19.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 289/56

(1)

Ņemot vērā publiski pieejamo informāciju, Komisija 2009. gada maijā uzzināja, ka likvidācijas procesā esošā valsts uzņēmējsabiedrība Osinek a.s. (turpmāk – Osinek) bija piekritusi piešķirt aviokompānijai ČSA – Czech airlines, a.s. (turpmāk – ČSA) aizdevumu 2,5 miljardu CZK apmērā (aptuveni 100 miljoni EUR). Komisija 2009. gada 14. maija un 2009. gada 24. septembra vēstulēs pieprasīja Čehijai sniegt informāciju. Čehija 2009. gada 10. septembra un 2009. gada 25. novembra vēstulēs sniedza Komisijai papildu informāciju.

(2)

Ar 2010. gada 24. februāra vēstuli Komisija informēja Čehiju par savu lēmumu attiecībā uz pasākumu uzsākt procedūru, kas paredzēta LESD 108. panta 2. punktā (turpmāk – lēmums par procedūras uzsākšanu). Čehija sniedza piezīmes par šo lēmumu 2010. gada 26. aprīļa vēstulē. 2010. gada 6. jūlija vēstulē Komisija lūdza papildu paskaidrojumus, un uz šo vēstuli Čehija atbildēja 2010. gada 15. septembrī.

(3)

Lēmums par procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija uzaicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes par pasākumu.

(4)

Komisija saņēma piezīmes no četrām ieinteresētajām personām – 2011. gada 10. martā no Travel Service and Icelandair Group, 2011. gada 11. martā no Czech Connect Airlines a.s., 2011. gada 10. martā no JOB AIR Technic a.s. un 2011. gada 14. martā no ČSA. Komisija nosūtīja šīs piezīmes Čehijai, kurai tika sniegta iespēja atbildēt; atbildi Komisija saņēma 2011. gada 12. maija vēstulē.

(5)

Izmeklējamais pasākums ir aizdevums, ko 2009. gada 30. aprīlīOsinek piešķīra Čehijas nacionālajai aviosabiedrībai ČSA. Aizdevumu izmaksāja trīs daļās:

(6)

Paredzamais atmaksas datums bija 2010. gada 30. novembris, ar iespēju termiņu pagarināt. Aizdevuma procentu likme bija 3 mēnešu Prāgas starpbanku piedāvātā likme (PRIBOR) plus 300 bāzes punkti kā riska prēmija, t. i., 5,51 % aizdevuma līguma parakstīšanas dienā. Procentu maksājumi bija jāveic vienreiz ceturksnī kalendārā ceturkšņa pēdējā darba dienā (procentu likmes periods). Procenti tika aprēķināti katru dienu, sākot ar dienu pirms Osinek aizdevuma atmaksas dienas.

(7)

Saskaņā ar Čehijas iestāžu informāciju riska rezerve 300 bāzes punktu apmērā pareizi atspoguļo riska rezervi, kas ir atbilstīga tādas uzņēmējsabiedrības finanšu stāvoklim, kurai aģentūra Standard & Poor’s bija piešķīrusi B reitingu (jutīgs finanšu stāvoklis), un aizdevuma nodrošinājuma līmeni, kurš sasniedza 110 % no aizdevuma summas.

(8)

Nodrošinājums, kas tika izmantots aizdevuma garantēšanai, ietvēra ēkas, kas atrodas Prāgā Ruzyně (Ruzines) lidostā, zemi, krājumus un rezerves daļas. Tirgus vērtību nodrošinājuma lielākajai daļai noteica neatkarīgs eksperts. Osinek aizdevuma līgumam tika noslēgti 4 papildinājumi, paplašinot un mainot nodrošinājuma aktīvus (3). Čehijas iestādes apgalvo, ka, veicot visas šīs pārmaiņas, ir ievērots Osinek aizdevuma līgumā paredzētais noteikums, saskaņā ar kuru aizdevuma faktiskā summa nevienā brīdī nedrīkst pārsniegt 90 % no nodrošinājuma vērtības vai nolīgto maksimālo aizdevuma summu.

(9)

Osinek aizdevums netika atmaksāts, kā sākotnēji paredzēts, bet tika veikta aizdevuma nodrošinājuma atbrīvošana, un 2010. gada 30. jūnijā parāds tika kapitalizēts (veicot parāda maiņu pret akcijām pamatkapitālā).

1.   tabula

Pārskats par aktīviem, ar kuriem nodrošināts Osinek aizdevums

(10)

2010. gada 24. februāra lēmums par procedūras uzsākšanu attiecas uz Osinek aizdevumu 2,5 miljardu CZK apmērā, kas piešķirts, pamatojoties uz 2009. gada 30. aprīlī noslēgto aizdevuma līgumu, un tajā pieņemts, ka aizdevuma nodrošinājuma atbrīvošana saskaņā ar Čehijas valdības 2009. gada 26. oktobra rezolūciju Nr. 1343 jau ir veikta. Tomēr 2010. gada 12. maijā Komisija tika informēta (SA.30908 ČSA – Czech Airlines – Pārstrukturēšanas plāns) par nodrošinājuma atbrīvošanu un tā kapitalizāciju (parāda maiņa pret akcijām pamatkapitālā), bet 2010. gada jūnijā minētie pasākumi tika ieviesti. Tāpēc šis lēmums attiecas tikai uz Osinek aizdevumu 2,5 miljardu CZK apmērā, kas tika piešķirts saskaņā ar 2009. gada 30. aprīlī noslēgto aizdevuma līgumu. Novērtējums par aizdevuma nodrošinājuma atbrīvošanu un pēc tam īstenoto parāda maiņu pret akcijām pamatkapitālā saistībā ar Osinek aizdevumu tiks sniegts galīgajā lēmumā lietā SA.30908.

(11)

Osinek bija finanšu instrumentsabiedrība, kura tika dibināta, lai uzraudzītu ogļraktuvju slēgšanu un to darbības atjaunošanu Čehijā. Laikā, kad tika piešķirts aizdevums, tā pilnībā piederēja Čehijas iestādēm un to uzraudzīja Finanšu ministrija. 2008. gada 5. novembrī tika uzsākta Osinek likvidācija. Pirms likvidācijas Osinek rīcībā vēl bija finanšu līdzekļi, un saskaņā ar pieejamo informāciju Osinek meklēja dažādas ieguldījumu iespējas. 2009. gada 30. aprīlīOsinek aizdevuma līgumu Osinek vārdā noslēdza un parakstīja likvidators. Lai konstatētu iespējamos ar aizdevumu saistītos riskus, Osinek pasūtīja ČSA ekonomisko analīzi neatkarīgam ekspertam, European Business Consulting spol. s.r.o. (turpmāk – EBC), un juridisko analīzi – juridiskajam uzņēmumam JUDr. Jiří Rybář & JUDr. Pavel Štrbík.

