10.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 34/1

(1)

Laikā no 2002. gada līdz 2012. gadam Vācijas iestādes īstenoja vairākus atbalsta pasākumus attiecībā uz Vācijas sacīkšu trasi Nürburgring, tostarp atbalsta pasākumus, kas attiecas uz atpūtas parka, viesnīcu un restorānu būvniecību, kā arī Formula 1 sacīkšu organizēšanu. Nürburgring komplekss piederēja valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem Nürburgring GmbH (turpmāk “NG”), Motorsport Resort Nürburgring GmbH (turpmāk “MSR”) un Congress- und Motorsport Hotel Nürburgring GmbH (turpmāk “CMHN”).

(2)

Vācijas Aifeles reģionā esošā atpūtas parka īpašnieks Eifelpark GmbH (turpmāk “Eifelpark”) 2010. gada jūlijā informēja Komisiju par iespējamu valsts atbalstu, kas saistīts ar tā saucamo projektu Nürburgring 2009 un attiecas uz Nürburgring sacīkšu trasē paredzēto atpūtas objektu būvniecības finansēšanu. Komisija 2011. gada aprīlī no Vācijas motosporta asociācijas Ja zum Nürburgring e.V. saņēma otru sūdzību par valsts atbalstu. Šajā sūdzībā tika paustas bažas par to, ka iespējami zaudējumus nesošais projekts Nürburgring 2009 apdraud pašas sacīkšu trases darbību.

(3)

Komisija 2012. gada 21. marta vēstulē (turpmāk “2012. gada 21. marta lēmums”) informēja Vāciju par lēmumu attiecībā uz šā lēmuma 2. iedaļā aprakstītajiem atbalsta pasākumiem Nr. 1–17 sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “LESD”) 108. panta 2. punktā izklāstīto procedūru (turpmāk“oficiālā izmeklēšanas procedūra”) (2). Komisijas lēmums sākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas izteikt savas piezīmes par minētajiem pasākumiem.

(4)

Vācija 2012. gada 15. maijā īstenoja jaunus atbalsta pasākumus (pasākumus Nr. 18 un 19), kas aprakstīti turpmāk 2. iedaļā, un paziņoja par tiem 2012. gada 25. maijā. Komisija ar 2012. gada 7. augusta vēstuli (turpmāk “2012. gada 7. augusta lēmums”) informēja Vācijas iestādes par savu lēmumu paplašināt oficiālo izmeklēšanas procedūru, iekļaujot tajā arī jaunos atbalsta pasākumus (4). Komisijas lēmums par procedūras paplašināšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (5). Komisija aicināja ieinteresētās personas izteikt savas piezīmes par minētajiem pasākumiem.

(5)

Komisija 2012. gada 23. aprīlī, 2012. gada 15. jūnijā, 2012. gada 18. jūlijā, 2012. gada 20. jūlijā, 2012. gada 17. augustā, 2012. gada 7. septembrī un 2013. gada 18. janvārī saņēma Vācijas iestāžu piezīmes. Attiecībā uz 2012. gada 21. marta lēmumu deviņas ieinteresētās personas laikā no 2012. gada 9. augusta līdz 2012. gada 18. oktobrim iesniedza Komisijai savas piezīmes. Komisija 2012. gada 18. oktobrī un 2012. gada 23. oktobrī ieinteresēto personu piezīmes nosūtīja Vācijas iestādēm. Vācijas iestādes atbildēja 2012. gada 15. novembrī. Attiecībā uz 2012. gada 7. augusta lēmumu Komisija piezīmes no trim ieinteresētajām personām saņēma laikā no 2012. gada 5. novembra līdz 2012. gada 30. novembrim. Komisija 2012. gada 3. decembrī ieinteresēto personu piezīmes nosūtīja Vācijas iestādēm. Vācijas iestādes atbildēja 2013. gada 2. janvārī.

(6)

Komisija 2013. gada 29. janvārī, 2014. gada 4. jūnijā un 2014. gada 5. jūnijā pieprasīja Vācijas iestādēm papildu informāciju, un Vācijas iestādes uz šo pieprasījumu attiecīgi atbildēja 2013. gada 15. aprīlī, 2014. gada 4. jūnijā un 2014. gada 6. jūnijā.

(7)

Bādneienāras-Ārvaileres vietējā tiesa 2012. gada 24. jūlijā izdeva rīkojumu par Nürburgring piederošo uzņēmumu, proti, NG, MSR un CMHN, aktīvu pagaidu pašpārvaldību (“vorläufige Eigenverwaltung des Vermögens”). Vietējā tiesa 2012. gada 1. novembrī beidzot sāka maksātnespējas procedūru aktīvu pašpārvaldības (“Eigenverwaltung des Vermögens”) veidā. Kopš tā brīža uzņēmumu NG, MSR un CMHN uzņēmējdarbību vadīja rīkotājdirektors (“Eigenverwalter” vai “Sanierunsgeschäftsführer”) saskaņā ar maksātnespējas tiesību aktu un maksātnespējas administrators (“Sachwalter”) (turpmāk abi dēvēti par maksātnespējas administratoriem), un abiem akcionāru norādījumi nebija saistoši. Uzņēmumi NG, MSR un CMHN nolīga uzņēmumu KPMG AG (turpmāk “KPMG”), lai tas kā īpašs finanšu konsultants rīkojas šo uzņēmumu vārdā, pārdodot to aktīvus maksātnespējas procedūrā, un pārvalda visu saziņu ar ieinteresētajiem pretendentiem.

(8)

Kopš 2012. gada oktobra Komisija pārrunāja ar Vācijas iestādēm un maksātnespējas administratoriem ar valsts atbalstu saistītās problēmas, kas uzņēmumiem NG, MSR un CMHN varētu rasties aktīvu pārdošanas gaitā.

(9)

Kopš 2012. gada 1. novembra visu kompleksu pārvaldīja Nürburgring Betriebsgesellschaft mbH (turpmāk “NBG”), uzņēmumam NG pilnībā piederošs meitasuzņēmums, ko dibināja maksātnespējas administratori. Uzņēmums NBG aizstāja iepriekšējo pārvaldītāju Nürburgring Automotive GmbH (turpmāk “NAG”) (6).

(10)

Saistībā ar uzņēmumu NG, MSR un CMHN maksātnespēju maksātnespējas administratori kopš 2013. gada maija ir uzņēmušies šo uzņēmumu aktīvu pārdošanu. Šo aktīvu pārdošanas konkursa procedūra tika sākta 2013. gada 15. maijā. Komisijas dienesti divās 2013. gada 23. maija vēstulēs sniedza Vācijas iestādēm un maksātnespējas administratoram atzinumu par dažādām aktīvu pārdošanas iespējām, kas būtu saderīgas ar valsts atbalsta noteikumiem (7).

(11)

Attiecībā uz uzņēmumu NG, MSR un CMHN aktīvu pārdošanu Vācijas iestādes iesniedza informāciju 2013. gada 10. aprīlī, 2013. gada 15. aprīlī, 2013. gada 30. aprīlī, 2013. gada 9. oktobrī un 2014. gada 27. februārī, kā arī pēc Komisijas pieprasījumiem 2014. gada 13. martā, 2014. gada 23. maijā, 2014. gada 4. jūlijā un 2014. gada 7. jūlijā iesniedza informāciju attiecīgi 2014. gada 23. aprīlī, 2014. gada 26. maijā un 2014. gada 10. jūlijā. Komisijas un Vācijas iestāžu pārstāvji un maksātnespējas administratori Briselē tikās 2012. gada 18. oktobrī, 2013. gada 7. martā, 2013. gada 11. oktobrī un 2014. gada 26. februārī. Komisija saņēma arī turpmāku ieinteresēto personu informāciju.

(12)

Ja zum Nürburgring e.V. (turpmāk “1. sūdzības iesniedzējs”) 2013. gada 23. decembrī (8) un Vācijas automobiļu klubs ADAC e.V. (turpmāk“2. sūdzības iesniedzējs”) (automobiļu klubs piedalās pārdošanas procesā) 2014. gada 2. janvārī iesniedza vēstules, apgalvojot, ka Nürburgring kompleksa aktīvu pārdošanas procesu maksātnespējas administratori īsteno, pārkāpjot valsts atbalsta noteikumus. 2014. gada 4. februārī 1. sūdzības iesniedzējs lūdza Komisiju apturēt pārdošanas procesu un iesniedza jaunu informāciju. Pēc Komisijas 2014. gada 13. janvāra vēstules Vācijas iestādes nosūtīja savas piezīmes attiecībā uz abu sūdzības iesniedzēju 2014. gada 10. februāra vēstulē paustajām pretenzijām. 1. sūdzības iesniedzējs 2014. gada 8. jūlijā iesniedza papildu piezīmes, uz kurām Vācijas iestādes atbildēja ar 2014. gada 14. jūlija piezīmēm.

(13)

2014. gada 10. aprīlī [3. pretendents] Inc. (turpmāk “3. sūdzības iesniedzējs” jeb “[3. pretendents]”), kas piedalās pārdošanas procesā, iesniedza Komisijai sūdzību par šo procesu. 2014. gada 17. aprīlī Meiriks Koks (Meyrick Cox) (turpmāk “4. sūdzības iesniedzējs”), dalībnieks konsorcijā [2. pretendents], kas piedalās pārdošanas procesā un kura sastāvā ir [2. pretendents], European Capital Partners LLP, Meiriks Koks, Markuss Grāfs fon Einhauzens-Sīrstorpfs (Marcus Graf von Oeynhausen-Sierstorpff) un Wadell & Reed, Inc. (turpmāk “[2. pretendents]”), iesniedza Komisijai sūdzību par šo procesu. Šīs sūdzības attiecīgi 2014. gada 16. aprīlī un 2014. gada 17. aprīlī tika pārsūtītas Vācijas iestādēm. Attiecībā uz 4. sūdzības iesniedzēja iesniegto sūdzību Vācijas iestādes savas piezīmes nosūtīja 2014. gada 25. aprīlī. Attiecībā uz 3. sūdzības iesniedzēja iesniegto sūdzību Vācijas iestādes savas piezīmes nosūtīja 2014. gada 5. maijā. 3. sūdzības iesniedzējs 2014. gada 19. maijā nosūtīja papildu iebildumus. Vācijas iestādes savas piezīmes par šiem papildu iebildumiem nosūtīja 2014. gada 22. maijā. 3. sūdzības iesniedzējs 2014. gada 23. maijā iesniedza papildu informāciju, uz kuru Vācijas iestādes savas atbildes iesniedza 2014. gada 10. jūlijā, un papildu piezīmes nosūtīja 2014. gada 16. jūnijā un 2014. gada 7. jūlijā, uz kurām Vācijas iestādes ar savām piezīmēm atbildēja 2014. gada 11. jūlijā. Vācijas iestādes 2014. gada 29. jūlijā, 2014. gada 20. augustā, 2014. gada 8. septembrī un 2014. gada 12. septembrī iesniedza papildu informāciju, kas ietvēra arī piezīmes par 3. un 4. sūdzības iesniedzēja 2014. gada 3. septembrī, 2014. gada 21. augustā un 2014. gada 12. septembrī iesniegtajām piezīmēm. Visbeidzot, 2014. gada 22. jūlijā un 5. septembrī Briselē norisinājās divas Komisijas dienestu un Vācijas iestāžu, maksātnespējas administratoru un KPMG tikšanās.

(14)

Ņemot vērā oficiālās izmeklēšanas procedūras rezultātā iespējamo negatīvo Komisijas lēmumu ar prasību atgūt nesaderīgo valsts atbalstu, Vācijas iestādes lūdza Komisiju apstiprināt, ka uzņēmumiem NG, MSR un CMHN piemērotās atgūšanas saistības netiks attiecinātas uz pārdoto aktīvu pircēju vai tā meitasuzņēmumu, kas veic pamatdarbību, un ka atgūšanas saistības netraucēs uzņēmumam NBG izmantot Nürburgring kompleksu 2014. gadā, jo pēc tam paredzama uzņēmuma NBG likvidācija.

(15)

Līdzekļus ir piešķīrušas piecas struktūrvienības: 1) Reinzeme-Pfalca (9) (turpmāk “federālā zeme”), 2) Investitions- und Strukturbank Rheinland-Pfalz GmbH (turpmāk “ISB”), kas pilnībā pieder federālajai zemei, 3) Rheinland-Pfälzische Gesellschaft für Immobilien und Projektmanagement GmbH (turpmāk “RIM”), kas pilnībā pieder ISB, 4) Ārvaileres rajons (“Landkreis”) un 5) uzņēmums NG  (10).

(16)

Līdz 2010. gada 30. aprīlimNürburgring komplekss (11) piederēja NG, un šis uzņēmums to arī pārvaldīja.

(17)

2010. gada 1. maijā tika veikta Nürburgring kompleksa īpašumtiesību un pārvaldības pārstrukturēšana. Uzņēmums NG saglabāja īpašumtiesības uz sacīkšu trasi un atpūtas parku un ieguva netiešas īpašumtiesības uz viesnīcām un restorāniem, izmantojot 93,3 % īpašumtiesības uzņēmumā MSR  (12) un netiešas 93,3 % īpašumtiesības uzņēmumā CMHN  (13) (MSR un CMHN saglabāja tiešas īpašumtiesības uz viesnīcām un restorāniem). Sacīkšu trases, atpūtas parka, viesnīcu un restorānu darbības pārvaldība tika uzticēta uzņēmumam NAG  (14), pamatojoties uz uzņēmējdarbības nomas līgumu (“Betriebspachtvertrag”), sk. pasākumu Nr. 10 (15).

(18)

Kā minēts iepriekš, atbalsta saņēmējiem uzņēmumiem NG, MSR un CMHN ir sākta maksātnespējas procedūra. Citi atbalsta saņēmēji, kuriem ir sākta likvidācijas procedūra, ir uzņēmumi IPC Gesellschaft für internationale Projektcoordination mbH (turpmāk “IPC”) (16), Weber Projektierungs- und Realisierungs GmbH (turpmāk “Weber”) (17) un Cash Settlement and Ticketing GmbH (turpmāk “CST”) (18).

(19)

Atbalsta saņēmēji, kuri joprojām darbojas un kuriem nav sākta maksātnespējas procedūra, ir uzņēmums Mediinves GmbH, kas pa šo laiku pārdēvēts par Return Projektmanagement GmbH (turpmāk “Mediinvest”) (19), uzņēmums Geisler & Trimmel General Contractor GmbH (turpmāk “Geisler & Trimmel”) (20), NAG un Fahrsicherheitszentrum am Nürburgring GmbH & Co. KG (turpmāk “FSZ”) (21). Atbalsta saņēmēji, kuru vairs nav, ir uzņēmumi Erlebnispark Nürburgring GmbH & Co. KG (turpmāk “EWN”) (22), Motorsport Akademie Nürburgring GmbH & Co. KG (turpmāk “MAN”) (23), Test & Training International GmbH (turpmāk “TTI”) (24), Bike World Nürburgring GmbH (turpmāk “BWN1”) (25), BikeWorld Nürburgring Besitz (turpmāk “BWNB”), BikeWorld Nürburgring GmbH (turpmāk “BWN2”), Camp4Fun GmbH & Co. KG (turpmāk “Camp4Fun”) (26) un MI-Beteiligungs- und Verwaltungs GmbH (turpmāk “MIB”) (27).

(20)

Pašreizējā izmeklēšana attiecas uz tādu objektu būvniecības un darbības finansēšanu, kas ir saistīti ar sacīkšu trasi, kā arī tūrisma objektiem pirms projekta Nürburgring 2009, visu šādu objektu būvniecību projekta Nürburgring 2009 ietvaros un Formula 1 sacīkšu organizēšanu. Projekts Nürburgring 2009 paredzēja izveidot sacīkšu trasi ar dažādiem atpūtas objektiem, lai padarītu to pievilcīgāku visa gada garumā. Projektu Nürburgring 2009 veidoja I daļa (galvenokārt tribīnes un atpūtas objekti) un II daļa (galvenokārt izmitināšanas objekti) (28).

(21)

Pasākums Nr. 1 (federālās zemes un Ārvaileres rajona kapitālieguldījums uzņēmuma NG kapitāla pārveduma kapitāla rezervē un pašu kapitāla palielināšanas veidā). Kapitālu, kas ieguldīts kā kapitāla pārvedums kapitāla rezervē (“Einstellungen in die Kapitalrücklage”) (29) federālā zeme piešķīra NG šādās summās: EUR 2 179 000 (30) – 2002. gada 1. maijā un EUR 22 839 241 (31) – 2004. gada 21. decembrī. Turklāt federālā zeme un Ārvaileres rajons palielināja uzņēmuma NG pašu kapitālu (“Kapitalerhöhung”) par EUR 4 887 000 (32)2004. gada 31. augustā un par EUR 10 000 000 – 2007. gada 4. septembrī. Federālā zeme un Ārvaileres rajons laikā no 2002. gada līdz 2007. gadam kopā piešķīra uzņēmumam NG kapitālu, kura summa bija EUR 39 905 241.

(22)

Pasākums Nr. 2 (NG akcionāru aizdevumi saviem meitasuzņēmumiem pirms projekta Nürburgring 2009). Neatkarīgi no projekta Nürburgring 2009 NG piešķīra saviem meitasuzņēmumiem akcionāru aizdevumus kopsummā EUR 11 176 953,14, kā norādīts 1.–4. tabulā. Puses vienojās par procentu likmi 6 % bez nodrošinājuma.

1. tabula

Uzņēmuma NG piešķirtie aizdevumi uzņēmumiem EWN, FSZ, MAN, TTI un Camp4Fun

2. tabula

Uzņēmuma NG uzņēmumam BWNB piešķirtie aizdevumi pirms tā pārdēvēšanas

3. tabula

Uzņēmuma NG uzņēmumam BWN1 piešķirtie aizdevumi pirms tā apvienošanas ar BWNB

4. tabula

Uzņēmuma NG uzņēmumam BWN2 piešķirtie aizdevumi pēc tā apvienošanas ar BWNB un BWNB pārdēvēšanas

(23)

Pasākums Nr. 3 (federālās zemes uzņēmumam NG piešķirtie aizdevumi, izmantojot likvīdo līdzekļu kopējo fondu). Šo pasākumu veido tā saucamie likvīdo līdzekļu kopējā fonda aizdevumi (38), ko federālā zeme piešķīra uzņēmumam NG. Saistībā ar Formula 1 sacīkstēm un projektu Nürburgring 2009  (39) uzņēmums NG kopš 2003. un 2008. gada attiecīgi bija iesaistīts federālās zemes naudas līdzekļu kopējā fonda procedūrās (40). Likvīdo līdzekļu kopējā fondā ir iesaistīts arī uzņēmums ISB. Naudas līdzekļu kopējā fonda procedūru mērķis ir uzlabot likviditāti dažādās federālās zemes kontrolakciju sabiedrībās, fondos un publiskajos uzņēmumos. Dažādu uzņēmumu un fondu līdzdalība naudas līdzekļu kopējā fondā balstās uz saprašanās memorandu starp konkrēto uzņēmumu/fondu un federālās zemes Finanšu ministriju. Ja naudas līdzekļu kopējā fondā līdzekļu pieprasījums pārsniedz pieejamos līdzekļus, likviditātes deficītu īstermiņā finansē no kapitāla tirgus. Laikā no 2003. gada 30. jūnija līdz 2010. gada 11. maijam federālā zeme piešķīra uzņēmumam NG aizdevumus kopsummā EUR 399 805 370 (tostarp federālās zemes aizdevumu uzņēmumam NG EUR 53 443 493 apmērā Formula 1 sacīkstēm laikā no 2003. gada 30. jūnija līdz 2009. gada 30. jūnijam un aizdevumu 170 miljonu euro apmērā, ko federālā zeme piešķīra uzņēmuma NG projektam Nürburgring 2009 laikā no 2008. gada 23. jūnija līdz 2010. gada 30. jūnijam) (41). Atbalsta saņēmējs ir uzņēmums NG. Sīkāku informāciju sk. 5. tabulā.

5. tabula

Aizdevumi, kas uzņēmumam NG samaksāti no federālās zemes likvīdo līdzekļu kopējā fonda  (42)

(24)

Pasākums Nr. 4 (NG aizdevums uzņēmumam MSR). Saistībā ar projektu Nürburgring 2009 uzņēmums NG2007. gada 27. decembrī aizdeva uzņēmumam MSR summu EUR 300 tūkstošu ar procentu likmi 7 %. Nodrošinājuma nebija.

(25)

Pasākums Nr. 5 (NG aizdevumi uzņēmumam CST, apstiprinājuma vēstule un prasījumu pret CST pakārtotība). Laikā no 2008. gada 27. augusta līdz 2011. gada 18. aprīlim uzņēmums NG piešķīra uzņēmumam CST aizdevumus kopsummā EUR 11 032 060 ar procentu likmi 6 % (43).

6. tabula

Uzņēmuma NG aizdevumi uzņēmumam CST

(26)

Lai novērstu uzņēmuma CST maksātnespēju, uzņēmums NG2009. gada 23. decembrī nosūtīja uzņēmumam CST apstiprinājuma vēstuli (“Patronatserklärung”), apņemoties līdz 2011. gada 31. decembrim veikt nepieciešamos pasākumus CST maksātnespējas novēršanai. Apstiprinājuma vēstule tika izpildīta. Uzņēmums NG2010. gada 13. decembrī paziņoja par prasījuma pret CST pakārtotību 10,4 miljonu euro apmērā (“Rangrücktritt”).

(27)

Pasākums Nr. 6 (pakalpojumu maksa, ko uzņēmums NG samaksāja uzņēmumam IPC, un aizdevums uzņēmumam MSR, izmantojot uzņēmumu PNG kā starpnieku). Laikā no 2006. gada līdz 2008. gadam uzņēmums IPC saņēma no NG atlīdzību par pakalpojumiem – privāto ieguldītāju meklēšanu – EUR 640 000 apmērā. Turklāt uzņēmums NG2008. gada 15. oktobrī piešķīra uzņēmumam Pinebeck Nürburgring GmbH (turpmāk “PNG”) 3 miljonus euro ar procentu likmi 6 %. Uzņēmums PNG2008. gada 15. oktobrī izmantoja šo aizdevumu, piešķirot aizdevumu 3 miljonus euro uzņēmumam MSR ar procentu likmi 6 %, bet uzņēmums PNG izmaksāja aizdevumu tikai EUR 2 941 000 apmērā (44). Abiem aizdevumiem bija nodrošinājums 3 miljonu euro apmērā par labu uzņēmumam NG.

(28)

Pasākums Nr. 7 (MIB prasību cedēšana NG). Uzņēmums MIB2009. gada 17. aprīlī cedēja savas uzņēmuma CST aizņēmumu prasības EUR 1 476 830,88 (45) apmērā uzņēmumam NG. Par šiem aizdevumiem uzņēmums NG samaksāja uzņēmumam MIB summu EUR 1 476 830,88. Šis darījums ļāva uzņēmumam MIB atgūt no uzņēmuma NG visu summu, bet uzņēmums NG savukārt kļuva par uzņēmuma CST kreditoru (46).

(29)

Pasākums Nr. 8 (ISB aizdevums uzņēmumiem NG, MSR un CMHN). Lai ietaupītu finansiālās izmaksas un nodrošinātu ilgtermiņa finansējumu, 2010. gada 28. jūlijā tika veikta finanšu mehānismu pārstrukturēšana. Saistības attiecībā uz federālās zemes kopējo līdzekļu fondu (pasākums Nr. 3), aizdevums EUR […] apmērā, ko uzņēmumam CMHN piešķīra Bank für Tirol und Vorarlberg AG  (47), aizdevums EUR […] apmērā, ko uzņēmumam MSR piešķīra Kreissparkasse Ahrweiler  (48), un aizdevumi, ko uzņēmums RIM piešķīra MSR EUR 85 512 000 apmērā, kas tika piešķirti RIM līdzdalības bez balsstiesībām uzņēmumā Mediinvest un turpmāku Mediinvest aizdevumu MSR veidā (pasākums Nr. 11), tika pārstrukturēti vienā aizdevumā EUR 325 265 000, ko uzņēmums ISB piešķīra uzņēmumiem NG, MSR un CMHN saskaņā ar federālās zemes rīkojumu (49). Šā finanšu mehānismu pārstrukturēšana veido atsevišķu pasākumu, kas papildina pamatā esošos aizdevumus. Tā rezultātā veidojas jauns aizdevums uzņēmumu NG, MSR un CMHN interesēs. Aizdevums tika piešķirts četrās daļās: 1. daļa EUR 96 574 200 – uzņēmumam NG infrastruktūrai, 2. daļa EUR 113 590 800 – uzņēmumam NG citiem ieguldījumiem (50), 3. daļa EUR 92 000 000 – uzņēmumam MSR citiem ieguldījumiem un 4. daļa EUR 23 100 000 – uzņēmumam CMHN citiem ieguldījumiem. 1. daļa attiecās uz sacīkšu trases objektiem, un tai netika piemēroti procenti. 2.–4. daļa attiecās uz tūrisma veicināšanas pasākumiem (procentu likmi sk. 7. tabulā). Turklāt uzņēmuma ISB aizdevuma nodrošināšanas līmenis hipotēku veidā ir EUR 93 658 000, savukārt 2. un 4. daļas nodrošināšanai ir prioritāte pār 1. daļas nodrošināšanu. 7. tabulā ir apkopoti nosacījumi uzņēmuma ISB piešķirtajam aizdevumam un attiecīgajā laikā piemērojamā aizdevuma procentu pamatlikme.

7. tabula

Uzņēmuma ISB piešķirtā aizdevuma finansiālie nosacījumi

(30)

Pasākums Nr. 9 (federālās zemes garantija uzņēmumam ISB saistībā ar pasākumu Nr. 8: ISB aizdevums, kas piešķirts NG, MSR un CMHN). Federālā zeme 2010. gada 28. jūlijā sniedza uzņēmumam ISB beznosacījuma un neatsaucamu garantiju un kompensācijas paziņojumu (par pilnīgu saistību segumu) attiecībā uz uzņēmumiem NG, MSR un CMHN visu ISB aizdevuma saistību izpildei (pasākums Nr. 8). Uzņēmumi NG, MSR vai CMHN nemaksāja nodevu par garantiju. Līdzīgi ISB aizdevumam (pasākums Nr. 8) garantija attiecas gan uz trases objektiem, gan tūrisma veicināšanas pasākumiem.

(31)

Pasākums Nr. 10 (Nürburgring kompleksa uzņēmējdarbības noma uzņēmumam NAG). 2010. gada pārstrukturēšanas ietvaros no 2010. gada 1. maija uzņēmumi NG, EWN, Nürburgring Adventure GmbH  (52), Camp4Fun, MSR un CMHN uz uzņēmējdarbības nomas līguma pamata sacīkšu trasi, atpūtas parku un citus objektus nodeva NAG  (53) rīcībā uz 20 gadiem (54), neorganizējot atklātu konkursa procedūru. Noma attiecās uz trases objektiem un to darbību, kā arī uz tūrisma veicināšanas pasākumiem. Tomēr Formula 1 sacīkšu organizēšanai tika piemērots atsevišķs koncesijas līgums (pasākums Nr. 17), un tas tika izslēgts no nomas. Minimālā gada noma laikposmam no 2010. gada 1. maija līdz 2011. gada 30. aprīlim tika noteikta EUR 0, laikposmam no 2011. gada 1. maija līdz 2012. gada 30. aprīlim – 5 miljoni euro, laikposmam no 2012. gada 1. maija līdz 2013. gada 30. Aprīlim – 11,5 miljoni euro, ja būvniecības trūkumi tiks novērsti līdz 2012. gada 30. aprīlim, bet citā gadījumā 10 miljoni euro un 15 miljoni euro no 2013. gada 1. maija (55). Par nomu laikā no 2010. gada 1. maija līdz 2012. gada 31. oktobrimNAG faktiski samaksāja EUR […] (56). Nomas līguma darbība ar atpakaļejošu spēku tika izbeigta ar 2012. gada 31. oktobri, 2012. gada 27. novembrī noslēdzot ārpustiesas vienošanos (“Vergleichsvertrag”) starp NG, MSR, CMHN, CST, NBG un maksātnespējas administratoru, no vienas puses, un NAG, Mediinvest un citiem uzņēmumiem, no otras puses.

