Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32015R1829

    Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/1829 (2015. gada 23. aprīlis), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1144/2014 par tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs

    OV L 266, 13.10.2015, p. 3–8 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2015/1829/oj

    13.10.2015   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 266/3


    KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/1829

    (2015. gada 23. aprīlis),

    ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1144/2014 par tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs

    EIROPAS KOMISIJA,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regulu (ES) Nr. 1144/2014 par tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 3/2008 (1), un jo īpaši tās 7. panta 2. punktu, 11. panta 1. punktu, 13. panta 1. punkta otro daļu un 15. panta 8. punktu,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (2) un jo īpaši tās 64. panta 6. punkta a) apakšpunktu un 66. panta 3. punkta d) apakšpunktu,

    tā kā:

    (1)

    Ar Regulu (ES) Nr. 1144/2014 ir atcelta Padomes Regula (EK) Nr. 3/2008 (3) un paredzēti jauni noteikumi, saskaņā ar kuriem iekšējā tirgū vai trešās valstīs īstenotos informācijas un veicināšanas pasākumus attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un dažiem pārtikas produktiem, kas ražoti no lauksaimniecības produktiem, pilnībā vai daļēji var finansēt no Savienības budžeta.

    (2)

    Šajā regulā paredzētie noteikumi pārsvarā attiecas uz vienas dalībvalsts programmām, ko pārvalda dalībvalstis. Daudzvalstu programmām, ko tieši pārvalda Komisija, būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (4). Tomēr šīs regulas 1. pantā paredzētie nosacījumi, saskaņā ar kuriem programmu iesniedzējas organizācijas var iesniegt programmu, būtu jāpiemēro gan daudzvalstu, gan vienas dalībvalsts programmām.

    (3)

    Regulas (ES) Nr. 1144/2014 7. pantā ir sniegts programmu iesniedzēju organizāciju saraksts. Ir nepieciešams precizēt, ar kādiem nosacījumiem katras kategorijas programmas iesniedzēja organizācija var iesniegt informācijas un veicināšanas programmas priekšlikumu, ko līdzfinansētu Savienība. Lai nodrošinātu, ka programmas iesniedzēja organizācija ir reprezentatīva attiecīgās nozares organizācija, ir nepieciešams noteikt vajadzīgo pārstāvības līmeni. Ja iespējams, tad tiks piemērots vienkāršais nozares vairākuma pārstāvības noteikums.

    (4)

    Informācijas un veicināšanas pasākumiem, ko līdzfinansē Savienība, būtu jābūt vērstiem uz jaunu tirgu atvēršanu trešās valstīs, un tie būtu jāveic plašākam organizāciju lokam. Lai veicinātu konkurenci un nodrošinātu iespējami plašāku piekļuvi Savienības līmeņa veicināšanas shēmai, būtu jāparedz noteikumi, kas nodrošinātu, ka organizācija nesaņem atbalstu vienai un tai pašai veicināšanas programmai vairāk nekā divas reizes pēc kārtas.

    (5)

    Lai atlasītu struktūras, kas atbild par vienas dalībvalsts programmu īstenošanu, programmas iesniedzējām organizācijām jānodrošina vislabākā cenas un kvalitātes attiecība. Vienlaikus tām jāizvairās no jebkāda interešu konflikta. Ja programmas iesniedzēja organizācija ir publisko tiesību subjekts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (5) 2. panta 1. punkta 4. apakšpunkta nozīmē, tad piemēro noteikumus, kas paredzēti minētajā direktīvā un transponēti valsts tiesību aktos.

    (6)

    Savienības līmeņa veicināšanas shēmai vajadzētu papildināt un stiprināt dalībvalstu īstenotās shēmas, un galvenā uzmanība būtu jāpievērš Savienības vēstījumam. Šajā saistībā informācijas un veicināšanas pasākumiem, ko līdzfinansē Savienība, būtu jānorāda uz īpašu Savienības dimensiju, attiecībā uz kuru ir jāizstrādā vajadzīgie kritēriji.

