9.2.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 36/1

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1796/1999 (2) (“sākotnējā regula”) Padome noteica galīgo antidempinga maksājumu tādu tērauda trošu un tauvu importam, kuru izcelsme inter alia ir Ķīnas Tautas Republikā (ĶTR), Indijā, Dienvidāfrikā un Ukrainā. Turpmāk šie pasākumi tiks saukti par “sākotnējiem pasākumiem”, bet izmeklēšana, kuras rezultātā ar sākotnējo regulu noteica šos pasākumus, – par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(2)

Padome 2001. gadā ar Regulu (EK) Nr. 1601/2001 (3) noteica galīgo antidempinga maksājumu 9,7 % līdz 50,7 % apmērā tādu dažu veidu dzelzs vai tērauda trošu un tauvu importam, kuru izcelsme inter alia ir Krievijas Federācijā. Tāda paša līmeņa maksājumus pēc daļējas starpposma un termiņa beigu pārskatīšanas noteica ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1279/2007 (4). Pēc izmeklēšanas saistībā ar Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam noteikto antidempinga pasākumu apiešanu caur Moldovu Padome 2004. gada aprīlī ar Regulu (EK) Nr. 760/2004 (5) sākotnējos pasākumus piemēroja arī no Moldovas sūtītam tērauda trošu un tauvu importam. Tāpat Padome 2004. gada oktobrī ar Regulu (EK) Nr. 1886/2004 (6) sākotnējos pasākumus, kas bija piemēroti ĶTR, attiecināja arī uz tādu tērauda trošu un tauvu importu, kas sūtītas no Marokas.

(3)

Ar Īstenošanas regulu (EK) Nr. 1858/2005 (7) Padome pēc termiņu beigu pārskatīšanas saglabāja sākotnējos pasākumus saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu. Turpmāk šie pasākumi tiks dēvēti par “spēkā esošajiem pasākumiem”, bet termiņa beigu izmeklēšana – par “pēdējo izmeklēšanu”. Pēc izmeklēšanas saistībā ar tādu ĶTR izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam noteikto antidempinga pasākumu apiešanu, kas nosūtītas no Korejas Republikas, Padome 2010. gada maijā ar Regulu (ES) Nr. 400/2010 (8) sākotnējos pasākumus piemēroja arī no Korejas Republikas sūtītu tērauda trošu un tauvu importam.

(4)

Komisija 2010. gada 13. novembrī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu informēja par termiņa beigu pārskatīšanas sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) (9) attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami Ķīnas Tautas Republikas, Dienvidāfrikas un Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(5)

Pārskatīšanu sāka pēc tam, kad pamatotu pieprasījumu iesniedza Eiropas Savienības Stiepļu trošu ražotāju sadarbības komiteja (EWRIS) (“pieprasījuma iesniedzējs”) to Savienības ražotāju vārdā, kuri pārstāvēja nozīmīgu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 60 %, no kopējās tērauda trošu un tauvu produkcijas Savienībā. Pieprasījums bija pamatots ar to, ka, beidzoties pasākumiem, varētu turpināties vai atkārtoties dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei (“SRN”).

(6)

Ņemot vērā to, ka nebija šādu pierādījumu par importu no Indijas, pieprasījuma iesniedzējs neprasīja sākt termiņa beigu pārskatīšanu attiecībā uz Indijas izcelsmes preču importu. Tādēļ pasākumi, ko piemēroja Indijas izcelsmes importam, tika izbeigti 2010. gada 17. novembrī (10).

(7)

Par termiņa beigu pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja ražotājus eksportētājus, importētājus, zināmos lietotājus un to apvienības, eksportētājvalstu pārstāvjus, pieprasījuma iesniedzēju un Savienības ražotājus, kas bija minēti pārskatīšanas sākšanas pieprasījumā. Ieinteresētajām personām bija dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu norādītajā termiņā rakstiski izteikt savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(8)

Ņemot vērā to, ka izmeklēšanā bija iesaistīti daudzi ĶTR ražotāji eksportētāji, Savienības ražotāji un importētāji, paziņojumā par procedūras sākšanu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu sākotnēji bija paredzēta pārbaude izlases veidā. Lai Komisija varētu lemt, vai tiešām nepieciešama pārbaude izlases viedā, un, ja ir, lai tā varētu veikt atlasi, iepriekš minētajām personām lūdza divu nedēļu laikā pēc procedūras sākšanas pieteikties Komisijā un sniegt tai informāciju, kas prasīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(9)

Ņemot vērā to, ka tikai viens ĶTR ražotājs eksportētājs sniedza paziņojumā par procedūras sākšanu prasīto informāciju un pauda vēlmi turpmāk sadarboties ar Komisiju, tika nolemts ĶTR ražotājiem eksportētājiem nepiemērot pārbaudi izlases veidā un nosūtīt anketu iepriekš minētajam ražotājam.

(10)

Kopā 20 Savienības ražotāji/ražotāju grupas iesniedza paziņojumā par procedūras sākšanu prasīto informāciju un pauda vēlmi sadarboties ar Komisiju. Pamatojoties uz Savienības ražotāju/ražotāju grupu sniegto informāciju, Komisija izveidoja trīs ražotāju/ražotāju grupu izlasi, kas tika atzīta par pietiekami reprezentatīvu attiecībā uz SRN, ņemot vērā līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomus Savienībā.

(11)

Astoņi importētāji iesniedza paziņojumā par procedūras sākšanu prasīto informāciju un pauda vēlmi sadarboties ar Komisiju. Tomēr, tā kā tikai divi no tiem bija faktiski importējuši attiecīgo ražojumu, Komisija nolēma nepiemērot pārbaudi izlases veidā un nosūtīt anketu iepriekš minētajiem importētājiem.

(12)

Tāpēc anketas nosūtīja trīs atlasītajiem Savienības ražotājiem/ražotāju grupām, diviem importētājiem un visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem attiecīgajās trīs valstīs.

(13)

ĶTR ražotājs eksportētājs, kas aizpildīja atlases veidlapu, vēlāk neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tāpēc tiek uzskatīts, ka izmeklēšanā nesadarbojās neviens ražotājs eksportētājs no ĶTR.

(14)

Izmeklēšanas sākšanas laikā viens ražotājs eksportētājs no Ukrainas iesniedza nepilnīgu informāciju. Šis ražotājs tika lūgts aizpildīt anketu, tomēr tas neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tāpēc tiek uzskatīts, ka izmeklēšanā nesadarbojās neviens ražotājs eksportētājs no Ukrainas.

(15)

Aizpildītu anketu iesniedza viens ražotājs eksportētājs no Dienvidāfrikas.

(16)

Aizpildītas anketas tika saņemtas arī no visiem trim atlasītajiem Savienības ražotājiem/ražotāju grupām, diviem importētājiem un viena lietotāja.

(17)

Komisija apkopoja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un radītā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādu uzņēmumu telpās:

(18)

Izmeklēšana attiecībā uz dempinga un nodarītā kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos aptvēra laikposmu no 2009. gada 1. oktobra līdz 2010. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtējumam būtiskās tendences tika analizētas par laikposmu no 2007. gada 1. janvāra līdz PIP beigām (“attiecīgais periods”).

(19)

Ražojums, uz kuru attiecas pārskatīšana, ir tas pats, uz ko attiecās gan sākotnējā izmeklēšana, gan pēdējā izmeklēšana un saistībā ar ko tika noteikti spēkā esošie pasākumi, proti, tās ir tērauda troses un tauvas, tostarp slēgtas konstrukcijas troses, izņemot nerūsējoša tērauda troses un tauvas, kuru maksimālais šķērsgriezuma diametrs pārsniedz 3 mm (nozares terminoloģijā tās bieži apzīmē ar “SWR”) un kuras pašlaik klasificētas ar KN kodiem ex 7312 10 81, ex 7312 10 83, ex 7312 10 85, ex 7312 10 89 un ex 7312 10 98 (“attiecīgais ražojums”).