(32)

Pasākums Nr. 11 (aizdevumi, ko RIM piešķīra MSR ar Mediinvest starpniecību un viena aizdevuma gadījumā arī ar PNG starpniecību). Laikā no 2008. gada 29. maija līdz 2009. gada 7. jūlijam uzņēmums RIM piešķīra uzņēmumam Mediinvest vienpadsmit aizdevumu kopsummā EUR 85 512 000 līdzdalības uzņēmumā bez balsstiesībām (“stille Beteiligungen”) veidā, lai finansētu projekta Nürburgring 2009 II daļu (viesnīcas) (57). Tajā pašā laikā Mediinvest, kas rīkojās kā starpnieks starp RIM (pilnvaru piešķīrēju) un MSR (atbalsta saņēmēju), izmantoja šos līdzekļus, lai piešķirtu aizdevumus uzņēmumam MSR ar paaugstinātu procentu likmi (sk. turpmāk) (58). Līdzdalība uzņēmumā bez balsstiesībām tika nodrošināta par noteiktu atlīdzību plus mainīgu atlīdzību 2 % apmērā, kas būtībā ir atkarīga no uzņēmumam Mediinvest piederošo MSR akciju pārdošanas vai Mediinvest 2009. gadā gūtās peļņas. Turklāt nodrošinājuma nebija. Dati par šo līdzdalību uzņēmumā bez balsstiesībām ir apkopoti 8. tabulā.

8. tabula

Uzņēmuma RIM līdzdalība uzņēmumā Mediinvest bez balsstiesībām

(33)

Laikā no 2008. gada 27. maija līdz 2009. gada 7. jūlijamMediinvest sniedza uzņēmumam MSR deviņus aizdevumus kopsummā EUR 75 484 000; to procentu likme bija 7 % (vai 5,1 % ar atpakaļejošu datumu no 2009. gada 1. novembra), un aizdevumam nebija nodrošinājuma. Dati par šiem aizdevumiem apkopoti 9. tabulā.

9. tabula

Uzņēmuma Mediinvest aizdevumi uzņēmumam MSR

(34)

Turklāt 2008. gada 12. novembrīMediinvest piešķīra vienu aizdevumu 10 miljonu euro apmērā uzņēmumam PNG ar procentu likmi 6 % (līdz 2009. gada 31. decembrim), savukārt PNG tajā pašā datumā piešķīra tādas pašas summas aizdevumu ar tādiem pašiem procentiem uzņēmumam MSR.

(35)

Pasākums Nr. 12 (federālās zemes garantija uzņēmumam ISB saistībā ar pasākumu Nr. 11: RIM līdzdalība uzņēmumā Mediinvest bez balsstiesībām). Saistībā ar uzņēmuma ISB uzņēmumam RIM piešķirtajiem aizdevumiem, ko izmantoja uzņēmuma RIM uzņēmumam Mediinvest piešķirtajiem aizdevumiem (pasākums Nr. 11), federālā zeme nodrošināja vis-ą-vis uzņēmumam ISB garantiju par saistībām līdz 140 miljoniem euro (pilnīgs saistību segums) (59). Garantijas maksa netika maksāta. Komisija uzskata, ka konkrētā pasākuma atbalsta saņēmējs bija MSR, jo šis uzņēmums bija pasākuma Nr. 11. atbalsta saņēmējs.

(36)

Pasākums Nr. 13 (federālās zemes veicinātie NG ieņēmumi no azartspēļu nodokļa). Federālā zeme 2009. gada februārī veica grozījumus Azartspēļu likumā, ļaujot ieņēmumus no azartspēļu nodokļa nodot uzņēmumam NG. Nodotos nodokļu ieņēmumus bija paredzēts izmantot tūrisma veicināšanai. Summas bija šādas: 1,6 miljoni euro – 2009. gada 29. decembrī, 3,2 miljoni euro – 2010. gada 29. oktobrī un 3,2 miljoni euro – 2011. gada 29. martā, t. i., kopā 8 miljoni euro.

(37)

Pasākums Nr. 14 (federālās zemes akcionāru aizdevumi uzņēmumam NG un ar projektu Nürburgring 2009 saistītā parāda pakārtotība). Projekta Nürburgring 2009 sagatavošanai un īstenošanai NG saņēma no federālās zemes beztermiņa bezprocentu aizdevumus: 20 miljonus euro – 2007. gada 21. augustā, 10 miljonus euro – 2009. gada 22. decembrī, 4,65 miljonus euro – 2010. gada 28. decembrī un 3,2 miljonus euro – 2011. gada 26. aprīlī (60). Turklāt 2011. gada 9. decembrī federālā zeme piešķīra uzņēmumam NG aizdevumu 4,95 miljonu euro apmērā. Federālā zeme arī paziņoja par parāda pakārtotību (“Rangrücktritt”) attiecībā uz iepriekš minēto 2007. gada 29. augusta aizdevumu 20 miljonu euro apmērā, lai novērstu NG maksātnespēju, ierindojot prasības pret uzņēmumu NG visu kreditoru prasību pret NG saraksta pēdējā vietā.

(38)

Pasākums Nr. 15 (uzņēmumiem Mediinvest un Geisler & Trimmel piederošo MSR akciju pārvedums uz uzņēmumu NG un uzņēmumam Weber piederošo šo pašu akcija pārvedums uz uzņēmumu RIM). Saskaņā ar 2010. gada 25. marta akciju pirkuma līgumu MSR akcijas, kas piederēja Mediinvest (49,5 %) un Geisler & Trimmel (33,8 %), tika nodotas uzņēmumam NG, kas jau turēja 10 % šo akciju. Weber turētās MSR akcijas (6,7 %) saskaņā ar šo pašu līgumu tika nodotas uzņēmumam RIM. Pirkuma cena bija EUR 1 par darījumu (t. i., kopējā summa bija EUR 3) (61).

(39)

Pasākums Nr. 16 (Formula 1 sacīkstēm paredzēts akcionāru aizdevums un federālās zemes dotācija uzņēmumam NG). Turklāt 2011. gada 11. janvārī federālā zeme no likvīdo līdzekļu kopējā fonda piešķīra uzņēmumam NG beztermiņa bezprocentu aizdevumu EUR 40 405 000 ar Formula 1 saistīto saistību segšanai. Savukārt 2011. gada jūlijā federālā zeme piešķīra uzņēmumam NG dotāciju 13,5 miljonu euro apmērā Formula 1 sacīkšu organizēšanai 2011. gadā.

(40)

Pasākums Nr. 17 (Formula 1 koncesija). Uzņēmumi NG un NAG2010. gada 13. decembrī noslēdza koncesijas līgumu par Formula 1 sacīkšu pasākumu organizēšanu (62). Koncesijas līgumā uzņēmums NG lūdza uzņēmumu NAG organizēt Formula 1 sacīkstes un apņēmās nodrošināt atlīdzību (63). Kā norāda Vācijas iestādes, pamatojoties uz šo līgumu, NAG vajadzēja saņemt finanšu līdzekļus, kurus neņemtu vērā, aprēķinot nomu saskaņā ar NG un NAG noslēgto uzņēmējdarbības nomas līgumu, taču NG un NAG savstarpēji maksājumi netika veikti. Pamatojoties uz ārpustiesas vienošanos starp uzņēmumiem NG, MSR, CMHN, CST, NBG un maksātnespējas administratoru, no vienas puses, un NAG, Mediinvest un citiem uzņēmumiem, no otras puses, 2012. gada 27. novembrī koncesija tika izbeigta.

(41)

Pasākums Nr. 18 (ar ISB saskaņotā procentu maksājumu restrukturizācija NG, MSR un CMHN labā). Uzņēmums ISB2012. gada 15. maijā atlika 2012. gada 30. aprīlī veicamo procentu maksājumu 2,98 miljonu euro apmērā līdz 2012. gada 15. novembrim (atliekot arī atlīdzības maksājumu EUR 48 913,78 apmērā par neiztērēto aizdevuma summu). Pārplānotajām summām tika piemērota ikgadējā procentu likme 8,17 % apmērā. Atlikto procentu maksājumu precīzs sadalījums atsevišķiem uzņēmumiem ir šāds: 1,473 miljoni euro – uzņēmumam NG, 1,205 miljoni euro – uzņēmumam MSR un 303 tūkstoši euro uzņēmumam CMHN.

(42)

Pasākums Nr. 19 (parādu pakārtotība un garantija). Federālā zeme 2012. gada 15. maijā paziņoja parādu pakārtotību attiecībā uz uzņēmuma ISB uzņēmumiem NG, MSR un CMHN piešķirtajiem aizdevumiem, kuru kopsumma bija 254 miljoni euro un kas bija daļa no EUR 325 265 000 aizdevuma (pasākums Nr. 8). Turklāt attiecībā uz šo aizdevumu atmaksu no 2014. gada 2012. gada 15. maijā federālā zeme paziņoja, ka gadījumā, ja uzņēmumi NG, MSR un CMHN nespētu samaksāt, šie uzņēmumi tiks atbrīvoti no savām maksājumu saistībām un federālā zeme ievēros savu iepriekš uzņēmumam ISB sniegto garantiju (pasākums Nr. 9).

(43)

Komisija 2012. gada 21. marta un 2012. gada 7. augusta lēmumā sākotnēji atzina, ka visi deviņpadsmit pasākumi ir uzskatāmi par valsts atbalstu, un izteica šaubas attiecībā uz to saderību ar LESD.

(44)

Maksātnespējas administrators paziņojumā presei 2013. gada 14. maijā paziņoja par konkursa procedūru. Uzņēmums KPMG uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus 2013. gada 15. maijā publicēja izdevumos Financial Times, Handelsblatt un Nürburgring tīmekļa vietnē. Process ietvēra aptuveni 300 ieguldītāju kontaktpersonu, kurus pārdevēju vārdā pārvaldīja KPMG. Konkursa procedūras ietvaros ieinteresētās personas bija aicinātas izteikt ieinteresētību (aptuveni 70 personu pauda savu ieinteresētību), un pēc dažādu dokumentu par Nürburgring kompleksu saņemšanas šīs personas tika lūgtas līdz 2013. gada 26. septembrim iesniegt indikatīvo piedāvājumu. Visi ieinteresētie ieguldītāji ar 2013. gada 19. jūlija vēstuli tika informēti, ka “visas personas, kuras plāno piedalīties procedūras nākamajā posmā, aicinātas iesniegt indikatīvo piedāvājumu līdz 2013. gada 12. septembrim plkst. 17.00 (pēc Centrāleiropas laika). Tiks izskatīti arī pēc noteiktā termiņa iesniegtie piedāvājumi” (64). Iepriekš norādītais indikatīvo piedāvājumu iesniegšanas termiņš (2013. gada 12. septembris) ar 2013. gada 12. septembra vēstuli tika pagarināts līdz 2013. gada 26. septembrim, norādot: “Pārdevēji ir nolēmuši pagarināt indikatīvo piedāvājumu iesniegšanas termiņu, lai iespējamie ieguldītāji varētu pabeigt saņemto materiālu analīzi. Jaunais termiņš tagad beidzas 2013. gada 26. septembrī plkst. 17.00 pēc Centrāleiropas laika. Tiks izskatīti arī pēc noteiktā termiņa iesniegtie piedāvājumi” (65). Pārdevēji ar 2013. gada 17. decembra vēstuli apstiprinājuma piedāvājumu iesniegšanu atlika no 2013. gada 11. decembra uz 2014. gada 17. februāri, norādot: “Lai iespējamie ieguldītāji varētu pabeigt saņemto informācijas materiālu analīzi un iesniegt galīgo piedāvājumu, kas pilnībā atspoguļo Nürburgring potenciālo vērtību, termiņš 2013. gada 11. decembris plkst. 17.00 pēc Centrāleiropas laika tiek pagarināts līdz 2014. gada 17. februārim plkst. 17.00 pēc Centrāleiropas laika. Skaidrības labad – pēc norādītā termiņa iesniegtie piedāvājumi principā arī tiks izskatīti, ja piedāvājuma nosacījumi atbildīs turpmākajai procedūrai. Jebkādi termiņa kavējuma radīti zaudējumi netiks atlīdzināti un ir pilnībā jāsedz ieguldītājam. Lūdzu, ņemiet vērā, ka pārdevēji var izraudzīties turpmākajai procedūrai atbilstošas personas drīz pēc jaunā termiņa beigām” (66).

(45)

Maksātnespējas administratori izstrādāja un īstenoja turpmāk norādīto uzņēmumu NG, MSR un CMHN pārdošanas struktūru.

(46)

Konkursa procedūrai uzņēmumu NG, MSR un CMHN aktīvi tika sadalīti 11 atsevišķās aktīvu kopās (67). Saskaņā ar publicēto uzaicinājumu izteikt ieinteresētību “pārdevēji plāno pārdot aktīvus vienam vai vairākiem ieguldītājiem (“projekts RING”). Ieguldītājiem būs iespēja iegūt visus aktīvus, noteiktas aktīvu kopas (“piedāvātās aktīvu kopas”) vai atsevišķus aktīvus. Piedāvātās aktīvu kopas ir noteiktas, pamatojoties uz aktīvu nodalāmību un saistītajām izmaksām. Darījumu plānots strukturēt kā aktīvu cesijas līgumu. Visas trešo personu un finansiālās saistības patur maksātnespējīgās juridiskās personas, ļaujot sākt jaunu darbību ar tīru bilanci” (68). Turklāt saskaņā ar 2013. gada 19. jūlija ieinteresētajiem ieguldītājiem nosūtīto vēstuli “ieguldītājiem būs iespēja iegūt visus pārdevēju aktīvus kopā, noteiktas aktīvu kopas (“piedāvātās aktīvu kopas”) vai atsevišķus aktīvus. Piedāvātās aktīvu kopas ir noteiktas, pamatojoties uz Nürburgring aktīvu dalāmību un saistītajām izmaksām” (69).

(47)

Maksātnespējas administratori neizvirzīja nekādus nosacījumus par aktīvu turpmāku izmantošanu. Jebkuri izmantošanas ierobežojumi izriet no spēkā esošajiem valsts būvniecības un vides tiesību aktiem un nosacījumiem par publisku piekļuvi Nürburgring objektiem, ko garantē attiecīgs federālās zemes tiesību akts.

(48)

Saskaņā ar ieinteresētajiem ieguldītājiem 2013. gada 19. jūlijā un 2013. gada 17. oktobrī nosūtītajās vēstulēs izklāstītajiem konkursa atlases kritērijiem ieguldītāju atlases pamatā būs: a) visu aktīvu kopējo ieņēmumu maksimizācija; un b) prognozējamā darījuma nodrošinājums (70). Šie kritēriji sīkāk aprakstīti šādi: “Cena par aktīviem attiecīgā piedāvājuma ietvaros; iespējamās vērtības ietekme uz attiecīgajā piedāvājumā neiekļautajiem aktīviem, ja tādi ir; attiecīgajā piedāvājumā iekļauto aktīvu turpmākas atdalīšanas izmaksas, ja tādas ir; attiecīgā piedāvājuma galveno pieņēmumu un nosacījumu izpildes izmaksas un darījuma slēgšanas varbūtība”. Papildus tika paskaidrots: “darījuma slēgšanas varbūtība tiks novērtēta, ņemot vērā i) īpašo gaidāmo atbilstību uzticamības pārbaudes prasībām, ii) finansējuma nodrošinājumu darījumam, ko pamato finanšu partneru apliecinājums, iii) apstiprinājumam nepieciešamos pasākumus, iv) nepieciešamos iekšējos apstiprinājuma posmus līdz darījuma pilnīgai pabeigšanai un v) stratēģisko pamatojumu NG, MSR un CMHN aktīvu ieguvei vai ar tiem saistītos nākotnes plānus, vērtējot arī attiecīgās īstenošanas iespējas”. Jāņem vērā, ka vides apsvērumi nebija iekļauti galīgā piedāvājuma atlases kritērijos.

(49)

Prasībām atbilstošo piedāvājumu iesniedzēji ar 2013. gada 17. oktobra un 2013. gada 17. decembra vēstuli tika informēti, ka a) attiecīgi indikatīvie vai galīgie piedāvājumi tiks izskatīti arī gadījumā, ja tie iesniegti pēc attiecīgo termiņu beigām, ar nosacījumu, ka piedāvājumu noteikumi atbilst turpmākajai procedūrai; b) novēlotas iesniegšanas radītos zaudējumus pilnībā sedz attiecīgais pretendents un c) pārdevēji var izraudzīties kritērijiem atbilstošus pretendentus drīz pēc termiņa beigām. Kā norāda maksātnespējas administratori, pārdevēji informēja pretendentus, ka viņi laikā no termiņa beigām līdz pārdošanas līguma slēgšanai var uzlabot piedāvājumu vai iesniegt jaunu piedāvājumu.

(50)

Līdz 2014. gada februāra sākumam indikatīvo piedāvājumu iesniedza 24 kandidāti (71). No tiem 18 kandidāti saņēma atļauju piedalīties nākamajā – uzticamības pārbaudes – posmā (72), un 13 pretendenti iesniedza apstiprinājuma piedāvājumus visām vai atsevišķām aktīvu kopām, tostarp visiem aktīviem piedāvājumus iesniedza četri pretendenti: 1) Capricorn Automotive GmbH un Capricorn Holding GmbH (turpmāk “Capricorn”); 2) [2. pretendents]; 3) [3. pretendents] un 4) [4. pretendents]. Piedāvājumi tika novērtēti, pamatojoties uz: a) visu aktīvu kopējo ieņēmumu maksimizāciju un b) prognozējamā darījuma nodrošinājumu (73). Piedāvājumi, kas atbilda šiem kritērijiem, tika vērtēti pēdējā vērtēšanas posmā – šie bija piedāvājumi visām aktīvu kopām. No šiem pretendentiem Capricorn un [2. pretendents] iesniedza apliecinājumus, ka tiem ir pieejams viss pirkumam nepieciešamais finansējums: [2. pretendents] 2014. gada 7. martā iesniedza 2014. gada 24. februāra saistošo nodomu vēstuli, informējot KPMG par savām finansiālajām iespējām, un 2014. gada 11. martāCapricorn iesniedza pārdevējiem 2014. gada 10. marta […] saistošo nodomu vēstuli, kas adresēta uzņēmumam Capricorn, to informējot, ka […] vēlas parakstīt aizdevumu 45 miljonu euro apmērā uzņēmumam Capricorn konkrēto aktīvu iegūšanai. Pamatojoties uz šo pretendentu piedāvājumiem, vienlaikus tika apspriesti un notariāli apstiprināti līgumi ar [2. pretendentu] – 2014. gada 7. martā – un ar uzņēmumu Capricorn – 2014. gada 10. martā.

(51)

Maksātnespējīgo uzņēmumu kreditoru komiteja 2014. gada 11. martā apstiprināja pārdošanu uzņēmumam Capricorn (precīzāk, uzņēmumam capricorn NÜRBURGRING Besitzgesellschaft GmbH) kā pretendentam ar vienu no augstākajiem piedāvājumiem, kam bija pievienots arī finansējuma apliecinājums. Proti, Capricorn piedāvājuma cena bija 77 miljoni euro, bet [2. pretendenta] piedāvājuma cena bija [47–52] miljoni euro. Pārdošanas līgumu ar Capricorn uzņēmumi NG, MSR un CMHN parakstīja 2014. gada 11. martā, bet maksātnespējas administratori – 2014. gada 13. martā (74).

(52)

Saskaņā ar iepriekš aprakstīto konkursa procedūru uzņēmumu NG, MSR un CMHN aktīvus (materiālos un nemateriālos aktīvus, tostarp visu zemi, ēkas, preču zīmes un interneta domēna tiesības), bet ne saistības un finanšu aktīvus, iegādājās Caprricorn. Capricorn akcionāri ir capricorn HOLDING GmbH  (75) ar 67 % akciju un GetSpeed GmbH & Co KG  (76) ar 33 % akciju.

(53)

To darba līgumu nodošanā, kas saistīti ar konkursam pakļautajām aktīvu kopām, tiek ievēroti Vācijas tiesību akti (77) un Vācijas darba tiesas prakse (78) , kas paredz, ka personāls automātiski tiek nodots aktīvu pircējam, bet maksātnespējas apstākļos pircējs var pieprasīt maksātnespējas administratoram lauzt darba līgumus. Izmeklēšanā esošajā lietā pārdošanas līgums paredzēja, ka NBG (pašreizējais Nürburgring kompleksa apsaimniekotājs) 2014. gadā lauztu darba līgumus pēc Capricorn pieprasījuma. Patiesi, Capricon secināja – lai panāktu iegūto aktīvu ekonomiski dzīvotspējīgu darbību, tam būs vajadzīgi 253 darbinieki no visiem 297 darbiniekiem (skaits 2014. gada sākumā), tādēļ uzņēmums pieprasīja NBG lauzt darba līgumus ar 44 darbiniekiem. Rezultātā 85 % no maksātnespējīgo uzņēmumu personāla 2015. gada 1. janvārī (datums, kad Capricon sāks iegūto aktīvu darbību) pāries uz uzņēmumu Capricon.

(54)

Pārdošanas līguma pušu pienākums īstenot līgumu ir vienīgi gadījumā, ja tiek pieņemts tāds Komisijas lēmums, kurā atzīts, ka ne pircējs, ne tā sabiedrība, kas veic pamatdarbību, nav atbalsta saņēmēji saskaņā ar novērtējumu par nelikumīga atbalsta atgūšanu, un a) laikposms likumīgai Komisijas lēmuma apstrīdēšanai jau ir beidzies un apelācija nav iesniegta, vai b) gadījumā, ja apelācija ir iesniegta, ir pieņemts turpmāk neapstrīdams tiesas spriedums, kas apstiprina Komisijas lēmumu. Šā nosacījuma mērķis ir novērst neatbilstību starp aktīvu cenu 77 miljoni euro un ar tiem saistīto finanšu risku, kas izriet no iespējamām valsts atbalsta atgūšanas saistībām 456 miljonu euro apmērā, pamatojoties uz Komisijas 2012. gada 21. maija un 2012. gada 7. augusta lēmumu sākt un attiecīgi pagarināt oficiālo izmeklēšanas procedūru.

(55)

Uzņēmējdarbību 2014. gada sezonā vada uzņēmums NBG. Pēc tam šo uzņēmumu ir paredzēts likvidēt. NBG 2014. gada naudas plūsmu (6 miljonus euro) iekasē pārdevējs. Tā nemainīgas komisijas naudas formā veido pārdošanas cenas daļu, lai veicinātu līguma izpildi. Atbalsta saņēmēji uzņēmumi NG, MSR un CMHN saistībā ar to maksātnespējas procedūru ir pilnībā apturējuši visu darbību un nenodarbina nevienu darbinieku. Vienlaikus maksātnespējas administratoriem saskaņā ar Vācijas bankrota tiesībām ir uzticēta tiesvedība, lai nokārtotu visas uzņēmumu prasības un saistības maksātnespējas procedūrā. Pēc tam, kad visas prasības un saistības būs nokārtotas un maksātnespējas tiesa apstiprinās galīgo likvidāciju, uzņēmumus var dzēst no uzņēmējsabiedrības reģistra.

(56)

Lai vadītu uzņēmējdarbību 2015. gada sezonā, pircējs (Capricorn) dibinās uzņēmumu Capricorn NÜRBURGRING GmbH (turpmāk “OpCo”), kas slēgs līgumus 2015. gada sezonai. Lai nodrošinātu, ka atbalsta saņēmēji pilnībā aiziet no tirgus, Komisija tika informēta par turpmāk norādītajiem pasākumiem. Ja 2015. gada sākumā nav neapstrīdama Komisijas lēmuma, pārdotie aktīvi līdz 2015. gada 1. janvārim tiks nodoti jaunajam uzņēmumam (turpmāk “NewCo”), kurā 95,1 % akciju piederēs pircējam un 4,9 % – neatkarīgam pilnvarotajam. Pilnvarotais rīkosies kreditoru, bet ne maksātnespējīgo valsts atbalsta saņēmēju interesēs, tomēr tam nebūs jāpilda kreditoru norādījumi. Turklāt starp NewCo un OpCo tiks noslēgts nomas līgums, kurš būs spēkā līdz datumam, kurā stāsies spēkā pārdošanas līgums. OpCo uzņēmējdarbību vadīs savā vārdā, pamatojoties uz savu uzņēmējdarbības plānu un pats izvēloties savu personālu (sk. 53. apsvērumu iepriekš). Nomas maksas kopsumma būs EUR [4,6–5,1] gadā, kas jāmaksā uzņēmumam NewCo un ir izmantojama kā Nürburgring uzņēmumu likvidācijas masa (visi maksājumi maksātnespējīgā parādnieka mantas labā tiek pārskaitīti uz maksātnespējas administratoru trasta kontu vienīgi sadalei kreditoriem). Kad Komisijas lēmums būs stājies spēkā, pilnvarotais nodos visas savas NewCo akcijas pircējam. No otras puses, ja pircējs neizpilda savas līgumā noteiktās maksājumu saistības, pilnvarotais varēs pārdot aktīvus. Turklāt gadījumā, ja Komisijas lēmums tiek anulēts, aktīvi tiek atdoti maksātnespējas administratoriem tūlītējai pārdošanai, jo saskaņā ar Vācijas maksātnespējas tiesību aktu likvidācijas saistības paliek spēkā arī šādā gadījumā. Uzņēmumam NewCo nav iespēju turpināt vadīt Nürburgring uzņēmumus. Komisija atzīmē, ka šāda situācija nemaina pārdošanas pamatnoteikumus, tostarp pārdošanas cenu un maksājumu noteikumus, kas paliek tādi paši (79).

(57)

Vācijas iestādes savās piezīmēs oficiālās izmeklēšanas procedūrā apgalvoja, ka NG nebija grūtībās nonācis uzņēmums ne 2008. gada 1. jūlijā (80), ne ISB aizdevuma EUR 325 265 000 piešķiršanas laikā 2010. gada 28. jūlijā (81). Attiecībā uz uzņēmumu NG, MSR un CMHN stāvokli laikā no 2012. gada maija līdz 2012. gada jūlijam un oficiālās izmeklēšanas procedūras paplašināšanu Vācijas iestādes norāda, ka Komisija nav ņēmusi vērā uzņēmumu NG, MSR un CMHN maksātnespēju kā nenovēršanas sekas tās lēmumam neapstiprināt glābšanas atbalstu prejudiciālajā tiesvedībā (82) un ka tādējādi tā ir pārkāpusi samērīguma principu (83). Vācijas iestādes arī norāda, ka infrastruktūras būvniecību un īpaši Formula 1 sacīkšu un Superbike trases pasākumu organizēšanu uzņēmums NG veica publiskā sektora vārdā (84) un ka šā iemesla dēļ minētos pasākumus nevar ņemt vērā tā ekonomiskās situācijas analīzē, grūtībās nonākuša uzņēmuma klasificēšanā un vienreizēja atbalsta principa piemērošanā (85).

(58)

Attiecībā uz uzņēmuma NG īstenotajiem pasākumiem Vācijas iestādes atzīst, ka līdzekļi ir attiecināmi uz valsti (86).

(59)

Kā norāda Vācijas iestādes, tribīnes, daudzfunkcionālo zāļu, piekļuves būvju un izglītojošus un izklaides pasākumus piedāvājoša atpūtas centra būvniecība (projekta Nürburgring 2009 I daļa (87) 80) nav saimnieciska darbība un spriedumu lietā Leipzig/Halle  (88) nevar attiecināt uz vispārīgu (reģionālu un sporta) infrastruktūru būvniecību (89) – būvniecība attiecas uz objektiem, kas atbilst 2007. gada Komisijas Baltās grāmatas par sportu kritērijiem (daudzfunkcionāla lietošana, nediskriminējoša piekļuve utt.), un neviens privātais ieguldītājs neīstenotu šādu projektu, turklāt sacīkšu trases parasti netiek būvētas privāti to nepietiekamās rentabilitātes dēļ (90).

(60)

Attiecībā uz Formula 1 pasākumiem Vācijas iestādes uzskata, ka tie principā strukturāli rada deficītu un šos pasākumus nevar uzskatīt par parastu NG uzņēmējdarbību, jo pat ar valsts atbalstu tie rada uzņēmumam NG negatīvu finansiālo rezultātu, un uzņēmums NG neorganizētu šos pasākumus, ja nebūtu gaidāms publisks finansējums un ja publiskās iestādes nenolemtu finansēt Formula 1 pasākumus, izmantojot uzņēmuma NG palīdzību nesaistītu uzņēmumu darījuma principu reģionālās politikas īstenošanai (91). Tādēļ Vācijas iestādes uzskata, ka šo pasākumu organizēšanu nevar uzskatīt par uzņēmuma NG saimniecisko darbību. Ja tas bija atbalsts, Vācijas iestādes uzskata, ka tas atbilda VTNP kritērijiem.

(61)

Vācijas iestādes uzskata, ka pat gadījumā, ja pasākumu finansēšana bija saimnieciska darbība, tā nebija selektīva, jo atbilst 2007. gada Baltās grāmatas par sportu kritērijiem (nav viena lietotāja; nediskriminējoša piekļuve; daudzfunkcionāla lietošana un noma par saprātīgām, tirgum līdzvērtīgām cenām; infrastruktūru nenodrošina tirgus, jo tas nebūtu ekonomiski izdevīgi; publisko iestāžu atbildība).