    (7)

    Līdz šim gandrīz divās trešdaļās no programmām, ko īsteno iekšējā tirgū, programmas iesniedzēja organizācija orientējās tikai uz izcelsmes dalībvalsti. Turklāt tagad, ievērojot konkrētus nosacījumus, produkta izcelsme var būt redzama informācijas un veicināšanas materiālos. Lai nodrošinātu patiesu Savienības pievienoto vērtību, Savienības līdzfinansēto iekšējā tirgū īstenoto programmu mērķa tirgus būtu jāpaplašina un programmas jāattiecina ne tikai uz programmas iesniedzējas organizācijas izcelsmes dalībvalsti, izņemot gadījumus, ja programmā minētas Eiropas kvalitātes shēmas vai pareiza uztura paradumi atbilstīgi Eiropas Komisijas Baltajai grāmatai “Eiropas stratēģija attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos” (6).

    (8)

    Lai izvairītos no pārklāšanās ar tiem veicināšanas pasākumiem, kurus finansē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (7), no finansējuma saņemšanas saskaņā ar šo regulu ir nepieciešams izslēgt programmas, kam ir tikai vietēja mēroga ietekme, un jāatbalsta programmas, kas tiks īstenotas plašā mērogā, proti, iekšējā tirgū, bet ar pārrobežu dimensiju.

    (9)

    Informācijas un veicināšanas pasākumiem, ko līdzfinansē Savienība, nevajadzētu būt saistītiem ar konkrētu preču zīmi vai produkta izcelsmi, bet tiem būtu jānes Savienības vēstījums. Šajā saistībā tiem informācijas un veicināšanas pasākumiem iekšējā tirgū, kuri attiecas uz kādu no shēmām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1144/2014 5. panta 4. punktā, būtu jānes vēstījums par īpašībām vai garantijām, ko piedāvā šīs shēmas, jo īpaši ar mērķi palielināt informētību par Savienības kvalitātes shēmām un to atzīšanu.

    (10)

    Lai informētu patērētājus, būtu jāprecizē, ka visai informācijai par produkta ietekmi uz veselību jābūt zinātniski pamatotai atzītā veidā un jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1924/2006 (8) pielikumam vai jābūt apstiprinātai kompetentās valsts iestādēs, kuras atbild par sabiedrības veselību valstī, kurā attiecīgās darbības tiek veiktas.

    (11)

    Ņemot vērā veicināšanas pasākumu īpašo raksturu, būtu jāparedz noteikumi par to izmaksu atbilstību, kas saņēmējam radušās, īstenojot programmu.

    (12)

    Vienas dalībvalsts programmas būtu jāfinansē, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1306/2013. Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 (9) 19. panta 4. punktā ir noteikts, ka izmaksas, kas saistītas ar nodrošinājumu, būtu jāsedz pusei, kura iesniedz nodrošinājumu. Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 126. panta 3. punkta otrās daļas a) apakšpunktu, kas būtu jāpiemēro daudzvalstu programmām, izmaksas, kas saistītas ar priekšfinansējuma garantijas iesniegšanu, ko iesniedz dotācijas saņēmējs, būtu jāuzskata par atbilstīgām Savienības finansējuma saņemšanai. Lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret vienas dalībvalsts un daudzvalstu programmām, kuras abas varētu iesniegt viena un tā pati programmas iesniedzēja organizācija, būtu jāatkāpjas no Regulas (ES) Nr. 907/2014 19. panta 4. punkta un jāatļauj par atbilstīgām izmaksām Savienības finansējuma saņemšanai uzskatīt garantijas izmaksas.

    (13)

    Lai efektīvi aizsargātu Savienības finanšu intereses, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi cīņai pret krāpšanu un smagu nolaidību. Tālab administratīvie sodi būtu jānosaka, ievērojot principu, ka tiem jābūt efektīviem, atturošiem un samērīgiem. Šajā regulā paredzētie administratīvie sodi būtu jāuzskata par pietiekami atturošiem, lai nepieļautu tīšas neatbilstības.

