27.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 189/155

(1)

2012. gada 8. decembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Līgumslēdzēju pušu konferences astotajā sesijā, kas vienlaikus bija Kioto protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, tika pieņemts Dohas grozījums, ar ko izveidoja Kioto protokola otro saistību periodu, kas sākas 2013. gada 1. janvārī un beidzas 2020. gada 31. decembrī (“Dohas grozījums”).

(2)

Kioto protokola 4. pantā Līgumslēdzējām pusēm ir paredzēta iespēja kopīgi izpildīt savas saistības, kas noteiktas Kioto protokola 3. pantā. Pieņemot Dohas grozījumu, Savienība un tās dalībvalstis – kopā ar Horvātiju un Islandi – paziņoja, ka saskaņā ar Kioto protokolu Savienībai, tās dalībvalstīm, Horvātijai un Islandei otrajam saistību periodam noteikto kvantitatīvas emisiju ierobežošanas un samazināšanas saistību pamatā ir izpratne, ka tās tiks izpildītas kopīgi saskaņā ar Kioto protokola 4. pantu. Šis paziņojums ir atspoguļots konferences ziņojumā, un Padome to apstiprināja 2012. gada 17. decembrī.

(3)

Kioto protokolā noteikts, ka Līgumslēdzējām pusēm, kas panākušas vienošanos savas Kioto protokola 3. pantā noteiktās saistības izpildīt kopīgi, attiecīgais emisiju līmenis, kāds tai katrai noteikts, jānorāda minētās vienošanās tekstā. Saskaņā ar Kioto protokolu Līgumslēdzējām pusēm, kuras noslēgušas vienošanos par kopīgu izpildi, jāpaziņo UNFCCC sekretariātam par minētās vienošanās noteikumiem savu apstiprināšanas dokumentu deponēšanas dienā.

(4)

Lai noslēgtu Dohas grozījumu, īstenotu saistītos lēmumus, kas pieņemti UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferencē, kura vienlaikus bija Kioto protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, un vienošanos par kopīgu izpildi, būs jāparedz noteikumi, ar ko nodrošina Kioto protokola otrā saistību perioda tehnisko īstenošanu Savienībā, tostarp pāreju no pirmā uz otro saistību periodu, nolūkā sekmēt vienošanās par kopīgu izpildi efektīvu darbību un nodrošināt tās saskaņošanu ar Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (“ES ETS”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (3), un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma 406/2009/EK (4) darbību.

(5)

Kioto protokola pirmajā saistību periodā starptautiski saskaņotās prasības attiecībā uz emisiju un vienību uzskaiti un pārvaldību un Savienības un tās dalībvalstu saistību kopīgu izpildi tika īstenotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK (5), Komisijas Regulu (EK) Nr. 2216/2004 (6) un Komisijas Regulu (ES) Nr. 920/2010 (7). Regulas (EK) Nr. 2216/2004 un (ES) Nr. 920/2010 ir aizstātas ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 389/2013 (8), kas ietver noteikumus par vienību pārvaldību, kuri saistīti ar ES ETS un Lēmuma Nr. 406/2009/EK īstenošanu un darbību. Nesen pieņemtajā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 525/2013 (9), ar ko atcēla un aizstāja Lēmumu Nr. 280/2004/EK, nav ietverts juridiskais pamats, kas sniegtu Komisijai iespēju pieņemt vajadzīgos tehniskos īstenošanas noteikumus Kioto protokola otrajam saistību periodam saskaņā ar Dohas grozījuma noteikumiem, lēmumiem, kurus pieņēma UNFCCC Pušu konferencē, kas vienlaikus bija Kioto protokola Pušu sanāksme, un vienošanos par kopīgu izpildi.

(6)

Ja dalībvalstij ir nopietnas grūtības saistībā ar īpašu un ārkārtas situāciju, tostarp ar uzskaiti saistītas neatbilstības attiecībā uz Eiropas Savienības tiesību aktu saskaņošanu ar īstenošanas noteikumiem, par kuriem panākta vienošanās Kioto protokola ietvaros, neskarot dalībvalstu saistību izpildi saskaņā ar Lēmumu Nr. 406/2009/EK, Komisijai būtu, atkarībā no vienību pieejamības Kioto protokola otrā saistību perioda beigās, jāpieņem pasākumi, lai risinātu minēto situāciju, pārskaitot Savienības reģistrā turētās sertificēti emisiju samazinājumi (CER), emisijas samazināšanas vienības (ERU) vai noteiktā daudzuma vienības (AAU) uz minētās dalībvalsts reģistru.

(7)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Regulas (ES) Nr. 525/2013 10. panta 7. punkta īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (10).