(12)

Osinek un Čehijas Republikas Rūpniecības un tirdzniecības ministrija 2009. gada 29. septembrī parakstīja līgumu, saskaņā ar kuru Osinek debitoru parādi, kas saņemami no ČSA saistībā ar Osinek aizdevuma līgumu, Osinek likvidācijas procedūras rezultātā tika nodoti ministrijai. ČSA tajā pašā dienā saņēma paziņojumu par šo nodošanu. Osinek likvidācijas procedūra tika pabeigta 2010. gada 8. martā.

(13)

Čehijas valdība 2010. gada 3. maijā pieņēma rezolūciju Nr. 333 par ČSA pārstrukturēšanas plānu, saskaņā ar kuru Čehijas valdība deva rīkojumu Rūpniecības un tirdzniecības ministrijai īstenot ieķīlājuma atbrīvošanu attiecībā uz daļu nodrošinājuma pirms ČSA statūtkapitāla palielinājuma. Aizdevuma kapitalizācijas (parāda maiņa pret akcijām pamatkapitālā) juridiskais pamatojums bija šī rezolūcija, un tā tika īstenota 2010. gada 30. jūnijā.

(14)

Kopš 1923. gada ČSA ir Čehijas Republikas nacionālā aviokompānija. Tās galvenais birojs atrodas Prāgā, un tā savu darbību veic no Prāgas Ruzyně lidostas. ČSA ir lielākā aviokompānija, kuras bāzes lidosta ir Prāgas Ruzyně lidosta, un tās pasažieri veido 37 % no visiem pasažieriem, kuri savu ceļojumu uzsāk vai beidz Prāgā. ČSA ir Sky Team alianses biedrs. Pirms pārstrukturēšanas ČSA flotē bija 51 gaisa kuģis. ČSA piedāvā regulāros gaisa pārvadājumu pakalpojumus (uz 104 galamērķiem 44 valstīs). ČSA nodrošina arī čarterlidojumus, kravu pārvadājumu pakalpojumus, lidlauka pakalpojumus (tā apkalpo aptuveni 60 % no visiem Prāgas Ruzyně lidostas pasažieriem), gaisa kuģu uzturēšanas pakalpojumus, apkalpju apmācības pakalpojumus, ēdināšanas pakalpojumus, un tā nodrošina beznodokļu veikalu darbību Prāgas Ruzyně lidostā, kā arī beznodokļu tirdzniecību uz gaisa kuģu klāja.

(15)

ČSA ir valsts uzņēmējsabiedrība, un 95,69 % tās akciju ar Finanšu ministrijas starpniecību pieder Čehijas Republikai. Mazākuma akcionāri ir Česká pojišťovna, a.s. (2,26 %), Prāgas pilsēta (1,53 %) un Bratislavas pilsēta (0,51 %).

(16)

Valsts mērķis ir pēc pārstrukturēšanas procesa pabeigšanas atrast ČSA stratēģisko partneri. Gatavojoties plānotajai privatizācijai, Čehijas valdība nolēma Český Aeroholding, a.s. (turpmāk – ČAH) paspārnē izveidot jaunu korporatīvu struktūru.

(17)

Čehijas konkurences iestāde 2011. gada 25. oktobrī apstiprināja ČAH izveidošanu, kas ietvers ČSA, Prāgas Ruzyně lidostu un ČSA pašreizējās meitassabiedrības, t. i., Czech Airlines Handling, Holidays Czech Airlines, Technics un ČSA Services s.r.o. ČAH vadībā un struktūrā tiktu iekļauti finanšu kontrolakciju sabiedrības struktūras elementi, ievērojot tās mērķi pārstrukturēt kontrolakciju pārvaldījumā apvienotās uzņēmējsabiedrības, lai veicinātu šo uzņēmējsabiedrību piekļuvi komerciālam finansējumam un lai tās sagatavotu gaidāmajai privatizācijai.

(18)

ČSA ir sarežģījumi, kas 2009. gadā pašreizējās ekonomiskās krīzes kulminācijas laikā nozīmīgi palielinājās. Lai gan šai uzņēmējsabiedrībai saskaņā ar Čehijas valsts tiesību aktiem nekad nav bijušas pazīmes, kas ļautu uzsākt maksātnespējas procedūru, tās galveno finanšu rādītāju attīstībā bija skaidri vērojamas negatīvas tendences.

2.   tabula

ČSA pamatkapitāls un statūtkapitāls 2006.–2009. gadā (tūkstošos CZK)

3.   tabula

Pārmaiņas ČSA finanšu rādītājos (tūkstošos CZK)

(19)

2007. un 2008. gadā uzņēmējsabiedrība darbojās ar peļņu. Tomēr tās darbības rezultāti nozīmīgi pasliktinājās 2009. gadā. Uzņēmējsabiedrības apgrozījums bija nedaudz samazinājies iepriekšējo četru gadu laikā, bet naudas plūsma būtiski saruka. Parāda līmenis bija daudzmaz stabils. Uzņēmējsabiedrība zaudējumus kompensēja, pārdodot aktīvus, jo īpaši 2009. gadā.

(20)

2009. gada laikā uzņēmējsabiedrības stāvoklis pasliktinājās, jo īpaši pēc vasaras, kas parasti ČSA ir ienesīgs laiks.

(21)

Komisija 2010. gada 24. februārī uzsāka oficiālo izmeklēšanas procedūru. Savā lēmumā Komisija izteica šaubas par to, vai ČSA aizdevuma saņemšanas laikā jau bija nonākusi grūtībās tādā izpratnē, kā nosaka Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (turpmāk – Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnes) (6).

(22)

Papildus Komisija izteica šaubas par to, vai nosacījumi, ar kādiem Osinek piešķīra aizdevumu ČSA, ņemot vērā uzņēmējsabiedrības finanšu stāvokli, deva ČSA tādas ekonomiskas priekšrocības, kuras aizdevuma saņēmējs nebūtu varējis saņemt parastos tirgus apstākļos. Turklāt Komisija apšaubīja, vai tad, ja aizdevums ietvēra valsts atbalstu, šis atbalsts bija atbilstīgs attiecīgajiem valsts atbalsta noteikumiem, jo īpaši Komisijas paziņojumam “Valsts atbalsta pasākumu Kopienas pagaidu shēma, lai veicinātu piekļuvi finansējumam pašreizējās finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos” (turpmāk – pagaidu shēma) (7). Ja tiktu konstatēts, ka Osinek aizdevums ietver valsts atbalstu, pasākumam būtu kaitīga ietekme uz konkurenci, t. i., uz uzņēmējsabiedrībām, kuras apkalpo maršrutus no Prāgas Ruzyně lidostas vai kuras konkurē ar ČSA un tās meitassabiedrībām citos tirgos.

(23)

Atbildot uz lēmumu par procedūras uzsākšanu, Čehija iesniedza piezīmes, kurās tā apgalvoja, ka Osinek aizdevums bija atbilstīgs tirgus ekonomikas ieguldītāju principa pārbaudei, jo ar šo aizdevumu ČSA netika sniegti neattaisnoti ekonomiski labumi.

