—

ņemot vērā Eiropas Savienības 2011. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos gada pārskatus par 2011. finanšu gadu (COM(2012) 436 – C7-0225/2012) (2),

—

ņemot vērā pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību, I iedaļa – Eiropas Parlaments, 2011. finanšu gads (3),

—

ņemot vērā iekšējā revidenta 2011. finanšu gada pārskatu,

—

ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par 2011. finanšu gada budžeta izpildi, kuram pievienotas pārbaudīto iestāžu atbildes (4),

—

ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (5), ko Revīzijas palāta iesniegusi par 2011. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 318. pantu, kā arī Euratom līguma 106.a pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (6), un jo īpaši tās 145., 146. un 147. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (7) un jo īpaši tās 164., 165. un 166. pantu,

—

ņemot vērā 13. pantu Iekšējos noteikumos par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi (8),

—

ņemot vērā Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 166. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru visas Savienības iestādes atbilstoši rīkojas, lai veiktu pasākumus attiecībā uz konstatējumiem, kas ir pievienoti Eiropas Parlamenta lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu,

—

ņemot vērā 2010. gada 25. marta rezolūciju par 2011. gada budžeta procedūras pamatnostādnēm – I, II, IV, V, VI, VII, VIII un IX iedaļa (9),

—

ņemot vērā 2010. gada 18. maija rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2011. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi (10),

—

ņemot vērā Reglamenta 77. pantu, 80. panta 3. punktu un VI pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0063/2013),

A.

tā kā priekšsēdētājs 2012. gada 11. jūlijā pieņēma Parlamenta 2011. finanšu gada pārskatus,

B.

tā kā galīgajiem pārskatiem pievienotajā apliecinājumā Parlamenta grāmatvedis pauž pamatotu pārliecību par to, ka pārskati skaidri un patiesi atspoguļo Parlamenta finanšu stāvokli visos būtiskajos aspektos un ka viņa uzmanības lokā nav nonākuši jautājumi, par kuriem būtu jāiekļauj atrunas;

C.

tā kā ģenerālsekretārs 2012. gada 24. aprīlī apliecināja, ka guvis pamatotu pārliecību par to, ka Parlamenta budžets ir izpildīts saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un ka ieviestā kontroles sistēma nodrošina pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

D.

tā kā Revīzijas palāta pēc veiktās revīzijas ir secinājusi, ka attiecībā uz 2011. gada administratīvajiem izdevumiem visas iestādes ir apmierinoši īstenojušas Finanšu regulā paredzētās pārraudzības un kontroles sistēmas un 93 % no 56 pārbaudītajiem maksājumiem (trīs avansa maksājumi un 53 galīgie maksājumi) būtisku kļūdu nav bijis;

E.

tā kā saskaņā ar parasto kārtību Parlamenta administrācijai tika nosūtīta anketa, kuras atbildes saņēma un apsprieda Budžeta kontroles komiteja, klātesot par budžeta jautājumiem atbildīgajam priekšsēdētāja vietniekam, ģenerālsekretāram un iekšējam revidentam,

1.

uzsver tās parlamentārās procedūras pievienoto vērtību, kuras rezultātā ik gadu notiek Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšana; atgādina, ka Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšana ir papildu iespēja publiski veikt iestādes finanšu pārvaldības rūpīgu pārbaudi, tādējādi veicinot Savienības iedzīvotāju izpratni par Parlamenta īpašo vadības struktūru, darba metodēm un demokrātiskas Eiropas izmaksām;

2.

aicina Prezidiju maija vai jūnija darba kārtībā kā īpašu punktu iekļaut budžeta izpildes apstiprināšanas ziņojuma apspriešanu drīz pēc tā pieņemšanas plenārsēdē;

3.

uzsver, ka pārbaude ir nepieciešama, lai nodrošinātu Parlamenta administrācijas pārskatatbildību, un, ņemot vērā Savienības iedzīvotāju un sabiedriskās domas milzīgo interesi par Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, ir būtiski, lai Eiropas Parlaments novērstu jebkādu neskaidrības risku budžeta izpildē un tādēļ darbotos pilnīgi pārredzamā veidā, lai nodrošinātu, ka Savienības iedzīvotājiem tiek sniegts precīzs un patiess priekšstats par tā rīcībā esošo resursu izlietojumu;

4.

atgādina – tā kā Eiropas Parlaments ir kompetentā iestāde, kas pieņem galīgo lēmumu par budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšanu, ir ļoti svarīgi, lai Parlamenta gadījumā budžeta izpildes apstiprināšana noritētu kā paraugprocedūra, un tādēļ ir jānovērš pat vismazākie trūkumi, kas varētu aptumšot Eiropas demokrātiskās institūcijas politiskos panākumus vai tās centienus sasniegt lielāku pārredzamību un labāku finanšu pārvaldību;

5.

norāda, ka šajā rezolūcijā galvenā uzmanība pievērsta 2011. finanšu gada budžeta izpildei un budžeta izpildes apstiprināšanai un ka tās galvenais mērķis ir nodrošināt, ka nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota iespējami labākajā veidā, vienlaikus uzsverot iespējamos uzlabojumus; mudina Parlamenta atbildīgās struktūras turpināt visos iespējamos līmeņos uzlabot Parlamenta ikdienas darba efektivitāti, tiecoties vienmēr sniegt Savienības iedzīvotājiem iespējami labākos pakalpojumus;

6.

ar gandarījumu norāda, ka par budžeta jautājumiem atbildīgā priekšsēdētāja vietnieka, ģenerālsekretāra un Budžeta kontroles komitejas 2013. gada 22. janvāra viedokļu apmaiņa par jautājumiem, kas saistīti ar Parlamenta 2011. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, bija ļoti augstvērtīga; atkārto, ka visā šajā procesā tiek nodrošināta Parlamenta administrācijas pārskatatbildība un ka ziņojumiem par Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanu un Budžeta kontroles komitejas darbībai pēdējā desmitgadē ir bijusi svarīga nozīme, sekmējot ļoti nozīmīgu Parlamenta finanšu pārvaldības pilnveidošanu, piemēram, attiecībā uz Deputātu nolikumu un Deputātu palīgu nolikumu; pauž apņēmību turpināt šo uz izcilību un pārredzamību vērsto labvēlīgo attīstību publisko finanšu pārvaldībā;

