28.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 168/38

(1)

Komisija 2011. gada 19. aprīlī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts” jeb “ĶTR”) izcelsmes sojas proteīna koncentrāta produktu importu.

(2)

Sūdzību 2011. gada 7. martā iesniedza Savienības ražotājs Solae Europe S.A. (“sūdzības iesniedzējs”), kura produkcija veido būtisku daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 25 %, no konkrētu sojas proteīna koncentrāta produktu kopējā ražošanas apjoma Savienībā (3). Sūdzībā bija pierādījumi par minētā produkta dempingu un par tā nodarīto būtisko kaitējumu, kurus atzina par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras sākšanu.

(3)

Komisija par procedūras sākšanu oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju, otru zināmo Savienības ražotāju, ĶTR ražotājus eksportētājus un pārstāvjus, importētājus, piegādātājus un lietotājus, par kuriem bija zināms, ka viņi ir iesaistīti, kā arī viņu asociācijas. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(4)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(5)

Visas mutiskās un rakstveida piezīmes, ko bija iesniegušas ieinteresētās personas, tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(6)

Ražotāju eksportētāju un nesaistīto Savienības importētāju skaits bija acīmredzami liels, tādēļ paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase saskaņā ar 17. pantu Regulā (EK) Nr. 1225/2009. Lai Komisija varētu izlemt, vai būtu nepieciešams piemērot atlasi, un, ja ir, veidot izlasi, visi Ķīnas ražotāji eksportētāji un nesaistītie Savienības importētāji tika aicināti par sevi paziņot Komisijai un atbilstoši paziņojumam par procedūras sākšanu sniegt pamatziņas par savu darbību saistībā ar attiecīgo produktu periodā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Par ražotāju eksportētāju atlasi notika konsultācijas arī ar ĶTR iestādēm.

(7)

Noteiktajā termiņā informāciju, kas atlasē bija nepieciešama, iesniedza divdesmit ražotāji eksportētāji un piedāvāja sadarboties. ES pārdošanas apjoms, par ko ziņoja šie ražotāji eksportētāji vai to grupas, bija 90 % no attiecīgā importa IP laikā. Tādējādi uzskatīja, ka sadarbības līmenis ir augsts.

(8)

Ņemot vērā, ka to ražotāju eksportētāju vai to grupu, kas apliecināja vēlmi sadarboties, bija daudz, tika nolemts, ka attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem nepieciešama atlase.

(9)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. pantu veica ražotāju eksportētāju atlasi un izveidoja izlasi, balstoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu, kuru atvēlētajā laikā varēja pienācīgi pārbaudīt. Šādi izveidotajā izlasē sākumā bija divas saistītu uzņēmumu grupas, kuras cita starpā pārstāvēja piecus individuālus ražotājus un veidoja 40–50 % attiecīgā produkta eksporta apjoma no ĶTR uz ES IP laikā. Kad tika saņemtas norādes par to, ka abas minētās grupas antidempinga maksājuma noteikšanas nolūkā būtu jāuzskata par vienu (skatīt 41. apsvērumu), izlasē iekļāva trešo ražotāju eksportētāju grupu, un tādējādi izlase veidoja 45–60 % no Ķīnas veiktā importa. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par sākotnējās izlases veidošanu un par izlases paplašināšanu vēlāk notika apspriešanās ar attiecīgajām personām un ĶTR iestādēm. Divi saistīti ražotāji eksportētāji iebilda pret izlases paplašināšanu, jo uzskatīja – ja izlase bija jāpaplašina, tad iekļaušanai ražotāju eksportētāju izlasē viņi kā trešā grupa būtu piemērotāki. Jāuzsver, ka saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punkta noteikumiem ierosinātajā jaunajā izlasē bija trīs ražotāju eksportētāju grupas ar IP laikā lielākajiem attiecīgā produkta pārdošanas apjomiem ES. Turklāt to divu saistīto ražotāju attiecīgā produkta pārdošanas apjomi ES IP laikā, kuri apgalvoja, ka viņus būtu bijis jāiekļauj izlasē ka trešā grupa, bija ļoti mazi – viņi saražoja mazāk par 10 % no atlasītās trešās grupas pārdošanas apjoma. Tādējādi tika apstiprināts, ka paplašinātā izlase būtu visreprezentatīvākā, ja tajā iekļautu ierosinātās trīs grupas. Citi iebildumi netika saņemti.

(10)

Pēc iesniegtās informācijas pārbaudes un ņemot vērā to, ka vēlmi sadarboties pauda daudz importētāju, tika nolemts, ka attiecībā uz nesaistītiem importētājiem ir nepieciešama atlase.

(11)

Iekļaušanai izlasē piekrita septiņi nesaistīti importētāji, kas veidoja 20 % no kopējā attiecīgā produkta importa Savienībā. Tika atlasīti trīs importētāji, kas veidoja apmēram 17 % no kopējā importa no ĶTR un gandrīz 90 % no importētāju, kuri sadarbojās, veiktā importa. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu iesaistītajām personām deva iespēju izteikt piezīmes par atlasi. Iebildumi netika saņemti. Viens no atlasītajiem importētājiem pārtrauca sadarboties un uz anketas jautājumiem neatbildēja.

(12)

Lai atlasīto ražotāju eksportētāju grupām ĶTR atļautu iesniegt prasību par tirgus ekonomikas režīma (“TER”) vai individuāla režīma (“IR”) piemērošanu, ja tās to vēlētos, Komisija tām nosūtīja TER/IR pieprasījuma veidlapas. Šai sakarā divas atlasīto uzņēmumu grupas pieprasīja TER atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punktam, turpretim trešā atlasītā grupa pieprasīja IR atbilstoši pamatregulas 9. panta 5. punktam.

(13)

TER/IR pieprasījuma veidlapas nosūtīja arī neatlasītajiem ražotājiem eksportētājiem (to grupām), kuri bija paziņojuši par savu nodomu pieprasīt individuālu pārbaudi atbilstīgi pamatregulas 17. panta 3. punktam.

(14)

Komisija nosūtīja anketas izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kā arī ražotājiem eksportētājiem, kas nebija iekļauti izlasē un kas paziņoja par savu nodomu pieprasīt individuālu pārbaudi, sūdzības iesniedzējam un otram zināmajam ražotājam Savienībā, atlasītajiem importētājiem un visiem zināmajiem lietotājiem.

(15)

Lai noteiktu normālo vērtību uzņēmumiem, kuriem TER piešķirt nevarēja (skatīt 60.–64. apsvērumu), pēc tam, kad informācija tika pieprasīta no ražotājiem iespējamajās analogajās valstīs Brazīlijā, Izraēlā un Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), anketas nosūtīja arī ražotājiem, kas pauda gatavību sadarboties, Brazīlijā un Izraēlā.

(16)

Atbildes uz visiem anketas jautājumiem saņēma no trim atlasītajām ražotāju eksportētāju grupām ĶTR, viena ražotāja Brazīlijā, viena ražotāja Izraēlā un viena ražotāja Savienībā, kuram viena ražotne ir Beļģijā, bet otra – Dānijā, diviem (no trim) atlasītajiem importētājiem un četriem lietotājiem ES. Vēl viens Brazīlijas ražotājs iesniedza nepilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem.

(17)

Turklāt individuālās pārbaudes pieprasījums saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu tika saņemts no viena neatlasītā ražotāja eksportētāja (“pieteikuma iesniedzējs “A” ”) un no vienas saistītu neatlasīto ražotāju eksportētāju grupas (visa grupa ir “pieteikuma iesniedzējs “B” ”) (4). Kad atlasīto personu iesniegtā informācija un minētie pieprasījumi, ieskaitot pienācīgi aizpildītās anketas, bija izvērtēti, uzskatīja, ka izmeklējamo ražotāju eksportētāju vai to grupu skaits izlasē jau ir tik liels, ka vēl papildu individuālās pārbaudes būtu par pārmērīgu apgrūtinājumu un neļautu savlaikus pabeigt izmeklēšanu. Tādēļ pieteikuma iesniedzējus informēja, ka viņu individuālās pārbaudes pieprasījums ir noraidīts.

(18)

Lēmumu neņemt vērā individuālo pārbaudes pieprasījumu apstrīdēja pieteikuma iesniedzējs “B”. Tas apgalvoja, ka tas esot pretrunā pamatregulas 17. panta 3. punktam un Antidempinga nolīguma (ADA) 6.10. pantam, ko nesen interpretējusi PTO Strīdu izšķiršanas organizācija savienotājelementu lietā (5). Bez tam šāds noraidījums esot pretrunā proporcionalitātes pamatprincipam.

