12.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 239/24

(1)

Ar 2007. gada 5. jūnijā iesniegto un 2007. gada 7. jūnijā reģistrēto sūdzību Komisijai tika paziņots, ka 2004. gada maijā uzņēmums SACE S.p.A. (“SACE”) savam jaunizveidotajam meitasuzņēmumam SACE BT S.p.A. (“SACE BT”) piešķīra sākotnējo kapitālu EUR 100 miljonu apmērā (“pirmais pasākums”).

(2)

Sūdzības iesniedzējs 2009. gada 6. novembra vēstulē iesniedza papildu argumentus, ar ko pamatoja sūdzību, un informēja Komisiju par papildu pasākumu – pārapdrošināšanas segumu, ko SACE 2009. gadā nodrošināja SACE BT (“otrais pasākums”).

(3)

Sākotnējā izmeklēšanā Komisija uzzināja, ka SACE BT no SACE saņēma divus kapitāla papildinājumus, kas tika piešķirti 2009. gada 18. jūnijā un 4. augustā (attiecīgi “trešais pasākums” un “ceturtais pasākums”).

(4)

Komisija 2011. gada 23. februāra vēstulē informēja Itāliju, ka ir nolēmusi attiecībā uz četriem minētajiem pasākumiem sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru (turpmāk “lēmums par procedūras sākšanu”).

(5)

Komisijas lēmums par procedūras sākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par pasākumiem.

(6)

Komisija saņēma piezīmes tikai no SACE, kas tās iesniedza 2011. gada 5. maijā. SACE pievienoja piezīmēm dažādus pavaddokumentus, tostarp vēlreiz iesniedza īstermiņa apdrošināšanas uzņēmējdarbības plānu 2005.–2008. gadam, ko SACE sagatavojis ar sava ārējā konsultanta KPMG palīdzību un ko 2004. gada 18. maijā apstiprināja valde (“sākotnējais uzņēmējdarbības plāns”), ārēja konsultanta 2004. gada 7. jūlija vēstuli, kurā precizēti sniegtie papildu pakalpojumi (“konsultanta vēstule”), uzņēmējdarbības plānam pievienotās 2004. gada marta papildanalīzes par Itālijas komerciālās informācijas tirgu, Itālijas kredītu atgūšanas tirgu un tā galvenajiem dalībniekiem, kā arī par Centrāleiropas un Austrumeiropas kredītu apdrošināšanas tirgu (“uzņēmējdarbības plāna papildinājumi”), 2004. gada 19. novembrī apstiprinātās 2005.–2009. gada uzņēmējdarbības plāna korekcijas (“koriģētais uzņēmējdarbības plāns”), valdes 2004. gada 28. aprīļa un 2004. gada 18. maija sanāksmju protokolu izrakstus, 2005. gada maija uzņēmējdarbības plānu par iespējamu Assicuratrice Edile S.p.A. iegādi (“Assedile iegādes uzņēmējdarbības plāns”), 2009. gada 31. martā pārskatīto SACE BT budžetu un 2009. gada 4. augustaSACE BT uzņēmējdarbības plānu 2010.–2011. gadam (“2010.–2011. gada uzņēmējdarbības plāns”).

(7)

Itālija 2011. gada 5. maijā iesniedza piezīmes attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu.

(8)

Komisija 2011. gada 23. jūnijā pieprasīja papildu informāciju. Tikšanās ar Itālijas iestāžu un uzņēmuma pārstāvjiem notika 2011. gada 13. jūlijā. Pēc šīs sanāksmes 2011. gada 23. jūnijā nosūtītajā informācijas pieprasījumā tika iekļauti papildu jautājumi, kas radās apspriežu laikā. Papildināto informācijas pieprasījumu nosūtīja 2011. gada 4. augustā. Itālija 2011. gada 15. septembra vēstulē iesniedza atbildi uz informācijas pieprasījumu. Tā pievienoja informācijai vairākus pavaddokumentus, tostarp 2003. gada 17. decembra uzaicinājumu piedalīties konkursā par konsultāciju pakalpojumiem nolūkā izstrādāt uzņēmējdarbības plānu par īstermiņa eksporta kredītu apdrošināšanu rūpnieciskajos tirgos (“uzaicinājums”), papildu dokumentus, ko ārējs konsultants bija sagatavojis par iespējamo Assicuratrice Edile S.p.A. iegādi, kā arī paziņojumus par dažādām starptautisku uzņēmumu iegādes iespējām un citiem starptautiskas paplašināšanās veidiem, ko no 2005. gada maija līdz 2008. gada septembrim iesniedza SACE BT valdei.

(9)

Komisija 2012. gada 25. janvāra vēstulē (3) pieprasīja papildu informāciju. Itālija iesniedza atbildi 2012. gada 5. martā. Tā pievienoja informācijai arī SACE un tā priekšteča, Ārējās tirdzniecības apdrošināšanas pakalpojumu iestādes – SACE, valdes 2003. gada 21. novembra, 2003. gada 3. decembra, 2004. gada 10. novembra, 2008. gada 1. aprīļa, 2008. gada 1. oktobra, 2008. gada 28. novembra, 2009. gada 11. februāra, 2009. gada 1. aprīļa, 2009. gada 26. maija, 2009. gada 1. jūlija un 2009. gada 9. septembra sanāksmju protokolus, papildu dokumentus par Assedile iegādi, kā arī sākotnējā uzņēmējdarbības plānā prognozēto finanšu rādītāju un faktisko rādītāju salīdzinājumu.

(10)

Tā kā sākotnēji iesniegtajā informācijā Itālija galvenokārt centās pierādīt, ka pasākumi neietver atbalstu, un sniedza tikai ierobežotu informāciju par iespējamas atbilstības pamatojumu gadījumā, ja pasākumus atzītu par atbalstu, Komisija 2012. gada 21. februāra vēstulē (4) prasīja Itālijai iesniegt papildu faktus, ar ko pierādīt atbalsta iespējamo atbilstību.

(11)

Itālija 2012. gada 30. martā iesniedza SACE iekšējo dokumentu kopumu, ar ko centās pierādīt 2009. gadā īstenoto pasākumu (otrā, trešā un ceturtā pasākuma) atbilstību tirgus ekonomikas principu vadīta ieguldītāja kritērijam. Dokumentu kopumā bija iekļauti galvenokārt:

(12)

SACE ir SACE BT mātesuzņēmums un akciju sabiedrība, kuras vienīgais īpašnieks ir Itālijas valsts. SACE ir Itālijas eksporta kredītu aģentūra (ECA). To 2004. gada sākumā no publiskas struktūras pārveidoja par akciju sabiedrību, kas pieder tikai valstij. SACE ar valsts galvojumu apdrošina īstermiņa un ilgtermiņa nenododamos riskus Komisijas Paziņojuma par īstermiņa eksporta kredītapdrošināšanu (6) (“Eksporta kredītu paziņojums”) nozīmē.

(13)

Saskaņā ar 2. panta 3. punktu 1998. gada 31. marta Dekrētā Nr. 143 (7), kurā pārformulēts galvojums, ko uzņēmumam SACE piemēro atbilstīgi 1977. gada 24. maija Likumam Nr. 227, darbības un apdrošināmie riski, tostarp inter alia ģeogrāfiskais tvērums, jānosaka Ekonomikas plānošanas starpministriju komitejai (Comitato Interministeriale per la Programmazione Economica, “CIPE”). CIPE katru gadu vēlākais līdz 30. jūnijam ir jāsagatavo finanšu prognozes, jāaprēķina ar konkrētiem riskiem saistītās finansiālās vajadzības, kā arī jānosaka vispārējie ierobežojumi attiecībā uz riskiem, kam jāpiemēro valsts galvojums, atsevišķi no galvojumiem, kuru periods ir īsāks vai ilgāks par 24 mēnešiem.

(14)

Komisija 1997. gadā pieņēma Eksporta kredītu paziņojumu, kurā noteikts, ka nedrīkst piešķirt valsts atbalstu eksporta kredītu apdrošinātāju atbalstīšanai saistībā ar nododamajiem riskiem un ka publiskajiem eksporta kredītu apdrošinātājiem būs jāveic vismaz atsevišķa administrēšana un atsevišķa grāmatvedība savai nododamo risku un nenododamo risku apdrošināšanai, ko veic uz valsts rēķina vai ar tās galvojumu, demonstrējot, ka tie negūst valsts atbalstu nododamo risku apdrošināšanā. Lai ievērotu Eksporta kredītu paziņojumu, SACE valde (Consiglio di Amministrazione) 1998. gada 7. jūlija sanāksmē nolēma no 1998. gada 18. septembra pārtraukt apdrošināt nododamos riskus (atbilstīgi tābrīža definīcijai, t. i., īstermiņa eksporta kredītu apdrošināšanu attiecībā uz 15 ES dalībvalstīm (“ES 15”)) tiešajos apdrošināšanas līgumos.

(15)

Eksporta kredītu paziņojuma 2001. gada grozījumos (8) inter alia visu 1997. gada paziņojuma versijas pielikumā uzskaitīto dalībvalstu saraksts tika aizstāts ar vispārīgu atsauci uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai nevajadzētu paziņojumu grozīt Eiropas Savienības turpmākās paplašināšanās dēļ.

(16)

Kad 2004. gada 1. maijā ES pievienojās desmit dalībvalstis (“ES 10”), nenododamie īstermiņa riski attiecībā uz šīm valstīm tādējādi kļuva par nododamajiem riskiem. Tāpēc turpmāk šiem riskiem piemēroja Eksporta kredītu paziņojuma noteikumus par nododamajiem riskiem.

(17)

SACE darbības joma, ņemot vērā attiecīgā tirgus izmaiņas, ir noteikta 6. pantā 2003. gada 30. septembra Dekrētā Nr. 269 (ar grozījumiem pārveidots par 2003. gada 24. novembra Likumu Nr. 326), kurā paredzēti noteikumi Ārējās tirdzniecības apdrošināšanas pakalpojumu iestādes – SACE – pārveidei par akciju sabiedrību (SACE S.p.A.) no 2004. gada 1. janvāra. Konkrētāk, 6. panta 12. punktā noteikts, ka: “SACE S.p.A. var veikt nododamu risku apdrošināšanas un galvošanas darbības atbilstīgi ES noteikumiem. Attiecībā uz darbību, kam piešķirts valsts galvojums, ir jānodrošina atsevišķa šādas uzņēmējdarbības grāmatvedība vai arī šajā nolūkā jāizveido sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Šādas sabiedrības izveides gadījumā SACE S.p.A. līdzdalības apmēram attiecīgajā sabiedrībā jābūt vismaz 30 %, un tās kapitālam nedrīkst novirzīt [konkrētus, iepriekš piešķirtus līdzekļus]. [Nododamo risku apdrošināšanai] nepiešķir valsts galvojumu.”

(18)

Ņemot vērā 14.–16 apsvērumā minētos tiesiskā regulējuma grozījumus, SACE nolēma izveidot SACE BT.

(19)

Lai ievērotu Savienības noteikumus, SACE nolēma izveidot un izmantot atsevišķu grāmatvedību par nododamajiem riskiem (9) laikposmam no dienas, kurā attiecīgie riski automātiski kļuva nododami (2004. gada 1. maija), līdz SACE BT izveides dienai (2004. gada 27. maijam) (skatīt 1. tabulu lēmuma par procedūras sākšanu 19. apsvērumā). Darbībām, par kurām izveidoja atsevišķu grāmatvedību, netika piešķirts kapitāls. Grāmatvedību nodalīja atbilstīgi Itālijas tiesību normām. Pilnvarotie revidenti uz to atsaucas arī SACE 2004. gada pārskatā un norāda, ka nododamo risku atsevišķo grāmatvedību pārtrauca 2004. gada beigās (10).

(20)

Uzņēmums SACE BT tika izveidots 2004. gada 27. maijā (11), un tā pamatkapitālu EUR 100 miljonu apmērā pilnīgi apmaksāja SACE saskaņā ar sākotnējo uzņēmējdarbības plānu, ko 2004. gada 18. maijā apstiprināja SACE valde (Consiglio di Amministrazione). SACE arī nodrošināja ieguldījumu SACE BT rezerves kapitālā (tā saukto “Fondo di organizzazione”) EUR 5,8 miljonu apmērā (12), ko vēlāk, piemēram, 2004. un 2005. gadā, izmantoja zaudējumu segšanai (13). SACE BT2004. gada 3. jūlijā saņēma regulatīvās iestādes, t. i., Istituto per la vigilanza sulle assicurazioni private e di interesse collettivo – ISVAP, atļauju darboties kā apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējam un sāka darbību 2004. gada 15. oktobrī.

(21)

Patlaban SACE BT darbojas kredītu (54 % no 2011. gada prēmijām), galvojumu (30 %) un citās ar īpašumam nodarīta kaitējuma apdrošināšanu saistītās jomās (13 %).

(22)

Kredītu apdrošināšanas segmentā SACE BT darbojas īstermiņa eksporta kredītu “nododamo risku” apdrošināšanas jomā Eksporta kredītu paziņojuma nozīmē. Uzņēmums arī nodrošina Itālijā veiktu darījumu kredītapdrošināšanu (iekšzemes tirdzniecības darījumu apdrošināšana). Nelielu SACE BT darbību portfeļa daļu joprojām veido īstermiņa nenododamo risku apdrošināšana (skatīt 1. tabulu). Saskaņā ar Itālijas sniegto informāciju šī darbība, tāpat kā pārējās, notiek atbilstīgi tirgus noteikumiem un bez valsts galvojuma.

1. tabula

SACE BT kredītu apdrošināšanas risku ģeogrāfiskais sadalījums

(23)

SACE BT izvērsa uzņēmējdarbību galvojumu jomā, iegādājoties Assicuratrice Edile S.p.A. (“Assedile”). Vispirms SACE BT 2005. gadā iegādājās 70 % šā uzņēmuma. Iegādes procesu sāka 2005. gada martā. Assedile bija specializējies galvojumu uzņēmējdarbībā un piedāvāja būvniecības risku galvojumus. Uzņēmuma nosaukums 2009. gada janvārī tika mainīts uz “SACE Surety”. Pēc atlikušo SACE Surety mazākuma akciju iegādes SACE BT kļuva par tā vienīgo īpašnieku un apvienošanās rezultātā iekļāva to SACE BT  (15).

(24)

SACE BT ir vienīgais SACE Servizi S.r.l. akcionārs. Šis uzņēmums tika izveidots, lai sniegtu pakalpojumus saistībā ar komerciālas informācijas ieguvi un pārvaldību. SACE Servizi 2011. gadā arī sāka nodarboties ar kredītu atgūšanu SACE BT vārdā.

(25)

Par SACE BT iekšējo revīziju, riska vadību un atbilstību atbild ārēji departamenti, kas ir mātesuzņēmuma, t. i., SACE  (16), struktūrvienības.

(26)

SACE BT otrajā gadā pēc izveides guva nelielu peļņu, un tā ieņēmumi no pašu kapitāla (ROE) bija 0,11 %. Tomēr, sākot no 2007. gada (trešais darbības gads), tas cieta zaudējumus (skatīt 2. tabulu).

2. tabula

SACE BT ieņēmumi no pašu kapitāla

(27)

Konkrētāk, SACE BT reģistrēja ievērojamus zaudējumus gan 2008. gadā (aptuveni EUR 29,5 miljoni), gan 2009. gadā (aptuveni EUR 34 miljoni). SACE BT 2009. gadā izmaksāja apdrošināšanas atlīdzības EUR 66,4 miljonu apmērā – par 42,6 % vairāk nekā 2008. gadā (17). Lai gan lielākie kredītu apdrošināšanas un galvošanas uzņēmumi 2009. gadā samazināja apdrošināšanas darbības, SACE BT apdrošināja darījumus kopumā par EUR 20,4 miljardiem, t. i., par 34,2 % vairāk nekā 2008. gadā, kad uzņēmums apdrošināja EUR 15,2 miljardus.

(28)

SACE BT stāvoklis uzlabojās 2010. gadā, kad kombinētais rādītājs (18) no 163 % 2009. gadā (skatīt 5. tabulu) samazinājās līdz 108 %, un 2011. gadā, kad uzņēmums guva nelielu peļņu (EUR 0,247 miljoni).

(29)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka sākotnējais kapitāls, kuru mātesuzņēmums SACE 2004. gadā piešķīra SACE BT un kura apmērs bija EUR 100 miljoni (pirmais pasākums), ir piedēvējams valstij, neatbilst tirgus ekonomikas principu vadīta ieguldītāja kritērijam (TEIP) un ir uzskatāms par nesaderīgu valsts atbalstu (skatīt lēmuma par procedūras sākšanu 29. un 30. apsvērumu). Sūdzības iesniedzējs 2009. gada 6. novembrī informēja Komisiju arī par pārapdrošināšanas segumu, ko SACE piešķīra SACE BT un kas, iespējams, ir piedēvējams valstij, neatbilst TEIP kritērijam un tādējādi ir uzskatāms par jaunu, Līguma 107. pantam neatbilstīgu atbalstu (otrais pasākums).

(30)

Sūdzības iesniedzējs neiesniedza piezīmes attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu.