7.

atkārtoti ierosina Prezidijam izplatīt visiem deputātiem vairāk informācijas saistībā ar baltajām grāmatām par vispārējas nozīmes politikas jautājumiem, lai tos pirms galīgā lēmuma pieņemšanas varētu detalizēti apspriest politiskajās grupās;

8.

pauž gandarījumu par to, ka 2011. gada 22. septembrī Prezidija un Budžeta komitejas pārstāvji panāca vienošanos par papildu taupības pasākumiem, kas vēlāk tika iekļauti Parlamenta 2012. gada budžetā; pauž stingru nostāju, ka šie pārdomātie ietaupījumi gandrīz EUR 40 000 000 apmērā neietekmē nedz Parlamenta darbības efektivitāti, nedz katram deputātam pieejamos resursus; aicina ģenerālsekretāru informēt Padomi un Komisiju par Parlamenta paveikto un šajā nolūkā iegūt informāciju par to darbībām un prasa, lai Parlaments tiktu informēts par saņemtajām atbildēm; tomēr norāda, ka ietaupījumi būtu jāpanāk, mazāk tērējot un nevis paātrinot vai novilcinot maksājumus vai veicot budžeta līdzekļu pārvietošanu no vienas pozīcijas citā;

9.

atgādina priekšsēdētājam un ģenerālsekretāram par 2013. gada 6. februāra rezolūciju (11), kurā tas “atgādina par plenārsēdē pieņemto lēmumu, ar ko aicināja Padomi līdz 2013. gada jūnijam sagatavot rīcības plānu attiecībā uz EP vairākām darba vietām, un sagaida, ka abas iesaistītās komitejas, ģenerālsekretārs un Prezidijs sniegs deputātiem atjauninātus datus un informāciju par EP vairāku darba vietu režīma finansiālo ietekmi un ietekmi uz vidi; ierosina, ka paša Eiropas Parlamenta ietekmes novērtējuma dienestiem ir jāizvērtē šis jautājums, tostarp attiecībā uz EP klātbūtnes vai daļējas klātbūtnes ietekmi uz attiecīgajām kopienām un reģioniem, un līdz 2013. gada jūnijam jāsagatavo novērtējuma dokuments, lai minēto dienestu secinājumus varētu ņemt vērā, lemjot par nākamo DFS”; norāda, ka 2013. gada jūnijs strauji tuvojas;

10.

norāda, ka saskaņā ar Līgumu Parlamentam ir jāstrādā trijās darba vietās un ka tas nozīmē papildu izmaksas; norāda arī, ka šīs situācijas mainīšana nav Parlamenta, bet gan dalībvalstu ziņā; šā iemesla dēļ prasa, lai dalībvalstis, nākamo reizi pārskatot Līgumu, pārskatītu jautājumu par Parlamenta atrašanās vietu un darba vietām un veiktu grozījumus 6. protokolā;

11.

atzīmē, ka jaunā Finanšu regula (Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012) un tās piemērošanas noteikumi stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī un paredzēja būtiskas izmaiņas finanšu pārvaldībā, jo īpaši nodrošinot pareizas finanšu pārvaldības uzlabojumus un Savienības finansiālo interešu aizsardzību, ieviešot finanšu mehānismus, ar kuriem var piesaistīt trešo personu finansējumu kā papildinājumu Savienības līdzekļiem un samazināt birokrātiju, vienlaikus novirzot uzmanību no dokumentu apstrādes uz sniegumu; mudina Parlamenta dienestus, kā iepriekšējās Finanšu regulas pārskatīšanas reizēs, īstenot šos noteikumus bez kavēšanās un ar iespējami minimālu negatīvo ietekmi uz Parlamenta administrāciju; vēlētos pirms 2012. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras sākuma saņemt informāciju par to, vai jaunās Finanšu regulas piemērošana ir izraisījusi finanšu pārvaldībai nepieciešamā personāla samazināšanu;

12.

atzinīgi vērtē jauno Eiropas Parlamenta deputātu Rīcības kodeksu finansiālo interešu un interešu konfliktu jomā, ko pieņēma 2011. gada 1. decembra plenārsēdē; norāda, ka deputātiem ir pilnībā jāpublisko jebkāda atalgota darbība ārpus Parlamenta, saņemtais atalgojums un visas citas viņu veiktās funkcijas, kas var radīt interešu konfliktu; turklāt norāda, ka Rīcības kodeksā ir skaidri noteikts, ka deputātiem ir aizliegts saņemt jebkādu naudas summu vai pieņemt dāvanas vai līdzīgus labumus apmaiņā pret Parlamenta lēmumu ietekmēšanu; ar gandarījumu atzīmē, ka tajā paredzēti skaidri noteikumi par dāvanu pieņemšanu un bijušo deputātu iesaistīšanos lobēšanā; sagaida, ka īstenošanas noteikumi tiks atbilstošā veidā paziņoti deputātiem un ka deklarācijas tiks izlases veidā pārbaudītas;

13.

pauž bažas, ka gadu pēc Rīcības kodeksa stāšanās spēkā vēl arvien nav pieņemts lēmums par Rīcības kodeksa 5. panta 3. punkta īstenošanas pasākumiem nolūkā nodrošināt pārredzamību attiecībā uz deputātu ceļa, izmitināšanas un uzturēšanās izdevumiem, ko apmaksājušas trešās personas; vērš uzmanību uz steidzamo nepieciešamību drīzumā pieņemt šos īstenošanas pasākumus; pauž stingru pārliecību, ka ir jāatklāj visi trešo personu apmaksātie ceļa, izmitināšanas un uzturēšanās izdevumi, kas pārsniedz EUR 150;

14.

prasa Parlamenta administrācijai publiskot visas deputātu finansiālo interešu deklarācijas pa gadiem, ievietojot tās Parlamenta tīmekļa vietnē attiecīgā deputāta profilā mašīnlasāmā formātā;

15.