    (14)

    Skaidrības un juridiskās noteiktības labad būtu jāatceļ Komisijas Regula (EK) Nr. 501/2008 (10), ar ko nosaka kārtību, kādā piemērojama Regula (EK) Nr. 3/2008. Tomēr tā joprojām būtu jāpiemēro programmām, kuras ir izvēlētas saskaņā ar tās noteikumiem,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    1. pants

    Nosacījumi, saskaņā ar kuriem programmas iesniedzēja organizācija var iesniegt vienas dalībvalsts vai daudzvalstu programmu

    1.   Programmas iesniedzējas organizācijas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1144/2014 7. panta 1. punktā, var iesniegt priekšlikumu par informācijas un veicināšanas programmu ar noteikumu, ka tās ir reprezentatīvas attiecīgās nozares vai produkta organizācijas:

    a)

    uzskata, ka profesionālās vai starpnozaru profesionālās organizācijas, kas reģistrētas dalībvalstī vai Savienības līmenī, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1144/2014 7. panta 1. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā, pārstāv nozari, uz kuru attiecas programma:

    i)

    ja tā aptver vismaz 50 % no ražotāju skaita vai 50 % no pārdodamās produkcijas apjoma vai produkta(-u) vērtības tirgū vai attiecīgajā nozarē, attiecīgajā dalībvalstī vai Savienības līmenī; vai

    ii)

    ja tā ir starpnozaru organizācija, kuru atzinusi dalībvalsts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (11) 158. pantu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1379/2013 (12) 16. pantu;

    b)

    grupu, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (13) 3. panta 2. punktā un minēta Regulas (ES) Nr. 1144/2014 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, uzskata par reprezentatīvu attiecībā uz nosaukumu, kas ir aizsargāts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012 un uz kuru attiecas programma, ja tā pārstāv vismaz 50 % no pārdodamās produkcijas apjoma vai tā produkta(-u) vērtības tirgū, kura nosaukums ir aizsargāts;

    c)

    ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1144/2014 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā, uzskata par reprezentatīvu attiecībā uz produktu(-iem) vai nozari, uz kuru attiecas programma, ja tās ir atzinusi dalībvalsts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 154. vai 156. pantu vai Regulas (ES) Nr. 1379/2013 14. pantu;

    d)

    izņemot programmas, ko īsteno pēc patērētāju uzticības zaudēšanas, lauksaimniecības un pārtikas nozares struktūru, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1144/2014 7. panta 1. punkta d) apakšpunktā, uzskata par reprezentatīvu attiecībā uz nozari, uz kuru attiecas programma, ja tās dalībnieku vidū ir minētā produkta(-u) vai nozares pārstāvji.

    2.   Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un b) apakšpunkta, zemākas robežvērtības var tikt akceptētas, ja programmas iesniedzēja organizācija iesniegtajā programmas priekšlikumā pierāda, ka pastāv īpaši apstākļi, tostarp pierādījumi par tirgus struktūru, kas attaisnotu programmas iesniedzējas organizācijas uzskatīšanu par reprezentatīvu attiecīgā produkta(-u) vai nozares pārstāvi.

    3.   Programmas iesniedzējas organizācijas rīcībā ir nepieciešamie tehniskie, finanšu un profesionālie resursi programmas īstenošanai.

    4.   Programmas iesniedzēja organizācija nedrīkst saņemt atbalstu par informācijas un veicināšanas programmām attiecībā uz to pašu produktu vai shēmu, ko tajā pašā ģeogrāfiskajā tirgū īsteno vairāk nekā divas reizes pēc kārtas.

    2. pants

    To struktūru atlase, kuras atbild par vienas dalībvalsts programmu īstenošanu

    1.   Programmas iesniedzējai organizācijai jāatlasa par vienas dalībvalsts programmu īstenošanu atbildīgās struktūras, nodrošinot labāko cenas un kvalitātes attiecību. Vienlaikus tās veic visus pasākumus, lai novērstu jebkuru situāciju, kad neatkarīga un objektīva programmas īstenošana tiek apdraudēta ekonomisko interešu, politiskās piederības vai valstspiederības, ģimenes vai emocionālo saišu vai jebkādu citu kopīgu interešu dēļ (“interešu konflikts”).

    2.   Ja programmas iesniedzēja organizācija ir publisko tiesību subjekts Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punkta 4. apakšpunkta nozīmē, tai ir jāizvēlas struktūras, kas atbild par vienas dalībvalsts programmu īstenošanu, saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar ko transponē minēto direktīvu.

