12.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/33

(1)

Sūdzībā, ko iesniedza 2006. gada 5. septembrī, Komisija tika informēta par dažādiem pasākumiem, ko Olandes vietējā pašpārvalde (turpmāk – VP) bija veikusi par labu nekustamā īpašuma uzņēmumam Ålands Industrihus Ab (turpmāk – ÅI). Vēstulēs, kas datētas ar 2006. gada 25. oktobri un 2007. gada 14. februāri, Komisija pieprasīja no Somijas informāciju, kas tika sniegta 2007. gada 11. janvāra un 2007. gada 3. aprīļa vēstulēs. Somijas iestādes sniedza papildu informāciju 2007. gada 31. maijā un 2007. gada 12. jūlijā. Sūdzības iesniedzējs sniedza papildu informāciju 2006. gada novembrī un 2007. gada maijā.

(2)

Ar 2008. gada 30. janvāra vēstuli Komisija informēja Somiju, ka tā ir nolēmusi attiecībā uz atbalstu sākt procedūru, kas paredzēta Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) (2) 108. panta 2. punktā (“lēmums par procedūras sākšanu”).

(3)

Komisijas lēmums par procedūras sākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par minēto atbalstu.

(4)

Komisija nesaņēma piezīmes no ieinteresētajām personām.

(5)

Atbildot uz lēmumu par procedūras sākšanu, Somija sniedza informāciju, ko Komisijā reģistrēja 2008. gada 6. maijā, 2010. gada 21. janvārī, 2010. gada 26. februārī, 2010. gada 21. maijā, 2010. gada 18. jūnijā, 2011. gada 18. aprīlī, 2011. gada 27. jūnijā un 2011. gada 28. jūnijā. Savukārt 2010. gada 4. jūnijā notika sanāksme, kurā piedalījās Komisijas dienesti, Somijas iestādes un ÅI pārstāvji.

(6)

ÅI ir reģistrēts Olandes galvaspilsētā Mariehamnā – Baltijas jūras arhipelāgā starp Somijas kontinentālo daļu un Zviedriju, kurā kopējais iedzīvotāju skaits ir aptuveni 28 000. Olande ir Somijas province, bet tai ir augsta autonomijas pakāpe. ÅI pieder galvenokārt VP (84,43 %) un Mariehamnas pilsētai (15,01 %). Pārējie akcionāri ir citas vietējās pašpārvaldes Olandē (4).

(7)

ÅI darbība ir saistīta ar būvniecību, īpašumiem un ēku iznomāšanu rūpnieciskai un komerciālai izmantošanai. Kā norādījusi Somija, uzņēmuma darbības mērķis ir nodrošināt ēkas uzņēmumiem Olandē, lai veicinātu daudzveidīgu un konkurētspējīgu ekonomiku.

(8)

Līdz 1999. gadam ÅI uzņēmējdarbības vēriens bija neliels (5). ÅI bilance palielinājās ļoti lēnām, ja vispār palielinājās (6). Šajā saistībā ÅI valde nolēma meklēt jaunas uzņēmējdarbības iespējas, lai varētu izvērst savu darbību. Vienlaikus vietējā uzņēmēju kopiena (ko veidoja gandrīz tikai mazi uzņēmumi) izteica vēlmi, lai tiktu izveidots “tehnoloģiju parks”, t. i., tādu biroja telpu kopums, kur zem viena jumta varētu mitināties vietējie uzņēmumi, lai tādējādi veicinātu sadarbību, radītu jaunas idejas un kopumā sekmētu uzņēmējdarbību. Galu galā šī vēlme konkretizējās kā iTiden biroju parks (kvarteret iTiden). Projekta priekšvēsture ir sīkāk izklāstīta 2.2. iedaļā.

(9)

Apspriedes par iespēju uzbūvēt “tehnoloģiju parku” starp vietējās uzņēmēju kopienas pārstāvjiem un VP sākās jau 1999. gadā. Tika organizēti kopīgi izpētes braucieni uz līdzīgiem objektiem Zviedrijā.

(10)

Projekts 2000. gadā tika nodots darba grupai, kas 2000. gada pavasarī iesniedza VP un Mariehamnas pilsētai priekšlikumu. Projekts un VP plāni to uzbūvēt un finansēt tika minēti VP 2000. gada budžetā (8) un apstiprināti 2001. gada budžetā, kurā VP arī pieprasīja līdzekļus iespējamai kapitāla palielināšanai infrastruktūras projektiem, tostarp ÅI vajadzībām (līdzīga prasība tika iekļauta 2000. gada budžetā) (9).

(11)

ÅI2001. gada 12. jūlijā, izmantojot kapitāla palielinājumu, nopirka zemi Mariehamnas Västra Klinten rajonā, kur tika plānots būvēt iTiden. Saistībā ar šo pirkumu ÅI arī panāca iTiden projektam vajadzīgās pārmaiņas pilsētplānojumā.

(12)

Savā 2002. gada budžetā VP norādīja, ka ÅI sāks būvēt iTiden 2002. gadā un ka tam, visticamāk, būs vajadzīgs kapitāla palielinājums (kura nodrošināšanai VP pieprasīja vajadzīgās budžeta apropriācijas) (10).

(13)

2002. gada sākumā tika iecelta iTiden būvniecības darba grupa un nolīgts arhitekts. Tika aptaujāti potenciālie īrnieki, lai noskaidrotu viņu ieinteresētību īrēt īpašumu iTiden parkā. Savukārt 2003. gada pavasarī tika veikti zemes sagatavošanas darbi, un 2003. gada vasarā sākās būvniecības 1. posms (projekts tika plānots divos secīgos būvniecības posmos). Pirmie īrnieki iTiden pabeigtajā 1. posma daļā ievācās 2004. gada 1. decembrī.

(14)

iTiden 2. posma būvniecība tika sākta 2006. gada rudenī un pabeigta 2007. gadā.

(15)

Komisijas oficiālajā izmeklēšanā tika aptvertas vairākas kapitāla iepludināšanas (“kapitāla palielinājumi”) un banku aizdevumu garantijas (“aizdevumu garantijas”), ko sniedza VP par labu ÅI laikposmā no 1997. līdz 2007. gadam. Šie pasākumi ir atspoguļoti turpmāk tabulā (kapitāla iepludināšanas ir numurētas no C–I līdz C–XI, un garantijas ir numurētas no G–I līdz G–III).

(16)

Salīdzinot ar pasākumu tabulu, kas iekļauta procedūras sākšanas lēmuma 7. punktā, ir svītrota aizdevuma garantija par summu EUR 2 587 500, datēta ar 2006. gada 26. oktobri, jo tā nekad netika īstenota praksē (pēc Somijas tiesu lēmuma pieņemšanas). Turklāt kapitāla palielinājums C–XI, kas procedūras sākšanas lēmumā datēts ar 2006. gada 12. jūniju, šajā tabulā ir datēts ar 2007. gada 15. februāri, jo izmeklēšanā kļuva skaidrs, ka šis pasākums tika īstenots vēlākā datumā. VP lēmumu piešķirt šo kapitāla palielinājumu nesen (2011. gada 6. aprīlī) atcēla Somijas Augstākā administratīvā tiesa (sk. 114. apsvērumu). Tomēr, tā kā kapitāls tika izmaksāts ÅI 2007. gadā un nav atmaksāts, Komisija uzskata, ka valsts tiesas lēmums nav iemesls, lai šo pasākumu neiekļautu tās izmeklēšanas jomā.

(17)

Kā norādījušas Somijas iestādes, visi kapitāla palielinājumi tika nodrošināti, lai finansētu iTiden projektu, izņemot šos:

(18)

Kā norādījusi Somija, visas aizdevumu garantijas tika sniegtas, lai finansētu iTiden projektu. Plašāka informācija par aizdevumu garantijām izklāstīta 66.–86. apsvērumā.

(19)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija apšaubīja, vai kapitāla palielinājumi un aizdevumu garantijas ir saderīgi ar iekšējo tirgu turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ.

(20)

Attiecībā uz valsts atbalsta esamību LESD 107. panta 1. punkta izpratnē Komisija norādīja, ka pasākumi ietver valsts līdzekļus, jo tos piešķīra vietējās pašpārvaldes, un ka tie ir selektīvi, jo paredzēti konkrēti ÅI. Attiecībā uz kritēriju, vai pasākumi radīja “priekšrocību, kuru atbalsta saņēmējs nebūtu saņēmis parastos tirgus apstākļos”, jo privāts ieguldītājs, pamatojoties uz rentabilitātes izredzēm ilgtermiņā, nebūtu piešķīris tādu pašu atbalstu, Komisija apšaubīja, ka privāts ieguldītājs būtu nodrošinājis kapitālu, kā to darīja VP, ņemot vērā ÅI ilgstošos zaudējumus vai – labākajā gadījumā – ļoti pieticīgo peļņu. Konkrēti attiecībā uz aizdevumu garantijām Komisija apšaubīja, ka ÅI būtu spējis saņemt salīdzināmu finansiālu atbalstu tirgos, un tādējādi secināja, ka minētās garantijas nodrošināja priekšrocību ÅI. Komisija arī uzskatīja, ka jebkuras šādas priekšrocības varētu kropļot konkurenci un Kopienas iekšējo tirdzniecību.

(21)

Komisija apšaubīja, ka tad, ja šie pasākumi būtu uzskatāmi par valsts atbalstu, tos varētu uzskatīt par saderīgiem ar iekšējo tirgu.