ņem vērā sociālā ziņojuma publicēšanu, kas sniedz labu priekšstatu par Parlamenta cilvēkresursiem; aicina 2012. gada ziņojumu publicēt līdz 2013. gada septembra beigām; turklāt atzīmē, ka Parlamenta štatu saraksts laikposmā no 2010. gada līdz 2011. gadam palielinājās par 4 %, un to izraisīja galvenokārt jaunie pienākumi un papildu darba slodze saskaņā ar Lisabonas līgumu un gaidāmās Horvātijas pievienošanās Savienībai;

16.

prasa, lai personāla apmācības piedāvājumi, it īpaši intensīvie valodu kursi, tiktu labāk pielāgoti iestādē strādājošo dažādo darbinieku, tai skaitā reģistrēto deputātu palīgu, darba grafikam;

17.

iesaka rīkoties atbilstoši Revīzijas palātas ieteikumam, lai nodrošinātu, ka savlaicīgi tiek reģistrētas izmaiņas darbinieku personīgajā situācijā, un īstenot sistēmu šādas informācijas savlaicīgai uzraudzībai;

18.

norāda, ka 2011. gads bija otrais gads, kurā pilnībā tika īstenots jaunais Deputātu nolikums un Deputātu palīgu nolikums (abi stājās spēkā 2009. gada 14. jūlijā); atzīmē, ka Deputātu palīgu nolikuma īstenošanas noteikumi minētajos divos gados ir grozīti četras reizes attiecībā uz Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības VII sadaļas un Deputātu nolikuma īstenošanas noteikumu piemērošanu, pamatojoties uz novērtēšanas pagaidu darba grupas un ģenerālsekretāra priekšlikumiem; atgādina – īstenojot Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības VII sadaļu, ir izveidota vienota sistēma, ar ko reglamentē Parlamenta trijās darba vietās strādājošo reģistrēto deputātu palīgu statusu un aizstāj 27 dažādas dalībvalstu sistēmas līgumattiecību, nodokļu un sociālā nodrošinājuma reglamentēšanai, un ka patlaban nav datu, kas liecinātu par to, ka minētie noteikumi, kurus piemēro deputātu palīgiem un kuri ietverti Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības VII sadaļā, būtu jākoriģē; ierosina veikt Deputātu palīgu nolikuma pilnīgu izvērtējumu, tostarp iespējamus noteikumu pielāgojumus pirms nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām;

19.

konstatē, ka 2011. gadā Parlamenta ieņēmumi bija EUR 173 293 432 (2010. gadā – EUR 243 094 204), kas ietvēra arī piešķirtos ieņēmumus EUR 23 815 077 apmērā;

20.

konstatē, ka Parlamenta 2011. finanšu gada kontu slēgšanas brīdī galīgie skaitļi bija šādi:

21.

norāda, ka Parlamenta 2011. gada sākotnējā budžetā apstiprināto apropriāciju kopsumma bija EUR 1 685 829 393, kas ir par 5 % vairāk salīdzinājumā ar 2010. gada budžetu (EUR 1 607 363 235), un ka 2011. gadā netika veikti budžeta grozījumi, kā tas notika 2010. gadā;

22.

norāda, ka 2011. gadā galīgās apropriācijas tika izlietotas 93 % apmērā (2010. gadā – 96 %), atcelto apropriāciju īpatsvaram sasniedzot 6 % (2010. gadā – 3 %), un ka līdzīgi kā iepriekšējos gados ir sasniegts ļoti augsts budžeta izpildes līmenis; turklāt norāda uz atcelto apropriāciju straujo pieaugumu, ko lielā mērā izraisīja tas, ka 2011. gadā pēc attiecīga Padomes lēmuma pieņemšanas darbiniekiem neizmaksāja algas ikgadējo korekciju 1,7 % apmērā;

23.

pauž bažas par ievērojamu to līdzekļu apjoma pieaugumu, kas pārnesti uz 2011. gadu (EUR 240 268 630 (13)), un aicina uzlabot izdevumu plānošanu; aicina administrāciju mainīt šo tendenci, gatavojoties nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām;

24.

norāda, ka Savienības 2011. gada budžeta kopējais apjoms saistību apropriācijās bija EUR 141,9 miljardi, no kuriem Parlamenta budžets – EUR 1 686 miljoni; norāda arī to, ka šī summa ir tikai nedaudz lielāka par 1 % no Savienības budžeta un veido 20 % no EUR 8 454 miljoniem, kas paredzēti Savienības iestāžu kopējiem administratīvajiem izdevumiem 2011. gadā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību;

25.

atzinīgi vērtē to, ka netika veikts vispārējs pārvietojums, pārejot no 2011. gada uz 2012. gadu; atkārtoti aicina administrāciju turpināt darbu, lai uzlabotu budžeta plānošanu un padarītu to skaidrāku, kā arī uzlabot budžeta disciplīnu un budžeta skaidrības labad ar ēkām saistītos izdevumus vai jebkurus citus līdzīga apjoma izdevumus iekļaut budžetā kā atsevišķas pozīcijas, nevis finansēt no neizlietotajiem budžeta līdzekļiem;

26.

norāda, ka Parlamenta 2011. gada budžetā četras svarīgākās pozīcijas bija “Iestādes locekļi”, “Ierēdņi un pagaidu darbinieki”, “Ēkas un saistītie izdevumi” un “Izdevumi saistībā ar parlamentāro palīdzību”, kas veidoja 70 % no kopējām saistībām;

27.

atgādina, ka summa EUR 85,9 miljonu apmērā, ko Beļģija atmaksāja Parlamentam 2010. gada sākumā un kas iezīmēta būvniecības projektiem, saskaņā ar Finanšu regulas 21. pantu ir uzskatāma par ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem;

28.

norāda, ka galīgajiem pārskatiem pievienotajā apliecinājumā Parlamenta grāmatvedis pauž pamatotu pārliecību par to, ka pārskati skaidri un patiesi atspoguļo Parlamenta finanšu stāvokli visos būtiskajos aspektos; norāda arī uz grāmatveža paziņojumu, ka viņa uzmanības lokā nav nonākuši jautājumi, par kuriem būtu jāiekļauj atrunas;

29.

atgādina par Parlamenta priekšsēdētāja 2012. gada 11. jūlija lēmumu par 2011. finanšu gada pārskatu pieņemšanu;

30.

atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra 2012. gada 24. aprīļa paziņojumu, kurā viņš kā galvenais deleģētais kredītrīkotājs attiecībā uz kredītrīkotāju gada darbības pārskatiem par 2011. gadu apliecināja, ka ir guvis pamatotu pārliecību par to, ka Parlamenta budžets ir izpildīts saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un ka ieviestā kontroles sistēma nodrošina pakārtoto darījumu likumību un pareizību;

31.

atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta pēc veiktās revīzijas ir konstatējusi, ka kopējo administratīvo izdevumu pārraudzības un kontroles sistēmas, kas paredzētas Finanšu regulā, ir efektīvas un ka administratīvo izdevumu maksājumos 2011. gadā netika konstatētas būtiskas kļūdas;

32.