(19)

Attiecībā uz pirmo apgalvojumu pamatregulas 17. panta 3. punkts, kā arī ADA 6.10. pants skaidri atļauj izmeklēšanas iestādei neņemt vērā individuālās pārbaudes pieprasījumus, ja iesaistīto eksportētāju un/vai importētāju skaits ir tik liels, ka šāda izmeklēšana kļūtu neiespējama. PTO Apelācijas institūcijas ziņojums savienotājelementu lietā precizēja, ka savlaicīgi individuālās pārbaudes pieprasījumi “parasti” būtu jāpieņem, ja vien tas nav “pārmērīgi apgrūtinoši” (6). Lai pārbaudītu atbildes, ko uz anketas un TER pieprasījuma anketas jautājumiem sniedza individuālās pārbaudes pieteikuma iesniedzēji, šai gadījumā būtu nepieciešamas pārbaudes uzņēmumā, kas ir pieteikuma iesniedzējs “A”, un divos citos uzņēmumos, kas ir pieteikuma iesniedzēja “B” grupas uzņēmumi. Minētajās pārbaudēs uz vietas būtu jāpārbauda atbilstība 2. panta 7. punkta c) apakšpunktam, kā arī visu minēto juridisko personu ziņotā struktūra, izmaksas (ieskaitot ražošanas izmaksas un iegādes darījumus), pārdošanas apjoms un rentabilitāte. Jau ir pārbaudītas ļoti daudzas atlasītās vienības, tāpēc izraudzīties vēl citus pieteikuma iesniedzējus būtu pārmērīgi apgrūtinoši un tas nopietni apdraudētu izmeklēšanas savlaicīgu pabeigšanu. Tādēļ lēmums nepieņemt minētos individuālās pārbaudes pieprasījumus balstās uz tiesību aktiem un nepārkāpj proporcionalitātes principu.

(20)

Pieteikuma iesniedzējs “B” vēlāk, kad viņam tika paziņots, ka individuāla pārbaude izrādītos pārāk apgrūtinoša, ierosināja atsaukt savu TER pieprasījumu, ja tiktu dota piekrišana viņu pārbaudīt, lai piešķirtu IR. Pieteikuma iesniedzējs apgalvoja, ka IP laikā bija veicis tikai vienu nelielu eksporta darījumu un TER vairs nepieprasīs, tāpēc, lai noteiktu dempingu, Komisijai nebūtu jāveic pārbaude uz vietas ĶTR, un pietiktu tikai ar minētā viena eksporta darījuma pārbaudi, t. i., to atbilžu pārbaudi, kuras sūdzības iesniedzējs ES sniedza uz anketas jautājumiem. Balstoties uz iepriekš minēto, eksportētājs apgalvoja, ka individuālās pārbaudes veikšana nebūtu apgrūtinoša.

(21)

Tomēr, ja individuāla pārbaude tiktu veikta, būtu nepieciešama pieteikuma iesniedzēja “B” pārbaude uz vietas, jo bez abu grupas ražotāju pārbaudes uz vietas ĶTR nevarētu izslēgt, ka IP laikā ar ES nav bijis citu tirdzniecības darījumu. Ņemot vērā izlases apjomu (trīs lielas uzņēmumu grupas), šāda pārbaude būtu nevajadzīgi apgrūtinoša. Tādēļ pieprasījums tika noraidīts.

(22)

Lēmumu nepieņemt individuāla režīma pieprasījumus negrozīja. Iepriekš minēto apsvērumu dēļ tika galīgi nolemts, ka individuālās pārbaudes pieprasījumus nevar apmierināt, jo to dēļ izmeklēšana tiktu nevajadzīgi apgrūtināta un to nevarētu savlaikus pabeigt.

(23)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu dempinga, tā nodarītā kaitējuma vai kaitējuma draudu un Savienības interešu noteikšanai. Pārbaudes apmeklējumi notika šādos uzņēmumos.

(24)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšanas periods ir no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). To tendenču pārbaudes periods, kuras ir būtiskas, lai novērtētu kaitējumu, ir no 2007. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(25)

Izmeklēšanas pagaidu stadijā tika uzskatīts, ka pagaidu pasākumi nebūtu piemēroti, jo īpaši ņemot vērā to, ka nepieciešams vēl analizēt cēloņsakarību starp konkrētu sojas proteīna koncentrāta produktu importu par dempinga cenām no ĶTR un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(26)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, pamatojoties uz kuriem tika nolemts nepiemērot pagaidu pasākumus (“informācijas pagaidu izpaušana”), vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstiskus apsvērumus, izsakot savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kas to lūdza, tika dota iespēja būt uzklausītām.

(27)

Komisija turpināja vākt informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu galīgajiem konstatējumiem. Notika ne tikai 23. apsvērumā minētās pārbaudes, bet arī pārbaude uz vietas uzņēmumā Kerry (Bristolē, AK), kurš ir viens no sojas proteīnu importētājiem un lietotājiem, kas sadarbojās izmeklēšanā.

(28)

Paziņojumā par procedūras sākšanu attiecīgais produkts ir definēts kā sojas proteīna koncentrāta produkti, kas pēc svara satur 65 % proteīnu vai vairāk (N × 6,25), rēķinot pēc sausā atlikuma un atņemot pievienotos vitamīnus, minerālvielas, aminoskābes un pārtikas piedevas, ar izcelsmi ĶTR (“attiecīgais produkts” jeb “CCSPP”) un ko patlaban klasificē ar KN kodiem ex 2106 10 20, ex 2106 90 92, ex 2309 90 10, ex 2309 90 99 (no 2012. gada 1. janvāra: ex 2309 90 96) un ex 3504 00 90.

(29)

Iepriekš minēto produktu var iedalīt divās lielās grupās: i) sojas proteīna koncentrāti (“SPK” jeb “koncentrāti”, ieskaitot vienkāršos/bāzes koncentrātus un apstrādātos koncentrātus), kuros proteīna saturs ir augstāks par 65 %, bet zemāks par 90 %; ii) izolētie sojas proteīni (“ISP” jeb “izolāti”), kuros proteīna saturs ir vismaz 90 %.

(30)

Turklāt konstatēja – lai gan vienkāršais koncentrāts ir salīdzinoši vienkāršs produkts ar zemu pievienoto vērtību, izolātiem un apstrādātiem koncentrātiem nepieciešama daudz lielāka apstrāde, un tie tādējādi ir produkti ar lielāku pievienoto vērtību.

(31)

Iepriekš aprakstītā produkta klāsts ietver arī vienkāršus (neapstrādātus) koncentrātus dzīvnieku barībai. Attiecīgajā periodā tos ražoja ES kāda no sūdzības iesniedzēja ražotnēm Francijā un cits uzņēmums, ADM, kas atrodas Nīderlandē.

(32)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas sūdzības iesniedzējs pieprasīja izmainīt aplūkojamo produktu klāstu, izslēdzot dzīvnieku barībā izmantojamos koncentrātus. Sūdzības iesniedzējs pret pagaidu dokumentā ierosināto pieeju iebilda un apgalvoja, ka, neņemot vērā datus par Francijas ražotni, ko slēdza 2009. gadā (t.i., attiecīgā perioda vidū), atlikušie dati nebūtu konsekventi (dati par ADM joprojām būtu ietverti). Tādēļ ES izmeklējamā produkta ražotāju pārdošanas apjoms un tirgus daļa tiktu mākslīgi palielināta.

(33)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka daļu no piegādes apjoma, ko Solae ražotne Francijā nodrošināja līdz tās slēgšanai 2009. gadā, pamatojoties stabilo pieprasījumu, uz pārņēma konkurents ES, ADM. Tādēļ, neņemot vērā datus par ražotni Francijā, salīdzinājums starp datiem par 2008. gadu, kad ADM tikai bija mazāka dzīvniekiem paredzēto koncentrātu tirgus daļa, un datiem par IP, kad ADM bija daudz lielāka tirgus daļa, izrādījās maldinošs.

(34)

Sūdzības iesniedzējs sniedza informāciju par tehniskajām un ķīmiskajām atšķirībām starp dzīvnieku barībai izmantojamo koncentrātu, no vienas puses, un izolātiem, no otras puses. Bez tam abās apakšgrupās tiek izmantoti atšķirīgi izplatīšanas kanāli. Turklāt dzīvnieku barībā izmantojamos koncentrātus klasificē ar citu KN kodu nekā citus (pārtikas) koncentrātus un izolātus.

(35)

Pēc sūdzības iesniegšanas viens eksportētājs iebilda pret prasību sašaurināt produktu klāstu. Tomēr šis eksportētājs prasību bija pārpratis un uzskatījis, ka tika pieprasīts izslēgt visus sojas proteīna koncentrātus, lai gan patiesībā prasība skar tikai vienkāršo SPK, kas izmantojams dzīvnieku barībā. Turklāt eksportētājs nesniedza nekādu uz faktiem balstītu argumentāciju, kāpēc prasība nebūtu pamatota.

(36)

Turklāt tiek norādīts, ka, pamatojoties uz izmeklēšanas laikā savākto informāciju, sojas proteīna koncentrātu, kas izmantojami dzīvnieku barībā, imports veido mazāk kā 1 % no izmeklējamā produkta (atbilstoši tā sākotnējai definīcijai) kopējā importa no Ķīnas uz Savienību.

(37)

Ņemot vērā iepriekš minēto un jo īpaši nepārprotamās tehniskās, ķīmiskās un ar tirgu saistītās atšķirības, tiek uzskatīts par lietderīgu ierobežot produktu klāstu, izslēdzot vienkāršos sojas proteīna koncentrātus, kas izmantojami dzīvnieku barībā. Tādējādi attiecīgais produkts ir sojas proteīna koncentrāta produkti, izņemot tādus produktus, kas izmantojami dzīvnieku barībā, kuri pēc svara satur 65 % proteīnu vai vairāk (N × 6,25), rēķinot pēc sausa atlikuma un atņemot pievienotos vitamīnus, minerālvielas, aminoskābes un pārtikas piedevas, ar izcelsmi ĶTR (“attiecīgais produkts” jeb “CCSPP”) un kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 2106 10 20, ex 2106 90 92 un ex 3504 00 90.