(31)

Oficiālā izmeklēšana, ko Komisija sāka 2011. gada 23. februārī, attiecas uz četriem turpmāk izklāstītajiem pasākumiem, ko SACE īstenoja SACE BT labā (sīkāku informāciju skatīt lēmuma par procedūras sākšanu 33.–41. apsvērumā):

a)    pirmais pasākums : sākotnējā kapitāla piešķīrums EUR 100 miljonu apmērā, ko piešķīra kā pamatkapitālu, un ieguldījums rezervju kapitālā (tā dēvētajā “Fondo di organizzazione”) EUR 5,8 miljonu apmērā 2004. gadā (19);

b)    otrais pasākums : pārapdrošināšanas segums – papildu zaudējumu pārapdrošināšana (20) par 2009. gadā nododamo kredītu risku –, ko nodrošināja 2009. gada 5. jūnijā. Otro pasākumu SACE īstenoja, kad SACE BT neizdevās iegūt visu seguma apmēru no privātajiem tirgus dalībniekiem. Konkrētāk, šķiet, ka pirms 2009. gada SACE BT vajadzīgo pārapdrošināšanas segumu galvenokārt nodrošināja privātie uzņēmēji. Taču, atjaunojot pārapdrošināšanas līgumus par 2009. gadu, finanšu krīzes dēļ SACE BT saskārās ar grūtībām. Lai gan SACE BT uzrunāja ievērojamu skaitu tirgus dalībnieku, tam izdevās saņemt segumu tikai no pieciem privātajiem pārapdrošinātājiem un iegūt tikai 25,85 % no vajadzīgā papildu zaudējumu pārapdrošināšanas seguma par 2009. gadā nododamo kredītu risku. Līgumi tika parakstīti 2009. gada 30. janvārī. SACE BT sazinājās ar 16 citiem uzņēmējiem un piedāvāja tiem tādus pašus noteikumus, kā tiem uzņēmumiem, kuri piekrita piešķirt segumu, taču uzrunātie pārapdrošinātāji nolēma nepiedalīties pārapdrošināšanas segšanā. Pārapdrošinātājiem bija jāsedz zaudējumu daļa, kas pārsniedza EUR 5 miljonus līdz EUR 40 miljoniem. Pieci privātie pārapdrošinātāji, kas piedalījās 2009. gada papildu zaudējumu pārapdrošināšanā, bija: Hannover Rückversicherung AG (10 %), Sirius International Insurance Corporation (7,5 %), DEVK Rückversicherungs und Beteiligungs AG (3 %), Atradius Reinsurance Ltd. (2,5 %) un Assurisk S.A. (2,85 %). Mātesuzņēmums SACE2009. gada 5. jūnijā piešķīra atlikušo seguma daļu, t. i., 74,15 %, saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem par prioritāti, jaudu un prēmiju kā attiecīgie pieci privātie pārapdrošinātāji;

c)    trešais pasākums : rekapitalizācija EUR 29 miljonu apmērā, ko 2009. gada 18. jūnijā veica, lai segtu 2008. gadā reģistrētos zaudējumus;

d)    ceturtais pasākums : rekapitalizācija EUR 41 miljona apmērā, ko veica 2009. gada 4. augustā (21).

(32)

Šā lēmuma 3. tabulā hronoloģiski uzskaitīti četri minētie pasākumi, kā arī svarīgākie SACE un SACE BT lēmumi un pavērsieni (atbilstīgi Komisijai iesniegtajai informācijai un pavaddokumentiem). Tabulā arī norādīts laiks, kad tika sagatavoti vai apspriesti konkrēti dokumenti, kas ir pieminēti turpmāk šajā lēmumā.

3. tabula

Četru pasākumu un svarīgāko SACE un SACE BT lēmumu un pavērsienu hronoloģisks izklāsts

(33)

Par pirmo pasākumu Komisija, pirmkārt, precizēja, ka sākotnējā kapitāla dotāciju varētu neuzskatīt par atbalstu, ja tas būtu piešķirts nenododamajiem riskiem un/vai būtu vienkārši tāds SACE BT nodots kapitāls, kas jau tika piešķirts īstermiņa apdrošināšanas struktūrai, kura agrāk bija SACE daļa (tostarp iepriekš nenododamajiem riskiem, kas 2004. gada 1. maijā kļuva par nododamajiem riskiem). Komisija norādīja, ka šajā posmā tai nav pietiekamas informācijas, lai novērtētu pasākuma atbilstību šiem nosacījumiem.

(34)

Otrkārt, Komisija šaubījās, vai Itālija rīkojās tā, kā līdzīgos apstākļos rīkotos privātais ieguldītājs. Šis ir tā dēvētais tirgus ekonomikas ieguldītāja kritērijs (TEIP) – ja pasākums tam atbilst, tiek uzskatīts, ka pasākuma labumguvējam nav radīta priekšrocība.

(35)

Treškārt, Komisija norādīja, ka SACE (publiska uzņēmuma) īstenotie pasākumi, šķiet, ir piedēvējami valstij (valsts līdzekļu izmantošanas kritērijs), taču nepauda galīgo nostāju par šo jautājumu.

(36)

Visbeidzot, Komisijai bija šaubas par to, vai pasākumi būtu atzīstami par saderīgiem ar iekšējo tirgu, ja tos atzītu par atbalstu. Šķiet, ka šāda atbalsta saderībai nav juridiskā pamata.

(37)

Komisija saņēma piezīmes tikai no SACE.

(38)

Itālija un SACE apgalvoja, ka neviens no četriem SACE īstenotajiem pasākumiem nav piedēvējams Itālijas valstij. Komentējot lēmumu par procedūras sākšanu, Itālija plaši atsaucās uz Tiesas spriedumiem lietās Stardust Marine  (24), Olympic Airways  (25) un SIC-RTP  (26). Pēc Komisijas pieprasījuma Itālija iesniedza SACE sagatavotu sarakstu, kurā uzskaitīti SACE valdes locekļi laikā, kad SACE valde pieņēma lēmumu par katru no četriem pasākumiem (27). Vajadzības gadījumā SACE norādīja attiecīgā valdes locekļa amatu valsts pārvaldē.

(39)

Turklāt attiecībā uz pirmo pasākumu Itālija apgalvoja, ka, ņemot vērā SACE lielumu, ieguldījums SACE BT bija ļoti mazs. Šim faktam būtu jāliecina arī par to, ka valstij nebija iemesla iesaistīties tik mazā ieguldījumā, tādējādi tas nav piedēvējams valstij.

(40)

Attiecībā uz otro pasākumu Itālija precizēja, ka CIPE nepieņem lēmumus par SACE darbību pārapdrošināšanas jomā (28).

(41)

Saskaņā ar informāciju, ko Itālija un SACE iesniedza pēc tam, kad tika pieņemts lēmums par procedūras sākšanu, ieguldījums atbilda tirgus praksei.

(42)

Lai papildinātu iepriekš iesniegto dokumentāciju, kuras galvenais elements bija uzņēmējdarbības plāns, Itālija un SACE iesniedza papildu pavaddokumentus (skatīt 6.–9. apsvērumu). Atbildot uz Komisijas papildu jautājumu, Itālija arī paziņoja, ka ISVAP un SACE/SACE BT no 2003. gada neapmainījās ar informāciju saistībā ar SACE/SACE BT sagatavotajām kapitāla prasību un pieejamā kapitāla prognozēm un attiecīgajiem valsts uzraudzības iestādes izstrādātajiem novērtējumiem (29).

(43)

Pirmkārt, SACE uzsver, ka gūst peļņu. Tas ir labi pārvaldīts uzņēmums, un tāpēc nav pamata šaubīties, vai, ieguldot SACE BT, tas rīkojās kā parasts ieguldītājs. Lai to ilustrētu, SACE iesniedza datus, kas liecina, ka SACE 2004.–2010. gadā guva peļņu un tā ROE visos attiecīgajos gados pārsniedza 6 %, savukārt gada dividenžu izmaksas rādītājs bija 40–95 % no peļņas un dividenžu kopējā summa – EUR 2,1 miljards papildus EUR 3,5 miljardus lielai kapitāla daļai, kas bija jāatdod valstij kā akcionāram. SACE arī apgalvo, ka ieguldījumam SACE BT tas izmantoja “brīvo kapitālu” – tas netika izmantots, bija SACE pieejams un tā kopējais apmērs 2004. gada 28. aprīlī bija aptuveni EUR 250 miljoni (30). Turklāt SACE norāda, ka kapitāla apmērs bija maznozīmīgs, salīdzinot ar SACE aktīviem un gūto peļņu (summa, ko 2004. gadā ieguldīja meitasuzņēmumā SACE BT, bija tikai 1,2 % no SACE pašu kapitāla un 20 % no SACE 2004. gada tīrās peļņas) (31).

(44)

Saistībā ar to Itālija arī precizēja, ka SACE nebija valsts sniegtās pretgarantijas labumguvējs un ka tās mērķis bija nodrošināt pretgarantiju SACE darījumu partneriem. Itālija uzsvēra, ka 2004.–2010. gadā pretgarantija netika prasīta un ka valsts šajā laikposmā neveica maksājumus SACE labā (32).

(45)

Otrkārt, SACE norādīja, ka ieguldījuma mērķis bija dažādot SACE uzņēmumu grupas apdrošinātos riskus (ģeogrāfisko tvērumu un darbības jomu). Tāpēc SACE uzņēmumu grupas nodrošinātais kredīta risku segums, kas iepriekš attiecās uz nenododamo risku valstīm, bija jāpaplašina Itālijā un nododamo eksporta kredītu risku (ESAO valstīs – īstermiņa risku) jomā. Turklāt uzņēmējdarbība bija jāizvērš arī citās darbības jomās, kurās darbojās trīs lielākie privātā tirgus dalībnieki.

(46)

Treškārt, SACE apgalvoja, ka jaunam tirgus dalībniekam, t. i., SACE BT, bija pieejamas ievērojamas un neizmantotas tirgus iespējas. Šis apsvērums tika analizēts pirms ieguldījuma veikšanas. Konkrētāk, salīdzinot ar pārējiem lielajiem Eiropas tirgiem, kredītu apdrošināšana Itālijas vietējā tirgū bija ievērojami mazāk izplatīta. Turklāt radās iespēja darboties ES 10 tirgos, kuros tolaik vēl nestrādāja lielākie kredītu apdrošināšanas tirgus dalībnieki. Pirms ieguldījuma veikšanas tirgus iespējas sīkāk analizēja arī ārējais konsultants.

(47)

Ceturtkārt, SACE apgalvoja, ka SACE BT ROE nevar salīdzināt ar vidējo tirgus rādītāju, jo tolaik SACE BT bija jaunizveidots uzņēmums, savukārt pārējie īstermiņa eksporta kredītu apdrošināšanas uzņēmumi jau bija ieguvuši pozīciju tirgū.

(48)

Piektkārt, SACE apgalvoja, ka 2004. gadā, kad tas izveidoja SACE BT, lai iekļūtu īstermiņa eksporta kredītu tirgū, uzņēmuma vadība prognozēja, ka pietiekamu ieguldītā kapitāla rentabilitāti nodrošinās trīs pīlāru stratēģija  (33) – kredītu apdrošināšanas uzņēmējdarbības (jaunizveidots uzņēmums, kura sākotnējā uzņēmējdarbības plānā sniegtas prognozes par četriem gadiem) dabiska attīstība, t. i., pirmais pīlārs; citas darbības papildus kredītu apdrošināšanai (citi apdrošināšanas vai pakalpojumu veidi), tostarp, iespējams, citu uzņēmumu iegāde Itālijā (uzņēmējdarbības virzienu dažādošana), t. i., otrais pīlārs, un ģeogrāfiska paplašināšanās, iegādājoties uzņēmumus, kuri darbojas ārvalstīs (ģeogrāfiskā dažādošana), t. i., trešais pīlārs.

(49)

Saskaņā ar SACE sniegto informāciju šīs stratēģijas pamatā bija ārēja konsultanta sagatavota analīze (34).

(50)

SACE uzskata par pašsaprotamu, ka 2004. gadā izstrādātajās ekonomiskajās un finanšu prognozēs nevarēja iekļaut vai paredzēt, kādu ietekmi radīs turpmākajos gados veiktie iegādes darījumi (35). Citādi sakot, prognozes tika sagatavotas, pamatojoties vienīgi uz SACE BT dabisku attīstību Itālijas kredītu apdrošināšanas tirgū (48. apsvērumā minētais pirmais pīlārs) (36).

(51)

Tā kā SACE BT bija jaunizveidots uzņēmums, tā mātesuzņēmums nolēma ieguldīt lielāku sākotnējo kapitālu. Itālija apgalvo, ka šī pieeja ir līdzvērtīga stratēģijai, ko izmanto privātā pašu kapitāla fondi, – tie iegulda sākotnējos līdzekļus, ko izmantot iespējamiem darījumiem, par kuriem tomēr būtu jāsagatavo neatkarīgi novērtējumi un kuriem būtu jāatbilst iepriekš noteiktai stratēģijai (37).

(52)

Itālija arī apgalvoja, ka, lai gan sākotnējā plānā bija prognozēta tikai uzņēmuma pirmā pīlāra rentabilitāte, tolaik tika pieminēti/apsvērti arī pārējie divi uzņēmuma pīlāri. Tie bija minēti jau 2003. gada 17. decembra vēstulē, kurā konsultantus aicināja iesniegt piedāvājumu SACE īstermiņa darbības uzņēmējdarbības plāna izstrādei (38). Konkrētāk, ārējam konsultantam paredzētajā uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu SACE prasīja iesniegt ierobežotu skaitu scenāriju (ne vairāk kā divus), kuros būtu jāapraksta, kā SACE varētu nodrošināt iekšējo izaugsmi ar pašu resursiem un līdzekļiem un sadarbojoties ar dažādām citām struktūrām (itāliešu vai ārvalstu), piemēram, ar vienu no lielākajiem tirgus dalībniekiem, ar sekundāru tirgus dalībnieku (piemēram, CESCE no Spānijas, OND no Beļģijas) vai ar Itālijas tirgus dalībnieku, kas strādā citā tirgus segmentā vai citā finanšu nozarē.

(53)

Attiecībā uz iespējamu saistību ar trešām personām konsultantam prasīja uzsvērt priekšrocības, ko varētu radīt kopīgas tehnoloģijas un kompetences izmantošana, apjomradīti ietaupījumi, specializācija, kā arī darbību augšupēja un lejupēja integrēšana.

(54)

SACE apgalvoja, ka valde sāka apspriest šīs iespējas aptuveni tajā pašā periodā, kad tika izveidots SACE BT. Lai pamatotu šo apgalvojumu, SACE iesniedza provizorisko plānu sadarbībai ar OND (Beļģija) un CESCE (Spānija), kas sagatavots 2004. gada 5. martā, t. i., pirms pirmā pasākuma īstenošanas (39).

(55)

Lai pamatotu turpmāku darbības izvēršanu citos tirgos un uzņēmējdarbības virzienos, konsultants 2004. gada martā iesniedza SACE sīki izstrādātu analīzi par tirgus dalībniekiem, kuri darbojas citos Itālijas uzņēmējdarbības segmentos (komerciālās informācijas pakalpojumi un kredītu atgūšana) un Centrāleiropas un Austrumeiropas kredītu apdrošināšanas tirgū (40), kā arī salīdzinošu tirgus prakses (galvenokārt lielāko tirgus dalībnieku) novērtējumu par izmaksām (t. i., par komerciālās informācijas sniegšanas un kredītu atgūšanas izmaksām), darījumu laiku, daudzpusīgu analīzi par komerciālās informācijas sniegšanas nozares pēdējo iegādes darījumu cenām, kā arī salīdzinošu tirgus paraugprakses (kas par tādu atzīta, ņemot vērā uzņēmumu līderpozīcijas attiecīgajā tirgus segmentā) novērtējumu par operatīviem uzņēmējdarbības risinājumiem.

(56)

Itālija atgādina, ka iegādes stratēģiju sāka īstenot, kad vēl nebija pagājis gads no SACE BT darbības sākuma (pirmo SACE BT nesaistošo piedāvājumu par 70 % Assedile daļu iegādi sagatavoja 2005. gada 18. aprīlī, savukārt iegādes procesu sāka 2005. gada martā, t. i., piecus mēnešus pēc SACE BT darbības sākuma). Itālija arī iesniedza Komisijai dažādus paziņojumus, kas 2006.–2008. gadā tika iesniegti SACE BT valdei un kuros izskatītas turpmākās uzņēmumu iegādes iespējas (41) (lai gan dažādu iemeslu dēļ atsevišķi piedāvājumi bija neveiksmīgi, visu paziņojumu pamatā bija ārēju konsultantu sagatavoti novērtējumi, uzticamības pārbaude u. c.).

(57)

Uzaicinājumā piedalīties konkursā par konsultāciju pakalpojumiem SACE prasīja iesniegt finanšu prognozes turpmākajiem trim gadiem, t. i., 2005.–2007. gadam. Inter alia SACE vēlējās saņemt aprēķinu par finanšu resursiem (t. i., kapitalizāciju), kas būtu vajadzīgi, lai izvērstu īstermiņa darbību, kā arī prognozētās rentabilitātes aprēķinu (t. i., ieguldītā kapitāla ienesīgumu) (42).

(58)

SACE apgalvoja, ka, tā kā iegādes iespējas vēl nebija skaidras un vēl nebija pieejams to novērtējums, sākotnējais uzņēmējdarbības plāns bija piesardzīgs un tā pamatā bija tikai pirmais uzņēmējdarbības pīlārs (dabiska attīstība kredītu apdrošināšanas nozarē). Taču, lai gan prognozētā rentabilitāte bija ierobežota, jo prognozēs netika ņemtas vērā iegādes stratēģijas, tā būtu pozitīva no 2007. gada (trešā pilnā darbības gada) (43) un, ja ņemtu vērā sinerģiju ar mātesuzņēmumu (t. i., SACE), šis rādītājs būtu pozitīvs jau no 2006. gada (otrā pilnā darbības gada).

(59)

Turklāt jau 2004. gada novembrī, t. i., tikai mēnesi pēc SACE BT darbības sākuma, uzņēmējdarbības plāna 2005.–2009. gadam (44) korekcijas (“koriģētais uzņēmējdarbības plāns”), kurās bija iekļauta analīze par SACE BT darbībām uzņēmējdarbības sākumā, jauni pieņēmumi par tā attīstību, ekonomiskās un finanšu simulācijas un tā attīstības scenāriji, tika apspriestas valdē (45). Plānam pievienotajā piezīmē valdei ir skaidri minēta uzņēmējdarbības izvēršana galvojumu tirgū, kā arī ieskicēti attīstības scenāriji attiecībā uz citām iespējām panākt ārējo izaugsmi nozarēs, kurās iespējama sinerģija ar SACE BT darbību, lai nodrošinātu visa SACE BT ieguldītā kapitāla ienesīguma atbilstību tirgus kritērijiem.

(60)

Konkrētāk, koriģētajā uzņēmējdarbības plānā tika skaidri norādīti dažādie uzņēmuma turpmākās attīstības pīlāri: dabiska attīstība kredītu apdrošināšanas tirgū (pirmais pīlārs, skatīt 48. apsvērumu), darbības izvēršana citos Itālijas uzņēmējdarbības segmentos (otrais pīlārs, skatīt 48. apsvērumu) un ārējā izaugsme, norādot, ka tā “jāizstrādā precīzāk” (otrais un trešais pīlārs, skatīt 48. apsvērumu) atkarībā no mērķa uzņēmuma darbībām. Tika prognozēts, ka pirmā pīlāra īstenošanai vajadzīgais kapitāls būtu EUR 40,3 miljoni. Attiecībā uz otro pīlāru detalizēti tika precizēta tikai iekšēja attīstība galvojumu tirgū (cauzioni), tostarp atsevišķas finanšu prognozes par šo uzņēmējdarbības virzienu un prognozētais kapitāls EUR 3,7 miljonu apmērā.