ņem vērā Revīzijas palātas 2011. gada pārskatā ietverto konkrēto konstatējumu par Parlamentu, kā arī Parlamenta atbildes attiecībā uz to, ka Parlamenta dienestu rīcībā esošā informācija par darbinieku personīgo un ģimenes stāvokli nebija atjaunināta vai pienācīgi apstrādāta un ka šā iemesla dēļ vienā gadījumā bija veiktas pārmaksas; ņem vērā, ka pārmaksāto līdzekļu atgūšana minētajā gadījumā sākās 2011. gada novembrī, atvelkot tos no attiecīgā darbinieka algas; mudina veikt stingrāku kontroli, lai turpmāk izvairītos no pārmaksas;

33.

turklāt ņem vērā, ka saskaņā ar iekšējiem noteikumiem par reģistrētu deputātu palīgu nodarbināšanu tiem ir atļauts iesniegt ārsta izziņu un citus līguma slēgšanai vajadzīgos dokumentus trīs mēnešu laikā pēc datuma, kurā stājas spēkā viņu sākotnējais darbā pieņemšanas līgums, un, tā kā šī atkāpe ir pretrunā Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 128. un 129. pantā paredzētajiem noteikumiem, minētie panti būtu jāsaskaņo ar noteikumiem, kas piemērojami reģistrētajiem deputātu palīgiem; norāda arī, ka saistībā ar atbilstību prasībai par valodu zināšanām nevienā no desmit revidētajiem gadījumiem personu lietās nebija dokumentu, kas pierādītu, ka ir veiktas valodu zināšanu pārbaudes;

34.

atbalsta Parlamenta sniegtās atbildes pretrunīgajā procedūrā ar Revīzijas palātu;

35.

norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka revidētajās reģistrēto deputātu palīgu darbā pieņemšanas procedūrās personu lietās nebija dokumentu, kas pierādītu, ka ir veiktas darbā pieņemšanas dokumentu ex ante pārbaudes; norāda uz Parlamenta attiecīgo dienestu sniegto atbildi, ka pēc kontrolsarakstu pārskatīšanas un kontrolpārbaužu ieviešanas šo pārbaužu pamatā esošā dokumentācija patlaban tiek glabāta;

36.

pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi nepilnības atlases un piešķiršanas kritēriju piemērošanā divās no desmit revidētajām Parlamenta iepirkuma procedūrām, kas bija saistītas ar ēku uzturēšanu un drukāšanas pakalpojumiem; aicina Prezidiju atkārtoti izskatīt visus publiskā iepirkuma kontroles mehānismus, lai nodrošinātu piedāvāto pakalpojumu un preču viskonkurētspējīgākās cenas;

37.

pauž nožēlu, ka līdz ar administratīvā sloga mazināšanu saistībā ar zemas vērtības līgumiem, kuras mērķis bija veicināt MVU piedalīšanos konkursos par šādu līgumu slēgšanas tiesībām, administrācijas rīcībā nav informācijas par to MVU skaitu, kuri ieguva zemas vērtības līgumu slēgšanas tiesības; tādēļ ģenerālsekretariāts nespēj parādīt, vai tiešām administratīvā sloga mazināšana ir veicinājusi plašāku MVU līdzdalību, un līdz ar to nespēj apliecināt minēto pasākumu efektivitāti; prasa uzraudzīt to MVU skaitu, kuri ir ieguvuši zemas vērtības līgumu slēgšanas tiesības;

38.

pieņem zināšanai, ka atbildīgās komitejas 2013. gada 22. janvāra sanāksmē iekšējais revidents iepazīstināja ar 2012. gada 26. jūlijā parakstīto gada pārskatu, norādot, ka 2011. gadā viņš ir veicis šādas revīzijas Parlamenta administrācijā:

39.

norāda, ka svarīgākie iekšējā revidenta gada pārskatā iekļautie secinājumi cita starpā bija šādi:

40.

pieņem zināšanai un atbalsta iekšējā revidenta viedokli šādos jautājumos:

41.

atgādina, ka 2003. un 2004. gadā veiktās iekšējās kontroles sistēmas sākotnējās pārskatīšanas rezultātā tika sagatavoti 14 revīzijas ziņojumi, kas attiecās uz visām nodaļām un centrālajiem dienestiem un ietvēra 452 saskaņotus pasākumus, kuru mērķis bija kopumā uzlabot:

42.

atgādina, ka 2005.–2006. gadā un 2007.–2008. gadā tika veiktas vairākkārtējas pēcpārbaudes revīzijas par 452 pasākumu īstenošanu un vienā nodaļā ar augstu nepabeigto pasākumu īpatsvaru šāda pēcpārbaudes revīzija tika veikta arī 2009. gadā; uzsver, ka minēto revīziju rezultātā 68 pasākumi no sākotnēji pārbaudītajiem iekšējās kontroles sistēmas pasākumiem 2010. gada beigās nebija pabeigti;

43.

ar gandarījumu norāda, ka Iekšējās revīzijas dienests par prioritāti joprojām uzskata 2003. gadā ieviestās iekšējās kontroles sistēmas pārbaudi; ņem vērā to, ka 2011. gada 30. septembrī pēc vairāku pēcpārbaudes revīziju veikšanas no 452 pasākumiem, par ko bija sākotnējā vienošanās, nebija pabeigti 38 pasākumi; pauž gandarījumu par to, ka nevienu no šiem pasākumiem Iekšējās revīzijas dienests neklasificēja kā kritisku; aicina nodaļu vadību un centrālo vadību īstenot atlikušos 38 nepabeigtos pasākumus pirms pašreizējā sasaukuma pilnvaru termiņa beigām;