(38)

Attiecīgo produktu pārsvarā izmanto pārtikas rūpniecībā gaļas izstrādājumos un kā gaļas aizstājēju. To izmanto arī ir salātu mērcēs, zupās, pulveros dzērienu pagatavošanai, enerģijas tāfelītēs, tādā pulverveida saldajā krējumā, kas nav uz piena bāzes, saldētos saldajos ēdienos, saputotos krēmos, mākslīgajos maisījumos zīdaiņiem, maizē, sausajās brokastīs, makaronu izstrādājumos utt. Attiecīgā produkta īpašību dēļ to izmanto tādiem specifiskiem mērķiem kā līmes, asfalta, sveķu, tīrīšanas līdzekļu, kosmētikas līdzekļu, tintes, ādas, krāsas, papīra pārklājumu, pesticīdu/fungicīdu, plastmasas, poliesteru un tekstilšķiedras ražošanā.

(39)

Iespējamie galalietojumi zināmā mērā var atšķirties, tomēr visiem attiecīgā produkta, koncentrātu un izolātu, atšķirīgajiem veidiem ir vienādas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības. Tādēļ tos uzskata par vienu produktu.

(40)

Tika konstatēts, ka attiecīgajam produktam un atsevišķiem sojas proteīna koncentrāta produktiem, kurus ražo un pārdod iekšzemes tirgū ĶTR un Brazīlijā, ko uzskatīja par analogo valsti, kā arī atsevišķiem sojas proteīna koncentrāta produktiem, kurus Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienībā, ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības un lietojumi. Tāpēc pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē šie produkti ir uzskatāmi par līdzīgiem produktiem.

(41)

Atlasītie ražotāji eksportētāji bija šādi: Shandong Crown Soya Protein Co. Ltd. un tā saistītie uzņēmumi (“Crown grupa”), Gushen Biological Technology Group Co. Ltd. un tā saistītie uzņēmumi (“Gushen grupa”) un Sinoglory Health Food Co. Ltd. un tā saistītie uzņēmumi (“Sinoglory grupa”). Izmeklēšanas sākumā uzskatīja, ka Gushen grupa un Sinoglory grupa varētu tikt uzskatīti par saistītiem eksportētājiem. Tomēr pēc tam, kad attiecīgie eksportētāji sniedza paskaidrojumus, tika galīgi nolemts uzskatīt, ka šīs izmeklēšanas nolūkos Gushen grupa un Sinoglory grupa ir atsevišķas struktūras.

(42)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam antidempinga izmeklēšanā par ĶTR izcelsmes importu normālo vērtību saskaņā ar minētā panta 1.–6. punktu nosaka tiem ražotājiem, par kuriem konstatēts, ka viņi atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

(43)

Īsumā un vienīgi ērtāka pārskata labad turpmāk tekstā sniegts šo kritēriju kopsavilkums:

(44)

TER bija pieprasījusi Crown grupa un Sinoglory grupa.

(45)

Attiecībā uz Crown grupu un Sinoglory grupu Komisija apkopoja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, un pārbaudīja TER pieprasījumā ietverto informāciju, kā arī citu informāciju, kuru uzskatīja par vajadzīgu, šo uzņēmumu telpās.

(46)

Izmeklēšanā noskaidrojās, ka abas grupas neatbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem TER piešķiršanai.

(47)

Uzņēmumi no abām grupām neatbilst īpaši 1., 2. un 3. kritērijam.

(48)

Viens grupas ražotājs neatbilda 1. kritērijam, jo bija uzņēmies saistības pārdot visus tā produktus starptautiskajā tirgū. Uzņēmums gan apgalvoja, ka šis nosacījums neesot saistošs, tomēr tam patiesībā nebija pārdevumu iekšzemes tirgū (izņemot maza apjoma pārdevumus 2007. gadā). Saistībā ar 2. kritēriju konstatēja, ka abiem grupas ražotājiem ir nopietnas grāmatvedības uzskaites problēmas. Turklāt viens no grupas uzņēmumiem neiesniedza TER pieprasījumu. Bez tam kāds cits grupas uzņēmums iznomāja daļu savas zemes, bet tā uzskaitē nebija reģistrēti atbilstoši čeki, jo par minētajiem maksājumiem netika izsniegti rēķini vai maksājuma apliecinājumi. Kad uzņēmums pārcēlās uz jaunu ražošanas vietu un daļa tā aprīkojuma bija dīkstāvē, netika veikta tādu aktīvu identificēšana, kuru vērtība varēja būt samazinājusies. Visbeidzot, kad viens no grupas uzņēmumiem iegādājās jaunu zemes gabalu, tas saņēma valsts atbalstu, kas bija izmantojams kā kompensācija iedzīvotājiem, kuri bija spiesti pārcelties. Tomēr šo maksājumu izmantoja nevis minētajā nolūkā, bet gan zemes izmantošanas tiesību izmaksu samazināšanai. Attiecībā uz 3. kritēriju divi grupas ražotāji bez pienācīgas dokumentācijas un reģistrācijas apmainījās ar izejmateriāliem, kurus tie iegūst no kopīgā piegādātāja, neformāli vienojoties un neizdarot cenas vai maksas atšķirību korekcijas; notikušais ir maiņas tirdzniecības paveids. Turklāt viens ražotājs varēja izmantot zemi, kas pieder tā vairākuma akcionāram, vairāku gadu garumā neveicot maksājumus. Minētais uzņēmums paskaidroja, ka tas bijis iespējams, jo mātesuzņēmums savas privatizācijas laikā bija ieguvis attiecīgās zemes izmantošanas tiesības par ļoti zemu cenu.

(49)

Pēc izvērstāku TER konstatējumu izpaušanas un informācijas pagaidu izpaušanas, grupa atkārtoti apgalvoja, ka viens no diviem ražotājiem nebūtu jāuzskata par juridiski saistītu ar pārējo grupu. Tomēr par šo apgalvojumu tika konstatēts, ka abiem ražotājiem bija ar pārējo grupu koordinēta komerciālā un rūpnieciskā stratēģija, ieskaitot 48. apsvērumā minēto maiņas darījumu praksi. Tāpēc šo apgalvojumu noraida.

(50)

Grupa bez tam apgalvoja, ka vienam no tā ražotājiem uzliktais pārdošanas ierobežojums bija pieminēts tikai statūtos, nevis uzņēmējdarbības licencē vai apstiprinājuma sertifikātā. Uzņēmums uzskatīja, ka ierobežojums tādējādi nav saistošs. Turklāt tika apgalvots, ka uzņēmums, kas nebija iesniedzis TER pieprasījumu, nav ražošanas vai tirdzniecības uzņēmums, bet gan drīzāk maksājumu iestāde, un ka grupa bija izdarījusi visu iespējamo, lai sniegtu visu pieejamo informāciju.

(51)

Tomēr, kā minēts iepriekš, attiecīgais ražotājs bija acīmredzami ievērojis pārdošanas ierobežojumu. Turklāt statūti ir to dokumentu daļa, kas apstiprinājumam iesniegti iestādēm, kad tiek dibināts uzņēmums, un tādējādi ir skaidrs, ka minēto dokumentu saturs ir uzņēmuma faktiskās darbības pamatā. Visbeidzot tika konstatēts, ka uzņēmums, kas TER pieprasījumu nebija iesniedzis, patiesībā bija iesaistīts konkrētos ar attiecīgā produkta eksporta pārdošanu saistītos aspektos un tam tādēļ bija jāiesniedz TER pieprasījums. Tāpēc abus apgalvojumus noraida.

(52)

Arī kāda otrās grupas uzņēmuma pārdošana bija ierobežota, nosakot, ka tam eksportam būtu jāpārdod 70 % savas produkcijas, un tādēļ tas neatbilda 1. kritērijam. Saistībā ar 2. kritēriju tika konstatētas vairākas problēmas saistībā ar aktīvu nolietojumu un izmaiņām grāmatvedības uzskaitē. Saistībā ar 3. kritēriju ievērojami atšķiras vērtība, kas uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē norādīta diviem zemes gabaliem; tiek uzskatīts, ka līdz ar zemes gabala iegādi par cenu, kas ir krietni zem tirgus vērtības, uzņēmums saņēma slēpto subsīdiju. Turklāt cits grupas uzņēmums gadu varēja nomāt zemes gabalu bez maksas un iegādājās zemes izmantošanas tiesības par cenu, kas bija zem tirgus vērtības. Visbeidzot grāmatvedības uzskaites pielikumos nebija norādītas garantijas grupas iekšienē, kas ir 24. Starptautisko grāmatvedības standartu pārkāpums.

(53)

Pēc izvērstāku TER konstatējumu izpaušanas un pēc informācijas pagaidu izpaušanas grupa apgalvoja, ka abu ražotāju faktiskā pārdošana ierobežota netika. Pēc uzņēmumu teiktā tas, ka to attiecīgais eksporta apjoms atbilda statūtos noteiktajiem ierobežojumiem, skaidrojams tikai ar pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaru sojas proteīna tirgū. Tie uzsvēra, ka minētie ierobežojumi statūtos tika svītroti drīz pēc IP. Turklāt saistībā ar 2. kritēriju grupa apgalvoja, ka, izņemot nelielas grāmatvedības uzskaites kļūdas, tā pilnībā bija ievērojusi tai saistošos Ķīnas GAAP, nevis SGS. Saistībā ar zemes izmantošanas tiesībām grupa apgalvoja, ka divu zemes gabalu vērtība bija atšķirīga sakarā ar izdevumiem par viena zemes gabala izlīdzināšanu. Visbeidzot tika uzsvērts, ka cita zemes gabala bezmaksas nomāšana bija saistīta ar administratīvo procedūru kavēšanos, pirms faktiski varēja iegādāties zemes izmantošanas tiesības, un ka salīdzinājumā ar uzņēmuma darbības ieņēmumiem atbrīvojuma vērtība bija niecīga.