(61)

Plānam bija pievienota arī sīkāk izstrādāta analīze par prognozēto peļņu, ko nodrošinātu ar kredītu apdrošināšanas un galvojumu uzņēmējdarbības vajadzībām piešķirto kapitālu: saskaņā ar aplēsēm pirmo divu produktu veidu (kredītu apdrošināšanas un galvošanas – cauzioni) ROAE attiecībā uz vajadzīgo kapitālu (EUR 44 miljoniem) būs 12,5 % (attiecīgi EUR 40,3 miljoni un 12,1 % tikai kredītu apdrošināšanai) (46). Dokumentā norādīts, ka analīze ir provizoriska un tiks pilnveidota, izstrādājot precizēto uzņēmējdarbības plānu, kas vajadzīgs regulatīvā nolūkā (paredzēts 2005. gada februārī/martā).

(62)

Koriģētajā plānā prognozēts, ka 2008. gadā peļņa būs EUR 4,8 miljoni un prognozētie visa kapitāla ROAE 2009. gadā sasniegs 4,4 %.

(63)

Turklāt Itālija 2011. gada 15. septembrī un 2012. gada 5. martā iesniegtajā informācijā iekļāva SACE aprēķinu par “pieņemto ex-ante” rentabilitāti, kuras aplēsēs ņemta vērā sinerģija, kā arī KUP un Assedile iegāde (skatīt 4. tabulu). Izstrādājot šo analīzi, Itālija ņēma vērā ex-ante novērtējumu apsvērumus, kas bija pieejami dažādos laikposmos: kad tika sagatavots sākotnējais uzņēmējdarbības plāns, kad tika apsvērta un novērtēta 70 % Assedile daļu iegāde, kā arī 100 % Assedile daļu un 33 % KUP daļu iegāde. Iegādes darījumu radītā prognozētā sinerģija ir atsevišķi norādīta tabulas lejasdaļā. Šajā analīzē nav ņemti vērā sāktie un novērtētie, taču nepabeigtie iegādes darījumi. Papildu kapitāls, kas nav vajadzīgs 56. apsvērumā minētajiem iegādes darījumiem, pirms to noteikšanas un novērtēšanas ir piešķirts patstāvīgajam kredītu apdrošināšanas uzņēmumam (pirmais pīlārs).

4. tabula

SACE aprēķinātā “pieņemtā ex-ante” rentabilitāte

(64)

Itālija apgalvoja, ka attiecībā uz peļņas normu privātais ieguldītājs būtu pieprasījis veikt līdzīgu ieguldījumu (“pieprasītā peļņas normas”), un apstrīdēja sūdzības iesniedzēja norādīto rādītāju (ROE – 11,5 %). Itālija uzskata, ka ROE aprēķināšanai izmantotā uzņēmumu izlase nebija reprezentatīva un ka ROE aprēķināšanas laikposms bija neadekvāts. SACE norādīja, ka Itālijas kredīta apdrošināšanas uzņēmuma pienācīga peļņas norma būtu jānosaka, pamatojoties uz Itālijā strādājošo uzņēmumu, t. i., Coface Italy (Viscontea Coface) un Euler Hermes SIAC, vidējo rentabilitāti 1998.–2003. gadā, un, ņemot vērā vidējo nesvērto rādītāju, tā būtu 10,25 %. SACE paskaidroja, ka aprēķinos netika iekļauts Atradius (Itālija), jo attiecīgajā periodā tā rezultāti bija ļoti svārstīgi – tie ietekmēja rezultātus tiktāl, ka tika iegūta negatīva salīdzinošā vērtība (– 2,4 %, izmantojot vienkāršu nesvērto vidējo rādītāju) (50).

(65)

Tomēr Itālija apgalvoja, ka pieprasītā peļņas norma jāaprēķina, pamatojoties uz vidējo svērto rādītāju. Itālijas iesniegtajā informācijā SACE bija aprēķinājis Coface Italy un Euler Hermes SIAC vidējos svērtos ROE 1998.–2003. gadā, pretstatot to vidējos ROE attiecīgajā periodā un to kredītu apdrošināšanas struktūrvienību attiecīgā periodā parakstīto bruto prēmiju svērto procentuālo daļu. Šādi iegūtā peļņas norma būtu 8,7 %.

(66)

Itālija apgalvo, ka prognozēto peļņas normu, kuru aprēķināšanā izmantoti nesvērtie vai svērtie rādītāji, atšķirība, t. i., 10,25 % vai 8,7 %, nav tik liela, lai būtiski ietekmētu ieguldītāja vidēja laikposma vai ilgtermiņa lēmumu. Taču Itālija arī uzskatīja, ka divu iemeslu dēļ (51) pareizāk būtu izmantot iepriekš norādītos vidējos svērtos ROE:

(67)

Itālija arī norādīja, ka pieprasītā peļņas norma, kas aprēķināta, ņemot vērā kopējās prēmijas (t. i., ņemot vērā ne tikai kredītu apdrošināšanas prēmijas, kā norādīts iepriekš), būtu 9,5 %.

(68)

SACE apgalvo, ka pasākums tika īstenots ar peļņu saistītu apsvērumu dēļ un tāpēc tas uzskatāms par tirgus praksei atbilstīgu pārapdrošināšanas darbību. SACE uzsver, ka 2009. gadā, piešķirot SACE BT pārapdrošināšanas segumu, tas piemēroja tādus pašus galvenos noteikumus, par kādiem pirms pāris mēnešiem SACE BT bija vienojies ar privātajiem pārapdrošinātājiem (skatīt 31. apsvērumu). Ex post var secināt, ka mātesuzņēmumam SACE šis darījums bija tikai izdevīgs – tas saņēma EUR 1,56 miljonus (54) ienākumos no prēmijām, jo SACE BT neizmantoja pārapdrošināšanu iepriekš noteikto papildu zaudējumu segšanai.

(69)

Turklāt Itālija apgalvo, ka attiecībā uz tām kapitāla prasībām (requisito patrimoniale), ko 2009. gadā aprēķināja saskaņā ar toreizējo Maksātspējas IIpriekšlikumu (QIS4 tehniskās specifikācijas), ar otro pasākumu netika samazinātas SACE BT kapitāla prasības. Konkrētāk, papildu zaudējumu segums neradīja priekšrocības, jo tas netiek iekļauts standarta formulā, ko SACE BT izmanto kapitāla prasību noteikšanai. Komentējot ietekmi uz kapitāla samazināšanu (assorbimento di capitale), Itālija paskaidroja, ka saskaņā ar termina “pārapdrošināšana” definīciju visi tās veidi ietekmē kapitāla apmēru, tostarp arī pārapdrošināšana, nodrošinot papildu zaudējumu segumu (55). Komisija 2012. gada 4. janvārī konkrēti pieprasīja Itālijai norādīt uzņēmumam SACE BT nodrošināto kapitāla atvieglojumu pēc 2009. gada vienošanās ar SACE par papildu zaudējumu pārapdrošināšanas segumu. Itālija prasīto informāciju neiesniedza, taču atkārtoja, ka papildu zaudējumu pārapdrošināšana neradīja kapitāla atvieglojumus attiecībā uz uzraudzīta kapitāla prasībām (requisiti patrimoniali di vigilanza) (56).

(70)

Taču SACE norādīja (57), ka viens no galvenajiem pārapdrošināšanas mērķiem ir palielināt apdrošinātāja, kas ir cedents, spēju parakstīt turpmākus līgumus.

(71)

Komentējot Eksporta kredītu paziņojumā (58) paredzētā izņēmuma noteikuma piemērošanu, Itālija norādīja, ka nav pareizi piešķirt valsts atbalstu šai nozarei un nolēma neizmanot izņēmuma noteikumu (59). SACE uzskatīja, ka Komisijas pieprasījums iesniegt informāciju, ar ko varētu pierādīt, ka eksportētājiem tirgū nebija seguma, ir nepamatots (60).

(72)

SACE apgalvo, ka, pieņemot lēmumu par trešo un ceturto pasākumu, SACE vēlējās nodrošināt SACE BT“finansiālo līdzsvaru”, lai garantētu uzņēmuma maksātspēju atbilstīgi tiesiskajā regulējumā noteiktajiem ierobežojumiem. Tiklīdz būtu garantēta SACE BT maksātspēja, būtu bijis iespējams panākt pietiekamu rentabilitātes līmeni (61). Turklāt SACE uzsver, ka daudzi Itālijas privātie uzņēmumi, kas konkurē ar SACE BT,2008. un 2009. gadā reģistrēja zaudējumus. Tāpēc iejaucās to akcionāri, kuri piešķīra ievērojamus kapitāla papildinājumus (arī starptautiskā līmenī – Natixis divas reizes, t. i., 2009. gadā un 2010. gada sākumā, veica Coface rekapitalizāciju, lai gan Coface 2009. gadā cieta zaudējumus EUR 163 miljonu apmērā).

(73)

SACE arī piebilst, ka, lai gan ekonomikas krīze būtībā ietekmēja visus tirgus dalībniekus, tā sevišķi smagi skāra SACE BT. Ņemot to vērā, SACE apgalvo, ka SACE BT joprojām ir darbības sākumposmā. Tāpēc SACE BT nevarēja risināt ekonomiskos un finansiālos sarežģījumus, izmantojot “izlīdzināšanas rezerves” (riserva di perequazione) (62), jo tās vēl nebija izveidotas. Visi lielākie SACE BT konkurenti, tostarp Coface, ekonomikas krīzes laikā izmantoja šādas rezerves.

(74)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija prasīja iesniegt prognozētās izmaksas, kas SACE varētu rasties, ja tam būtu jāpārdod vai jālikvidē SACE BT. Atbildē SACE norādīja, ka SACE BT likvidācija ir tikai teorētiska iespēja, ko patlaban nav iespējams īstenot praksē. Galvenie SACE minētie iemesli ir saistīti ar: i) to, ka likvidācija nenodrošinātu SACE tūlītējus ieguvumus kā akcionāram, jo ar to tikai pastiprinātu tābrīža negatīvos rezultātus sevišķi nelabvēlīgajos tirgus apstākļos un ievērojami kaitētu SACE reputācijai; ii) varbūtību, ka šādu rīcību tirgos varētu interpretēt kā SACE likviditātes krīzi; iii) iespēju, ka pārdošanas cena nebūtu adekvāta (63). Atbildot uz atsevišķu Komisijas pieprasījumu par risku, ko pirms otrā, trešā un ceturtā pasākuma īstenošanas SACE radīja tā meitasuzņēmums SACE BT, Itālija norādīja, ka teorētiski, ja 2009. gadā pārtrauktu SACE BT darbību un likvidētu tā aktīvus, varētu tikt apdraudēti pasīvi EUR 2,09 miljonu vērtībā. Itālija norādīja, ka uz SACE attiecināto aktīvu un pasīvu tīrais atlikums 2008. gadā bija pozitīvs un tā vērtība bija EUR 8,43 miljoni (64). Tas nozīmē, ka neto izteiksmē SACE būtu parādā SACE BT.

(75)

SACE apgalvoja, ka, piemērojot TEIP, jāņem vērā arī likumiskie ierobežojumi. […] (65) Turklāt SACE apgalvo, ka ieguldītājs ņem vērā ne tikai ieguldījuma ienesīgumu, bet arī citus apsvērumus, piemēram, uzņēmumu grupas publiskā tēla nostiprināšanu vai tā uzņēmējdarbības virzienu maiņu (66).

(76)

Itālija norādīja, ka EUR 70 miljoni (trešais un ceturtais pasākums) bija daļa no Riska vadības departamenta (67) 2009. gada maijā noteiktā kapitāla, kas vajadzīgs turpmāko Maksātspējas II direktīvas prasību izpildei (68), (69). Šī simulācija izstrādāta, pamatojoties uz pārskatīto 2009. gada budžetu.

(77)

Saskaņā ar SACE sniegto informāciju, lemjot par SACE BT rekapitalizāciju, tika ņemta vērā plānotā rentabilitātes atjaunošana un bezzaudējumu sliekšņa sasniegšana 2011. gadā (70).

(78)

Saskaņā ar Itālijas sniegto informāciju no 2009. gada tika veiktas ievērojamas SACE BT organizatoriskās, vadības līmeņa un darbības procesu izmaiņas, tādējādi atjaunojot uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēju un panākot peļņas atjaunošanu 2011. gadā, t. i., ātrāk nekā prognozēts uzņēmējdarbības plānā 2011.–2013. gadam. Ņemot vērā mainīgos ekonomiskos un tirgus apstākļus, tika atjaunināts SACE BT uzņēmējdarbības plāns 2011.–2013. gadam, pielāgojot to tābrīža krīzei un iekļaujot vairākas iniciatīvas turpmākai rentabilitātes palielināšanai (skatīt 5. tabulu). Koriģēto uzņēmējdarbības plānu 2011.–2013. gadam 2011. gada 24. novembrī apstiprināja SACE BT valde. Valdes 2011. gada 24. novembra sanāksmes (t. i., divus gadus pēc kapitāla papildināšanas) protokolā ir minēts mērķis pakāpeniski palielināt rentabilitāti (kas izteikta kā ROE), lai sasniegtu nozares vidējo rādītāju.

5. tabula

Svarīgākie SACE BT finanšu dati, kas sniegti uzņēmējdarbības plānā 2010.–2011. gadam un koriģētajā uzņēmējdarbības plānā 2011.–2013. gadam

(79)

Pēdējoreiz iesniedzot informāciju (2012. gada 30. martā), Itālija atkārtoja, ka pasākumi nav piedēvējami valstij un atbilst TEIP. Pirmkārt, Itālija paskaidroja, ka runa ir par iekšējiem uzņēmumu grupas lēmumiem, kas pieņemti, lai aizsargātu tās reputāciju. Otrkārt, Itālija apgalvoja, ka SACE darbojas kā tirgus dalībnieks un iegulda resursus savas uzņēmējdarbības attīstībā, negaidot nekādu valsts atbalstu. Krīzes laikā mātesuzņēmums SACE turpināja gūt peļņu un izmaksāja dividendes valstij. Itālija norādīja, ka tāpēc SACE neuzskatīja, ka tam būtu jāizstrādā pārstrukturēšanas plāns, ko iesniegt Komisijai saskaņā ar Komisijas paziņojumu par finanšu nozares dzīvotspējas atjaunošanu un tās pārstrukturēšanas pasākumu novērtējumu pašreizējās krīzes apstākļos atbilstīgi valsts atbalsta noteikumiem (“Pārstrukturēšanas paziņojums”) (77). Arī valsts uzraudzības iestāde ISVAP neizvirzīja iebildumus un nepieprasīja konkrētas procedūras pēc SACE BT rekapitalizācijas, Visbeidzot, Itālija atgādināja, ka saskaņā ar sagatavoto izvērtējumu tolaik būtu bijis ļoti grūti atrast iespējamu SACE BT pircēju.

(80)

Itālija apgalvo, ka SACE BT krīzes cēloņi bija nevis iekšējie procesi, pieprasījuma izmaiņas vai citi faktori, kuru dēļ būtu nopietni jāizvērtē un jāpārstrukturē uzņēmējdarbības modelis, bet gan ievērojamais, krīzes izraisītais prasījumu pieaugums. Ņemot vērā šo situāciju, Itālija norāda, ka SACE nolēma piešķirt papildu kapitālu un veikt vajadzīgās organizatoriskās un vadības līmeņa izmaiņas pilnīgi autonomi un no tirgus dalībnieka skatpunkta.

(81)

Itālija un SACE piezīmēs attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu galvenokārt argumentēja, ka pasākumi atbilst TEIP un nav piedēvējami valstij, tātad, neietver atbalstu. SACE norādīja, ka, ja Komisija tomēr konstatētu, ka šie pasākumi uzskatāmi par valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, tie būtu jāatzīst un jāpasludina par saderīgiem ar iekšējo tirgu (78). Attiecībā uz otro pasākumu SACE uzskata, ka Komisijas paustās šaubas par šā pasākuma saderību ir tikai spekulatīvas (79). Komentējot trešo un ceturto pasākumu, SACE atkārtoja, ka tos jebkurā gadījumā varētu atzīt par saderīgiem ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, pamatojoties uz Komisijas citētajiem paziņojumiem (80).

(82)

Ir jānoskaidro, vai II.4. sadaļā aprakstītie četri pasākumi ir uzskatāmi par valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē. Kā noteikts Līguma 107. panta 1. punktā, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(83)

Tāpēc, lai pasākumu varētu atzīt par valsts atbalstu, tam jāatbilst šādiem nosacījumiem: tas ir piedēvējams valstij, un to finansē dalībvalsts vai no valsts līdzekļiem, tas rada selektīvu priekšrocību, kas var dot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, tas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, kā arī var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(84)

Šie nosacījumi ir kumulatīvi, tāpēc, lai pasākums būtu uzskatāms par valsts atbalstu, tam jāatbilst visiem minētajiem nosacījumiem. Tādējādi, ja pasākums kādam no nosacījumiem neatbilst, tas nav uzskatāms par valsts atbalstu.

(85)

Lēmuma par procedūras sākšanu 61. apsvērumā Komisija norādīja, ka par valsts atbalstu nebūtu uzskatāmi tie pasākumi, kas atbilst vienam no šiem diviem nosacījumiem:

(86)

Attiecībā uz otro izslēgšanas kritēriju SACE apstiprināja, ka netika piešķirts kapitāls nenododamajiem riskiem saistībā ar ES 10 dalībvalstīm, kurās šie riski kļuva par nododamajiem riskiem pirms SACE BT izveides (81). Šī norāde atbilst Itālijas atkārtotajai argumentācijai par to, ka uzņēmums bija darbības sākumposmā (skatīt arī 96.–100. apsvērumu).

(87)

Attiecībā uz pirmo izslēgšanas kritēriju, atbildot uz Komisijas pieprasījumu iesniegt nododamo un nenododamo risku sadalījumu (82), SACE norādīja, ka SACE BT relatīvais darbības apmērs nenododamo risku jomā ir ļoti neliels (83). Turklāt Itālija norādīja, ka SACE BT pārvalda nenododamos riskus atbilstīgi tirgus noteikumiem, bez valsts galvojuma un uz tiem neattiecas robežvērtība, ko CIPE katru gadu nosaka nenododamajiem riskiem, kuru ilgums ir īsāks par 24 mēnešiem (84).