44.

atzinīgi vērtē to, ka ārējās revīzijas uzņēmums 2011. gada jūnijā ir apstiprinājis, ka Parlamenta Iekšējās revīzijas dienesta darbs visaugstākajā mērā atbilst iekšējo revīziju definīcijai, ētikas kodeksam un standartiem; mudina Iekšējās revīzijas dienestu izmantot šo labo pamatu, lai turpinātu saskaņot dienesta darbu ar labāko praksi; pieņem zināšanai, ka 2011. gada otrajā pusē Iekšējās revīzijas dienests jau īstenoja vairākus svarīgus elementus no saņemtajiem uzlabojumu ierosinājumiem un ka pārējais rīcības plāns bija jāizpilda laika posmā līdz 2012. gada beigām;

45.

uzsver, ka nolūkā nodrošināt pārredzamību Savienības iedzīvotājiem Parlamenta tīmekļa vietnē pēc zināma laika būtu jādara pieejams apkopojums par veikto iekšējo revīziju skaitu un veidu, ieteikumiem un to sakarā paveikto; vēlētos saņemt informāciju par to, kuri no minētajiem dokumentiem vēl nav publiskoti un kādu iemeslu dēļ tas nav izdarīts;

46.

atzinīgi vērtē rakstiskās atbildes saistībā ar rezolūciju par 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, kas 2012. gada 16. novembrī sniegtas Budžeta kontroles komitejai; tomēr pauž nožēlu par to, ka šīs atbildes nebija iespējams saņemt pirms 2011. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras sākuma; sagaida, ka 2012. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā ģenerālsekretāra un Budžeta kontroles komitejas viedokļu apmaiņa varēs notikt līdz 2013. gada oktobra beigām;

47.

atzinīgi vērtē oficiālo lēmumu pārtraukt balvas žurnālistikā piešķiršanu, kas 2011. gadā izmaksāja EUR 154 205, – šo lēmumu ierosināja Budžeta kontroles komiteja, un par to plenārsēdē balsoja saistībā ar ziņojumu par 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu; norāda, ka dalībvalstīs ir pastiprināti kontakti ar žurnālistiem, organizējot tematiskus seminārus galvaspilsētās un tādējādi izmantojot Parlamenta esošo administratīvo veiktspēju, vienlaikus nodrošinot žurnālistiem iespēju apmainīties viedokļiem ar deputātiem un gūt pilnīgu izpratni par Parlamenta struktūru un lomu likumdošanas procesā;

48.

jau otro reizi pēc tam, kad 2010. gadā pirmo reizi tika pausta prasība attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, prasa iesniegt pilnīgu ziņojumu par to, kā ir attīstījušies Parlamenta brīvās programmatūras projekti attiecībā uz to lietojumu un lietotājiem Parlamentā, saziņu ar pilsoņiem un publiskā iepirkuma darbībām; jau otro reizi aicina izvērtēt un veikt pilnīgu pētījumu par Parlamenta pienākumiem saskaņā ar Reglamenta 103. pantu attiecībā uz brīvo programmatūru un atvērtiem standartiem; pauž nožēlu, ka brīvā programmatūra un atvērtā pirmkoda risinājumi vairs netiek plaši izmantoti Parlamenta IT infrastruktūrā;

49.

pieņem zināšanai ģenerālsekretāra atbildi, kurā norādīts, ka Parlamenta piemaksas 2011. gadā tika maksātas attiecībā uz 1 599 reģistrētu palīgu līgumiem un 2 868 vietējo palīgu līgumiem;

50.

norāda uz Parlamenta mutiskās un rakstiskās tulkošanas pakalpojumu izcilo kvalitāti; norāda, ka šo pakalpojumu izmaksas veido ievērojamu Parlamenta budžeta daļu; norāda, ka Prezidija 2011. gadā pieņemtais lēmums par resursu izmantošanas ziņā efektīvu pilnīgu daudzvalodību mutiskajā tulkošanā palielina mutiskās tulkošanas pakalpojumu efektivitāti un samazina to strukturālās izmaksas; aicina Parlamentu nākt klajā ar detalizētu dokumentu par rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumu izmaksu struktūru un pasākumiem šo izmaksu turpmākai samazināšanai un attiecīgo pakalpojumu efektivitātes palielināšanai, neapdraudot kopējo kvalitāti;

51.

norāda, ka 192 darbinieki atskaitās par savu darbu ģenerāldirektoriem bez direktora starpniecības; prasa, lai ģenerālsekretārs pārskatītu šo situāciju nolūkā nodrošināt, ka ģenerāldirektoru “biroji” netiek veidoti neoficiāli; prasa, lai ģenerālsekretārs minētajā pārskatīšanā iekļautu attiecīgo darbinieku amata pakāpju, pilnvaru un pienākumu izvērtējumu;

52.

norāda, ka ģenerāldirektori ik gadu atskaitās par savu pienākumu izpildi darbības pārskatos, kas ir iekšējs pārvaldības instruments, kura galvenais mērķis ir sniegt ģenerālsekretāram skaidru pārskatu par administrācijas darbu un jo īpaši par iespējamiem trūkumiem; konstatē, ka attiecībā uz 2011. finanšu gada darbības pārskatiem neviens kredītrīkotājs nav savā deklarācijā iekļāvis atrunas par to, ka ģenerāldirektori būtu konstatējuši būtiskas problēmas līdzekļu izlietošanā vai nepilnības kontroles procedūrās, ar kurām nodrošina darījumu likumību un pareizību;

53.

norāda, ka katra ģenerāldirektorāta darbības pārskata pielikumā ir iekļauts izņēmumu saraksts, kurā norādītas atkāpes no piemērojamajiem noteikumiem un standarta procedūrām; pauž bažas par to, ka dažiem direktorātiem šādu izņēmumu skaits joprojām ir samērā liels, un ierosina veikt papildu pasākumus, lai izvairītos no šā līdzekļa izmantošanas noviržu labošanai;

54.

atzinīgi vērtē Prezidentūras ģenerāldirektorāta apņemšanos turpināt uzlabot finanšu pārvaldību, padziļināti pārbaudot dažādus budžeta izpildes un saistīto procedūru aspektus; īpašu uzmanību vērš uz veiktajiem centieniem veicināt personāla izpratni par iepirkuma procedūrām un budžeta operācijām;