(20)

Šajā pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās sākotnējā un pēdējā izmeklēšanā konstatētais, proti, ka gan ĶTR un Ukrainā ražotajām SWR, ko eksportē uz Savienību, gan SWR, ko ražo un pārdod Dienvidāfrikas iekšzemes tirgū un eksportē uz Savienību, gan SWR, ko ražo un pārdod analogās valsts, Turcijas, iekšzemes tirgū, gan arī SWR, ko Savienības ražotāji ražo un pārdod Savienībā, ir vienādas fiziskās un tehniskās pamatīpašības un galalietojumi, tādēļ tās tika atzītas par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(21)

Importētājs izvirzīja argumentu, kas tika minēts arī Eiropas Stiepļu trošu importētāju asociācijas (EWRIA) veiktajā pēdējā izmeklēšanā. Tas apgalvoja, ka attiecīgais ražojums un Savienībā ražotais un tirgotais ražojums būtiski atšķiras un ka ir jānodala vispārēja pielietojuma troses un speciāla pielietojuma troses. Šie argumenti ir sīki iztirzāti gan sākotnējā regulā, gan pēdējā regulā, ar ko nosaka pagaidu un galīgos pasākumus attiecīgā ražojuma importam. Turklāt spriedumā lietā T-369/08 “EWRIA pret Eiropas Komisiju” Vispārējā tiesa nosprieda, ka Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, izmeklēšanās nenodalot vispārēja pielietojuma troses un speciāla pielietojuma troses, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem (11).

(22)

Ņemot vērā to, ka importētājs neizvirzīja nekādus jaunus argumentus, kas pierādītu, ka ir mainījušies apstākļi, uz kuru pamata izdarīti sākotnējie atzinumi, tika apstiprināti gan sākotnējā, gan pēdējā regulā izdarītie secinājumi.

(23)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika analizēts, vai dempings varētu turpināties vai atkārtoties pēc spēkā esošo pasākumu izbeigšanas.

(24)

Attiecībā uz ĶTR un Ukrainu neviens ražotājs eksportētājs nesadarbojās pilnībā. Pieteicās viens ražotājs eksportētājs no Ukrainas un viens ražotājs eksportētājs no ĶTR, un tiem tika nosūtītas ražotājiem eksportētājiem paredzētās anketas. To atbildes uz anketas jautājumiem tika uzskatītas par nepilnīgām un nekonsekventām, un pārbaudes apmeklējumus viņu telpās neveica. Attiecīgos uzņēmumus pienācīgi rakstiski informēja, ka šādos apstākļos saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tiks izmantoti pieejamie fakti. Dienvidāfrikas vienīgais zināmais ražotājs eksportētājs PIP laikā iesniedza informāciju par savu eksporta pārdošanas apjomu uz Savienību, kas atbilda visam Dienvidāfrikas eksporta pārdošanas apjomam uz Savienību attiecīgajā laikposmā.

(25)

PIP laikā Eurostat reģistrētais kopējais SWR importa apjoms no ĶTR, Dienvidāfrikas un Ukrainas bija 4 833 tonnas, kas bija 2,4 % no Savienības tirgus daļas. Pēdējās izmeklēšanas laikā kopējais importa apjoms no attiecīgajām valstīm bija 3 915 tonnas, kas atbilda 2,2 % no Savienības tirgus daļas.

(26)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 9. punktu, ja apstākļi nebija mainījušies un ja bija pieejama informācija, tika izmantotas tās pašas metodes, kas sākotnējā izmeklēšanā. Nesadarbošanās gadījumā, piemēram, ĶTR un Ukrainas gadījumā, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tika izmantoti pieejamie fakti.

(27)

PIP laikā Eurostat reģistrētais kopējais SWR importa apjoms no ĶTR bija 4 530 tonnas, kas atbilda 2,2 % no Savienības tirgus daļas.

(28)

Tā kā ĶTR ir pārejas ekonomikas valsts, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība bija jānosaka, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta attiecīgā trešā valstī ar tirgus ekonomiku.

(29)

Pēdējā izmeklēšanā normālās vērtības noteikšanai kā analogo valsti izmantoja Turciju. Arī šajā izmeklēšanā pieprasījuma iesniedzējs ierosināja izmantot Turciju. Neviens neiebilda pret šādu analogās valsts izvēli.

(30)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka Turcijā ir konkurējošs SWR tirgus, kur trīs vietējie ražotāji nodrošina aptuveni 53 % no tirgus un ar tiem konkurē imports no citām trešām valstīm. Turcijā nav noteikti ievedmuitas nodokļi attiecīgajam ražojumam, tāpat nepastāv ierobežojumi SWR importam Turcijā. Visbeidzot, kā minēts 20. apsvērumā, Turcijas iekšzemes tirgū ražotais un pārdotais ražojums ir līdzīgs ražojumam, ko ĶTR ražotājs eksportētājs eksportē uz Savienību.

(31)

Tāpēc ir secināts, ka Turcija ir piemērota analogā valsts normālās vērtības noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(32)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam normālo vērtību noteica, pamatojoties uz informāciju, ko sniedza analogās valsts ražotājs, kurš bija piekritis sadarboties, t. i., pamatojoties uz cenu, kādu Turcijas iekšzemes tirgū ir maksājuši vai maksās nesaistīti pircēji. Tika izvērtēta šā ražotāja sniegtā informācija un atzīts, ka šie pārdevumi ir veikti parastā tirdzniecības apritē un ir reprezentatīvi.

(33)

Tādējādi normālo vērtību noteica kā sadarbībā iesaistītā Turcijas ražotāja vidējo svērto pārdošanas cenu nesaistītiem pircējiem iekšzemes tirgū.

(34)

Tā kā ĶTR ražotāji nesadarbojās, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu eksporta cenu noteica, pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju. Atbilstīgi pamatregulas 14. panta 6. punktam apkopoto informāciju atzina par atbilstošāku dempinga starpības aprēķināšanai nekā Eurostat informāciju, jo attiecīgie KN kodi aptver plašāku ražojumu spektru nekā tikai attiecīgais ražojums, kas noteikts 19. apsvērumā.

(35)

Lai nodrošinātu ražotāju normālās vērtības un eksporta cenas taisnīgu salīdzinājumu, pamatojoties uz ražotāja cenu un tajā pašā tirdzniecības līmenī, tika pienācīgi ņemtas vērā atšķirības, par kurām atzina, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību. Šīs korekcijas tika veiktas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, ņemot vērā transporta un apdrošināšanas izmaksas.

(36)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu dempinga starpību noteica, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību un vidējo svērto cenu eksportam uz Savienību. Šis salīdzinājums parādīja, ka pastāv ievērojams dempings aptuveni 38 % apmērā.

(37)

PIP laikā Eurostat reģistrētais kopējais SWR importa apjoms no Dienvidāfrikas bija 281 tonna, kas atbilda 0,1 % no Savienības tirgus daļas, t. i., bija minimāls. Vienīgais zināmais ražotājs eksportētājs veidoja 100 % no šā importa.

(38)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 1. punktam normālo vērtību noteica, pamatojoties uz cenu, kādu Dienvidāfrikas iekšzemes tirgū ir maksājuši vai maksās nesaistīti pircēji, jo tika atzīts, ka šie pārdevumi veikti parastā tirdzniecības apritē un ir reprezentatīvi.

(39)

Ņemot vērā to, ka viss attiecīgā ražojuma pārdotais eksporta apjoms bija pārdots tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz faktiski samaksāto vai maksājamo cenu.

(40)

Lai nodrošinātu ražotāju normālās vērtības un eksporta cenas taisnīgu salīdzinājumu, pamatojoties uz ražotāja cenu un tajā pašā tirdzniecības līmenī, tika pienācīgi ņemtas vērā atšķirības, par kurām apgalvo un ir pierādīts, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību. Šīs korekcijas tika veiktas, ņemot vērā transporta, apdrošināšanas un kredītu izmaksas, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu.

(41)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu dempinga starpību noteica, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību un vidējo svērto cenu eksportam uz Savienību katram ražojuma veidam. Šis salīdzinājums parādīja, ka pastāv dempings aptuveni 17 % apmērā, kas ir mazāks nekā sākotnējā izmeklēšanā konstatētā 38,6 % dempinga starpība.