(8)

Ar UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferences, kas vienlaikus bija Kioto protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, Lēmumu 1/CMP.8 (“Lēmums 1/CMP.8”) tiek grozīti noteikumi, pēc kuriem nosaka tiesības piedalīties elastīgajos mehānismos Kioto protokola otrajā saistību periodā. Tajā arī ir noteikti ierobežojumi vienību pārnešanai no pirmā saistību perioda uz otro un iekļauta prasība katrai Līgumslēdzējai pusei izveidot kontu iepriekšējā perioda pārpalikuma rezervei. Turklāt minētajā lēmumā paredzēts, ka par AAU pirmreizējo starptautisko pārskaitīšanu un par ERU piešķiršanu izmantošanai kopīgās īstenošanas projektos iekasē nodevu 2 % ieturējuma apmērā, kad Līgumslēdzēju pušu iepriekš turētās AAU vai piesaistes vienības (RMU) tiek konvertētas par ERU. Šobrīd norit sarunas par papildu noteikumiem Kioto protokola otrā saistību perioda īstenošanai.

(9)

Deleģētajos aktos, kas jāpieņem saskaņā ar šo regulu, Komisijai būtu jāparedz klīringa process Kioto protokola otrā saistību perioda beigās, kurā pēc jebkādiem ikgadējo emisiju sadales apjomu neto pārskaitījumiem saskaņā ar Lēmumu Nr. 406/2009/EK un pēc jebkādiem kvotu neto pārskaitījumiem, ko veic ar trešām valstīm, kuras piedalās ES ETS, bet kuras nav vienošanās par kopīgu izpildi ar Savienību un tās dalībvalstīm puses, seko atbilstoša AAU skaita pārskaitījums.

(10)

Gaidāms, ka attiecīgie starptautiskie noteikumi, kas reglamentē emisiju uzskaiti un saistību izpildē panākto progresu, tiks pieņemti nākamajā konferencē par klimata pārmaiņām, kas notiks 2014. gada decembrī Limā. Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāstrādā ar trešām valstīm, lai palīdzētu to nodrošināt.

(11)

Saskaņā ar Lēmumu 1/CMP.8, kurā noteikts, ka Līgumslēdzējām pusēm vēlākais līdz 2014. gadam ir jāpārskata savas saistības otrajam saistību periodam, būtu jāizskata iespēja atteikties no vairākiem AAU, CER un ERU, lai panāktu to saistību vērienīgumu.

(12)

Lai izveidotu saskaņotus noteikumus, ar ko nodrošinātu Kioto protokola otrā saistību perioda tehnisko īstenošanu Savienībā, tostarp pāreju no pirmā saistību perioda uz otro, sekmētu Savienības, tās dalībvalstu un Islandes otrajam saistību periodam noteikto saistību kopīgas izpildes efektīvu norisi un lai nodrošinātu tās saskaņošanu ar ES ETS un Lēmumu Nr. 406/2009/EK, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu no dienas, kad Savienība noslēdz Dohas grozījumu, līdz brīdim, kad beidzas papildu laikposms saistību izpildei saskaņā ar Kioto protokola otro saistību periodu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei, kā arī to saskaņotība ar starptautiski saskaņotām uzskaites prasībām, vienošanos par kopīgu izpildi, kas saskaņā ar Kioto protokola 3. un 4. pantu noslēgta starp Savienību, tās dalībvalstīm un trešām valstīm, un attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

(13)

Padomes 2012. gada 9. marta secinājumos ir teikts, ka Savienības kvantitatīvo emisiju ierobežošanas vai samazināšanas mērķi otrajā saistību periodā nosaka, pamatojoties uz Savienības kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kuras saskaņā ar tās klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu ir atļautas laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam, tādējādi atspoguļojot Savienības vienpusējo apņemšanos līdz 2020. gadam panākt 20 % samazinājumu, un šajā ziņā tie apstiprina, ka, piemērojot šo pieeju, atsevišķu dalībvalstu emisiju samazināšanas saistībām nebūtu jāpārsniedz to saistības, kas noteiktas Savienības tiesību aktos.

(14)

Būtu jānodrošina ierobežojumu ievērošana, kuri ar attiecīgajiem UNFCCC vai Kioto protokolu izveidoto struktūru lēmumiem ir noteikti attiecībā uz ERU un CER pārnešanu no pirmā saistību perioda uz otro.

(15)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 525/2013,

1)

regulas 3. pantā iekļauj šādus punktus:

2)

regulas 10. pantu groza šādi:

3)

regulas 11. pantam pievieno šādu punktu:

“3.   Savienība un dalībvalstis Kioto protokola otrā saistību perioda beigās un saskaņā ar Lēmumu 1/CMP.8 vai citiem attiecīgiem lēmumiem, kurus pieņēmušas ar UNFCCC vai Kioto protokolu izveidotas struktūras, un vienošanos par kopīgu izpildi no saviem attiecīgajiem reģistriem noraksta AAU, RMU, ERU, CER, pagaidu CER vai ilgtermiņa CER, kas ir līdzvērtīgas siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un to piesaistei piesaistītājos, uz ko attiecas to attiecīgie noteiktie daudzumi.”;

4)

regulas 25. pantu groza šādi:

5)

regulas 26. pantā pievieno šādu punktu:

“3.   10. panta 7. punktā minētajā gadījumā, ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.”.