55.

atkārtoti norāda, ka drošības joma ir ļoti sensitīva joma jebkurā parlamentā, vēl jo vairāk daudznacionālā parlamentā, kura darbība ir ļoti redzama un kuru pastāvīgi apmeklē valstu un valdību vadītāji; norāda, ka Parlamenta telpās Briselē vidēji dienā uzturas 12 000 cilvēku;

56.

pieņem zināšanai Prezidija 2011. gada 6. jūlijā vienprātīgi pieņemto jauno vispārējo drošības koncepciju, kurā ierosināts dažādas Parlamenta ieejas paredzēt dažādu kategoriju lietotājiem; vēlas līdz 2013. gada beigām saņemt informāciju par jaunās vispārējās drošības koncepcijas īstenošanu;

57.

norāda, ka Parlaments sagaida, ka drošības pakalpojumu nodošana iekšējiem darbiniekiem laika posmā no 2013. līdz 2016. gadam samazinās izmaksas Briselē un Strasbūrā par EUR 11 250 000 un par EUR 5 640 000 – katru turpmāko gadu; prasa nodrošināt, lai mērķtiecīgas drošības īstenošanai tiktu noteikti un saglabāti visaugstākie standarti, īstenojot pastāvīgu personāla apmācības programmu; prasa iesniegt ikgadēju ziņojumu ar detalizētu informāciju par drošības pakalpojumu izmaksu attīstības tendencēm, tostarp uzkrātajām izmaksām saistībā ar attiecīgā personāla pensijām, un par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu drošības pakalpojumu apmēru un kvalitāti;

58.

atkārtoti pauž vēlmi drošības pastiprināšanas nolūkā attiecināt uz deputātiem elektroniskās kontroles prasības, viņiem ienākot Parlamenta telpās un izejot no tām;

59.

vēlas saņemt informāciju no ģenerālsekretāra par procedūru, kura jāievēro, novērtējot kopīgā pārredzamības reģistra darbību, kas saskaņā ar 2011. gadā panākto iestāžu vienošanos jāveic 2013. gadā;

60.

norāda, ka vairāk nekā 1 500 darbinieku bērnu iet Eiropas skolās, un tādēļ pauž izbrīnu par to, ka Parlamentam nav nekādas ietekmes uz Eiropas skolu sistēmas pārvaldību;

61.

aicina ģenerālsekretāru izpētīt, kādā veidā Parlaments varētu iesaistīties Eiropas skolu sistēmas pārvaldībā, ņemot vērā to darbinieku lielo skaitu, kuru bērni iegūst izglītību šajās skolās, un līdz gada beigām ziņot par to kompetentajai komitejai;

62.

ņem vērā to, ka līgums ar pašreizējo ceļojumu aģentūru beidzas 2013. gada 31. decembrī un ka ir sākti sagatavošanas darbi jauna konkursa izsludināšanai; pauž nožēlu, ka, lai gan līgumā bija paredzēta iespēja veikt finanšu revīziju, tajā nebija paredzēta ceļojumu aģentūras struktūras un darbības revīzija; uzstāj, ka nākamajā līgumā būtu jāiekļauj iespēja veikt starpposma un galīgo finanšu un darbības revīziju; atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Budžeta kontroles komitejas prasību administrācijai arī būs iespēja vērsties pie ārējiem ekspertiem, izstrādājot iepirkuma dokumentāciju un visā atlases procedūras gaitā, tādējādi nodrošinot, ka Parlaments izvēlas vislabāko risinājumu, kura rezultātā veic būtisku vienkāršošanu un izmaksu ietaupījumus; uzsver, ka jaunajā līgumā būtu jāņem vērā vislabākā kvalitātes un cenas attiecība un vislabākā vērtības un cenas attiecība, ņemot vērā konkurētspējīgas cenas;

63.

atzinīgi vērtē to, ka Prezidijs 2011. gada 23. martā apstiprināja rīcības plānu 2011.–2014. gadam, kura mērķis ir īstenot Parlamenta atjaunināto komunikācijas stratēģiju; norāda, ka rīcības plāns ir orientēts uz 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām un ka tajā ir paredzēts 21 īpaša pasākuma kopums, ar kura palīdzību vairot iedzīvotāju informētību par Parlamenta likumdošanas darbu un sekmēt viņu līdzdalību tajā;

64.

atzinīgi vērtē to, ka jaunā apmeklētāju centra darbība ir bijusi veiksmīga, ņemot vērā apmeklētāju skaitu (253 000) tā pirmajā darbības gadā;

65.

pieprasa komunikācijas budžetu izmantot tikai tam, lai sniegtu iedzīvotājiem faktus un informāciju par Savienības politikas jomām; uzsver, ka tas attiecas arī uz sociālo plašsaziņas līdzekļu darbībām;

66.

pauž nožēlu par to, ka Europarl TV auditorija, kas 2011. gadā gan bija lielāka nekā 2010. gadā (14), tomēr joprojām ir ļoti neliela, ja ņem vērā tiešo individuālo lietotāju skaitu (neietverot skatītājus, kas piesaistīti, izmantojot partnerības nolīgumus ar reģionālajām televīzijām), lai gan 2011. gadā šis projekts saņēma ievērojamus līdzekļus – aptuveni EUR 8 000 000 (3 2 4 6. postenis); pauž nožēlu arī par to, ka nav veikts nekāds Europarl TV izmaksu un ieguvumu novērtējums, lai gan plenārsēdes dalībnieki to pieprasīja rezolūcijā par 2010. gada budžeta izpildes apstiprināšanu; pieņem zināšanai Prezidija 2012. gada 12. decembra lēmumu īstenot virkni reformu, lai panāktu būtiskus ietaupījumus; sagaida, ka šāds izmaksu un ieguvumu novērtējums tiks iesniegts līdz 2012. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai;

67.

pauž bažas par Lux balvas piešķiršanas izmaksu pieaugumu 2011. gadā (15); aicina nodrošināt izmaksu ziņā efektīvāku šīs balvas piešķiršanas pārvaldību un tādēļ ierosina iekšējam revidentam apsvērt iespēju pārskatīt minēto pārvaldību nolūkā sasniegt šo mērķi; stingri iesaka šā notikuma izmaksām piemērot konkrētu maksimāli pieļaujamo summu;