(42)

PIP laikā Eurostat reģistrētais kopējais SWR importa apjoms no Ukrainas bija 22 tonnas, kas atbilda mazāk nekā 0,1 % no Savienības tirgus daļas, t. i., bija de minimis līmenī.

(43)

Atbilstīgi pamatregulas 18. pantam normālo vērtību noteica, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju, kas atbilda nesaistītu pircēju samaksātajai vai maksājamajai cenai Ukrainas iekšzemes tirgū.

(44)

Tā kā Ukrainas ražotāji nesadarbojās, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu eksporta cenu noteica, pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju. Atbilstīgi pamatregulas 14. panta 6. punktam apkopoto informāciju atzina par atbilstošāku dempinga starpības aprēķināšanai, jo šī informācija precīzi aptvēra attiecīgo ražojumu, kas noteikts 19. apsvērumā.

(45)

Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, eksporta cenu koriģēja, ņemot vērā pieprasījuma iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījumā norādītās jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu. Tādējādi tika noteikts, ka PIP laikā dempinga starpība pārsniedza 80 %.

(46)

Neviens no 28 zināmajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem nesadarbojās.

(47)

Divi pārskatīšanas pieprasījumā minētie Dienvidāfrikas ražotāji eksportētāji atbildēja uz Komisijas jautājumiem, bet tikai viens no ražotājiem, kas bija ieinteresēts eksportēt uz Savienību, sadarbojās un aizpildīja anketu. Nav zināmi citi ražotāji Dienvidāfrikā.

(48)

Ukrainā zināmais ražotājs eksportētājs pārtrauca sadarbību, kā paskaidrots 14. apsvērumā. Nav zināmi citi ražotāji Ukrainā.

(49)

Sākotnējā izmeklēšanā visiem ĶTR uzņēmumiem piemēroja vienotu antidempinga maksājumu 60,4 % apmērā. Importa apjomi no ĶTR būtiski samazinājās no 11 484 tonnām sākotnējās izmeklēšanas periodā (ES 15) līdz 1 942 tonnām pēdējās izmeklēšanas PIP laikā (ES 25), bet tad atkal palielinājās līdz 4 530 tonnām pašreizējā PIP laikā. Tomēr importa apjomam no ĶTR kopš 2001. gada ir tendence pieaugt. Pašreizējā ĶTR tirgus daļa ir aptuveni 2,2 %.

(50)

Lai noteiktu, vai pasākumu atcelšanas gadījumā dempings varētu turpināties, tika pētīta to ražotāju cenu noteikšanas prakse, kuri eksportē uz citiem eksporta tirgiem, eksporta cenas uz Savienību, ražošanas jaudas un pasākumu apiešanas prakse. Informāciju par eksportētāju importa cenām noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem, informāciju par eksporta apjomiem un cenām noteica, pamatojoties uz ĶTR statistikas datiem, bet informāciju par ražošanas jaudu – pamatojoties uz pieprasījumā iekļauto informāciju. Eurostat datus atzina par pašiem piemērotākajiem salīdzināšanai ar ĶTR statistikas informāciju, jo saskaņā ar nākamo apsvērumu bija iespējams salīdzināt tikai plašāku ražojumu klāstu.

(51)

Statistikas informācija, kas pieejama ĶTR publiskajās datubāzēs, aptver plašāku ražojumu klāstu, nevis tikai attiecīgo ražojumu. Tādēļ, pamatojoties uz šo informāciju, nebija iespējams veikt uz citiem tirgiem eksportēto daudzumu jēgpilnu analīzi. Cenu analīze, kurai varēja izmantot ĶTR datubāzi, ir balstīta uz saprātīgiem aprēķiniem, ņemot vērā līdzīgās īpašības citiem ražojumiem, kurus iespējams iekļaut analīzē.

(52)

Saskaņā ar iepriekšējā apsvērumā minēto, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tika secināts, ka no Ķīnas uz citiem eksporta tirgiem eksportēto preču vidējās cenas bija ievērojami zemākas nekā uz Savienību eksportēto preču cenas (par aptuveni 30 %, neņemot vērā samaksātos antidempinga maksājumus). Ņemot vērā to, ka saskaņā ar 36. apsvērumu eksporta pārdošana no ĶTR uz Savienību notika par dempinga cenām, tas nozīmēja, ka eksportam uz trešo valstu tirgiem, iespējams, piemēroja vēl zemākas dempinga cenas nekā eksportam uz Savienības tirgu. Turklāt tika ņemts vērā arī tas, ka eksporta cenu līmeni uz trešām valstīm var uzskatīt par rādītāju, kas liecina par iespējamo eksporta cenu līmeni uz Savienību pasākumu atcelšanas gadījumā. Pamatojoties uz šādu apsvērumu un ņemot vērā zemās cenas uz trešo valstu tirgiem, tika secināts, ka pastāv ievērojama peļņas norma, lai samazinātu eksporta cenas uz Savienību, kas savukārt atkal palielinātu dempingu.

(53)

Tāpat tika secināts, ka cenas, par kādām SRN savus ražojumus pārdod Savienībā, vidēji bija ievērojami augstākas nekā ĶTR eksportētāju cenas, kas noteiktas eksportam uz citiem trešo valstu tirgiem. Fakts, ka, pateicoties attiecīgā ražojuma vispārējam cenu līmenim Savienības tirgū, tas ir ļoti pievilcīgs tirgus, attiecas arī uz ĶTR. Augstās cenas Savienības tirgū ir stimuls palielināt eksporta apjomus uz Savienību.

(54)

Kā secināts 36. apsvērumā, eksporta pārdevumi no ĶTR uz Savienību tika veikti par ievērojamām dempinga cenām salīdzinājumā ar analogās valsts normālo vērtību. Nav pamata uzskatīt, ka tad, ja nebūtu piemēroti antidempinga pasākumi, imports lielos apjomos netiktu veikts par līdzīgām dempinga cenām.

(55)

Saskaņā ar pārskatīšanas pieprasījumu un ņemot vērā publiski pieejamo informāciju (t. i., informāciju, ko uzņēmumi ir publicējuši savās tīmekļa vietnēs), tika lēsts, ka visu ĶTR ražotāju eksportētāju kopējā ražošanas jauda ir aptuveni 1 355 000 tonnas. Pieprasījuma iesniedzējs ir aprēķinājis, ka ĶTR ražotāji izmanto aptuveni 63 % no jaudas, norādot, ka neizmantotā jauda ir vairāk nekā 500 000 tonnu. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs ir sniedzis informāciju par jaunām rūpnīcām, kas tiek celtas, un iekšzemes tirgus lielumu. Tādējādi ĶTR ražotājiem ir ievērojama jaudas rezerve, kas pārsniedz ne tikai eksporta apjomu uz Savienību PIP laikā, bet arī visu kopējo patēriņu Savienībā. Tādējādi eksistē jauda, lai ievērojami palielinātu eksporta apjomu uz Savienību, jo īpaši tādēļ, ka nekas neliecina, ka trešo valstu tirgi vai iekšzemes tirgus varētu patērēt šādus papildu saražotos daudzumus. Šajā ziņā jānorāda, ka, ņemot vērā konkurējošo ražotāju lielo skaitu, maz ticams, ka ĶTR iekšzemes tirgus varētu patērēt nozīmīgu daļu no šīs jaudas rezerves.

(56)

Tika konstatēts, ka pasākumi, kas ir spēkā saistībā ar attiecīgā ražojuma importu no ĶTR, tika apieti, 2004. gadā veicot importu caur Maroku un 2010. gadā – caur Korejas Republiku. Tas liecina par skaidru ĶTR SWR ražotāju ieinteresētību attiecībā uz Savienības tirgu un par to nevēlēšanos konkurēt Savienības tirgū bez dempinga cenu piemērošanas. To uzskata vēl par vienu rādītāju, ka pasākumu atcelšanas gadījumā eksporta apjoms no ĶTR var palielināties un ienākt Savienības tirgū par dempinga cenām.