(24)

Jo īpaši Čehija uzskata, ka Osinek aizdevuma līguma parakstīšanas dienā ČSA nebija grūtībās nonākusi uzņēmējsabiedrība un ka par šādu uzņēmējsabiedrību ČSA kļuva tikai 2009. gada augustā. Čehija apgalvo, ka, neraugoties uz pieaugošajām problēmām, ČSA vienmēr ir spējusi nodrošināt savu dzīvotspēju. Tomēr 2008. gada beigās un 2009. gada sākumā situācija mainījās un gada laikā turpināja pasliktināties sakarā ar globālo ekonomisko lejupslīdi, kam bija nozīmīga ietekme uz pasaules transporta tirgu (8). Šie notikumi apvienojumā ar stabilitātes zudumu naftas tirgū un valūtas svārstībām veicināja ČSA finanšu stāvokļa pasliktināšanos.

(25)

2009. gada laikā ČSA paļāvās uz prognozēm, kas bija balstītas uz iepriekšējā gada rezultātiem, un cerēja, ka vasaras sezonā tiks sasniegti daudz labāki rezultāti. Tomēr 2009. gada pirmajā pusē sasniegtie rezultāti, par kuriem tika ziņots vadībai augusta vidū, parādīja, ka ČSA vidējie ieņēmumi jūnijā ir būtiski kritušies. 2009. gada augustā vadībai kļuva skaidrs, ka uzņēmējsabiedrība vairs nevar darboties bez tūlītējiem izmaksu samazināšanas pasākumiem un ārēju avotu sniegtas finanšu palīdzības.

(26)

Saistībā ar Osinek aizdevuma iespējamo valsts atbalsta elementu Čehija turpina apgalvot, ka procentu likme atbilst prasībām, kas noteiktas Komisijas Paziņojumā par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (turpmāk – paziņojums par atsauces likmi) (9). Jo īpaši Čehija uzskata, ka, ievērojot finanšu tirgu svārstības Osinek aizdevuma līguma parakstīšanas brīdī, bija atbilstīgi trīs mēnešu PRIBOR likmi lietot kā bāzes likmi, lai noteiktu minētā aizdevuma procentus.

(27)

ČSA nav novērtēta saskaņā ar reitingu sistēmām, un tāpēc Čehija nevar sniegt pierādījumus savam pieņēmumam, ka laikā, kad tika parakstīts Osinek aizdevuma līgums, ČSA atbilda B reitingam. Tomēr Čehija atsaucas uz EBC2009. gada 27. aprīļa ziņojumu, saskaņā ar kuru ČSA bija maksātspējīga un kredītspējīga.

(28)

Čehija atkārto, ka, lai nodrošinātu aizdevumu, ČSA tika izteikta prasība sniegt nodrošinājumu vismaz 110 % apmērā no aizdevuma visā aizdevuma termiņa laikā. Tādējādi aizdevuma summa, kas faktiski tika piešķirta ČSA, nevienā brīdī nedrīkstēja pārsniegt 90 % no visa nodrošinājuma vērtības. Čehija apstiprināja, ka šī prasība tika izpildīta visos gadījumos, un iesniedza to aktīvu novērtējuma ziņojumus, kuri tika izmantoti kā aizdevuma nodrošinājums.

(29)

Turklāt Čehija apgalvo, ka Osinek likvidators, ievērojot to, ka Osinek rīcībā bija ievērojami brīvi finanšu līdzekļi, peļņas gūšanas nolūkos meklēja ieguldījumu iespējas. Pirms Osinek aizdevuma līguma noslēgšanas likvidators neatkarīgai konsultāciju sabiedrībai EBC un juridiskajam uzņēmumam JUDr. Jiří Rybář & JUDr. Pavel Štrbík pasūtīja aizdevuma piedāvājuma ekonomisko un juridisko analīzi. EBC veiktā analīze apstiprināja, ka ČSA varēja uzskatīt par maksātspējīgu un ka risks, kas saistīts ar iespēju, ka aizdevuma piešķiršana ČSA varētu radīt zaudējumus vai kaitējumu Osinek, bija minimāls. Pamatojoties uz šo analīzi, likvidators nolēma, ka aizdevuma piešķiršana ČSA būtu izdevīgs veids Osinek brīvo finanšu līdzekļu noguldīšanai.

(30)

Turklāt Čehija apgalvo, ka pat tad, ja Komisija konstatētu, ka Osinek aizdevuma noteikumi bija labvēlīgāki nekā tirgū piedāvātie noteikumi, aizdevums būtu atbilstīgs noteikumiem, kas paredzēti pagaidu shēmā.

(31)

Oficiālās izmeklēšanas procedūras laikā Komisija saņēma piezīmes no trim ieinteresētajām personām un no izmeklējamā pasākuma labuma guvēja, ČSA, (4. apsvērums).

(32)

ČSA piezīmes īsumā atspoguļo Čehijas iepriekšminētās piezīmes saistībā ar lēmumu par procedūras uzsākšanu. ČSA atkārto, ka Osinek aizdevums tika piešķirts saskaņā ar tirgus noteikumiem, jo Osinek rīkojās kā saprātīgs tirgus ekonomikas dalībnieks, kuru motivē drīzāk komerciāli, nevis ekonomiski vai sociālās politikas mērķi. Turklāt ČSA sniedz piezīmes par to, kā noteikt iespējamā valsts atbalsta elementa apmēru, ja Komisija secinātu, ka Osinek aizdevums tika piešķirts, nosakot labvēlīgu procentu likmi, t. i., pieņemot, ka ČSA reitings bija zemāks nekā B reitings un/vai nodrošinājums nebija jāklasificē kā augsts.

(33)

Visas ieinteresētās trešās personas ir ČSA konkurenti, un tos pārstāv tas pats juridiskais uzņēmums; tāpēc to spriedumi ir zināmā mērā vienādi. Ieinteresētās trešās personas apgalvo, ka Osinek aizdevums nodrošināja ČSA valsts atbalstu, kas uzņēmējsabiedrībai ļāva negodīgi konkurēt, nosakot tādas cenas, kādas citi konkurenti, kas nav saņēmuši valsts subsīdijas, nevar piedāvāt, nezaudējot spēju segt savus izdevumus un gūt saprātīgu peļņu (10).

(34)

Ieinteresētās trešās personas apgalvo, ka ČSA bija nopietnas grūtības jau pirms 2008. gada 1. jūlija. Turklāt tās apgalvo, ka Osinek aizdevumam tika piemērota procentu likme, kas bija būtiski zemāka nekā procentu likme, ko līdzīgos apstākļos aizdevumam būtu piemērojusi banka, ņemot vērā ČSA finanšu stāvokli, atmaksas ilgumu, nodrošinājuma kvalitāti un faktiskās atmaksas zemo iespējamību. Šādos apstākļos Osinek aizdevums veidotu nelikumīgu valsts atbalstu, kas neatbilst ES noteikumiem. Viens konkurents, kurš sniedza piezīmes, apgalvo, ka ČSA izpildīja nosacījumu, jo 2007., 2008. un 2009. gadā zuda vairāk nekā puse no uzņēmējsabiedrības statūtkapitāla. Turklāt 2008. un 2009. gadā vairāk nekā ceturtā daļa ČSA statūtkapitāla tika zaudēta iepriekšējo 12 mēnešu laikā. Tas pats konkurents paskaidro, ka, pamatojoties uz ČSA statūtkapitāla samazinājumu 2008. gadā, var pieņemt, ka jau 2008. gada 1. jūlijā uzņēmējsabiedrība atbilda abiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem nosaka grūtības nonākušu uzņēmumu Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 10. punkta a) apakšpunkta izpratnē.