68.

norāda, ka Prezidijs 2011. gada 26. septembrī apstiprināja Eiropas vēstures nama Briselē uzņēmējdarbības plānu un ka Komisija ir paziņojusi par savu vēlmi sniegt nekonkretizētu ieguldījumu projekta darbības izmaksu segšanā un līdz 2013. gada vasaras beigām paziņos Parlamentam šāda ieguldījuma nosacījumus; pauž nožēlu par to, ka nav sagaidāma nekāda Komisijas dalība šā projekta izveides izmaksu segšanā;

69.

atzinīgi vērtē jauno procedūru, ar kuru saskaņā var atgūt pārmaksātos līdzekļus pēc maksājumu veikšanas saistībā ar apmeklētāju grupu uzņemšanu; pauž nožēlu par to, ka iespēja veikt maksājumu ar bankas pārskaitījumu ir pieejama tikai pārskaitījumiem uz privātiem kontiem, neparedzot iespēju veikt pārskaitījumu uz organizāciju kontiem; pauž bažas par būtisko drošības risku, ko rada skaidras naudas maksājumi apmeklētāju grupām, jo izmaksājamās summas var pārsniegt pat EUR 30 000 un Parlaments izmaksā līdz pat EUR 388 000 dienā; norāda, ka Eiropas Parlamenta un Padones 2005. gada 26. oktobra Direktīva 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (16), prasa īpašu uzmanību pievērst darījumiem, kas ietver vairāk nekā EUR 15 000 lielas summas, – šāda summa tiek regulāri pārsniegta Parlamenta maksājumos apmeklētājiem;

70.

norāda, ka ar Prezidija lēmumu Iekšpolitikas ģenerāldirektorātā 2011. gada jūlijā ir izveidots jauns Ietekmes novērtēšanas direktorāts; norāda, ka šā direktorāta darbības galvenais mērķis ir sniegt Parlamentam neatkarīgus ietekmes novērtējumus nolūkā sekmēt tā likumdošanas darbu; atzinīgi vērtē to, ka minētā direktorāta izveide nerada papildu izdevumus budžetā;

71.

prasa uzticēt neatkarīgai struktūrai veikt vispārēju analīzi par pareizu finanšu pārvaldību, efektivitāti un lietderību līgumos ar ārējiem pakalpojumu sniedzējiem IT jomā, īpašu uzmanību pievēršot:

72.

pauž nožēlu par pārmērīgo atkarību no ārējas (tehniskas) zinātības, jo īpaši IT jomā, ko izraisa iekšējo un ārējo resursu strukturāla nelīdzsvarotība; norāda, ka ārpakalpojumu piesaistē IT pasākumu veikšanai vienmēr būtu jānodrošina, ka šīs funkcijas vadība un kontrole paliek Parlamentā un ka draudi drošībai un datu konfidencialitātei tiek pienācīgi novērtēti un mazināta to ietekme;

73.

aicina ģenerālsekretāru iesniegt Prezidijam plānu ēdināšanas pakalpojumu uzlabošanai sakarā ar aizvien lielāku apmeklētāju skaitu Parlamenta ēdnīcās, restorānos un bāros (kopējo darbību apjoms no 2002. gada līdz 2011. gadam palielinājās aptuveni par 150 %, proti, no 1,472 miljona klientu 2002. gadā līdz 3,711 miljoniem klientu 2011. gadā);

74.

norāda uz to, ka saistībā ar 2010. gadā pieņemto vidēja termiņa ēku stratēģiju Prezidijs 2011. gadā pieņēma turpmāk minētos lēmumus īstenot vairākus svarīgus projektus ar mērķi sākt minēto ēku ekspluatāciju no nākamā sasaukuma pilnvaru sākuma:

75.

pieņem zināšanai, ka 2011. gadā īpašuma apsekošanai un iepirkumam tika izveidota jauna metodika, kas ir līdzīga Komisijas pieņemtajiem noteikumiem; norāda, ka saskaņā ar šo jauno metodiku tiks pastiprināta pārredzamība un konkurētspēja, Oficiālajā Vēstnesī publicējot ar iepirkumu saistītus dokumentus; konstatē, ka Ēku komiteja jau piemēro jauno metodiku, izvērtējot pieteikumus un piedāvājumus, kas saņemti īpašuma tirgus apsekošanai Briselē, t. i., saistībā ar Eastman un Montoyer 63 ēku aizstāšanu un jaunu telpu meklēšanu;

76.

norāda, ka jebkurā nekustamā īpašuma un ēku stratēģijā ir jāņem vērā arī pieaugošās izmaksas, kas saistītas ar iegādāto ēku uzturēšanu;

77.

norāda uz nespēju izvēlēties kandidātus saistībā ar izsludināto konkursu par Konrāda Adenauera ēkas projektu, jo piedāvātās cenas, kas tika iesniegtas, atsaucoties uz izsludināto konkursu, bija ievērojami augstākas nekā projekta tāmē paredzētās summas; atbalsta deleģētā kredītrīkotāja lēmumu nepiešķirt līguma slēgšanas tiesības; sagaida, ka projekta kopējā summa nepārsniegs 2011. gada oktobrī paredzētos EUR 482,7 miljonus;

78.