(62)

Vācijas iestādes piebilst, ka nav atradušas ilgtermiņa privāto ieguldītāju, kurš vēlētos ieguldīt projektā Nürburgring 2009.

(63)

Attiecībā uz pasākumu Nr. 1 (kapitāla rezervju maksājumi un kapitāla palielinājums 2004. gada augustā, 2004. gada decembrī un 2007. gada septembrī) Vācija iestādes uzskata, ka jautājums par priekšrocību uz šo pasākumu nav attiecināms, jo pasākuma mērķis nebija saimnieciskā darbība.

(64)

Attiecībā uz pasākumu Nr. 2 Vācijas iestādes uzskata, ka uzņēmuma NG saviem meitasuzņēmumiem piešķirto aizdevumu procentu līmenis (6 %) neveido priekšrocību meitasuzņēmumiem, jo tas ir salīdzināms ar tirgū izmantoto aizdevumu procentiem.

(65)

Attiecībā uz pasākumu Nr. 3 Vācijas iestādes uzskata, ka no likvīdo līdzekļu kopējā fonda 170 miljonu euro apmērā finansētie pasākumi (92) tika īstenoti atbilstoši tirgus noteikumiem, jo: a) federālā zeme likvīdo līdzekļu kopējo fondu izmanto līdzīgi kontrolakciju sabiedrībai, kas darbojas tirgū (93); b) NG samaksāja procentus noteiktajā kārtībā; un c) līdzekļi tika pilnībā atmaksāti saistībā ar pasākumu Nr. 8. Vācijas iestādes arī norādīja, ka federālās zemes uzņēmumam ISB no likvīdo līdzekļu kopējā fonda piešķirtie aizdevumi bija paredzēti tikai ISB refinansēšanai par tā aizdevumiem uzņēmumam NG (sk. arī 70. apsvērumu) un ka federālās zemes tirgus nosacījumi likvīdo līdzekļu kopējā fonda darījumu rezultātā netika pārnesti uz uzņēmumu NG kā debitoru.

(66)

Attiecībā uz pasākumu Nr. 4 (uzņēmuma NG uzņēmumam MSR piešķirtie aizdevumi) Vācijas iestādes norāda, ka 7 % šķiet atbilstam tirgum.

(67)

Attiecībā uz pasākumu Nr. 5 (uzņēmuma NG uzņēmumam CST sniegtais atbalsts) Vācijas iestādes norāda, ka tas atbilst tirgum: pēc sākotnējas uzņēmumu NG un MIB veiktas projekta finansēšanas saskaņā ar paritātes nosacījumiem uzņēmums MIB vēlāk nespēja nodrošināt nepieciešamos akcionāru aizdevumus tādā pašā summā, kā piedāvāja NG. Tā kā uzņēmuma NG izstāšanās no projekta apdraudētu biļešu sistēmas savlaicīgu nodrošinājumu, kā arī, visticamāk, padarītu nevērtīgu iepriekšējo NG ieguldījumu, uzņēmumam NG mainītos apstākļos bija vēlams neatteikties no plānotā projekta, īpaši tādēļ, ka uzņēmējdarbības plāns ļāva cerēt uz pamatotu atdevi, turklāt NG saņēma nodrošinājumu no NG.

(68)

Attiecībā uz pasākumu Nr. 6 (uzņēmumam IPC samaksātā atlīdzība un aizdevums uzņēmumam MSR, kā starpnieku izmantojot PNG) Vācijas iestādes apgalvo, ka saņēmēji attiecīgos maksājumus saņēma kā atlīdzību par pakalpojumiem un kā aizdevumu tirgum līdzvērtīgos apstākļos.

(69)

Attiecībā uz pasākumu Nr. 7 (uzņēmuma MIB prasību pret CST cedēšana uzņēmumam NG) Vācijas iestādes neaplūko jautājumus, kas attiecas uz iespējamo priekšrocību.

(70)

Attiecībā uz pasākumu Nr. 8 (uzņēmuma ISB aizdevums uzņēmumiem NG, MSR un CMHN) Vācijas iestādes norāda, ka uzņēmums ISB nerīkojās neatkarīgi (izmantojot nesaistītu uzņēmumu darījuma principu) kā (atsevišķs) uzņēmums, bet rīkojās kā atbalsta banka, kas saņem precīzi formulētas norādes no federālās zemes administrācijas un ir tās daļa (94). Kā norāda Vācijas iestādes, II līguma principi ir piemērojami uzņēmuma ISB aizdevuma refinansēšanai (95), izmantojot ISB līdzdalību likvīdo līdzekļu kopējā fondā, un tādēļ šī līdzdalība neveido atbalstu par labu uzņēmumam ISB  (96).

(71)

Attiecībā uz pasākumu Nr. 9 (federālās zemes garantija uzņēmumam ISB saistībā ar pasākumu Nr. 8) Vācijas iestādes norāda, ka attiecīgā garantija attiecas uz riska daļu iekšējās attiecībās starp ISB un federālo zemi un nenodrošina priekšrocības aizdevuma saņēmējiem (NG, MSR un CMHN), jo neveicina uzlabotus aizdevuma nosacījumus (97).

(72)

Attiecībā uz pasākumu Nr. 10 (2010. gada 25. martā noslēgtais uzņēmējdarbības nomas līgums) Vācijas iestādes iesniedza federālās zemes pasūtīto eksperta 2011. gada 29. septembra atzinumu par Nürburgring kompleksa uzņēmējdarbības nomu, kurā noteikta virkne minimālo un maksimālo tirgum atbilstošu gada nomas maksu. Vācijas iestādes uzskata, ka saskaņā ar eksperta atzinumu prognozējamā nomas maksa ir 20 % virs maksimālā tirgus līmeņa un tā segtu iznomātāja būvniecības izmaksas 330 miljonu euro apmērā un radītu pamatotu peļņu (98).

(73)

Attiecībā uz aizdevumiem pasākumā Nr. 11 (uzņēmuma RIM uzņēmumam MSR piešķirtie aizdevumi, izmantojot Mediinvest un PNG kā starpniekus), ar ko finansēja projekta Nürburgring 2009 II daļu, Vācijas iestādes apgalvo, ka tie atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam un neietver priekšrocību, jo piemērotās procentu likmes pārsniedz piemērojamās atsauces likmes (izņemot divus 2008. gada 12. novembra un 2008. gada 22. decembra aizdevumus).

(74)

Attiecībā uz pasākumu Nr. 12 (federālās zemes garantija uzņēmuma RIM aizdevumiem MSR, izmantojot Mediinvest kā starpnieku pasākumā Nr. 11) Vācijas iestādes norāda, ka federālās zemes garantija rada priekšrocību vienīgi aizdevumu saņēmējiem, bet nerada priekšrocību uzņēmumam ISB vai RIM, jo garantija bija aizdevumu piešķiršanas prasība.

(75)

Attiecībā uz pasākumu Nr. 13 un 14 (dotācijas no azartspēļu nodokļa tūrisma veicināšanai (99) un federālās zemes aizdevumi) Vācijas iestādes neapgalvo, ka tie atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam. Attiecībā uz azartspēļu nodokli Vācijas iestādes apraksta pasākumu kā infrastruktūru izmaksu kompensāciju saistībā ar tūrisma veicināšanu. Attiecībā uz parādu pakārtotību Vācijas iestādes apgalvo, ka tai ir tikai deklaratīvs raksturs, jo katrs akcionāru aizdevums maksātnespējas procedūrā vienalga tiek pakārtots, un ka tādējādi šī pakārtotība rada iespējamu ietekmi tikai uz valsts budžetu, līdz ar to neveidojot priekšrocību (100).

(76)

Attiecībā uz pasākumu Nr. 15 (uzņēmuma MSR akciju nonākšana uzņēmumu NG un RIM pārvaldībā) Vācijas iestādes uzskata, ka tas neveido ekonomisku priekšrocību uzņēmumiem Mediinvest, Geisler & Trimmel un Weber, jo: a) tas tika īstenots par simbolisku cenu EUR 1 par akciju; b) tas neietvēra nekādas citas priekšrocības, piemēram, akcionāru aizdevumu vai akcionāru garantiju anulēšanu; c) NG un RIM pārņēma MSR akcijas, lai projekta Nürburgring 2009 II daļas īpašumu apvienotu ar I daļas īpašumu un veidotu vienotu uzņēmējdarbības koncepciju; un d) jautājumam par to, vai uzņēmums MSR bija nonācis grūtībās pārņemšanas laikā, nav nozīmes novērtējumā, jo MSR ir uzņēmums ar ierobežotu atbildību, tādējādi akcionāru atbildība jebkurā gadījumā ir ierobežota ar uzņēmuma kapitālu.

(77)

Attiecībā uz pasākumu Nr. 16 (federālās zemes uzņēmumam NG nodrošinātais Formula 1 sacīkšu radīto zaudējumu finansējums) Vācijas iestādes norāda, ka tā nav saimnieciska darbība un ka Formula 1 pasākumu finansēšana kopumā nav rentabla.

(78)

Attiecībā uz pasākumu Nr. 17 (Formula 1 koncesijas līgums) Vācijas iestādes apgalvo, ka tas ir saistīts ar uzņēmējdarbības nomas līguma noteikumiem. Vācijas iestādes apgalvo – ņemot vērā, ka nomas maksa ievērojami ([…] %) pārsniedz tirgus līmeni, abi līgumi ir jāuzskata par kopumā līdzsvarotiem (ietverot uzņēmuma NAG ieguvumus no koncesijas līguma) (101).

(79)

Attiecībā uz pasākumu Nr. 18 (parādu restrukturizācija) Vācijas iestādes norāda, ka tas bija nepieciešams, lai izvairītos no nenovēršamas maksātnespējas, un ka tāpat rīkotos arī privāts akcionārs.

(80)

Attiecībā uz pasākumu Nr. 19 (parādu pakārtotība un garantija) Vācijas iestādes apgalvo, ka tas neveido pat iespējamu slogu valsts budžetam, ka to īstenotu arī privāts ieguldītājs un ka parādu pakārtotība nerada sekas akcionāriem, jo nebija citu būtisku kreditoru.

(81)

Vācijas iestādes uzskata, ka pasākumi viesnīcu un restorānu interesēs nerada iespējamu ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm (103).

(82)

Vācijas iestādes uzskata, ka Nürburgring komplekss ir būtisks objekts tautsaimniecības un nodarbinātības uzlabošanai reģionā, ka tas ir svarīgs un īpaši paredzēts galvenokārt amatieru sportam, ka tas ir daļa no Vācijas motosporta vēstures un kultūras un tādējādi arī daļa no Savienības kultūras mantojuma, ka tam ir ietekme uz satiksmes drošību visā pasaulē, jo šajā trasē testētie automobiļi tiek eksportēti visā pasaulē, ka tā drošas braukšanas centrs piedāvā autovadīšanas apmācības un ka izmeklēšanas pasākumi neattiecas uz sacīkšu trasi kā tādu, bet gan ar sportu saistītu un citu, kas nav ar sportu saistīta un nav sacīkšu trase, infrastruktūru, kā arī Formula 1 sacīkšu organizēšanu.

(83)

Vācijas iestādes apgalvo, ka sporta objektu būvniecību var attiecināt uz kopīgu interešu mērķi LESD 165. panta nozīmē (104) un ka pasākumus, kas veicina piekļuvi sportam, var atbalstīt (105). Nürburgring kompleksu raksturo ne tikai daži profesionāli, bet arī amatieru pasākumi un jauniešu motosportistu apmācība. Nürburgring kompleksu izmanto arī citiem sporta pasākumiem, piemēram, riteņbraukšanai (Rad&Run), skriešanai (Fisherman's Friend StrongmanRun) un triatlonam (Green Hell Triathlon).

(84)

Vācijas iestādes norāda, ka pasākumi ir nepieciešami turpmāk norādīto iemeslu dēļ. No visām […] pasākumu dienām Nürburgring kompleksu profesionālam sportam izmanto tikai […] dienas, amatieru sportam – […] dienas un gan amatieru, gan profesionālam sportam – […] dienas. Amatieru sporta dalībnieku nav vairāk par […] ([…] profesionāļi pret […] amatieriem). Ar amatieru sportu nesaistītie pasākumi ir Formula 1, Vācijas autosacīkšu čempionāts, Superbike pasaules čempionāts, mūzikas pasākums Rock at Ring un automobiļu ražotāju testa braucieni. Amatieri var braukt ar saviem automobiļiem. Nedēļas nogalēs tiek organizētas lielu Vācijas motosporta apvienību (piemēram, ADAC) amatieru sacensības. Darba dienās treniņiem un amatieru sportam trases izmanto atsevišķi klubi. Motosportā nav atsevišķas infrastruktūras profesionālam un amatieru sportam. Turklāt izmeklēšanā ietvertie pasākumi ir paredzēti, lai novērstu komerciālas neveiksmes risku. Ieguldīju atdeve nav prognozējama. Atšķirībā no daudzfunkcionālām arēnām šajā katru gadu tiek organizēti tikai viens vai divi sacīkšu posmi. Neviens privāts ieguldītājs nebūvētu un nefinansētu šādu infrastruktūru. Privāto uzņēmumu līdzdalība projekta Nürburgring 2009 I daļā cieta neveiksmi. Tādējādi valsts līdzdalībai bija arī stimulējoša ietekme. Bez federālās zemes valdības skaidri formulētas politiskās gribas uzņēmums NG neīstenotu sporta infrastruktūras modernizāciju un paplašināšanu tādā līmenī, kā tas ir šobrīd. Turklāt Vācijas iestādes apgalvo, ka pasākumu finansējums ir samērīgs. Ar mazāku publiskā sektora finansējumu mērķi netiktu sasniegti. Būves bija vecas, un tām bija jāveic modernizācija. Infrastruktūru dublēšanas nebija. Atšķirībā no Komisijas lietām par daudzfunkcionālām arēnām (106) izmeklēšanā ietvertie pasākumi nav saistīti ar jaunu infrastruktūru vai būtisku jaudas palielināšanu.

(85)

Vācijas iestādes uzskata, ka ietekme uz tirdzniecību un konkurenci ir neliela un nav pretrunā kopīgām interesēm. Koblencas tiesa atzina (107), ka Nürburgring komplekss kopā ar Nordschleife ir unikāla vieta. Šeit organizētajiem starptautiskajiem un valsts mēroga pasākumiem ir sena vēsture, tādēļ atbalsts sporta infrastruktūrai Nürburgring neveicina pasākumu pārcelšanu uz Nürburgring kompleksu. Nürburgring kompleksā notiek tikai daži starptautiski pasākumi.

(86)

Vācijas iestādes apgalvo, ka Nürburgring, garākā pastāvīgā sacīkšu trase un vecākais remonta nodalījumu bloks pasaulē, ir daļa no Savienības kultūras mantojuma (108). Dažām ringowerk (apvieno muzeju un zinātnes centru) daļām ir muzeja raksturs. Pasākums motosporta kultūras atbalstam bija nepieciešams, jo tas veido kopīgu kultūras identitāti Vācijā un Savienībā, turklāt projekta Nürburgring 2009 I daļas privātā finansēšana cieta neveiksmi. Pasākums bija arī samērīgs, nebija pasākuma pārmērīgas kompensācijas. Atbalsts neietekmē tirdzniecības un konkurences apstākļus kultūras objektu jomā tādā mērā, ka būtu pretrunā kopīgajām interesēm. Nürburgring kultūras objekti konkurē ar reģionāliem vai valsts kultūras objektiem, tādēļ iepriekšējo objektu tirgus daļa ir ierobežota.

(87)

Vācijas iestādes arī apgalvo, ka uzņēmuma NG aizdevumu piešķiršana no likvīdo līdzekļu kopējā fonda un ISB līdzdalība likvīdo līdzekļu kopējā fondā (pasākums Nr. 3) ir saderīga ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, jo tajā laikā saņemt aizdevumu no reālās tautsaimniecības bija gandrīz neiespējami starpbanku tirgus sabrukuma dēļ.

(88)

Vācijas iestādes apgalvo, ka daļa ieguldījumu tūrisma veicināšanas pasākumiem atbilda tajā laikā spēkā esošajām VTNP prasībām (109) un acīmredzama kļūda vērtējumā nav konstatējama. Proti, Vācijas iestādes norāda, ka ring werk daļām (īpaši motosporta izstādei, “Zaļās elles” multivides teātrim, ring meister un testēšanas centram) ir muzeja raksturs un tas ir izveidots sabiedrības izglītības (kultūras) interesēs, pasākumu centru Warsteiner izmanto kā daudzfunkcionālu kongresu, tirdzniecības izstāžu un konferenču organizēšanas vietu, bet stāvvietu ēku laikā, kad nav lielu pasākumu, pilnībā neizmanto. Vācijas iestādes apgalvo, ka uzņēmums, kas darbojas parastos tirgus apstākļos, neveiktu ieguldījumus iepriekš minētajos trīs objektos bez publiskā finansējuma un ka privātā finansējuma neveiksmes projekta Nürburgring 2009 I daļā liecina – šādu pasākumu objektu būvēm nav tirgus.

(89)

Vācijas iestādes apgalvo, ka Formula 1 pasākumu organizēšana ir uzskatāma par VTNP, jo arī citās valstīs tos finansē valsts, turklāt šie pasākumi ir ārkārtīgi prestiži un labvēlīgi ietekmē ne tikai attiecīgās dalībvalsts, bet arī visas Savienības makroekonomiku un identitāti.

(90)

Vācijas iestādes uzskata, ka ISB aizdevuma 2.–4. daļa (pasākums Nr. 8) ir saderīga ar iekšējo tirgu saskaņā ar Komisijas paziņojumu “Valsts atbalsta pasākumu Kopienas pagaidu shēma, lai veicinātu piekļuvi finansējumam pašreizējās finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos” (110), un pat gadījumā, ja Komisija atzītu, ka NG ir uzņēmums, kas 2008. gada 1. jūlijā bija nonācis grūtībās, un ja ISB aizdevuma 2.–4. daļai nevarētu piemērot pagaidu shēmu, atbalsts uzņēmumiem NG, MSR un CMHN būtu līdzvērtīgs starpībai starp tirgū maksājamo procentu likmi un faktiski samaksāto procentu likmi, bet ne visai aizdevuma summai (111).

(91)

Iesniegtajās piezīmēs Vācijas iestādes joprojām apgalvo, ka pārdošanas struktūra neietver valsts atbalstu aktīvu pircējam. Turklāt Vācijas iestādes uzskata, ka pārdošanas process pārtrauca uzņēmumu NG, MSR un CMHN saimnieciskās darbības nepārtrauktību. Tādējādi, pēc Vācijas iestāžu domām, gadījumā, ja oficiālā izmeklēšanas procedūra noslēgtos ar negatīvu Komisijas lēmumu, pieprasot nesaderīgā atbalsta atgūšanu, uzņēmumiem NG, MSR un CMHN piemērotās atgūšanas saistības neattiektos uz attiecīgo aktīvu pircēju. Visbeidzot, attiecībā uz nosacījumu, kas paredz, ka Nürburgring aktīvu pārdošana ir galīga vienīgi tāda neapstrīdama Komisijas lēmuma gadījumā, kurā paziņots, ka atbalsts nav atgūstams no aktīvu pircēja, Vācijas iestādes apgalvo, ka šis apstāklis nav šķērslis atbalsta saņēmēju likvidācijai un ka tas neveido atbalsta saņēmēja darbības turpināšanu vai priekšrocību pircējam.

(92)

Attiecībā uz saimnieciskās darbības nepārtrauktības izbeigšanu Vācijas iestādes norādīja uz šādiem aspektiem:

(93)

Attiecībā uz nosacījumu, kas paredz, ka Nürburgring aktīvu pārdošana ir uzskatāma par galīgu vienīgi pēc tāda neapstrīdama Komisijas lēmuma pieņemšanas, kurā noteikts, ka nelikumīgais valsts atbalsts nav atgūstams no aktīvu pircēja, Vācijas iestādes izsaka šādus iebildumus:

(94)

Noslēgumā Vācijas iestādes apgalvo, ka šajā procesā nav uzņēmumu NG, MSR un CMHN savstarpējās saimnieciskās darbības nepārtrauktības un aktīvi tiek pārdoti konkursa procedūrā. Tādējādi jebkurš nesaderīgs valsts atbalsts uzņēmumiem NG, MSR un CMHN būtu jāatgūst no šiem uzņēmumiem pēc attiecīga Komisijas lēmuma un neattiektos uz pārdošanā esošo aktīvu pircēju. Vācijas iestādes arī apgalvo, ka pārdevēju un pircēja pārdošanas līguma priekšnosacījums neveido šķērsli Nürburgring uzņēmumu likvidācijai un to bijušo parādu atgūšanai. Atbalsta saņēmēji galu galā pametīs tirgu. Ja pārdošanas darījums ar uzņēmumu Capricon kādreiz tiktu anulēts, aktīvi joprojām būtu pārdoti, bet pārdevēji tiktu likvidēti.

(95)

Vācijas iestādes informēja Komisiju par pārdošanas struktūru, lai iegūtu juridisku noteiktību, ka aktīvu pārdošana neietvers valsts atbalstu un ka sekmīgais(-ie) pircējs(-i) nebūs atbildīgs(-i) par nesaderīga valsts atbalsta atgūšanu.

(96)

Turklāt Vācijas iestādes apņēmās iesniegt Komisijai pārskatus par pārdošanas procedūras īstenošanu. Pārskati tika regulāri iesniegti. Pārskati apstiprināja, ka pārdošanas procesi tika izpildīti atbilstoši principiem, kas apspriesti ar Komisiju. Tie arī informēja Komisiju par pretendentiem, to piedāvājumiem, galīgo pārdošanas cenu un citiem saistītiem jautājumiem.

(97)

1. sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka uzņēmumu NG, MSR un CMHN aktīvu pārdošanai (t. i., sacīkšu trases, izmitināšanas objektu un atpūtas parka pārdošanai kopā) paredzētās konkursa procedūras shēma nav piemērota konkurences kropļošanas novēršanai attiecīgajos tirgos, jo mērķis ir kompleksa nemainīta darbība un uzņēmumu NG, MSR un CMHN personāla lielākās daļas nodošana aktīvu pircējam. Turklāt 1. sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka maksātnespējas procedūrā pašpārvaldībā (“Eigenverwaltung”) maksātnespējas uzņēmumi paši veic pārdošanu vienīgi maksātnespējas administratora (“Sachwalter”) (113) uzraudzībā, ka pretendentiem nav jāiesniedz atsevišķi piedāvājumi katrai aktīvu kopai un ka pieņemami ir piedāvājumi visiem aktīviem.

(98)

1. sūdzības iesniedzējs arī apgalvo, ka atbalsts tikšot nodots aktīvu pircējam, jo visi NBG aktīvi, aptuveni 300 darbinieku un uzņēmējdarbība tiks nodoti vienam pretendentam, un tādējādi veidojas vecā un jaunā īpašnieka/apsaimniekotāja saimnieciskās darbības nepārtrauktība. 1. sūdzības iesniedzējs arī apgalvo, ka visu aktīvu vērtības maksimizācijas kritērija rezultātā pārdevēji priekšroku deva visu aktīvu pārdošanai, bet piedāvājumi atsevišķiem aktīviem tika diskriminēti.

(99)

Turklāt 1. sūdzības iesniedzējs uzskata, ka trūkst pārredzamības attiecībā uz pircēja izraudzīšanās kritērijiem un finanšu datiem par uzņēmuma NG peļņu un ka starp pretendentiem ir diskriminācija, īpaši tādēļ, ka pieciem pretendentiem piekļuve virtuālajai datu telpai bija ierobežota. 1. sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka pārdevēji par saistošo piedāvājumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu līdz 2014. gada februāra vidum paziņoja tikai tiem piedāvātājiem, kas vēlējās iegūt visus aktīvus, piedāvājot iespēju piekļūt virtuālajai datu telpai, bet pretendenti, kas iesniedza piedāvājumu tikai atsevišķām aktīvu kopām, piemēram, 2. sūdzības iesniedzējs, nesaņēma paziņojumu par termiņa pagarinājumu. Turklāt 1. sūdzības iesniedzējs norāda, ka federālo zemi un uzņēmumu Capricorn pārstāvēja viens advokātu birojs.

(100)

1. sūdzības iesniedzējs pieprasa apturēt konkursa procedūru un izsludināt to atkārtoti ar skaidriem konkursa kritērijiem, atzīt sacīkšu trasi par VTNP un atdalīt to no izmitināšanas objektu un atpūtas parka pārdošanas.

(101)

1. sūdzības iesniedzējs apgalvo arī, ka uzņēmums NBG saņēma jaunu nepaziņotu atbalstu, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu, jo bija piešķirts kā kapitāls uzņēmējdarbībai Nürburgring kompleksā un tika saņemts no maksātnespējīgā uzņēmuma NG EUR 2 239 243 apmērā kapitāla pārveduma kapitāla rezervē veidā (“Kapitalrücklage”), ka darbība balstās uz jaunu nomas līgumu starp uzņēmumiem NG, MSR, CMHN un NBG, kam nebija izsludināts konkurss, ka uzņēmums NBG nemaksā nomas maksu un ka uzņēmuma NBG mērķis nav palielināt apgrozījumu un ietaupīt izmaksas, jo tas patur visu personālu un ir sedzis Formula 1 sacīkšu organizēšanas izmaksas. 1. sūdzības iesniedzējs apgalvo – tas, ka uzņēmums NBG pārņēma uzņēmuma NAG darbinieku līgumus, pamatojoties uz ver.di arodbiedrības un NBG2013. gada 26. jūlijā noslēgto līgumu, nosaka, ka pārņemšanas rezultātā ne ekonomiski, ne sociāli vai juridiski zaudējumi personālam netika radīti, un tas liecina, ka tika saglabāts ar nelikumīgo atbalstu izveidotais uzņēmējdarbības modelis.

(102)

Maksātnespējas administratori norāda, ka sūdzība ir jānoraida, jo tā neietver liecību, ka pārdošanas process atšķīrās no parasta iegūšanas procesa.

(103)

Atklātā, beznosacījumu un pārredzamā konkursa procedūrā piedāvājumus, kas ietver visus aktīvus, nevar izslēgt no paša sākuma. Ja šāds piedāvājums ir lielāks par atsevišķu aktīvu apvienoto piedāvājumu summu, īpašnieks, kurš rīkojas atbilstoši tirgum, slēgtu līgumu par piedāvājumu, kas ietver visus aktīvus. Šādos apstākļos vienīgi visus aktīvus ietverošais piedāvājums ir par tirgus cenu (114). Šādu piedāvājumu izslēgšana no pirkuma maksātnespējas procedūrā būtu līdzvērtīga Eiropas Savienības Pamattiesību hartas garantēto maksātnespējas kreditoru darījumdarbības brīvības un īpašumtiesību pārkāpumam.

(104)

Netika piešķirta priekšroka piedāvājumiem, kas ietvēra visus aktīvus. 2. sūdzības iesniedzējs nesaņēma atļauju piekļūt datu telpai vienīgi tādēļ, ka tam bija nepietiekama cenas piedāvājuma summa.

(105)

Konkursa procedūra tika sadalīta posmos. Pretendenti kvalificējas nākamajam posmam vienīgi tad, ja ir pietiekama darījuma slēgšanas varbūtība. Šādas pieejas priekšrocība ir tā, ka jutīgi uzņēmējdarbības dati nav pieejami lielākam pretendentu skaitam nekā nepieciešams un ka uzticamības pārbaudes izmaksas tādējādi var samazināt gan pārdevējam, gan pretendentiem, kuri piedāvā nepietiekamu cenu. Katrā procedūras posmā pretendentiem tika sniegta pietiekama informācija.

(106)

Konkursa kritēriji bija skaidri definēti. Konkursa kritēriju pamatā ir kopējie ieņēmumi, kas vērtēti, ņemot vērā darījuma slēgšanas varbūtību, un tie ir sīkāk definēti apakškritērijos.

(107)

Pieejamība datu telpa bija ierobežota līdz pieciem pretendentiem ne tehnisku iemeslu dēļ. To pretendentu skaitu, kam bija atļauta piekļuve, noteica piedāvājuma vērtējuma rezultātā.