(57)

Dienvidāfrikā ir divi zināmi ražotāji. Kā paskaidrots iepriekš, šajā pārskatīšanas izmeklēšanā sadarbojās viens ražotājs.

(58)

Otrs zināmais ražotājs neizrādīja interesi eksportēt uz Savienību un norādīja, ka tā ražošanas jauda tiek pilnībā izmantota un tas savu produkciju pārdod Dienvidāfrikas iekšzemes tirgū.

(59)

Kopš sākotnējo pasākumu noteikšanas imports no Dienvidāfrikas ir ievērojami samazinājies. Dienvidāfrikas ražojumu importa tirgus daļa (0,1 %) PIP laikā bija zem minimālā sliekšņa un kopumā bija tikai 281 tonna. Turklāt lielākā daļa no šā importa galu galā bija paredzēta izmantošanai ārzonās, kas kopš iepriekšējās izmeklēšanas ir būtiski palielinājusies, un ES netika atmuitota. Tikai nelieli attiecīgā ražojuma daudzumi nokļuva brīvā apgrozībā ES.

(60)

Lai noteiktu, vai pasākumu atcelšanas gadījumā dempings turpinātos, tika pārbaudīta eksportētāja, kurš sadarbojās, sniegtā informācija par to ražojumu daudzumu un cenām, kas paredzēti eksportam uz ES un trešām valstīm, neizmantoto jaudu, krājumiem un situāciju Dienvidāfrikas iekšzemes tirgū.

(61)

Attiecīgā ražojuma eksportētājs, kurš sadarbojās, sniedza informāciju par ražojuma apjomiem un cenām citos eksporta tirgos, kas nav Savienība. Šis ražotājs eksportētājs ievērojamu daļu no savas produkcijas pārdod eksporta tirgos, lai gan attiecīgajā periodā eksporta apjomi samazinājās. Uzņēmuma darbība eksporta jomā ir koncentrēta galvenokārt uz diviem konkrētiem tirgus segmentiem: troses dziļurbumu šahtām un urbumiem atklātā jūrā.

(62)

Uzņēmuma eksporta cenas trešo valstu tirgos visos attiecīgā laikposma gados bija ievērojami augstākas nekā eksporta cenas uz Savienību pēc antidempinga maksājuma piemērošanas (30–70 %). Cenu priekšrocība, ko eksportētājs bija panācis citos trešo valstu tirgos salīdzinājumā ar cenām Savienības tirgū, liecina, ka pasākumu atcelšanas gadījumā šis eksportētājs nākotnē neienāks Savienības tirgū ar nozīmīgu eksporta apjomu. Šajā saistībā tika arī uzskatīts, kā paskaidrots iepriekš 61. apsvērumā, ka šā uzņēmuma darbība eksporta jomā ir koncentrēta uz ražojumiem, kas nav primāri pieprasīti Savienības tirgū.

(63)

Kopš pēdējās izmeklēšanas ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, krājumu līmenis ir bijis stabils. Arī izmantotā jaudas daļa (aptuveni 70–75 %) bija ierastajā līmenī, ņemot vērā tehniskos ierobežojumus ražošanas procesā. Maksimālā pieejamā rezerves jauda ir 1 500 līdz 3 500 tonnas. Ražotājs eksportētājs neplāno būtiski palielināt savu ražošanas jaudu. Spēja palielināt eksporta apjomus uz Savienību šķiet ļoti ierobežota, ņemot vērā to, ka trešo valstu tirgi vai iekšzemes tirgus varētu patērēt šo papildu produkcijas apjomu.

(64)

Turklāt jānorāda, ka saražotā produkcija nonāk galvenokārt iekšzemes tirgū, kur tiek gūta liela peļņa, tādēļ uzņēmums nav ieinteresēts eksportēt ievērojamus apjomus uz Savienību.

(65)

Zināmais Ukrainas ražotājs eksportētājs nesadarbojās, kā paskaidrots iepriekš 14. apsvērumā, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi tika balstīti uz pieejamajiem faktiem. Tā kā par Ukrainas ražošanas nozari ir maz informācijas, turpmāk izklāstītie secinājumi ir balstīti vienīgi uz informāciju, kas bija sniegta pieprasījuma iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījumā un ir publiski pieejama tirdzniecības statistikā. Jānorāda, ka Ukrainā nav zināmi citi ražotāji un ka turpmāk izklāstītie apsvērumi saistībā ar konkrēto ražošanas jaudu attiecas uz zināmo ražotāju eksportētāju.

(66)

Lai noteiktu, vai pēc pasākumu atcelšanas varētu turpināties dempings, tika pētītas eksporta cenas gan uz trešām valstīm, gan uz Savienību, neizmantotā jauda un pasākumu apiešanas prakse.

(67)

Ņemot vērā to, ka nav pieejama cita ticamāka informācija, tika ņemta vērā pieprasījumā sniegtā informācija attiecībā uz citiem eksporta tirgiem, kuras pamatā bija publiski pieejamā statistika. Pieejamo datu analīze rāda, ka vidējās cenas, kas noteiktas eksportam uz šīm valstīm, bija ievērojami zemākas nekā vidējās cenas, kas noteiktas eksportam uz Savienību. Kā jau iepriekš izskaidrots, attiecībā uz ĶTR un Dienvidāfriku eksporta cenas uz citām trešām valstīm ir uzskatāmas par rādītāju, kas liecina par iespējamo cenu līmeni eksporta ražojumiem uz Savienību, ja pasākumi tiktu atcelti. Pamatojoties uz to, tika secināts, ka ir ievērojama iespēja samazināt eksporta cenas uz Savienību un, ļoti iespējams, līdz dempinga līmenim.

(68)

Pēdējos gados divi iepriekš zināmie ražotāji eksportētāji apvienoja savu darbību. Tādēļ samazinājās pēdējā izmeklēšanā noteiktā ražošanas jauda. Saskaņā ar pieprasījumā minēto informāciju un zināmā ražotāja eksportētāja sniegtajām ziņām aptuvenā ražošanas jauda Ukrainā ir 35 000 līdz 40 000 tonnu, no kuras faktiski izmanto aptuveni 70 %. Tādējādi rezerves jauda, kas ir robežās no 10 500 līdz 12 000 tonnu, norāda, ka ir iespējas būtiski palielināt eksporta apjomu uz Savienību. Redzamais patēriņš Ukrainā, kas aprēķināts, pamatojoties uz zināmo ražošanas un statistikas informāciju par importu un eksportu, liecina, ka iekšzemes tirgus nevar patērēt papildu ražošanas jaudu. Tātad no visām attiecīgajām valstīm Ukraina joprojām ir tā valsts, kur pastāv vislielākā iespējamība, ka neizmantotā jauda tiks novirzīta uz Savienības tirgu, jo īpaši tādēļ, ka nekas neliecina, ka trešo valstu tirgi vai iekšzemes tirgus varētu patērēt šo papildu produkcijas apjomu.

(69)

Pēc spēkā esošo pasākumu noteikšanas SWR importam no Ukrainas tika konstatēts, ka šie pasākumi tiek apieti, importējot SWR caur Moldovu. Konstatētā apiešanas prakse uzskatāma par papildu faktoru, kas liecina par ieinteresētību ienākt Savienības tirgū un nespēju konkurēt Savienības tirgū bez dempinga cenu piemērošanas.

(70)

ĶTR un Ukrainas gadījumā un mazākā mērā arī Dienvidāfrikas gadījumā tika konstatēta vērā ņemama dempinga turpināšanās, lai gan importa apjomi no Dienvidāfrikas un Ukrainas bija nelieli.

