņojumu par plāna izpildi. Kad parādnieka situācija pieļauj vērā ņemamas izmaiņas par labu kreditoriem, ar atkārtotu iesniegumu tiesā var vērsties plāna izpildīšanas pilnvarnieks.”
(9) Lēmums parakstīt šo aizdevumu tiks pieņemts atkarībā no Kem One radītās naudas plūsmas 2014. un 2015. gadā.
(10) “Kad reģistrācijas pieteikums attiecas uz klasificētu iekārtu, kas jāuzstāda jaunā ražotnē un kura sprādzienbīstamības vai kaitīgu produktu emisijas rezultātā varētu radīt ievērojamus riskus apkārtnē esošo iedzīvotāju veselībai un iedzīvotāju un vides drošībai, var tikt noteikti komunālo pakalpojumu servitūti attiecībā uz augsnes izmantošanu, kā arī tādu darbu veikšanai, kam vajadzīga būvniecības atļauja.”
(11) OV C 14, 19.1.2008., 2. lpp.
(12) Palielinājums par 650 bāzes punktiem tādam nodrošinājuma līmenim, kas kvalificēts kā parasts, un 1 000 bāzes punktiem tādam nodrošinājuma līmenim, kas kvalificēts kā zems.
(13) OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.
(14) EUR […] darba devēju iemaksas + EUR […] nodokļi un nodevas + EUR […] iemaksas obligātajā shēmā Malakoff Médéric grupai.
(15) Kvotas daļa no […] % no neatlaistajiem parādiem jeb EUR […], pieskaitot nenorakstāmos parādus jeb EUR […], pieskaitot sociālo iemaksu parādus, kas radušies pēc tiesas uzraudzītas administrēšanas sākšanas, jeb EUR 13 miljoni.
(16) OV C 249, 31.7.2014., 1. lpp.
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).
(18) Komisijas 2011. gada 26. jūlija lēmums lietā M.6218 – Ineos/Tessenderlo Group S-PVC Assets. Skatīt arī Ineos/Solvay/JV lēmumu.
(19) Skatīt 805., 828. un 838. punktu Ineos/Solvay/JV lēmumā.
(20) Tādējādi 2015. gada 9. jūnijā Komisija atļāva ICIG iegādāties atsevišķus Ineos “vinilhlorīda” atzara uzņēmumus un apstiprināja šo uzņēmumu kā pārdotu aktīvu pircēju saistībā ar kopuzņēmuma radīšanu (IP/15/5147).
(21) Skatīt 403. punktu Ineos/Solvay/JV lēmumā.
(22) Padomes 2004. gada 20. janvāra Regula (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās Regula) (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.).
(23) Pēdējo desmit gadu pieredze parāda tendenci, ka pieprasījums pēc sodas, kuras izmantojums ir ārkārtīgi dažāds, pieaug atbilstoši likmei, kas ir ļoti tuva PIB, savukārt hlora pieprasījuma pieauguma likme ir nedaudz vājāka.
(24) Tā kā noieta apjomi kādā ģeogrāfiskajā zonā profesionālajā statistikā ir zināmi pēc noteikta termiņa un nav atkarīgi tikai no Kem One, tā kā ierobežojuma ievērošanai varētu būt nepieciešami relatīvi strauji tirdzniecības politikas pielāgojumi, atjaunojot noietu aptvertā ģeogrāfiskā zonā, jānorāda tikai turētās tirgus daļas robežvērtība. Tādējādi, ja tirgus daļa pārsniedz 10 % no šajā lēmumā noteiktajiem griestiem, tiks uzskatīts, ka griesti nav pārsniegti, ja saņēmējs atjaunos tirgus daļu līdz 11 % ne vairāk kā viena gada termiņā, sākot no pirmā pusgada ziņojuma, kas norāda uz šo pārsniegumu.
(25) Vispārējās tiesas spriedums lietā T-115/09 un T--116/09 Electrolux un Whirlpool/Komisija. EU:T:2012:76, 50.–58. punkts.
(26) Skatīt 403. punktu Ineos/Solvay/JV lēmumā.