(22)

Visbeidzot, Komisija apšaubīja Somijas apgalvojumu, ka tad, ja pasākumi patiešām tiktu uzskatīti par valsts atbalstu, tie tika piešķirti atbilstoši atbalsta shēmām, kas bija piemērojamas jau pirms Somijas iestāšanās ES, un tāpēc būtu likumīgi.

(23)

Somija uzskata, ka VP ir rīkojusies saskaņā ar tirgus ieguldītāja principu, t. i., ka pasākumi tika veikti, pamatojoties uz VP izredzēm gūt ieņēmumus no tās ieguldījumiem. Somija ir apgalvojusi, ka motivācija lēmumam par ieguldījumiem bija uzņēmuma programma par jaunu ieguldījumu veikšanu, galvenokārt izmantojot iTiden projektu. Tāpēc pasākumi nebija paredzēti, lai segtu iepriekšējus zaudējumus vai atbalstītu uzņēmumu, kas strādā ar zaudējumiem. VP ir guvusi konkrētu vērtību no saviem ieguldījumiem jaunās akcijās uzņēmumā ÅI, jo uzņēmuma vērtība palielinājās vienlaikus ar akciju parakstīšanu. Tāpēc ÅI nesaņēma tādu priekšrocību, ko tas nebūtu varējis saņemt no privāta ieguldītāja.

(24)

Neatkarīgi no jebkādas iespējamas priekšrocības Somija arī uzskata, ka pasākumus nevar klasificēt kā valsts atbalstu, jo nav konkrētu pierādījumu par būtisku ietekmi uz konkurenci Olandes nekustamā īpašuma tirgū.

(25)

Tomēr, ja tiek secināts, ka pasākumi ietver valsts atbalsta elementu, tad atbalsts, pēc Somijas ieskatiem, būtu jāuzskata par likumīgu. Somija ir apgalvojusi, ka gan uz kapitāla ieplūdēm, gan uz garantijām attiecās pastāvošās atbalsta shēmas, kas tika ieviestas pirms Somijas iestāšanās ES.

(26)

Ja pasākumi būtu nelikumīgs valsts atbalsts, tie tomēr būtu jāuzskata par saderīgiem ar iekšējo tirgu atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam, jo to mērķis bija reģiona attīstīšana un jaunu darbavietu radīšana, galvenokārt veicinot reģiona ekonomikas daudzveidību, jo tā ir pārāk atkarīga no kuģniecības nozares.

(27)

Ja Komisija secinātu, ka atbalsts ir nelikumīgs un nesaderīgs atbalsts, kas ir jāatgūst, Somija izvirzīja turpmāk izklāstītos argumentus.

(28)

Saskaņā ar 14. panta 1. punktu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (12), Komisija neprasa atbalsta atgūšanu, ja tas būtu pretrunā kādam Kopienas tiesību vispārējam principam. Šis būtu tas gadījums, jo Somijai ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka minētās shēmas, kas tika ieviestas pirms Somijas iestāšanās ES, bija un joprojām ir spēkā un ka tāpēc jebkurš atbalsts, kas piešķirts atbilstoši minētajiem noteikumiem, būtu likumīgs.

(29)

Somija apgalvo, ka tad, ja Komisija tomēr uzskatītu, ka atbalsts ir jāatgūst, atbalsta elements kapitāla palielinājumos nebūt nav valsts atbalstu veidojošo darījumu pilna nominālā summa. Attiecībā uz garantijām atbalsts, kas ir jāatgūst, nevar būt lielāks par procentu priekšrocību, ko uzņēmums saņēma garantijas rezultātā (salīdzinājumā ar negarantētiem aizdevumiem). Līdzīgi tas ir attiecībā uz kapitāla ieplūdēm –atbalsts nevar būt lielāks par ÅI izmaksām, ko rada līdzvērtīga kapitāla iegūšana tirgū.

(30)

Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu “ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(31)

Lai pasākumu varētu klasificēt kā valsts atbalstu, ir jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem: a) pasākums jāfinansē dalībvalstij vai no valsts līdzekļiem; b) tam jāpiešķir selektīva priekšrocība, kas var būt izdevīga konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, un c) tam jābūt tādam, kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus un var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm. Tā kā šie nosacījumi ir kumulatīvi, tiem visiem ir jābūt izpildītiem, lai pasākumu varētu uzskatīt par valsts atbalstu.

(32)

Pamatojoties uz iemesliem (ko Somija nav apstrīdējusi), kas norādīti lēmumā par procedūras sākšanu, šie divi kritēriji ir izpildīti. Pasākumi tiek veikti, pamatojoties uz atsevišķiem lēmumiem, ko pieņēmusi VP, lai izmantotu līdzekļus, kurus tai gada budžetā piešķīrusi Olandes reģionālā asambleja. Tāpēc pasākumi acīmredzami tiek finansēti no valsts līdzekļiem un ir paredzēti konkrēti ÅI.

(33)

Somija ir apgalvojusi, ka pasākumi nav valsts atbalsts, jo tie nav radījuši ÅI priekšrocību, ko tas nebūtu varējis saņemt tirgos no privāta akcionāra vai privāta kreditora.

(34)

Saskaņā ar valsts atbalsta tiesībās vispāratzīto principu (ko parasti dēvē par “tirgus ekonomikas ieguldītāja principu” jeb “TEIP”) valsts iestāžu ieguldījums uzņēmumu kapitālā ir valsts atbalsts, izņemot gadījumu, ja līdzīgos apstākļos privāts ieguldītājs, ņemot vērā izredzes gūt ieņēmumus, varētu būt nodrošinājis tādu pašu kapitālu (13). Līdzīgi saskaņā ar 3.1. punktu Komisijas Paziņojumā par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (14) (“Garantiju paziņojums”) valsts iestāžu sniegta garantija ir valsts atbalsts, ja vien finansējums netiek piešķirts ar nosacījumiem, kas būtu pieņemami privātam uzņēmumam normālos tirgus ekonomikas apstākļos.

(35)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija izteica šaubas, ka ir ievērots TEIP attiecībā uz kapitāla ieplūdēm un garantijām, pamatojoties īpaši uz diviem apsvērumiem par ÅI:

(36)

Somija nepiekrīt šim viedoklim. Turpmāk ir izklāstīti tās argumenti atsevišķi par kapitāla palielinājumiem un aizdevumu garantijām.

(37)

Pirmkārt, Somija nepiekrīt uzskatam, ka ÅI bija radusies likviditātes problēma. Faktiski, lai gan pirms iTiden projekta šā uzņēmuma darbības vēriens bija ierobežots, tā darbības rezultāti un likviditāte bija apmierinoša un tāda arī saglabājās visā laikposmā, uz ko attiecas izmeklēšana. Tāpēc pasākumi nebija vajadzīgi, lai segtu darbības izmaksas. Pasākumi bija paredzēti, lai finansētu uzņēmuma paplašināšanos, un tāpēc tie būtu jāuzskata par ieguldījumiem. Ņemot vērā šo ieguldījumu apstākļus, tie bija pamatoti atbilstoši tirgus ekonomikas ieguldītāja principam un tāpēc nav valsts atbalsts.

(38)

Šajā saistībā Somija apgalvo, ka lielākā daļa kapitāla palielinājumu tika izmantota, lai finansētu iTiden projektu, savukārt atlikušie kapitāla palielinājumi bija paredzēti citiem ÅI projektiem (sk. 17. apsvērumu).

(39)

Komisija piedāvā turpmāk izklāstīto novērtējumu.

(40)

Vispirms Komisija uzsver, ka kapitāls, ko akcionārs nodrošina uzņēmumam, savā būtībā nav paredzēts konkrētam lietojumam, bet kļūst par daļu no uzņēmuma materiālā pašu kapitāla. Tāpēc ir normāli gadījumā, ja ieguldījums tiek nodrošināts kā vispārējs pašu kapitāls, novērtēt tā atbilstību TEIP, ņemot vērā uzņēmuma vispārējās darbības izredzes kopumā. Tomēr, ja ir pieejami pierādījumi, tas neizslēdz novērtējumu par paredzamajiem ieņēmumiem no konkrētiem plānotiem ieguldījumiem, protams, ar nosacījumu, ka šāda informācija bijusi pieejama brīdī, kad pieņemts lēmums ieguldīt.

(41)

Attiecībā uz ÅI vispārējo finansiālo stāvokli Komisija, pamatojoties uz izmeklēšanā iesniegtajiem pierādījumiem, piekrīt, ka ÅI darbības ieņēmumi pastāvīgi nodrošināja zaudējumu segšanu un likviditāti. Pieejamie pierādījumi neļauj secināt, ka kapitāla palielinājumi (vai ar garantiju palīdzību saņemtie aizdevumi) tika izmantoti, lai segtu no ÅI darbības izrietošos zaudējumus.

(42)

Tomēr fakts joprojām ir tāds, ka VP piešķīra ÅI ievērojamu papildu kapitālu, kas prima facie laikposmā no 1997. līdz 2006. gadam neradīja nekādu peļņu, vai arī šī peļņa bija ļoti maza. Tāpēc galvenais jautājums, kā to atzīst pati Somija, ir par to, vai VP bija iemesls gaidīt no tās kapitāla ieņēmumus, kas būtu bijuši pietiekami privātam ieguldītājam, lai tas veiktu tādu pašu ieguldījumu. Tas ir jānovērtē, pamatojoties uz informāciju, kas VP bija zināma kapitāla palielināšanas brīdī.