(71)

Lai pārbaudītu, vai pēc antidempinga pasākumu atcelšanas dempings varētu turpināties, tika analizētas jaudas rezerves un neizmantotie krājumi, kā arī cenu noteikšanas un eksporta stratēģijas dažādos tirgos. Analīze parādīja, ka ĶTR un mazākā mērā arī Ukrainā pastāv būtiska jaudas rezerve un uzkrājumi. Dienvidāfrikā nekonstatēja ne būtisku jaudas rezervi, ne virsnormas krājumus. Turklāt tika konstatēts, ka ĶTR un Ukrainas gadījumā uz trešām valstīm eksportētajiem ražojumiem noteiktās cenas parasti ir zemākas nekā cenas, kas noteiktas eksportam uz Savienības tirgu, un ka Savienība tāpēc joprojām ir pievilcīgs tirgus šo valstu ražotājiem eksportētājiem. Tomēr Dienvidāfrikas ražotāju eksporta apjomi uz citām valstīm bija būtiski lielāki nekā uz Savienību, un šķiet, ka dempinga cenas netika piemērotas. Tādēļ tika secināts, ka ĶTR un Ukrainas eksportu uz trešām valstīm varētu pārorientēt uz Savienību, ja Savienības tirgum būtu iespējams piekļūt, nepiemērojot antidempinga pasākumus. Arī ražošanas jaudas rezervi varētu izmantot, lai palielinātu importu no šīm valstīm. Turklāt, analizējot cenu noteikšanas stratēģijas, atklājās, ka šo ražojumu eksports no Ukrainas un ĶTR, visticamāk, būtu par dempinga cenām. Šos secinājumus apstiprināja fakts, ka gan ĶTR, gan Ukraina izrādījās apgājušas spēkā esošos pasākumus, importējot caur citām valstīm, un tas liecina, ka šīs eksportētājvalstis nespētu konkurēt Savienības tirgū ar taisnīgām cenām. Turpretī Dienvidāfrikas ražotājus atzina par spējīgiem konkurēt ar citiem ražotājiem, tostarp ar Savienības ražotājiem, trešo valstu tirgos ar taisnīgām cenām. Ņemot vērā iepriekš minēto, attiecībā uz ĶTR un Ukrainu ir konstatēts, ka dempings, visticamāk, turpinātos būtiskā apmērā, ja pēc termiņa beigām pasākumus neturpinātu piemērot. Turpretī, ņemot vērā dempinga samazināšanos kopš sākotnējās izmeklēšanas, faktu, ka eksportam uz citām valstīm nosaka stipri augstākas cenas nekā uz ES, un paredzamo zemo pieprasījumu pēc Dienvidāfrikas ražojumiem, tika uzskatīts, ka no Dienvidāfrikas importa dempings, visticamāk, neturpinātos būtiskā apmērā.

(72)

Ukrainas valdība, komentējot iepriekš minētos konstatējumus, norādīja, ka apgalvojums par to, ka antidempinga pasākumu atcelšanas rezultātā Ukrainas ražotājs pārorientētos uz Savienības tirgu, ir nepamatots un pārspīlēts. Pamatojot savu apgalvojumu, tā centās pierādīt, ka spēkā esošo pasākumu dēļ ir zuduši kontakti ar pircējiem ES, tādējādi ir pārtraukts eksports uz Savienība, un ka patlaban Ukrainas eksports ir orientēts uz Neatkarīgo Valstu Savienības un Āzijas tirgiem. Tomēr Ukrainas valdība nesniedza komentārus par Savienības tirgus pievilcīgumu, kas izriet no tajā vērojamajām būtiskajām cenu atšķirībām ar minētajiem tirgiem, kā minēts 67. apsvērumā, tādējādi ignorējot faktu, ka Ukrainas eksports varētu tikt novirzīts uz Savienību, ja pēc termiņa beigām pasākumus neturpinātu piemērot.

(73)

Pēc informācijas saņemšanas pieprasījuma iesniedzējs iebilda, ka Dienvidāfrikas ražotāja eksporta apjoms uz citiem tirgiem samazinās, tāpēc tiek prognozēts, ka palielināsies jaudas rezerve, kas netiks patērēta iekšzemes tirgū, un tādējādi pieaugs imports uz Savienību. Tomēr šie apgalvojumi netika pamatoti ar pierādījumiem. Tika novērots tieši pretējais – sadarbībā iesaistītā eksportētāja eksporta pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās, turpretim iekšzemes tirgū veiktie pārdevumi minētajā periodā samazinājās mazākā apmērā. Laikposmā no 2009. gada līdz izmeklēšanas periodam uzņēmuma kopējais pārdošanas apjoms palielinājās. Tādējādi nekas neliecina par to, ka pieprasījuma iesniedzēja argumentācija būtu pamatota.

(74)

Turklāt pieprasījuma iesniedzējs pārmeta Komisijai, ka tā nav ņēmusi vērā otra Dienvidāfrikas ražotāja nesadarbošanos, un norādīja, ka, lai gan šis uzņēmums līdz šim nav nodarbojies ar eksportu, nav pamata uzskatīt, ka tas nesāks eksportēt nākotnē. Šajā ziņā tiek norādīts, ka attiecīgajā periodā minētais uzņēmums neeksportēja uz Savienību. Antidempinga pasākumi neliedz veikt likumīgu importu uz Savienību. Tādējādi šis apgalvojums bija jānoraida.

(75)

Savienībā SWR ražo vairāk nekā 25 ražotāji/ražotāju grupas, kas veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

(76)

Kā norādīts 10. apsvērumā, izlasē iekļāva trīs ražotājus/ražotāju grupas no turpmāk minētajiem 20 Savienības ražotājiem, kuri iesniedza prasīto informāciju:

(77)

Tiek norādīts, ka trīs izlasē iekļautie Savienības ražotāji PIP laikā saražoja 40 % no Savienības kopējās produkcijas, turpretī 20 iepriekš norādītie Savienības ražotāji PIP laikā saražoja 96 % no visas Savienībā saražotās produkcijas, un tas uzskatāms par reprezentatīvu rādītāju.

(78)

Savienības patēriņu noteica, pamatojoties uz SRN pārdoto apjomu Savienības tirgū un Eurostat datiem par visu ES importa apjomu.

(79)

Laikposmā no 2007. gada līdz PIP patēriņš Savienībā samazinājās par 21 % – no 255 985 tonnām līdz 203 331 tonnai. Pēc tam, kad 2008. gadā tas bija nedaudz palielinājies par 1 %, 2009. gadā ekonomikas lejupslīdes dēļ tas būtiski samazinājās par 22 procentpunktiem un līdzīgā līmenī palika arī PIP laikā.

(80)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu iepriekšējās izmeklēšanās ĶTR, Dienvidāfrikas un Ukrainas izcelsmes SWR imports tika novērtēts kumulatīvi. Tika pārbaudīts, vai kumulatīvais novērtējums būtu piemērots arī šajā izmeklēšanā.

(81)

Šajā ziņā tika secināts, ka dempinga starpība, kas noteikta katras valsts importam, pārsniedz minimālo apjomu. Attiecībā uz daudzumiem tika analizēti katras valsts iespējamie eksporta apjomi pasākumu atcelšanas gadījumā. Atklājās, ka pasākumu atcelšanas gadījumā imports no ĶTR un Ukrainas pretēji importam no Dienvidāfrikas, iespējams, palielinātos līdz ievērojami augstākam līmenim nekā pārskata izmeklēšanas periodā un noteikti pārsniegtu minimālo slieksni. Attiecībā uz Dienvidāfriku tika konstatēts, ka, ņemot vērā nelielo jaudas rezervi un faktu, ka trešo valstu tirgi vai iekšzemes tirgus varētu patērēt papildu produkcijas daudzumu, ja tāds būtu, tai ir ļoti ierobežotas iespējas palielināt eksporta apjomu uz Savienību.

(82)

Attiecībā uz importēto ražojumu savstarpējo konkurenci tika konstatēts, ka no Dienvidāfrikas importētie ražojumi tiešā veidā nekonkurē ar ražojumiem, ko importē no abām pārējām valstīm. Šajā ziņā jānorāda, ka no Dienvidāfrikas importēto ražojuma veidu cenas bija ievērojami augstākas nekā no abām pārējām valstīm importēto ražojumu cenas, kā izklāstīts 87. un 91. apsvērumā. Šīs augstās cenas neradīja no Dienvidāfrikas importēto ražojumu cenu samazinājumu pretstatā būtiskajam cenu samazinājumam, ko konstatēja no abām pārējām valstīm importētajiem ražojumiem.