(54)

Saistībā ar 1. kritēriju statūti ir to dokumentu daļa, ko iesniedz iestādēm un apstiprina uzņēmuma izveidošanas brīdī. Uzskata, ka uzņēmums ir ievērojis pārdošanas ierobežojumus, jo bija tāda prasība, un ir skaidrs, ka minētie dokumenti ir uzņēmuma faktiskās darbības pamatā. Turklāt tiek uzsvērts, ka ierobežojums tika svītrots no statūtiem pēc IP, un tādējādi šai izmeklēšanā tas nav ņemams vērā. Saistībā ar 2. kritēriju bija skaidrs, ka nav iespējams apstiprināt grāmatvedības uzskaites precizitāti un ticamību. Turklāt uzņēmuma grāmatvedības uzskaite ir jārevidē saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, ko nevarēja apstiprināt pārbaudes laikā. Saistībā ar 3. kritēriju pārbaudē uz vietas nevarēja iesniegt pierādījumus, lai pamatotu attiecīgā zemes gabala izlīdzināšanas izdevumus. Visbeidzot neatkarīgi no iesniegtajiem paskaidrojumiem fakts ir tas, ka viens no uzņēmumiem kādu laika posmu nomāja zemi bez maksas un tādējādi bija izmantojis subsīdiju. Tādējādi saņemtās piezīmes nebija tādas, kas varētu grozīt TER konstatējumus. Minētie konstatējumi ar šo tiek apstiprināti.

(55)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valstīm, uz kurām attiecas šis pants, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi var pierādīt, ka tie atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem. Īsumā un vienīgi ērtības labad šeit sniegts šo kritēriju izklāsts:

(56)

Gushen grupa pieprasīja tikai AR. Šo pieprasījumu pārbaudīja, un konstatēja – nekas neliecina, ka uzņēmums neatbilstu iepriekš minētajiem kritērijiem. Tādēļ tika secināts, ka Gushen grupai var piešķirt AR.

(57)

Crown grupai un Sinoglory grupai TER nepiešķīra, tāpēc arī šīs grupas tika vērtētas. Abos gadījumos tika konstatēts, ka nekas neliecina par uz uzņēmuma neatbilstību iepriekš minētajiem kritērijiem. Tādēļ tiek secināts, ka abām uzņēmumu grupām var piešķirt AR.

(58)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas sūdzības iesniedzējs norādīja, ka neatbalsta AR piešķiršanu atlasītajām eksportētāju grupām. Tomēr pasākumus nenosaka, tādēļ šis iebildums tālāk nav jāpārbauda.

(59)

Kā paskaidrots 46. apsvērumā, TER nepiešķīra abām atlasītajām grupām, kuras to bija pieprasījušas. Trešā atlasītā grupa TER nebija pieprasījusi. Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu normālo vērtību visām grupām noteica, balstoties uz cenām vai salikto vērtību analogajā valstī.

(60)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir nodomājusi izmantot ASV kā atbilstošu analogo valsti, lai noteiktu normālo vērtību ĶTR, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par šo izvēli.

(61)

Tika saņemtas vairākas piezīmes, un kā alternatīva analogā valsts tika ierosinātas citas valstis, konkrēti Brazīlija un Izraēla. Lielākais apsvērums pret ASV kā analogo valsti bija tas, ka ASV attiecīgo produktu izgatavo no ģenētiski modificētām sojas pupām, turpretim ĶTR gadījumā tas tā nav. No ģenētiski modificētām (ĢM) sojas pupām, iespējams, tiktu iegūts produkts, ko izmantotu dažādi lietotāji un/vai pārstrādes nozares. Kāds ražotājs eksportētājs arī piebilda, ka sūdzības iesniedzēja ASV meitasuzņēmums ASV tirgū ir dominējošā stāvoklī, kā dēļ iekšzemes pārdošanas cenas tiktu mākslīgi palielinātas.

(62)

Ievērojot minētās saņemtās piezīmes, Komisija aicināja sadarboties visus zināmos CCSPP ražotājus Brazīlijā, Izraēlā un ASV un lūdza atbildēt uz vairākiem būtiskiem jautājumiem par ražošanu, pārdošanu un vietējiem tirgiem, un jautāja, vai tie būtu gatavi sniegt sīkākas ziņas par savām izmaksām un cenām, ja viņu valsti izraudzītos par analogo valsti. Atbildēja tikai viens ASV ražotājs un divi Brazīlijas ražotāji, iesniedzot pieprasīto informāciju un piedāvājot turpmāku sadarbību. Izmeklēšanas vēlākā posmā uz anketas jautājumiem izsmeļoši atbildēja arī kāds Izraēlas ražotājs. Informāciju par iepriekš minētajiem jautājumiem un citiem potenciāliem tirgiem Komisija centās iegūt vēl citiem līdzekļiem.

(63)

Šādi savāktā informācija tika rūpīgi pārbaudīta. Apstiprinājās, ka – pretstatā CCSPP no ĶTR, Brazīlijas un Izraēlas – ASV produkts tiek iegūts pārsvarā no ĢM sojas pupām. Tomēr nebija iespējams secināt to, kā šī galvenās izejvielas atšķirība ietekmē produkta īpašības, lietojumu, izmaksas un cenu. Turklāt, lai gan Brazīlijas tirgū bija noteikts importa nodoklis (14 %), Brazīlijā tika importēts būtisks CCSPP apjoms, kas konkurēja ar vietējo produktu. Patiesībā abi Brazīlijas ražotāji, kas piedāvāja sadarboties, veidoja aptuveni trīs ceturtdaļas patēriņa Brazīlijā, turpretim ASV tirgū acīmredzami dominēja divi ļoti lieli vietējie ražotāji, no kuriem sadarboties piedāvāja tikai viens. Tādējādi lielāka konkurence, šķiet, bija Brazīlijā, kur ir divi lieli vietējie ražotāji un ievērojams importa apjoms, lai gan ASV tirgus kopumā bija lielāks. Turklāt Brazīlijas ražotāju, kas sadarbojās, iekšzemes pārdošanas apjoms kopumā, šķiet, bija tāds pats kā atlasīto Ķīnas ražotāju pārdošanas apjoms uz ES, un produkta klāsts bija salīdzināms. Visbeidzot tika konstatēts, ka Brazīlijas vietējais tirgus bija ievērojami lielāks par Izraēlas vietējo tirgu.

(64)

Balstoties uz iepriekš minēto, par analogo valsti izraudzījās Brazīliju. Šī izvēle ir apstiprināta.

(65)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem nosaka, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, ko saņem no analogās valsts ražotājiem. Ja kādi produkta veidi analogās valsts iekšzemes tirgū nebija pārdoti parastā tirdzniecības apritē vai ja nebija pārdoti līdzīgi produkta veidi, normālo vērtību aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(66)

Pēc aprēķinu pagaidu izpaušanas tie vēl tika precizēti, lai ņemtu vērā arī personu iesniegtās piezīmes.

(67)

Ražotāji eksportētāji veica eksporta tirdzniecību uz Savienību vai nu tieši neatkarīgiem klientiem, vai arī izmantojot saistītus tirdzniecības uzņēmumus ĶTR. Tāpēc eksporta cenu visos gadījumos noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamajām cenām.

(68)

Pēc aprēķinu pagaidu izpaušanas tie vēl tika precizēti, lai ņemtu vērā arī personu iesniegtās piezīmes.

(69)

Normālo vērtību un eksporta cenas salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Attiecīgas korekcijas par atlaidēm, transporta, apdrošināšanas, apstrādes, iekraušanas un papildu izmaksām, iepakošanas izmaksām, kredīta izmaksām un netiešajiem nodokļiem tika veiktas visos gadījumos, kad tās atzina par samērīgām, precīzām un pamatotām ar pārbaudītiem pierādījumiem.

(70)

Galīgo dempinga starpību izteica kā procentuālo daļu no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas.

(71)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu katrai no trim atlasītajām ražotāju eksportētāju grupām, kuras sadarbojās, dempinga starpību noteica, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību analogajā valstī ar vidējo svērto eksporta cenu.

(72)

Savukārt neatlasītajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, dempinga starpību aprēķināja kā triju atlasīto uzņēmumu grupu vidējo lielumu.

(73)

Tā kā sadarbības līmenis izmeklēšanā bija augsts, proti, to uzņēmumu produkcija, kuri sadarbojās, veidoja apmēram 90 % no visa importa no ĶTR izmeklēšanas periodā, uzņēmumiem, kas nesadarbojās, valsts mēroga dempinga starpību noteica, izmantojot lielāko dempinga starpību, kuru konstatēja atlasītajām uzņēmumu grupām.

(74)

Pamatojoties uz šiem faktiem, konstatēja šādu galīgo dempinga līmeni.