(88)

Komisija piebilst, ka saskaņā ar Eksporta kredītu paziņojumu, ja dalībvalstis vēlas subsidēt savus nenododamos riskus, tām jāievieš atsevišķa grāmatvedība, lai nodrošinātu, ka nododamajiem riskiem netiek novirzīts atbalsts. Šajā gadījumā SACE īstenoto pasākumu mērķis nebija atbalstīt nelielās darbības nenododamo risku jomā. Itālija neapgalvo, ka vēlējās atbalstīt nenododamos riskus, un uzskata, ka visus pasākumus īstenoja attiecībā uz SACE BT kopumā (nevis kādu konkrētu darbību) un atbilstīgi tirgus noteikumiem. Itālija neiebilst, ka, lai noteiktu, vai pastāv priekšrocība, tiek analizēta šo pasākumu atbilstība TEIP kritērijam.

(89)

Tāpēc Komisija piekrīt Itālijai un SACE par to, ka lēmuma par procedūras sākšanu 4.1.1. un 4.1.2. nodaļā paredzētie izņēmumi uz šo gadījumu neattiecas. Ņemot to vērā, attiecīgo četru pasākumu (to daļas) atbalsta elementu nevar izslēgt, pamatojoties uz šiem izslēgšanas kritērijiem. Viss meitasuzņēmumā SACE BT ieguldītais kapitāls, t. i., EUR 105,8 miljoni (pirmais pasākums), un visi pārējie pasākumi varētu būt valsts atbalsts un ir jānovērtē.

(90)

Kā noteikts lēmuma par procedūras sākšanu 80.–82. apsvērumā, saskaņā ar iedibināto judikatūru, lai noteiktu, vai kapitāla papildināšana rada konkurētspējas priekšrocību, jānovērtē, vai līdzīgos apstākļos tirgus ekonomikas principu vadīts privātais ieguldītājs būtu veicis tikpat lielus kapitālieguldījumus (85), jo īpaši, ņemot vērā ieguldīšanas brīdī pieejamo informāciju un paredzamo notikumu gaitu (86).

(91)

TEIP kritērijs būtu jāpiemēro ex-ante, t. i., būtu jānosaka, vai ieguldījuma plānošanas brīdī tirgus ekonomikas principu vadīts privātais ieguldītājs būtu nolēmis veikt šādu kapitālieguldījumu. Tirgus principu vadīts ieguldītājs pietiekami ņemtu vērā ar ieguldījumu saistītos riskus, un tāpēc no riskantākiem ieguldījumiem gaidītu lielāku rentabilitāti. Spēkā esošo tiesisko regulējumu, piemēram, finanšu pakalpojumu nozarē, tas uzskatītu par šķērsli. Ja konkrētas regulatīvas prasības attiecībā uz minimālo kapitālu, likviditāti un līdzīgiem elementiem padarītu ieguldījumus par nerentabliem, tirgus ekonomikas principu vadīts ieguldītājs neveiktu ieguldījumus, kas regulatīvajām prasībām atbilst, taču nenodrošina pietiekami lielu rentabilitāti.

(92)

Privātajam ieguldītājam nepietiek vienkārši ar to, ka ieguldījums viņam nerada zaudējumus vai nes tikai ierobežotu peļņu. Tirgus ekonomikas principu vadīts ieguldītājs no saviem aktīviem censtos gūt maksimālu peļņu atbilstīgi pastāvošajiem apstākļiem un savām interesēm arī tad, ja ieguldītu uzņēmumā, kurā viņš jau ir kapitāldaļu turētājs (87). Pat ja vidējā atdeve attiecīgajā nozarē ir tikai viens no elementiem, ko Komisija varētu ņemt vērā, piesardzīgs tirgus ekonomikas principu vadīts ieguldītājs, aprēķinot piemērotu atlīdzību, noteikti pieprasītu minimālu ieguldījuma atdevi, kas būtu vismaz līdzvērtīga vidējai rentabilitātei attiecīgajā nozarē (88).

(93)

Saskaņā ar jaunāko judikatūru (89) dalībvalstij, kas atsaucas uz atbilstību TEIP, šaubu gadījumā ir pārliecinoši un ar objektīviem un pārbaudāmiem pierādījumiem jāpierāda, ka īstenotais pasākums izriet no tās kā akcionāres statusa, t. i., atbilstīgi tirgus noteikumiem. Tāpēc tai var būt jāiesniedz pierādījumi par to, ka lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz ekonomiskiem novērtējumiem, kas ir līdzvērtīgi tādiem novērtējumiem, kādus apstākļos, kas ir pēc iespējas līdzīgi dalībvalsts situācijai, turpmākās peļņas noteikšanas nolūkā pirms ieguldīšanas sagatavotu racionāls privātais ieguldītājs. Vienīgais privātā ieguldītāja kritērija piemērošanas vajadzībām atbilstīgais pierādījums ir brīdī, kad tika pieņemts lēmums par ieguldījumu, pieejamā informācija un prognozējamā notikumu gaita. Tas īpaši attiecināms uz situācijām – kā šajā gadījumā –, kad Komisija cenšas noteikt, vai ir piešķirts valsts atbalsts saistībā ar ieguldījumu, par kuru tai netika paziņots un kuru laikā, kad Komisija veic pārbaudi, attiecīgā dalībvalsts jau bija veikusi.

(94)

Komisijai, novērtējot atbilstību TEIP, jāveic visaptverošs novērtējums, ņemot vērā ne tikai šīs dalībvalsts iesniegtos pierādījumus, bet arī visus citus pierādījumus, kas ir būtiski lietā, tai ļaujot noteikt, vai attiecīgais pasākums ir minētās dalībvalsts kompetencē akcionāres, t. i., tirgus ekonomikas principu vadīta ieguldītāja, statusā vai valsts varas nesējas statusā. Šajā ziņā nozīme it īpaši ir šī pasākuma raksturam un priekšmetam, apstākļiem, kādos tas tiek veikts, kā arī izvirzītajam mērķim un minētajam pasākumam piemērojamajiem noteikumiem (90).

(95)

Lēmuma par procedūras sākšanu 95. un 96. apsvērumā Komisija pauda šaubas par pirmā pasākuma atbilstību TEIP. Komisija lēmumā paziņoja, ka šajā gadījumā jānoskaidro, kāda bija uzņēmējdarbības plānā prognozētā ieguldījuma rentabilitāte. Saskaņā ar iedibināto judikatūru un praksi (91) mātesuzņēmums SACE varēja, tāpat kā līdzīgos apstākļos varētu tirgus principu vadīts ieguldītājs, nepiešķirt kapitālu un to izmantot citām darbībām vai dividenžu veidā atdot valstij.

(96)

Jānorāda, ka SACE izmantoja atsevišķu grāmatvedību par nododamajiem riskiem laikposmā no datuma, kurā attiecīgie riski automātiski kļuva nododami (2004. gada 1. maija) līdz SACE BT izveides datumam (2004. gada 27. maijam) (skatīt 1. tabulu lēmuma par procedūras sākšanu 19. apsvērumā). Tomēr no izveidotā atsevišķā konta SACE BT netika nodoti aktīvi, pasīvi un līgumi (atsevišķajā grāmatvedībā iekļautos līgumus par nododamajiem riskiem pārtrauca vai nu tāpēc, ka beidzās apdrošināšanas līgumu termiņš, vai arī, laužot noslēgtos līgumus; attiecīgos nododamos tirgus pakāpeniski iekļāva jaunos, ar SACE BT noslēgtos apdrošināšanas līgumos (92)). SACE BT uzņēmējdarbība tika sākta no jauna.

(97)

Turklāt jāuzsver, ka SACE BT tika izveidots, lai pievērstos jauniem uzņēmējdarbības virzieniem, kuros SACE agrāk nedarbojās. Pirms SACE BT izveides un tā sākotnējā kapitāla piešķiršanas SACE jau 2003. gada beigās gribēja, lai ārējs eksperts apstiprinātu un sīkāk izstrādātu SACE noteiktās uzņēmējdarbības iespējas attiecībā uz darbības sākšanu nododamo risku nozarē. Tika konstatēts, ka lielākās iespējas pastāv tādos tirgus segmentos, kuros tolaik vēl nedarbojās lielākie kredītu apdrošināšanas tirgus dalībnieki, t. i., tādās jomās kā iekšzemes kredītu apdrošināšana Itālijā un Itālijas eksportējošo uzņēmumu, galvenokārt MVU, eksporta kredītu apdrošināšana attiecībā uz nododamo risku valstīm.

(98)

Turklāt SACE BT uzņēmējdarbības plāna pamatā bija salīdzinošs tirgus izvērtējums, kā arī jauna uzņēmuma struktūras izveide, nevis iepriekšējās uzņēmējdarbības turpināšana. Citādi sakot, tika izveidots jauns uzņēmējdarbības plāns, un tajā neizmantoja esošos uzņēmējdarbības rezultātus (vai iepriekšējas uzņēmējdarbības pārstrukturēšanu).

(99)

Tāpēc SACE BT nav jau izveidotas SACE struktūrvienības turpinājums, bet gan struktūra, kas izveidota, pieņemot lēmumu par pilnīgi jauna uzņēmuma dibināšanu un tādas saimnieciskās darbības izvēršanu, ko SACE iepriekš neveica.

(100)

No tā izriet, ka, ņemot vērā faktus, ko Itālija un SACE iesniedza oficiālās izmeklēšanas procedūras laikā, Komisija var secināt, ka SACE BT tika izveidots kā jauns uzņēmums un tas nebija tikai turpinājums darbībām, ko SACE jau veica.

(101)

Komisija uzskata, ka jaunizveidota uzņēmuma uzņēmējdarbības plānā būtu jāiekļauj rūpīga analīze par uzņēmējdarbības iespējām tirgū, kurā tas plāno darboties, kā arī par iespējamo peļņu, pierādot, ka prognozētā rentabilitāte ir pietiekama, lai sākotnējais ieguldījums atmaksātos.

(102)

Tomēr ir iespējama zināma neskaidrība un tādējādi arī zināma iespēja koriģēt un precizēt darbības jomu un finanšu prognozes. Tā jo īpaši var būt pirmajos uzņēmuma darbības gados. Atbilstīgi jaunizveidotu uzņēmumu definīcijai tiem nav iepriekšēju finanšu rezultātu, ar ko pamatot novērtējumu. Tāpēc ieguldītājam jāizstrādā procedūra, lai novērtētu uzņēmumu, pamatojoties uz līdzvērtīgu uzņēmumu rezultātiem (salīdzinošā novērtēšana) un finanšu prognozēm. Tā kā jauni uzņēmumi var negūt peļņu uzreiz, novērtējot jaunizveidotus uzņēmumus, jāliek uzsvars uz darbībām, kas var nodrošināt pienācīgu peļņu nākotnē.

(103)

Pieejamie fakti liecina, ka pirms lēmuma par SACE BT izveidi un tā sākotnējā kapitāla piešķiršanu SACE analizēja tirgu, kurā SACE BT darbotos. SACE  (93) valdes 2003. gada 21. novembra un 3. decembra (94) sanāksmēs notika sākotnējās apspriedes un tika iesniegti SACE darbību izvēršanas uzņēmējdarbības plāna 2004.–2006. gadam provizoriskie materiāli. SACE valde 2003. gada 21. novembrī, pamatojoties uz ārēja konsultanta un SACE sagatavoto pētījumu, apsprieda jaunus attīstības virzienus un iespēju darboties ESAO valstu īstermiņa kredītu apdrošināšanas tirgū. Valde secināja, ka ar nododamajiem riskiem saistītos resursus, ieguldījumus un mērķus noteiktu, pamatojoties uz priekšizpēti (studio di fattibilità) (95).

(104)

Tāpēc uzņēmējdarbības plāna izstrādi uzticēja atzītam ārējam konsultantam. Konsultantam inter alia bija jānosaka ar īstermiņa riskiem saistītās iespējas ESAO valstīs (SACE uzskatīja, ka to tirgus vērtība ir EUR 2,5–5 miljardi (96)) un jāizstrādā jauna uzņēmuma darbības noteikumi.

(105)

Konkursa uzaicinājuma vēstulē, kas tika publicēta 2003. gada 17. decembrī, bija skaidri norādīts, ka jaunizveidotais uzņēmums nesaņems ne tiešu (finansiālu atbalstu), nedz arī netiešu (izmantojot nenododamajiem riskiem piešķirtos resursus) (97) valsts atbalstu.

(106)

Sākotnējā uzņēmējdarbības plānā, ko sagatavoja 2004. gada 18. maijā, bija iekļauts tirgus prakses (galvenokārt lielāko tirgus dalībnieku) salīdzinošais novērtējums (98) par prognozējamajām cenām, prasījumu izdevumiem un citiem izmaksu rādītājiem, kā arī cita informācija par to, kā izveidot un vadīt uzņēmumu atbilstīgi tirgus praksei. Jaunizveidots uzņēmums to varētu izmantot kā stabilu pamatu darbību pielāgošanai tirgus praksei.

(107)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka procedūras un pasākumi, ko SACE veica pirms lēmuma par ieguldījumu SACE BT sākotnējā kapitālā, bija līdzvērtīgi līdzīgos apstākļos īstenotai tirgus praksei. Konkrētāk, pirms pieņēma lēmumu par ieguldījumu, SACE lūdza ārējam konsultantam sagatavot priekšizpēti un veica ieguldījumu pēc tam, kad bija rūpīgi izvērtējis un apzinājis būtiskas izaugsmes iespējas Itālijas kredītu apdrošināšanas tirgū, kā arī iespēju izvērst darbību Centrāleiropas un Austrumeiropas tirgos vai citās ar kredītu apdrošināšanu saistītu pakalpojumu jomās.

(108)

Komisija ievēroja, ka sākotnējā uzņēmējdarbības plānā norādītās finanšu prognozes attiecās uz ierobežotu laikposmu (t. i., tikai četriem gadiem: 2005.–2008. gadu) un prognozētā, šā perioda beigās sasniedzamā rentabilitāte bija ierobežota tāpēc, ka bija jāprecizē vairāki svarīgākie elementi un līdz ar to plānā bija iekļautas finanšu prognozes tikai par daļu no paredzētajām darbībām (pirmais pīlārs, skatīt 48. apsvērumu).

(109)

Saistībā ar to Komisija piebilst, ka koriģētajā uzņēmējdarbības plānā, ko SACE valde oficiāli pieņēma tikai vienu mēnesi pēc SACE BT darbības sākuma, tika mainīti daži sākotnējie pieņēmumi, par vienu gadu, t. i., līdz 2009. gadam, pagarināts finanšu prognožu periods, kā arī atsevišķi sniegtas aplēses par iekšēji attīstītajam kredītu apdrošināšanas uzņēmumam (pirmais pīlārs) vajadzīgo kapitālu un tā ienesīgumu – tika aprēķināts, ka, ņemot vērā prognozētās prēmijas, vajadzīgais kapitāls būs EUR 40,3 miljoni. Tika prognozēts, ka peļņa no šā kapitāla 2009. gadā būs EUR 4,8 miljoni, bet ROAE – 12,1 %. Plānam pievienotajā piezīmē valdei bija skaidri norādīta uzņēmējdarbības izvēršana galvojumu tirgū, kā arī ieskicēti attīstības scenāriji attiecībā uz citām iespējām panākt ārēju izaugsmi nozarēs, kurās iespējama sinerģija ar SACE BT darbību kredītu apdrošināšanas jomā, lai nodrošinātu visa SACE BT ieguldītā kapitāla ienesīguma atbilstību tirgus kritērijiem. Dokumentā bija norādīts, ka analīze jāpilnveido, izstrādājot precizēto uzņēmējdarbības plānu, kas vajadzīgs regulatīvā nolūkā (paredzēts 2005. gada februārī/martā).

(110)

Itālija un SACE arī iesniedza dokumentus, ar kuriem pierādīja, ka plāns tika pastāvīgi pārskatīts. Tas liecina, ka vadība plānu tiešām ievēroja un regulāri atjaunināja atbilstīgi jaunākajai informācijai. Šī prakse varētu būt līdzvērtīga rīcībai, kādu gaida jaunizveidota uzņēmuma gadījumā, t. i., kad turpmākās rentabilitātes novērtējums ir neskaidrs un ir jākoriģē pēc jaunā uzņēmuma darbības sākšanas.

(111)

Attiecībā uz pārējiem uzņēmējdarbības pīlāriem, t. i., SACE BT darbību izvēršanu ar iegādes darījumiem (“ārējās izaugsmes stratēģija”), Komisija ievēroja, ka uzņēmums ar atzīta ārēja konsultanta palīdzību (skatīt 113. apsvērumu) jau sākumposmā noteica tirgus iespējas citos tirgus segmentos, kas radītu ievērojamu sinerģiju ar tā pamatdarbību kredītu apdrošināšanas jomā (tostarp uzņēmumus, ko varētu iegādāties). Tā kā Rietumeiropas tirgus ir ļoti blīvs, SACE apzināja darbības izvēršanas iespējas Centrāleiropas un Austrumeiropas tirgos, kuros trīs lielāko kredītu apdrošināšanas tirgus dalībnieku tirgus daļa tolaik bija ievērojami mazāka nekā Rietumeiropā.

(112)

Komisija ievēroja, ka, lai gan SACE BT saņēma lielāku kapitālu nekā vajadzīgs tā kredītu apdrošināšanas uzņēmējdarbības dabiskai attīstībai (pirmais pīlārs), Itālija un SACE iesniedza dokumentus, kuros parādīts, ka SACE apsvēra un analizēja SACE BT darbības izvēršanu valsts un starptautiskā līmenī (attiecīgi otrais un trešais pīlārs) jau pirms SACE BT izveides 2004. gada 27. maijā.

(113)

Konkrētāk, otrais un trešais pīlārs tika skarts 2003. gada 17. decembra vēstulē (skatīt 52. un 53. apsvērumu), kurā ārējam konsultantam tika prasīts ne tikai aplūkot SACE iekšējo izaugsmi, bet arī analizēt sadarbību ar citām Itālijas vai ārvalstu struktūrām (piemēram, sadarbību ar kādu no lielākajiem tirgus dalībniekiem, sadarbību ar sekundāru tirgus dalībnieku (piemēram, CESCE no Spānijas, OND no Beļģijas) un sadarbību ar Itālijas uzņēmumu, kas darbojas citā tirgus segmentā vai citā finanšu nozarē). Turklāt 2004. gada martā ārējais konsultants jau bija iesniedzis papildu analīzes par Itālijas komerciālās informācijas tirgu, Itālijas kredītu atgūšanas tirgu un tā galvenajiem dalībniekiem, kā arī par Centrāleiropas un Austrumeiropas kredītu apdrošināšanas tirgu (uzņēmējdarbības plāna papildinājumi). Tāpēc, lai gan pirmā pasākuma īstenošanas brīdī nebija sagatavotas precīzas finanšu prognozes par peļņu, ko varētu gūt, ar iegādes darījumiem izvēršot darbību citās pakalpojumu nozarēs Itālijā un citos ģeogrāfiskajos tirgos, SACE jau bija uzticējis atzītam ārējam konsultantam sagatavot analīzi, ko izmantot iespējamo mērķa uzņēmumu noteikšanai.