šajā sakarībā norāda, ka līgumu slēgšanas tiesības attiecībā uz visiem Parlamenta līgumiem, kas saistīti ar ēku būvniecību un aprīkošanu, būtu jāpiešķir, izsludinot iespējami plašu konkursu Eiropas līmenī; iesaka, ka gadījumā, ja izņēmuma kārtā izmanto sarunu procedūru, cenu noteikšanas pamatā vajadzētu būt celtniecības izmaksām, kurām pieskaita stingri pamatotu saimnieciskās darbības veicēju peļņas daļu;

79.

pauž nožēlu, ka jau otro reizi Parlamenta ēkās ir atklāti celtniecības defekti – šoreiz Parlamenta Briseles plenārsēžu zāles griestu koka sijās; aicina Infrastruktūras un loģistikas ģenerāldirektorātu veikt visu Parlamenta ēku tehniskā stāvokļa pilnīgu pārbaudi, sākot ar ēkām, uz kurām vēl attiecas projekta attīstītāja garantija attiecībā uz slēptiem defektiem, ja iespējams, piesaistot dažus izraudzītus ekspertus no dažādu dalībvalstu būvniecības padomēm un pilnībā izmantojot Parlamenta personāla uzkrātās zināšanas; aicina ģenerālsekretāru visdrīzākajā laikā iesniegt Prezidijam plānu, kurā būtu ietverta visa minēto darbu tehniskā informācija, kā arī ar tiem saistītās izmaksas;

80.

uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt to, lai publiskā iepirkuma procedūras atbilstu Parlamenta vajadzībām un sekmētu šo vajadzību nodrošināšanu; uzsver, ka minētajām procedūrām būtu jāatbilst normatīvo aktu prasībām un publiskā iepirkuma pamatprincipiem, līgumu nosacījumiem un piedāvājumu vērtēšanas procedūrās izmantotajiem kritērijiem, un tās būtu jāpārbauda, izmantojot pienācīgas kontroles sistēmas, kuru mērķis ir uzraudzīt to pasūtījumu izpildi, par kuriem noslēgti pamatlīgumi;

81.

vērš uzmanību uz to, ka publiskā iepirkuma procedūrās ir iesaistītas dažādas intereses, taču ne vienmēr publiskā un privātā sektora intereses ir saskaņotas un ka publiskā iepirkuma joma ir augsta riska joma, kurai nemitīgi jāpievērš liela uzmanība un kurā ārkārtīgi svarīga ir pastāvīga vajadzību iepriekšēja plānošana;

82.

atgādina, ka sarežģītas tiesiskās vides un ļoti sarežģītu faktisko vajadzību dēļ visos iepirkuma procedūras posmos (sākotnējā vajadzību novērtējumā, uzaicinājuma uz konkursu sagatavošanā, konkursa nolikuma un specifikāciju izstrādē, saziņā ar pretendentiem, konkursa piedāvājumu atvēršanā, konkursa piedāvājumu vērtēšanā, lemšanā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un līgumu slēgšanā) pastāv būtiski apdraudējumi iepriekš minēto mērķu sasniegšanai;

83.

atgādina, ka publiskā iepirkuma procedūras gaitā interešu konfliktu iespējamība nebūtu jānoliedz, bet pienācīgi jārisina un ka Parlamentam būtu jāsaglabā un jāpilnveido tā pārbaudes mehānismi, lai veicinātu iespējamo interešu konfliktu pareizu pārvaldību un novēršanu;

84.

norāda, ka 2011. un 2012. gadā Iekšējās revīzijas dienests veica visaptverošu revīziju par publiskā iepirkuma procesu un līgumu īstenošanu Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorātā un ka 2012. gada jūnijā pieņemtajā galīgajā ziņojumā bija ietverts sešu punktu rīcības plāns izvirzīto jautājumu risināšanai; turklāt norāda, ka ar minētā ģenerāldirektorāta vadību tika panākta vienošanās, ka minētais rīcības plāns tiks īstenots līdz 2012. gada 31. decembrim; atzīmē, ka konkursa specifikācijas pēc būtības ir ļoti sarežģītas, jo paredz vairākas daļas, tehniskos profilus un līguma izpildes metodes;

85.

atzinīgi vērtē to, ka iepriekšminētajā revīzijā tika secināts, ka Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorātam ir izdevies novērst daudzas procedūras nepilnības, kas tika konstatētas pirmajā transversālajā iepirkuma revīzijā 2005. un 2006. gadā; tomēr pauž nožēlu, ka tika konstatētas šādas nepilnības:

86.

norāda, ka centrālie dienesti, pamatojoties uz apstiprinājumu sniedzošo nodaļu informāciju, ir sagatavojuši budžeta lēmējinstitūcijai gada pārskatu par 2011. gadā piešķirtajiem līgumiem, un turklāt pieņem zināšanai visu 2011. un 2010. gadā piešķirto līgumu sadalījumu, kas norādīts turpmāk:

(2011. gada pārskats par Eiropas Parlamenta piešķirtajiem līgumiem, 5. lpp.)

87.

norāda, ka 2011. un 2010. gadā piešķirtos līgumus pēc izmantotās procedūras veida var sadalīt šādi:

(2011. gada pārskats par Eiropas Parlamenta piešķirtajiem līgumiem, 6.–7. lpp.)

88.

norāda, ka no 2011. gadā piešķirtajiem kopumā 238 līgumiem 100 līgumi EUR 535 miljonu vērtībā tika piešķirti, izmantojot atklātu vai slēgtu procedūru, un 133 līgumi EUR 31 miljona vērtībā tika piešķirti, izmantojot sarunu procedūru;

89.

norāda, ka 2011. gadā budžeta postenī 400 iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds:

90.

norāda, ka 2011. gadā budžeta postenī 402 iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds (18):

91.

norāda, ka 2011. gadā budžeta postenī 403 iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds (20):

92.

ņem vērā, ka Parlamentam ir 10 dienesta velosipēdi, kas pieejami deputātiem un darbiniekiem Strasbūras plenārsesiju laikā, papildus 40 velosipēdiem, ko tā rīcībā nodevusi Strasbūras pilsēta; atkārto savu prasību pienācīgi palielināt šo skaitu, ņemot vērā nelielās izmaksas un lielo pieprasījumu;

93.

uzskata, ka būtu jāapsver iespēja veikt gan videi labvēlīgus darbības uzlabojumus, gan ietaupījumus Parlamenta budžetā, izmantojot dažādas darba metodes un modernas tehnoloģijas, kas ir videi draudzīgākas un lētākas, bet nekavē Parlamenta darbu, tostarp telekonferences;

94.

vēlētos saņemt informāciju par kopējo kWh apjomu, ko saražojuši Parlamenta saules enerģijas paneļi;

95.

atkārtoti pauž atbalstu e-komitejas izmēģinājuma projektam; stingri iesaka, ka deputātiem šajā sakarībā būtu jādod iespēja izvēlēties, vai viņi vēlas saņemt komiteju sanāksmju dokumentāciju papīra formātā vai ne, nolūkā ievērojami samazināt papīra izmantošanu Parlamentā.