(83)

Attiecībā uz importu no trīs minētajām valstīm izmeklēšanā konstatēja, ka no šīm valstīm importētajām SWR ir vienādas fiziskās un tehniskās pamatīpašības. Turklāt dažādi importēto SWR veidi bija savstarpēji aizvietojami ar Savienībā ražotajām SWR, un tos tirgoja Savienībā vienā un tajā pašā laikposmā. Ņemot vērā iepriekš teikto, tika uzskatīts, ka attiecīgo valstu izcelsmes importētās SWR konkurē ar Savienībā ražotajām SWR.

(84)

Pamatojoties uz iepriekšējo apsvērumu, tika uzskatīts, ka Ķīna un Ukraina atbilst pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktajiem kritērijiem. Tāpēc no šīm abām valstīm importēto ražojumu ietekme tika vērtēta kumulatīvi. Tā kā imports no Dienvidāfrikas neatbilda 3. panta 4. punktā noteiktajiem kritērijiem, jo īpaši attiecībā uz savstarpējo konkurenci, šīs valsts izcelsmes ražojumu importa ietekmi vērtēja atsevišķi.

(85)

Atbilstīgi Eurostat datiem ĶTR un Ukrainas izcelsmes attiecīgā ražojuma importa apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 54 %. Ievērojamu kritumu par 43 procentpunktiem novēroja 2009. gadā, un pēc tam, PIP laikā, importa apjoms samazinājās vēl par 13 procentpunktiem.

(86)

No ĶTR un Ukrainas importēto ražojumu tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās no 3,8 % līdz 2,2 %.

(87)

Importa cenas attiecīgajā periodā pieauga par 29 %. 2008. gadā tās pieauga par 11 % un arī 2009. gadā turpināja paaugstināties, bet PIP laikā saglabājās nemainīgas.

(88)

Tā kā ĶTR un Ukrainas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, cenu samazinājums bija jānosaka, pamatojoties uz importa statistiku atbilstīgi KN kodam, izmantojot informāciju, kas savākta, pamatojoties uz pamatregulas 14. panta 6. punktu. PIP laikā ĶTR un Ukrainas izcelsmes importēto SWR cenu samazinājums, neskaitot antidempinga maksājumu, bija robežās no 47,4 % līdz 58,2 %.

(89)

Atbilstīgi Eurostat datiem Dienvidāfrikas izcelsmes attiecīgā ražojuma importa apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 77 %. Ievērojamu kritumu par 94 procentpunktiem novēroja 2009. gadā, un pēc tam, PIP laikā, importa apjoms samazinājās vēl par 17 procentpunktiem.

(90)

No Dienvidāfrikas importēto ražojumu tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās no 0,5 % līdz 0,1 %.

(91)

Importa cenas attiecīgajā periodā stabili pieauga par 52 %.

(92)

Cenu samazinājums, neskaitot antidempinga maksājumu, tika noteikts, izmantojot eksporta cenas, kuras paziņoja Dienvidāfrikas ražotājs, kas sadarbojās, un tika atzīts par negatīvu. Tā kā Dienvidāfrikā nav citu ražotāju eksportētāju, šis secinājums attiecas arī uz visu valsti kopumā.

(93)

Kā minēts 3. apsvērumā, tika konstatēts, ka sākotnējo Ķīnai piemēroto pasākumu apiešana notika caur Korejas Republiku (Dienvidkoreju). Tādēļ ĶTR izcelsmes importam noteikto antidempinga maksājumu attiecināja arī uz to pašu SWR importu caur Dienvidkoreju, izņemot tos ražojumus, kurus patiešām bija ražojuši 11 Dienvidkorejas ražotāji.

(94)

Izmeklējot antidempinga maksājumu apiešanas gadījumus un attiecinot antidempinga maksājumus arī uz importu caur Dienvidkoreju, importa apjoms būtiski samazinājās un arī tirgus daļa samazinājās no 18,7 % 2007. gadā līdz 12,8 % PIP laikā. Šķiet, ka šī procentuālā daļa atbilst to importēto ražojumu daļai, ko tiešām bija ražojuši Dienvidkorejas ražotāji, kuriem katram piešķīra atbrīvojumu.

(95)

Tika konstatēts, ka attiecīgajā periodā Moldovas izcelsmes vai no Moldovas sūtīto ražojumu importa apjoms bija tuvu nullei. Tāpēc uzskatīja, ka nav nepieciešama turpmāka analīze.

(96)

Marokas izcelsmes vai no Marokas sūtīto ražojumu importa apjoms attiecīgajā laikposmā samazinājās par 51 %. To tirgus daļa attiecīgajā laikposmā bija mazāka par 0,5 %.

(97)

Saskaņā ar Eurostat datiem attiecīgajā laikposmā par 41 % samazinājās dažu veidu Regulas (EK) Nr. 1601/2001 (12) 1. panta 1. punktā definēto Krievijas Federācijas izcelsmes dzelzs un tērauda trošu un tauvu imports.

(98)

Krievijas importa tirgus daļa samazinājās no 1,5 % 2007. gadā līdz 1,1 % PIP laikā.

(99)

Atbilstīgi pamatregulas 3. panta 5. punktam Komisija pārbaudīja visus attiecīgos ekonomikas faktorus un indeksus, kas attiecās uz situāciju SRN.

(100)

Tā kā attiecībā uz SRN tika izmantota pārbaude izlases veidā, kaitējumu vērtēja, pamatojoties gan uz informāciju, kas apkopota visas SRN līmenī, kā noteikts 75. apsvērumā, gan uz informāciju, kas apkopota izlasē iekļauto Savienības ražotāju līmenī.

(101)

Izlases gadījumā noteiktus kaitējuma rādītājus (produkciju, jaudu, darba ražīgumu, krājumus, pārdošanas apjomu, tirgus daļu, izaugsmi un nodarbinātības līmeni) saskaņā ar izveidojušos praksi analizēja visai SRN kopumā, turpretī tos kaitējuma rādītājus, kas attiecās uz atsevišķu uzņēmumu darbības rezultātiem, t. i., cenas, ražošanas izmaksas, rentabilitāti, algas, ieguldījumus, ienākumu no ieguldījumiem, naudas plūsmu un spēju piesaistīt kapitālu, izvērtēja, pamatojoties uz šo izlasē iekļauto Savienības ražotāju līmenī apkopoto informāciju.

(102)

Viens no izlasē iekļautās Bridon grupas, uzņēmums Bridon International Limited, attiecīgajā periodā savu grāmatvedību bija veicis GBP. Tātad noteiktus kaitējuma rādītājus bija iespaidojušas GBP un EUR kursa svārstības attiecīgajā laikposmā.

(103)

Laikā no 2007. gada līdz PIP SRN produkcija samazinājās par 9 %, t. i., no 182 681 tonnas līdz 165 394 tonnām. Produkcijas apjoms 2008. gadā palika nemainīgs, bet 2009. gadā pasaules ekonomikas lejupslīdes dēļ ievērojami samazinājās – par 13 %. PIP laikā tas atjaunojās un palielinājās par 4 procentpunktiem. Produkcijas apjoms samazinājās mazāk nekā patēriņš Savienības tirgū, jo bija pieprasījums tirgos ārpus ES.

(104)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā samazinājās par 6 %. 2009. gadā tā samazinājās par 10 %, bet PIP laikā pieauga par 4 procentpunktiem. Tā kā produkcija samazinājās salīdzinoši vairāk nekā jauda, jaudas izmantošanas rādītājs samazinājās no 69 % 2007. gadā līdz 66 % PIP laikā.

(105)

SRN perioda beigu krājumu līmenis 2008. un 2009. gadā palielinājās, bet PIP samazinājās līdz 2007. gada līmenim.

(106)

SRN pārdošanas apjoms Savienības tirgū laikposmā no 2007. gada līdz PIP samazinājās par 20 %. 2008. gadā tas samazinājās par 5 %, un 2009. gadā ekonomikas lejupslīdes rezultātā samazinājās vēl par 24 procentpunktiem. Šī tendence atbilst attīstībai Savienības tirgū, kas laikposmā no 2007. gada līdz PIP ekonomikas lejupslīdes rezultātā samazinājās par 21 %.