(43)

Somija ir apgalvojusi, ka lielākā daļa kapitāla palielinājumu bija paredzēta, lai finansētu iTiden projekta 1. un 2. posmu, savukārt atlikušie kapitāla palielinājumi tika atvēlēti dažādiem citiem ieguldījumiem. Skaidrības labad turpmāk izklāstītajā analīzē vispirms ir aprakstīti kapitāla palielinājumi, ko izmantoja iTiden projekta finansēšanai.

(44)

Somija apgalvo, ka visi kapitāla palielinājumi, izņemot C–I, C–II, C–III, C–VIII un C–IX, tika veikti ar nolūku finansēt iTiden, kas bija ÅI pats lielākais projekts. Tādējādi pirmais kapitāla palielinājums iTiden projektam tika piešķirts 2001. gadā.

(45)

Attiecībā uz nosacījumiem, ar kādiem VP piešķīra minētos kapitāla palielinājumus, un – kam ir izšķirīga nozīme – attiecībā uz ieņēmumiem, kas tika paredzēti lēmuma pieņemšanas brīdī, Somija ir sniegusi šādu informāciju:

(46)

VP lēmumus piešķirt kapitāla palielinājumus saistībā ar iTiden pieņēma, pamatojoties uz informāciju, kas tika sniegta neoficiālās sanāksmēs, kurās piedalījās VP un pārstāvji no ÅI. Somija norāda, ka minētās sanāksmes netika protokolētas. Tomēr Somija ir iesniegusi Komisijai informatīvos materiālus, ar kuriem iepazīstināja šajās neoficiālajās sanāksmēs vai ÅI valdes sanāksmēs. Informatīvajos materiālos ir ietverts īss pārskats par iTiden projekta priekšvēsturi un galvenajām iezīmēm, kā arī rentabilitātes aprēķini par iTiden 1. un 2. posmu. Šie pierādījumi attiecīgi ļauj Komisijai noskaidrot, kādus ieņēmumus VP paredzēja, kad tā veica ar iTiden saistītos kapitāla palielinājumus.

(47)

ÅI2002. gada 31. janvārī organizēja neoficiālu sanāksmi ar VP piedalīšanos, lai saņemtu tās apstiprinājumu iTiden būvniecības sākšanai 2002. gadā (pēc zemes iegādes, kas bija notikusi 2001. gadā). Šajā sanāksmē ÅI iesniedza rentabilitātes aprēķinu, kurā tika pieņemts, ka projekta radītā gada peļņa būs 3 % no ÅI pašu kapitāla.

(48)

Vēl viena neoficiāla ÅI un VP sanāksme notika 2003. gada 4. martā, lai sagatavotos ÅI ģenerālajai asamblejai 2003. gada 5. martā. Ģenerālajā asamblejā bija paredzēts lemt par iTiden 1. posma būvniecības sākšanu, kas netika veikta 2002. gadā. Tika iesniegts atjaunināts rentabilitātes aprēķins. Šajā aprēķinā tika lēsts, ka 1. posma radītā peļņa būs vien EUR 700, pieņemot, ka nebūtu nekādas atdeves no ÅI pašu kapitāla.

(49)

ÅI valde 2006. gada 2. janvārī rīkoja sanāksmi, lai apspriestu 2. posma būvniecības sākšanu un prasību pēc kapitāla palielinājuma, kas piešķirams būvniecības finansēšanai. Saskaņā ar sanāksmē iesniegto rentabilitātes aprēķinu projekta ieņēmumi segtu izdevumus un atdeve no pašu kapitāla būtu 3 %. Tomēr šis aprēķins bija jāpārskata, lai ņemtu vērā izmaksu palielinājumu saistībā ar ēku pielāgošanu nomnieku vajadzībām. Tādējādi 2006. gada 10. janvārī tika sagatavots pārskatīts aprēķins, kas izmantojams par pamatu kapitāla palielinājumam, par kuru tika nolemts ģenerālajā asamblejā 2006. gada 12. jūnijā (lai gan tehnisku iemeslu dēļ kapitāla palielinājums tika izmaksāts tikai 2007. gada 15. februārī – tas ir kapitāla palielinājums C–XI). Šajā aprēķinā tika pieņemts, ka gada peļņa no pašu kapitāla attiecībā uz iTiden 2. posmu ir 1 %.

(50)

Somija ir iesniegusi šos pierādījumus un norāda, ka tajos ir pareizi ņemtas vērā aktuālās peļņas prognozes, pamatojoties uz kurām VP nolēma veikt kapitāla palielinājumus iTiden projektam, t. i., C–IV, C–V, C–VI, C–VII un C–X 1. posmam un C–XI 2. posmam. Šo rentabilitātes novērtējumu pamatā ir paredzamie ieņēmumi (t. i., nomas maksa) no iTiden. Somija ir apgalvojusi, ka, nosakot ieņēmumus no VP ieguldījumiem, būtu jāņem vērā arī izredzes gūt kapitāla pieaugumu, ko nosaka īpašuma vērtības palielināšanās laika gaitā. Tomēr Somija nav iesniegusi konkrētus pierādījumus šajā saistībā. Šādi apsvērumi nav iekļauti rentabilitātes aprēķinos, un tas nozīmē, ka tie netika ņemti vērā, pieņemot ieguldījumu lēmumus. Pamatojoties uz minētajiem pierādījumiem, Komisija secina, ka privāts ieguldītājs nebūtu veicis līdzīgus ieguldījumus, ņemot vērā šādu paredzamo peļņu.

(51)

Jebkurš ieguldītājs, kas iegulda naudu projektā, kurš ietver noteiktu riska elementu (piemēram, komerciālā nekustamā īpašuma attīstīšana), gribēs saņemt peļņu, kas pienācīgi atspoguļo ar ieguldījumu saistīto risku. Tādējādi šāds ieguldītājs cerēs saņemt “riska prēmiju”, kas pārsniedz zināmo peļņu, kuru tas var saņemt no alternatīva bezriska aktīva (“bezriska likme”). Parastais atsauces lielums bezriska likmei ir “AAA” reitinga valsts obligācijas īsākiem maksājuma termiņiem. Šā novērtējuma mērķiem izmanto peļņu no Somijas valsts obligācijām, kuru termiņš ir divi gadi, jo Somija neemitēja obligācijas ar īsāku maksājuma termiņu. Attiecīgi iegūtā bezriska likme ir 2,7–4,2 % 2002. gadā, 2,2–2,7 % 2003. gadā un 2,8–3,8 % 2006. gadā.

(52)

Salīdzinot ar peļņu no pašu kapitāla, ko paredzēja VP, kad tā nolēma veikt ar iTiden saistītos kapitāla palielinājumus, Komisija secina, ka VP būtu varējusi gūt tādu pašu vai pat lielāku peļņu bez jebkāda ar īpašumu projektiem saistīta riska. Patiešām, pat visoptimistiskākajā scenārijā “riska prēmija” (t. i., peļņa, kas pārsniedz bezriska prēmiju) būtu bijusi lielākais 0,3 % kapitāla palielinājumiem C–IV un C–V (t. i., 2001. un 2002. gada kapitāla palielinājumiem). Kapitāla palielinājumiem, kas veikti, pamatojoties uz 2003. gada lēmumu sākt iTiden būvniecības 1. posmu (un tādējādi pamatojoties uz paredzamo peļņu, kas minēta neoficiālajā 2003. gada 4. marta sanāksmē; sk. 48. apsvērumu), t. i., kapitāla palielinājumiem C–VI, C–VII un C–X, paredzamā peļņa bija nulle, kas nozīmē, ka daudz lielāku atdevi būtu varēts sasniegt, neuzņemoties vispār nekādu risku. Līdzīgi tas ir saistībā ar kapitāla palielinājumu attiecībā uz 2. posmu, t. i., C–XI, kura paredzamā peļņa 1 % apmērā bija ievērojami mazāka nekā tobrīd pieejamā bezriska likme.

(53)

Ir skaidrs, ka neviens privāts ieguldītājs nebūtu bijis apmierināts ar negatīvo vai niecīgo riska prēmiju, ko VP bija gatava pieņemt attiecībā uz 47.–49. apsvērumā minētajiem kapitāla palielinājumiem. Vajadzības gadījumā to var apstiprināt ar empīriskiem datiem par paredzamo peļņu Olandes īpašuma tirgū.

(54)

Saskaņā ar KPMG2007. gada 10. jūlija ziņojumu (17), kura sagatavošanu pasūtīja Somijas iestādes un kurš tika iesniegts Komisijai 2007. gada 17. jūlijā, peļņa no ieguldījumiem biroja īpašumos Olandē, ko pieprasa privāti ieguldītāji, ir 7 % (un 8 % attiecībā uz rūpniecisku īpašumu). Lai gan minētais ziņojums tika sagatavots vēlāk nekā pieņemti šajā lēmumā aplūkotie VP ieguldījumu lēmumi, tas tomēr dod ieskatu, jo tā pamatā ir novērojumi par iepriekšējiem ieguldījumiem, un nav acīmredzama iemesla uzskatīt, ka iepriekšējos gados prasītā peļņa būtu bijusi ievērojami zemāka. Jebkurā gadījumā minētais ziņojums nodrošina pārliecinošus pierādījumus, ka peļņa, ko cerēja gūt ÅI, nebūtu bijusi pietiekama privātam ieguldītājam.