(35)

Ieinteresētās trešās personas arī apgalvo, ka darbības rezultātā gūtās negatīvās naudas plūsmas, daudzie kreditori un tas, ka pastāv finanšu saistības, kuru samaksas termiņš ir 30 dienas, ļauj pieņemt, ka uzņēmējsabiedrībai no 2007. gada beigām pastāvēja maksātnespējas iespējamība un ka tāpēc tā kopš 2007. gada varēja tikt kvalificēta kā grūtībās nonācis uzņēmums (saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 10. punkta c) apakšpunktu).

(36)

Čehija nepiekrita ieinteresēto trešo personu piezīmēm, bet piekrita ČSA piezīmēm. Čehija atkārtoja savu apgalvojumu, ka Osinek aizdevums tika piešķirts saskaņā ar tirgus noteikumiem un paziņojumu par atsauces likmi. Turklāt Čehijas iestādes apgalvo, ka ČSA bija spējīga darboties bez valsts atbalsta līdz 2009. gada otrajai pusei. ČSA aktīvu stāvoklis būtiski nepasliktinājās pat 2009. gada pirmajā pusē, un to vērtība faktiski palielinājās no [8 340–9 255] miljoniem CZK 2009. gada 1. ceturksnī līdz [8 990–9 920] miljoniem CZK 2009. gada 2. ceturksnī.

(37)

Čehija norāda, ka, lai gan ČSA publicē savas darbības rezultātus, kas apkopoti saskaņā ar Čehijas grāmatvedības standartiem (CAS) un Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), ieinteresētās trešās personas savas piezīmes balstīja tikai uz rezultātiem, kas apkopoti saskaņā ar CAS, kuru metodoloģija nesniedz patiesu skatījumu uz uzņēmējsabiedrības darbību. Saskaņā ar SFPS sagatavotie pārskati sniedz labāku informāciju par uzņēmējsabiedrības finanšu stāvokli, un tāpēc šie pārskati ir atbilstīgāki. ČSA izmanto CAS, lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar Čehijas nodokļu tiesību aktiem. Tomēr ČSA darbība tiek veikta ne tikai Čehijā, bet visā pasaulē, un tāpēc ČSA izmanto arī SFPS. Čehija norāda, ka bankas, pieņemot lēmumus par aizdevumu piešķiršanu, izmanto SFPS, jo tiek uzskatīts, ka SFPS ir precīzāki nekā CAS.

(38)

Visbeidzot, Čehija sniedza pierādījumus, kas liecināja, ka laikā, kad tika piešķirts Osinek aizdevums, saskaņā ar Čehijas maksātnespējas likumu ČSA neatbilda maksātnespējas nosacījumiem (11).

(39)

Pamatojoties uz LESD 107. panta 1. punktu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(40)

LESD 107. panta 1. punktā noteiktie kritēriji ir kumulatīvi. Tāpēc, lai noteiktu, vai paziņotie pasākumi ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, ir jāizpilda visi šie nosacījumi. Finanšu atbalstam būtu jāatbilst šādiem nosacījumiem:

(41)

Valsts atbalsta jēdziens attiecas uz jebkurām tieši vai netieši piešķirtām priekšrocībām, ko finansē no valsts līdzekļiem vai ko piešķir valsts vai starpnieks, kas darbojas saskaņā ar tam piešķirto pilnvarojumu.

(42)

Tāpēc, pirmkārt, ir jānoskaidro vai Osinek aizdevums ir jāuzskata par valsts līdzekļiem. Kā minēts iepriekš, laikā, kad tika piešķirts aizdevums, Osinek pilnībā piederēja Čehijas Republikas Finanšu ministrijai, un šī iemesla dēļ, neraugoties uz korporatīvo vai citu juridisko statusu, šī uzņēmējsabiedrība ir publisks uzņēmums saskaņā ar 2. panta b) punktu Komisijas 2006. gada 16. novembra Direktīvā 2006/111/EK par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārredzamību, kā arī par dažu uzņēmumu finanšu pārredzamību (12). Tādējādi Komisija uzskata, ka Osinek aizdevums ir finansēts no valsts līdzekļiem.

(43)

Tomēr Tiesa ir arī lēmusi, ka pat tad, ja valsts spēj kontrolēt publisku uzņēmumu un īstenot dominējošu ietekmi uz tā darbību, nevar vienkārši pieņemt, ka konkrētā gadījumā kontrole arī faktiski tiek īstenota. Publisks uzņēmums var darboties vairāk vai mazāk neatkarīgi atkarībā no autonomijas pakāpes, ko tam nodrošina valsts. Tāpēc tikai pats fakts, ka publisko uzņēmumu kontrolē valsts, nav pietiekams, lai uzskatītu, ka šā uzņēmuma veiktie pasākumi, piemēram, minētais aizdevuma līgums, ir attiecināmi uz valsti. Ir nepieciešams arī pārbaudīt, vai ir jāuzskata, ka valsts iestādes tādā vai citādā veidā ir bijušas iesaistītas šā pasākuma pieņemšanā. Saistībā ar šo Tiesa norādīja, ka publiska uzņēmuma veikta atbalsta pasākuma attiecināmību uz valsti var noteikt, pamatojoties uz rādītāju kopumu, kas izriet no konkrētās lietas apstākļiem un pasākuma veikšanas konteksta (13).

(44)

Šādi rādītāji var būt uzņēmuma integrācija valsts pārvaldes struktūrās, tā darbības veids un darbība tirgū parastos konkurences apstākļos ar privātiem uzņēmumiem, uzņēmuma juridiskais statuss (proti, vai uz to attiecas publiskās tiesības vai vispārējās uzņēmējdarbības tiesības), tas, cik intensīvi valsts iestādes veic uzņēmuma vadības uzraudzību, vai jebkurš cits rādītājs, kas konkrētajā gadījumā liecina par valsts iestāžu iesaistīšanos pasākuma pieņemšanā vai ticamības trūkumu tam, ka valsts iestādes nav iesaistījušās pasākuma pieņemšanā, turklāt jāņem vērā arī pasākuma tvērums, saturs vai nosacījumi.

(45)

Komisija norāda, ka lielākā daļa Osinek Uzraudzības padomes locekļu ir valsts iestāžu (piemēram, Finanšu ministrijas) pārstāvji.