    3. pants

    Vienas dalībvalsts programmu atbilstība

    1.   Finansējuma saņemšanai atbilstīgās vienas dalībvalsts programmas:

    a)

    atbilst Savienības tiesību normām par attiecīgajiem produktiem un to tirdzniecību;

    b)

    ir ar nozīmīgu mērogu, jo īpaši programmas paredzamās izmērāmās pārrobežu ietekmes ziņā. Iekšējā tirgū tas nozīmē, ka programmu īsteno vismaz divās dalībvalstīs, izmantojot saskaņotu piešķirtā budžeta daļu, jo īpaši, ņemot vērā katras iesaistītās dalībvalsts attiecīgā tirgus lielumu, vai to īsteno vienā dalībvalstī, ja šī dalībvalsts atšķiras no programmas iesniedzējas organizācijas(-u) izcelsmes dalībvalsts. Šī prasība neattiecas uz programmām, kuras nes vēstījumu par Savienības kvalitātes shēmām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1144/2014 5. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā, un programmām, kuras nes vēstījumu par pareiza uztura paradumiem;

    c)

    ir ar Savienības dimensiju gan vēstījuma satura, gan ietekmes ziņā, konkrētāk, sniedz informāciju par Eiropas ražošanas standartiem, Eiropas pārtikas produktu kvalitāti un nekaitīgumu un uztura kultūru un paradumiem Eiropā, veicina Eiropas produktu tēlu iekšējā tirgū un starptautiskajos tirgos, uzlabo informētību par Eiropas produktiem un logotipiem plašā sabiedrībā un komerciālu uzņēmumu vidū. Tas jo īpaši nozīmē, ka iekšējā tirgus programma, kas aptver vienu vai vairākas shēmas, kuras minētas Regulas (ES) Nr. 1144/2014 5. panta 4. punktā, savā galvenajā Savienības vēstījumā koncentrējas uz šo(-īm) shēmu(-ām). Ja šajā programmā viens vai vairāki produkti ilustrē šo(-īs) shēmu(-as), to/tos norāda kā papildu vēstījumu saistībā ar galveno Savienības vēstījumu.

    2.   Turklāt, ja programmā ietvertais vēstījums attiecas uz informāciju par ietekmi uz veselību, šis vēstījums:

    a)

    iekšējā tirgū atbilst Regulas (EK) Nr. 1924/2006 pielikumam vai ir pieņemts valsts iestādē, kas atbild par sabiedrības veselību dalībvalstī, kurā veic attiecīgās darbības;

    b)

    trešās valstīs – ir pieņemts valsts iestādē, kas atbild par sabiedrības veselību valstī, kurā veic attiecīgās darbības.

    4. pants

    Vienas dalībvalsts programmu izmaksas, kuras ir atbilstīgas Savienības finansējuma saņemšanai

    1.   Izmaksas, kuras ir atbilstīgas Savienības finansējuma saņemšanai, ir izmaksas, kas atbilst visiem šiem kritērijiem:

    a)

    programmas iesniedzējai organizācijai tās ir faktiski radušās programmas īstenošanas laikā, izņemot izmaksas, kas saistītas ar nobeiguma ziņojumiem un novērtēšanu;

    b)

    tās ir norādītas programmas provizoriskajā kopējā budžetā;

    c)

    tās ir nepieciešamas, lai īstenotu līdzfinansējamo programmu;

    d)

    tās ir identificējamas un pārbaudāmas, konkrēti – tās ir iegrāmatotas programmas iesniedzējas organizācijas grāmatvedības uzskaites dokumentos un noteiktas saskaņā ar tās dalībvalstspiemērojamiem grāmatvedības standartiem, kurā programmas iesniedzēja organizācija ir reģistrēta;

    e)

    tās atbilst piemērojamo nodokļu un sociālo tiesību normu prasībām;

    f)

    tās ir samērīgas, pamatotas un atbilst pareizas finanšu pārvaldības principam, īpaši attiecībā uz saimnieciskumu un efektivitāti.

    2.   Uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1144/2014 8. panta 2. punktā, norāda tās izmaksu kategorijas, kuras uzskata par atbilstīgām Savienības finansējuma saņemšanai.