(75)

Pēc produktu klāsta pārskatīšanas (no tā izņēma koncentrātus dzīvnieku barībai) vienu Nīderlandes uzņēmumu, ADM, kurš ražo tikai koncentrātus dzīvnieku barībai, vairs neuzskata par Savienības ražošanas nozares uzņēmumu. Tādēļ IP laikā līdzīgo produktu izgatavoja tikai sūdzības iesniedzējs (Solae). Patlaban tam ir divas ražotnes ES: viena Beļģijā (ražo sojas proteīna izolātus) un otra – Dānijā (ražo sojas proteīna koncentrātus – bāzes koncentrātus un apstrādātus koncentrātus ar augstu pievienoto vērtību, kuros SPK izmanto kā starpproduktu). Vēl viena Solae ražotne Francijas pilsētā Bordo, kas ražoja un tirgoja tikai vienkāršos koncentrātus dzīvnieku barībai, tika slēgta 2009. gada sākumā.

(76)

Saistībā ar ES ražošanu izmeklēšanā tika atklāts, ka Solae ražošanas procesa pamatā ir tikai apstrādes līgums ar tā Šveices mātesuzņēmumu Solae Europe. Atbilstoši šim līgumam Solae Belgium un Solae Denmark pārstrādā izejvielas, ko par pakalpojuma maksu piegādā Solae Europe. Visā procesā Solae Europe ir un paliek vienīgais izejvielu, starpproduktu un gatavo produktu īpašnieks.

(77)

Ņemot vērā to, ka izejvielas un gatavie produkti ir mātesuzņēmuma īpašums, apstrādes līgumu juridiskie aspekti atšķiras no citiem iespējamiem ražošanas līgumiem. Tomēr šai gadījumā minēto uzņēmumu ES radītā pievienotā vērtība pārsniedz 50 % no ražošanas izmaksām. Šī pievienotās vērtības daļa arī norāda uz Savienībā esošajām tehnoloģiskos ieguldījumus un kapitālieguldījumus. To neto vērtība ES ir ievērojama, un Savienībā ražošanas nozare nodarbina lielu cilvēku skaitu.

(78)

Būtu arī jānorāda, ka apstrādes darbībās Eiropas Savienībā tiek izdarītas “pēdējās būtiskās izmaiņas”, un šādas izmaiņas produktiem piešķir ES izcelsmi.

(79)

Tādēļ, ievērojot iepriekš minēto, secina, ka šādu Solae Belgium un Solae Denmark saimniecisko darbību Eiropas Savienībā varētu apdraudēt dempings, un tādēļ to būtu jāaizsargā neatkarīgi no šīs darbības juridiskās formas (apstrādes līgums vai cita veida vienošanās par ražošanu). Ievērojot iepriekš minēto, secināja, ka Solae Belgium un Solae Denmark uzskatāmi par Savienības ražotājiem, kas ir piederīgi Savienības ražošanas nozarei pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

(80)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas viens eksportētājs norādīja, ka apstrādes uzņēmumi nav uzskatāmi par Savienības ražotājiem un tiem antidempinga izmeklēšanās nav jāpiedalās. Viņš apgalvoja, ka izejvielu un gatavo produktu īpašnieks ir Šveicē (tātad ārpus ES) reģistrētais Solae Europe, tāpēc Solae Belgium un Solae Denmark nevar uzskatīt par Savienības ražotājiem un nav pamata tos aizsargāt pret dempingu.

(81)

Eksportētājs norādīja arī uz to, ka iepriekšējos gadījumos, piemēram, attiecībā uz ĶTR izcelsmes plastmasas maisiem un maisiņiem (7), iestādes lēma par Ķīnas uzņēmumu izslēgšanu no ražotāju eksportētāju izlases, jo tie paši nebija ražojuši lielu daļu deklarēto eksporta preču, bet tās faktiski bija pārstrādājuši citiem ražotājiem eksportētājiem.

(82)

Tiek norādīts, ka eksportētāja minētais gadījums nav salīdzināms ar šeit aplūkoto gadījumu. Pirmkārt, iepriekš minētajā gadījumā Ķīnas plastmasas maisu un maisiņu uzņēmumi ražoja paši (neveica apstrādi), bet pašu saražoto produktu pārdošanas apjoms bija pārāk mazs, lai šos uzņēmumus iekļautu izlasē, turpretim šeit aplūkotajā gadījumā Solae Belgium un Solae Denmark darbojās tikai saskaņā ar apstrādes līgumu.

(83)

Otrkārt, lai gan Solae Belgium un Solae Denmark ir Solae Europe īpašums, izmeklējot Ķīnas uzņēmumus, kas tika izslēgti no izlases, konstatēja, ka tiem nav nekādu īpašuma attiecību ar citiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem tie veica produktu pārstrādi.

(84)

Eksportētājs savos iesniegtajos dokumentos bija arī norādījis uz citu, agrāk notikušu izmeklēšanu, proti, par ĶTR izcelsmes glicīna importu (8), kurā Komisija dažus Ķīnas uzņēmumus uzskatīja par tirgotājiem, nevis ražotājiem, jo to veiktā darbība netika kvalificēta kā ražošana.

(85)

Šai sakarā tiek norādīts, ka arī glicīna lieta nepamato eksportētāja apgalvojumu, jo tad Ķīnas eksporta uzņēmumi bija vienkārši veikuši dažas pārstrādes darbības, kuras nemainīja attiecīgā produkta ķīmisko sastāvu vai fizikālās īpašības. Tā pilnībā atšķiras no šeit aplūkotā gadījuma, kur ES uzņēmumu veiktajās darbībās sojas pupas vai sojas pārslas tiek pārvērstas sojas proteīnos un mainās ne tikai vielas ķīmiskais sastāvs vai fizikālās īpašības, bet galaproduktam arī tiek piešķirta ievērojama vērtība.

(86)

Eksportētājs turklāt apgalvoja, ka to lēmumu pieņemšana, kuri skar visu apstrādi Savienībā, notiek tikai uzņēmumā, kas nav ES uzņēmums, un ka apstrādes uzņēmumu pastāvēšana ir atkarīga tikai un vienīgi no to Šveices mātesuzņēmuma. Eksportētājs piebilda, ka citā gadījumā, kad runa bija par ASV izcelsmes vinilacetāta importu (9), Komisija no Savienības ražošanas nozares definīcijas izslēdza ES ražotāju, jo tas bija saistīts ar uzņēmumu izmeklējamā valstī.

(87)

Cita ieinteresētā persona ierosināja – tāpat kā Savienības ražošanas nozares definēšanai analizē saistītos uzņēmumus, tā, analizējot jautājumu par apstrādes līgumiem un to kvalificēšanu par ražošanu, vajadzētu analizēt arī tādus jautājumus kā galvenās mītnes atrašanās vieta, interešu centrs un saistības ES tirgū.

(88)

Solae kā grupa patiešām ir strukturāli saistīta ar Šveices mātesuzņēmumu, un tai ir turpmāka korporatīva saikne ar ASV uzņēmumiem. Antidempinga procedūrās ir bijuši gadījumi, kad uzņēmumiem, kuriem ir ievērojama klātbūtne ES, ir šādas strukturālas, ar kapitālu saistītas vai korporatīvas saiknes ārpus ES. Tomēr šādas strukturālas un korporatīvas saites, kas sniedzas ārpus ES, nevar apgāzt secinājumu, ka sūdzības iesniedzējus var uzskatīt par ES ražotājiem.

(89)

Tiek norādīts, ka šādi apgalvojumi būtu svarīgi pamatregulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta un Savienības ražošanas nozares definēšanas nolūkā tikai tad, ja Solae Europe būtu uzņēmums izmeklējamā valstī, t. i., šajā gadījumā ĶTR. Ir skaidrs, ka šis nav tas gadījums, un tādēļ eksportētāja apgalvotais nav būtisks.

(90)

Turklāt vēlreiz tiek atgādināts – lai definētu Savienības ražotāju, izmantotā materiāla un/vai gatavā produkta piederība nav izšķirīgais kritērijs. Lai gan apstrāde juridiski atšķiras no citiem ražošanas līgumiem, apstrādes uzņēmumus var uzskatīt par Savienības ražotājiem.

(91)

Šī pieeja atbilst iestāžu iepriekšējai praksei, piemēram, termiņbeigu pārskatīšanā attiecībā uz ĶTR izcelsmes furfurilspirta importu (10).

(92)

Tiek uzsvērts, ka šai gadījumā ES uzņēmumu radītā pievienotā vērtība pārsniedz 50 % no ražošanas izmaksām. Šī pievienotās vērtības daļa atspoguļo arī Savienībā esošus tehnoloģiskos ieguldījumus un kapitālieguldījumus. Šādu ieguldījumu Eiropas Savienībā neto vērtība ir ievērojama, un Savienībā ražošanas nozare nodarbina lielu cilvēku skaitu.

(93)

Tātad tiek uzskatīts, ka Solae Belgium un Solae Denmark ir Savienības ražotāji, kuri pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē veido Savienības ražošanas nozari, un tie turpmāk tekstā tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari”.

(94)

Kopējo saražoto apjomu Savienībā pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē noteica, izmantojot sūdzības iesniedzēja atbildes uz anketas jautājumiem.

(95)

Savienības ražošanas nozare ir tikai viens ražotājs, tādēļ dati turpmāk tiek sniegti indeksētā veidā, lai atbilstoši pamatregulas 19. pantam saglabātu konfidencialitāti.

(96)

Patēriņu Savienībā noteica, balstoties uz Savienības ražošanas nozares tādas produkcijas pārdošanas apjomiem, kas izgatavota apstrādes līgumu ietvaros un paredzēta Savienības tirgum, uz Eurostat datiem par importa apjomiem Savienības tirgū un uz sūdzības iesniedzēja aplēsēm.