(46)

Osinek likvidācija tika uzsākta 2008. gada 5. novembrī saskaņā ar uzņēmējsabiedrības vienīgā akcionāra lēmumu, kas tika pieņemts tajā pašā datumā. Komisija arī norāda, ka, lai gan saskaņā ar Čehijas tiesību aktiem likvidatoram likvidācijas procesa laikā ir jārīkojas savā vārdā bez uzņēmējsabiedrības struktūrvienību norādījumiem, likvidatoru iecēla Čehijas Republikas Finanšu ministrija, kas rīkojās kā vienīgais Osinek akcionārs.

(47)

Turklāt Čehijas iestādes Komisijai ir iesniegušas JUDr. Jiří Rybář and JUDr. Pavel Štrbík sniegto ekspertu atzinumu, kurā ieteikts, ka Osinek likvidatoram pirms lēmuma pieņemšanas saistībā ar aizdevuma piešķiršanu ČSA vajadzētu konsultēties ar Osinek akcionāru, t. i., Čehijas Republiku.

(48)

Attiecībā uz valsts veikto Osinek darbības uzraudzību Komisija papildus norāda, ka arī Čehijas valdība pēc tam pieņēma rezolūciju Nr. 333, nosakot, ka jāatbrīvo Osinek aizdevuma nodrošinājums un jāveic parāda maiņa pret akcijām ČSA pamatkapitālā.

(49)

Tāpēc Komisija secina, ka lēmums piešķirt Osinek aizdevumu ir attiecināms uz Čehijas valsti. Tāpēc jāuzskata, ka Osinek aizdevums ir finansēts no valsts līdzekļiem.

(50)

Komisija norāda, ka saskaņā vispāratzītiem ES tiesību aktu principiem tad, ja valsts nodrošina uzņēmumam papildu kapitālu ar nosacījumiem, kas ir labāki nekā parasti tirgus nosacījumi, uz šo rīcību attiecas LESD 107. panta 1. punkts, jo ar šo rīcību noteiktam uzņēmumam tiek nodrošinātas priekšrocības šā panta izpratnē. Lai noteiktu, vai valsts uzņēmumam nodrošinājusi ekonomiskās priekšrocības, ko tas nebūtu varējis iegūt parastos tirgus apstākļos, Komisija piemēro tirgus ekonomikas ieguldītāja principu (14).

(51)

Saskaņā ar šo principu valsts atbalsts nav iesaistīts, ja, darbojoties parastos tirgus apstākļos tirgus ekonomikā, privātais ieguldītājs, kura lielums ir atbilstīgs attiecīgajai valsts struktūrai, līdzīgos apstākļos būtu veicis minēto kapitāla ieguldījumu. Tāpēc Komisijai ir jānovērtē, vai privātais ieguldītājs būtu veicis minēto darījumu ar tādiem pašiem noteikumiem. Hipotētiskā privātā ieguldītāja prognozētā uzvedība ir tāda kā piesardzīgam ieguldītājam, kura mērķi – gūt maksimālo peļņu – ietekmē piesardzība attiecībā uz riska līmeni, ko iespējams uzņemties saistībā ar noteikto peļņu. Saskaņā ar šo principu kapitāls, ko valsts tieši vai netieši nodod uzņēmējsabiedrības rīcībā apstākļos, kas atbilst parastiem tirgus apstākļiem, nav uzskatāms par valsts atbalstu (15).

(52)

Saskaņā ar spēkā esošo judikatūru tirgus ekonomikas ieguldītāja princips tiek piemērots aizdevumiem. Kad šo principu piemēro aizdevuma piešķiršanai, rodas jautājums, vai privātais ieguldītājs būtu piešķīris aizdevumu labuma guvējam ar tādiem noteikumiem, ar kādiem aizdevums faktiski tika piešķirts (16). Tāpēc Komisija novērtē, vai aizdevums ir piešķirts ar parastiem komerciāliem noteikumiem un vai šādus aizdevumus piešķirtu komercbanka. Attiecībā uz šādu aizdevumu noteikumiem Komisija jo īpaši ņem vērā gan aizdevumam piemēroto procentu likmi, gan pieprasīto aizdevuma nodrošinājumu. Komisija novērtē, vai sniegtais nodrošinājums ir pietiekams, lai pilnībā atmaksātu aizdevumu gadījumā, ja uzņēmējsabiedrība nespētu pildīt savas saistības, un uzņēmējsabiedrības finanšu stāvokli aizdevuma piešķiršanas brīdī (17).

(53)

Komisija norāda, ka ČSA ir juridiskā persona, kas veic ekonomisko darbību, un ka tāpēc to uzskata par uzņēmumu LESD 107. panta izpratnē. Lai noteiktu, vai Osinek aizdevums tika piešķirts saskaņā ar labvēlīgiem nosacījumiem vai tirgus nosacījumiem, Komisija pārbaudīja minētā aizdevuma procentu likmes atbilstību paziņojumā par atsauces likmi noteiktajai atsauces likmei, ko piemēro kā tirgus likmes aizstājēju.

(54)

Attiecībā uz datumu, kurš jāņem vērā, salīdzinot minētā aizdevuma procentu likmi ar atsauces procentu likmi, Komisija lēmumā par procedūras uzsākšanu jau izteica savu viedokli, ka šim datumam jābūt tā juridiski saistošā tiesību akta datumam, saskaņā ar kuru tika piešķirts aizdevums, t. i., 2009. gada 30. aprīlim (diena, kad starp Osinek un ČSA tika noslēgts aizdevuma līgums).

(55)

Čehija apgalvo, ka tajā laikā ČSA vēl bija piekļuve privāto banku sniegtajam ārējam finansējumam un ka par grūtībās nonākušu uzņēmumu ČSA kļuva tikai 2009. gada augustā. 2009. gada sākumā ČSA kredītspēja atbilda reitinga B kategorijai.

(56)

Lai pārbaudītu Čehijas apgalvojumus, Komisija konsultējās ar vairākām privātajām bankām, kurām ir darījumu attiecības ar ČSA, par to, kāds 2009. gada pirmajos sešos mēnešos bija ČSA piešķirtais iekšējais reitings, kādas bija pārmaiņas ČSA iekšējos reitingos no 2008. gada jūlija līdz 2009. gada jūlijam, kādi bija 2009. gada pirmajos sešos mēnešos ČSA piešķirto aizdevumu nosacījumi un kādas ir citas piezīmes par ČSA kredītspēju 2009. gada pirmajos sešos mēnešos. Trīs privātās bankas sniedza informāciju ar nosacījumu, ka tiks nodrošināta šīs informācijas konfidencialitāte, ka to izmantos tikai Komisijas iekšējā vērtējuma vajadzībām un ka to neatklās nevienai trešajai personai, tostarp, ČSA un Čehijas iestādēm.

(57)

Lai gan visas šīs bankas atzina, ka ČSA finanšu stāvoklis pasliktinājās 2009. gada sākumā, 2009. gada 1. pusē ČSA tika piešķirti apgrozāmā kapitāla aizdevumi un kredītlīnijas. Kopumā iekšējais reitings, ko trīs privātās bankas piešķīra ČSA, atbilst B reitingam.