(55)

Somija ir apgalvojusi, ka neatkarīgi no paredzamās zemās vai nulles peļņas ieguldījumi būtu saderīgi ar TEIP, jo i) pirms būvniecības sākšanas ÅI bija apzinājis potenciālos īrniekus un bija pārliecināts, ka tie aizņems vismaz 80 % no visām brīvajām telpām, un ii) ņemot vērā ÅI faktisko (un līdz ar to principā arī iTiden projekta) finansiālo stāvokli, sākot no 2004. gada, un tādējādi potenciālo kapitāla pieaugumu, ieguldījumi galu galā bija rentabli.

(56)

Šajā saistībā un bez vajadzības iedziļināties ÅI finansiālajā stāvoklī vēlākos gados ir pietiekami vēlreiz atgādināt, ka jautājums ir nevis par to, vai uzņēmuma rezultāti šobrīd ir atbilstoši, bet gan par to, vai, pamatojoties uz informāciju, kas bija zināma un ko varēja pieņemt brīdī, kad VP nolēma piešķirt valsts līdzekļus ÅI (ņemot vērā, ka paredzamais telpu aizņemšanas īpatsvars ir 80 %), privāts ieguldītājs, rīkojoties atbilstoši tirgus nosacījumiem, būtu nodrošinājis uzņēmumam tādu pašu kapitālu. Iepriekš izskaidroto iemeslu dēļ Komisija secina, ka privāts ieguldītājs tā nebūtu rīkojies.

(57)

Attiecīgi Komisija secina, ka kapitāla palielinājumi C–IV, C–V, C–VI, C–VII, C–X un C–XI ir radījuši ÅI priekšrocību, ko tas nebūtu varējis gūt atbilstoši tirgus nosacījumiem (18).

(58)

Turpmāk Komisija izvērtē pārējos kapitāla palielinājumus, uz kuriem attiecas lēmums par procedūras sākšanu un kuru veikšanas motivācija, kā norādījusi Somija, nebija iTiden projekts.

(59)

Saskaņā ar de minimis noteikumiem, kas bija piemērojami šīs kapitāla iepludināšanas brīdī, subsīdijas mazāk nekā ECU 100 000 apmērā, ko uzņēmumam piešķīra trīs gadu laikā, nebija valsts atbalsts (19). Šā kapitāla palielinājuma summa ir EUR 84 094,39, t. i., daudz mazāka nekā ECU 100 000de minimis griesti. Minēto trīs gadu laikā ÅI neguva labumu no citiem pasākumiem (20). Pamatojoties uz iepriekš minēto, 1997. gada kapitāla iepludināšana jebkurā gadījumā, neatkarīgi no apstākļiem, kādos tā notika, nebūtu valsts atbalsts.

(60)

Somija ir norādījusi, ka šie pasākumi bija paredzēti rūpnieciska īpašuma būvniecībai Norbolē, īpašuma renovācijai Mariehamnā (C–II) un rūpnieciska īpašuma iegādei Olandes austrumu daļā (C–III). Tādējādi nav acīmredzamas saistības ar iTiden projektu, kas tobrīd vēl nebija ieguvis skaidras aprises (tas notika 2001. gadā, kad tika iegādāta zeme).

(61)

Lai gan ir tiesa, ka no 1998. līdz 2007. gadam ÅI kopējā peļņa bija neliela vai negatīva, fakts ir tāds, ka tas guva nelielu peļņu 2000. gadā un abos iepriekšējos gados un ka zaudējumi sākās 2001. gadā. Izmeklēšanā ir pierādīts, ka uzņēmums sedza savas izmaksas un ka likviditātes stāvoklis bija atbilstošs. Ieguldījumi, kas motivēja šo divu kapitāla palielinājumu veikšanu, šķiet samērīgi ar ÅI lielumu un “tradicionālo” uzņēmējdarbības modeli pirms darbības izvēršanas, kas bija saistīta ar iTiden projektu. Tāpēc nav pārliecinoša iemesla uzskatīt, ka privāts ieguldītājs nebūtu uzņēmies veikt tādus pašus kapitāla palielinājumus, un līdz ar to nav acīmredzamu pierādījumu par priekšrocības piešķiršanu ÅI.

(62)

Līdz 2000. gadam ÅI uzņēmējdarbībā bija vērojami pieticīgi, bet tomēr pozitīvi peļņas rezultāti (no EUR 9 000 līdz EUR 38 000 1997.–2000. gadā). ÅI uzņēmējdarbība noritēja saskaņā ar tobrīd spēkā esošo uzņēmuma plānu. Attiecīgi ÅI turēja īpašumā un izīrēja noliktavas un birojus Olandes salās. ÅI piederošā nekustamā īpašuma klāsts saglabājās ļoti stabils līdz 2000. gadam, un tas arī izskaidro uzņēmuma stabilo finansiālo stāvokli. No 1997. līdz 2000. gadam ÅI apgrozījums svārstījās no EUR 95 000 līdz EUR 101 000. Attiecīgi – kaut arī ar salīdzinošu nelielu apgrozījumu – ÅI spēja nodrošināt savas uzņēmējdarbības rentabilitāti.

(63)

Kā norādījusi Somija, šie kapitāla palielinājumi tika izmantoti, lai iegādātos rūpniecisku īpašumu (C–VIII) un uzbūvētu angāru Jomalas lidostā Mariehamnas pievārtē (C–IX).

(64)

Kaut gan šie pasākumi nav tieši pamatoti ar iTiden projektu, tie tika īstenoti apstākļos, kas pilnīgi atšķīrās no tiem, kuri ietekmēja iepriekš apspriestos pasākumus C–II un C–III. Kapitāla palielinājumi C–VIII un C–IX tika veikti attiecīgi 2004. un 2005. gadā. Tobrīd ÅI bija darbojies ar zaudējumiem jau kopš 2001. gada. Izšķiroša nozīme ir arī tam, ka šie ieguldījumi tika veikti laikā, kad VP jau bija ieguldījusi ÅI vairāk nekā EUR 2,25 miljonus kopš 2001. gada, pieņemot, ka minētais ieguldījums neradīs peļņu, kas būtu pieņemama tirgus ieguldītājam.

(65)

Nepietiekamā peļņa no iTiden projekta nenovēršami negatīvi ietekmētu ÅI darbības rezultātus kopumā. Uzņēmuma pašu kapitāls nav paredzēts konkrētam mērķim, bet tas ir vispārēji izmantojams un atlīdzināms no uzņēmuma kopējiem darbības ieņēmumiem. Tāpēc tad, kad VP īstenoja pasākumus C–VIII un C–IX, tai noteikti bija skaidrs, ka ir maz ticams, ka jebkādi ÅI kapitāla papildu palielinājumi paredzamā nākotnē radītu pietiekamu peļņu. Tirgus ieguldītājs būtu bijis gatavs veikt šādu kapitāla iepludināšanu, ja minētie ieguldījumi būtu ļāvuši gūt tirgus apstākļiem atbilstošu peļņu no uzņēmuma vispārējās darbības (t. i., peļņu, kas būtu kompensējusi zemo peļņu no pārējiem kapitāla palielinājumiem), bet nav nekādu pierādījumu, kas liecinātu, ka tas tika paredzēts. Somija par minētajiem pasākumiem nav sniegusi konkrētu informāciju, kas mainītu šo viedokli. Attiecīgi Komisija uzskata, ka neviens privāts ieguldītājs nebūtu nodrošinājis ÅI papildu kapitālu šādos apstākļos. Tādējādi kapitāla palielinājumi C–VIII un C–IX ir radījuši ÅI priekšrocību, ko tas nebūtu varējis gūt tirgū.

(66)

Novērtējot ar garantijām saistīto iespējamo valsts atbalstu, Komisija piemēro tās Garantiju paziņojumā noteiktos principus. Paziņojuma 3.2. punktā ir izklāstīti nosacījumi, kas parasti būtu pietiekams pamats, lai uzskatītu, ka valsts sektora iestāžu piešķirtā garantijā nav valsts atbalsta. Tomēr minētie nosacījumi nav izpildīti attiecībā uz garantijām G–I, G–II un G–III (ir pietiekami norādīt, ka šīs garantijas aptvēra 100 % no attiecīgajiem aizdevumiem; sk. Garantiju paziņojuma 3.2. punkta c) apakšpunktu).

(67)

Komisija pirmām kārtām norāda, ka ÅI finansiālais stāvoklis laikposmā, kad tika piešķirtas garantijas, bija pietiekami stabils, lai neizslēgtu uzņēmuma spēju saņemt tirgū aizdevumus bez garantijām. Uzņēmums nebija grūtībās nonācis uzņēmums tādā izpratnē, kā tas definēts Komisijas Pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (21). Pamatojoties uz pieejamiem pierādījumiem, nevar secināt, ka ÅI bija uzņēmums, kas bez valsts atbalsta nebūtu varējis izdzīvot. Gados pirms kapitāla palielinājumiem, t. i., pirms iTiden projekta sākšanas, ÅI finansiālais stāvoklis bija stabils un tā uzņēmējdarbība nesa nelielu peļņu. Valsts sektora iestāžu mērķis, sākot aktīvi iepludināt kapitālu 2001. gadā, bija nevis glābt uzņēmumu, bet gan finansēt tā izaugsmi. Ja nebūtu valsts atbalsta kapitāla palielinājumu veidā, ÅI nebūtu bankrotējis, bet būtu bijis mazāks uzņēmums, kam joprojām būtu bijusi piekļuve finanšu tirgiem. Tāpēc Komisija nevar secināt, ka bez garantijām ÅI nebūtu bijis piekļuves kredītu tirgiem. Tātad jautājums ir par to, vai garantijas nodrošināja uzņēmumam priekšrocību, kas izpaudās kā zemākas aizdevuma izmaksas nekā izmaksas, kuras tam būtu vajadzējis segt atbilstoši tirgus nosacījumiem, ja nebūtu garantijas.