(108)

Kā norāda maksātnespējas administratori, uzņēmumu NBG tie dibināja kā līdzekli aktīvu pagaidu pārvaldībai maksātnespējas laikā līdz aktīvu pārdošanai. Pirms tam uzņēmējdarbību pārvaldīja NAG. Kopš Nürburgring komplekss tika iznomāts uzņēmumam NAG, uzņēmumi NG, MSR un CMHN bija tikai uzņēmumi īpašnieki, kas neveica uzņēmējdarbību. Maksātnespējas administratori ir pārliecināti, ka uzņēmumus NG, MSR un CMHN nevar uzskatīt par uzņēmējdarbības pārņēmējiem. Pirmkārt, uzņēmējdarbības sadalīšanai starp trim uzņēmumiem vajadzētu atsevišķas koncepcijas. Otrkārt, šāds sadalījums neatbilstu aktīvu kopām, kas veicinātu nekustamā īpašuma ekonomiski mērķtiecīgu izmantošanu. Treškārt, līgumu slēgšana ar maksātnespējīgiem uzņēmumiem neatbilst daudzu uzņēmumu iekšējās atbilstības noteikumiem, un uzņēmējdarbība tādā gadījumā būtu jāturpina, izmantojot maksātspējīgu meitasuzņēmumu kā Nürburgring klientiem pieņemamu līgumpartneri. Turklāt personālam nebūtu jāpāriet no uzņēmuma NAG uz maksātnespējīgiem uzņēmumiem. Uzņēmums NBG nebija dibināts un paredzēts kā ilgtermiņa risinājums. Atšķirībā no uzņēmuma NBG pārvaldītajiem aktīviem pats uzņēmums nebija paredzēts pārdošanai. Turklāt maksātnespējas administratori norāda, ka kapitāla nodrošinājumu uzņēmumam NBG maksātnespējas administratori īstenoja, ņemot vērā pārdošanu (izvairīšanās no zemākiem ieņēmumiem saimnieciskās darbības neesības gadījumā), vienīgi saskaņā ar ekonomiskajiem apsvērumiem, ka uzņēmums NBG palielināja NG aktīvus, nevis samazināja (115), ka minētais kapitāla nodrošinājums neradīja uzņēmumam NBG priekšrocību un ka uzņēmuma NBG dibināšana un nodrošināšana ir attiecināma nevis uz valsti, bet gan maksātnespējas administratoriem.

(109)

Maksātnespējas administratori norāda arī, ka līgums starp NBG un ver.di arodbiedrību tika noslēgts, lai NBG varētu turpināt uzņēmējdarbību līdz pārdošanai, bet ne lai paturētu Nürburgring kompleksu kā saimniecisku struktūrvienību pēc tam. Līgumu noslēdza uzņēmums NBG, bet ne pārdevēji. Uzņēmums NAG nodeva darba līgumus uzņēmumam NBG saskaņā ar Vācijas Civilkodeksa 613. panta a) apakšpunktu, bet nevis pamatojoties uz minēto līgumu. Ņemot vērā LESD 7. un 9. pantu un Padomes Direktīvu 2001/23/EK (116), ar apsvērumiem saistītā konkurence nevar veicināt sociālo standartu pārkāpšanu vai samazināšanu. Uzņēmumam NBG kā pagaidu risinājumam bija svarīgi, ka uzņēmējdarbībai nepieciešamais personāls, kuru nodarbināja uzņēmumi NAG (lielākā daļa) un NG (20 darbinieku), tiek nodots uzņēmumam NBG. Uzņēmumam NBG bija jānovērš atlikušo kvalificēto darbinieku nomaiņa pārejas perioda laikā. Laikā no 2011. gada sākuma līdz 2012. gada beigām darbinieku skaits tika samazināts par 114 pilna laika darbiniekiem (no 402 līdz 288 pilna laika darbiniekiem). 2013. gada sezonas sākumā tika nodarbināti 290 darbinieki. Pretendenti tika informēti, ka viņiem ir iespēja koriģēt darījuma darbības jomu atbilstoši savas uzņēmējdarbības koncepcijai. Darbinieku pārcelšana nav uzņēmējdarbības modeļa saglabāšanas rādītājs.

(110)

Vācijas iestādes uzskata, ka valsts atbalsta noteikumi neprasa un saskaņā ar Eiropas sociālo modeli nav pieņemams, ka maksātnespējas procesā esošā uzņēmuma aktīvu pircējam ir jāizvairās no darba līgumu nodošanas un jāslēdz jauni darba līgumi apstākļos, kad pastāv iepriekš šim uzņēmumam piešķirta atbalsta atgūšanas draudi.

(111)

Kā norāda 2. sūdzības iesniedzējs, pārdevēji to informēja, ka tā piedāvājumu nākamajā pārdošanas posmā nevar ņemt vērā, jo tā piedāvātā cena ir ievērojami zemāka par citos piedāvājumos ietverto cenu un saistīta tikai ar vienu aktīvu daļu, taču vērtības maksimizācija tika skatīta, ņemot vērā visus aktīvus.

(112)

2. sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka pārdošanas procesa mērķis ir saimnieciskās darbības nepārtrauktība un Nürburgring stāvokļa tirgū saglabāšana pašreizējā formā, tādēļ nav pieļaujama jau piešķirtā atbalsta priekšrocību tālāknodošana aktīvu pircējam. Tas norāda arī, ka vienīgi pārdošana vairākiem pretendentiem var pārtraukt saimnieciskās darbības nepārtrauktību, ka pārdevēji priekšroku deva piedāvājumiem visiem aktīviem salīdzinājumā ar piedāvājumiem atsevišķiem aktīviem, turklāt atsevišķu aktīvu piedāvājumu pretendentiem atļāva procesā piedalīties vienīgi de facto bez jebkādām izredzēm, un ka iesniegtajiem piedāvājumiem aktīvu daļām atšķirībā no visiem aktīviem nebija izstrādāti vērtēšanas kritēriji, turklāt tikai piedāvājumi visiem aktīviem tika atzīti par nākamajam procedūras posmam atbilstošiem.

(113)

2. sūdzības iesniedzējs arī norāda, ka maksātnespējas administratori pārdošanas procesu īstenoja, pārkāpjot valsts atbalsta noteikumus, tostarp nenodrošinot pārredzamību un nenovēršot diskrimināciju, tādēļ tas nav piemērots, lai sasniegtu tirgus cenu. 2. sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka konkursa dokumentos trūka ar cenas piedāvājumiem saistītu datu par uzņēmuma NG finansiālais stāvokli, veicinot pārmērīgus indikatīvos piedāvājumus, kas, iespējams, tiktu pazemināti pēc procedūras posma, kad tika dota iespēja piekļūt datu telpai. 2. sūdzības iesniedzējs norāda, ka peļņa tika būtiski samazināta salīdzinājumā ar iepriekš pretendentiem paziņoto prognozējamo peļņu 2013. gadam, nedodot tiem iespēju veikt finanšu datu jaunu analīzi. 2. sūdzības iesniedzējs arī apgalvo, ka informācija par uzņēmuma NBG finansiālo stāvokli un nepieciešamajiem vidēja termiņa un ilgtermiņa ieguldījumiem nebija pietiekami atklāta un konkursa dokumentācija ietver ilgtermiņa līgumattiecības, lai gan līgumi ar 2. sūdzības iesniedzēju tika pagarināti tikai par vienu (2014.) gadu. Turklāt droša finansējuma kritēriji netika pietiekami ņemti vērā, pretējā gadījumā pretendents La Tene Capital Limited nevarētu piekļūt datu telpai, jo tam bija nereāli augsts piedāvājums bez finansējuma apstiprinājuma.

(114)

Maksātnespējas administratoru 101.–105. apsvērumā ietvertās piezīmes attiecas arī uz 2. sūdzības iesniedzēja sūdzību.

(115)

3. sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka pārdošanas līgumu neslēdza ar pretendentu, kuram bija visaugstākais piedāvājums, bet priekšroku deva vietējam pretendentam. 3. sūdzības iesniedzējs uzskata, ka ar tautsaimniecību nesaistītus apsvērumus, piemēram, reģionālus mērķus vai rūpniecības politikas iemeslus, kas nebūtu pieņemami ieguldītājam, kurš rīkojas saskaņā ar tirgus ekonomikas principiem, nevar ņemt vērā zemākas cenas apsvērumos, bet tie norāda uz valsts atbalsta esību (117). 3. sūdzības iesniedzējs norāda, ka tā piedāvātā pirkuma cena bija 150 miljoni euro (118), bet uzņēmumam Capricorn deva iespēju slēgt līgumu, lai gan 3. sūdzības iesniedzēja piedāvājums bija ievērojami augstāks. 3. sūdzības iesniedzējs uzskata, ka ārkārtas lēmumu par zemāku piedāvājumu var pieņemt vienīgi gadījumā, ja ir skaidri redzams, ka pārdot augstākā piedāvājuma pretendentam nav iespējams (darījuma nodrošinājums), t. i., ja pircējs nespēj samaksāt pirkuma cenu (119). Kā norāda 3. sūdzības iesniedzējs, šis nebija tāds gadījums, jo: 1) attiecīgais 3. sūdzības iesniedzējs iesniedza privāta kapitāla ieguldījumu fonda saistošo finanšu garantiju par summu 30 miljoni euro; un 2) par pirkuma cenas pārējām daļām nebija iespējams saņemt saistošo finanšu garantiju pārdevēju kavēšanās un dokumentu trūkuma dēļ. 3. sūdzības iesniedzējs apgalvo – tas informēja pārdevējus, ka trūkstošo saistošo finanšu garantiju var iesniegt līdz 2014. gada 31. martam. 3. sūdzības iesniedzējs arī apgalvo, ka sūdzības sagatavošanas dienā (2014. gada 10. aprīlī) tas varētu iesniegt finanšu garantiju par 110 miljoniem euro, tādēļ 3. sūdzības iesniedzējs iesniedza Komisijai Jupiter Financing Group, Inc. (turpmāk “Jupiter Financial Group”) 3. sūdzības iesniedzējam sagatavotu 2014. gada 26. marta nodomu vēstuli, kurā 3. sūdzības iesniedzējs tiek informēts par Jupiter Financial Group saistošu piedāvājumu Nürburgring aktīvu pirkuma finansēšanai (šā piedāvājuma finanšu sastāvdaļas sk. 105. zemsvītras piezīmē). Viens no finanšu piedāvājumam piemērotajiem nosacījumiem bija tāda uzticamības pārbaudes izpilde, kas apmierina Jupiter Financial Group.

(116)

3. sūdzības iesniedzējs arī apgalvo, ka no kopējās summas 77 miljonu euro apmērā, ko Capricorn piedāvāja kā pirkuma cenu par Nürburgring kompleksu, 6 miljonus euro samaksātu no 2014. gada sezonas, bet 11 miljonus euro – tikai laikā no 2015. gada līdz 2018. gadam, kā rezultātā faktiskā cena skaidrā naudā ir 60 miljoni euro, tādējādi veidojot 50 miljonu euro starpību salīdzinājumā ar skaidras naudas pirkuma cenu 110 miljoni euro, ko piedāvāja 3. sūdzības iesniedzējs. Kā norāda 3. sūdzības iesniedzējs, ja ņem vērā turpmākos nākotnes skaidras naudas maksājumus, starpība starp Capricorn un 3. sūdzības iesniedzēja piedāvājumu ir 73 miljoni euro. Visbeidzot, 3. sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka uzņēmuma Capricorn labā tiek nodrošināts atbalsts, kura summa ir vismaz 73 miljoni euro, proti, tā ir starpība starp 3. sūdzības iesniedzēja kā pretendenta ar augstākā piedāvājuma pirkuma cenu un darījumu ieguvušā pretendenta piedāvāto cenu. Tādējādi, kā norāda 3. sūdzības iesniedzējs, ņemot vērā atbalstu par labu vietējām kopienām, atbalsta summa pieaug par 200 miljoniem euro līdz kopsummai 273 miljoni euro.

(117)

3. sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Capricorn piedāvājums nebija bez nosacījumiem, jo tas bija saistīts ar neapstrīdamu Komisijas lēmumu, kas galīgi nosaka, ka līdzekļu atgūšanas rīkojums netiek pagarināts. Kā norāda 3. sūdzības iesniedzējs, tā ir atkāpe no paziņotajiem pārdošanas procedūras principiem, pārkāpjot konkursa procedūras noteikumus, jo citas iesaistītās personas, piemēram, 3. sūdzības iesniedzējs, netika informētas par izmaiņām.

(118)

Turklāt 3. sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka aktīvu pārdošana nav īstenota atklātā, pārredzamā un beznosacījumu atlases procesā. Īpaši 3. sūdzības iesniedzējs norāda, ka:

(119)

3. sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka pārdošana ietver uz valsti attiecināmus līdzekļus (125), ka tā ietver jaunu valsts atbalstu par labu uzņēmumam Capricorn un ka jebkurš atgūšanas rīkojums attiecībā uz līdzekļu pārdevējiem piešķirto valsts atbalstu ir jāpaplašina, piemērojot arī uzņēmumam Capricorn  (126). Visbeidzot, 3. sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka pārdošanas līgums nav spēkā, jo ir pārkāpti LESD 108. panta 3. punkta nosacījumi par atturēšanos no darbības.

(120)

Visbeidzot, 3. sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka uzņēmums Capricorn nesamaksāja pirkuma cenas otro iemaksu, kas bija jāmaksā jūlija beigās, kas, kā uzskata 3. sūdzības iesniedzējs, ir norāde, ka Capricorn nenodrošināja pilnīgi finansētu piedāvājumu. 3. sūdzības iesniedzējs arī apgalvo, ka papildus iepriekš minētajam finanšu nosacījumi Nürburgring aktīvu ieguvei tika mainīti par labu uzņēmumam Capricorn, skaidri novirzoties no pārdevēju izstrādātajiem noteikumiem un pretendentiem nosūtītajā procesa vēstulē izklāstītā, kas var veidot papildu atbalstu par labu uzņēmumam Capricorn.

(121)

Kā liecina maksātnespējas administratori, 3. sūdzības iesniedzējs ne kopā ar 2014. gada 17. februāra apstiprinājuma piedāvājumu (kas attiecās uz […] saistošo finanšu garantiju par summu 30 miljonu euro apmērā), ne kopā ar sūdzību neiesniedza saistošo finanšu garantiju par summu 30 miljoni euro, un 3. sūdzības iesniedzēja apgalvojums, ka finansējuma apliecinājumu tas varēja iesniegt vēlākā posmā, netika apstiprināts pat ar nesaistošiem trešo personu apliecinājumiem. Pretstatā uzņēmuma Capricorn un [2. pretendenta] apstiprinājuma piedāvājumam 3. sūdzības iesniedzēja apstiprinājuma piedāvājums neatbilda 2013. gada 17. oktobra procesa vēstulē noteiktajām finansējuma prasībām, tādēļ pārdevējiem 2014. gada 11. martā nebija pamata piešķirt līgumu 3. sūdzības iesniedzējam. Pārdevējiem risks, ka, gaidot 3. sūdzības iesniedzēja finansējuma apliecinājumu, pretendentu skaits varētu sarukt līdz vienam vai nullei, nebija pieņemams, jo: a) [2. pretendenta] konsorcijs uzstāja, ka īpašuma nodošanai jānotiek 2014. gada 3. aprīlī; un b) 3. sūdzības iesniedzēja piedāvājuma pamatojumā trūka progresa, neskatoties uz faktu, ka tas 2013. gada 17. maijā iesniedza savu pausto ieinteresētību un jau 2013. gada 30. septembrī indikatīvo piedāvājumu, tādēļ iespēja slēgt darījumu ar 3. sūdzības iesniedzēju mazinājās. It kā esošā Jupiter Financial Group2014. gada 26. marta finanšu garantija pārdevējiem netika iesniegta, bet vēlāk investīciju bankas un konsultāciju sabiedrības […] neparakstīta 2014. gada 31. marta vēstule ir nosacījums apmierinošam uzticības pārbaudes atzinumam. Nürburgring kompleksu ietverošajām pašvaldībām paredzētais attīstības fonds 200 miljonu euro apmērā nebija pārdevēju labā.

(122)

Kā norāda maksātnespējas administratori, pretendenti bija informēti, ka sekmīgā pretendenta izvēle var notikt īsi pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām 2014. gada 17. februārī. Pārdevēju sniegtā informācija nebija pamats cerībai, ka process varētu tikt pagarināts. 3. sūdzības iesniedzēja citētā informācija presei norāda, ka maksātnespējas administratori plānoja slēgt līgumu 2014. gada pirmajā ceturksnī. Maksātnespējas administrators norāda – nav taisnība, ka tas ir publiski paziņojis par nolūku pieņemt lēmumu marta beigās, ka uzņēmums Capricorn jau pirms kreditoru komitejas sanāksmes bija informēts par līguma piešķiršanu un ka jau 2014. gada 9. martā tika publicēta Capricorn presei sniegtā informācija.

(123)

Maksātnespējas administratori paziņo, ka darījuma struktūra (atsevišķu aktīvu, aktīvu kopu vai visu aktīvu pārdošana bez akciju vai saistību nodošanas) konkursa procedūras laikā netika mainīta. Jēdziens “tīra bilance” nozīmē vienīgi saistību nodošanas izslēgšanu no pārdošanas procesa. Fakts, ka pārdevēji ir uzņēmumi īpašnieki un ka uzņēmējdarbību īsteno uzņēmums NBG, visām ieinteresētajām personām tika paziņots jau informatīvajā materiālā, kas 3. sūdzības iesniedzējam tika nosūtīts 2013. gada 17. maijā. Maksātnespējas administratori uzskata – ja 3. sūdzības iesniedzējs par uzņēmuma NBG darbību patiešām uzzināja vienīgi uzticamības pārbaudes laikā, kā to apgalvo, jāsecina, ka 3. sūdzības iesniedzējs nepareizi izmantoja plašu informāciju, kas bija pieejama pirms indikatīvo piedāvājumu iesniegšanas. Pārdevēji nekad neizvirzīja prasību, ka pircējam ir jāpārņem NBG līgumi. Maksātnespējas administratori neapsvēra iespēju, ka pircējs pārņems pārdevēju un NBG nomas līgumu, jo NBG bija īpašā situācijā, paredzot aktīvu pārvedumu jau no paša sākuma. Maksātnespējas administratori apgalvo, ka 3. sūdzības iesniedzējs ļoti vēlu saprata, ka gadījumā, ja aktīvus pārņemtu ar 2014. gada 1. janvāri, Nürburgring komplekss pamatā būtu “tukšs”, un jauni līgumi ar klientiem un sponsoriem (sacīkšu) pasākumu laika plānošanas dēļ (lielākus) ieņēmumus radītu tikai 2015. gadā. Turklāt pārdevēji vairākkārt uzsvēra, ka pretendenti varēja definēt pirkuma priekšmetu.

(124)

Attiecībā uz trešo personu zaudējumu prasībām pārdevēji informēja 3. sūdzības iesniedzēju, ka tam būtu gandrīz neiespējami slēgt jaunus līgumus ar NBG klientiem, ietverot noteikumus, kas klientam ir mazāk labvēlīgi nekā esošajā līgumā, jo līgumu ar NBG neizpildes rezultātā radušos zaudējumu atlīdzības jautājums nav noskaidrots. Bija jānovērš risks, ka pircējs un līgumpartneri slēdz jaunu līgumu, kas rada situāciju, kad līgumpartneri maksā augstu atlīdzību, pieprasa kompensāciju par starpību salīdzinājumā ar veco atlīdzības summu un nākamajos gados, par kuriem nav līguma ar uzņēmumu NBG, maksā ievērojami zemāku atlīdzību. Pārdevēju izvirzīta šādas izslēgšanas prasība nav nekas neparasts aktīvu cesijas līgumos, kas veicina uzņēmumu slēgšanu un ļauj garantēt vislabākās pārdošanas iespējas kreditoru interesēs.

(125)

Kā norāda maksātnespējas administratori, apstiprinājuma piedāvājumu iesniegšanas termiņš tika pagarināts ar 2013. gada 17. decembra vēstuli, jo arī citi pretendenti vēl nebija iesnieguši apmierinošu piedāvājumu. Pretendentiem atkārtoti tika paskaidrots, ka uzņēmums NBG pārņēma saimniecisko darbību tikai pēc 2012. gada sezonas un ka tādēļ uzņēmumam lielā mērā bija jāizpilda uzņēmuma NAG līgumi, un ka šā iemesla dēļ (vēl) nav šīs saimnieciskās darbības ticamas grāmatvedības. Kā norāda maksātnespējas administratori, iespējamie pircēji paši izvērtē saistītos riskus.

(126)

Maksātnespējas administratori norāda, ka 3. sūdzības iesniedzējs 2014. gada 6. martā iesniedza atjauninājumu sava apstiprinājuma piedāvājuma aktīvu pārdošanas līgumam. Aktīvu pirkuma līguma projekts, ko apsprieda 13. februārī, bija pārdevēju sagatavots, tādēļ bija skaidrs, ka nākamo līguma projektu sagatavos 3. sūdzības iesniedzējs.

(127)

Kā norāda maksātnespējas administratori, visiem pretendentiem, kas tika atzīti par piemērotiem atlases procesa attiecīgajam posmam, datu telpā bija pieejami vienādi dokumenti. Sūdzībā norādītie dokumenti pārdevējiem un īpaši citiem pretendentiem agrāk nebija pieejami, visiem pretendentiem bija vienādas iespējas skatīt dokumentus datu telpā, un citi pretendenti uzticamības pārbaudi veica ar tiem pašiem dokumentiem. Visi pretendenti pietiekami savlaicīgi tika informēti, ka uzņēmumu grāmatvedības uzskaitē ir trūkumi. Gandrīz visi pārdevēju un uzņēmuma NBG dokumenti datu telpā bija ievietoti vācu valodā, un pārdevējiem nebija jānodrošina visi dokumenti angļu valodā.

(128)

Turklāt maksātnespējas administratori uzskata, ka piedāvājumu iesniegšanas un finansējuma apliecinājuma iesniegšanas termiņš bija pietiekams. 3. sūdzības iesniedzējam bija desmit mēnešu (no 2013. gada 8. aprīļa kā pirmā [3. pretendenta] un pārdevēju saziņas datuma līdz 2014. gada 17. februārim) finansējuma apliecinājuma iesniegšanai un gandrīz četri mēneši (no 2013. gada 23. oktobra līdz 2014. gada 17. februārim) uzticamības pārbaudei. Maksātnespējas administratori norāda, ka ir pārsnieguši prasības, kas izriet no Komisijas lēmumu pieņemšanas prakses (127).

(129)

Sarunas par jaunu alus piegādes līgumu un ar “Rock am Ring” organizēja nevis Capricorn, bet gan NBG, un attiecīgie dokumenti tika ievietoti datu telpā. Šajā gadījumā nav saistības ar uzņēmumu Capricorn, kā to apgalvoja 3. sūdzības iesniedzējs.

(130)

Pārdevēji konkursa procedūrā nebija iekļāvuši vides kritērijus galīgā piedāvājuma izvēlei. Vienīgie kritēriji konkursa procedūrā galīgā piedāvājuma izvēlei bija: a) visu aktīvu kopējo ieņēmumu maksimizācija un b) prognozējamā darījuma nodrošinājums. 3. sūdzības iesniedzēja piedāvājumu nevarēja izvēlēties, jo tam trūka pēdējā iepriekš norādītā kritērija, proti, tam nebija darījuma nodrošinājuma, jo 3. sūdzības iesniedzējs apstiprinājuma piedāvājumā neiesniedza finansējuma apliecinājumu. Tajā pašā laikā pārdevēji organizēja pārrunas ar [2. pretendentu] un pēdējā posmā pārrunas par pirkuma līgumu ar [2. pretendentu] un uzņēmumu Capricorn, apsverot [2. pretendenta] piedāvājumu par [32–39] miljoniem euro (sk. 10. tabulu turpmāk), un sarunas starp Capricorn un […], kā rezultātā tika iegūts pēdējā norādītā pretendenta 2014. gada 10. marta bankas finanšu saistību apliecinājums. Tādēļ, tā kā 3. sūdzības iesniedzēja apstiprinājuma piedāvājumam nebija finansējuma apliecinājuma, bija augsts risks, ka līgums ar 3. sūdzības iesniedzēju netiks slēgts. Turklāt maksātnespējas administratori mēģināja aplēst 3. sūdzības iesniedzēja spēju apliecināt finansējumu, novērtējot 3. sūdzības iesniedzēja uzņēmējdarbības modeļa papildu rādītājus, kas varētu liecināt par darījuma īstenošanu. 3. sūdzības iesniedzēja uzņēmējdarbības modelis balstījās uz […] un […]. Attiecībā uz spēkā esošajiem Nürburgring kompleksam piemērojamiem trokšņa nosacījumiem nepieļaut […] un […], šādu prasību nav, un koncepcijas īstenošana īstermiņā nebija gaidāma. Tādēļ 3. sūdzības iesniedzēja koncepcija tika vērtēta kā būtiska riska rādītājs, ņemot vērā līguma slēgšanas iespēju vai vismaz ievērojama laika un sarunu nepieciešamību. Nürburgring kompleksa trokšņa prasību koncepcijas ievērošana nebija nosacījums galīgā līguma slēgšanai.

(131)

Attiecībā uz 3. sūdzības iesniedzēja sūdzību, ka uzņēmuma Capricorn piedāvājums nebija bez nosacījumiem, jo bija saistīts ar Komisijas neapstrīdamu lēmumu par to, ka līdzekļu atgūšanas rīkojums nav pagarināms, maksātnespējas administratori un Vācijas iestādes apgalvo, ka 3. sūdzības iesniedzējam līguma atjauninājumā bija līdzīgas iedarbības nosacījumi. Maksātnespējas administratoru un Vācijas iestāžu iesniegto atjaunināto līgumu attiecīgajās daļās ietvertie nosacījumi ļāva pircējam un/vai pārdevējam atteikties no līguma, ja 2014. gada 15. jūlijā (kā noteikts 2014. gada 14. janvāra līguma projektā) vai 2014. gada 31. decembrī (kā noteikts 2014. gada 14. februāra atjauninātajā līgumā) netiktu pieņemts pozitīvs Komisijas lēmums.

(132)

Kā norāda maksātnespējas administratori, fakts, ka neviens no diviem pretendentiem, kas iesniedza atbilstošu apstiprinājuma piedāvājumu, pilnīgi neatbilda garantēta finansējuma prasībām (cenas summas vai attiecīgās summas iemaksas uzticējumglabāšanas kontā garantija) un ka pārdevēji tāpēc esot atteikušies no prasības de facto, neinformējot 3. sūdzības iesniedzēju, neapliecina procesa pārredzamības trūkumu. 3. sūdzības iesniedzējs netika ietekmēts, jo tas neiesniedza apstiprinājuma piedāvājumu kopā ar finansējuma apliecinājumu. Visu pretendentu informēšana par atteikšanos no prasības neietekmētu konkursa procedūru. Turklāt atteikšanās no prasības nav iemesls, lai 3. sūdzības iesniedzējs neiesniegtu finansējuma apliecinājumus, un tas atbilst hipotētiska privāta pārdevēja uzvedībai.

(133)

Maksātnespējas administratori apgalvo, ka viņu vai kreditoru komitejas veiktie pasākumi nav attiecināmi uz valsti un ka nav nekādu acīmredzamu priekšrocību uzņēmumam Capricorn, jo pārdevēji atlases procesu īstenoja saskaņā ar tāda uzņēmēja standarta rīcību, kas darbojas tirgus apstākļos.

(134)

Visbeidzot, attiecībā uz apgalvojumu, ka uzņēmums Capricorn neiesniedza pilnībā finansētu piedāvājumu, jo nesamaksāja otro pirkuma cenas iemaksu, un ka uzņēmumam Capricorn var būt sniegts papildu atbalsts, jo pēc iepriekš minētā finansēšanas nosacījumi Nürburgring aktīvu iegūšanai tika mainīti par labu uzņēmumam Capricorn, Vācijas iestādes iebilst: a) uzņēmumam Capricorn netika nodrošināti papildu ieguvumi, jo otrā iemaksa tika pārplānota, to nosakot ar procentu likmi 8 % un ķīlām (sk. 72. zemsvītras piezīmi); b) otrā maksājuma restrukturizācijā nav iesaistīts valsts atbalsts, jo lēmums par restrukturizāciju nav attiecināms uz valsti, jo par otrā maksājuma restrukturizāciju lēma vienīgi maksātnespējas administrators, federālai zemei neiesaistoties lēmuma pieņemšanā; un c) nebija noviržu no pārdevēju izvirzītajiem noteikumiem un pretendentiem nosūtītās procesa vēstules, jo konkursa procedūrā pārdevēji neiekļāva noteiktas prasības pretendentiem attiecībā uz pirkuma cenas iemaksām pirms darījuma slēgšanas, tādēļ arī iespējama pretendenta prasība naudas nodrošinājumus aizstāt ar citiem vērtīgiem nodrošinājumiem, lai garantētu, ka pirkuma cena nerada ietekmi uz piedāvājumu vērtēšanu.