(107)

SRN laikposmā no 2007. gada līdz PIP izdevās savu tirgus daļu saglabāt nemainīgu 44 % līmenī. Tomēr 2008. un 2009. gadā bija vērojams tirgus daļas samazinājums attiecīgi līdz 41 % un 40 % no patēriņa Savienībā.

(108)

Laikposmā no 2007. gada līdz PIP, kad patēriņš Savienībā samazinājās par 21 %, SRN pārdošanas apjoms samazinājās tikai par 20 %. Tādējādi nedaudz palielinājās SRN tirgus daļa, turpretī imports no attiecīgajām valstīm šajā pašā laikā zaudēja aptuveni 2 procentpunktus.

(109)

SRN nodarbinātības līmenis laikposmā no 2007. gada līdz PIP samazinājās par 12 %. Galvenais kritums notika 2009. gadā, kad nodarbinātība samazinājās par 8 procentpunktiem. Tas pierāda, ka SRN spēja pielāgoties jaunajai tirgus situācijai.

(110)

SRN darbaspēka darba ražīgums, ko mēra kā produkciju uz pilnslodzes ekvivalentu (PSE) gadā, attiecīgajā laikposmā bija nepastāvīgs – 2008. gadā tas palielinājās par 2 procentpunktiem, pēc tam 2009. gadā samazinājās par 5 procentpunktiem, bet PIP laikā atkal palielinājās par 6 procentpunktiem.

(111)

Izvērtējot, kā SRN ietekmēja faktiski konstatētais dempinga starpības apmērs, kas bija liels, jānorāda, ka šo ietekmi nevar uzskatīt par nozīmīgu, ņemot vērā kopējo importa apjomu no attiecīgajām valstīm un antidempinga maksājumu piemērošanu.

(112)

SRN vienības pārdošanas cenas laikposmā no 2007. gada līdz PIP palielinājās par 11 %. Līdz 2009. gadam cenas pakāpeniski palielinājās kopumā par 16 %, bet PIP laikā nokritās par 5 procentpunktiem. Šīs cenu izmaiņas ir saistītas ar faktu, ka SRN spēja izplatīt pasūtījumus ar augstām cenām, kas bija izdarīti līdz ekonomikas lejupslīdei 2009. gadā. Tā ir saistīta arī ar SRN pakāpenisko pāreju uz dārgākām SWR, proti, ar lielāku diametru.

(113)

Laikposmā no 2007. gada līdz PIP vidējā alga uz vienu pilnslodzes ekvivalentu samazinājās par 12 %. Tomēr no turpmāk sniegtās tabulas nevar izdarīt jēgpilnus secinājumus, jo algas uz vienu darba ņēmēju spēcīgi iespaidoja GBP un EUR maiņas kursa svārstības attiecīgajā laikposmā.

(114)

Lai gan attiecīgajā laikposmā ieguldījumi SWR samazinājās par 32 %, tie bija nozīmīgi un kopumā bija vairāk nekā EUR 35 miljoni. Ieguldījumi galvenokārt bija koncentrēti to SWR jomā, kurām bija liela peļņas norma. Izlasē iekļautajiem ražotājiem neradās grūtības attiecīgajā laikposmā piesaistīt kapitālu, jo ieguldījumus parasti bija iespējams atmaksāt dažu gadu laikā.

(115)

Izlasē iekļautajiem ražotājiem izdevās gūt peļņu visā attiecīgajā laikposmā. Peļņa, kas tika gūta no 2008. gada līdz PIP, bija lielāka nekā sākotnējā izmeklēšanā noteiktais 5 % mērķis peļņas jomā. Izlasē iekļauto ražotāju gūtos rezultātus izskaidro galvenokārt cenu paaugstināšanās laikposmā no 2007. gada līdz PIP un pasaulē uzturētais pieprasījums pēc šo ražotāju produkcijas, kas tiem radīja iespēju segt nemainīgās izmaksas. Rentabilitātes kritumu PIP laikā izskaidro cenu kritums un ražošanas apjoma kritums, kas negatīvi ietekmēja ražošanas izmaksas.

(116)

Ienākums no ieguldījumiem, kas izteikts kā kopējās SRW ražošanā gūtās peļņas procentuālā attiecība pret to aktīvu tīro uzskaites vērtību, kas tiešā vai netiešā veidā saistīti ar SRW ražošanu, visā attiecīgajā laikposmā kopumā atbilda rentabilitātes tendencei.

(117)

Laikposmā no 2007. gada līdz PIP situācija naudas plūsmas jomā uzlabojās un visā attiecīgajā laikposmā atbilda iepriekš norādītajai rentabilitātes tendencei.

(118)

Lai gan iepriekš aplūkotie rādītāji liecina par to, ka SRN izjuta ekonomikas lejupslīdi, jo samazinājās pārdošanas apjoms, ražošanas apjoms, nodarbinātība un ieguldījumu apjoms, tie arī liecina, ka SRN pielāgoja savas ražošanas iekārtas, lai spētu veiksmīgāk darboties jaunajos ekonomikas apstākļos un spētu izmantot iespējas gan ES tirgos, gan tirgos ārpus ES tajos segmentos, kur iespējams gūt lielu peļņas normu. SRN ekonomiskās un finansiālās situācijas uzlabošanās pēc antidempinga pasākumu noteikšanas 1999. gadā pierāda, ka šie pasākumi bija efektīvi un ka SRN bija atguvusies no iepriekšējā dempinga sekām.

(119)

Ukrainas valdība norādīja, ka tai nav saprotams, kā Ukrainas importam noteikto antidempinga maksājumu atcelšana varētu kaitēt SRN, ja tās kaitējuma rādītāji lielākoties attīstījās pozitīvi ekonomiskās krīzes laikā, un jo īpaši laikposmā no 2009. gada līdz PIP. Tomēr minētajā analīzē tika ņemts vērā ierobežots laikposms, nevis viss attiecīgais periods. Jānorāda, ka šis periods neatspoguļo kopējo tendenci, sākot ar situāciju, kad mērķa peļņa netika sasniegta līdz tam, ka tā tika sasniegta par spīti ekonomikas krīzei, kas ietekmēja SRN un tās rādītājus attiecīgā perioda beigās. Kā norādīts 112. un 115. apsvērumā, diezgan pozitīvā kopaina SRN, no vienas puses, izskaidrojama ar nozīmīgajiem pasūtījumiem 2008. gada beigās, kas turpinājās arī 2009. gadā, un ar patēriņa pieaugumu tirgos ārpus ES, kas kopumā veicināja ar peļņu saistīto rādītāju pozitīvās tendences.

(120)

Lai gan patēriņš samazinājās par 21 %, SRN izdevās saglabāt savu tirgus daļu, cenas paaugstinājās par 11 %, krājumu apmērs palika pieņemamā līmenī, turpretī produkcijas apjoma samazinājums pārsniedza patēriņa samazinājumu. Rentabilitātes ziņā SRN visā attiecīgajā laikposmā bija rentabla. Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka attiecīgajā laikposmā SRN neradās būtisks kaitējums.

(121)

Kā paskaidrots 55. un 68. apsvērumā, ražotāji eksportētāji ĶTR un Ukrainā var ievērojami palielināt savu eksporta apjomu uz Savienību, izmantojot pieejamās jaudas rezerves. Patiešām ir pieejama ievērojama jauda, kura pārsniedz 500 000 tonnas, kas atbilst kopējam patēriņam Savienībā. Tāpēc ir iespējams, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Savienības tirgū ienāks liels daudzums ĶTR un Ukrainas izcelsmes SWR, lai atgūtu zaudēto tirgus daļu un palielinātu to.