(68)

Nākamais jautājums, kas jāizvērtē, ir šāds: vai par garantijām tiek iekasēta atbilstoša prēmija salīdzinājumā ar prēmiju, ko būtu iekasējis privāts garantijas sniedzējs. Šajā konkrētajā gadījumā Komisija nav konstatējusi privātas garantijas, kas ļautu veikt tūlītēju salīdzināšanu. Šādos apstākļos Komisija salīdzinās garantētā aizdevuma kopējās finansiālās izmaksas, ieskaitot aizdevuma procentu likmi un garantijas prēmiju, ar līdzīga negarantēta aizdevuma tirgus prēmiju (22).

(69)

Komercbanka […] (23)2003. gada 9. oktobrī piešķīra ÅI aizdevumu EUR […] pret nodrošinājumu […]. Procentu likme tika noteikta […] % apmērā gadā līdz 2007. gada 15. janvārim. (24)

(70)

Lai gan šis aizdevums tika piešķirts vienlaikus ar garantiju G–I, Komisija uzskata, ka tas nav atbilstošs salīdzinājums konkrētā pasākuma izmaksām. No 2000. gada jūnija līdz 2003. gada martam ÅI saņēma piecus kapitāla palielinājumus par kopējo summu EUR 2 208 595,01. Tik apjomīgs valsts atbalsts nenoliedzami būs ietekmējis riska novērtējumu, ko […] veica pirms aizdevuma piešķiršanas, un tādējādi uzlabojis aizdevuma nosacījumus, tostarp izmaksas, salīdzinājumā ar nosacījumiem, kādus uzņēmums būtu varējis saņemt tirgos, ja kapitāla palielinājumos nebūtu bijis valsts atbalsta elementa. Tāpēc Komisija nevar pieņemt, ka procentu likme, kas tika noteikta 2003. gada negarantētajam aizdevumam (vai jebkuriem vēlākiem aizdevumiem), precīzi atspoguļo kredīta nosacījumus, kādus ÅI būtu saņēmis, ja nebūtu valsts atbalsta, un nevar to izmantot kā ticamu un reālistisku kritēriju to aizdevumu izmaksām, uz kuriem attiecās VP piešķirtās garantijas.

(71)

Komisija uzskata, ka, tā kā nav nekādu citu ticamu pierādījumu par salīdzināmiem aizdevumiem, kas būtu piešķirti saskaņā ar tirgus nosacījumiem, Paziņojums par atsauces likmi (25) nodrošina atbilstošu, ar atbalsta saņēmēju nesaistītu kritēriju, lai novērtētu, vai pasākumi G–I, G–II un G–III tika veikti saskaņā ar tirgus nosacījumiem. Paziņojumā par atsauces likmi ir norādīts aizstājējs tirgus likmei, ko izmanto atbalsta elementa aprēķinam atbalsta pasākumos. Metodoloģijai, ko izmanto atsauces likmes noteikšanai, pamatā ir šādi divi faktori: bāzes likme (šajā gadījumā tā ir viena gada Euribor), kam pieskaita aizdevuma rezervi. Aizdevuma rezerve, kas jāpieskaita bāzes likmei, ir atkarīga no diviem faktoriem: aizdevuma saņēmējuzņēmuma novērtējuma un par aizdevumu piedāvātā nodrošinājuma līmeņa. Minētajā paziņojumā ir norādītas piecas novērtējuma kategorijas (spēcīga (“AAA-A”), laba (“BBB”), apmierinoša (“BB”), vāja (“B”) un slikta (“CCC” un zemāk) un trīs nodrošinājuma līmeņi (augsts, parasts un zems) katrai novērtējuma kategorijai.

(72)

Somija 2010. gada 18. jūnijā iesniedza Komisijai konsultāciju uzņēmuma […] ziņojumu, kurā norādīts ÅI ikgadējais novērtējums katra gada decembrī. Novērtējums tiek sagatavots ar atpakaļejošu spēku un pamatojoties uz rādītājiem, kas pieejami finanšu gada beigās (t. i., novērtējumā, kas piešķirts 2002. gada decembrī, ar atpakaļejošu spēku ir ņemts vērā uzņēmuma vispārējais stāvoklis 2002. gadā). […] sagatavoja novērtējuma ziņojumu, kurā aprakstīts uzņēmuma vispārējais finansiālais stāvoklis un attīstība un kurš aptver šādas novērtējuma jomas: izaugsmi, rentabilitāti, naudas plūsmu, likviditāti, maksātspēju un saistības. Izmantotajai novērtējuma skalai ir piecas novērtējuma kategorijas: izcili (“A+” un “A”), labi (“A–” un “B+”), apmierinoši (“B” un “B–”), pietiekami (“C+” un “C”) un slikti (“C–” un “D”), kas ļauj tieši salīdzināt ar novērtējuma skalu, kura norādīta Paziņojumā par atsauces likmi.

(73)

Attiecīgi 2002., 2003. un 2004. gada decembrī […] piešķīra ÅI novērtējumu “C+”, “C+” un “C”, tādējādi ierindojot uzņēmumu kategorijā “pietiekami”. Šī kategorija atbilst novērtējuma kategorijai “vāja” Paziņojumā par atsauces likmi. Attiecībā uz uzņēmumu, kura novērtējums ir “vājš”, aizdevumu rezerves, kas jāpieskaita bāzes likmei saskaņā ar Paziņojumu par atsauces likmi, atšķiras atkarībā no piedāvātā nodrošinājuma, svārstoties no 220 bāzes punktiem augstam nodrošinājumam līdz 650 bāzes punktiem zemam nodrošinājumam. Savukārt 2005. gada decembrī […] piešķirtais ÅI novērtējums bija “B–” (apmierinoši), kas atbilst novērtējuma kategorijai “apmierinoša” arī Paziņojumā par atsauces likmi.

(74)

Somija 2011. gada 27. jūnijā iesniedza papildu informāciju par novērtējumu un aizdevumu nodrošinājumiem. Novērtējumu bija sagatavojusi […] – banka, kas piešķīra ÅI negarantētos aizdevumus un divus no garantētajiem aizdevumiem. […] novērtējumā attiecībā uz 2000.–2003. gadu ir izmantota burtu sistēma, kas papildināta ar vienā vārdā apzīmētu novērtējumu. Šis novērtējums ir viegli salīdzināms ar novērtējuma skalu, kas noteikta Paziņojumā par atsauces likmi. Sākot no 2005. gada, novērtējumu sagatavo […] – konsultāciju uzņēmums, kas ir līdzīgs uzņēmumam […]. Novērtējums, ko […] piešķīra ÅI 2003. un 2004. gadā, bija “B–” (“apmierinoši”) un “A” (“apmierinoši”), kas atbilst novērtējuma kategorijai “apmierinoša” arī Paziņojumā par atsauces likmi. Tas nozīmē, ka attiecībā uz 2003. un 2004. gadu […] piešķīra ÅI par vienu kategoriju augstāku novērtējumu nekā […]. Savukārt 2005. gadā […] piešķirtais novērtējums ÅI bija “A” (“apmierinoši”), kas atbilst novērtējuma kategorijai “apmierinoša” arī saskaņā ar Paziņojumu par atsauces likmi, tādējādi ierindojot ÅI tādā pašā kategorijā, kā to novērtēja […].

(75)

Komisija uzskata, ka, novērtējot, vai garantijas G–I, G–II un G–III tika piešķirtas atbilstoši tirgus nosacījumiem, būtu jāizmanto […] piešķirtais novērtējums. Jāpatur prātā, ka pirms pirmās garantijas G–I piešķiršanas 2003. gada oktobrī, kad ÅI jau bija saņēmis piecus kapitāla palielinājumus par kopējo summu EUR 2 208 595,01, jebkuru uzņēmuma novērtējumu 2003. gadā, visticamāk, ietekmēja ievērojamā valsts atbalsta summa. Tāpēc Komisija uzskata, ka ir atbilstoši piemērot piesardzīgāko novērtējumu, ko piešķīra […]. Tam ir nozīme attiecībā uz 2003. un 2004. gadu, jo novērtējums, ko […] piešķīra ÅI par šiem diviem gadiem, ir par vienu kategoriju zemāks nekā […] piešķirtais. Būtu arī jāņem vērā, ka […] piešķīra ÅI aizdevumus, ko garantēja VP, vienlaikus piešķirot ÅI novērtējumu, kas varētu būt ietekmējis attiecīgo vērtējumu. […] nebija iesaistīts finansēšanas procedūrā, un tāpēc ir mazāk iespējams, ka tā piešķirto novērtējumu ir tieši ietekmējuši ar valsts atbalstu saistīti apsvērumi.

(76)

Attiecīgi Komisija, lai piemērotu Paziņojumu par atsauces likmi, pieņem izmantošanai šādas ÅI novērtējuma kategorijas: “vāja” (“B”) 2003. un 2004. gadā un “apmierinoša” (“BB”) 2005. gadā.