(135)

Kā norāda maksātnespējas administratori, sūdzība ir jānoraida kā nepamatota. 3. sūdzības iesniedzēja nepamatotie mājieni par finansējumu nav saderīgi ar apdomīga tirgus dalībnieka vai maksātnespējas administratora rīcību.

(136)

4. sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka uzņēmums Capricorn guva iespēju slēgt līgumu nevis tāpēc, ka tā piedāvājums bija ekonomiski visizdevīgākais, bet gan tāpēc, ka tas ir vācu uzņēmums un pārdevēji nevēlējās aktīvus pārdot privāta uzņēmuma vadītam konsorcijam. Viņš arī apgalvo, ka uzņēmuma Capricorn piedāvājums vairākos kritērijos bija zemāks par [2. pretendenta] piedāvājumu. Īpaši 4. sūdzības iesniedzējs iebilst, ka:

(137)

4. sūdzības iesniedzējs arī apgalvo, ka Capricorn nesamaksāja pirkuma cenas otro iemaksu, kas bija jāveic jūlija beigās, un ka 25 miljonu euro maksājuma un 8 % procentu likmes soda par kavētu maksājumu samaksa tika noraidīta par labu uzņēmumam Capricorn, kas veido papildu valsts atbalstu par labu uzņēmumam Capricorn. Kā norāda 4. sūdzības iesniedzējs, iepriekš minētais raisa arī jautājumus par KPMG un maksātnespējas administratoru kreditoru komitejai sniegto informāciju saistībā ar konkursa procedūru un apliecina, ka Capricorn finansiālā spēja nebija pienācīgi raksturota.

(138)

Turklāt 4. sūdzības iesniedzējs uzskata, ka starp […] un Capricorn nebija noslēgts līgums par Capricorn finansēšanu, bet izstrādāti tikai darbības nosacījumi, tādēļ kreditoru komitejas sanāksmes laikā uzņēmumam Capricorn nebija saskaņota finansējuma.

(139)

Visbeidzot, 4. sūdzības iesniedzējs uzskata – tā iesniegtā informācija apliecina, ka uzņēmumam Capricorn tika piešķirta priekšrocība Nürburgring aktīvu pārdošanā, ka priekšrocība izriet no lēmuma, kas neatbilst veidam, kā komerciāls pārdevējs vadītu procesu un vērtētu piedāvājumus atbilstoši konkursa kritērijiem, ka šāds komerciāls pārdevējs nelemtu, ka Capricorn piedāvājums ietver vairāk ekonomisko priekšrocību nekā [2. pretendenta] piedāvājums, un ka ir jāorganizē jauns process, kurā tiek izmantota konsekventa kritēriju kopa, lai nodrošinātu atklātu, godīgu un beznosacījumu konkursu ar izstrādātu skaidru laika grafiku, kas arī tiek ievērots, un kurā kreditoru komitejai netiek atklāta pretendentu identitāte.

(140)

Maksātnespējas administratori norāda, ka 4. sūdzības iesniedzējs kā [2. pretendenta] konsorcija dalībnieks ir ietekmēts tikai netieši. Turklāt tie vēlas atspēkot sūdzību, jo konkursa procedūra bija atklāta, pārredzama un bez nosacījumiem un aktīvi tika pārdoti pretendentam, kurš iesniedza piedāvājumu, kas sola visaugstākos ieņēmumus.

(141)

Maksātnespējas administratori noraida apgalvojumu, ka kreditoru komiteja vienojās pārdot aktīvus uzņēmumam Capricorn, jo šis ir vācu uzņēmums un nav privāta kapitāla vadīts konsorcijs.

(142)

Kā norāda maksātnespējas administratori, Capricorn piedāvājums veicina būtiski augstākus ieņēmumus pārdošanas rezultātā salīdzinājumā ar [2. pretendenta] piedāvājumu, un abos piedāvājumos nav būtisku darījuma nodrošinājuma atšķirību, kas liecinātu, ka darījums ir slēgts par labu ievērojami zemākam piedāvājumam (abiem piedāvājumiem darījuma nodrošinājums bija apmierinošs, bet ne iespējami augstākais). Turklāt [2. pretendents] nebija gatavs iesniegt bankas garantiju par cenas summu vai pārvietot cenas summu uz uzticējumglabāšanas kontu, kas bija prasīts 2013. gada 17. oktobra procesa vēstulē. Neskatoties uz vairākiem pieprasījumiem, […] ([2. pretendenta] konsorcija dalībnieks, kam būtu jānodrošina ārējais kapitāls) vai jebkurš cits [2. pretendenta] dalībnieks neiesniedza juridiski saistošu paziņojumu, kas noteiktu tā pienākumu nodrošināt nepieciešamo finansējumu. Savukārt Capricorn akcionārs Robertino Vilds iesniedza ievērojamu nodrošinājumu, un Capricorn ārējais finansējums tika apliecināts ar uzņēmējdarbībā parasti izmantotu Deutsche Bank finansējuma apliecinājumu. Maksātnespējas administratori pārbaudīja šo finansējuma apliecinājumu un paziņoja kreditoru komitejai pārbaudes rezultātu, proti, ka finansējuma apliecinājums neietver neparastas atrunas vai nosacījumus. Pašu finansējums [14–17] miljoni euro, kā arī ārējais finansējums [41–49] miljoni euro tiek garantēts ar līgumsodu [22–27] miljonu euro apmērā, kas pircējam ir jāmaksā, ja pārdevēji lauž līgumu neveiktu maksājumu dēļ. Arī līgumsods ir nodrošināts. Kreditoru komiteja ņēma vērā maksātnespējas administratoru novērtējumu.

(143)

Attiecībā uz iepriekšējiem maksājumiem maksātnespējas administratori norāda, ka [2. pretendenta] piedāvājumam bija priekšrocības (līdz 2014. gada 31. martam maksājums [30–33] miljonu euro apmērā [2. pretendenta] gadījumā salīdzinājumā ar [4,6–5,4] miljoniem euro, ko piedāvā Capricorn) un arī trūkumi: nauda, ko [2. pretendents] samaksātu papildus [7,1–7,6] miljoniem euro, tiktu glabāta bloķētā kontā un pārskaitīta pārdevējiem neapstrīdama Komisijas lēmuma gadījumā vai tad, ja pircējs neatteiktos no līguma, lai gan līdz 2015. gada 31. martam tiktu pieņemts apstrīdams Komisijas lēmums (nebija izslēgta iespēja pagarināt atteikšanās tiesību laikposmu). Tātad, ja 2014. gadā ir pieņemts neapstrīdams Komisijas lēmums, pārdevējiem ir pieejami [30–33] miljoni euro [2. pretendenta] gadījumā vai [58–63] miljoni euro (plus aptuveni 6 miljoni euro NBG naudas plūsmas) Capricorn gadījumā.

(144)

Capricorn un [2. pretendenta] piedāvājumu salīdzinājums liecina, ka Capricorn piedāvājumam ir augstāka nominālā pirkuma cena un tam ir labāks ekonomiskais rezultāts.

10. tabula

Uzņēmuma Capricorn un [2. pretendenta] piedāvājumu salīdzinājums

(145)

[2. pretendenta] labie sasniegumi un lielāka pieredze darījumos uzņēmumu apvienošanas un pārņemšanas jomā nevar pamatot darījuma piešķiršanu tam par būtiski zemāku pārdošanas cenu. Pārdevēji neapstrīdēja [2. pretendenta] dalībnieku kompetenci, taču tas nebija pretendenta izvēles kritērijs. Arī ieguldījumu summa Nürburgring kompleksā pēc pārdošanas nebija pretendenta izvēles kritērijs.

(146)

Maksātnespējas administratori apgalvo, ka nav diskriminējoši izturējušies pret kādu no pretendentiem un ka no sūdzības nav skaidrs, kura to darbība veicinātu par Capricorn cenas piedāvājumu zemāku [2. pretendenta] cenas piedāvājumu. Maksātnespējas administratori noraida 4. sūdzības iesniedzēja apgalvojumus par pārdošanas procesā iesaistīto personu nepieejamību un procesa novilcināšanu, lai ļautu uzņēmumam Capricorn iesniegt piedāvājumu. [2. pretendents] tika skaidri informēts, ka turpmākas pārrunas ar citiem pretendentiem notiks līdz kreditoru komitejas sanāksmei 2014. gada 11. martā.

(147)

Turklāt maksātnespējas administratori norādīja, ka viņu pasākumus vai kreditoru komitejas vienošanās nevar attiecināt uz valsti un ka pārdošanas procesā priekšrocību nav, jo tas atbilst tirgus dalībnieku uzvedībai.

(148)

Attiecībā uz 4. sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka nebija līguma starp […] un Capricorn par Capricorn vienošanos, Vācijas iestādes norādīja, ka […] garantēja tā finansējumu pēc plašas juridiskas un finansiālas uzticamības pārbaudes un nekad neatcēla savu finansējuma garantiju.

(149)

Visbeidzot, attiecībā uz 4. sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka uzņēmums Capricorn neesot samaksājis pirkuma cenas otro iemaksu, Vācijas iestādes atbild to pašu, kas norādīts iepriekš 134. apsvērumā.

(150)

Šajā lēmumā kā sākotnējais jautājums tiek skatīts tas, vai laikā, kad tika piešķirts pasākums Nr. 1–19, uzņēmums NG un tā meitasuzņēmumi MSR un CMHN bija grūtībās nonākuši uzņēmumi saskaņā ar Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (134) (turpmāk “Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnes”). Pēc tam Komisija izvērtēs, vai pārbaudāmie pasākumi ir valsts atbalsts tā saņēmējiem LESD 107. panta 1. punkta nozīmē un, visbeidzot, vai šāds atbalsts var būt saderīgs ar LESD.

(151)

Ja pasākumi Nr. 1–19 veido valsts atbalstu un ja NG, MSR un CMHN bija grūtībās nonākuši uzņēmumi laikā, kad atbalsts tika piešķirts, šie pasākumi ir jāvērtē attiecībā uz to saderīgumu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un īpaši ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm. Tādēļ viens no galvenajiem jautājumiem ir, vai NG, MSR un CMHN bija grūtībās nonākuši uzņēmumi. Komisija secina, ka atbalsta piešķiršanas laikā tie bija ekonomiskās grūtībās nonākuši uzņēmumi un nevarētu piekļūt privāto kredītu tirgus atbalstam.

(152)

Novērtējums balstās uz Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 9.–11. punktu. Komisija atgādina savu novērtējumu 2012. gada 21. marta lēmuma 202.–206. apsvērumā, kur tā sākotnēji neizslēdza varbūtību, ka uzņēmums NG, iespējams, 2008. gada 1. jūlijā ir uzskatāms par grūtībās nonākušu uzņēmumu Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu nozīmē (sk. arī 2012. gada 7. augusta lēmuma 46.–47. apsvērumu). Turklāt Komisija 2012. gada 7. augusta lēmuma 6.–13. apsvērumā atzina, ka NG, MSR un CMHN ir grūtībās nonākuši uzņēmumi.

(153)

Komisija uzskata, ka katrs uzņēmums ir jāvērtē kopumā, neizslēdzot nevienu uzņēmējdarbības daļu. Nav pieņemams, ka Vācijas iestādes no finanšu datu novērtējuma izslēdz Formula 1 pasākumu vai projekta Nürburgring 2009 radītos zaudējumus. Turklāt ir skaidrs, ka uzņēmumiem nebija pieejams ārējs finansējums.

(154)

Uzņēmuma NG galvenie finanšu rādītāji laikā no 2001. gada līdz 2011. gadam ir apkopoti nākamajā tabulā.

11. tabula

Uzņēmuma NG galvenie finanšu rādītāji laikā no 2001. gada līdz 2011. gadam (miljonos EUR)

(155)

Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 10. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka uzņēmums, kas ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, atzīstams par nonākušu grūtībās, ja “ir zudusi vairāk nekā puse to statūtkapitāla un vairāk nekā ceturtdaļa no šā kapitāla ir zaudēta iepriekšējos 12 mēnešos”. Šis noteikums atspoguļo pieņēmumu, ka uzņēmums, kam ir lieli statūtkapitāla zaudējumi, nespēs zaudējumus apturēt, un tādēļ uzņēmums īsā vai vidējā termiņā gandrīz noteikti zaudēs spēju turpināt darbību (kā teikts Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 9. punktā).

(156)

Turklāt Komisija arī norāda, ka saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 11. punktu uzņēmumu var uzskatīt par grūtībās esošu uzņēmumu, “ja novērojamas parastās grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes, tādas kā zaudējumu pieaugums, apgrozījuma samazināšanās, gatavās produkcijas krājumu pieaugšana, jaudas pārpalikums, naudas plūsmas samazināšanās, parāda pieaugums, procentu likmju celšanās un krītoša vai nulles neto aktīvu vērtība”. Šajā ziņā Vispārējā tiesa ir spriedusi: “negatīva pamatkapitāla esība, kura […] var tikt uzskatīta par būtisku norādi uz to, ka uzņēmums ir nonācis finanšu grūtību situācijā” (137).

(157)

Kā liecina uzņēmuma NG finanšu pārskati par laiku no 2001. gada līdz 2011. gadam, uzņēmuma reģistrētais kapitāls nebija zaudēts vairāk par pusi. Tomēr laikā no 2006. gada līdz 2011. gadam uzņēmuma pašu kapitāls bija negatīvs. Iepriekšējās lietās Komisija uzskatīja, ka tad, ja uzņēmumam ir negatīvs pašu kapitāls, ir zaudēts viss uzņēmuma statūtkapitāls un ir a priori jāpieņem, ka ir izpildīti Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 10. punkta a) apakšpunkta kritēriji (138).

(158)

Uzņēmuma NG gadījumā Komisija uzskata, ka vienīgais iemesls, kādēļ reģistrētais kapitāls nav zaudēts vairāk par pusi, ir tas, ka uzņēmums neīstenoja atbilstīgus pasākumus. Šādu atbilstīgu pasākumu mērķis būtu panākt uzņēmuma pašu kapitāla palielināšanu no negatīva uz pozitīvu, vienlaikus palielinot to līdz pienācīgam līmenim. Šādi atbilstīgi pasākumi varētu būt vai nu zaudējumu kapitalizācija, vai kapitāla palielināšana, vai abi minētie pasākumi.

(159)

Šādā saistībā Komisija uzskata, ka zaudējumu kapitalizācija būtu izraisījusi uzņēmuma visa reģistrētā pamatkapitāla zaudējumu, jo uzkrātā deficīta summa būtu lielāka par reģistrētā pamatkapitāla summu. Šā iemesla dēļ Komisija secina, ka Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 10. punkta a) apakšpunkta kritēriji šajā lietā ir izpildīti kopš 2006. gada.

(160)

Turklāt, pamatojoties uz Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 11. punktu, Komisija uzskata, ka uzņēmums NG bija nonācis grūtībās jau kopš 2002. gada, jo: a) NG gada apgrozījums šajā periodā samazinājās par 80 %, sasniedzot kopsummu 89,4 miljoni euro, un uzņēmums lielākajā daļā šā paša perioda cieta zaudējumus; b) visā periodā uzņēmumam NG bija liels parāds, kas pieauga no 119 % no apgrozījuma 2002. gadā līdz 4 159 % no apgrozījuma 2011. gadā; c) pat 2004. un 2005. gadā, kad uzņēmuma parāds kritās zem 100 % no tā apgrozījuma, šis parāds saglabājās ievērojami augstā līmenī – aptuveni 70 % no apgrozījuma –, turklāt šajos gados uzņēmums samazināja pārdošanas un ikgadējos zaudējumus; un d) uzņēmumam NG bija negatīvs pašu kapitāls gandrīz lielāko daļu šā perioda (no 2006. gada līdz 2011. gadam).

(161)

Uzņēmuma MSR galvenie finanšu rādītāji laikā no 2007. gada līdz 2011. gadam ir apkopoti nākamajā tabulā.

12. tabula

Uzņēmuma MSR galvenie finanšu rādītāji laikā no 2007. gada līdz 2011. gadam (miljonos EUR)

(162)

Uzņēmuma CMHN galvenie finanšu rādītāji laikā no 2008. gada līdz 2011. gadam ir apkopoti nākamajā tabulā.

13. tabula

Uzņēmuma CMHN galvenie finanšu rādītāji laikā no 2008. gada līdz 2011. gadam (miljonos EUR)

(163)

Komisija norāda, ka tā nav saņēmusi nevienu uzņēmuma MSR vai CMHN dokumentu, kas apliecinātu to dzīvotspējas perspektīvas.

(164)

Pamatojoties uz Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 11. punktu, Komisija atzīst, ka MSR un CMHN ir uzņēmumi, kas nonākuši grūtībās jau attiecīgi kopš 2007. un 2008. gada, jo tiem bija minimāli ieņēmumi, būtiski ikgadēji zaudējumi un augošs parāds, kas ievērojami pārsniedza to gada apgrozījumu.

(165)

Komisija nepiekrīt Vācijas iestāžu iebildumam, ka uzņēmumi NG, MSR un CMHN nebija nonākuši grūtībās, jo infrastruktūras būvniecība un Formula 1 un Superbike pasākumi tika organizēti publiskā sektora vārdā, tādēļ tos uzņēmumu finanšu situācijas analīzē nevar ņemt vērā.

(166)

Pirmkārt, Komisija secina, ka motosporta, atpūtas pasākumu, izmitināšanas un ēdināšanas infrastruktūras būvniecība un motosporta pasākumu organizēšana nav īpaša darbība ārpus uzņēmumu NG, MSR un CMHN parastās uzņēmējdarbības. Tā bija pamatdarbība šo uzņēmumu saimnieciskās darbības ietvaros. Pat ja uzņēmumu akcionāri un vadība raudzījās uz uzņēmumiem NG, MSR un CMHN kā līdzekli, lai saglabātu sporta infrastruktūru valsts īpašumā un organizētu peļņu nenesošus sporta pasākumus, kas netiktu piedāvāti bez zaudējumu segšanas no valsts finansējuma, šie uzņēmumu akcionāri un vadība nedrīkstēja pieļaut saistību pieaugumu neefektīvā un zaudējumus veicinošā veidā, ko apliecina iepriekš redzamie uzņēmumu finanšu dati, bez skaidra un reāla uzņēmējdarbības plāna. Tādēļ iepriekš minētie pasākumi ir jāiekļauj finanšu izvērtējumā.

(167)

Otrkārt, Komisija uzskata – fakts, ka infrastruktūras būvniecību minētajam nolūkam un motosporta pasākumu organizēšanu varētu uzskatīt par uzņēmumu NG, MSR un CMHN grūtības veicinošu, tomēr nemazina cita konstatētā fakta nozīmi, proti, ka uzņēmumam NG bija vērojamas parastās grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes jau pirms projekta Nürburgring 2009 sākuma. Veselīgam uzņēmumam būtu jāpielāgo savas izmaksas attiecīgajiem pasākumiem, lai izdzīvotu. Uzņēmumiem NG, MSR un CMHN 2008. un 2009. gadā bija zaudējumi un augošs parāds (attiecīgi pieaugums par 537 % laikā no 2002. gada līdz 2011. gadam, par 4 052 % laikā no 2007. gada līdz 2011. gadam un par 443 % laikā no 2008. gada līdz 2011. gadam). Lai gan projekts Nürburgring 2009 tika īstenots 2010. gadā, turpmākie uzņēmumu NG, MSR un CMHN finanšu rādītāji liecina, ka to grūtības nemazinājās.

(168)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka laikā, kad tika īstenoti pasākumi Nr. 1–19, NG, MSR un CMHN bija grūtībās nonākuši uzņēmumi Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu nozīmē un to grūtības bija tik nopietnas, ka tie nebūtu raduši finansējumu tirgū.

(169)

LESD 107. panta 1. punktā ir noteikts, ka ar iekšējo tirgu nav saderīgs tāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(170)

Federālās zemes un Ārvaileres rajona īstenotā pasākuma Nr. 1. daļa (pašu kapitāla palielinājums), kā arī cita pasākuma Nr. 1. daļa (kapitāla rezervju pārvietošana) un pasākumi Nr. 3, 9, 16 un 19, ko federālā zeme īstenoja viena pati, acīm redzami attiecas uz valsts līdzekļiem un ir piedēvējami valstij.

(171)

Attiecībā uz uzņēmuma NG īstenotajiem pasākumiem (pasākumi Nr. 2, 4, 5, 6, 7, 10, 12, 13, 14 un 15 attiecībā uz MSR akciju pārvedumu uz uzņēmumu NG, pasākums Nr. 17) Vācijas iestādes skaidri piekrīt, ka līdzekļi ir attiecināmi uz valsti. Jāņem vērā arī, ka uzņēmuma NG uzraudzības padomē kā NG akcionāri ir arī federālās zemes un Ārvaileres rajona pārstāvji. Šādā saistībā uzraudzības padomes sanāksmē 2005. gada 28. augustā tās priekšsēdētāja vietnieks paziņoja, ka projekta uzticēšana privātiem ieguldītājiem ir iespējama vienīgi gadījumā, ja risks federālai zemei ir neliels (139). Arī uzraudzības padomes 2005. gada 20. decembra darbseminārā tās priekšsēdētāja vietnieks norādīja, ka lēmums par NG ieguldījumu ir jāpieņem jaunā kabineta sastāvā pēc federālās zemes parlamenta vēlēšanām (140). Turklāt federālās zemes valdība 2006. gada 30. maija paziņojumā informēja par ieguldījumu Erlebnisregion Nürburgring, un Ministru padome 2006. gada 19. septembrī pieņēma zināšanai NG uzraudzības padomes nolūku īstenot projektu ar ievērojamu privātas trešās personas līdzdalību (141). Turklāt Ekonomikas, transporta, lauksaimniecības un vīna ministrija, kā arī federālās zemes Finanšu ministrija pastāvīgi izteica viedokli, komentārus vai norādes par projektu Nürburgring 2009  (142), par ko federālā zeme publiski paziņoja 2009. gada 2. decembrī. Komisija uzskata, ka arī uzņēmuma NG aizdevums uzņēmumam MSR, kas īstenots, izmantojot PNG kā starpnieku (pasākums Nr. 6), ir NG īstenots pasākums un tādēļ attiecināms uz valsti.

(172)

Attiecībā uz ISB aizdevumu (pasākums Nr. 8) un procentu restrukturizāciju (pasākums Nr. 18) Vācijas iestādes ir atzinušas, ka federālā zeme deva norādi uzņēmumam ISB piešķirt aizdevumu. Attiecībā uz RIM aizdevumu uzņēmumam MSR, kas īstenots ar Mediinvest un PNG starpniecību (pasākums Nr. 11), un MSR akciju pārvedumu uz uzņēmumu RIM (pasākuma Nr. 15. daļa) Komisija atzīmē, ka RIM ir valstij piederoša struktūrvienība, kuras uzdevums ir atbalstīt federālās zemes politiku ekonomiskās un strukturālās attīstības jomā (143). Tādēļ iepriekš minēto pasākumu nolūkā ISB un RIM veido valsts instrumentus tās politikas īstenošanai, kas apliecina ISB un RIM rīcības attiecināšanu uz valsti tādā mērā, kā tā attiecināma uz pasākumiem. Tādējādi visos pasākumos ir iesaistīti uz valsti attiecināmi līdzekļi.

(173)

Pēc analoģijas ar spriedumu lietā Leipzig/Halle  (144) infrastruktūras būvniecību var uzskatīt par saimniecisko darbību, ja tā ir būtiski saistīta ar infrastruktūras komerciālu izmantošanu, kā tas ir šajā gadījumā.

(174)

Sporta objektu (tostarp sacīkšu trašu un bezceļa parku) (145), izmitināšanas objektu, restorānu, drošas braukšanas centru, autovadīšanas skolu, daudzfunkcionālo zāļu un bezskaidras naudas maksājumu sistēmu darba organizēšana un to iznomāšana profesionāliem un neprofesionāliem lietotājiem (146) ir gan īpašnieka, gan apsaimniekotāja saimnieciskā darbība. Tādējādi infrastruktūras būve vai atjaunošana, kas ir nenošķirami saistīta ar šīm darbībām, ir arī saimnieciskā darbība. Pretstatā minētajam darbības, kam nav saimnieciska rakstura, ir sporta objektu lietošana neprofesionālu lietotāju līmenī (147) un profesionālu sporta klubu īstenota jaunu sportistu trenēšana, ja grāmatvedības uzskaitē šie konti ir nošķirti no saimnieciskās darbības kontiem (148). Ņemot vērā nešķiramo saiti starp infrastruktūru un saimniecisko darbību, kādai Nürburgring sporta un tūrisma infrastruktūru izmanto, tās būve, pilnveidošana un ekspluatācija ir ieguldītāju un apsaimniekotāju saimnieciskā darbība, pat ja ieņēmumi no infrastruktūras izmantošanas nesedz tās būvniecības izmaksas un ja vairāk nekā 90 % sporta pasākumu Nürburgring kompleksā ir kvalificējami kā amatieru sports. Amatieru sporta faktam ir nozīme vienīgi lietotāju līmenī: neprofesionāli lietotāji nav uzņēmumi. Patiesi, Nürburgring sporta un tūrisma infrastruktūra nav vispārīga rakstura infrastruktūra, kāds ir, piemēram, sabiedriskas lietošanas ceļš, kas ir pieejams sabiedrības lietošanai. Tādējādi konkrētās infrastruktūras būvniecība (izmantojot likvīdo līdzekļu kopējā fonda un akcionāru aizdevumus vai vēlāk – ISB aizdevumu) ir pakļauta valsts atbalsta noteikumiem.

(175)

Formula 1 vai citu motosporta sacīkšu organizēšana ir pakalpojumu sniegšana profesionālā sporta tirgū, kur ievērojamus ieguvumus piedāvā pārraides tiesības. Formula 1 vai citu motosporta pasākumu finansēšana nav izņēmums valsts atbalsta nosacījumos tikai tāpēc, ka tos organizē ar strukturālo deficītu vai īstenojot reģionālās politikas mērķus. Tādējādi Komisija uzskata, ka Formula 1 un citas motosporta sacīkstes ir saimnieciskā darbība.

(176)

Tūrisma veicināšana, projektu attīstība, nekustamā īpašuma būvniecība, uzņēmējdarbības vadība un automobiļu vai motociklu tirdzniecība arī ir kvalificējama kā saimnieciskā darbība.

(177)

Komisija uzskata, pasākumiem ir selektīvs raksturs apsaimniekotāja līmenī (uzņēmumam NG attiecībā uz pasākumiem Nr. 1, 3, 8, 9, 13, 14, 16, 18 un 19, uzņēmumiem EWN, FSZ, MAN, TTI, BWN, BWNB un Camp4Fun attiecībā uz pasākumu Nr. 2, uzņēmumam MSR attiecībā uz pasākumiem Nr. 4, 5, 8, 9, 11, 12, 18 un 19, uzņēmumam CST attiecībā uz pasākumu Nr. 5, uzņēmumam MIB attiecībā uz pasākumu Nr. 7, uzņēmumam CMHN attiecībā uz pasākumiem Nr. 8, 9, 18 un 19, uzņēmumam NAG attiecībā uz pasākumiem Nr. 10 un 11, uzņēmumiem Mediinvest, Geisler & Trimmel un Weber attiecībā uz pasākumu Nr. 15), jo tie nodrošināja apsaimniekotājam labvēlīgu režīmu. Turklāt infrastruktūras būvniecības un ekspluatācijas pienākuma uzticēšana nebija pārredzama, nediskriminējoša un publiskā iepirkuma noteikumiem atbilstoša. Taču pasākumi nav selektīvi lietotāja līmenī, jo pārredzama un nediskriminējoša piekļuve amatieru sporta klubiem un sabiedrībai kopumā ir nodrošināta.

(178)

Attiecībā uz pasākumiem Nr. 1–19 ir vērojami konkurences kropļojumi sacīkšu trašu, bezceļu parku, atpūtas parku, izmitināšanas objektu, restorānu, drošu braukšanas centru, autovadīšanas skolu, daudzfunkcionālu zāļu, bezskaidras naudas maksājumu sistēmu, tūrisma veicināšanas, projekta attīstības, nekustamā īpašuma būvniecības, uzņēmējdarbības vadības un automobiļu un motociklu tirdzniecības jomā, jo atbalsts Nürburgring infrastruktūrai un Formula 1 pasākumiem veicina šīs infrastruktūras izmantošanu. Formula 1 sacīkšu un citu motosporta pasākumu organizēšana veicina klientu piekļuvi šiem pasākumiem.

(179)

Konkrētie pasākumi ļāva uzņēmumiem NG, MSR un CMHN turpināt darbību, lai tiem nebūtu jāsastopas ar finanšu grūtībām, kā tas citiem konkurentiem parasti ir sarežģītu finansiālo rezultātu dēļ. Tas kropļo konkurenci, jo citiem tā paša tirgus uzņēmumiem ir jānodrošina darbība bez šāda valsts atbalsta.