(114)

Komisija atzīst, ka būtu pamatoti gaidīt tirgus mazāko dalībnieku turpmāku apvienošanos un Centrāleiropas un Austrumeiropas kredītu apdrošināšanas struktūru iespējamu privatizāciju. Komisija arī saprot SACE grūtības – tas vairākkārt centās precīzi novērtēt plānotajiem iegādes darījumiem vajadzīgo finanšu kapitālu un no šiem uzņēmumiem sagaidāmo peļņu, pirms iespējamā mērķa uzņēmuma īpašnieks bija piekritis to pārdot un pirms bija novērtēta no iespējamajiem darījumiem gaidāmā peļņa.

(115)

Ņemot vērā SACE apsvērumus pirms ieguldījuma, kā arī sīki izstrādāto analīzi, kuru pasūtīja atzītam ārējam konsultantam un kurā provizoriski norādīti iespējamie mērķa uzņēmumi, Komisija var piekrist Itālijas un SACE apgalvojumam par to, ka, laikā, kad SACE ieguldīja kapitālu SACE BT, SACE izskatīja iegādes darījumu plānus bez iespējas novērtēt to ienesīgumu un gaidāmo sinerģiju, jo tam nebija pieejami iespējamo mērķa uzņēmumu iekšējie dati un tas nezināja uzņēmumu pārdošanas cenu.

(116)

Ņemot vērā nozarei raksturīgo un SACE prognozēto plašo iegādes stratēģiju, Komisija var piekrist arī Itālijas un SACE argumentam par to, ka turpmākiem iegādes darījumiem izmantojamo kapitālu var tuvināt ieguldījumam pašu kapitāla fondā. Pašu kapitāla fonda gadījumā gaidāmo peļņas normu var noteikt tikai atbilstīgi tirgus kritērijiem (šajā gadījumā, tuvinot peļņas normu, ko pieprasa tie trīs lielākie kredītu apdrošināšanas uzņēmumi, kuri ir ievērojami paplašinājušies, veicot iegādes darījumus), savukārt specifiskāku novērtējumu sagatavo pirms katra ieguldījuma, kad ir radusies attiecīga iespēja. Jāņem vērā arī tas, ka visas kapitāla summas ieguldīšana var aizkavēties.

(117)

Attiecībā uz peļņu no iegādes darījumiem Komisija ievēroja, ka pirms iegādes SACE pastāvīgi lūdza padomu ārējam konsultantam. Assedile gadījumā piedāvātā cena bija zemāka (par pirmo iegādes darījumu, t. i., 70 % Assedile daļu) vai atbilda vērtības diapazonam (apsverot iespēju kopīgi iegādāties 100 % Assedile daļu), ko piedāvāja ārējais konsultants (99). Taču cena, kas tika samaksāta, 2007. gadā kopā ar uzņēmumu SA Ducroire ieguldot KUP, par 5 % pārsniedza konsultanta (Rothschild) sagatavoto novērtējumu. Jānorāda gan, ka tad, kad SACE BT saprata, ka neizdosies atjaunot KUP rentabilitāti, tas diezgan ātri pārdeva šo ieguldījumu (100). Lai mazinātu turpmākos zaudējumus, SACE BT2009. gada 25. februārī ar zaudējumiem pārdeva savas KUP daļas SA Ducroire  (101).

(118)

Komisija arī piebilst, ka SACE kā uzņēmumam, kas darbojas ilgtermiņa eksporta kredītu apdrošināšanas jomā, ir noteiktas zināšanas par kredītu apdrošināšanas riska tirgu. Tādējādi tas neveica ieguldījumus, neko nezinot par nozari.

(119)

Rezumējot Komisija norāda, ka uzņēmējdarbības plāns tika sagatavots ex ante, palīdzot atzītam ārējam konsultantam, kas izpētīja jaunās tirgus iespējas un tās izklāstīja SACE pirms SACE BT izveides. Turklāt ieguldījums bija nepārprotami paredzēts jaunizveidotam uzņēmumam, un tā pamatā bija plāns, kurā iekļauts sīki izstrādāts tirgus prakses salīdzinājums, konkrētāk, salīdzinātas izmaksas un cenas, kā arī pienācīgi norādītas uzņēmuma izaugsmes un attīstības iespējas. Visbeidzot un kā papildu arguments jāņem vērā tas, ka pirmajos jaunizveidotā uzņēmuma darbības gados mātesuzņēmums rūpīgi pārraudzīja tā rezultātus un laicīgi veica korekcijas.

(120)

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apstākļus un jo īpaši no SACE BT otrā un trešā uzņēmējdarbības pīlāra gaidāmo peļņas līmeni, kas tobrīd bija detalizēti izpētīts, var secināt, ka iecere gūt pienācīgu peļņu no sākotnējā kapitāla ieguldījuma, t. i., no pirmā pasākuma, bija reālistiska un atbilstīga tirgus praksei.

(121)

Tāpēc jāsecina, ka SACE, ieguldot līdzekļus SACE BT, prasīja (kā liecina valdes sanāksmju protokoli un valdei sagatavotās piezīmes) un varēja pamatoti gaidīt pietiekamu peļņu no ieguldījuma.

(122)

Visbeidzot, tiek secināts, ka pirmais pasākums neradīja priekšrocību SACE BT. Tāpēc tas nav uzskatāms par atbalstu un nav jāvērtē tā atbilstība pārējiem valsts atbalsta kritērijiem.

(123)

Lēmuma par procedūras sākšanu 100. apsvērumā Komisija pauda šaubas par to, vai tirgus dalībnieki un mātesuzņēmums SACE veica pārapdrošināšanu atbilstīgi līdzvērtīgiem noteikumiem. Šķiet, ka ar pārapdrošināšanas segumu, ko netieši nodrošināja valsts (t. i., ar publiska eksporta kredītu apdrošinātāja SACE starpniecību), tika mākslīgi radīta jauda, kas nebūtu pieejama privātajā tirgū. Turklāt lēmuma par procedūras sākšanu 103. apsvērumā Komisija pieļāva iespēju, ka otrais pasākums radīja priekšrocību SACE BT.

(124)

Itālija un SACE neiesniedza jaunus faktus, kas mainītu lēmumā par procedūras sākšanu izklāstīto sākotnējo novērtējumu.

(125)

Saskaņā ar Eksporta kredītu paziņojuma 4.2. punktu dalībvalstīm viena gada laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas jāpārtrauc piešķirt konkrēta veida valsts atbalstu, tostarp tiešu vai netiešu ar valsts vai valsts atbalstīta eksporta kredītu apdrošinātāja starpniecību veiktu pārapdrošināšanu, kas izraisa pārapdrošināšanas seguma pārliecīgi zemu cenu vai mākslīgu tādas jaudas izveidi, kura nav raksturīga privātajam tirgum, ar noteikumiem, kuri ir labvēlīgāki nekā tie, kas pieejami no privātā pārapdrošināšanas tirgus (4.2. punkta f) apakšpunkts). Paziņojuma 4.2. punktā arī noteikts, ka pašreizējie papildu pārapdrošināšanas līgumi ir pieļaujami pārejas periodā ar nosacījumu, ka inter alia valsts pārapdrošināšana ir mazāk svarīgs elements visā apdrošinātāja pārapdrošināšanas portfelī un ka valsts pārapdrošināšana attiecībā uz nododamiem riskiem ir atklāta visiem kredītu apdrošinātājiem, kas atbilst kopīgo piemērotības kritēriju prasībām. Ir acīm redzams, ka šajā gadījumā pēdējie nosacījumi nav ievēroti, jo valsts uzņēmās lielāko pārapdrošināšanas seguma daļu. Turklāt tā nedarīja shēmu pieejamu visiem kredītu apdrošinātājiem.

(126)

Izvērtējot priekšrocības esību, Komisija vispirms pierādīs, ka pasākumu nevarēja īstenot atlikušajā tirgus daļā. Otrkārt, tā pierādīs, ka SACE nerīkojās kā privātais pārapdrošinātājs. Treškārt, Komisija pierādīs, ka, pat ņemot vērā to, ka SACE ir SACE BT mātesuzņēmums, nevar secināt, ka SACE rīkojās tā, kā šādā situācijā darītu privāts uzņēmums. Ceturtkārt, Komisija pierādīs, ka SACE nodrošinātais pārapdrošināšanas segums rada priekšrocību SACE BT.

(127)

Komisija ievēroja, ka, lai atjaunotu 2009. gada pārapdrošināšanas līgumus, SACE BT2009. gada 30. janvārī no tirgus dalībniekiem izdevās iegūt 25,85 % no vajadzīgā papildu zaudējumu pārapdrošināšanas seguma par 2009. gadā nododamo kredītu risku (102). Vairākiem tirgus dalībniekiem tika piedāvāts nodrošināt atlikušo pārapdrošināšanas seguma daļu, taču neraugoties uz tai piedēvēto rentabilitāti tie šo iespēju noraidīja (nepiedalīties nolēma 16 uzņēmēji). Tāpēc “pēc vairākiem mēģinājumiem panākt vienošanos ar tirgus dalībniekiem” (103) SACE BT nolēma lūgt atlikušo papildu zaudējumu pārapdrošināšanas seguma daļu SACE. SACE2009. gada 5. jūnijā piešķīra 74,15 % no papildu zaudējumu pārapdrošināšanas seguma saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem par prioritāti, jaudu un prēmiju kā privātie apdrošinātāji. Tāpēc ir skaidrs, ka SACE piešķirtos 74,15 % no papildu zaudējumu pārapdrošināšanas seguma nevarētu iegūt no pārējiem tirgus dalībniekiem (104).

(128)

Lai noskaidrotu, vai šie pasākumi uzskatāmi par priekšrocību, ir arī jāpārliecinās, ka, īstenojot šo pasākumu, SACE nerīkojās tā, kā līdzīgos apstākļos darītu privātais apdrošinātājs. Komisija ievēroja, ka Itālija un SACE atzina, ka vispasaules finanšu krīze ievērojami ietekmēja pasaules pārapdrošināšanas tirgu un ierobežoja pārapdrošināšanas iespējas 2009. gadā. Tāpēc vairāki privātie pārapdrošinātāji ievērojami samazināja savu kredītu apdrošināšanas jaudu, samazinot darbības apmēru šajā nozarē, un pievērsās ienesīgākām jomām, tādējādi ietekmējot kredītu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas seguma pieejamību tirgū. Otrkārt, viens no iemesliem, kāpēc SACE BT neizdevās atrast pārapdrošināšanas segumu tirgū, bija tā sarežģītais finansiālais stāvoklis, un vairāki privātie pārapdrošinātāji, kas piedalījās diskusijās par SACE BT pārapdrošināšanas seguma atjaunošanu, bija pauduši bažas par uzņēmuma stāvokli. SACE BT 2008. gadā reģistrēja ievērojamus zaudējumus (aptuveni EUR 29,5 miljonus). Šie vājie rezultāti nozīmē, ka pārapdrošināšanas risks ir lielāks (105). To pārapdrošinātāju rīcība, kuri iesaistījās pārapdrošināšanā, liecina, ka privātais pārapdrošinātājs, ja tam nepiedāvātu ievērojami lielāku pārapdrošināšanas nodevu, tik riskantā darījumā iesaistītos tikai daļēji. Tas noteikti nepiekristu segt veselus 74 % no seguma un to nedarītu atbilstīgi tādiem pašiem noteikumiem, kādus daudz mazākai pārapdrošināšanas seguma procentuālajai daļai piemēroja pārējie pārapdrošinātāji. Racionāls ieguldītājs būtu pieprasījis tādu nodevu, kuras apmērs atbilst riska līmenim, kas bija lielāks nekā citiem (106). Tādējādi SACE piemērotajai nodevai patiesībā vajadzēja būt lielākai nekā nodevai, ko par daudz mazāku pārapdrošināšanas seguma procentuālo daļu pieprasīja pieci privātie pārapdrošinātāji (107). Tāpēc atbalsta summu, kas piešķirta, īstenojot otro pasākumu, Komisija aprēķina no pārapdrošināšanas nodevas, ko par tik lielu pārapdrošināšanas seguma daļu pieprasītu privātais pārapdrošinātājs, atņemot nodevu, ko iekasēja no SACE BT. Saskaņā ar Komisijas tiesu praksi (108) Komisija uzskata, ka nodevai par tik lielu pārapdrošināšanas seguma daļu un risku vajadzēja būt vismaz par 10 % lielākai nekā nodeva, ko par mazāku pārapdrošināšanas daļu un risku pieprasīja privātie pārapdrošinātāji. Tā kā SACE BT izmaksāja SACE EUR 1,56 miljonus, atbalsta summa ir EUR 156 000. Visbeidzot, Komisija piebilst, ka, piešķirot tik lielu pārapdrošināšanas seguma daļu vienam uzņēmumam, iespējams, tika pārkāpti uzņēmuma vispārējie pārapdrošināšanas principi, t. i., “pārapdrošināšanas līgumu dalībnieku skaits ir pietiekams, lai nodrošinātu atbilstīgu riska sadalījumu” (109). Iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija secina, ka SACE nerīkojās kā privātais pārapdrošinātājs.

(129)

Attiecībā uz jautājumu par to, vai mātesuzņēmums būtu nodrošinājis tik lielu pārapdrošināšanas seguma daļu, ja tā meitasuzņēmums nespētu par piedāvāto cenu atrast pietiekami lielu segumu tirgū, jānorāda, ka šāds pārapdrošināšanas līgums palielina meitasuzņēmuma darbību ietekmi uz mātesuzņēmumu. Šajā gadījumā jānorāda, ka SACE 2009. gadā bija vajadzīga apjomīga rekapitalizācija un pārapdrošināšana. Tāpēc lēmums par šā pasākuma īstenošanu bija jāanalizē papildus lēmumiem par trešā un ceturtā pasākuma īstenošanu. Tiešām, SACE valde SACE BT atbalstīšanas nolūkā (110) otro, trešo un ceturto pasākumu apsvēra jau 2009. gada 26. maijā (111). Kā tiks secināts šo pasākumu novērtējumā, privātais ieguldītājs nevis turpinātu rekapitalizāciju, bet gan ļautu uzņēmumam bankrotēt. Tāpēc jāsecina, ka privātais mātesuzņēmums nebūtu īstenojis otro pasākumu, kas vēl vairāk palielināja meitasuzņēmuma ietekmi uz mātesuzņēmumu.

(130)

Visbeidzot, par to, vai pārapdrošināšana radīja SACE BT priekšrocību, jānorāda, kā apstiprināja SACE (skatīt 70. apsvērumu), ka, pateicoties pasākumam, SACE BT varēja palielināt savu kredītu apdrošināšanas jaudu un tādējādi uzņemties vairāk līgumu nekā pretējā gadījumā. Ja pasākums nebūtu īstenots, SACE BT būtu nācies segt šos riskus savā bilancē/vairāk apdraudēt savu kapitālu vai piedāvāt lielāku (vismaz par 10 %) prēmiju, lai iegūtu pārapdrošināšanas segumu (skatīt 128. apsvērumu). Tādējādi pēc pasākuma īstenošanas SACE BT varēja iegūt pārapdrošināšanas segumu par zemāku cenu, savukārt, pateicoties pārapdrošināšanai, tas varēja uzņemties vairāk apdrošināšanas līgumu nekā spētu tad, ja SACE nepiešķirtu pārapdrošināšanas finansējumu, vai pats uzņemties mazāku risku.

(131)

Komisija secina, ka otrais pasākums radīja SACE BT priekšrocību, kuras apmērs atbilst starpībai starp SACE BT faktiski samaksāto nodevu un par vismaz 10 % lielāku nodevu, ko, ņemot vērā lielāku riska līmeni, būtu pieprasījis privātais pārapdrošinātājs.

(132)

Lēmuma par procedūras sākšanu 107. apsvērumā Komisija pauda šaubas par to, vai privātais uzņēmējs būtu ieguldījis SACE BT summu, kas patlaban tiek izvērtēta. Kā atzina Itālijas iestādes, ar trešo un ceturto pasākumu tika segts kapitāls, kas SACE BT bija vajadzīgs, lai risinātu finanšu krīzes radītos sarežģījumus (112). SACE BT valdes 2009. gada 31. marta sanāksmē apspriežamajā dokumentā (materiale per discussione) ir norādīts, ka SACE BT“vajadzīga rekapitalizācija (ricapitalizzazione) līdz EUR 70 miljonu apmērā, lai nodrošinātu pietiekamus aktīvus rezervju segumam 2009. gada beigās” (113). Šajā dokumentā arī norādīts, ka jau 2009. gada pirmā pusgada beigās nepietika aktīvu, ar ko nodrošināt rezerves kapitālu, t. i., 2009. gada jūnija beigās bija vajadzīgi EUR 23 miljoni, bet 2009. gada beigās – EUR 68 miljoni. Lēmumā par procedūras sākšanu izteikts pieņēmums, ka SACE BT nespēja segt 2008. gada beigās reģistrētos zaudējumus un tobrīd tam nepietika aktīvu, ar ko segt rezerves. Šķiet, ka SACE BT nebūtu izdevies uzņēmumā iepludināto kapitālu piesaistīt tirgū, jo tā prognozētā rentabilitāte nebija pietiekami liela. Nav pierādījumu par to, ka SACE BT vērtība tolaik bija pozitīva.

(133)

Lēmuma par procedūras sākšanu 108. apsvērumā Komisija aicināja Itāliju komentēt, vai trešais pasākums bija vajadzīgs SACE BT darbības turpināšanai, un, ja tā, iesniegt prognozētās izmaksas, kas SACE varētu rasties, ja tas pārdotu vai likvidētu SACE BT. Komisija norādīja, ka mātesuzņēmums veiktu meitasuzņēmuma rekapitalizāciju tikai tad, ja būtu pamatoti uzskatīt, ka atbalstītais uzņēmums atsāks gūt peļņu (114). Tirgus ekonomikas principu vadīts ieguldītājs nebūtu iepludinājis SACE BT papildu kapitālu, ja finansiāli tas izmaksātu dārgāk nekā attiecīgo aktīvu likvidēšana (piemēram, pārdodot attiecīgo ieguldījumu).

(134)

Lēmuma par procedūras sākšanu 111. un 117. apsvērumā Komisija pauda šaubas par trešā un ceturtā pasākuma atbilstību TEIP. Komisija arī piebilda, ka abi pasākumi, šķiet, radīja SACE BT priekšrocību.