(77)

Attiecībā uz nodrošinājumu jānorāda, ka ÅI sniedza nodrošinājumu garantiju nominālvērtībā tā nekustamā īpašuma hipotēku veidā, uz kura tika izbūvēts iTiden projekts. Somija nav iesniegusi informāciju par zaudējuma noteikto likmi saistību neizpildes gadījumā (LGD) saskaņā ar Paziņojumu par atsauces likmi. Šāda informācija palīdz noteikt nodrošinājuma līmeni un aizdevumu rezerves, kas jāpieskaita bāzes likmei. Tāpēc Komisija pieprasīja informāciju par ieķīlāto hipotēku prioritāti un īpašuma vērtību, kāda tā bija garantiju piešķiršanas brīdī. Somijas rīcībā nav novērtējumu, kuros būtu norādīta īpašuma vērtība, kāda tā bija garantijas piešķiršanas brīdī. Tomēr Somijas iestādes ir apgalvojušas, ka īpašuma vērtība laika gaitā ir palielinājusies, projektam attīstoties. Kā norādījusi Somija, 2010. gadā īpašums tika novērtēts EUR […] vērtībā.

(78)

Runājot par nodrošinājuma rangu, Komisija norāda, ka attiecībā uz garantijām G–I un G–II VP nodrošinājumam bija visaugstākais rangs no visām par īpašumu piešķirtajām hipotēkām. Komisija norāda, ka komercbankas ir piešķīrušas ÅI negarantētus aizdevumus un kā nodrošinājumu par to pašu īpašumu pieņēmušas hipotēkas, kuru rangs ir zemāks (un kuras tādējādi nav tik labs nodrošinājums) nekā VP saņemtajam nodrošinājumam. Ņemot to vērā un tā kā nav labāku pierādījumu, Komisija pieņem, ka garantiju nodrošinājuma līmenis Garantiju paziņojuma nozīmē bija “parasts”.

(79)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, atsauces likme tiks novērtētā atsevišķi par katru garantiju, ko ÅI saņēma no VP.

(80)

Komisija norāda, ka attiecībā uz visām garantijām, kas piešķirtas ÅI, prēmijas sastāvēja no divām daļām: i) atkārtotām prēmijām, ko maksā katru gadu un kas izteikta procentos no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas, un ii) vienreizēja maksājuma, kas arī izteikts procentos no aizdevuma summas, bet ko maksā tikai vienreiz, izsniedzot garantiju. Turpmāk izklāstītajā novērtējumā garantēto aizdevumu kopējās finansiālās izmaksas ietver tikai atkārtoto prēmiju, ko maksā katru gadu. Saskaņā ar Garantiju paziņojuma 4.2. punktu atbalsta elementu garantijā aprēķina kā starpību starp tirgus cenu (šajā gadījumā – atsauces likmi) un faktiski samaksāto cenu. Cena, ko faktiski samaksājis ÅI, ietver atkārtoto prēmiju, ko maksā katru gadu, un vienreizēju prēmiju. Praktisku apsvērumu dēļ vienreizējā prēmija ir aplūkota 8.2. iedaļā, kurā aprakstīta atgūšana, jo vieglāk ir atskaitīt vienreizējā maksājuma summu no atgūstamās atbalsta summas. Katrā ziņā, pat ja vienreizējās prēmijas tiktu pieskaitītas garantēto aizdevumu kopējām finansiālajām izmaksām, nemainītos secinājums par to, ka ir sniegts valsts atbalsts. Vienreizējā prēmija ietekmē tikai atbalsta summu, kas piešķirta ÅI.

(81)

VP piešķīra garantiju G–I 2003. gada 9. oktobrī, lai segtu […] aizdevumu ÅI EUR […] apmērā (kredīta numurs […]). Kā nodrošinājumu pret jebkādām prasībām atbilstoši garantijai ÅI sniedza hipotēku par nekustamo īpašumu. Aizdevuma procentu likme tika noteikta […] % apmērā līdz 2007. gada 15. janvārim. (26) Prēmija par garantiju bija […] % no aizdevuma summas gadā (27). Tādējādi garantētā aizdevuma kopējās finansiālās izmaksas aizdevuma piešķiršanas brīdī bija […] % gadā, un tās būtu jāsalīdzina ar atsauces likmi, kas aprēķināta garantijai, pamatojoties uz bāzes likmi, un rezervi, kas ir atkarīga no ÅI novērtējuma un aizdevuma nodrošinājuma līmeņa. Bāzes likme (viena gada Euribor) 2003. gada 9. oktobrī bija 2,235 %. Tobrīd ÅI novērtējums bija “vājš” Paziņojuma par atsauces likmi izpratnē. Kā jau secināts iepriekš, Komisija pieņem, ka aizdevuma nodrošinājuma līmenis bija normāls, kas nozīmē, ka aizdevuma rezerve, kas jāpieskaita bāzes likmei, ir 400 bāzes punktu. Tāpēc atsauces likme šim aizdevumam ir 6,235 % gadā, kas ir vairāk nekā G–I kopējās finansiālās izmaksas […] %.

(82)

Turklāt no 2004. gada 6. septembra VP samazināja G–I garantijas prēmiju līdz […] %. Attiecīgi garantētā aizdevuma kopējās finansiālās izmaksas samazinājās līdz […] %, t. i., […] bāzes punktiem zem atsauces likmes, tādējādi radot attiecīgu priekšrocību par labu ÅI.

(83)

ÅI2004. gada 2. novembrī saņēma EUR […] aizdevumu no […] (kredīta numurs […]). Šis aizdevums tika nodrošināts ar VP garantiju, par kuru ÅI sniedza nodrošinājumu nekustamā īpašuma apķīlāšanas tiesību veidā. Noteiktā procentu likme bija […] + […] bāzes punkti, un garantijas maksa bija […] % no aizdevuma summas gadā, kas nozīmē, ka šā garantētā aizdevuma kopējās finansiālās izmaksas bija […] % gadā (28).

(84)

Atsauces likme garantijai G–II ir jāaprēķina, pamatojoties uz viena gada Euribor, kāda tā bija 2004. gada 2. novembrī, proti, 2,314 %. Tobrīd ÅI novērtējums bija “vājš” Paziņojuma par atsauces likmi izpratnē. Pieņemot, ka nodrošinājuma līmenis bija normāls, atsauces likme šim aizdevumam ir 6,314 % gadā, kas ir vairāk nekā G–II kopējās finansiālās izmaksas […] % gadā. Salīdzinot šā jaunā garantētā aizdevuma izmaksas ar atsauces likmi, ir redzams, ka kopējās finansiālās izmaksas aizdevumam, uz kuru attiecās garantija G–II, bija vismaz […] bāzes punkti zem atsauces likmes, tādējādi nodrošinot ÅI finansiālu priekšrocību. Saskaņā ar Komisijai pieejamo informāciju procentu likme garantētajam aizdevumam kopš tā izsniegšanas nav mainījusies.

(85)

VP 2005. gada 13. decembrī izsniedza jaunu garantiju par labu ÅI. Šī garantija bija paredzēta, lai segtu “atsauces aizdevumu”, t. i., sākotnēji negarantēto 2003. gada 9. oktobra aizdevumu, kura nosacījumi tika tādējādi grozīti. Tobrīd aizdevuma procentu likme bija mainīta uz […] % gadā. Garantijas maksa bija noteikta […] % apmērā no aizdevuma summas, kas nozīmē, ka kopējās finansiālās izmaksas bija […] % gadā (29) (nosacījumi, ko piemēroja no šā datuma, ir identiski iepriekš izklāstītajiem, kas attiecas uz aizdevumu, kurš tika segts ar garantiju G–I, ieskaitot procentu likmes maiņu laika gaitā).

(86)

Atsauces likme garantijai G–III ir jāaprēķina, pamatojoties uz viena gada Euribor, kāda tā bija uz 2005. gada 13. decembri, proti, 2,769 %. Tobrīd ÅI novērtējums bija “apmierinošs” Paziņojuma par atsauces likmi izpratnē. Ņemot vērā normālu nodrošinājuma līmeni, atsauces likme šim aizdevumam ir 4,969 % gadā. Tas ir vairāk nekā G–III kopējās finansiālās izmaksas […] % gadā. Tāpēc VP ir nodrošinājusi ÅI attiecīgu finansiālu priekšrocību vismaz […] % apmērā gadā.

(87)

Somijas iestādes ir apgalvojušas, ka attiecīgie pasākumi neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un tāpēc nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Lai pamatotu šo argumentu, Somija ir būtībā apgalvojusi, ka ÅI ir tikai viens no vairākiem uzņēmumiem, kas aktīvi darbojas nekustamā īpašuma tirgū, bet ne vislielākais. Tādējādi nav pierādījumu, ka pasākumi, ja tos uzskata par valsts atbalstu, būtu nostiprinājuši ÅI stāvokli, kaitējot konkurentiem.