(180)

Attiecībā uz ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm Nürburgring komplekss ar Formula 1 sacīkstēm un Vācijas autosacīkšu čempionātu konkurē ar citām sacīkšu trasēm Savienībā, organizējot augstākā līmeņa motosporta sacīkstes, un nevar izslēgt, ka Nürburgring atpūtas parks var piesaistīt apmeklētājus no Beļģijas (tās robeža ar Vāciju ir tikai aptuveni 50 km attālumā no Nürburgring kompleksa). Jāatceras, ka tika saņemta sūdzība no konkurējoša atpūtas parka apsaimniekotāja Eifelpark (salīdzināt ar 2. apsvērumu). Nevar izslēgt arī, ka šis komplekss ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm attiecībā uz bezceļu parku, izmitināšanas objektu, restorānu, drošas braukšanas centru, autovadīšanas skolu, daudzfunkcionālu zāļu, bezskaidras naudas maksājumu sistēmu darbību, kā arī tūrisma veicināšanu, projektu attīstību, nekustamā īpašuma būvniecību, uzņēmējdarbības vadību un automobiļu un motociklu tirdzniecību.

(181)

Lai izvērtētu, vai darījums starp valsts struktūru un uzņēmumu ir uzskatāms par valsts atbalstu, saskaņā ar Komisijas pastāvīgo un judikatūras apstiprināto praksi ir jāizmanto tirgus ekonomikas ieguldītāja princips (149). Saskaņā ar šo principu valstij, ja tā tirgū darbojas kā komerciāls uzņēmums, ir jārīkojas kā privātam tirgus dalībniekam. Ja valsts tā nerīkojas, varētu būt aizdomas par valsts atbalstu. Proti, kad ir piemērojams tirgus ekonomikas ieguldītāja princips, kritērijs, lai noteiktu, vai darījums ietver valsts atbalstu, ir tas, vai privātais apsaimniekotājs līdzīgā situācijā uzvestos tāpat. Piemērojot šo principu, apsvērumus, kas nav saistīti ar ekonomiku, nevar ņemt vērā, lai pamatotu atbalsta pasākumu piešķiršanu. Kā nosaka attiecīgā judikatūra, valsts nodrošinātos pasākumus nevar skatīt izolēti – tie ir jāizvērtē saistībā ar citiem atbalsta pasākumiem (150).

(182)

Lai izvērtētu, vai priekšrocība bija attiecināma uz īpašniekiem vai apsaimniekotājiem (NG, MSR un CMHN līdz 2010. gada 30. aprīlim un arī NAG no 2010. gada 1. maija līdz 2012. gada 31. oktobrim), ir jāpiemēro tirgus ekonomikas dalībnieka princips. Pirmkārt, pasākumi Nr. 1–19 nav pari passu darījumi (151), jo Vācijas iestādes neatrada privātu ieguldītāju, kurš ieguldītu salīdzināmos apstākļos (piemēram, projekta Nürburgring 2009 I daļā). Privātie apsaimniekotāji nodrošināja divus aizdevumus, taču to summas bija ļoti mazas salīdzinājumā ar valsts ieguldījuma summām un attiecās tikai uz projekta Nürburgring 2009 II daļu (t. i., galvenokārt uz viesnīcām) (152), un aizdevumi tika piešķirti tikai uzņēmumiem CMHN vai MSR, bet ne uzņēmumam NG vai citam atbalsta saņēmējam.

14. tabula

Privāto finanšu iestāžu uzņēmumiem CMHN/MSR piešķirtie aizdevumi

(183)

Jebkurā gadījumā Vācijas iestādes atzīst, ka arī II daļai ilgtermiņa privāts ieguldītājs netika atrasts.

(184)

Turklāt par laikposmu no 2006. gada līdz 2010. gadam Komisija saņēma uzņēmējdarbības plānus projektam Nürburgring 2009 un uzņēmumam NG, kuru dati apkopoti nākamajā tabulā.

15. tabula

Projekta Nürburgring 2009 uzņēmējdarbības plāni (miljonos EUR)

(185)

Kā redzams 15. tabulā, aplēstās izmaksas projekta Nürburgring 2009 sagatavošanas laikā pastāvīgi pieauga, bet turpmākā peļņa (ieņēmumi pirms nodokļu samaksas) ievērojami samazinājās no peļņas 22 miljonu euro apmērā 2005. gada decembrī līdz zaudējumiem 35 miljonu euro apmērā 2009. gada decembrī. Privāts ieguldītājs nebūtu pieņēmis šādu krasu izmaksu pieaugumu un ievērojamu peļņas samazinājumu projekta sagatavošanas posmā laikā no 2005. gada decembra līdz 2009. gada decembrim (pamatojoties uz pieejamo informāciju, galvenais būvniecības finansējums tika piešķirts laikā no 2008. gada maija līdz 2010. gada jūnijam).

(186)

Jebkurā gadījumā, izvērtējot konkrēto uzņēmējdarbības plānu, kurš Komisijai ir jāņem vērā, veicot tirgus ekonomikas ieguldītāja pārbaudi, Komisija uzsver vairākus aspektus:

(187)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija nevar atzīt, ka jebkurš valsts atbalsts NG kā grūtībās nonākušam uzņēmumam (sk. 5.1. iedaļu iepriekš), kura mērķis bija darbības finansēšana attiecīgajā laikā (sacīkšu trases darbība) vai nākotnē (sacīkšu trases un jauno viesnīcu darbība), būtu uzskatāms par saderīgu ar tirgu, pamatojoties uz konkrētajiem uzņēmējdarbības plāniem.

(188)

Attiecībā uz tirgus ekonomikas ieguldītāja principu par atsevišķiem pasākumiem minams turpmāk norādītais.

(189)

Par pasākumu Nr. 1 (federālās zemes un Ārvaileres rajona kapitālieguldījums uzņēmuma NG akciju pārvedumu kapitāla rezervē un pašu līdzekļu palielināšanas veidā) Komisija norāda, ka iepriekš minētās iesniegto uzņēmējdarbības plānu analīzes ir pamatotas. Neviens privātais ieguldītājs ne 2004. gadā, ne nākamajos gados neieguldītu kapitālu uzņēmumā NG. Tādēļ kapitāls, ko federālā zeme nodrošināja uzņēmumam NG2002. gada 1. maijā (par summu EUR 2 179 000) un 2004. gada 21. decembrī (par summu EUR 22 839 241), kā arī kapitāls, ko federālā zeme un Ārvaileres rajons piešķīra 2004. gada 31. augustā (par summu EUR 4 887 000) un 2007. gada 4. septembrī (par summu EUR 10 000 000), ir valsts atbalsts, kas līdzvērtīgs pilnai piešķirtā kapitāla summai.

(190)

Attiecībā uz pasākumu Nr. 2 (uzņēmuma NG akcionāru aizdevumi pirms projekta Nürburgring 2009) Komisija, pamatojoties uz Vācijas iestāžu iesniegtajiem finanšu rādītājiem, atzīmē, ka uzņēmumi EWN, Camp4Fun un TTI cieta ikgadējus zaudējumus un to kapitāls laikā, kad katrs no tiem saņēma savu pasākuma Nr. 2. daļu (sk. 1.–4. tabulu iepriekš), bija negatīvs. Tajā pašā laikā uzņēmumi BWN1, BWNB un BWN2, kas saņēma aizdevumus laikā no 2004. gada līdz 2007. gadam, cieta ikgadējus zaudējumus visā periodā, turklāt to pašu kapitāls bija negatīvs 2005., 2006. un 2007. gadā. Visbeidzot, uzņēmumam MAN, saņemot savu pasākuma Nr. 2. daļu, bija gan uzkrātais deficīts, gan ikgadēji zaudējumi. Tādēļ, pamatojoties uz Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 11. punktu, Komisija uzskata, ka šie uzņēmumi bija nonākuši grūtībās pasākuma Nr. 2 laikā. No otras puses, pamatojoties uz Vācijas iestāžu iesniegtajiem finanšu rādītājiem, Komisija atzīmē, ka uzņēmums FSZ nebija nonācis grūtībās, kad saņēma savu pasākuma Nr. 2. daļu, jo tā finanšu rādītājos nav pazīmju, kas atbilst Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 11. punktam. Aizdevumu sniegšana tādiem grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, kurus privātais ieguldītājs nefinansētu ne par kādu likmi, īpaši, ja šie uzņēmumi piederēja sabiedrībai, kas pati bija nonākusi nopietnās finanšu grūtībās (NG), ietver priekšrocību piešķiršanu attiecīgajiem uzņēmumiem, kas ir līdzvērtīga aizdevumu summai. Tādējādi aizdevumi, ko uzņēmums NG piešķīra saviem meitasuzņēmumiem, proti, EWN (EUR 6 195 170,02), BWN/BWNB (EUR 3 760 000), Camp4Fun (EUR 450 000), MAN (EUR 100 000) un TTI (EUR 25 000), nav saderīgi ar tirgus ekonomikas ieguldītāja principu. Šādā saistībā jāatzīmē, ka aizdevumi, kas piešķirti uzņēmumiem MAN un TTI, ir zem de minimis robežvērtības, bet Vācijas iestādes nav norādījušas vai iesniegušas apliecinājumu, ka izpildīti visi Komisijas Regulas (EK) Nr. 1998/2006 (157) nosacījumi un ka regulu var piemērot līdzekļu atgūšanas posmā, ja Vācijas iestādes apliecina, ka visi regulas noteikumi ir ievēroti. Turklāt Komisija arī atzīmē, ka uzņēmumam FSZ piešķirtie aizdevumi (EUR 646 738,12) neradīja uzņēmumam priekšrocības, jo tika piešķirti ar procenti likmi 6 %, kas ir tirgus līmenī, jo atbilst Vācijas pamatlikmei aizdevumu piešķiršanas laikā (5,06 % – 2002. gada aprīlī, 4,8 % – 2003. gada martā un 5,19 % – 2008. gada martā) (158) un bāzes punktiem, kas pievienojami FSZ finansiālajam stāvoklim (100 bāzes punktu), ņemot vērā, ka uzņēmumam, kad tas saņēma aizdevumus, nebija nekādu Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 11. punktā minēto pazīmju (159). Pamatojoties uz izklāstīto, iepriekš minētie uzņēmuma FSZ saņemtie aizdevumi nav valsts atbalsts.

(191)

Attiecībā uz pasākumu Nr. 3 (no likvīdo līdzekļu kopējā fonda un federālās zemes uzņēmumam NG piešķirtie aizdevumi) Vācijas iestādes nesniedz nekādas liecības, ka NG nebūtu ieguvējs procentu likmju dēļ, kas bija daudz labvēlīgākas salīdzinājumā ar konkurentiem izvirzītajiem nosacījumiem. Turklāt grūti iedomāties, ka grūtībās nonākušajam uzņēmumam NG tirgū vispār būtu pieejams jebkāds finansējums par jebkādu procentu likmi. Visbeidzot, iespējamā līdzekļu un attiecīgo procentu atmaksa ir ex post notikums, kas pasākuma piešķiršanas laikā nav zināms, tādēļ to nevar ņemt vērā tirgus ekonomikas ieguldītāja pārbaudei. Tādējādi pasākumi, kas finansēti no likvīdo līdzekļu kopējā fonda, nebija īstenoti saskaņā ar tirgus noteikumiem. Aizdevumu sniegšana tik lielās grūtībās esošam uzņēmumam, ka neviens privātais ieguldītājs to nefinansētu par jebkādu likmi, veido priekšrocību uzņēmumam, kas ir līdzvērtīga aizdevumu summai. Federālās zemes uzņēmumam NG laikā no 2003. gada 30. jūnija līdz 2010. gada 11. maijam (sk. aizdevumu sarakstu 5. tabulā) piešķirtā aizdevumu summa ir EUR 399 805 370.

(192)

Atkārtojot iepriekš minēto pārbaudi, Komisija tādus pašus secinājumus izdara attiecībā uz pasākumu Nr. 4 (uzņēmuma NG uzņēmumam MSR piešķirtais aizdevums). Patiesi, pasākuma laikā (2007. gada decembris) grūti iedomāties, ka finanšu grūtībās nonākušajam uzņēmumam MSR (sk. 12. tabulu un 155. apsvērumu) tirgū būtu pieejams finansējums par jebkādu likmi. Aizdevuma sniegšana tik lielās grūtībās esošam uzņēmumam, ka neviens privātais ieguldītājs to nefinansētu par jebkādu likmi, veido priekšrocību uzņēmumam, kas ir līdzvērtīga aizdevuma summai. Tādējādi uzņēmuma NG uzņēmumam MSR2007. gada 27. decembrī EUR 300 tūkstošu aizdevuma veidā piešķirtā priekšrocība ir EUR 300 tūkstoši.

(193)

Uzņēmuma NG uzņēmumam CST sniegtais atbalsts (pasākums Nr. 5) neatbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam. Pamatojoties uz Vācijas iestāžu iesniegtajiem finanšu rādītājiem, Komisija atzīmē, ka laikā no 2008. gada līdz 2011. gadam uzņēmums CST cieta ikgadējus zaudējumus un tā pašu kapitāls bija negatīvs, turklāt 2009. gadā arī tas sāka likvidācijas procedūru. Tādējādi, pamatojoties uz Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 11. punktā minēto, Komisija uzskata, ka CST bija grūtībās nonācis uzņēmums, kad saņēma katru pasākuma Nr. 5 aizdevumu (sk. laikposmu no 2008. gada līdz 2011. gadam 6. tabulā iepriekš). Aizdevumu sniegšana tādam grūtībās nonākušam uzņēmumam, kuru privātais ieguldītājs nefinansētu ne par kādu likmi, īpaši, ja uzņēmums CST piederēja sabiedrībai, kas pati bija nonākusi nopietnās finanšu grūtībās (NG), ietver priekšrocību šim uzņēmumam, kas ir līdzvērtīga aizdevuma summai. Tādējādi uzņēmuma NG uzņēmumam CST aizdevumu par kopējo summu EUR 11 032 060 laikā no 2008. gada 27. augusta līdz 2011. gada 18. aprīlim piešķirtā priekšrocība ir līdzvērtīga aizdevumu summai.

(194)

Attiecībā uz apstiprinājuma vēstuli Komisija atzīmē, ka uzņēmums NG to piešķīra uzņēmumam CST2009. gada 23. decembrī un tā ietvēra NG apņēmību finansēt atmaksājamās CST finansiālās saistības gadījumā, ja uzņēmums CST pats nevarētu atmaksāt. Šādu finansiālo saistību finansējums tika īstenots ar uzņēmuma NG aizdevumiem uzņēmumam CST ar procentu likmi 6 %. Saistības arī ietvēra to NG prasību pakārtotību, kas izrietēja no šiem aizdevumiem, ko NG finansēja, pamatojoties uz 2009. gada 23. decembra apstiprinājuma vēstuli, kas paredzēja, ka NG attiecīgās prasības pret CST būtu pēdējā vietā visu kreditoru pret CST izvirzīto prasību sarakstā. Šādā saistībā Komisija uzskata, ka tirgus ekonomikas kreditors neapņemtos finansēt nopietnās grūtībās esoša uzņēmuma nesamaksātos aizdevumus vai nepakārtotu nozīmīgas prasības pret nopietnās grūtībās esošu uzņēmumu, jo šāds pasākums radītu reālu prasību zaudējumu. Tādēļ Komisija secina, ka apstiprinājuma vēstules ar iepriekš minētajām nesamaksāto aizdevumu finansējuma saistībām un turpmāku prasību pakārtotību veido priekšrocību. Komisija arī uzskata, ka apstiprinājuma vēstule veido pasākumu, kas papildina laikā no 2008. gada līdz 2011. gadam piešķirtos aizdevumus (sk. 182. apsvērumu iepriekš), jo: a) tā netika piešķirta vienlaikus ar attiecīgajiem aizdevumiem; b) tā nebija paredzēta vai ietverta pamatā esošo aizdevumu līgumos; un c) par to patstāvīgi lēma uzņēmums NG, lai nepieļautu CST maksātnespēju. Pasākuma summa ir līdzvērtīga saskaņā ar 2009. gada 23. decembra apstiprinājuma vēstuli NG finansēto aizdevumu kopsummai, tomēr Komisijas rīcībā nav datu par attiecīgo summu.

(195)

Visbeidzot, attiecībā uz prasību pakārtotību Komisija atzīmē, ka uzņēmumi NG un CST2010. gada 13. decembrī vienojās un līgumā atsaucās uz aizdevumiem, kas piešķirti līdz 2010. gada 30. novembrim kopsummā 10,4 miljonu euro apmērā (proti, pirmie 13 aizdevumi 6. tabulā no visiem 15 aizdevumiem). Komisija arī atzīmē, ka attiecīgās pakārtotības rezultātā uzņēmuma NG prasība pret uzņēmumu CST bija visu kreditoru pret CST izvirzīto prasību saraksta pēdējā vietā. Šādā saistībā Komisija uzskata, ka tirgus ekonomikas kreditors nepieņemtu šādu būtisku prasījumu pakārtotību pret nopietnās grūtībās esošu uzņēmumu, jo šāds pasākums radītu reālu prasību zaudējumu. Tādēļ Komisija secina, ka šāda prasījuma pakārtotība ir priekšrocība. Komisija arī uzskata, ka 2010. gada prasījumu pakārtotība veido pasākumu, kas papildina piešķirtos aizdevumus, jo: a) lēmums par to netika pieņemts vienlaikus ar attiecīgajiem aizdevumiem; b) tā nebija paredzēta vai ietverta pamatā esošo aizdevumu līgumos; un c) par to patstāvīgi lēma uzņēmums NG, lai nepieļautu uzņēmuma CST maksātnespēju. Pasākuma summa ir līdzvērtīga kopējai pakārtoto aizdevumu summai, t. i., 10,4 miljoniem euro.

(196)

Attiecībā uz atlīdzību, ko uzņēmums NG samaksāja uzņēmumam IPC (pasākums Nr. 6), Komisija atzīmē, ka federālās zemes Revīzijas palāta atzina, ka apdomīgs uzņēmējs neizraudzītos šos konkrētos uzņēmumus pakalpojumu sniegšanai un ka NG pietiekami rūpīgi nepārbaudīja šo uzņēmumu iepriekšējo darbību, lai izvērtētu, vai piedāvātie nosacījumi projektam Nürburgring 2009 bija reāli īstenojami (160). Šādā saistībā Komisija uzskata, ka uzņēmuma IPC izvēle konkrēto pakalpojumu sniegšanai bija priekšrocība šiem uzņēmumiem. Tādējādi pasākums veido valsts atbalstu uzņēmumam IPC šo uzņēmumu kopējā saņemtā maksājumu summā, t. i., EUR 640 000.

(197)

Turklāt attiecībā uz 3 miljonu euro aizdevumu, ko uzņēmums NG piešķīra uzņēmumam PNG, un EUR 2 941 000 aizdevumu, ko uzņēmums PNG piešķīra uzņēmumam MSR, Komisija uzskata, ka abi aizdevumi veido pasākumu, kurā PNG bija vienīgi starpnieks, kas saņēma nodevu EUR […] apmērā. Pasākuma atbalsta saņēmējs bija MSR, kas galu galā saņēma aizdevumu laikā, kad bija nonācis tādās finanšu grūtībās, ka nevarētu atrast citu finansējumu tirgū. Aizdevuma sniegšana tik lielās grūtībās esošam uzņēmumam, ka neviens privātais ieguldītājs to nefinansētu par jebkādu likmi, veido priekšrocību uzņēmumam, kas ir līdzvērtīga aizdevuma summai. Tādējādi uzņēmuma NG uzņēmumam MSR2008. gada 15. oktobrī aizdevuma veidā piešķirtā priekšrocība ir 2 941 000 tūkstoši euro.

(198)

Saskaņā ar pasākumu Nr. 7 MIB cedēja uzņēmumam NG savas prasības pret uzņēmumu CST, kas bija attiecīgo aizdevumu aizņēmējs, un uzņēmums NG samaksāja uzņēmumam MIB nominālo cenu plus procentus. Tā kā CST bija grūtībās nonācis uzņēmums (sk. 194. apsvērumu), Komisija atzīmē – nav iespējams, ka MIB saņemtu savu pret CST izvirzīto prasību. Tādējādi šis pasākums veido ieguvumu uzņēmumam MIB, kas saņēma savu prasību un ko aizstāja uzņēmums NG, kas kļuva par grūtībās nonākuša uzņēmuma kreditoru. Tā kā uzņēmumam CST nav reāli īstenojama plāna, kas apliecinātu tā iespēju atgūt dzīvotspēju un līdz ar to arī tā perspektīvas atmaksāt parādus, šis pasākums neatbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam. Tādējādi MIB prasību cedēšana uzņēmumam NG par summu EUR 1 476 830,88 ietver valsts atbalstu par pārdošanas cenas summu EUR 1 476 830,88.

(199)

Attiecībā uz pasākumu Nr. 8 (aizdevums EUR 325 265 000, ko uzņēmums ISB piešķīra uzņēmumiem NG, MSR un CMHN) bez saistītas garantijas (pasākums Nr. 9) – tas ir aizdevums uzņēmumiem, kas ir nonākuši tādās grūtībās, ka neviens privātais ieguldītājs tos nefinansētu ne par kādu procentu likmi, un tas var ietvert priekšrocību uzņēmumiem, kas varētu būt līdzvērtīga aizdevumu summai. Tomēr šajā konkrētajā gadījumā atbalstu veido tikai garantija (pasākums Nr. 9), bet ne aizdevums (pasākums Nr. 8), jo Komisija nevar izslēgt, ka privāts kreditors varētu piešķirt uzņēmumiem NG, MSR un CMHN aizdevumu saskaņā ar salīdzināmiem noteikumiem, jo bija federālās zemes sniegtā garantija (pasākums Nr. 9).

(200)

Pasākums Nr. 9, t. i., garantija uzņēmuma ISB aizdevumam EUR 325 265 000 apmērā (pasākums Nr. 8) neatbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam. Patiesi, valsts iestādes ievēro reģionālās attīstības politiku, bet tirgus ekonomikas ieguldītāji neīstenotu attiecīgus pasākumus par labu grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, būtiski kaitējot savām finansiālajām interesēm. Turklāt Komisija atzīmē, ka reģionālās attīstības politikas mērķis nav grūtībās nonākušu uzņēmumu atgriešana dzīvotspējīgā līmenī. Komisija arī uzskata, ka nosacījumi, kas izslēgtu valsts atbalstu, kā izskaidrots Komisijas paziņojumā par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (161) (“garantijas paziņojums”), nav ievēroti. Patiesi, atbalsta saņēmēji bija grūtībās nonākuši uzņēmumi, un garantija sedza 100 % to aizņēmuma, turklāt valstij nebija garantijas prēmijas, kas liecinātu par garantētā aizdevuma neizpildes risku. Ņemot vērā atbalsta saņēmēju (NG, MSR un CMHN) nopietnās finansiālās grūtības attiecīgās garantijas piešķiršanas laikā (sk.11.–13. tabulu), Komisija uzskata, ka neviens tirgus kreditors nesniegtu atbalsta saņēmējiem garantiju ar šādiem nosacījumiem. Komisijai nav informācijas, ka garantija būtu izmantota. Tādējādi Komisija uzskata, ka pasākums Nr. 9 ir valsts atbalsts. Ar garantiju federālās zemes uzņēmumiem NG, MSR un CMHN piešķirtās atbalsta summas ir līdzvērtīgas attiecīgo aizdevumu summām (pasākums Nr. 8), t. i., EUR 96 574 200 un EUR 113 590 800 uzņēmumam NG, EUR 92 000 000 uzņēmumam MSR un EUR 23 100 000 uzņēmumam CMHN.

(201)

Attiecībā uz pasākumu Nr. 9 (Nürburgring kompleksa uzņēmējdarbības noma uzņēmumam NAG) Komisija atzīmē, ka konkursa procedūra kopumā var izslēgt nomniekam piešķirtās priekšrocības. Tomēr šajā gadījumā netika organizēta konkursa procedūra atjaunotā kompleksa apsaimniekotāja atlasei. Izņemot pirmos trīs nomas gadus (t. i., no 2010. gada 1. maija līdz 2013. gada 30. aprīlim), minimālā nomas maksa saskaņā ar nomas līgumu gan ir 2011. gada 29. septembra eksperta atzinumā norādītās tirgus minimālās un maksimālās gada nomas maksas ietvaros. Atšķirībā no nomas otrā gada EBITDA nomas maksa ir pat augstāka par šajā eksperta atzinumā konstatēto maksimālo gada tirgus nomas maksu. Tādēļ Komisija atzīmē, ka ekspertu 2011. gada 29. septembra atzinums apliecina, ka minimālā nomas maksa 15 miljoni euro no 2013. gada 1. maija varētu atbilst tirgum, jo tā bija tirgus līmeņa nomas maksu diapazonā, līdz ar to varētu neietvert selektīvas priekšrocības uzņēmumam NG. Tomēr faktiskais nomas ilgums bija tikai no 2010. gada 1. maija līdz 2012. gada 31. oktobrim. Minimālā nomas maksa saskaņā ar eksperta atzinumu un nomas līgumu pirmajiem trim nomas gadiem ir ietverta 16. tabulā.

16. tabula

Minimālā Nürburgring kompleksa nomas maksa

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka gada nomas maksa, kas bija piemērota no 2010. gada 1. maija līdz 2012. gada 31. oktobrim, ietvēra selektīvu priekšrocību uzņēmumam NAG, kas ir līdzvērtīga starpībai starp: a) nomas maksu, kāda bija jāmaksā saskaņā ar eksperta atzinumu, un b) nomas maksu, kāda bija noteikta nomas līgumā. Komisija secina, ka šajā gadījumā ir valsts atbalsts 9 miljonu euro apmērā, t. i., to veido iepriekš minētā a) un b) punkta starpība (par trešo gadu aprēķināta tikai puse starpības, jo noma tika pārtraukta 2012. gada 31. oktobrī, proti, trešā gada vidū) (162).

(202)

Attiecībā uz pasākumu Nr. 11 (uzņēmuma RIM uzņēmumam MSR piešķirtie aizdevumi, izmantojot Mediinvest starpniecību un viena aizdevuma gadījumā izmantojot arī PNG kā starpnieku), ko izmantoja projekta Nürburgring 2009 II daļas finansēšanai, Vācijas iestādes norāda, ka nebija iespējams atrast privātus ieguldītājus šā projekta II daļas finansēšanai. Turklāt federālās zemes Revīzijas palātas atzinumā arī norādīts, ka iespējamie ieguldītāji neuzskatīja, ka projekts reālos tirgus apstākļos ir dzīvotspējīgs. Vairāki atpūtas parku privātie pārvaldnieki patiesi atteicās iesaistīties projektā. Bez saistītās garantijas (pasākums Nr. 12) aizdevuma sniegšana tik lielās grūtībās esošiem uzņēmumiem, ka neviens privātais ieguldītājs tos nefinansētu par jebkādu likmi, varētu radīt tādu priekšrocību uzņēmumiem, kas ir līdzvērtīga aizdevuma summai. Tomēr šajā konkrētajā gadījumā atbalstu veido tikai garantija (pasākums Nr. 12), bet ne aizdevumi (pasākums Nr. 11), jo Komisija nevar izslēgt, ka privāts kreditors varētu piešķirt uzņēmumam MSR aizdevumus saskaņā ar salīdzināmiem noteikumiem, jo bija federālās zemes sniegtā garantija (pasākums Nr. 12). Komisija atzīmē, ka uzņēmumi Mediinvest un PNG nebija faktiskie atbalsta saņēmēji, bet tikai sniedza pakalpojumus kā starpnieki, lai uzņēmums MSR saņemtu uzņēmuma RIM aizdevumu. Turklāt iepriekš minētajā sniegtajā pakalpojumā tikai uzņēmums Mediinvest guva peļņu, kas atbilst procentu likmju starpībai 4,3 % (starp aizdevumiem, kas saņemti no uzņēmuma RIM, un tiem, kas piešķirti uzņēmumam MSR), bet uzņēmums PNG neguva peļņu no procentu likmju starpības (uzņēmuma PNG aizdevumam, ko piešķīra uzņēmums Mediinvest, piemēroja tādu pašu aizdevuma procenta likmi, kāda bija uzņēmumam MSR piešķirtajam aizdevumam). Turklāt Komisija, ņemot vērā iepriekš 32.–34. apsvērumā un 14. tabulā ietvertos datus, nevar secināt, ka Mediinvest un PNG pieprasīja par saviem pakalpojumiem tirgum neatbilstošas procentu likmes vai ka starpība starp to saņemtajām procentu likmēm (ne vairāk kā 4,3 % uzņēmumam Mediinvest un 0 % uzņēmumam PNG) pārsniedza tirgus līmeni. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka uzņēmumi Mediinvest un PNG nebija pasākuma Nr. 11 atbalsta saņēmēji.