(58)

Komisija norāda, ka banku atbildes ir saskanīgas un drošas. Lai gan uzņēmējsabiedrības iekšējais reitings pasliktinājās, reitinga kritums nešķiet pietiekami nozīmīgs, lai attaisnotu lielākas riska rezerves piemērošanu.

(59)

Turklāt Komisija konstatēja, ka saskaņā ar lēmumā par procedūras uzsākšanu norādīto un pamatojoties uz informāciju, ko sniedza Čehija, 2008. gada septembrī UniCreditBank piešķīra ČSA vidēja termiņa (4 gadi) apgrozāmā kapitāla kredītu, kas nodrošināts ar lidojumu trenažieri, 200 miljonu CZK apmērā. 2009. gada 25. jūnijā, ņemot vērā to, ka bija vērojamas novirzes aizdevuma līgumā noteiktajos finanšu rādītājos, UniCreditBank palielināja ČSA aizdevuma riska rezervi no 160 bāzes punktiem (saskaņā ar vienošanos 2008. gada septembrī) līdz 325 bāzes punktiem virs viena mēneša PRIBOR (t. i., gada procentu likme 5,10 % apmērā 2009. gada 25. jūnijā). Komisija norāda, ka šī procentu likme, kura atspoguļoja neseno ČSA finanšu stāvokļa pasliktināšanos, ir zemāka nekā Osinek aizdevuma procentu likme (5,51 % gadā) un aptuveni atbilst atsauces likmei, kas piemērojama uzņēmējsabiedrībai ar B reitingu (ar augstu nodrošinājuma līmeni).

(60)

Ņemot vērā iepriekšminēto, iespējams secināt, ka kopumā ČSA bija piekļuve ārējam finansējumam laikā, kad tika piešķirts Osinek aizdevums, un ka ČSA kredītspēja 2009. gada 1. pusē atbilda B reitingam.

(61)

Nodrošinājums, kas tika izmantots aizdevuma garantēšanai, ietvēra Prāgas Ruzyně lidostā esošas ēkas, zemi, krājumus un rezerves daļas. Nodrošinājuma tirgus vērtību noteica neatkarīgi Čehijas eksperti, kas ir reģistrēti Čehijas Tieslietu ministrijas uzturētā Ekspertu institūtu reģistrā vai Zvērināto ekspertu centrālajā reģistrā un kam ir pieredze aktīvu novērtēšanā (18).

(62)

Komisija norāda, ka novērtējuma ziņojums par nodrošinājumam izmantoto F angāru (sk. 1. tabulu) ir datēts ar 2009. gada 1. jūniju, bet Osinek aizdevuma pirmā daļa tika izmaksāta 2009. gada 11. maijā. Čehijas iestādes ir iesniegušas YBN Consult2009. gada 6. maija paziņojumu, kas apstiprina izmantotā nodrošinājuma vērtību. Šāds paziņojums atbilst Osinek aizdevuma līguma 5.9.11. punktam, tad ja pilns novērtējuma ziņojums tiek iesniegts mēneša laikā pēc aizdevuma pirmās daļas izmaksas datuma. Komisija norāda, ka šis nosacījums tika izpildīts.

(63)

Turklāt Komisija ir veikusi iesniegto novērtējuma ziņojumu kritisku izvērtējumu. Saistībā ar novērtējumiem nav pamata bažām, jo nav konstatētas nepārprotamas kļūdas, ir izmantota apstiprināta metodoloģija un novērtējumi ir balstīti uz ticamiem pieņēmumiem. Tāpēc Komisija uzskata, ka šo novērtējuma ziņojumu rezultāti ir atbilstīgs tuvinājums to aktīvu reālistiskai tirgus cenai, kuri tika izmantoti kā nodrošinājums Osinek aizdevumam. Vienam nodrošinājuma veidam (rezerves daļām) vērtība tika noteikta, pamatojoties uz šo aktīvu neto bilances vērtību. Komisija uzskata, ka šī novērtējuma metode ir atbilstīga šim aktīvu veidam, ņemot vērā to, ka rezerves daļas ir viegli tirgojamas, un tāpēc to vērtībai būtu jāatbilst to sākotnējai iegādes vērtībai, no kuras atskaitīts uzkrātais nolietojums.

(64)

Aizdevuma līgumā bija paredzēts, ka faktiskā aizdevuma summa nedrīkst pārsniegt 90 % no nodrošinājuma vērtības, t. i., nodrošinājuma vērtībai jābūt vismaz vienādai ar 110 % no aizdevuma summas. Saskaņā ar iesniegto informāciju 2009. gada maijā, kad tika piešķirta aizdevuma pirmā daļa, sākotnējā 2009. gada 30. aprīļa aizdevuma līgumā noteiktā nodrošinājuma vērtība bija vismaz [110–117] %, 2009. gada jūlijā, kad tika piešķirta aizdevuma otrā daļa, – vismaz [120–132] % un 2009. gada septembrī, kad tika piešķirta aizdevuma trešā daļa, – vismaz [128–141] %. Turklāt ar vairākiem Osinek aizdevuma līguma papildinājumiem (sk. 8. apsvērumu) tika pievienoti papildu nodrošinājuma aktīvi, bet daži aktīvi tika atbrīvoti.

4.   tabula

Pārskats par nodrošinājumu dažādos Osinek aizdevuma periodos

(65)

Paziņojumā par atsauces likmi tiek pieņemts, ka augsts nodrošinājuma līmenis nozīmē, ka saistību nenokārtošanas gadījumā zaudējumi būs mazāki par vai vienādi ar 30 %, un tas atbilst nodrošinājumam, kura vērtība ir vismaz 70 % no aizdevuma summas. Komisija norāda, ka aizdevuma nodrošinājuma līmenis ir būtiski augstāks un ka tas rada nozīmīgu drošības rezervi attiecībā uz iespējamām nodrošinājuma vērtības aplēšu novirzēm.

(66)

Saskaņā ar paziņojumu par atsauces likmi tajā laikā atbilstīgajai procentu likmei vajadzēja būt 5,16 % gadā (bāzes likme 2,96 % apmērā + 220 bāzes punkti = 5,16 % gadā). Saskaņā ar privāto banku apstiprinājumu rezerve 220 bāzes punktu apmērā atspoguļo B reitingu un iepriekš aprakstīto augsto nodrošinājuma līmeni.

(67)

Šī likme ir zemāka nekā Osinek aizdevumam piemērotā procentu likme (3 mēnešu PRIBOR  (19) + 300 bāzes punkti), kas 2009. gada 30. aprīlī bija 5,51 % gadā.

(68)

Analīze, kas veikta saistībā ar piemēroto likmi (trīs mēnešu PRIBOR plus 300 bāzes punkti) un atsauces likmi, kam pieskaitīta 220 bāzes punktu rezerve, parāda, ka šīs likmes ir salīdzināmas bāzes metodoloģijas ziņā, kā arī piemēroto likmju, tostarp attiecīgās riska rezerves, kopējā līmeņa ziņā.