(135)

Lēmumā par procedūras sākšanu (109. apsvērumā) norādīts, ka galvenais elements ir ieguldījuma veikšanas laikā pieejamais plāns. Plānam ir izšķirīga nozīme, jo privātais ieguldītājs uzņēmumā, kas negūst peļņu, ieguldīs jaunu kapitālu tikai tad, ja būs pārliecināts, ka izdosies atjaunot pietiekamu rentabilitātes līmeni. Citādi ieguldīto kapitālu izmantotu tikai uzņēmuma esošā parāda nomaksāšanai, nenodrošinot, ka tas nākotnē atsāks gūt peļņu (115). Ja nebūtu pārliecinoša “pārstrukturēšanas plāna”, racionāls privātais ieguldītājs neveiktu ieguldījumu (116).

(136)

Komisija norādīja, ka uzņēmējdarbības plānā 2010.–2011. gadam SACE BT paredzēja galvenokārt pasākumus tirgus daļas palielināšanai un darbības izvēršanai, nevis rentabilitātes atjaunošanai, piemēram, izmaksu samazināšanu un uzņēmējdarbības modeļa pārstrukturēšanu. SACE BT plānoja palielināt savu tirgus daļu kredītu apdrošināšanas un galvojumu tirgū līdz 15 % 2011. gadā un līdz 2011. gadam kļūt par otro lielāko kredītu apdrošināšanas tirgus dalībnieku. SACE BT prognozēja, ka 2009. gadā tas būs trešais vai ceturtais lielākais kredītu apdrošināšanas un galvojumu tirgus dalībnieks. Attiecībā uz SACE BT izplatības tīklu plānā inter alia paredzēts novērtēt iespējamos turpmākos iegādes darījumus.Turklāt uzņēmējdarbības plānā inter alia ņemti vērā ārēji faktori, piemēram, ekonomikas un tirgus stāvokļa uzlabošanās, kā arī progresīva pārapdrošināšanas tirgus atvēršana no 2011. gada, nevis iekšējas pārmaiņas.

(137)

Fakti, ko Itālija un SACE iesniedza oficiālās izmeklēšanas procedūras laikā, nav mainījuši lēmumā par procedūras sākšanu pausto Komisijas sākotnējo novērtējumu.

(138)

Komisijas nostāja par to, ka trešais un ceturtais pasākums ir uzskatāmi par kapitāla palielināšanu (aumenti di capitale), nav mainījusies. Lai gan saskaņā ar Itālijas sniegto informāciju ar šīm darbībām netika palielināts pamatkapitāls (capitale sociale), Komisija norāda, ka ar tām, nododot mātesuzņēmuma SACE līdzekļus SACE BT kapitālam (117), tika labvēlīgi ietekmēts pašu kapitāls (patrimonio netto), kas ietilpst plašākā kategorijā nekā pamatkapitāls (capitale sociale).

(139)

Saskaņā ar SACE sniegto informāciju, lemjot par SACE BT rekapitalizāciju, tika ņemta vērā plānotā rentabilitātes atjaunošana 2011. gadā.

(140)

Tomēr Komisija atgādina, ka, īstenojot trešo pasākumu, SACE neizmantoja atjauninātas finanšu prognozes vai uzņēmējdarbības plānu, kurā būtu ņemts vērā kapitāla papildinājums un jaunākie finanšu dati. Tāpēc SACE nebija pamata prognozēt SACE BT rentabilitātes atjaunošanu.

(141)

Galvenais dokuments, ko SACE ņēma vērā, īstenojot ceturto pasākumu, ir uzņēmējdarbības plāns 2010.–2011. gadam. Komisija piebilst, ka šis uzņēmējdarbības plāns bija ļoti īss dokuments, kurā tikai izklāstīta nelabvēlīgā situācija tirgū un attiecībā uz SACE BT sniegti tikai daži svarīgākie finanšu rādītāji un skaitļi par 2010. un 2011. gadu. Konkrētāk, uzņēmējdarbības plānā norādītie dati liecināja par tirgus situācijas pasliktināšanos (zaudējumu rādītājs pastāvīgi palielinājās un, salīdzinot ar 2007. gadu, tas 2008. gadā pieauga par 71,4 %) un zaudējumiem, kuru apmērs bija aptuveni puse no nozares apgrozījuma. Saistībā ar to plānā bija prognozēts, ka ievērojami uzlabosies SACE BT kredītu apdrošināšanas rādītāji, lai 2011. gadā varētu panākt bezzaudējumu slieksni (skatīt 5. tabulu). Taču tajā nebija sīki izklāstītas cenu izmaiņas un tas, kā šajā nolūkā tiks panākta cenu pazemināšana.

(142)

Jāuzsver, ka uzņēmējdarbības plānā 2010.–2011. gadam bija prognozēta tikai bezzaudējumu sliekšņa sasniegšana 2011. gadā, taču tajā nebija norāžu par situācijas uzlabošanos pēc 2011. gada un aplēšu par SACE BT turpmāko rentabilitāti pēc šā datuma (patiesībā plānā pat nebija pieminēta iespējamība, ka uzņēmums pēc 2011. gada varētu gūt peļņu). Turklāt plānā bija minēts tikai mērķis pārtraukt zaudējumus un palielināt uzņēmuma tirgus daļu. Peļņa netika prognozēta. Komisija uzskata, ka apdomīgs tirgus principu vadīts ieguldītājs būtu pieprasījis uzticamas aplēses par pienācīgas turpmākās rentabilitātes atjaunošanu.

(143)

Lasot to SACE valdes sanāksmju protokolus, kurās tika apstiprināts trešais un ceturtais pasākums, šķiet, ka valde atbalstīja kapitalizācijas pasākumus, lai segtu zaudējumus un izpildītu regulatīvās prasības, tādējādi ļaujot uzņēmumam turpināt darbību. Šajos protokolos netika pieminēti ar uzņēmuma turpmāko rentabilitāti saistīti apsvērumi. Valde neapsvēra iespēju likvidēt SACE BT, salīdzinot likvidēšanas scenāriju ar izvēlēto risinājumu iepludināt papildu kapitālu uzņēmumā, kas nonācis grūtībās. Tāpēc tā nepieprasīja un neizskatīja likvidācijas izmaksu aplēses un līdz ar to nevarēja secināt, ka kapitāla papildināšana nodrošinātu labāku finansiālo iznākumu nekā uzņēmuma likvidēšana.

(144)

Tāpēc Komisija secina, ka, pieņemot lēmumus par attiecīgajiem pasākumiem, SACE neizvērtēja, vai nodrošināt papildu kapitālu tam kā akcionāram bija ekonomiski izdevīgāk nekā likvidēt meitasuzņēmumu. Tābrīža tirgus apstākļos un bez SACE BT rentabilitātes prognozēm apdomīgs privātais uzņēmējs nebūtu veicis ieguldījumu, neapsverot šos jautājumus. Tāpēc vien var secināt, ka SACE nerīkojās kā apdomīgs privātais uzņēmējs, un tādējādi ar trešo un ceturto pasākumu piešķirtie kapitāla papildinājumi būtu jāuzskata par valsts atbalstu.

(145)

Pilnīguma labad Komisija piebilst, ka tā nevar atbalstīt SACE argumentu par to, ka, lai pārliecinātu apdomīgu privāto ieguldītāju iepludināt uzņēmumā papildu kapitālu, pietiktu ar atbilstību regulatīvajām kapitāla prasībām. Kā norādīts Komisijas paziņojumā par EEK līguma 92. un 93. panta piemērošanu (“TEIP paziņojums”) (118), bieži tiesību aktos ir noteikts, ka ieguldītājiem jāiegulda papildu pašu kapitāls uzņēmumos, kuru kapitāla bāzi līdz iepriekš noteiktam apmēram ir noplicinājuši pastāvīgi zaudējumi. Lai atbildētu uz dalībvalstu apgalvojumiem par to, ka šādus kapitāla papildinājumus nevar uzskatīt par atbalstu, jo uzņēmumi tikai pilda likumā paredzētu noteikumu, TEIP paziņojumā norādīts, ka privātie ieguldītāji, nonākot šādā situācijā, apsvērtu visas pārējās iespējas, tostarp likvidēšanu vai darbības samazināšanu (119), un izvēlētos finansiāli izdevīgāko.

(146)

Šajā gadījumā Komisija uzskata, ka SACE varēja ļaut SACE BT bankrotēt, jo uzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību. SACE nebūtu jāatbild par SACE BT saistībām. SACE nekļūdās, apgalvojot, ka privātie ieguldītāji var ņemt vērā arī citus apsvērumus, piemēram, publisko tēlu (120). Saskaņā ar Tiesas spriedumu lietā ENI/Lanerossi mātesuzņēmuma rīcību, īslaicīgi sedzot zaudējumus, ko radījis meitasuzņēmums, “kas nonācis grūtībās, taču attiecīgā gadījumā pēc reorganizācijas spētu atjaunot rentabilitāti”, varētu uzskatīt par pamatotu tad, ja tas būtu ņēmis vērā ne tikai izredzes gūt netiešu materiālu labumu, bet arī citus apsvērumus, t. i., uzņēmumu grupas publiskā tēla aizsargāšanu un tās darbības virziena maiņu (121). Tomēr Tiesa nolēma, ka, ja kapitāla ieguldījumiem nav bijušas pat ilgtermiņa rentabilitātes prognozes, šādi ieguldījumi būtu uzskatāmi par valsts atbalstu (122). Tāpēc saskaņā ar judikatūru, ja tad, kad tika papildināts kapitāls, netika prognozēts, ka SACE BT varētu gūt peļņu pēc 2011. gada vai ilgtermiņā, argumentiem ir ierobežota nozīme attiecībā uz privātā ieguldītāja kritērija piemērošanu.

(147)

Turklāt Itālija un SACE neiesniedza faktus, lai pierādītu un skaitliski izteiktu nelabvēlīgo ekonomisko ietekmi, ko uzņēmumam varētu radīt iespējamais kaitējums SACE publiskajam tēlam.

(148)

Komisija arī ievēroja, ka SACE apdrošināšanas darbībām ir piešķirts valsts galvojums. Tādējādi apdrošinātās personas zina, ka valsts nodrošinās, ka tām izmaksā jebkādu kompensāciju, kas paredzēta to apdrošināšanas līgumos. Tāpēc Komisija nesaprot, kāpēc SACE apdrošinātie klienti varētu satraukties, ja tiktu likvidēts SACE meitasuzņēmums, kas nesaņem valsts galvojumu un ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Itālija un SACE neiesniedza informāciju, kas pamatotu, kāpēc tiktu ietekmētas šīs SACE darbības, kuras garantē valsts.

(149)

Komisija arī uzskata, ka, tā kā SACE apdrošināšanas darbības garantē valsts, tās nav uzskatāmas par tirgus darbībām, ko varētu veikt privātais uzņēmējs (SACE apdrošināšanas darbību garantēšana tiešām nav atzīstama par valsts atbalstu, jo tiek uzskatīts, ka tās nepiedāvā tirgus, tādējādi konkurence netiek izkropļota). Komisija uzskata, ka, novērtējot to, vai privātais ieguldītājs SACE situācijā būtu ļāvis tādam meitasuzņēmumam kā SACE BT bankrotēt vai būtu veicis tā rekapitalizāciju, nevar ņemt vērā SACE BT likvidācijas iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz SACE ārpustirgus darbībām, jo privātais ieguldītājs nemaz nevarētu šādas darbības veikt.

(150)

Kā norādīts iepriekš, pieņemot lēmumu par trešo un ceturto pasākumu, SACE nesalīdzināja izvēlēto risinājumu, t. i., ieguldīt SACE BT papildu kapitālu, neraugoties uz tā grūtībām, ar iespēju meitasuzņēmumu likvidēt. Pilnīguma labad Komisija turpmākajos apsvērumos tomēr parādīs, ka, ja SACE būtu salīdzinājis šos variantus, tas saprastu, ka likvidēt meitasuzņēmumu būtu bijis daudz piemērotāk nekā ieguldīt SACE BT papildu EUR 70 miljonus, neraugoties uz tā grūtībām.

(151)

Lai noteiktu, vai SACE kā vienīgajam SACE BT akcionāram būtu bijis izdevīgāk ieguldīt papildu EUR 70 miljonus, nevis likvidēt SACE BT (samazināt tā darbības), ir jāsalīdzina prognozētās naudas plūsmas (ja ir), ko SACE kā akcionārs varētu saņemt likvidēšanas (darbības samazināšanas) gadījumā un kapitāla papildināšanas gadījumā. Pamatojoties uz iesniegto informāciju, jāsecina, ka Itālija un SACE tobrīd (un arī ex post) nenovērtēja SACE BT pašu kapitālu pirms un pēc papildināšanas.

(152)

Komisija ievēroja, ka 2009. gada maija beigās un jūlija sākumā, kad SACE BT valde nolēma īstenot trešo un ceturto pasākumu, jau tika prognozēts, ka papildus ievērojamajiem 2008. gada zaudējumiem (EUR 29,5 miljoniem) SACE BT zaudējumi 2009. gadā būs tik lieli (EUR 53,4 miljoni (123)), ka 2009. gada beigās atlikušais kapitāls varētu būt EUR 24,2 miljoni. Konkrētāk, 2009. gada pirmā ceturkšņa beigās SACE BT pašu kapitāla bilances vērtība (ņemot vērā šajā periodā ciestos zaudējumus EUR 22,6 miljonu apmērā) bija EUR 55 miljoni, savukārt prognozētie visa 2009. gada zaudējumi – EUR 53,4 miljoni. Tāpēc pirms papildināšanas prognozēto pašu kapitāla bilances vērtību 2009. gada beigās aprēķinātu, no 2009. gada pirmā ceturkšņa bilances vērtības, t. i., EUR 55 miljoniem, atņemot pārējos prognozētos gada zaudējumus, t. i., EUR 30,8 miljonus (EUR 53,4 miljoni – EUR 22,6 miljoni), un rezultāts būtu EUR 24,2 miljoni.

(153)

Pēc papildināšanas pašu kapitāla bilances vērtībai būtu jāpieaug par rekapitalizācijas summu (EUR 70 miljoniem), un rezultāts būtu EUR 94,2 miljoni.

(154)

Saistībā ar to jānorāda, ka uzņēmuma likvidēšanas gadījumā akcionāriem ir tiesības saņemt tikai to peļņu, kas paliek pāri pēc visu uzņēmuma saistību un attiecīgo likvidācijas izmaksu segšanas (ja tādas ir). Likvidācijas iznākums ir atkarīgs no uzņēmuma aktīvu vērtības un tirgspējas.

(155)

Lai novērtējums būtu ļoti piesardzīgs, Komisija pieņēma, ka likvidēšanas gadījumā SACE nebūtu atguvis savus kapitāla ieguldījumus SACE BT.

(156)

Pēc tam, lai novērtētu, vai ieguldīt SACE BT EUR 70 miljonus būtu bijis relatīvi izdevīgāk nekā likvidēt uzņēmumu, jānovērtē, kāda bija tā vērtība (t. i., 100 % uzņēmuma akciju tirgus vērtība) pēc EUR 70 miljonu iepludināšanas.

(157)

Ja uzņēmuma vērtība pēc 2009. gada kapitāla papildinājumiem būtu EUR 70 miljoni vai lielāka, privātais ieguldītājs būtu ieinteresēts veikt šo ieguldījumu.

(158)

Uzņēmuma vērtība ir atkarīga no aprēķinātās turpmākās, akcionāra saņemtās naudas plūsmas pašreizējās vērtības.

(159)

Saistībā ar to Komisija atgādina, ka uzņēmējdarbības plānā un/vai tobrīd pieejamajās prognozēs netika paredzēta turpmākās peļņas plūsma, kas varētu liecināt, ka tirgus vērtība būs gandrīz EUR 70 miljoni. Turklāt, tā kā uzņēmums neguva peļņu pirms krīzes, nevajadzētu gaidīt, ka, tiklīdz normalizētos makroekonomiskā situācija un finanšu tirgu stāvoklis, tas uzreiz atjaunotu pienācīgu rentabilitāti. Tāpēc Komisija secina, ka, tā kā netika prognozēta SACE BT naudas plūsma, nekas neliecināja par to, ka uzņēmuma vērtība pēc trešā un ceturtā pasākuma varētu būt EUR 70 miljoni vai lielāka. Līdz ar to apdomīgs privātais ieguldītājs būtu ļāvis SACE BT bankrotēt (vai to pārdevis, ja izdotos atrast pircēju), nevis veicis uzņēmuma rekapitalizāciju. Tādējādi arī saskaņā ar šo papildu analīzi SACE, īstenojot trešo un ceturto pasākumu, nerīkojās kā tirgus ekonomikas principu vadīts ieguldītājs.

(160)

Kā vēl vienu argumentu ieguldītājs, novērtējot uzņēmumu, varētu būt ņēmis vērā papildu rādītāju, piemēram, novērtēšanas metodi, saskaņā ar kuru pašu kapitāla uz vienu akciju (P/B) rādītāju, kas iegūts, analizējot salīdzināmus uzņēmumus, kuru akcijas tirgo biržā, reizina ar uzņēmuma bilances vērtību.

(161)

Ciktāl Komisijai zināms, vienīgais biržā kotētais Eiropas kredītu apdrošināšanas uzņēmums ir Euler-Hermes, tāpēc var analizēt tā P/B rādītāju. Euler-Hermes ir relatīvi mazapdraudēts uzņēmums (124), jo tam diezgan labi izdevās pārvarēt iepriekšējās lejupslīdes, tas guva peļņu 2008. gadā un 2009. gada pirmajā ceturksnī un 2008. gadā pat izmaksāja dividendes. Tāpēc apdraudētāka uzņēmuma, piemēram, SACE BT, vērtība būtu mazāka par vērtību, ko iegūtu, piemērojot Euler-Hermes P/B rādītāju. Euler-Hermes P/B 2009. gada pirmajā ceturksnī bija aptuveni 0,60 (125). Tāpēc, piemērojot šo rādītāju prognozētajai SACE BT bilances vērtībai 2009. gada beigās, t. i., EUR 94,2 miljoniem, iegūtā uzņēmuma vērtība būtu EUR 56,52 miljoni, ja abu uzņēmumu riska profili būtu līdzvērtīgi.

(162)

Taču Komisija norāda, ka SACE BT neguva peļņu pirms krīzes (pretēji tā uzņēmējdarbības plānā prognozētajam) un ka nebija uzņēmējdarbības plāna, kurā būtu norādīts, ka ir iespējams atjaunot rentabilitāti. Tāpēc var uzskatīt, ka SACE BT tolaik bija ievērojami apdraudētāks nekā Euler-Hermes,un tādējādi uzņēmuma vērtība pasākumu īstenošanas brīdī būtu ievērojami mazāka par EUR 56,52 miljoniem.