(88)

Komisija nevar pieņemt šo argumentu. Fakts, ka ÅI ir nodrošināta finansiāla priekšrocība, kas nebija pieejama tā konkurentiem (un – kā ir apstiprinājusi Somija – ir vairāki citi uzņēmēji, kas darbojas Olandes nekustamā īpašuma tirgū), nozīmē, ka ÅI varēja veikt lielus ieguldījumus un paplašināt savu darbību ar finansiāliem nosacījumiem, kas bija izdevīgāki nekā tie, kuri bija pieejami tā konkurentiem (kas gadījumā, ja ÅI nebūtu piešķirta priekšrocība, varētu būt izvēlējušies veikt līdzīgus ieguldījumus). Nav vajadzības pierādīt, ka pasākumi ir ļāvuši ÅI pārņemt tirgus daļas no kāda konkrēta konkurenta.

(89)

Līdzīgi priekšrocība, kas tika piešķirta ÅI, varēja ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Ir tiesa, ka Olande ir mazs tirgus, kas izvietots uz arhipelāga, kuram var piekļūt tikai ar jūras vai gaisa transportu, un ka saskaņā ar Līgumu par Somijas pievienošanos ES tajā ir piemērojami īpaši ierobežojumi tiesībām veikt uzņēmējdarbību. Tomēr fakts joprojām ir tāds, ka nav absolūtu šķēršļu ārvalstu uzņēmumu darbībai Olandē un ka nekas šiem uzņēmumiem neliedz veikt ieguldījumus vietējā īpašumu tirgū. Komisija arī norāda, ka Somija nav apstrīdējusi procedūras sākšanas lēmumā norādīto, ka nekustamo īpašumu Olandē iepriekš ir iegādājušies uzņēmumi, kuru mītne ir citās dalībvalstīs. Tādējādi jebkura priekšrocība, kas piešķirta ÅI ar šiem pasākumiem, varētu vismaz potenciāli ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, nepamatoti nostiprinot ÅI stāvokli salīdzinājumā ar iespējamiem ārvalstu konkurentiem vai ieguldītājiem.

(90)

Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ Komisija secina, ka visi kapitāla palielinājumi (izņemot C–I, C–II un C–III) un aizdevumu garantijas G–I, G–II un G–III ir valsts atbalsts LESD 107. panta izpratnē.

(91)

Somija ir apgalvojusi, ka gan kapitāla iepludināšanas, gan garantijas, ja tās ir valsts atbalsts, ir likumīgas atbilstoši atbalsta shēmām, kas ieviestas pirms Somijas iestāšanās ES un pienācīgi paziņotas EBTA Uzraudzības iestādei (ESA) pirms iestāšanās ES ar atsaucēm 93-074 (kapitāla palielinājumi) un 93-079 (garantijas).

(92)

Šis arguments ir jāizvērtē Regulas (EK) Nr. 659/1999 noteikumu kontekstā. Saskaņā ar 1. panta d) punktu “atbalsta shēma” ir “visi dokumenti, pamatojoties uz kuriem bez turpmākiem izpildes pasākumiem var piešķirt individuālu atbalstu uzņēmumiem, kuri vispārīgi un teorētiski definēti attiecīgajos dokumentos, un visi dokumenti, pamatojoties uz kuriem vienam vai vairākiem uzņēmumiem uz nenoteiktu laika periodu un/vai nenoteiktā apmērā var piešķirt atbalstu, kas nav saistīts ar kādu konkrētu projektu”. Turklāt saskaņā ar 1. panta b) punktu Regulā (EK) Nr. 659/1999 “pastāvošais atbalsts” ir, “i) neskarot 144. un 172. pantu Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās aktā, jebkāds atbalsts, kas pastāvēja pirms Līguma stāšanās spēkā attiecīgajās dalībvalstīs, t. i., atbalsta shēmas un individuāls atbalsts, kurš ieviests pirms [un] joprojām ir piemērojams pēc Līguma stāšanās spēkā”.

(93)

Somija pievienojās Eiropas Kopienai 1995. gada 1. janvārī. Turklāt saskaņā ar Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās līguma 172. panta 5. punktu “[…] valsts atbalstu, ko piešķīrušas jaunas dalībvalstis 1994. gadā, bet kas, pārkāpjot EEZ līgumu vai saskaņā ar to noslēgtās vienošanās, vai nu nav paziņots ESA, vai arī ir paziņots, bet ir piešķirts pirms ESA lēmuma pieņemšanas, attiecīgi neuzskata par pastāvošo valsts atbalstu atbilstoši EK līguma 93. panta 1. punktam […]”.

(94)

Turklāt saskaņā ar 1. panta c) punktu Regulā (EK) Nr. 659/1999 “jauns atbalsts” ir atbalsts, t. i., atbalsta shēmas un individuāls atbalsts, kas nav pastāvošs atbalsts, tostarp pastāvoša atbalsta grozījumi (30).

(95)

Visbeidzot, 4. panta 1. punktā Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (31) pārmaiņas pastāvošā atbalstā ir definētas kā “jebkādas pārmaiņas, izņemot pilnībā formāla vai administratīva rakstura izmaiņas, kas nevar ietekmēt novērtējumu par atbalsta pasākuma saderību ar kopējo tirgu. Tomēr esošas atbalsta shēmas sākotnējā budžeta palielinājumu par summu līdz 20 % apmērā neuzskata par esoša atbalsta izmaiņām”.

(96)

No iepriekš minētā izriet, ka var teikt, ka pasākums, kas veikts pirms pievienošanās un ir valsts atbalsta shēma, ir pastāvošs atbalsts, ja ir izpildīti divi nosacījumi. Pirmkārt, atbalsta shēmai jābūt ieviestai pirms EK līguma stāšanās spēkā un, otrkārt, tās būtība nedrīkst būt ievērojami grozīta kopš tā laika.

(97)

Komisija novērtēs Somijas argumentu par atbalsta likumīgumu atsevišķi par abām iespējamām shēmām.

(98)

Komisija vispirms novērtēs, vai šie pasākumi ir atbalsta shēma Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta b) punkta izpratnē.

(99)

Valsts līmeņa juridiskais pamats garantiju shēmai ir Provinces likums par provinces garantijām rūpniecībai un dažām citām uzņēmējdarbības nozarēm (ÅFS 1966:14) (32), kas tika izsludināts 1966. gadā un grozīts ar ÅFS 1979:84, 1982:37, 1988:53, 1992:9, 1994:29, 1996:56 un 2002:23. Attiecībā uz budžetu jeb finansējumu jānorāda, ka tad, kad Somija pievienojās EK, 1966. gada Provinces likums paredzēja, ka “nesamaksāto garantiju vai aizdevumu (33) summa nevienā brīdī nedrīkst pārsniegt FIM 20 000 000”. Savukārt konkrētā pasākuma piemērošanai nav paredzēti nekādi termiņa ierobežojumi.

(100)

Ņemot vērā iepriekš minēto un valsts likuma noteikumus, attiecīgie pasākumi prima facie būtu atbilstoši atbalsta shēmas definīcijai, jo var secināt, ka likums atļauj piešķirt ar konkrētu projektu nesaistītu atbalstu vienam vai vairākiem uzņēmumiem uz nenoteiktu termiņu. Konkrētā iespējamā shēma tika ieviesta 1982. gada 1. septembrī, t. i., pirms 1994. gada 1. janvāra, un tika paziņota ESA. Tādējādi pirmais nosacījums attiecībā uz pastāvošo atbalstu ir izpildīts, jo sākotnējā shēma tika ieviesta pirms Līguma stāšanās spēkā Somijā un pat pirms 1994. gada 1. janvāra, kas nozīmē, ka šajā gadījumā Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās līguma 172. panta 5. punkts nav piemērojams.

(101)

Tomēr Komisijai ir arī jānovērtē, vai kopš 1994. gada 1. janvāra pasākumos ir ieviestas būtiskas pārmaiņas.

(102)

Reģionālās iestādes ieviesa garantiju shēmā vismaz trīs grozījumus pēc 1994. gada 1. janvāra (ar Provinces likumiem 1994:29, 1996:56 un 2002:23) un pirms pirmās garantijas piešķiršanas 2003. gada 14. augustā. Šie grozījumi paredzēja būtiski palielināt shēmas budžetu (t. i., palielināt garantiju kopējo summu, ko var piešķirt jebkurā konkrētā brīdī). Tā kā konkrētais gadījums attiecas uz aizdevuma garantijas piešķiršanu, būtu jānovērtē, vai tie grozījumi saistībā ar shēmas budžetu, kas ieviesti pirms apspriestajiem pasākumiem, būtu jāuzskata par būtiskiem un nošķiramiem no pastāvošās shēmas.

(103)

Kā izklāstīts iepriekš, saskaņā ar 4. pantu Regulā (EK) Nr. 794/2004 budžeta palielinājums par vairāk nekā 20 % ir uzskatāms par grozījumu pastāvošajā atbalsta shēmā. Divi no iepriekš minētajiem grozījumiem (34) ir palielinājuši shēmas sākotnējo budžetu attiecīgi par 50 % un 150 %. Šie budžeta palielinājumi ir uzskatāmi par būtiskiem shēmas grozījumiem, kas nekad netika paziņoti Komisijai.

(104)

Šo būtisko grozījumu ietekmi nevar uzskatīt par nošķiramu no iespējamās shēmas, un tas nozīmē, ka shēma kopumā kļūst par jaunu atbalstu. Sākotnējā atbalsta shēma bija ierobežota tikai attiecībā uz garantiju kopējo summu, kas var būt apstiprināta jebkurā konkrētā brīdī. Ņemot vērā šo konkrēto konfigurāciju, ļoti būtisks budžeta palielinājums (pat bez jebkādiem citiem grozījumiem shēmā) skar spēkā esošo noteikumu būtību.