(69)

PRIBOR ir procentu likmju atsauces vērtība starpbanku noguldījumu tirgū, un to Čehijas centrālās bankas un Čehijas forex kluba (Čehijas Republikas Finanšu tirgu asociācijas – A.C.I.) vajadzībām aprēķina (nosaka) aprēķinu iestāde, pamatojoties uz atsauces banku kotētajām noguldījumu pārdošanas (t. i., piedāvājumu) likmēm (20).

(70)

Osinek aizdevuma likmes pamatā ir PRIBOR, kas aprēķināts 3 mēnešu termiņam. Atsauces likmes pamatā ir naudas tirgus 1 gada likmes. Tomēr Komisija sev patur tiesības izmantot īsākus vai garākus termiņus, kas pielāgoti konkrētiem gadījumiem.

(71)

Analīze, kas veikta attiecībā uz divu likmju attīstību Osinek aizdevuma darbības laikā (no 2009. gada aprīļa līdz 2010. gada jūnijam), parāda, ka šīs divas likmes tiešām ir salīdzināmas. Periodā no 2009. gada aprīļa līdz 2010. gada jūnijam vidējās likmes (21) ir gandrīz tādas pašas (PRIBOR 4,77 % apmērā + 300 bāzes punkti; atsauces likme 4,79 % apmērā, t. sk. riska rezerve 220 bāzes punktu apmērā). Nelielo atšķirību 2 bāzes punktu robežās rada atšķirīga korekciju metode. PRIBOR tiek koriģēts katru dienu; atsauces likme tiek koriģēta tikai ik pēc dažiem mēnešiem.

(72)

Ievērojot šo informāciju, piemēroto procentu likmi var pieņemt par atbilstīgu tirgus likmes aizstājēju. Saskaņā ar paziņojumu par atsauces likmi pasākums ir saskanīgs ar tirgu, un tāpēc tas neietver ekonomiskās priekšrocības ČSA.

(73)

Visbeidzot, Komisija norāda, ka kreditoram veiktie ČSA procentu maksājumi tika izpildīti atbilstīgi Osinek aizdevuma līguma noteikumiem (22).

(74)

LESD 107. panta 1. punktā noteikts, ka, lai pasākumu varētu klasificēt kā valsts atbalstu, tam jānodrošina priekšrocības noteiktiem uzņēmumiem vai noteiktu preču ražošanai. Saistībā ar šo lietu Komisija norāda, ka Osinek aizdevums tika piešķirts tikai ČSA. Tādējādi LESD 107. panta 1. punkta izpratnē tas ir selektīvs.

(75)

Attiecībā uz kumulatīvajiem valsts atbalsta kritērijiem šajā lietā izmeklējamā pasākuma ietekme uz tirdzniecību ES iekšienē un konkurences kropļošana ir neapstrīdama, un to neapstrīdēja pat Čehijas iestādes. ČSA konkurē ar citām Eiropas Savienības aviokompānijām, jo īpaši kopš 1993. gada 1. janvāra, kad spēkā stājās trešais gaisa transporta liberalizācijas posms (t. s. “trešā pakete”). Minētie pasākumi ļāva ČSA turpināt darbību, un ČSA atšķirībā no citiem konkurentiem nebija jāsaskaras ar sekām, ko parastos apstākļos rada slikti finanšu rezultāti.

(76)

Ņemot vērā iepriekšminēto informāciju, Komisija uzskata, ka pasākums neietver valsts atbalstu ČSA, jo Osinek aizdevums tika piešķirts ar nosacījumiem, kādus būtu noteicis tirgus ekonomikas ieguldītājs. Konkrēti, Osinek aizdevuma procentu likme ir atbilstīga atsauces likmei, kas noteikta saskaņā ar paziņojumu par atsauces likmi, ņemot vērā, ka aizdevuma piešķiršanas laikā saskaņā ar privāto banku apstiprinājumu ČSA bija B reitings, un aizdevuma nodrošinājums visu laiku nozīmīgi pārsniedza 70 % no aizdevuma summas, kas paredzēta paziņojumā par atsauces likmi.

(77)

Komisija tomēr arī analizēja, vai gadījumā, ja tiktu uzskatīts, ka aizdevums ietver valsts atbalstu, pasākums būtu saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, pamatojoties uz pagaidu shēmu.

(78)

Osinek aizdevums tika piešķirts 2009. gadā. Tāpēc pasākuma mērķis ir veicināt uzņēmuma piekļuvi ārējam finansējumam laikā, kad kredītu tirgu parastā darbība ir nozīmīgi traucēta finanšu krīzes dēļ un kad finanšu krīze (kredītresursu trūkums) skar plašāku ekonomiku un rada nozīmīgus dalībvalstu ekonomikas traucējumus.

(79)

Komisija 2008. gada 17. decembrī pievērsās krīzes risināšanai, pieņemot pagaidu shēmu. Tajā Komisija atzina “pašreizējās finanšu krīzes smagumu un tās ietekmi uz dalībvalstu tautsaimniecību kopumā”. Komisija arī secināja, ka “ierobežotā laika posmā atsevišķi valsts atbalsta veidi ir pamatoti, lai risinātu šīs problēmas, un ka tos var atzīt par saderīgiem ar kopējo tirgu, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu”.

(80)

Pasākums jāvērtē saskaņā ar pagaidu shēmas 4.4.2. iedaļu (“Atbalsts procentu likmju subsīdiju veidā”).

(81)

Saskaņā ar pagaidu shēmu piemērotajai procentu likmei jābūt vismaz vienādai ar centrālās bankas diennakts likmi, pieskaitot prēmiju, kas ir vienāda ar starpību starp vidējo viena gada starpbanku likmi un centrālās bankas vidējo diennakts likmi laika posmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 30. jūnijam, pieskaitot kredītriska prēmiju, kura atbilst saņēmēja riska profilam, kā paredzēts paziņojumā par atsauces likmi.

(82)

Čehijā diennakts likme 2009. gada 30. aprīlī bija 1,45 % (23). Starpība starp vidējo viena gada starpbanku likmi un centrālās bankas vidējo diennakts likmi laika posmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 30. jūnijam bija 68 bāzes punkti.

(83)

Kredītriska prēmija, kas atbilst saņēmēja riska profilam, bija 220 bāzes punkti. Šīs prēmijas pamatā ir B reitings (sk. 57. apsvērumu) un augsts nodrošinājuma līmenis, ņemot vērā piedāvāto nodrošinājumu (sk. 64. un 65. apsvērumu).

(84)

Saskaņā ar pagaidu shēmu minimālajai likmei tāpēc vajadzētu būt 4,33 % (1,45 % + 0,68 % + 2,20 %). Faktiskā Osinek aizdevuma likme bija 5,51 %. Tā rezultātā Osinek aizdevums tika piešķirts par augstāku likmi nekā minimālā saskaņā ar pagaidu shēmu atļautā likme.

