26.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 180/1

(1)

Saskaņā ar Līguma 126. pantu dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valdības budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta pamatā ir mērķis panākt stabilu valdības finansiālo stāvokli, kas ir veids, kā stiprināt priekšnosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai, ilgtspējīgai izaugsmei, kura ir labvēlīga jaunu darba vietu radīšanai.

(3)

Saskaņā ar Līguma 126. panta 6. punktu Padome 2013. gada 21. jūnijā ir lēmusi, ka Maltā ir pārmērīgs budžeta deficīts.

(4)

Saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu un 3. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (1), Padomei jāsniedz ieteikumi attiecīgajai dalībvalstij, lai noteiktā termiņā novērstu pārmērīgu budžeta deficītu. Ieteikumā jānosaka maksimāli sešu mēnešu termiņš, kurā attiecīgajai dalībvalstij ir efektīvi jārīkojas, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu. Turklāt ieteikumā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanu Padome pieprasa, lai tiktu sasniegti gada budžeta mērķi, kas, pamatojoties uz prognozi, kura izmantota ieteikuma sagatavošanai, strukturālo bilanci, tas ir, cikliski koriģēto bilanci, neietverot vienreizējos un citus pagaidu pasākumus, gadā uzlabo par vismaz 0,5 % no IKP.

(5)

Turklāt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. pantu budžeta mērķim, kas ieteikts korekcijas laikposma pēdējam gadam, ir jānodrošina, ka nepieciešamais atšķirības samazinājums starp parāda attiecību pret IKP un Līguma atsauces vērtību – 60% no IKP notiks divos gados pēc pārmērīgā budžeta deficīta korekcijas, pamatojoties uz Komisijas prognozi.

(6)

Komisijas 2013. gada pavasara prognoze paredz, ka budžeta deficīts joprojām būs virs atsauces vērtības 2013. un 2014. gadā, attiecīgi 3,7 % un 3,6 % no IKP. Minētās budžeta prognozes pamatojas uz pašreizējām politikas nostādnēm, tādējādi iekļaujot 2013. gada budžetu, ko Parlaments atbalstīja 2013. gada aprīlī un kas ietver ekspansijas pasākumus gan attiecībā uz ieņēmumiem, gan izdevumiem, kā arī jau plānoto kapitāla ieguldījumu Air Malta (0,6 % no IKP), veidojot neto deficītu palielinošu ietekmi 0,3 % apmērā no IKP. Ekspansijas pasākumus tikai daļēji kompensē akcīzes nodokļa pieaugums, nodokļu parādu iekasēšana, kā arī izdevumu ietaupījumi un lielākas sociālās iemaksas atbilstīgi 2006. gada pensiju reformai. Turklāt neto deficīta samazināšanas vienreizējo pasākumu ietekme uz konsolidācijas centieniem, kā konstatējusi Komisija, strauji mazināsies pēc 2012. gada. Ņemot vērā gaidāmo ilgstošo primāro deficītu 2013. un 2014. gadā, saskaņā ar Komisijas 2013. gada pavasara prognozi paredzams, ka valsts kopējā parāda apjoms palielināsies vēl vairāk – līdz 73,9 % no IKP 2013. gadā un 74,9 % no IKP 2014. gadā. Tiek prognozēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2015. un 2016. gadā saglabāsies virs 3 % no IKP atsauces vērtības, un parāda attiecība pret IKP līdz 2016. gadam pieaugs līdz 75,6 % no IKP.