(203)

Attiecībā uz pasākumu Nr. 12, t. i., federālās zemes piešķirto garantiju uzņēmumam ISB par RIM līdzdalību uzņēmumā Mediinvest bez balsstiesībām (pasākums Nr. 11), Komisija uzskata, ka šā posma mērķis bija panākt iespēju uzņēmumam MSR saņemt pasākumā Nr. 11 aprakstītos aizdevumus. Turklāt aizdevumu saņemšanas laikā uzņēmuma MSR finansiālais stāvoklis bija ļoti slikts. Neviens privātais ieguldītājs nepiešķirtu garantiju uzņēmumam tik sliktā finansiālā stāvoklī. Komisijai nav informācijas, ka garantija būtu izmantota. Tādējādi Komisija uzskata, ka pasākums Nr. 12 ir atzīstams par valsts atbalstu. Saskaņā ar federālās zemes garantiju uzņēmumam MSR piešķirtā atbalsta summa ir līdzvērtīga attiecīgajiem aizdevumiem (pasākums Nr. 11), t. i., EUR 85 484 000.

(204)

Attiecībā uz pasākumu Nr. 13 (federālās zemes uzņēmumam NG piešķirtās dotācijas no azartspēļu nodokļa tūrisma veicināšanai) Komisija uzskata, ka tūrisma politika ir valsts iestāžu mērķis, jo tirgus ekonomikas ieguldītāji neuzņemtos šādus pasākumus grūtībās nonākušu uzņēmumu interesēs, ievērojami kaitējot savām finansiālajām interesēm. Turklāt Komisija atzīmē, ka tūrisma politikas mērķis nav grūtībās nonākušus uzņēmumus atgriezt dzīvotspējīgā līmenī. Tādējādi, ņemot vērā uzņēmuma NG slikto finansiālo stāvokli, Komisija uzskata, ka visa attiecīgā pasākumu summa veido priekšrocību uzņēmumam NG. Naudas izteiksmē nodokļu ieņēmumi 1,6 miljonu euro apmērā 2009. gadā un 3,2 miljonu euro apmērā gan 2010., gan 2011. gadā, ko federālā zeme pārskaitīja uzņēmumam NG, veido atbalstu uzņēmuma NG interesēs.

(205)

Attiecībā uz pasākumu Nr. 14 (federālās zemes aizdevumi uzņēmumam NG un parāda pakārtotība) piemērojami arī skaidrojumi, kas sniegti pasākumam Nr. 13 par tūrisma politiku. Turklāt aizdevuma sniegšana tik lielās grūtībās esošiem uzņēmumiem, ka neviens privātais ieguldītājs tos nefinansētu ne par kādu likmi, veido priekšrocību uzņēmumiem, kas ir līdzvērtīga aizdevuma summai. Tādējādi 2007. gada 21. augusta aizdevums 20 miljonu euro apmērā, 2009. gada 22. decembra aizdevums 10 miljonu euro apmērā, 2010. gada 28. decembra aizdevums 4,65 miljonu euro apmērā un 2011. gada 26. aprīļa aizdevums 3,2 miljonu euro apmērā, kā arī 2011. gada 9. decembra papildu aizdevums 4,95 miljonu euro apmērā, ko federālā zeme piešķīra uzņēmumam NG, ir valsts atbalsts, kas ir līdzvērtīgs aizdevumu summai.

(206)

Attiecībā uz parāda pakārtotību federālā zeme norādīja, ka tas ir attiecināms uz iepriekš minēto 2007. gada 29. augusta aizdevumu 20 miljonu euro apmērā, lai novērstu uzņēmuma NG maksātnespēju, ierindojot prasības pret uzņēmumu NG visu kreditoru prasību pret NG saraksta pēdējā vietā. Pamatojoties uz šiem faktiem, Komisija secina, ka parāda pakārtotība (pasākuma Nr. 14. daļa) veido atsevišķu pasākuma Nr. 14 aizdevuma daļu 20 miljonu euro apmērā, jo tā būtiski samazināja iespēju atgūt pret NG izvirzītās prasības. Pasākuma summa ir līdzvērtīga kopējai pakārtoto aizdevumu summai, jo ļāva uzņēmumam NG izvairīties no subordinētā aizdevuma summas, t. i., 20 miljonu euro, atmaksas.

(207)

Attiecībā uz pasākumu Nr. 15 (uzņēmumu NG un RIM īstenota uzņēmuma MSR akciju pārņemšana) – uzņēmums MSR šā pasākuma laikā bija ļoti smagā situācijā, kas nozīmēja, ka tas nespēj darboties. Tas savukārt nozīmē, ka tā darbības rezultātā iegūtās un akcionāru rīcībā nodotās summas bija negatīvas. Šādā izteiksmē MSR darbības katrā šā uzņēmuma akcijā atspoguļotā vērtība bija negatīva. Proti, iespējamajam ieguldītājam, kas ieguldītu uzņēmumā MSR, faktiski nāktos maksāt summu, kas atbilst MSR zaudējumiem, kāds rodas šā uzņēmuma darbības rezultātā un atspoguļojas katrā uzņēmuma akcijā. Iegādājoties uzņēmumu MSR, uzņēmumi NG un RIM nepārprotami plānoja to atbalstīt. Tomēr īpašnieka maiņa kā tāda neietver atbalstu uzņēmumam MSR. Tie ir pasākumi, kas var sekot īpašnieka maiņai (piemēram, NG aizdevumi uzņēmumam MSR), kas var ietvert atbalstu uzņēmumam MSR. Uzņēmuma MSR juridiskā forma ir tāda, ka akcionāri neatbild par uzņēmuma saistībām, un iepriekšējo īpašnieku uzņēmuma MSR pārdošana uzņēmumiem NG un RIM ietver tikai pārdevējiem samaksātu simbolisku cenu, kas ir pārdošanas cena, proti, EUR 3. Tādēļ Komisija uzskata, ka cena EUR 1 par akciju neveido ekonomisku priekšrocību MSR akciju pārdevējiem Mediinvest, Geisler & Trimmel un Weber.

(208)

Pasākums Nr. 16 ietver akcionāru aizdevumu un federālās zemes dotāciju uzņēmumam NG, kas paredzēti Formula 1 sacīkstēm. Izmantojot likvīdo līdzekļu kopējo fondu, federālā zeme uzņēmumam NG laikā no 2003. gada līdz 2007. gadam piešķīra summu EUR 24 978 808, bet 2009. gadā – EUR 15 426 562 (pasākums Nr. 3). Lai refinansētu šīs summas, federālā zeme 2011. gada jūlijā uzņēmumam NG piešķīra bezprocentu aizdevumu EUR 40 405 000. Uzņēmums NG 2011. gada jūlijā no federālās zemes budžeta saņēma arī subsīdiju 13,5 miljonu euro apmērā. Ņemot vērā šo valsts subsīdiju, priekšrocība uzņēmuma NG interesēs ir acīm redzama, jo NG ir atbrīvots no finanšu sloga, kas tam parastos apstākļos būtu jāsedz. Attiecībā uz aizdevumu tirgus ekonomikas ieguldītāja pārbaudes rezultāti ir negatīvi. Aizdevuma sniegšana tik lielās grūtībās nonākušam uzņēmumam, ka neviens privātais ieguldītājs to nefinansētu par jebkādu likmi, veido priekšrocību uzņēmumam, kas ir līdzvērtīga aizdevuma summai. Tādējādi federālās zemes uzņēmumam NG2011. gada 11. janvārī EUR 40 405 000 aizdevuma veidā piešķirtā priekšrocība ir EUR 40 405 000. Federālās zemes uzņēmumam NG 2011. gada jūlijā 13,5 miljonu euro subsīdijas veidā piešķirtā priekšrocība ir 13,5 miljoni euro.

(209)

Attiecībā uz Formula 1 koncesijas līgumu (pasākums Nr. 17) Vācijas iestādes apgalvo, ka Formula 1 sacīkšu organizēšana ir atbalsta pasākums, kas ir saderīgs ar VTNP noteikumiem. Tomēr Vācijas iestādes neuzskata, ka pasākums bija atbalstu neietveroša atlīdzība, kas atbilst visām Altmark judikatūrā noteiktajām prasībām. Turklāt Vācijas iestādes nav iesniegušas liecības, kas apliecina, ka koncesijas cena bija noteikta tirgus līmenī, pamatojoties uz kāda eksperta atzinumu vai tirgus pārskatu, vai ka koncesija tika piešķirta konkursa veidā. Tā kā trūkst apliecinājumu, ka pasākums atbilst tirgum, Komisija uzskata, ka koncesijas līgums piešķir uzņēmumam NAG priekšrocību. Attiecībā uz šo pasākumu atbalsta summa būtībā ir līdzvērtīga starpībai starp koncesijas maksu un koncesijas tirgus vērtību. Tomēr Komisija atzīmē – tā kā netika veikti maksājumi saskaņā ar līgumu (kā norādīja Vācijas iestādes), iesaistītais valsts atbalsts netika īstenots, tādēļ atbalsta summu nevar noteikt.

(210)

Pretstatā Vācijas iestāžu viedoklim Komisija uzskata, ka procentu maksājumu restrukturizācija (pasākums Nr. 18) neatbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam un tādēļ rada ekonomisku priekšrocību, īpaši ņemot vērā uzņēmumu NG, MSR un CMHN finansiālo stāvokli. Uzņēmumi NG, MSR un CMHN pasākuma laikā tiešām bija ļoti sliktā finansiālā stāvoklī, kā izklāstīts iepriekš. Ar aizdevumu saistīto procentu maksājumu restrukturizācija tik lielās grūtībās esošam uzņēmumam, ka neviens privātais ieguldītājs to nefinansētu par jebkādu likmi, veido priekšrocību uzņēmumam, kas ir līdzvērtīga restrukturētā aizdevuma nesamaksātajai summai. Tādējādi ar uzņēmumu ISB2012. gada 15. maijā saskaņotās restrukturizācijas rezultātā iegūtā summa 1,473 miljoni euro uzņēmumam NG, 1,205 miljoni euro uzņēmumam MSR un 303 tūkstoši euro uzņēmumam CMHN ir atbalsts šiem uzņēmumiem, kas ir līdzvērtīgs restrukturizācijas rezultātā nesamaksātā aizdevuma summai.

(211)

Attiecībā uz valsts garantiju un parāda pakārtotību (pasākums Nr. 19): a) par valsts 2012. gada garantiju, kas sedz prasību līdz 254 miljoniem euro (saistībā ar aizdevumu EUR 325 265 000 apmērā), Komisija atzīmē, ka tā tika piešķirta pēc federālās zemes deklarācijas, lai nepieļautu uzņēmumu NG, MSR un CMHN maksātnespēju, kad tie bija nonākuši nopietnās grūtībās. Pamatojoties uz minēto, Komisija uzskata, ka pasākums neatbilda garantijas paziņojuma nosacījumiem, tādēļ radīja priekšrocību atbalsta saņēmējiem un līdz ar to ir valsts atbalsts; b) federālās zemes no iepriekš minētās garantijas izrietošo 2012. gada prasību pakārtotības rezultātā federālās zemes prasības ierindojās pēdējā visu kreditoru pret uzņēmumiem NG, MSR un CMHN izvirzīto prasību saraksta vietā. Šādā saistībā Komisija atzīmē, ka tirgus ekonomikas kreditors nepieņemtu šādu būtisku prasījumu pakārtotību pret nopietnās grūtībās esošu uzņēmumu, jo šāds pasākums radītu reālu prasījumu zaudējumu. Tādēļ Komisija secina, ka šāda prasījuma pakārtotība ir priekšrocība. Komisija arī uzskata, ka 2012. gada garantija un prasījuma pakārtotība ir pasākums papildus 2010. gada garantijai. Patiesi, 2010. gada garantijā 2012. gada garantija un prasījuma pakārtotība nebija paredzēta vai noteikta – par to iestādes patstāvīgi lēma, lai 2012. gadā novērstu uzņēmumu NG, MSR un CMHN maksātnespēju. Pasākuma summa ir līdzvērtīga ar to saistītā parāda summai, t. i., 254 miljoniem euro, ko sedza 2012. gada garantija un prasījuma pakārtotība.

(212)

Komisija uzskata, ka iepriekš minētie pasākumi attiecas uz tāda kompleksa darbību, kas nav klasificējams kā vispārēja rakstura infrastruktūra, un pasākumus neveicināja prognozes, ka valsts ieguldījums radīs tirgum atbilstošu atdevi. Tādējādi Komisija uzskata, ka iepriekš minētajām būvēm un objektu darbībai ir sniegts valsts atbalsts, kas rada ieguvumu to apsaimniekotājam, jo īpaši uzņēmumam NG.

(213)

Komisija arī uzskata, ka valsts atbalsta elements ir starpība starp aizdevuma vai garantijas attiecīgo tirgus cenu un faktisko par šo pasākumu samaksāto cenu, jo atbalsta saņēmēji bija nonākuši tik ļoti nopietnās grūtībās, ka nespētu rast finansējumu tirgū, un līdz ar to šā atbalsta radītā priekšrocība ir līdzvērtīga pilnai attiecīgā pasākuma summai.

(214)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka daļa no pasākuma Nr. 2 (uzņēmuma NG uzņēmumam FSZ piešķirtie aizdevumi), kā arī pasākumi Nr. 8, 11 un 15 neveido valsts atbalstu, bet pasākums Nr. 1, pasākuma Nr. 2. daļa (uzņēmuma NG uzņēmumiem EWN, MAN, TTI, Camp4Fun, BWN1, BWNB un BWN2 piešķirtie aizdevumi), kā arī pasākumi Nr. 3–7, 9–10, 12–14 un 16–19 ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(215)

Pasākums Nr. 1, pasākuma Nr. 2. daļa (uzņēmuma NG uzņēmumiem EWN, MAN, TTI, Camp4Fun, BWN1, BWNB un BWN2 piešķirtie aizdevumi), kā arī pasākumi Nr. 3–7, 9–10, 12–14 un 16–19 ir valsts atbalsts, kas piešķirts, pārkāpjot LESD 107. panta 3. punkta paziņošanas un īstenošanas aizlieguma prasības. Tādēļ Komisija uzskata, ka šie pasākumi ir nelikumīgs valsts atbalsts.

(216)

Tā kā konkrētie pasākumi ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, to saderība jāizvērtē, ņemot vērā šā panta 2. un 3. punktā minētos izņēmumus.

(217)

Saskaņā ar Tiesas judikatūru dalībvalstij jāpaskaidro iespējamais atbilstības pamatojums un jāpierāda, ka ir izpildīti šādas atbilstības nosacījumi 149. (163)

(218)

Tā kā pasākumi veido valsts atbalstu un tā kā NG, MSR un CMHN bija grūtībās nonākuši uzņēmumi attiecīgi kopš 2002., 2007. un 2008. gada, Komisija atzīst, ka šie pasākumi ir jāvērtē attiecībā uz to saderīgumu tikai saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un īpaši ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm. Saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 20. punktu “šādu uzņēmumu nevar uzskatīt par piemērotu instrumentu citu sabiedriskās kārtības mērķu veicināšanai, kamēr netiek nodrošināta tā dzīvotspēja. Rezultātā Komisija uzskata, ka atbalsts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem var sekmēt saimnieciskās darbības attīstību, negatīvi neietekmējot tirdzniecību, kas būtu pretrunā ar Kopienas interesēm, tikai tad, ja tiek izpildīti šajās pamatnostādnēs paredzētie nosacījumi”. Pretēji Vācijas iestāžu apgalvojumam izņēmums, kas izklāstīts LESD 106. panta 2. punktā, nav piemērojams šajā gadījumā, jo atbalstītās darbības nevar uzskatīt par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, jo tās nepārprotami ir komerciāla rakstura darbības un tiek piedāvātas konkurencei pakļautās jomās. LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā ietvertais izņēmums arī nav piemērojams, jo pasākumu atbalstītais projekts un uzņēmumi pēc rūpīgas pārbaudes nav uzskatāmi par Eiropas kopēju interešu projektu, turklāt Vācijā nebija nopietnu tautsaimniecības problēmu. Visbeidzot, arī LESD 107. panta 3. punkta d) apakšpunktā ietvertais izņēmums nav piemērojams, jo atbalstītās darbības acīm redzami nav saistītas ar kultūras veicināšanu vai kultūras mantojuma saglabāšanu.

(219)

Šajā gadījumā attiecīgie Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu nosacījumi (3.1. un 3.2. iedaļa) par glābšanas un/vai pārstrukturēšanas atbalstu nav izpildīti. Patiesi, pasākumi nebija izbeigti pēc 6 mēnešiem, un Vācijas iestādes nepaziņoja pārstrukturēšanas plānu Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu nosacījumu nozīmē. Visbeidzot, nav pierādījumu, ka atbalsts bija ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam, proti, veicot būtisku paša atbalsta saņēmēja ieguldījumu. Valsts iestādes vispār neiesniedza likvidācijas plānu.

(220)

Komisija pasākumiem nav konstatējusi nekādu citu saderīguma pamatojumu 150 (164). Šajā gadījumā atbalsta saņēmēji bija nonākuši grūtībās pasākumu piešķiršanas laikā, un tie ir izslēgti no jebkādas citas saderīguma bāzes piemērošanas, izņemot Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnes.

(221)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka pasākums Nr. 1, pasākuma Nr. 2. daļa (uzņēmuma NG uzņēmumiem EWN, MAN, TTI, Camp4Fun, BWN1, BWNB un BWN2 piešķirtie aizdevumi), kā arī pasākumi Nr. 3–7, 9–10, 12–14 un 16–19 nav saderīgi ar LESD.

(222)

Saskaņā ar LESD un Tiesas iedibināto judikatūru, ja Komisija ir konstatējusi atbalsta nesaderību ar iekšējo tirgu, tai ir tiesības pieprasīt dalībvalstij atcelt šo atbalstu vai pārveidot to 151 (165). Tāpat Tiesas iedibinātajā judikatūrā ir noteikts, ka ar Komisijas lēmumu dalībvalstij uzliktais pienākums izbeigt atbalstu, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu, ir paredzēts iepriekšējā stāvokļa atjaunošanai 152 (166). No Tiesas apsvērumiem izriet, ka šis mērķis ir sasniegts, ja saņēmējs ir atmaksājis nelikumīgā atbalsta summas un tādējādi zaudējis savas priekšrocības, kas tam bija tirgū attiecībā pret citiem konkurentiem, un ir atjaunots stāvoklis, kāds bija pirms atbalsta piešķiršanas (167).

(223)

Saskaņā ar judikatūru Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (168) 14. panta 1. punktā ir noteikts: “kad nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja […].”

(224)

Tā kā izvērtējamie pasākumi netika paziņoti Komisijai, tādējādi pārkāpjot LESD 108. pantu, un tāpēc ir nelikumīgi un ar iekšējo tirgu nesaderīgi atbalsti, tie ir jāatgūst, lai atjaunotu stāvokli, kāds bija tirgū pirms atbalstu piešķiršanas. Tāpēc atbalstu atgūšana ir jāattiecina uz laikposmu, kurā atbalsta saņēmējam bija priekšrocība, t. i., laikposmu no brīža, kad atbalsti tika nodoti saņēmēja rīcībā, līdz atbalstu faktiskajai atmaksāšanai, un atgūstamās summas ietver arī procentus, kas piemēroti līdz faktiskajai atmaksāšanai.

(225)

Komisija atzīmē, ka atsevišķi atbalsta saņēmēji (uzņēmumi NG, MSR, CMHN, CST155 un IPC) ir iesaistīti maksātnespējas procedūrā (169). Saskaņā ar iedibināto judikatūru fakts, ka atbalsta saņēmējs ir maksātnespējīgs vai pakļauts bankrota procedūrai, neietekmē tā pienākumu atmaksāt nelikumīgo un nesaderīgo atbalstu (170). Taču lielākajā daļā lietu, kurās iesaistīts maksātnespējīgs atbalsta saņēmējs, nav iespējams atgūt nelikumīgā un nesaderīgā atbalsta pilnu summu (ieskaitot procentus), jo ar atbalsta saņēmēja aktīviem nepietiek, lai apmierinātu visu kreditoru prasības. Līdz ar to bieži nav iespējams pilnībā atjaunot ex ante situāciju parastajā veidā. Tā kā atgūšanas galīgais mērķis ir izbeigt konkurences kropļošanu, Eiropas Kopienu Tiesa ir noteikusi, ka šādos gadījumos saņēmēja likvidāciju var uzskatīt par pieņemamu izvēles iespēju atgūšanai (171). Tādēļ Komisija uzskata, ka lēmumu, kas liek dalībvalstij atgūt nelikumīgu un nesaderīgu atbalstu no maksātnespējīga atbalsta saņēmēja, var uzskatīt par pienācīgi izpildītu, ja īstenota pilnīga atbalsta atgūšana vai – daļējas atgūšanas gadījumā – ja ar atbalsta maksājumu saistītās saistības ir reģistrētas prasījumu sarakstā un uzņēmums ir likvidēts, un tā aktīvi ir pārdoti tirgus apstākļos, kas ietver pilnīgu uzņēmuma darbības pārtraukšanu (172). Kopumā tas nozīmē – ir jānodrošina, ka pēc atbalsta saņēmēja izstāšanās no tirgus neviens apsaimniekotājs negūst labumu no nelikumīgā un nesaderīgā atbalsta.

(226)

Līdzekļu atgūšana attiecas arī uz tiem atbalsta saņēmējiem, kas nav iesaistīti maksātnespējas procedūrā (uzņēmumi NAG un BikeWorld GmbH attiecībā uz BWN1, BWNB un BWN2, jo BWN1 apvienojās ar BWNB, kā rezultātā ieguvēja uzņēmuma BWNB nosaukums tika mainīts uz BWN2, un vēlāk šis uzņēmums tika pārdēvēts par BikeWorld GmbH).

(227)

Komisija atzīmē, ka atsevišķi atbalsta saņēmēji šā lēmuma brīdī vairs nepastāv (uzņēmumi EWN, MAN, TTI, Camp4Fun un MIB).

(228)

Uzņēmumi EWN, MAN un Camp4Fun tika likvidēti attiecīgi 2011. gada 6. septembrī, 2013. gada 29. augustā un 2010. gada 1. martā. Formālas likvidācijas procedūras nebija. Attiecībā uz šiem trim atbalsta saņēmējiem ir saimnieciskās darbības nepārtrauktība, proti, tas ir atbalsta saņēmēju vienīgais atlikušais akcionārs uzņēmums NG. Tā kā uzņēmums NG ir vienīgais atbalsta saņēmēju akcionārs, tas ir atbildīgs par atbalsta saņēmēju parādiem, tostarp tiem, kas izriet no valsts atbalsta. Tā kā NG atrodas likvidācijas procedūrā, ir jānodrošina atbilstīga šā uzņēmuma ar atbalsta maksājumu saistīto saistību reģistrācija NG saistību plānā un galīga uzņēmuma NG darbības pārtraukšana. Ir jānodrošina arī, ka pēc NG izstāšanās no tirgus neviens apsaimniekotājs negūst labumu no nesaderīgā atbalsta. Tādējādi Komisija secina, ka uzņēmumam NG kā atbalsta saņēmēju saimnieciskajam pēctecim ir piemērojama uz šiem uzņēmumiem attiecinātā atbalsta atgūšanas prasība. Tā kā uzņēmums NG ir atbalsta piešķīrējs un arī atbalsta saņēmēju saimnieciskais pēctecis, līdzekļu atgūšana šādos apstākļos ir jāīsteno valstij.

(229)

Uzņēmums MIB netika likvidēts, bet 2013. gada 6. septembrī tika apvienots ar uzņēmumu NAG, tādēļ tas arī vairs nepastāv kā juridiska persona. Rezultātā uzņēmums NAG ir uzņēmuma MIB saimnieciskais pēctecis, pamatojoties uz Vācijas Pārveides likuma (“Umwandlungsgesetz”) 2. panta 1. punktu, kā norādīts Vācijas uzņēmējsabiedrību reģistrā. Tādēļ uzņēmumam NAG kā uzņēmuma MIB saimnieciskajam pēctecim ir jāatmaksā atbalsts.

(230)

Uzņēmums TTI saskaņā ar Vācijas Likumu par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību tika likvidēts 2007. gada 4. decembrī. TTI bija sabiedrība ar ierobežotu atbildību (“Gesellschaft mit beschränkter Haftung”). Ar akcionāru lēmumu par likvidāciju uzņēmums tika likvidēts. Vienīgais atlikušais TTI darbības mērķis bija likvidācijas īstenošana. Saskaņā ar Likuma par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību likvidatoram bija “jāizbeidz pašreizējā uzņēmējdarbība, jāizpilda likvidētā uzņēmuma saistības, jāapkopo attiecīgā uzņēmuma prasības un jāpārvērš uzņēmuma aktīvi naudā…”. Pēc tam atlikušie skaidras naudas aktīvi tika sadalīti akcionāriem. Tajā brīdī uzņēmums bija likvidēts. Kā norāda Vācijas iestādes, šajā gadījumā nebija juridiskas pēctecības saimnieciskās darbības nepārtrauktības nozīmē, jo lielākā daļa naudas tika sadalīta akcionāriem, saimnieciskā darbība vairs netika veikta un akcionāru uzņēmējdarbības nodošana vai saistību pārņemšana netika īstenota. Vācijas iestādes arī norādīja, ka uzņēmuma TTI aktīvi netika pārdoti konkursa procedūrā, jo 2004. gada 12. martā – datumā, kad bija sākta uzņēmuma TTI likvidācija,– aktīvu atlikums kontā bija EUR 19 777,39, nodokļu atmaksāšanas prasības veidoja summu EUR 1 222,01, bet bankas konta procenti bija EUR 30,69. Tā kā uzņēmums TTI tika likvidēts, kā minēts iepriekš, tam nebija saimnieciskā pēcteča, īpaši tādēļ, ka neviens pēc likvidācijas saimniecisko darbību neveica, un akcionāri nesaņēma aktīvus vai citas TTI uzņēmējdarbības sastāvdaļas, bet tikai ļoti ierobežotu naudas summu. Tā kā uzņēmuma TTI uzņēmējdarbību neviens nepārņēma, Komisija uzskata, ka no konkrētā pasākuma izrietošais valsts atbalsts nevienam citam netika nodots. Šādā gadījumā uzņēmums jau bija pilnīgi likvidēts, un nav personas, kurai piemērot līdzekļu atgūšanas prasību, jo atbalsta saņēmējs vairs nepastāv un tam nav arī saimnieciskā pēcteča.

(231)

Ja Komisija pieņem negatīvu lēmumu par uzņēmuma saņemtā nesaderīgā atbalsta atgūšanu saistībā ar LESD 107. un 108. pantu, attiecīgajai dalībvalstij nesaderīgais atbalsts ir jāatgūst. Atgūšanas pienākumu var paplašināt uz jaunu uzņēmumu, kam attiecīgais uzņēmums ir nodevis vai pārdevis savu aktīvu daļu, un šāda nodošanas vai pārdošanas struktūra ietver secinājumu, ka starp abiem uzņēmumiem pastāv saimnieciskās darbības nepārtrauktība. Valsts atbalstu var attiecināt uz pircēju arī tādā gadījumā, ja tas ir iegādājies aktīvus zem to tirgus vērtības (pat ja nav saimnieciskās darbības nepārtrauktības).

(232)

Lai noteiktu, vai pastāv valsts atbalsts aktīvu pircēja(-u) interesēs, Komisijai ir jāpārliecinās: a) ka jebkuri aktīvi tiek pārdoti par tirgus cenu; un b) par citiem turpmāk minētiem kritērijiem.

(233)

Kā liecina Tiesas lēmums lietā Itālija un SIM 2/Komisija (173), uz kuru Komisija balstīja savu lēmumu lietā Olympic Airlines, Alitalia un SERNAM  (174), saimnieciskās darbības nepārtrauktība starp “veco” struktūrvienību un jaunajām struktūrvienībām tiek noteikta, pamatojoties uz rādītāju kopu. Var ņemt vērā šādus faktorus: pārdoto aktīvu saturs (aktīvi un pasīvi, personāla saglabāšana, aktīvu pakete), pārdošanas cena, pircēja(-u) identitāte, pārdošanas laiks (pēc sākotnējā novērtējuma sākšanas, oficiālās izmeklēšanas procedūras vai galīgā lēmuma) un darbības ekonomiskā pamatotība. Šo rādītāju kopu Tiesa apstiprināja savā 2012. gada 28. marta lēmumā lietā Ryanair/Komisija (175), kas apstiprināja Alitalia lēmumu.