(163)

Turklāt Itālija arī atzina, ka tābrīža tirgus apstākļu dēļ apdrošināšanas uzņēmumu tirgus vērtība bija ievērojami samazināta (126).

(164)

Visbeidzot, ja privātais ieguldītājs aprēķinātu uzņēmuma vērtību atbilstīgi pašu kapitāla uz vienu akciju novērtējumam, tas secinātu to pašu, ko, aprēķinot uzņēmuma vērtību, pamatojoties uz turpmāko naudas plūsmu, proti, ka izdevīgāk būtu ļaut meitasuzņēmumam bankrotēt, nevis ieguldīt tajā papildu EUR 70 miljonus.

(165)

Turklāt, ņemot vērā iepriekš izklāstītās analīzes rezultātus, var secināt, ka SACE stāvoklis pēc trešā un ceturtā pasākuma īstenošanas bija sliktāks, nekā prognozēts likvidācijas scenārijā.

(166)

Komisija arī norāda, kā uzsvēra SACE, ka vairāki tirgus ieguldītāji krīzes laikā papildināja savu eksporta kredītu meitasuzņēmumu kapitālu. Ņemot vērā lielo nenoteiktību un steidzamību, šiem ieguldītājiem ieguldīšanas laikā varēja nebūt pieejamas pilnvērtīgas prognozes. Taču tie eksporta kredītu uzņēmumi, kuru akcionāri veica rekapitalizāciju, pirms krīzes bija guvuši peļņu, tādējādi pastāvēja lielāka iespējamība, ka izdosies atjaunot to rentabilitāti. Savukārt SACE BT bija guvis zaudējumus. Privātais ieguldītājs būtu mazāk ieinteresēts ieguldīt lielu kapitālu meitasuzņēmumā, kas jau pirmskrīzes gados cieta zaudējumus vai sasniedza tikai bezzaudējumu slieksni (lai gan tā uzņēmējdarbības plānā tika prognozēts pastāvīgs peļņas pieaugums). Tas noskaidrotu, vai pastāv izredzes kādreiz panākt pietiekamu uzņēmuma rentabilitāti. Komisija ievēroja, ka 2009. gadā netika sagatavotas finanšu prognozes, kas liecinātu par turpmāku peļņu. Apdomīgs ieguldītājs šādos apstākļos nebūtu ieguldījis uzņēmumā tik lielu papildu kapitālu.

(167)

SACE apgalvo, ka SACE BT joprojām bija darbības sākumposmā un tāpēc uzņēmumam bija grūtāk pārvarēt finanšu krīzes sekas. Pirmkārt, Komisija ievēroja, ka 2008. gadā, kad sākās krīze, SACE BT darbojās jau ceturto gadu. Saskaņā ar Komisijas praksi uzņēmumu principā uzskata par jaunizveidotu pirmos trīs gadus pēc tā darbības sākšanas attiecīgajā jomā (127). Otrkārt, arī tad, ja SACE BT joprojām būtu darbības sākumposmā, nav skaidrs, kā šis faktors ietekmētu TEIP kritērija piemērošanu, jo privātais ieguldītājs tāpat ņemtu vērā prognozēto uzņēmuma tirgus vērtību pēc rekapitalizācijas (pamatojoties uz prognozēto peļņu) un to salīdzinātu ar rezultātiem uzņēmuma likvidēšanas vai pārdošanas gadījumā. Itālija un SACE nepierādīja, ka, tā kā SACE BT joprojām bija darbības sākumposmā, SACE varētu nākotnē sagaidīt lielāku tā rentabilitāti. Kā norādīts 77. apsvērumā, vienīgajā tobrīd pieejamajā uzņēmējdarbības plānā bija paredzēta tikai bezzaudējumu sliekšņa atjaunošana 2011. gadā. Tajā netika prognozēta peļņas atjaunošana.

(168)

Tāpēc Komisija secina, ka ar trešo un ceturto pasākumu SACE BT tika radīta priekšrocība, nodrošinot kapitālu, ko tas nebūtu ieguvis tirgū. Pateicoties šim kapitālam, uzņēmumam izdevās izdzīvot, lai gan netika prognozēts, ka tas tuvākajā laikā vai pat ilgtermiņā gūs peļņu.

(169)

Lēmuma par procedūras sākšanu 73.–78. apsvērumā Komisija izmantoja spriedumā lietā Stardust Marine  (128) noteiktās faktus, lai pierādītu atbildību par pasākumu, ņemot vērā, ka SACE vienīgais īpašnieks ir valsts. Saskaņā ar iedibināto judikatūru (skatīt jo īpaši spriedumu lietā Stardust Marine), lai gan valsts var kontrolēt publisku uzņēmumu un īstenot dominējošu ietekmi attiecībā uz tā darbību, nevar uzreiz pieņemt, ka šī kontrole konkrētajā gadījumā patiesi tiek īstenota. Tāpēc ir jānosaka, vai var uzskatīt, ka valsts iestādes ir bijušas jebkādā veidā iesaistītas šo pasākumu īstenošanā.

(170)

Taču saskaņā ar spriedumu lietā Stardust Marine:

(171)

Tiesa ir arī noteikusi šādas norādes, kas liecina par publiskā uzņēmuma īstenotā pasākuma piedēvējamību valstij: i) tas, ka attiecīgais uzņēmums nevarēja pieņemt apstrīdēto lēmumu, neņemot vērā valsts iestāžu prasības; ii) tas, ka papildus organizatoriski juridiskiem faktoriem, kas saistīja publiskus uzņēmumus ar valsti, šiem uzņēmumiem, ar kuru starpniecību piešķīra atbalstu, bija jāņem vērā centrālās valdības struktūras, t. i., Comitato Interministeriale per la Programmazione Economica (CIPE), pieņemtās vadlīnijas; iii) publiskā uzņēmuma integrācija valsts pārvaldes struktūrās; iv) uzņēmuma darbības veids un tas, vai darbība tiek īstenota tirgū parastos konkurences apstākļos ar privātiem tirgus dalībniekiem; v) uzņēmuma juridiskais statuss (t. i., vai uz to attiecas publiskās vai vispārējas komerctiesības); vi) valsts iestāžu īstenotās pārraudzības pakāpe uzņēmuma pārvaldībā vai vii) vai jebkura cita norāde, kas konkrētajā gadījumā liecina par iestāžu līdzdalību vai par līdzdalības trūkuma neiespējamību pasākuma pieņemšanā, ņemot vērā arī šā pasākuma apmēru, saturu vai nosacījumus.

(172)

Komisija lēmuma par procedūras sākšanu 79. apsvērumā secināja, ka ir maz ticams, ka lēmums par izmeklētajiem pasākumiem pieņemts bez valsts līdzdalības.

(173)

Komentējot lēmumu par procedūras sākšanu, Itālija un SACE apgalvoja, ka neviens no četriem pasākumiem nav piedēvējams valstij, jo SACE pieņēma attiecīgos lēmumus, rīkojoties pilnīgi neatkarīgi no valsts. Itālija iesniedza papildu faktus un argumentus, lai pamatotu, ka pasākumi nav piedēvējami valstij.

(174)

Lai izvērtētu judikatūru, uz ko atsaucās Itālija, jānorāda, ka, lai gan lēmumā par lietu Olympic Airways Komisija atsaucās uz Stardust Marine kritērijiem, tā šos kritērijus nepiemēroja. Tiesa ievēroja, ka patiesībā Komisija vienkārši pieņēma, ka pasākums bija piedēvējams Grieķijas valstij, nenorādot šā pieņēmuma pamatojumus (129). Tāpēc Tiesa atzina, ka Komisijas argumentācija ir nepietiekama, lai attiecīgajā gadījumā konstatētu piedēvējamību, taču tā nelēma, ka pasākums nav piedēvējams valstij.

(175)

Attiecībā uz Itālijas iestāžu minēto spriedumu lietā SIC– RTP  (130) Komisija norāda, ka spriedumā Vispārējā tiesa apstiprināja Komisijas novērtējumu, t. i., to, ka konkrēti apstrīdētie lēmumi, ko pieņēma bijušais valsts uzņēmums Portugal Telecom (par novēlotu publiskās raidorganizācijas RTP tīkla nodevu maksājumu akceptēšanu), nebija piedēvējami valstij. Taču Vispārējā tiesa spriedumā ņēma vērā konkrētās lietas īpašos apstākļus. Konkrētāk, Vispārējā tiesa spriedumā lietā SIC– RTP inter alia konstatēja, ka prasītājs neapstrīdēja Komisijas vērtējumu, saskaņā ar kuru maksājumu atvieglojumus galvenokārt izraisīja RTP un Portugal Telecom domstarpības par tīkla nodevas apmēru (131). Vispārējā tiesa arī norādīja uz Komisijas secinājumu, ko prasītājs neapstrīdēja, par to, ka Portugal Telecom attieksme pēc tā privatizācijas nemainījās (132). Tāpēc ir skaidrs, ka Vispārējās tiesas vērtējums attiecās uz konkrētu situāciju, kas ievērojami atšķīrās no šajā lēmumā skatītā gadījuma.

(176)

Komisija Itālijas un SACE iesniegtajos papilddokumentos atrada arī citus pierādījumus par pasākumu piedēvējamību. Šajā lēmumā, līdzīgi kā lēmumā par procedūras sākšanu, lai pierādītu otrā, trešā un ceturtā pasākuma piedēvējamību, tiek izmantotas sprieduma lietā Stardust Marine noteiktās norādes.

(177)

Lai gan SACE nav integrēts valsts pārvaldē un tam nav oficiālu pilnvaru, Komisija uzskata, ka turpmāk minētās vispārējās norādes liecina par SACE īstenoto pasākumu piedēvējamību valstij (133).

(178)

Papildus 177. apsvērumā izklāstītajām vispārējām norādēm var konstatēt arī citas ar otrā, trešā un ceturtā pasākuma īstenošanas apstākļiem saistītas norādes:

(179)

Attiecībā uz otro pasākumu SACE Riska vadības departamenta 2009. gada 19. marta paziņojumā (147) (kurā bija jāpārbauda, vai aplēstā SACE rentabilitāte no pārapdrošināšanas līguma atbilst riskiem, ko SACE uzņemsies) sniedza SACE valdei labvēlīgu atzinumu par uzņēmuma dalību pārapdrošināšanas līgumā. SACE valde 2009. gada 1. aprīļa sanāksmē apstiprināja, ka SACE piedalīsies SACE BT līgumā par papildu zaudējumu segumu un nodrošinās vajadzīgo summu, ko nesedza privātie pārapdrošinātāji, nosakot, ka iespējamie zaudējumi var būt EUR 48 miljoni, un piemērojot tādus pašus nosacījumus, kādiem piekrita privātie pārapdrošinātāji. Šis SACE BT labā īstenotais pasākums palīdzētu uzņēmumam saglabāt apdrošināšanas jaudu, jo īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (148).

(180)

Visbeidzot, Komisijas sagatavotais izvērtējums 177., 178. un 179. apsvērumā liecina, ka SACE ir cieši saistīts ar Itālijas valsts iestādēm un ka to izmanto tādiem uzdevumiem ekonomikas jomā, kas parasti jāveic valstij. Ņemot vērā arī attiecīgo pasākumu ekonomisko un politisko nozīmi, kā arī valsts un SACE pastāvīgo un ciešo saikni, Komisija uzskata, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai atzītu otrā, trešā un ceturtā pasākuma piedēvējamību valstij.

(181)

Attiecībā uz otro pasākumu Komisija norāda, ka saskaņā ar Itālijas sniegto informāciju SACE atbilstīgi saviem statūtiem varēja noslēgt pārapdrošināšanas un līdzapdrošināšanas līgumus ne tikai ar SACE BT, bet arī ar citiem privātajiem apdrošinātājiem (149). Tomēr, neraugoties uz šo noteikumu, Itālija nepierādīja, ka SACE varēja visiem privātajiem apdrošinātājiem piemērot vienādus pārapdrošināšanas nosacījumus. Jebkurā gadījumā ir pierādīts, ka SACE noslēdza pārapdrošināšanas līgumu tikai ar SACE BT un ka tā noteikumi neatbilda tirgus apstākļiem. Tāpēc nav šaubu par to, ka šis SACE BT labā īstenotais pasākums ir selektīvs.

(182)

Par trešo pasākumu jānorāda, ka tas attiecās tikai uz vienu uzņēmumu, t. i., SACE BT. Tāpēc pasākums ir selektīvs.

(183)

Arī ceturtais pasākums attiecās tikai uz vienu uzņēmumu, t. i., SACE BT. Tāpēc arī tas ir selektīvs.

(184)

Pateicoties otrajam pasākumam, SACE BT varēja uzņemties vairāk apdrošināšanas līgumu nekā spētu tad, ja SACE nepiešķirtu pārapdrošināšanas finansējumu, vai pats uzņemties mazāku risku. Tāpēc Komisija secina, ka otrais pasākums radīja konkurences izkropļojumus (150).

(185)

Saistībā ar trešo un ceturto pasākumu jāatsaucas uz Eksportu kredīta paziņojuma 3.2. punktu, kurā noteikts, ka kapitāla nodrošinājums, ko valsts piešķir konkrētiem uzņēmumiem un kas ietver valsts atbalstu, ja šis uzņēmums nerīkojas kā privātais ieguldītājs tirgus ekonomikā, izkropļo konkurenci (151). Komisijai ir nopietnas šaubas par to, vai SACE BT normālos apstākļos varētu turpināt darbību, ja SACE nebūtu īstenojis attiecīgos pasākumus. Iespējams, ka bez šā kapitāla SACE BT nespētu izpildīt regulatīvās kapitāla prasības un kļūtu maksātnespējīgs. Visbeidzot, ja valsts nebūtu papildinājusi kapitālu, SACE BT parakstīto jauno apdrošināšanas līgumu skaits būtu bijis daudz mazāks. Tam arī būtu ievērojami jāsamazina sava tirgus daļa. Taču, kā redzams 6. tabulā, SACE BT savu tirgus daļu būtiski paplašināja. Tāpēc arī trešais un ceturtais pasākums radīja konkurences izkropļojumus.

(186)

Eksporta kredītu apdrošināšanas tirgus un citi apdrošināšanas pakalpojumu tirgi, kuros SACE BT darbojas, ir atvērti tirdzniecībai starp dalībvalstīm, un Savienībā darbojas daudzi uzņēmumi no dažādām dalībvalstīm. Itālijā SACE BT konkurē ar ārvalstu uzņēmumu meitasuzņēmumiem (skatīt 6. tabulu).

6. tabula

SACE BT pozīcija Itālijas kredītu apdrošināšanas un galvojumu tirgū (%)

(187)

Tāpēc un saskaņā ar Eksportu kredīta paziņojuma 3.2. punktu visas uzņēmumam radītās priekšrocības ietekmē tirdzniecību.

(188)

Regulā (EK) Nr. 1998/2006 ir noteikts ierobežojums, par kuru mazākus atbalsta pasākumus uzskata par neatbilstīgiem visiem Līguma 107. panta 1. punkta kritērijiem, tādēļ uz tiem neattiecas Līguma 108. panta 3. punktā paredzētā paziņošanas procedūra. Ņemot vērā SACE BT piešķirtā atbalsta summas, De minimis atbalsta regulā noteiktajam ierobežojumam, t. i., EUR 200 000, atbilst tikai otrais pasākums. Komisija 128. apsvērumā aprēķināja, ka ar otro pasākumu piešķirtā atbalsta summa ir EUR 156 000.

(189)

Taču Itālija neatsaucās uz Regulu (EK) Nr. 1998/2006 un arī nepierādīja, ka otrā pasākuma īstenošanas brīdī SACE BT atbilda šīs regulas nosacījumiem.

(190)

Turklāt Regula (EK) Nr. 1998/2006 neattiecas uz grūtībās nonākušiem uzņēmumiem. Jānorāda, ka Itālija neuzskatīja SACE BT par grūtībās nonākušu uzņēmumu saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm (154). Taču Itālija neiesniedza pietiekamus pierādījumus šīs nostājas pamatošanai. Saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm vienas no parastajām grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm ir zaudējumu pieaugums, jaudas pārpalikums un krītoša vai nulles neto aktīvu vērtība. SACE BT reģistrēja ievērojamus zaudējumus gan 2008. gadā (aptuveni EUR 29,5 miljoni), gan 2009. gadā (aptuveni EUR 34 miljoni), un to dēļ akcionārs veica apjomīgu rekapitalizāciju. Turklāt saskaņā ar Itālijas sniegto informāciju jau 2009. gada pirmā pusgada beigās nepietika aktīvu, ar ko nodrošināt rezerves kapitālu, t. i., 2009. gada jūnija beigās bija vajadzīgi EUR 23 miljoni, bet 2009. gada beigās – EUR 68 miljoni (155).

(191)

Otrkārt, arī tad, ja SACE BT drīkstētu saņemt de minimis atbalstu, pirms šāda atbalsta piešķiršanas SACE BT būtu jāpaziņo Itālijai par jebkādu citu de minimis atbalstu, kas saņemts pēdējo divu fiskālo gadu laikā un attiecīgajā fiskālajā gadā (156). Turklāt, ja Itālija bija plānojusi piešķirt de minimis atbalstu SACE BT, tai bija rakstiski jāinformē SACE BT par paredzēto atbalsta summu (izteiktu kā dotācijas bruto ekvivalentu) un to, ka tas būs de minimis atbalsts. Itālija Komisijai šādus dokumentus neiesniedza.

(192)

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Komisija nevar atzīt otro pasākumu par de minimis atbalstu.

(193)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka otrais, trešais un ceturtais pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu.

(194)

Komisija uzskata, ka, tā kā otro, trešo un ceturto pasākumu nevar uzskatīt par īstenotiem, pirms Itālija pieņēma Eksporta kredītu paziņojumu, tie ir atzīstami par jaunu atbalstu.

(195)

Konkrētāk, Itālija pieņēma 1997. gada eksporta kredītu paziņojuma ieteikumus ne vēlāk kā 2001. gada 14. septembrī, kad tā pieņēma 2001. gada eksporta kredītu paziņojuma versiju (skatīt lēmuma par procedūras sākšanu 5. apsvērumu). Tā kā otro, trešo un ceturto pasākumu īstenoja pēc šā datuma, tie ir uzskatāmi par jaunu atbalstu.

(196)

Tāpēc pasākumus uzskata par nelikumīgu atbalstu, jo Itālija pirms to īstenošanas 2009. gadā neinformēja Komisiju.