    Tomēr par atbilstīgām uzskata šādu kategoriju izmaksas:

    a)

    atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 907/2014 19. panta 4. punkta, izmaksas, kas saistītas ar iepriekšējo garantiju, ko sniedz banka vai finanšu iestāde un iesniegusi programmas iesniedzēja organizācija, ja šī garantija ir nepieciešama saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1144/2014 15. panta 6. punktu;

    b)

    izmaksas, kas saistītas ar ārējām revīzijām, ja šādas revīzijas ir nepieciešamas, lai pamatotu maksājumu pieprasījumus;

    c)

    personāla izmaksas, kas ietver tikai algas un sociālā nodrošinājuma iemaksas un citas izmaksas, kuras iekļautas atalgojumā personālam, kas norīkots programmas īstenošanai, kuras izriet no piemērojamajiem valsts tiesību aktiem vai darba līguma, izmaksas attiecībā uz fiziskām personām, kuras strādā saskaņā ar līgumu, kas tieši noslēgts ar programmas iesniedzēju organizāciju, bet kas nav darba līgums, vai kuras par atlīdzību norīkojusi trešā persona;

    d)

    pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summas, ja tās saskaņā ar piemērojamajiem valsts PVN tiesību aktiem nav atgūstamas un ja tās maksā saņēmējs, kas nav Padomes Direktīvas 2006/112/EK (14) 13. panta 1. punkta pirmā daļā definētais nodokļa maksātājs;

    e)

    izmaksas par veicināšanas un informācijas pasākumu rezultātu novērtēšanas pētījumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1144/2014 15. panta 4. punktā, un ko veic neatkarīga un kvalificēta ārēja struktūra.

    3.   Netiešās atbilstīgās izmaksas nosaka pēc vienotas likmes, kas ir 4 % no kopējām tiešajām atbilstīgajām programmas iesniedzējas organizācijas personāla izmaksām.

    5. pants

    Administratīvie sodi attiecībā uz vienas dalībvalsts programmām

    1.   Pārkāpumu gadījumā programmas iesniedzējai organizācijai uzliek administratīvu sodu, kura apjoms ir divkārša starpība starp sākotnēji samaksāto summu vai pieprasīto summu un faktiski maksājamo summu.

    2.   Smaga pārkāpuma gadījumā, īpaši, ja atkārtojas 1. punktā minētie pārkāpumi vai ja konstatēts, ka programmas iesniedzēja organizācija ir nopietni pārkāpusi savus pienākumus saistībā ar programmu atlases procedūru vai to darbību, programmas iesniedzēja organizācija zaudē tiesības piedalīties informācijas un veicināšanas pasākumos trīs gadus no dienas, kad konstatēts pārkāpums.

    6. pants

    Atcelšana

    Regulu (EK) Nr. 501/2008 atceļ. Tomēr to joprojām piemēro programmām, kas pirms 2015. gada 1. decembra apstiprinātas saskaņā ar tās noteikumiem.

    7. pants

    Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    To piemēro no 2015. gada 1. decembra programmu priekšlikumiem, kas iesniegti no 2015. gada 1. decembra.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē, 2015. gada 23. aprīlī

    Komisijas vārdā –

    priekšsēdētājs

    Jean-Claude JUNCKER


    (1)  OV L 317, 4.11.2014., 56. lpp.

    (2)  OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.

    (3)  Padomes 2007. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 3/2008 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs (OV L 3, 5.1.2008., 1. lpp.).

    (4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

    (5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.). Direktīvu 2004/18/EK atceļ no 2016. gada 18. aprīļa.

    (6)  COM(2007) 279 galīgā redakcija, 30.5.2007.

    (7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

    (8)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (OV L 404, 30.12.2006., 9. lpp.).

    (9)  Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 907/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām iestādēm, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, nodrošinājumu un euro izmantošanu (OV L 255, 28.8.2014., 18. lpp.).

    (10)  Komisijas 2008. gada 5. jūnija Regula (EK) Nr. 501/2008, ar ko nosaka kārtību, kādā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 3/2008 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs (OV L 147, 6.6.2008., 3. lpp.).

    (11)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

    (12)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).

    (13)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regula (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).

    (14)  Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).


    Top