(234)

Komisija norāda, ka uzņēmuma Capricorn pārņemtie aktīvi ietver visus maksātnespējīgo uzņēmumu NG, MSR un CMHN aktīvus un ir saistīti ar šo uzņēmumu galvenajām darbības jomām. Tomēr Komisija atzīmē, ka saistībā ar konkursa procedūru uzņēmumu NG, MSR un CMHN aktīvi tika sadalīti 11 atsevišķās aktīvu kopās un visi pretendenti varēja iesniegt ar atsevišķiem aktīviem, kā arī vienu, vairākām vai visām aktīvu kopām saistītus piedāvājumus (sk. 2.5. punktu). Šīs aktīvu kopas tika izveidotas, ņemot vērā aktīvu paredzamo saimniecisko lietojumu, prognozējamo ieguldītāju interesi, kā arī aktīvu atdalīšanas izmaksas. Turklāt maksātnespējas administratori neizvirzīja nekādus nosacījumus par aktīvu turpmāku izmantošanu. Komisija atzīmē, ka lēmumu pārdot visus aktīvus vienam uzņēmumam pieņēma tirgus, t. i., ekonomikas dalībnieki, kas iesniedza piedāvājumus par aktīviem, nevis maksātnespējas administratori vai Vācijas iestādes. Patiesi, visiem pretendentiem bija iespēja iesniegt piedāvājumu par vienu no 11 atsevišķām aktīvu kopām, visiem aktīviem kopā vai noteiktiem aktīviem. Tirgus veicinātu iemeslu dēļ atsevišķu aktīvu vai aktīvu kopu piedāvājumu vērtība nesasniedza augstākā piedāvājuma vērtību par visiem aktīviem kopā. Tās, iespējams, ir dažādu aktīvu kopu savstarpējās saimnieciskās atkarības sekas: viesnīcas nebūtu dzīvotspējīgas bez sacīkšu trases, bet bez viesnīcām rentabla sacīkšu trases izmantošana profesionālām sacīkstēm, rokkoncertiem un citiem pasākumiem ar plašu aptvēruma teritoriju būtu apgrūtināta.

(235)

Attiecībā uz darbiniekiem konkursa norādes vai pārdošanas līgums neietvēra kādu īpašu pienākumu, piemēram, nodarbinātības garantiju, darba līgumu nodošanu jaunajam īpašniekam, izņemot to valsts tiesību aktos ietvertās attiecīgās prasības. Saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem darbinieki automātiski tiek nodoti aktīvu pircējam. Tomēr saskaņā ar Vācijas darba tiesas praksi (176) maksātnespējas gadījumā pircējs var pieprasīt, lai maksātnespējas administrators lauž darba līgumus. Tādējādi principā pircējs varēja pieņemt jaunu lēmumu par to, kuriem darbiniekiem tas vēlas piedāvāt jaunas nodarbinātības iespējas. Šajā gadījumā, lai iegūtos aktīvus izmantotu ekonomiski dzīvotspējīgā saimnieciskā darbībā, uzņēmums Capricorn izvērtēja savas vajadzības, lai nodrošinātu savas saimnieciskās darbības dzīvotspēju, un nolēma nepārņemt visus pārdevēja darbiniekus, bet ar 2015. gada 1. janvāri (datumu, gan Capricorn sāks izmantot iegūtos aktīvus) pārņemt 85 % no tiem, proti, 253 darbiniekus no visiem 297 darbiniekiem. Tomēr uzskatāms – tā kā Capricorn varēja pieņemt neatkarīgu lēmumu par esošā personāla iesaistīšanu savā darbībā, apstiprinātā esošā personāla nodarbināšana neveido saimnieciskās darbības nepārtrauktību. Turklāt vadības struktūru un personālu 2014. gadā plānots pilnīgi reorganizēt.

(236)

Komisija arī atzīmē, ka lielākā daļa līgumu par uzņēmējdarbībai nozīmīgu pasākumu organizēšanu pēc 2014. gada sezonas tiks izbeigti. Jaunos līgumus laikposmam no 2015. gada 1. janvāra ar pircējiem un piegādātājiem apspriedīs un slēgs pircēja dibināta sabiedrība, kas veiks pamatdarbību. Šādā nolūkā tiks uzrunāti arī jauni līgumpartneri. Uzņēmums Capricorn pats plāno organizēt vairākus pasākumus, nevis iznomāt sacīkšu trasi ārējiem pasākumu organizatoriem.

(237)

Visbeidzot Komisija atzīmē, ka uzņēmuma Capricorn organizēto pasākumu kopai būs ievērojami jāatšķiras no Nürburgring grupas pasākumiem, kas atspoguļots turpmāk (īpaši sk. 6.1.5. punktu).

(238)

Lai novērstu saimnieciskās darbības nepārtrauktību, konkursa procedūrā ietvertie aktīvi ir jāpārdod par to tirgus cenu.

(239)

Tirgus cena ir tā cena, kādu saskaņā ar tirgus apstākļiem varētu noteikt privātais ieguldītājs (177).

(240)

Vācijas iestādes aktīvus pārdeva atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un beznosacījumu konkursa procedūrā pretendentam, kurš iesniedza augstāko piedāvājumu, pievienojot finansējuma apliecinājumu.

(241)

Pirmkārt, aicinājums izteikt ieinteresētību par Nürburgring aktīviem neietvēra nekādu ierobežojumu attiecībā uz personām, kuras var iesniegt piedāvājumu, tādēļ konkursa procedūrā piedāvājumu varēja iesniegt jebkura persona.

(242)

Otrkārt, lai nodrošinātu pārredzamību, pārdevēji atvēlēja visiem pretendentiem pietiekami daudz laika un sniedza sīku un visu nepieciešamo informāciju, lai pretendenti varētu pienācīgi novērtēt aktīvus. Kā bija norādīts KPMG vēstulē “Projekts RING – galīgā piedāvājuma iesniegšanas procedūras”, ko visiem pretendentiem nosūtīja 2013. gada 17. oktobrī, pretendenti, kuri sava indikatīvā piedāvājuma cenai pievienos arī garantēta finansējuma apliecinājumu, saņems pilnu piekļuvi elektronisko datu telpai, varēs tikties ar NBG vadību un saņems iespēju piedalīties strukturētā jautājumu un atbilžu procesā. Savukārt pretendenti, kuri neiesniegs iepriekš minēto nodrošinājumu un nepieciešamā finansējuma apliecinājumu, saņems tikai ierobežotu piekļuvi elektronisko datu telpai un pārdevēju finanšu datu apkopojumam, kā arī varēs tikties ar finanšu materiālu apkopojošās darba grupas pārstāvjiem, piedalīties kompleksa apmeklējumos un tikties, lai iepriekš pārrunātu aktīvu pirkuma līguma projektu.

(243)

Turklāt konkursa procedūras laikā no 2013. gada jūlija līdz 2014. gada aprīlim notika pastāvīga saziņa vēstuļu un e-pasta vēstuļu veidā starp pārdevējiem (KPMG) un visiem pretendentiem, kurus atzina par piemērotiem attiecīgajam konkursa procedūras posmam, lai nodrošinātu šiem pretendentiem visu saistīto informāciju un skaidrojumus. Tādēļ visi šie pretendenti saņēma atbildes uz saviem jautājumiem vai paustajām aizdomām un visu informāciju par konkursa nākamajiem posmiem. Piemēram, saistībā ar iepriekš minēto KPMG nosūtīja pretendentiem šādas vēstules: a) 2013. gada 19. jūlija vēstuli, informējot pretendentus par indikatīvā piedāvājuma iesniegšanas procedūrām; b) 2013. gada 12. septembra vēstuli, informējot pretendentus par indikatīvo piedāvājumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu; c) 2013. gada 19. septembra e-pasta vēstuli, sniedzot vienam no pretendentiem (ADAC) atjaunotu informāciju par Nürburgring finanšu rādītājiem; d) 2013. gada 17. oktobra vēstuli, informējot vienu no pretendentiem ([3. pretendentu]) par procedūrām galīgā piedāvājuma iesniegšanai; e) 2013. gada 28. oktobra e-pasta vēstuli, informējot vienu no pretendentiem ([2. pretendentu]) par iepriekšēju laika saskaņošanu, lai tiktos ar akcionāriem; f) 2013. gada 3. decembra vēstuli, informējot vienu no pretendentiem ([…]), ka tā indikatīvais piedāvājums vairs netiek ņemts vērā, jo personas, kas atbalstīja šo piedāvājumu, ir izstājušās no līdzdalības un informācija par alternatīviem finansējuma partneriem nav iesniegta, tādēļ piedāvājuma finansējums uzskatāms par nenodrošinātu, un šā darījuma slēgšanas varbūtība ir novērtēta kā nepietiekama; g) 2013. gada 11. decembra vēstuli, kurā vienam no pretendentiem ([3. pretendentam]) tika sniegts vispusīgs un pārskatāms skaidrojums par bažām un aizdomām, kuras pretendents pauda 2013. gada 9. decembra vēstulē (divas dienas iepriekš); h) 2013. gada 18. decembra vēstuli, kurā vienam no pretendentiem ([3. pretendentam]) tika sniegts vispusīgs un pārskatāms skaidrojums par bažām un aizdomām, kuras pretendents pauda 2013. gada 11. decembra vēstulē (septiņas dienas iepriekš); i) 2014. gada 18. februāra e-pasta vēstuli, kurā vienam no pretendentiem ([3. pretendentam]) tika lūgti īpaši skaidrojumi un apstiprinājumi saistībā ar tā galīgo piedāvājumu, kas tika saņemts 2014. gada 17. februāra e-pasta vēstulē (vienu dienu iepriekš), īpaši lūdzot, lai pretendents cita starpā iesniedz pierādījumu un saistošu finanšu garantiju, piemēram, saistošas finanšu garantijas vēstules veidā, un iesniedz sīkāku informāciju par konkrētu laika plānojumu, ko šis pretendents prognozē atlikušo finanšu garantiju iegūšanai, kā arī iesniedz aplēses par laiku, kāds ir nepieciešams piedāvājuma galīgai noformēšanai attiecībā uz komerciāliem nosacījumiem; un j) 2014. gada 9. aprīļa e-pasta vēstuli kā atbildi uz pretendenta 2014. gada 2. aprīļa e-pasta vēstuli (septiņas dienas iepriekš), kurā KPMG informēja vienu no pretendentiem ([3. pretendentu]), ka vēl nav saņēmis sīkāku pretendenta informāciju par plānoto finansēšanas struktūru vai rakstisku trešās personas finansējuma avota apliecinājumu, kas atbalsta pretendenta piedāvājumu.

(244)

Treškārt, Vācijas iestāžu iesniegtā liecība apliecina, ka nevienā konkursa procedūras posmā attiecībā pret pretendentiem nebija diskriminācijas. Tas secināms arī iepriekš no 235. apsvēruma, ka visi pretendenti saņēma informāciju un skaidrojumus par konkursa atlases kritērijiem, noteikumiem un procedūrām, par indikatīvā un galīgā piedāvājuma iesniegšanas termiņiem, par šo termiņu pagarināšanu, par Nürburgring finansiālo stāvokli, par pretendentu indikatīvajā vai galīgajā piedāvājumā trūkstošo informāciju un iespējamiem pretendentu jautājumiem. Turklāt pretendenti, kuri izpildīja konkursa atlases kritēriju prasības, īpaši attiecībā uz sava piedāvājuma finansējuma trešās personas finanšu partneru apliecinājuma iesniegšanu, netiks izslēgti no pārrunām. Komisija arī atzīmē, ka nevienam pretendentam sarunās netika piedāvātas īpašas iespējas, bet sarunu iespēja saprātīgā laikposmā tiks saglabāta arī tiem pretendentiem, kuri nebija iesnieguši iepriekš minēto sava galīgā piedāvājuma finansiālo apliecinājumu, ņemot vērā, ka šāds apliecinājums var tikt iesniegts vēlāk.

(245)

Turklāt, kā aprakstīts 54. apsvērumā iepriekš, pārdošanas līgumā bija iekļauts punkts, kas noteica, ka pušu pienākums to īstenot ir spēkā vienīgi tad, ja: 1) Komisija pieņem neapstrīdamu lēmumu, kurā atzīts, ka ne pircējs, ne tā sabiedrība, kas veic pamatdarbību, nav atbalsta saņēmēji saskaņā ar novērtējumu par nelikumīga atbalsta atgūšanu, un 2.a) laikposms likumīgai Komisijas lēmuma apstrīdēšanai jau ir beidzies, un apelācija nav iesniegta, vai 2.b) gadījumā, ja apelācija ir iesniegta, ir pieņemts turpmāk neapstrīdams tiesas spriedums, kas apstiprina Komisijas lēmumu. Vācijas iestādes skaidroja – šis punkts ir iekļauts tādēļ, ka pretendenti nevēlējās uzņemties risku par iespējamu pienākumu atmaksāt valsts atbalstu, un pārdevēji iekļāva šādu punktu, lai aktīvus varētu pārdot, turklāt, kā norādīts pirmajā aktīvu pirkuma līgumā, pārdevēji no paša konkursa procedūras sākuma informēja pretendentus par vēlmi pārrunāt ar pretendentiem valsts atbalsta procedūras ietekmi (178). Turklāt Vācijas iestādes norādīja, ka Komisijas lēmums par valsts atbalstu Nürburgring kompleksam bija nosacījums Capricorn, [2. pretendenta] un [3. pretendenta] aktīvu pirkuma līguma atjaunināšanai.

(246)

Ceturtkārt, citi nosacījumi papildus no tiesiskā regulējuma izrietošajiem ierobežojumiem pretendentiem netika izvirzīti, kas skaidri apliecināts konkursa aicinājumā izteikt ieinteresētību un dažādās uzņēmuma KPMG pretendentiem nosūtītajās vēstulēs.

(247)

Rezultātā šis atlases process ir pietiekams, lai nodrošinātu, ka pircējam pārdoto aktīvu cena atbilst tirgus cenai. Tādēļ Komisija secina, ka aktīvu pārdošana atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un beznosacījumu konkursa procedūrā pretendentam, kurš iesniegs visaugstāko cenas piedāvājumu, tam pievienojot finansējuma garantiju, veicina tirgus cenu.

(248)

Komisijai ir jānosaka, vai jaunajam aktīvu īpašniekam nebūs nekādas saiknes ar uzņēmumiem NG, MSR un CMHN, lai izvairītos no iespējas, ka jaunajam īpašniekam jāuzņemas atbildība par nesaderīga valsts atbalsta atgūšanu.

(249)

Uzņēmums Capricorn nav struktūrvienība, kam ir uzņēmējdarbības tiesību noteikta vai personiska tieša vai netieša saikne ar uzņēmumiem NG, MSR vai CMHN vai to akcionāriem, vai iepriekšējiem Nürburgring nomniekiem. Tādēļ starp Nürburgring grupu un tās akcionāriem, no vienas puses, un jauno īpašnieku un tā akcionāriem, no otras puses, nav saistības.

(250)

Līdz ar to Komisija secina, ka pircējs ir no uzņēmumiem NG, MSR un CMHN neatkarīga struktūrvienība.

(251)

Komisijai ir jāizvērtē, vai konkursa procedūras laiks var veicināt Komisijas lēmuma par nesaderīgu valsts atbalstu apiešanu.

(252)

Šādā gadījumā Komisija norāda, ka pēc galvenās izmeklēšanas pagarināšanas, attiecinot to uz pasākumiem, kas Komisijai ziņoti kā glābšanas atbalsts, 2012. gadā tika sākta maksātnespējas procedūra, un kompetenta vietējā tiesa iecēla maksātnespējas administratorus. Aktīvu pārdošanu maksātnespējas administratori sāka 2013. gada maijā pirms Komisijas lēmuma par oficiālās izmeklēšanas procedūras slēgšanu. Tā kā pircējs neatkāpjas no savas nostājas, ka aktīvu pārvedums veicams tikai pēc tāda Komisijas galīgā lēmuma pieņemšanas, kas nav apstrīdams tiesā, pārdošanas līgums stāsies spēkā un maksātnespējas procedūra tiks slēgta tikai pēc šā līdzekļu atgūšanas rīkojuma lēmuma pieņemšanas. Cenas pirmā iemaksa tika veikta pirms šā lēmuma pieņemšanas. Saskaņā ar pārdošanas līgumu, aktīvu pārvedums stājas spēkā datumā, kad šis lēmums kļūst neapstrīdams.

(253)

Šādā gadījumā Komisija uzskata, ka fakts, ka pārdošanu sāka kompetentas vietējās tiesas iecelti maksātnespējas administratori un ka lēmums par aktīvu pārvedumu tika pieņemts pirms šā lēmuma pieņemšanas, ir mazāk par saimnieciskās darbības nepārtrauktību liecinošs nekā gadījumā, ja pārdošanas lēmumu pieņemtu paši atbalsta saņēmēji vai ja pārdošanas procesu sāktu pēc šā lēmuma pieņemšanas.

(254)

Ekonomiskās pamatotības kritērija mērķis ir novērtēt, vai aktīvu pircējs tos izmantos tādā pašā veidā, kā iepriekšējais īpašnieks, vai arī izmantos citu saimnieciskās darbības veidu vai stratēģiju.

(255)

Komisija uzskata, ka jaunajam īpašniekam būs iespēja organizēt savu darbību tādos uzņēmējdarbības apstākļos, kas atšķiras no uzņēmumu NG, MSR un CMHN darbības, un veidot savu uzņēmējdarbības modeli.

(256)

Aktīvu ieguvējs nepārņems pārdevēju uzņēmējdarbības koncepciju. Divas esošās trases (Grand-Prix un Ziemeļu trase) nākotnē izmantojamas […], atļaujot […]. Šādā nolūkā Capricorn plāno būvēt papildu objektus un aprīkot […]. Dažas saskaņā ar projekta Nürburgring 2009 II daļu uzbūvētās būves tiks nojauktas (piemēram, […]). Ātrumtrase tiks pārdota. Kompleksa karšu maksājumu sistēmas tiks anulēta. Trases bulvārī […].

(257)

Turklāt saskaņā ar kompleksa pārņēmēja plāniem Nürburgring komplekss no tūristu piesaistes vietas tiks pārveidots par tehnoloģiju un rūpniecības parku. […] ir jākļūst par vienu no galvenajām ātrumsacīkšu pasākumu vietām. Cauri […] ir jāizveido. Nürburgring kompleksā […] ir jābūt […]. Jaunais īpašnieks pats aktīvāk darbosies kā […].

(258)

Tādējādi aktīvu pircējs neizmantos aktīvus tādā pašā veidā kā maksātnespējīgie uzņēmumi. Tieši pretēji – Capricorn iegūtos aktīvus iekļaus savā uzņēmējdarbības stratēģijā, iegūstot sinerģiju, kas pamato tā interesi iegūt šos aktīvus. Capricorn ir izstrādājis jaunu koncepciju aktīvu izmantošanai, kas atšķiras no pašreizējā darbības modeļa. Turklāt dažu aktīvu darbība strukturāli radīja deficītu, tādēļ tiem, iespējams, nepieciešama pārstrukturēšana un darbības pilnveidošana.

(259)

Iepriekš minētie aspekti apliecina, ka Capricorn piedāvājumu ekonomiskais pamatojums nebalstās uz Nürburgring grupas saimnieciskās darbības turpināšanu, bet noteiktu aktīvu un daļas Nürburgring grupas darbinieku integrēšanu grupā, kas vadās pēc sava ekonomiskā pamatojuma.

(260)

Tādējādi Komisija secina, ka darbības ekonomiskais pamatojums ir ļaut jaunajam īpašniekam izmantot uzņēmumu NG, MSR un CMHN aktīvus saskaņā ar atšķirīgiem nosacījumiem, neturpinot šo uzņēmumu darbības stratēģiju.

(261)

Aktīvi ir pārdoti par to tirgus cenu atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un beznosacījumu konkursa procedūrā pretendentam, kurš iesniedza augstāko piedāvājumu, pievienojot finansējuma apliecinājumu. Vācijas iestādes informēja Komisiju, ka pircējam nav saimniecisku vai korporatīvu saišu ar uzņēmumiem NG, MSR vai CMHN. Lēmums par pārdošanu tika pieņemts pirms iespējama negatīva Komisijas lēmuma attiecībā uz oficiālo izmeklēšanas procedūru. Visbeidzot, jaunais īpašnieks izmantos aktīvus ar citiem nosacījumiem un saskaņā uzņēmējdarbības modeli, kas atšķiras no uzņēmumu NG, MSR un CMHN darbības principiem, un pircēja saimnieciskajai darbībai kopumā būs ievērojami jāatšķiras no Nürburgring grupas darbības.

(262)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka starp uzņēmumiem NG, MSR un CMHN un Capricorn, aktīvu pircēju, vai tā sabiedrību, kas veiks pamatdarbību, nav saimnieciskās darbības nepārtrauktības, kā rezultātā uzņēmums Capricorn vai tā sabiedrība, kas veiks pamatdarbību, neatbild par valsts atbalsta atgūšanu no atbalsta saņēmējiem.

(263)

Pārdevēju un uzņēmuma Capricorn pārdošanas līgums ietver nosacījumu, kas paredz, ka Nürburgring aktīvu pārdošana ir uzskatāma par galīgu vienīgi pēc tāda neapstrīdama Komisijas lēmuma pieņemšanas, kurā noteikts, ka atbalsts nav atgūstams no aktīvu pircēja. Kā minēts jau 56. apsvērumā iepriekš, ja 2015. gada sākumā nav pieņemts neapstrīdams Komisijas lēmums, pārdotie aktīvi līdz 2015. gada 1. janvārim tiks pārdoti uzņēmumam NewCo, kurā 95,1 % akciju piederēs pircējam un 4,9 % – neatkarīgam pilnvarotajam. Pilnvarotais rīkosies kreditoru, bet ne maksātnespējīgo valsts atbalsta saņēmēju interesēs, tomēr tam nebūs jāpilda kreditoru norādījumi. Turklāt starp NewCo un OpCo tiks noslēgts nomas līgums, kurš būs spēkā līdz datumam, kurā pārdošanas līgums stāsies spēkā. Uzņēmums OpCo uzņēmējdarbību vadīs savā vārdā, pamatojoties uz savu uzņēmējdarbības plānu un pats izvēloties savu personālu. Nomas maksas kopējā summa būs EUR [4,6–5,1] gadā, kas uzņēmumam OpCo ir jāmaksā uzņēmumam NewCo un kas izmantojama kā Nürburgring uzņēmumu likvidācijas masa (visi maksājumi maksātnespējīgā parādnieka mantas labā tiek pārskaitīti uz maksātnespējas administratoru trasta kontu vienīgi sadalei kreditoriem). Kad Komisijas lēmums būs galīgs, pilnvarotais nodos visas savas NewCo akcijas pircējam. No otras puses, ja pircējs neizpilda savas līguma noteiktās maksājumu saistības, pilnvarotais varēs pārdot aktīvus. Turklāt gadījumā, ja Komisijas lēmums tiek anulēts, aktīvi tiek atdoti maksātnespējas administratoriem tūlītējai pārdošanai, jo saskaņā ar Vācijas tiesībām attiecībā uz maksātnespēju likvidācijas saistības paliek spēkā arī šādā gadījumā. Uzņēmumam NewCo nav iespēju turpināt vadīt Nürburgring uzņēmumus.

(264)

Komisija norāda, ka šādas sistēmas rezultātā:

(265)

Komisija arī atzīmē, ka pārējiem pretendentiem, kuri sasniedza konkursa procedūras galīgo posmu vai bija tuvu tam, bija līdzīgi apstākļi piedāvājumiem (179). Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka nav atgūšanas apiešanas nolūka vai riska un ka minētā sistēma izveidota vienīgi tādēļ, lai sakārtoti likvidētu uzņēmumus.

(266)

Pamatojoties uz maksātnespējas administratoru un 1.–4. sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju, Komisija neuzskata 1. un 2. sūdzības iesniedzēja sūdzības par pamatotām. Nürburgring aktīvi tika sadalīti vienpadsmit atsevišķos aktīvos. Pamatojoties uz maksātnespējas administratoru un 1.–4. sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju, Komisija secināja, ka atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā atlases procesā pretendenti varēja iesniegt piedāvājumu par vienu, vairākiem vai visiem aktīviem. Pat fakts, ka aktīvi beigās tika piešķirti uzņēmumam Capricorn kā pircējam, kurš iesniedza visaugstāko piedāvājumu, pievienojot finansējuma apliecinājumu, neliecina par saimnieciskās darbības nepārtrauktību (sk. arī 6.2.7. iedaļu iepriekš). Komisija arī pieļauj, ka 1. un 2. sūdzības iesniedzēja pamata nolūks bija nepieļaut sacīkšu trases nodošanu privātam ieguldītājam.

(267)

Tie pretendenti, kuri iesniedza piedāvājumu tikai atsevišķām aktīvu kopām, piemēram, 2. sūdzības iesniedzējs, nesaņēma paziņojumu par saistošo piedāvājumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu līdz 2014. gada 17. februārim, jo to indikatīvie piedāvājumi netika atzīti par atlases procesa otrajam posmam atbilstošiem zemo cenas piedāvājumu dēļ; tomēr Komisija neuzskata to par pārredzamības principa pārkāpumu, jo šie pretendenti bija informēti, ka var palielināt sava indikatīvā piedāvājuma cenu jebkurā laikā līdz lēmuma par līguma slēgšanu pieņemšanai, un ja tie veiktu šādu cenas paaugstinājumu, domājams, ka maksātnespējas administratori saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes principu paziņotu tiem par attiecīgā termiņa pagarinājumu.

(268)

Komisija atzīst par pamatotu tādu rīcību, ka tikai pretendenti, kuriem bija pietiekami augsts cenas piedāvājums, guva piekļuvi sīkākai informācijai par aktīviem (pamatojoties uz šo informāciju, pretendenti cita starpā varēja izvērtēt papildu ieguldījumu nepieciešamību). Ņemot vērā pretendentiem dažādos konkursa posmos sniegto informāciju, Komisija arī uzskata, ka pretendenti saņēma informāciju, kas bija pietiekama piedāvājumu sagatavošanai. Turklāt 1. un 2. sūdzības iesniedzējs nenorādīja kādu konkrētu iemeslu, kas tiem būtu traucējis iesniegt piedāvājumu.

(269)

Attiecībā uz ilgtermiņa līgumattiecībām, kas esot iekļautas konkursa dokumentos, Komisija norāda, ka šajā aktīvu cesijas līguma gadījumā darba un nomas līgumi tiek nodoti vienīgi tiesību aktos paredzētajos gadījumos un ka līgumus par pasākumu organizēšanu principā var saglabāt tikai tad, ja abas līgumslēdzējas puses par to vienojas, turklāt šādiem līgumiem nav noteikti jābūt ar svarīgu ekonomisko nozīmi attiecībā uz aktīvu cesijas līgumu. Attiecībā uz jautājumu par to, vai ar uzņēmuma NBG darbību tika radīts jauns atbalsts, Komisija norāda, ka uzņēmumu NBG īslaicīgai darbībai līdz 2014. gada beigām maksātnespējas administratori dibināja kā līdzekli aktīvu pārvaldībai vienīgi maksātnespējas un konkursa procedūras laikā. Valsts tiesību akti atļauj veikt saimniecisko darbību, izmantojot maksātnespējīga uzņēmuma meitasuzņēmumu maksātnespējas procedūras laikā, un maksātnespējas administratoriem to nevar aizliegt. Šajā gadījumā maksātnespējas administratori arī paskaidroja uzņēmuma NBG esības ekonomisko pamatojumu saistībā ar uzņēmumiem NG, MSR un CMHN – kā liecina maksātnespējas administratori, uzņēmuma NBG izveide palielināja uzņēmumu NG, MSR un CMHN aktīvu vērtību, tādējādi palielinot likvidācijas galveno priekšmetu. Tomēr Komisija atzīmē uzņēmuma NBG dibināšanas apstākļus, t. i., uzņēmums NBG ir atbalsta saņēmēju uzņēmumu NG, MSR un CMHN meitasuzņēmums, ir to saimnieciskais pēctecis, jo pārņēma visus to aktīvus un saistības, saņēma šos aktīvus un saistības bez atlīdzības un jebkāda konkursa noteikumiem vai novērtējuma ziņojuma, nodarbina tos pašus atbalsta saņēmēju darbiniekus un veic savu uzņēmējdarbību. Tādējādi Komisija secina, ka starp uzņēmumu NBG un atbalsta saņēmējiem uzņēmumiem NG, MSR un CMHN ir saimnieciskās darbības nepārtrauktība, tādēļ jebkurš nesaderīgs valsts atbalsts uzņēmumu NG, MSR un CMHN labā ir jāatgūst no uzņēmuma NBG.