(97)

KN kodi dažiem sojas proteīna koncentrāta produktiem ietver plašāku produktu klāstu, nevis tikai izmeklējamo produktu. Sūdzības iesniedzējs savus aprēķinus par izmeklējamā produkta importu Savienībā balstīja uz padziļinātu izpēti un zināšanām par tirgu. Minētos aprēķinus izmeklēšanā pārbaudīja un atzina par ticamiem. Komisijas dienesti nesaņēma piezīmes ar alternatīvu priekšlikumu, kuras liktu apšaubīt šo aprēķinu izmantošanu šīs izmeklēšanas mērķiem.

(98)

Kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka nav pietiekami izskaidrota importa apjoma aprēķināšanas metodoloģija. Taču šie iebildumi netika tālāk pamatoti. Šī persona kritizēja Komisijas pieeju, taču neierosināja piemērotāku vai ticamāku alternatīvu. Lielākie iebildumi bija par to, ka šai personai nebija iespējas sniegt piezīmes. Jāatgādina, ka sūdzības nekonfidenciālā versija, kurā izklāstīta izslēgšanas metode, bija pieejama nekonfidenciālajos lietas materiālos kopš procedūras sākšanas.

(99)

Tiek atgādināts, ka Komisijas dienesti savstarpēji salīdzināja sūdzībā sniegtos datus un nekonstatēja neko tādu, kas ļautu apšaubīt izvēlētās metodes pamatotību. Turklāt ņemot vērā to, ka neviena iesaistītā persona nepiedāvāja citu izslēgšanas metodi, to piezīmes tika uzskatītas par nepamatotām.

(100)

Visā attiecīgajā periodā Savienības tirgū pieprasījums samazinājās par 8 %. Konkrēti Savienības patēriņš saglabājās nemainīgs 2007.–2008. gadā, tad 2009. gadā samazinājās par 8 % un IP laikā saglabājās nemainīgs.

1.   tabula

(101)

Attiecīgajā periodā attiecīgā produkta importa apjoms palielinājās par 15 %, IP laikā sasniedzot 20 117 tonnas. Konkrētāk imports no ĶTR saglabājās nemainīgs 2007. un 2008. gadā, bet 2009. gadā palielinājās par 26 procentpunktiem, sasniedzot vislielāko apjomu. Tiek norādīts, ka imports no ĶTR samazinājās par apmēram 9 procentpunktiem IP laikā.

2.   tabula

(102)

Visā attiecīgajā periodā indekss, kas rāda importa par dempinga cenām no ĶTR tirgus daļas attīstību, palielinājās par 25 %. No 2007. gada līdz 2008. gadam tas bija stabils, bet 2009. gadā palielinājās par 36 %. IP laikā tas samazinājās par 11 procentpunktiem.

(103)

Attiecīgajā periodā vidējā importa cena kopumā palielinājās par 37 %. Konkrētāk tā palielinājās sākotnēji par 48 % (2007.–2008.), tad 2009. gadā samazinājās par 11 procentpunktiem un šādi saglabājās IP laikā. Importa no ĶTR vidējā cena IP laikā bija EUR 1 569 par tonnu.

3.   tabula

(104)

Lai izvērtētu cenu samazinājumu, tās Savienības ražotāja vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū, kas koriģētas, īpaši ņemot vērā kredītizmaksas, piegādes izmaksas, iepakojuma izmaksas un komisijas maksas, līdz ražotāja cenu (EXW) līmenim, salīdzināja ar ĶTR eksportētāju, kas sadarbojās, attiecīgajām vidējām svērtajām CIF cenām pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, izdarot korekcijas, lai segtu visas ar muitošanu saistītās izmaksas, t. i., muitas tarifu un pēcimportēšanas izmaksas (cena līdz izkraušanai).

(105)

Salīdzinājumā izrādījās, ka IP laikā attiecīgā produkta imports bija zem Savienības ražošanas nozares cenas par aptuveni 12 %.

(106)

Viena ieinteresētā persona norādīja, ka cenas samazinājuma līmenis, protams, tika aprēķināts tikai par IP un iepriekšējie samazinājuma līmeņi nav noskaidroti. Taču šī persona piebilda, ka, ievērojot Ķīnas izcelsmes importa cenu pieaugumu, kas no 2007. gada līdz IP ievērojami pārsniedza Savienības ražošanas nozares cenu pieaugumu, tas varētu nozīmēt, ka cenu samazinājums ir krities.

(107)

Tiek atzīts, ka no 2007. gada līdz IP Ķīnas izcelsmes importa cenas tik tiešām palielinājās par 37 %, savukārt Savienības ražošanas nozares cenas ir palielinājušās tikai par 15 % (skatīt 119. apsvērumu). Tādējādi ir skaidrs, ka vidējo cenu ziņā starpība starp Ķīnas un ES cenām laikā no 2007. gadam līdz IP samazinājās.

(108)

Atbilstīgi pamatregulas 3. panta 5. punktam, izvērtējot importa par dempinga cenām ietekmi uz Eiropas Savienības ražošanas nozari, ņēma vērā visus ekonomikas faktorus un indeksus, kas raksturo situāciju Eiropas Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā.

(109)

Kaitējuma analīzes nolūkā noteica kaitējuma rādītājus, balstoties uz informāciju, ko savāca no pienācīgi pārbaudītām un pilnīgām atbildēm uz anketas jautājumiem, kuras sniedza sūdzības iesniedzējs.

(110)

No 2007. gada līdz IP Savienības ražošanas apjoms saruka par 14 %. Proti, tas samazinājās par 8 % 2008. gadā un vēl par 15 procentpunktiem 2009. gadā. Tomēr no 2009. gada līdz IP bija skaidri manāms uzlabojums, jo ražošanas apjoms palielinājās par 9 procentpunktiem.

4.   tabula

(111)

Savienības ražotāja ražošanas jauda attiecīgajā periodā bija stabila.

5.   tabula

(112)

Indekss, kas norāda uz jaudas izmantojuma attīstību, attiecīgajā periodā samazinājās par 14 %. No 2007. līdz 2008. gadam tas samazinājās par 8 % un 2009. gadā par vēl 15 procentpunktiem. Tad, IP laikā, jaudas izmantojums palielinājās par 9 procentpunktiem. Izmatojuma līmenis norāda uz ražošanas attīstību attiecīgajā periodā, ievērojot to, ka ražošanas jauda nemainījās.

(113)

Tiek norādīts – lai gan bija vispārējs kritums, jaudas izmantojums IP laikā saglabājās salīdzinoši augstā līmenī un bija virs 80 %.

(114)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem ES tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 8 %. No 2007. līdz 2008. gadam pārdošanas apjoms samazinājās par 9 %, un 2009. gadā vēl par 5 procentpunktiem. Tomēr no 2009. gada līdz IP bija skaidri manāms uzlabojums, jo pārdošanas apjoms palielinājās par 6 procentpunktiem.

6.   tabula

(115)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare kopumā saglabāja savu tirgu daļu. Konkrētāk indekss samazinājās par 9 % no 2007. līdz 2008. gadam, taču jau 2009. gadā tas pakāpās par 1 procentpunktu un IP laikā palielinājās vēl par 7 procentpunktiem.

7.   tabula

(116)

No 2007. gada līdz IP, lai gan Savienības patēriņš samazinājās par 8 %, arī pārdošanas apjoms samazinājās par 8 % un Savienības tirgus daļa saglabājās nemainīga.

(117)

No 2007. gada līdz IP nodarbinātības līmenis samazinājās par 7 %. Tas mēreni palielinājās no 2007. līdz 2008. gadam, pirms atkal strauji samazinājās 2009. gadā par 10 procentpunktiem. Tomēr IP laikā nodarbinātības līmenis jau atkal palielinājās par 2 procentpunktiem.

8.   tabula

(118)

Mērot pēc saražotā (tonnās) uz vienu nodarbināto gadā, ražīgums attiecīgajā periodā samazinājās par 7 %. Šāds kritums skaidrojams ar to, ka ražošana samazinājās ātrāk nekā nodarbinātības līmenis. Tomēr tiek norādīts, ka no 2009. gada līdz IP ražīgums palielinājās par 8 procentpunktiem, tādējādi norādot uz ražošanas kāpumu, kurš notika vēl ātrāk nekā nodarbinātības līmeņa kāpums.

9.   tabula

(119)

Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas attiecīgajā periodā palielinājās aptuveni par 15 %. Vidējā cena palielinājās 2008. un 2009. gadā (attiecīgi par 8 % un 10 procentpunktiem), līdz nedaudz samazinājās par 3 procentpunktiem IP laikā. Kopumā CCSPP cenas ir ārkārtīgi atkarīgas no svarīgāko izejvielu (t. i. sojas pupu vai sojas pupu pārslu) un energoresursu izmaksām. Tās kopā veido nozīmīgu daļu no ražošanas izmaksām. Tiek norādīts, ka sojas pupu tirgus ir nepastāvīgs un tam raksturīgas gada vai pat mēneša ievērojamas svārstības.

(120)

Ievērojot to, ka pārdošanas cenu atšķirības dažādajiem izmeklējamā produkta veidiem ir lielas, vidējo pārdošanas cenu attīstība būtu aplūkojama piesardzīgi, jo jebkādas izmaiņas produktu klāstā nopietni ietekmē vidējās cenas izmaiņas.