(85)

Turklāt pagaidu shēmas 4.4. iedaļā noteikts, ka, lai aizdevumu uzskatītu par saderīgu atbalstu, tam jāatbilst diviem papildu nosacījumiem:

(86)

Pirmkārt, līgumam jābūt noslēgtam vēlākais līdz 2010. gada 31. decembrim. Samazinātās procentu likmes var piemērot procentu maksājumiem līdz 2012. gada 31. decembrim.

(87)

Osinek aizdevuma līgums tika noslēgts 2009. gada 30. aprīlī. Aizdevums bija jāatmaksā vienā maksājumā 2010. gada 30. novembrī. Tāpēc aizdevuma līgums atbilst pirmajam nosacījumam.

(88)

Otrkārt, labuma guvējs nedrīkstēja būt nonācis grūtībās 2008. gada 1. jūlijā.

(89)

Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 9. punktā konstatēts, ka ES jēdzienam “grūtībās nonācis uzņēmums” nav definīcijas, un papildus minēts, ka Komisija uzskata uzņēmumu par nonākušu grūtībās, ja tas no saviem resursiem vai ar līdzekļiem, ko tas spēj iegūt no sava īpašnieka/akcionāriem vai kreditoriem, nespēj apturēt zaudējumus, kuri bez valsts iestāžu ārējas iejaukšanās īstermiņā vai vidējā termiņā gandrīz noteikti novedīs to līdz nespējai turpināt darbību.

(90)

Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 10. punkta b) apakšpunktā paskaidrots, ka uzņēmums ir uzskatāms par grūtībās nonākušu tad, ja vismaz dažiem uzņēmuma locekļiem ir neierobežota atbildība par uzņēmuma parādu, ja vairāk nekā puse no tā statūtkapitāla ir zudusi un vairāk nekā viena ceturtdaļa no šā kapitāla ir zaudēta iepriekšējos 12 mēnešos.

(91)

ČSA statūtkapitāls 2008. gadā bija 2 735 miljoni CZK. Pamatojoties uz CAS standartu, uzņēmējsabiedrības pamatkapitāls tajā pašā gadā samazinājās līdz 101 miljonam CZK.

5.   tabula

Pamatkapitāls un statūtkapitāls 2007. un 2008. gadā (tūkstošos CZK)

Avots: ČSA sniegtie finanšu pārskati.

(92)

Lai gan 2008. gada 1. jūlijā vairāk nekā puse no uzņēmējsabiedrības statūtkapitāla jau bija zudusi, otrais Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 10. punkta a) apakšpunkta nosacījums – ka vairāk nekā viena ceturtdaļa no statūtkapitāla ir zaudēta iepriekšējos 12 mēnešos – nav izpildīts. Pamatkapitāls, kas tika zaudēts laika posmā no 2007. gada jūnija līdz 2008. gada jūlijam (CZK [31 570 000–34 875 000]), atbilst tikai [0,8–1,5] % no statūtkapitāla.

(93)

Turklāt Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 10. punkta c) apakšpunktā noteikts, ka uzņēmums ir uzskatāms par grūtībās nonākušu tad, ja tas atbilst kritērijiem saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, lai tam piemērotu kolektīvās maksātnespējas procedūras. Čehijas iestādes apstiprināja, ka uz ČSA nebija attiecināmas maksātnespējas procedūras saskaņā ar Čehijas maksātnespējas likuma 3. punktu.

(94)

Saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 11. punktu pat tad, ja nepastāv neviens no šo pamatnostādņu 10. punktā norādītajiem apstākļiem, uzņēmumu tomēr var uzskatīt par grūtībās esošu uzņēmumu, jo īpaši, ja ir novērojamas parastās grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes, tādas kā zaudējumu pieaugums, apgrozījuma samazinājums, gatavās produkcijas krājumu palielinājums, papildu jauda, naudas plūsmas samazināšanās, parāda pieaugums, procentu izmaksu pieaugums un aktīvu vērtības samazināšanās vai zudums.

(95)

Pārmaiņas ČSA finanšu rezultātos attiecīgā perioda laikā neparādīja skaidru negatīvu tendenci (sk. 3. tabulu). Uzņēmējsabiedrībai 2006. gada beigās bija zaudējumi, bet tā atguvās un 2007. gadā sasniedza pozitīvus rezultātus. 2008. gada 1. ceturkšņa beigās uzņēmējsabiedrībai bija zaudējumi [800–880] miljonu CZK apmērā. Tomēr līdz 2. ceturkšņa beigām (2008. gada 30. jūnijam) situācija uzlabojās. Līdzīga tendence ir vērojama naudas plūsmai. Novērojuma periodā ČSA apgrozījums lēni samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tomēr nav iespējams secināt, ka apgrozījums būtu nozīmīgi samazinājies pirms līdz 2008. gada 30. jūnija.

(96)

Uzņēmējsabiedrības parāds tika samazināts laikā no 2008. gada marta līdz 2008. gada jūnijam un pēc tam nākamajos sešos mēnešos tika palielināts. Visbeidzot, novērojuma periodā aktīvu vērtība svārstījās, neuzrādot skaidru tendenci.

(97)

Tātad Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 11. punktā noteikto finanšu kritēriju tendence pirms 2008. gada 30. jūnija skaidri nenorāda uz visām parastajām pazīmēm, kādas ir grūtībās nonākušam uzņēmumam. Turklāt tajā laikā ČSA vēl joprojām bija piekļuve finansējumam, kā liecina fakts, ka uzņēmējsabiedrība 2008. gada septembrī spēja iegūt aizdevumu no privātas bankas (sk. 59. apsvērumu).

(98)

Komisija norāda, ka atbalstu, kas atbilst pagaidu shēmas 4.4. iedaļai, var piešķirt uzņēmumiem, kas 2008. gada 1. jūlijā nebija grūtībās, bet pēc tam globālās finanšu un ekonomikas krīzes dēļ nonāca grūtībās. Tāpēc fakts, ka ČSA vēlāk kļuva par grūtībās nonākušu uzņēmumu, neietekmē atbilstību saskaņā ar pagaidu shēmu.

(99)

Tāpēc Komisija uzskata, ka 2008. gada 1. jūlijāČSA nebija grūtībās nonācis uzņēmums un ka tāpēc uz ČSA bija attiecināma pagaidu shēma.

(100)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Osinek aizdevums atbilst visiem pagaidu shēmas 4.4. iedaļā noteiktajiem nosacījumiem. Tāpēc, pat tad, ja Osinek aizdevums ietvertu valsts atbalstu, pasākums joprojām būtu saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

(101)

Komisija secina, ka Osinek aizdevums neietver valsts atbalstu. Turklāt pat tad, ja Osinek aizdevums ietvertu valsts atbalstu, pasākums joprojām būtu saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

(102)

Šajā lēmumā nav aptverta Osinek aizdevuma nodrošinājuma atbrīvošana un tā kapitalizācija, kas notika 2010. gada 30. jūnijā. Šā pasākuma novērtējums tiks sniegts galīgajā lēmumā lietā SA.30908,