(122)

Kā uzsvērts 88. apsvērumā, no ĶTR un Ukrainas importēto ražojumu cenas tika atzītas par zemām un par dempinga cenām salīdzinājumā ar ES cenām. Iespējams, ka arī turpmāk tiks noteiktas šādas zemas cenas. Kā jau minēts 67. apsvērumā, Ukrainas gadījumā cenas tiešām var pat vēl samazināties. Ļoti iespējams, ka šāda cenu noteikšana apvienojumā ar šo valstu eksportētāju spēju Savienības tirgum piegādāt ievērojamus attiecīgā ražojuma apjomus samazinātu cenas Savienības tirgū un tas negatīvi iespaidotu SRN ekonomisko situāciju. Kā norādīts iepriekš, SRN finanšu rādītāji ir cieši saistīti ar cenu līmeni Savienības tirgū. Tāpēc ir iespējams, ka gadījumā, ja SRN saskartos ar palielinātu importa apjomu no ĶTR un Ukrainas par dempinga cenām, tas pasliktinātu sākotnējā izmeklēšanā konstatēto finansiālo situāciju. Tāpēc, pamatojoties uz to, tika secināts, ka, atceļot ĶTR un Ukrainas izcelsmes ražojumu importam noteiktos pasākumus, visticamāk, kaitējums SRN atkārtotos.

(123)

Savukārt saskaņā ar 63. apsvērumu Dienvidāfrikai, šķiet, ir ierobežotas jaudas rezerves. Kā uzsvērts 92. apsvērumā, uz ES eksportēto Dienvidāfrikas ražojumu cenas neatzina par tādām, kas ir ievērojami zemākas par SRN cenām. Ņemot vērā nelielo eksporta apjomu uz ES, ko ieveda Savienības tirgū, arī Dienvidāfrikas SWR eksporta cenas piecos galvenajos tirgos ārpus ES tika salīdzinātas ar SRN cenām pa ražojumu veidiem. Tika secināts, ka arī šīs cenas nav zemākas par SRN cenām.

(124)

Ņemot vērā ierobežoto jaudas rezervi un to, ka nav cenu samazinājuma, tika secināts, ka, atceļot Dienvidāfrikas izcelsmes ražojumu importam noteiktos pasākumus, kaitējums SRN, visticamāk, neatkārtotos.

(125)

Atbilstīgi pamatregulas 21. pantam tika pētīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana attiecībā uz ĶTR un Ukrainu kopumā būtu pretrunā Savienības interesēm. Atbilstību Savienības interesēm noteica, novērtējot dažādās saistītās intereses. Jāatgādina, ka iepriekšējā izmeklēšanā tika uzskatīts, ka pasākumu pieņemšana nav pretrunā Savienības interesēm. Turklāt, tā kā šī izmeklēšana ir pārskatīšana, analizējot stāvokli, kurā antidempinga pasākumi jau bijuši spēkā, var vērtēt, vai spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem bijusi nepamatoti nelabvēlīga ietekme uz attiecīgajām personām.

(126)

Pamatojoties uz to, tika analizēts, vai, neraugoties uz secinājumiem par kaitējošā dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, ir nepārvarami iemesli, kuru dēļ pasākumu turpināšana attiecībā pret ĶTR un Ukrainas izcelsmes ražojumu importu šajā konkrētajā gadījumā nav Savienības interesēs.

(127)

SRN ir sevi apliecinājusi kā strukturāli dzīvotspējīga ražošanas nozare. To apstiprināja tās ekonomiskā stāvokļa pozitīvās izmaiņas attiecīgajā laikposmā. Īpaši tas, ka SRN saglabāja savu tirgus daļu visā šajā laikposmā, krasi atšķiras no situācijas pirms pasākumu ieviešanas 1999. gadā. Turklāt tika novērots, ka laikposmā no 2007. gada līdz PIP situācija SRN peļņas gūšanas ziņā uzlabojās. Turklāt jāatceras, ka tika konstatēta pasākumu apiešana, veicot importu no Marokas, Moldovas un Dienvidkorejas. Ja šāda prakse nebūtu bijusi, SRN situācija būtu bijusi vēl labvēlīgāka.

(128)

Pamatoti ir gaidāms, ka SRN joprojām būs ieguvēja no pasākumiem, kas tiks saglabāti. Ja pasākumus attiecībā pret ĶTR un Ukrainas izcelsmes ražojumu importu nesaglabātu, iespējams, imports par dempinga cenām no šīm valstīm atkal radītu kaitējumu SRN un tās finansiālā situācija pasliktinātos.

(129)

Jāatgādina, ka iepriekšējās izmeklēšanās tika secināts, ka noteikto pasākumu ietekme nebūs būtiska. Saskaņā ar 11. apsvērumu divi importētāji atsūtīja aizpildītu anketu un pilnībā sadarbojās šajā procedūrā. Tie norādīja, ka šo pasākumu dēļ cenas paaugstinājušās. Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka eksistē citi piegādes avoti un ka no citām valstīm importēto ražojumu cenas ir līdzīgā līmenī kā no ĶTR importēto ražojumu cenas.

(130)

Pamatojoties uz iepriekš teikto, tika secināts, ka pašlaik spēkā esošajiem pasākumiem nav būtiskas negatīvas ietekmes uz importētāju finansiālo situāciju un ka šo pasākumu saglabāšana tos nopietni neskars.

(131)

SWR izmanto ļoti dažādiem mērķiem, tādēļ iesaistītas var būt daudzas patērētāju nozares, piemēram, zvejniecība, jūrniecība/kuģniecība, naftas un gāzes ieguves un apstrādes rūpniecība, kalnrūpniecība, mežsaimniecība, gaisa transports, inženiertehniskā būvniecība, būvniecība un pacēlāju ražošanas nozare. Šis nozaru saraksts ir tikai norādošs.

(132)

Komisija visiem zināmajiem lietotājiem izsūtīja anketas. Kā minēts 16. apsvērumā, procedūrā piedalījās tikai viens lietotājs. Tas norādīja, ka neizjūt pasākumu ietekmi, jo ir pieejami citi avoti un SWR neveido būtisku daļu no tā ražošanas izmaksām. Šajā sakarā tika secināts, ka, ņemot vērā ar SWR saistīto izmaksu nebūtisko ietekmi uz patērētāju nozarēm un to, ka eksistē citi piegādes avoti, spēkā esošajiem pasākumiem nav būtiskas ietekmes uz patērētāju nozari.

(133)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka nepastāv nekādi nepārvarami šķēršļi pret pašreizējo antidempinga pasākumu saglabāšanu.

(134)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānots ieteikt pašreizējo pasākumu saglabāšanu attiecībā uz ĶTR un Ukrainas izcelsmes attiecīgo ražojumu importu un šo pasākumu izbeigšanu attiecībā uz Dienvidāfrikas izcelsmes ražojumu importu. Personām tika arī dots laiks, kurā pēc šīs informācijas saņemšanas tās varēja iesniegt iebildumus. Netika saņemti nekādi komentāri, kas liktu mainīt iepriekš izklāstītos secinājumus.

(135)

No iepriekš minētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu jāsaglabā spēkā esošie antidempinga pasākumi, ko piemēro ĶTR un Ukrainas izcelsmes SWR importam. Turpretī pasākumi, ko piemēro importam no Dienvidāfrikas, ir jāizbeidz.

(136)

Kā minēts 2. un 3. apsvērumā, spēkā esošos antidempinga maksājumus, ko piemēro attiecīgā ražojuma importam no Ukrainas un ĶTR, attiecināja arī uz tādu SWR importu, kas sūtītas no Moldovas, Marokas un Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai Moldova, Maroka vai Korejas Republika ir norādīta kā izcelsmes valsts. Saskaņā ar 2. apsvērumu antidempinga maksājumu, ko piemēro attiecīgā ražojuma importam, būtu jāturpina attiecināt arī uz tādām SWR, kas sūtītas no Moldovas, Marokas un Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai Moldova, Maroka vai Korejas Republika ir norādīta kā izcelsmes valsts. Ražotājs eksportētājs Marokā, kas bija atbrīvots no pasākumiem, kurus piemēroja ar Regulu (EK) Nr. 1886/2004, būtu jāatbrīvo arī no pasākumiem, kurus nosaka ar šo regulu. Vienpadsmit ražotāji eksportētāji Dienvidkorejā, kas bija atbrīvoti no pasākumiem, kurus piemēroja ar Īstenošanas regulu (EK) Nr. 400/2010, būtu jāatbrīvo arī no pasākumiem, kurus nosaka ar šo regulu,