10.   tabula

(121)

Ņemot vērā importa no ĶTR apjomu, tā tirgus daļu un cenas, faktiskās dempinga starpības ietekmi uz Savienības ražošanas nozari nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(122)

No 2007. gada līdz IP krājumiem perioda beigās līmenis kopumā bija stabils. Tiek norādīts, ka krājumi veido drīzāk nelielu gada ražošanas apjoma daļu, un tādējādi šim rādītājam kaitējuma analīzē ir ierobežota nozīme.

11.   tabula

(123)

Gada darbaspēka izmaksas no 2007. gadam līdz IP palielinājās par 7 %. Tās palielinājās par 5 % no 2007. līdz 2008. gadam, bet 2009. gadā samazinājās par 2 procentpunktiem un vēlāk, IP laikā, palielinājās par 4 procentpunktiem.

12.   tabula

(124)

Attiecīgajā periodā līdzīgā produkta pārdošanas rentabilitāte ES tirgū nesaistītiem pircējiem, izteikta kā tīro pārdošanas ienākumu procentuālā daļa, ievērojami svārstījās. Lai gan 2007. un 2009. gadā Savienības ražošanas nozare guva peļņu, 2008. gadā un IP laikā tai radās zaudējumi. Par iemeslu šādai nepastāvīgai rentabilitātei var būt svārstības sojas pupu tirgū.

13.   tabula

(125)

Ienākums no ieguldījumiem (INI), ko izsaka kā peļņu procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības, kopumā atbilda rentabilitātes tendencei.

(126)

Attiecīgajā periodā neto naudas plūsma no pamatdarbības ievērojami svārstījās. 2007. gadā rādītājs bija pozitīvs, tas pasliktinājās 2008. gadā, kad tas kļuva negatīvs, līdz 2009. gadā tas no jauna uzlabojās, lai atkal kļūtu negatīvs IP laikā. Kopumā naudas plūsmas attīstība līdzinājās rentabilitātes attīstībai.

(127)

Nekas neliecināja par to, ka Savienības ražošanas nozare būtu saskārusies ar grūtībām kapitāla piesaistē, galvenokārt tāpēc, ka tā ir iekļauta lielākā grupā.

14.   tabula

(128)

Gada ieguldījumi līdzīgā produkta ražošanā palielinājās par 4 % no 2007. līdz 2008. gadam un vēl par 29 procentpunktiem 2009. gadā. Tie nedaudz (par 5 procentpunktiem) samazinājās IP laikā. Attiecīgajā periodā ieguldījumi palielinājās pavisam par 28 %.

15.   tabula

(129)

Izvērtējot datus, redzams, ka attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, nodarbinātības līmenis un ražīgums kopumā samazinājās. Vienlaikus palielinājās ar algām saistītās izmaksas.

(130)

Tomēr šo negatīvo kopainu atsver tas, ka lielākā daļa minēto rādītāju no 2009. gada līdz IP (2010) attīstījušies pozitīvi. Īpaši no 2009. līdz 2010. gadam (IP) ražošana un jaudas izmantojums palielinājās par 9 procentu punktiem; ES pārdošanas apjoms un tirgus daļa palielinājās attiecīgi par 6 un 7 procentpunktiem; nodarbinātības līmenis palielinājās par 2 procentpunktiem, bet ražīgums – par veseliem 8 procentpunktiem.

(131)

Vienlaikus Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā bija stabila. Tā samazinājās 2008. gadā, taču jau 2009. gadā palielinājās. 2010. gadā tā gandrīz sasniedza 2007. gada līmeni.

(132)

Rentabilitāte, kā arī ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma (šie abi aspekti ir cieši saistīti ar rentabilitāti), norāda uz Savienības ražošanas nozares saimnieciskā stāvokļa nevienmērīgu kopainu. No 2007. gada līdz IP šie rādītāji kopumā samazinājās, taču arī ievērojami svārstījās un norādīja uz tirgus svārstībām.

(133)

No 2007. līdz 2009. gadam neto ieguldījumi izteikti palielinājās (par 33 %), un 2010. gadā (IP) tie nedaudz samazinājās (par 5 procentpunktiem).

(134)

Turklāt Savienības ražošanas nozarei IP laikā ir bijis salīdzinoši neliels faktisko zaudējumu apjoms.

(135)

Ievērojot iepriekšminēto, tiek secināts, ka Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts zināms kaitējums. Tomēr IP laikā tās faktisko zaudējumu līmenis bija salīdzinoši niecīgs un attiecīgā perioda noslēgumā bija pazīmes, kas liecināja par nozares atgūšanos, tādēļ kaitējumu nevar uzskatīt par būtisku pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(136)

Pēc tam, kad tika izpausti galīgie konstatējumi, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka šai gadījumā kaitējums būtu uzskatāms par būtisku, jo dažos citos gadījumos, kuros bijuši līdzīgi apstākļi (t. i., pozitīvās tendences, kuras novēroja attiecīgā perioda noslēgumā) (11), konstatējumi bijuši citi. Tas bez tam apgalvoja, ka ņemt vērā attiecīgā perioda noslēguma daļu un izdarīt secinājumus par atveseļošanās pazīmēm minētajā laikā esot nesaderīgi ar PTO noteikumiem (12).

(137)

Šai sakarā tiek norādīts, ka katrs gadījums aplūkojams atsevišķi. Šai konkrētajā gadījumā izmeklēšanā ne tikai konstatēja skaidras Savienības ražošanas nozares atveseļošanās pazīmes attiecīgā perioda noslēguma daļā, bet arī negatīvo tendenču amplitūda bija salīdzinoši ierobežota. Piemēram, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa saglabājās nemainīga, un kopējais jaudas izmantojams, kas bija salīdzinoši liels, nedaudz samazinājās, tomēr palika virs 80 %; palielinājās ieguldījumi. Turpretim, piemēram, skābeņskābes (13) lietā Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu (9 %) IP laikā salīdzinājumā ar pirmo kaitējuma izmeklēšanas gadu (14). Citronskābes lietā (15) notika līdzīgs tirgus daļas zaudējums, un samazinājās ieguldījumi (16).

(138)

Attiecībā uz PTO saistībām ekspertu grupas ziņojums, uz ko sniegta atsauce, attiecas uz pilnīgi atšķirīgu situāciju, kurā izmeklēšanas iestāde analizēja tikai daļu datu, kas gūti par 6 mēnešu periodu trīs gadus pēc kārtas, un savus konstatējumus balstīja uz šo nepilnīgo analīzi. Šajā gadījumā ir acīmredzami cita situācija, jo kaitējuma analīze aptver datus par visu gadu par četriem secīgiem gadiem, un papildus tiek uzsvērts fakts, ka minētā četru gadu perioda noslēgumā daudzās tendences, kas tika analizētas, bija pozitīvas salīdzinājumā ar gadu pirms IP.

(139)

Ievērojot iepriekšminēto, galīgi tiek secināts, ka kaitējums, kas var būt bijis nodarīts Savienības ražošanas nozarei, nav būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(140)

Neskarot secinājumu par būtiska kaitējuma neesību un pieņemot, ka Savienības ražošanas nozarei radītais kaitējums var tikt uzskatīts par būtisku, Komisija pārbaudīja iespējamo cēloņsakarību.

(141)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu Komisija pārbaudīja, vai Savienības ražošanas nozarei jebkādu nodarīto kaitējumu ir izraisījis imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts. Turklāt tika pārbaudīti arī citi zināmie faktori, kuri nav imports par dempinga cenām un kuri būtu varējuši radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, lai pārliecinātos, ka šo faktoru izraisītais kaitējums nav saistāms ar importu par dempinga cenām.

(142)

Attiecīgā produkta imports palielinājās no 2007. gada līdz IP kopumā par 15 %; tā attiecīgā tirgus daļa palielinājās par 25 %, lai gan pieprasījums Savienības tirgū kritās. Minētās tendences pārsvarā sakrita ar Savienības ražošanas nozares saimnieciskā stāvokļa pasliktināšanos. Lai gan Savienības ražošanas nozare spēja saglabāt savu tirgus daļu, Ķīnas veiktais imports palielinājās par vairāk kā 5 procentpunktiem.

(143)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, sākumā šķiet, ka starp importu no ĶTR un jebkādu Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu pastāv cēloņsakarība.

(144)

Tomēr vērtējot sīkāk to, kāda ietekme bijusi importam par dempinga cenām uz Savienības ražošanas nozari, skaidra kopsakarība nav redzama. Piemēram, kaut arī imports no ĶTR 2007. un 2008. gadā tikpat kā nebija palielinājies (101. apsvērums) un tā CIF importa cena palielinājās par 48 procentu punktiem (103. apsvērums), 2008. gadā Savienības ražošanas nozarei tomēr radās ievērojami zaudējumi un zināmas tirgus daļas zaudējums. Turpretim no 2008. līdz 2009. gadam Ķīnas veiktais imports palielinājās par 26 % un tā CIF importa cena samazinājās par 11 procentu punktiem, bet Savienības ražošanas nozare saglabāja savu tirgus daļu un atguvās pēc 2008. gada zaudējumiem. Tāpat no 2009. gada līdz IP, kad imports no ĶTR Savienības tirgū saglabājās, Savienības ražošanas nozares stāvoklis nepārprotami uzlabojās, kā aprakstīts iepriekš kaitējuma analīzē.

(145)

Neesošā kopsakarība starp importu no ĶTR un kaitējuma rādītāju attīstību pārliecinoši norāda uz to, ka jebkādu Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu veicināja un, iespējams, izraisīja citi faktori. Šis jautājums konkrētāk izskatīts turpmāk.