(197)

Tā kā iepriekšējā sadaļā konstatēts, ka otrais, trešais un ceturtais pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, būtu jānovērtē pasākumu saderība ar iekšējo tirgu.

(198)

Tā kā Itālija un SACE uzskatīja, ka pasākumi nav atbalsts, netika iesniegts pamatojums un pierādījumi par pasākumu atbilstību saderības nosacījumiem. Kā minēts 81. apsvērumā, SACE kā iespējamo trešā un ceturtā pasākuma saderības pamatojumu norādīja Rekapitalizācijas paziņojumu un Pārstrukturēšanas paziņojumu (157). Taču ne Itālija, nedz arī SACE nepamatoja savus argumentus par pasākumu atbilstību šo paziņojumu nosacījumiem.

(199)

Komisija atgādina, ka saskaņā ar Eksporta kredītu paziņojuma 3.2. un 4.1. punktu Līguma 107. panta 2. un 3. punktā paredzētie atbrīvojumi no 107. panta 1. punktā noteiktā aizlieguma neattiecas uz nododamajiem riskiem (“Valsts atbalsts […], kuru valsts atbalstītie eksporta kredītapdrošinātāji saņem par nododamajiem riskiem […], var traucēt konkurenci, un tādēļ tas nevar pretendēt uz atbrīvojumu saskaņā ar Līguma valsts atbalsta noteikumiem”). Tāpēc atbalsts kredītu apdrošinātājiem, kuri darbojas nododamo risku jomā, parasti nav saderīgs.

(200)

Tomēr Komisija pierādīs, ka attiecīgie trīs atbalsta pasākumi jebkurā gadījumā neatbilstu nevienam no saderības nosacījumiem, kas paredzēti Līguma 107. panta 3. punktā.

(201)

Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēs glābšanas atbalsts definēts kā īstermiņa atbalsts, ko principā piešķir uz laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus, lai atbalsta saņēmējam sniegtu vajadzīgo atelpu, kuras laikā izstrādāt sīku pārstrukturēšanas vai likvidācijas plānu. Glābšanas atbalsts ir pagaidu un reversīvs atbalsts. Glābšanas atbalsts parasti ir aizdevuma garantijas vai aizdevumi, ko piešķir grūtībās nonākušam uzņēmumam, kamēr tiek izvērtēta tā nākotne.

(202)

Attiecībā uz iespēju pierādīt otrā pasākuma atbilstību glābšanas atbalstam Komisija norāda, ka otrajam pasākumam nav likviditātes atbalsta iezīmju un tā galvenais mērķis nebija noturēt SACE BT darbību. Tāpēc otro pasākumu nevar atzīt par glābšanas atbalstu. Savukārt trešo un ceturto pasākumu nevar atzīt par glābšanas atbalstu, jo tie ir pastāvīgs un neatgriezenisks kapitāla papildinājums.

(203)

Saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm pārstrukturēšanas atbalsta saņēmējiem:

(204)

Tomēr Komisija norāda, ka otrais, trešais un ceturtais atbalsta pasākums neatbilst šiem nosacījumiem par atbilstību pārstrukturēšanas atbalstam saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm. Tā ievēroja, piemēram, šādas problēmas:

(205)

Tā kā otro, trešo un ceturto pasākumu nelikumīgi īstenoja 2009. gadā, saskaņā ar Komisijas paziņojumu par noteikumiem, kas piemērojami nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai (159), Komisija šo pasākumu saderību novērtē saskaņā ar tobrīd piemērojamajiem Eksporta kredītu paziņojuma (t. i., 1997. gada eksporta kredītu paziņojums, kas tika grozīts un pagarināts 2001. (160), 2004. (161) un 2005. gadā (162)) noteikumiem (163).

(206)

Eksporta kredītu paziņojuma 4.2. punktā dalībvalstīm prasīts veikt labojumus savās eksporta kredītapdrošināšanas sistēmās attiecībā uz nododamiem riskiem, lai viena gada laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas pārtrauktu konkrēta veida valsts atbalsta piešķiršanu valsts vai valsts atbalstītiem eksporta kredītu apdrošinātājiem attiecībā uz minētajiem riskiem. Eksporta kredītu paziņojuma 4.2. punkta d) apakšpunktā aizliegtie pasākumi ir “atbalsta piešķiršana, kapitāla nodrošinājums vai cita veida finansējums apstākļos, kuros privāts ieguldītājs, rīkojoties atbilstoši parastiem tirgus apstākļiem, neieguldītu attiecīgajā uzņēmējsabiedrībā, vai ar nosacījumiem, kurus nepieņemtu privātais ieguldītājs.” Tāpēc trešais un ceturtais pasākums, t. i., rekapitalizācija, nav saderīgi saskaņā ar Eksporta kredītu paziņojumu. Tā kā pasākumu īstenošanas brīdī piemērojamā Valsts atbalsta pasākumu pagaidu shēma, lai veicinātu piekļuvi finansējumam pašreizējās finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos (164), neattiecas uz publiskiem kapitāla piešķīrumiem, trešo un ceturto pasākumu nevar atzīt par saderīgiem saskaņā ar šo tiesisko regulējumu.

(207)

Attiecībā uz otro pasākumu lēmuma par procedūras sākšanu 142. apsvērumā Komisija pauda šaubas par tā atbilstību Eksporta kredītu paziņojumam un Pagaidu shēmai.

(208)

Eksporta kredītu paziņojumā paredzētā izņēmuma noteikuma (kas ir atkārtots Pagaidu shēmā) mērķis ir novērst eksportētājiem pieejamā apdrošināšanas seguma īslaicīgo trūkumu. Saskaņā ar šo noteikumu krīzes laikā drīkst piešķirt valsts atbalstītu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas segumu atbilstīgi valsts atbalsta noteikumiem, ja: dalībvalsts pierāda, ka tirgū nav pieejams segums eksportētāju īstermiņa eksporta kredītu apdrošināšanai, iesniedzot pietiekamus pierādījumus par risku apdrošināšanas seguma nepieejamību privātā apdrošināšanas tirgū; shēma ir pieejama visiem uzņēmējiem, un valsts nosaka tādu cenu, kādu par segtajiem riskiem prasītu privātie uzņēmēji (saskaņā ar šā noteikuma interpretāciju tiesu praksē valstij, sedzot atlikušo risku, būtu jānosaka lielāka nodeva).

(209)

Pirmkārt, Komisija norādīja, ka, lai Itālija būtu izpildījusi izņēmuma noteikumu, tai būtu jāiesniedz attiecīgie pierādījumi. Taču Itālija nolēma neizmantot izņēmuma noteikumu. SACE atbildēja, ka Komisijas prasība iesniegt informāciju, ar ko varētu pierādīt, ka eksportētājiem tirgū nebija seguma, ir nepamatota.

(210)

Otrkārt, Itālija un SACE atkārtoja savu nostāju par to, ka pārapdrošināšanas segumu no SACE varēja saņemt visi tirgus dalībnieki, kā noteikts SACE statūtos. Šajā gadījumā SACE iesaistījās, nodrošinot apdrošinātājam SACE BT pārapdrošināšanas segumu, kas it kā bija pieejams arī citiem privātajiem pārapdrošinātājiem. Taču nav pierādījumu par to, ka tirgū nebija pieejams segums īstermiņa eksporta kredītu apdrošināšanai eksportētājiem. Seguma ierobežotajai pieejamībai vajadzēja ietekmēt arī citus tirgus dalībniekus, taču Komisijas rīcībā nav pierādījumu par to, vai papildus SACE BT arī citiem uzņēmumiem bija grūtības nodrošināt pārapdrošināšanas segumu tirgū un, ja tā, vai arī tie varēja saņemt pārapdrošināšanas segumu no SACE saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem. Pārējie tirgus dalībnieki šādu atbalstu neprasīja. Bez šādas informācijas Komisija nevar secināt, ka pasākums ir samērīgs ar mērķi, t. i., novērst nopietnus Itālijas ekonomikas traucējumus. Tāpēc jāsecina, ka Itālija nevis veica visiem uzņēmējiem pieejamu pasākumu, bet gan īstenoja selektīvu pasākumu viena uzņēmēja, t. i., SACE BT, labā.

(211)

Treškārt, kā norādīts iepriekš, attiecībā uz iekasētajām prēmijām SACE noteiktā cena bija nevis augstāka, bet gan tāda pati kā privāto pārapdrošinātāju prasītā, lai gan SACE uzņēmās lielāku risku (atlikušo risku un ievērojami lielāku riska daļu), ko tirgus dalībnieki, ņemot vērā situāciju tirgū un SACE BT finansiālo stāvokli, nebija gatavi apdrošināt.

(212)

Visbeidzot, Komisija ievēroja, ka aprēķināto otrā pasākuma atbalsta summu, t. i., EUR 156 000, nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz Pagaidu shēmas 4.2.2. punktu – otro pasākumu neīstenoja kā shēmu, jo nebija paziņojuma par de minimis atbalstu.

(213)

Tāpēc jāsecina, ka atbalsts, ko piešķīra ar otro pasākumu, neatbilst Eksporta kredītu paziņojuma un Pagaidu shēmas noteikumiem.

(214)

Lēmuma par procedūras sākšanu 144. apsvērumā Komisija pauda šaubas par trešā un ceturtā pasākuma atbilstību Rekapitalizācijas paziņojumam un Pārstrukturēšanas paziņojumam par finanšu sektoru krīzes laikā. Tā kā arī otro pasākumu īstenoja finanšu krīzes laikā, Komisija novērtēs arī tā atbilstību šim tiesiskajam regulējumam.

(215)

Tā kā Komisija konstatēja, ka Itālijas un SACE piezīmēs attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu sniegtā informācija joprojām nav pietiekama, lai varētu pilnīgi izvērtēt pasākumus kā iespējamu pārstrukturēšanas atbalstu, Komisija 2012. gada februārī aicināja Itāliju iesniegt papildu faktus iespējamās atbilstības pamatošanai, iesniedzot pilnīgu pārstrukturēšanas plānu, kas atbilstu Pārstrukturēšanas paziņojumam. Komisijas vēstulē bija izklāstīti galvenie fakti, kam vajadzētu būt iekļautiem pārstrukturēšanas plānā, kā arī atsauces uz attiecīgajiem Pārstrukturēšanas paziņojuma punktiem.

(216)

Komisija konstatēja, ka Itālijas iesniegtajos dokumentos bija tikai apkopoti SACE iekšējie dokumenti, kuros tika atkārtota Itālijas nostāja par to, ka attiecīgie 2009. gadā īstenotie trīs pasākumi nav piedēvējami valstij un atbilst TEIP.

(217)

Komisija norāda, ka šo trīs pasākumu īstenošanas brīdī Itālija nebija paredzējusi iesniegt Komisijai pārstrukturēšanas plānu, kā prasīts Pārstrukturēšanas paziņojumā. Itālija apgalvo, ka šādus pārstrukturēšanas pasākumus neprasīja arī valsts uzraudzības iestāde ISVAP.

(218)

Saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojuma 10. punktu pārstrukturēšanas plānā būtu jānorāda atbalsta saņēmēja grūtības un trūkumi un jāizklāsta, kā ar ierosinātajiem pasākumiem tiks atrisinātas atbalsta saņēmēja problēmas. Saistībā ar to Itālija apgalvo, ka SACE BT krīzes cēloņi bija nevis iekšējie procesi, pieprasījuma izmaiņas vai citi faktori, kuru dēļ būtu nopietni jāizvērtē un jāpārstrukturē uzņēmējdarbības modelis, bet gan ievērojamais, krīzes izraisītais prasījumu skaita pieaugums. Komisija uzskata šo informāciju par nepietiekamu, jo īpaši tāpēc, ka SACE BT 2008. un 2009. gadā cieta ievērojamus zaudējumus. Turklāt privātie pārapdrošinātāji bija pauduši bažas par uzņēmuma stāvokli, atsakoties nodrošināt SACE BT pārapdrošināšanas segumu 2009. gadam. Jānorāda arī tas, ka, pretēji uzņēmējdarbības plānā prognozētajam, SACE BT nebija izdevies gūt peļņu pirmajos darbības gados (2005.–2007. gadā). Tas liecina par to, ka SACE BT grūtības izraisīja ne tikai finanšu krīze, bet arī paša uzņēmuma trūkumi.

(219)

Par ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu Komisija norāda, ka, sākot no 2009. gada, tika veiktas SACE BT organizatoriskas, vadības līmeņa un darbības procesu izmaiņas. Daži no SACE BT īstenotajiem pasākumiem situācijas uzlabošanai bija prēmiju palielināšana, izmaksu samazināšana un vadības maiņa. Turklāt SACE BT2009. gada 25. februārī pārdeva savas KUP daļas.

(220)

Tomēr Komisija uzskata, ka šie pasākumi nebija pietiekami, lai nodrošinātu SACE BT ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu.

(221)

Uzņēmējdarbības plānā 2010.–2011. gadam, ko apstiprināja 2009. gada 4. augustā (kad tika īstenots ceturtais pasākums) iekļautās prognozes attiecās tikai uz nākamajiem diviem gadiem. Prognozēs bija paredzēts plāna otrajā gadā, t. i., 2011. gadā, sasniegt bezzaudējuma slieksni, taču rentabilitātes atjaunošana netika prognozēta. Tāpēc nebija pierādījumu par to, ka saprātīgā un īsā laikposmā, kas nepārsniegtu piecus gadus, t. i., ne vēlāk kā līdz 2014. gada beigām, būtu iespējams panākt pietiekamu rentabilitāti. Turklāt attiecīgie pieņēmumi būtu jāizskaidro un jāpārbauda. Itālija neiesniedza attiecīgu informāciju.

(222)

Itālija iesniedza uzņēmējdarbības plāna 2011.–2013. gadam atjaunināto versiju, kas apstiprināta 2011. gada 24. novembrī, t. i., divus gadus pēc pasākumu īstenošanas. SACE BT mērķis pakāpeniski palielināt rentabilitāti (ROE), lai sasniegtu […], ko 2011. gada 24. novembrī paziņoja uzņēmuma valde, nebija pamatots ar pietiekami sīkām un uzticamām finanšu prognozēm, kā prasīts Pārstrukturēšanas paziņojumā. Saskaņā ar finanšu prognozēm 2011. gada beigās SACE BT plāno, ka 2013. gadā ROE pirms nodokļu nomaksas būs tikai […] %, tādējādi ROE (pēc nodokļu nomaksas) būs […] %. Pēdējais rādītājs ir ievērojami zemāks par kapitāla izmaksām, kas saskaņā ar Itālijas iepriekšējām aplēsēm būtu aptuveni [5–10] %.

(223)

Saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojuma 22.–23. punktu pārstrukturēšanas plānā bija jāpierāda, ka ir piešķirts tikai minimālais vajadzīgais atbalsts, proti, tas palīdz atjaunot SACE BT dzīvotspēju, taču to nevar izmantot darbības izvēršanai jaunos tirgos vai tirgus segmentos. Taču saskaņā ar iesniegtajiem datiem SACE BT krīzes laikā ievērojami palielināja savu pozīciju Itālijas kredītu apdrošināšanas un galvojumu (cauzioni) tirgū, no sestā lielākā tirgus dalībnieka 2008. gadā kļūstot par piekto lielāko tirgus dalībnieku 2010. gadā (tolaik, piemēram, Atradius tirgū no trešās vietas noslīdēja līdz sestajai pozīcijai) (skatīt 6. tabulu).

(224)

Īsumā, pārstrukturēšanas plānā vispār nav iekļauti pamatelementi, piemēram, grūtību uzskaitījums, dzīvotspēja pamatscenārija un stresa scenārija īstenošanas gadījumā, tikai minimālās vajadzīgās atbalsta summas piešķiršana un kompensācijas pasākumi.

(225)

Visbeidzot, arī tad, ja Itālijas iesniegto informāciju par pasākumiem un koriģēto uzņēmējdarbības plānu 2011.–2013. gadam atzītu par pārstrukturēšanas plānu, tie neatbilstu Pārstrukturēšanas paziņojuma prasībām par pārstrukturēšanas plānu.

(226)

Rekapitalizācijas paziņojumā ir paredzēti noteikumi, kādiem jāatbilst rekapitalizācijas instrumentam. Ja šie noteikumi ir ievēroti, atbalstu var īslaicīgi apstiprināt. Lai atbalstu varētu galīgi apstiprināt, rekapitalizācijas atbalsts jāpapildina ar Pārstrukturēšanas paziņojumam atbilstīgu pārstrukturēšanas plānu. Taču šāda plāna nebija. Tāpēc nav jāvērtē, vai trešā un ceturtā pasākuma noteikumi atbilst Rekapitalizācijas paziņojumam, jo pasākumus jebkurā gadījumā nevarētu atzīt par galīgi atbilstīgiem.

(227)

Komisija nekonstatēja otrā, trešā un ceturtā pasākuma saderības pamatojumu. Komisija secina, ka Itālija neizmantoja iespēju iesniegt vajadzīgos faktus, lai pierādītu, ka ar otro, trešo un ceturto pasākumu piešķirtais atbalsts ir saderīgs pārstrukturēšanas atbalsts. Iesniegtie dokumenti neatbilst Pārstrukturēšanas paziņojuma prasībām, jo nav izpildītas kumulatīvās prasības par pārstrukturēšanas atbalsta atbilstību, t. i., ilgtermiņa dzīvotspējas noteikšana, atbalsta apmēra ierobežošana līdz minimālajai vajadzīgajai summai, kā arī pasākumi konkurences kropļojumu ierobežošanai.

(228)

Komisija secina, ka sākotnējā kapitāla piešķīrums EUR 100 miljonu apmērā, ko piešķīra kā pamatkapitālu, un ieguldījums rezervju kapitālā (tā dēvētajā “Fondo di organizzazione”) EUR 5,8 miljonu apmērā, ko SACE 2004. gadā piešķīra SACE BT izveidei (pirmais pasākums), neradīja priekšrocību SACE BT un tāpēc nav uzskatāms par valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(229)

Komisija uzskata, ka Itālija ar otro, trešo un ceturto pasākumu nelikumīgi piešķīra atbalstu, pārkāpjot Līguma 108. panta 3. punktu, un secina, ka šis atbalsts jāatgūst,

a)

kopējā summa (pamatsumma un atgūšanas procenti), kas atgūstama no SACE BT;

b)

detalizēts apraksts par jau veiktajiem un paredzētajiem šā lēmuma izpildes pasākumiem;

c)

dokumenti, kas apliecina, ka SACE BT ir pieprasīts atmaksāt atbalstu.