15.8.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 218/8

(1)

Saskaņā ar Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (2) kopējai zivsaimniecības politikai jānodrošina saskaņoti pasākumi attiecībā uz ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu, pārvaldību un izmantošanu, tostarp konkrēti pasākumi, lai samazinātu zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām un zvejas blakussugām.

(2)

Regulas (EK) Nr. 850/98 45. panta 1. punktā ir paredzēts, ka tad, ja jūras organismu krājumu saglabāšanas nolūkā ir jārīkojas nekavējoties, Komisija, izmantojot minēto regulu kā papildu pasākumu vai atkāpjoties no tās, var paredzēt visus vajadzīgos pasākumus.

(3)

Ieteikumi, kas 2011. gada jūnijā saņemti no Starptautiskās Jūras izpētes padomes (turpmāk “ICES”), liecina, ka Ķeltu jūrā izmetumu apjoms, jo īpaši attiecībā uz pikšu un merlangu mazuļiem, ir augsts un turpina palielināties. Dzimumgatavību nesasniegušu zivju izmešana samazina potenciālās turpmāko gadu nozvejas un tādējādi apdraud krājumu ilgtspējību.

(4)

Zvejas rīku zemās selektivitātes dēļ gan Norvēģijas omāra zvejniecībā, gan jaukta tipa zvejniecībās, kurās izmanto grunts traļus un zvejas vadus, rodas lieli pikšu un merlangu izmetumi. ICES turklāt konstatē, ka mencu krājumu apjoms ir ļoti atkarīgs no krājuma papildinājuma apjoma un ka būtu jāatbalsta tādi tehniskie pasākumi, kuru mērķis ir izmetumu samazināšana. Tā kā pēdējā laikā gan pikšu, gan merlangu krājuma papildinājums Ķeltu jūrā ir liels, sagaidāms, ka šogad izmetumu problēma saasināsies vēl vairāk. Tāpēc ICES iesaka steidzami ieviest tehniskos pasākumus, kuru mērķis ir selektivitātes palielināšana un pikšu, merlangu un mencu izmetumu samazināšana.

(5)

Tālab ir jāievieš prasība par kvadrātveida acu linuma plātņu izmantošanu, lai uzlabotu zvejas rīku selektivitāti attiecībā uz zivju izmēru un aizsargātu krājumu papildinošos zivju mazuļus, vienlaikus saglabājot iespējami augstas mērķsugu nozvejas. Praksē pierādījies, ka kvadrātveida acu linuma plātnes ievērojami samazina zvejas izraisīto mirstību, ļaujot mazām zivīm izkļūt no tīkla, un tas ir pasākums, ko var ieviest nekavējoties.

(6)

Ziemeļrietumu ūdeņu reģionālās konsultatīvās padomes (NWWRAC) 2011. gada oktobra ieteikumā norādīts, ka pašreizējie tehniskie pasākumi Ķeltu jūrā būtu jāpilnveido, lai – jo sevišķi pikšu un merlangu gadījumā – samazinātu izmetumu apjomu, izmantojot pienācīgi izvietotu kvadrātveida acu linuma plātni, kuras izmērs būtu atkarīgs no zvejas rīku tipa un kuģa dzinēja jaudas.

(7)

Tāpēc, lai saglabātu pikšu un merlangu krājumus Ķeltu jūrā, ir jārīkojas tūlīt.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

to grunts traļiem un zvejas vadiem ir viens linuma acs izmērs, kas vienāds ar vai lielāks par 100 mm (turpmāk “TR1 kuģi”);

b)

to grunts traļiem un zvejas vadiem ir viens linuma acs izmērs, kas vienāds ar vai lielāks par 70 mm un mazāks par 100 mm (turpmāk “TR2 kuģi”); vai

c)

ja dzinēja jauda kuģim, kas izmanto grunts trali vai zvejas vadu, ir mazāka par 112 kW (turpmāk “mazjaudas kuģi”).

a)

TR1 kuģi un mazjaudas kuģi izmanto kvadrātveida acu linuma plātnes, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 100 mm;

b)

TR2 kuģi izmanto kvadrātveida acu linuma plātnes, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 110 mm.