(146)

Cēloņsakarības kontekstā pārbaudīja šādus citus faktorus: i) Savienības pieprasījuma kritumu, kas, iespējams, bija saistīts ar finanšu un ekonomikas krīzi 2008./2009. gadā, un ii) sojas pupu tirgus svārstības.

(147)

Attiecīgajā periodā bija vērojams Savienības patēriņa kritums, proti, par 8 %, ja 2007. gadu salīdzina ar 2010. gadu (IP). Daudzi no kaitējuma faktoriem lielā mērā attīstījās tāpat kā minētais faktors. Piemēram, ES ražošanas nozares pārdošanas apjoms arī samazinājās par 8 % salīdzinājumā ar diviem iepriekšminētajiem periodiem. Citi piemēri ir nodarbinātības līmenis, kas 2010. gadā ir par 7 % zemāks nekā 2007. gadā, tāpat arī ražīgums 2010. gadā ir par 7 % zemāks nekā 2007. gadā. Tādējādi ir skaidrs, ka pieprasījuma kritums, lai kāds būtu tā cēlonis, būtiski ietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokļa attīstību.

(148)

Lai gan pieprasījuma samazināšanās iemesls nav tieši svarīgs cēloņsakarības analīzē, to vismaz daļēji var būt izraisījusi finanšu un ekonomikas krīze. Šai kontekstā tiek norādīts, ka pieprasījums sevišķi samazinājās 2008.–2009. gadā. Laika periodu sakritības dēļ 8 procentpunktu lielais kritums 2008.–2009. gadā, ļoti iespējams, bija saistīts ar ekonomikas krīzi. Tādēļ varētu apgalvot, ka Savienības ražošanas nozarei radītais kaitējums bija ekonomikas krīzes un tādējādi samazinātā pieprasījuma izraisīts.

(149)

Tiek norādīts – Solae Belgium savā 2009. gada pārskatā atzīst, ka zemāki ienākumi no finanšu aktīviem finanšu krīzes dēļ nelabvēlīgi ietekmēja uzņēmuma finanšu stāvokli.

(150)

Tiek arī uzsvērts, ka Savienības ražošanas nozare uzlaboja savu saimniecisko stāvokli no 2009. gada līdz IP. Šāds uzlabojums skaidri sakrīt ar vispārējo ekonomikas atveseļošanos.

(151)

Ievērojot iepriekš minēto, uzskata, ka pieprasījuma kritums, iespējams, zināmā mērā ekonomikas krīzes dēļ bija būtisks cēlonis jebkādam kaitējumam, kas radīts Savienības ražošanas nozarei.

(152)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas sūdzības iesniedzējs gan apgalvoja, ka finanšu un ekonomikas krīze neradīja kaitējumu, taču nesniedza nevienu pārliecinošu pierādījumu tam un vienkārši atsaucās uz vairākām citām lietām (17), kurās izdarītie secinājumi atšķīrās.

(153)

Šai sakarā tiek uzsvērts, ka ikviens gadījums vērtējams atsevišķi. Šai konkrētajā lietā fakts ir tas, ka, iespējams, daļēji ekonomikas krīzes izraisītais pieprasījuma kritums veicināja Savienības ražošanas nozares vājo stāvokli, jo nav skaidras sakarības starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozares stāvokli. Kā paskaidrots iepriekš, tas faktiski zināmā mērā atklāti atzīts Solae Belgium 2009. gada pārskatā.

(154)

Tomēr starp sūdzības iesniedzēja minētajām lietām un šo lietu pastāv būtiskas atšķirības. Vairākas no tām izklāstītas turpmākajos apsvērumos.

(155)

Skābeņskābes lietā (18) daži rādītāji patiešām norādīja uz pozitīvu attīstību no 2009. gada līdz IP, tomēr Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās, savukārt šajā lietā tā palielinājās gandrīz līdz 2007. gada līmenim (19). Turklāt skābeņskābes lietā gadu no gada nebija sakarības trūkuma starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un kaitējuma rādītāju tendencēm, kas ir raksturīgi šai izskatāmajai lietai. Atšķīrās arī rentabilitātes tendences. Jo īpaši šajā lietā rentabilitāte ievērojami svārstījās. Visbeidzot šajā lietā ir ļoti lielas tirgus svārstības.

(156)

Stikla šķiedras sieta auduma lietā (20) Savienības ražošanas nozares tirgus daļa katru gadu samazinājās, kopumā par 12 procentpunktiem (21). Vienlaikus Ķīnas veiktā importa tirgus daļa gadu no gada konsekventi palielinājās, kopumā par 12,4 procentpunktiem (22). Šajā lietā Ķīnas veiktā importa tirgus daļa palielinājās līdz 2009. gadam, bet no 2009. gada līdz IP samazinājās. Vienlaikus Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās jau 2008. gadā, bet vēlāk gandrīz sasniedza 2007. gada līmeni.

(157)

Stikla šķiedras lietā (23) importa par dempinga cenām tirgus daļa gadu no gada nepārtraukti palielinājās, kopumā par 6,3 procentpunktiem (24).

(158)

Keramikas flīžu lietā (25) importa par dempinga cenām tirgus daļa pakāpeniski palielinājās (26). Turklāt krājumu attīstība bija ļoti atšķirīga. Keramikas flīžu lietā krājumu palielināšanās bija spilgts kaitējuma faktors (27). Visbeidzot, keramikas flīžu lietas izmeklēšanā tika noskaidrots, ka Savienības ražošanas nozares rādītāju tendence bija nelabvēlīga, lai gan būvniecības nozare bija atguvusies (28).

(159)

Visbeidzot, alifātiskā spirta lietā (29) kaitējuma rādītāju tendences no 2009. gada līdz IP atšķīrās no tendencēm šajā lietā (piem., nodarbinātības līmenis samazinājās) (30) un importa par dempinga cenām apjoms un tirgus daļa palielinājās no 2009. gada līdz IP (31).

(160)

Sūdzības iesniedzēja prasība tādējādi bija jānoraida.

(161)

Iepriekš norādīts, ka Savienības ražošanas nozares rentabilitāte ievērojami svārstās, liecinot par tirgus svārstībām.

(162)

Šādas svārstības ir cieši saistītas ar izejvielu tirgus svārstībām. Parasti svarīgāko izejvielu (sojas pupu) aktuāltirgū ir ievērojamas mēneša un gada svārstības (32), turpretim galaprodukta (CCSPP) cenas parasti ir diezgan stabilas, jo par tām noslēgti ilgtermiņa līgumi. Tāpēc izmeklējamā produkta rentabilitātes līmenis ir ļoti atkarīgs no valdošās situācijas sojas pupu tirgū.

(163)

Šai sakarā tiek norādīts, ka 2008. gadā sojas pupu cenas patiešām ievērojami paaugstinājās, būtiski ietekmējot rentabilitāti un Savienības ražošanas nozares stāvokli kopumā. Sūdzības iesniedzējs pats atzina, ka sojas pupu cenas kāpums veicināja viņa slikto saimniecisko stāvokli 2008. gadā.

(164)

Ievērojot iepriekš minēto, ir skaidrs, ka sojas pupu tirgus svārstības arī bija būtisks cēlonis jebkāda veida kaitējumam, kas radīts Savienības ražošanas nozarei.

(165)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka sojas pupu cenu svārstības nevarēja likvidēt cēloņsakarību un tās attiecās vienīgi uz zaudējumiem 2008. gadā. Tomēr par šo nekādi pamatoti pierādījumi netika iesniegti.

(166)

Tiek norādīts, ka sojas pupu cenu kāpums sakrita ar Savienības ražošanas nozares vājo saimniecisko sniegumu; sojas pupu augsto cenu uzskatīja par galveno 2008. gada zaudējumu cēloni, tāpēc 2010. gada zaudējumus, kuri sakrita ar kārtējo sojas pupu cenu kāpumu, nav īpaša iemesla aplūkot citādi.

(167)

Sūdzības iesniedzēja prasību tādējādi noraida.

(168)

Svarīgi cēloņi, kuru dēļ Savienības ražošanas nozarei bija radies kāds kaitējums, bija citi faktori, jo īpaši pieprasījuma samazinājums (to, iespējams, daļēji izraisīja 2008./2009. gada ekonomikas krīze) un svarīgāko izejvielu tirgus svārstības.

(169)

Tādējādi, pat pieņemot, ka Savienības ražošanas nozarei tika radīts būtisks kaitējums, nevar secināt, ka imports par dempinga cenām no ĶTR būtu radījis jebkāda veida kaitējumu, jo minētie citi faktori likvidē cēloņsakarību.

(170)

Ievērojot iepriekš konstatēto par to, ka Savienības ražošanas nozarei nav radīts kaitējums, ko varētu uzskatīt par būtisku, un cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un minēto kaitējumu katrā ziņā likvidē citi faktori, nav vajadzības pārbaudīt Savienības intereses.

(171)

Ievērojot secināto par to, ka Savienības ražošanas nozarei nav radīts būtisks kaitējums, un par cēloņsakarības neesību, saskaņā ar pamatregulas 9. pantu procedūra būtu jāizbeidz, nenosakot pasākumus.

(172)

Visām iesaistītajām personām paziņoja galīgos secinājumus un nodomu izbeigt procedūru, kā arī deva iespēju paust savu viedokli. Viņu piezīmes ņēma vērā, tomēr tās negrozīja iepriekš izdarītos secinājumus,