(7)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1467/97 pārmērīga budžeta deficīta novēršana būtu jāpabeidz nākamajā gadā pēc tā konstatēšanas, ja vien nepastāv īpaši apstākļi. Pārmērīga budžeta deficīta novēršana līdz 2014. gadam tāpēc ir pamatota. Jo īpaši, lai veiktu ticamas un ilgtspējīgas korekcijas, Maltai būtu jāsasniedz kopējais vispārējās valdības budžeta deficīta mērķis – 3,4 % no IKP 2013. gadā un 2,7 % no IKP 2014. gadā, kas atbilst strukturālās bilances gada uzlabojumam par 0,7 % no IKP 2013. gadā un 0,7 % no IKP 2014. gadā. 2014. gada mērķis nodrošina, ka nepieciešamais atšķirības samazinājums starp parāda attiecību pret IKP un Līguma atsauces vērtību – 60% no IKP notiks divos gados pēc pārmērīgā budžeta deficīta procedūras korekcijas. Lai sasniegtu iepriekš minētos strukturālos mērķus, Maltai būtu jāveic papildu konsolidācijas pasākumi aptuveni 0,4 % apmērā no IKP 2013. gadā, papildus pasākumiem, kas jau ir iekļauti pamata scenārijā, un aptuveni ¾ % no IKP 2014. gadā. Šajos mērķos ņem vērā vajadzību kompensēt fiskālās konsolidācijas otrās kārtas negatīvo ietekmi uz valsts finansēm, ietekmējot IKP pieaugumu. Bāzes scenārijā, kas ir šo korekciju pamatā, iekļauj Komisijas 2013. gada pavasara prognozi un paplašina to līdz 2016. gadam, paļaujoties uz standarta pieņēmumiem par ražošanas apjoma starpības samazināšanos un budžeta jutīgumu attiecībā pret ciklu; tas gan neietver papildu kapitāla ieguldījumu Air Malta, ko paredzēts veikt līdz 2015. gadā saskaņā ar 2013. gada stabilitātes programmu. Tādējādi tiek pieņemts, ka kapitāla ieguldījums nenotiks vai netiks kompensēts ar pasākumiem pretējā virzienā.

(8)

Maltas fiskālā sistēma ir diezgan elastīga, turklāt tās nesaistošais raksturs un īstermiņa fiskālā plānošana neveicina stabilu fiskālo stāvokli. Direktīva 2011/85/ES (2011. gada 8. novembris) par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (2) transponēta. Turklāt saskaņā ar 5. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 473/2013 (2013. gada 21. maijs) par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu pārraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs (3), Maltai būtu jāizveido neatkarīgas struktūras, lai uzraudzītu fiskālo noteikumu ievērošanu. Lai gan stabilitātes programmā ir minēts valdības nodoms izveidot fiskālo padomi, tomēr konkrēti plāni nav paredzēti.

(9)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 473/2013 9. panta 1. punktu Maltai būtu jāiesniedz Komisijai un Padomei ekonomiskās partnerības programma vienlaikus ar ziņojumu, kas iesniedzams saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4.a punktu.

(10)

Padome uzskata, ka ar budžeta konsolidācijas pasākumiem būtu jānodrošina vispārējās valdības budžeta bilances noturīga uzlabošanās, kas tiktu virzīta uz valsts finanšu kvalitātes un ekonomikas izaugsmes potenciāla stiprināšanu,

1.

Maltai pašreiz pastāvošā pārmērīga budžeta deficīta situācija būtu jānovērš līdz 2014. gadam.

2.

Īpaši Maltai būtu:

3.

Padome nosaka 2013. gada 1. oktobri kā termiņu, līdz kuram Maltai efektīvi jārīkojas un saskaņā ar 3. panta 4.a punktu Regulā (EK) Nr. 1467/97 jāsniedz detalizēts ziņojums par konsolidācijas stratēģiju, kas ir paredzēta šo mērķu sasniegšanai.

Pēc pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas Malta tiek aicināta turpināt progresēt atbilstīgā tempā, lai virzībā uz vidējā termiņa mērķi sasniegtu līdzsvarotu budžetu strukturālā izteiksmē, tostarp ievērot izdevumu kritēriju. Lai samazinātu budžeta izpildes riskus, Padome aicina Maltu stiprināt tās budžeta sistēmas īstenošanu un uzlabot budžeta izpildes uzraudzību visa gada garumā. Jo īpaši Malta tiek aicināta ieviest saistošāku, ar noteikumiem pamatotu daudzgadu fiskālo sistēmu. Turklāt būtu jāstiprina tādu neatkarīgu struktūru loma, kas uzrauga fiskālo politiku saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 473/2013 5. pantu.

Visbeidzot, lai sekmīgi īstenotu fiskālās konsolidācijas stratēģiju, Maltas iestādes tiek aicinātas atbalstīt fiskālo konsolidāciju ar visaptverošām strukturālajām reformām saskaņā ar Padomes ieteikumiem, kas adresēti Maltai saistībā ar Eiropas pusgadu, un jo īpaši ar ieteikumiem makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūras preventīvajā daļā (4).

Šis ieteikums adresēts Maltai.