(105)

Turklāt Komisija norāda, ka no Somijas iesniegtajiem garantijas dokumentiem nevar secināt, ka šo garantiju juridiskais pamats bija iespējamā garantiju shēma.

(106)

Attiecīgi garantijas, uz kurām attiecas šis lēmums, ir jāuzskata par jaunu atbalstu. Ņemot vērā, ka atbalsts tika īstenots bez Komisijas iepriekšēja apstiprinājuma, kas prasīts LESD 108. pantā, tas ir nelikumīgs.

(107)

Valsts noteikumi attiecībā uz šo iespējamo shēmu tika paziņoti ESA kā atbalsta piešķiršanas kārtība, ko piemēro akciju parakstīšanai. No tobrīd iesniegtajiem dokumentiem izriet, ka “Olandes gada budžets” tika norādīts kā valsts līmeņa juridiskais pamats. Pozīcijā “maksimālā iespējamā atbalsta intensitāte, ko […] var iegūt vienam projektam”, Somija ir norādījusi “30 %”. Turklāt pozīcijā “Budžets/izdevumi” Somija ir norādījusi budžetus par 1992.–1994. gadu, bet pozīcija “Kopējā budžeta tāme par visu shēmas plānošanas periodu” ir atstāta neaizpildīta.

(108)

Izmeklēšanas gaitā Somija paskaidroja, ka iespējamās shēmas oficiālais juridiskais pamats ir Likums par Olandes autonomiju (1144/1991), kas pieņemts 1991. gadā. Saskaņā ar minētā likuma 18. panta 22. punktu Olandes vietējām pašpārvaldēm ir “vispārējas pilnvaras” veikt dažādus pasākumus, kuru mērķis ir Olandes ekonomikas veicināšana. Šīs pilnvaras īsteno (piemēram, izmantojot aizdevumus, kapitāla iepludināšanas, garantijas), paredzot apropriācijas VP kopējā gada budžetā.

(109)

Komisija norāda uz turpmāk izklāstīto.

(110)

Neatkarīgi no tā, ka vietējo pašpārvalžu pilnvaras nodrošināt kapitāla iepludināšanas (saskaņā ar vispārējām pilnvarām tās piešķir ar Autonomijas likumu) Somija klasificē kā “shēmu”, Komisijai ir jāpārbauda, vai noteikumi valsts tiesību aktos, kas nosaka minētās pilnvaras, atbilst “shēmas” definīcijai saskaņā ar 1. panta d) punktu Regulā (EK) Nr. 659/1999. Šajā saistībā juridiskais pamats (18. panta 22. punkts Likumā 1144/1991) ir noteikumi, kas attiecas uz pilnvaru sadalījumu starp dažādām iestādēm Somijas tiesību sistēmā un kas neatbilst prasībām, lai tos varētu uzskatīt par atbalsta shēmu (kas cita starpā ir definēta kā “[…] dokumenti, pamatojoties uz kuriem bez turpmākiem izpildes pasākumiem var piešķirt individuālu atbalstu […]”). Tāpēc, lai veiktu jebkādu kapitāla piešķiršanu individuālam saņēmējam, vispirms būtu vajadzīga apropriācija VP gada budžetā (par ko Olandes reģionālā asambleja balso pēc saviem ieskatiem) un pēc tam – VP pieņemto lēmumu īstenošana. Tādējādi kapitāla iepludināšanas, kas piešķirtas saskaņā ar minētajām pilnvarām, ir jāuzskata par atsevišķu lēmumu kopumu, nevis par atbalsta shēmu.

(111)

Katrā ziņā Komisija arī norāda, ka iespējamā shēma attiecās tikai uz 1992.–1994. gadu, jo pozīcijā “Budžets/izdevumi” netika norādīta cita informācija, lai gan juridiskais pamats bija “Olandes gada budžets”.

(112)

Visbeidzot, Komisija atgādina, ka Somija ir norādījusi, ka maksimālā atbalsta intensitāte, ko “var iegūt vienam projektam”, ir 30 %. Katrā ziņā to var saprast tikai tādējādi, ka kapitāla iepludināšanas atbilstoši šai iespējamai shēmai bija paredzētas, lai tās izmantotu kopā ar būtiskiem privātiem ieguldījumiem (vismaz 70 %) “projektos”, kas paredzēti, lai veicinātu iespējamās shēmas mērķus (kuri norādīti kā “Tūrisms, rūpniecība, pētniecība un izstrāde”). Šajā lēmumā izvērtētie kapitāla palielinājumi neatbilst šim oficiālajam nosacījumam, un tāpēc uz tiem nevar attiecināt valsts tiesību normas, kas tika iesniegtas ESA, neatkarīgi no tā, vai šie pasākumi veidoja pienācīgu atbalsta shēmu, un, ja veidoja, vai tā bija piemērojama pēc 1994. gada.

(113)

Attiecīgi valsts atbalsts, kas piešķirts ÅI kapitāla palielinājumu veidā, ir jauns atbalsts. Tā kā atbalsts tika īstenots bez Komisijas iepriekšēja apstiprinājuma, kas prasīts LESD 108. pantā, tas ir nelikumīgs.

(114)

Būtu arī jānorāda, ka divus pasākumus, ko VP apstiprināja par labu ÅI, nesen atcēla Somijas valsts tiesa. Šie pasākumi ir i) kapitāla palielinājums C–XI, kas izmaksāts ÅI 2007. gadā (sk. piezīmi 16. apsvērumā), un ii) 2006. gada aizdevuma garantija, kas tā arī netika īstenota. Augstākā administratīvā tiesa 2011. gada 6. aprīļa lēmumā noteica, vai VP lēmumi tika pieņemti, ievērojot valsts administratīvos noteikumus. Tomēr Tiesa arī novērtēja, vai ir pietiekami daudz pierādījumu, ka šie finanšu pasākumi ir valsts atbalsts, jo, ja tas ir valsts atbalsts, vietējām pašpārvaldēm pirms to īstenošanas vajadzēja paziņot Komisijai. Tiesa secina, ka visi valsts atbalsta kritēriji ir prima facie izpildīti. Tiesa arī izvērtēja Somijas apgalvojumu, ka uz pasākumiem – ja tie ir valsts atbalsts – attiektos valsts noteikumi, kas bija piemērojami pirms pievienošanās, un ka tie attiecīgi būtu klasificējami kā “pastāvošs atbalsts”. Šajā saistībā Tiesa padziļināti izvērtēja valsts noteikumus un secināja, ka neatkarīgi no tā, vai tie ir reālas valsts atbalsta shēmas vai nē, vietējo pašpārvalžu lēmumi neatbilda oficiālajai prasībai atbilstoši valsts noteikumiem Komisijas iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ. Tādējādi valsts Augstākās administratīvās tiesas secinājumi ir saskaņā ar Komisijas secinājumiem, ka kapitāla iepludināšana C–XI, uz ko tiek attiecināta izmeklēšana, ietver jaunu valsts atbalstu. Tādu pašu secinājumu Augstākā tiesa izdarīja attiecībā uz 2006. gada aizdevuma garantiju. Tā kā konkrētā garantija tā arī netika īstenota, tā šajā lēmumā nav vērtēta.

(115)

Somija ir vispārīgi apgalvojusi, ka pasākumi, ja tie tiktu atzīti par jaunu valsts atbalstu, vienalga būtu saderīgi ar iekšējo tirgu, jo no atbalsta finansēto ÅI darbību mērķis bija veicināt reģiona attīstību un radīt jaunas darbavietas.

(116)

Kaut arī valsts atbalsts principā ir aizliegts, tas tik un tā būtu uzskatāms par saderīgu ar iekšējo tirgu apstākļos, kas minēti LESD 107. panta 2. punktā, un var tikt uzskatīts par saderīgu, ja to izmanto 107. panta 3. punktā minēto mērķu sasniegšanai. Vienīgais pamatojums saderībai, ko var pieņemt šajā gadījumā, ir LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunkts, ar ko atļauj atbalstu, kurš veicina ekonomikas attīstību apgabalos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs, vai LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts, kas paredz, ka valsts atbalstu var atļaut, lai veicinātu konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību.

(117)

Saskaņā ar tobrīd Somijai piemērojamiem reģionālajiem atbalsta noteikumiem (reģionālā atbalsta plāniem 2000.–2006. gadam un 2007.–2013. gadam) Mariehamnas pilsēta, kur atrodas iTiden, jebkurā gadījumā nebija tiesīga uz šādu atbalstu. Tas nozīmē, ka pat tad, ja atbalstu varētu atzīt par tādu, kas piešķirts minētajam projektam, to nevarētu uzskatīt par saderīgu. Turklāt Komisija norāda, ka Somija nav pierādījusi, ka ir izpildīts jebkurš no saderības nosacījumiem atbilstoši reģionālā atbalsta noteikumiem (piemēram, attiecībā uz atbalsta veidu, attiecināmajām izmaksām vai maksimālo atbalsta intensitāti).

(118)

Atbalstu nevar arī uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz jebkurām citām Komisijas pieņemtām pamatnostādnēm un paziņojumiem attiecībā uz LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu vai pamatojoties tieši uz minēto apakšpunktu. Somijas iestādes nav iesniegušas konkrētus argumentus vai pierādījumus, kas ļautu Komisijai atzīt minētos pasākumus par saderīgiem, pamatojoties uz jebkuru LESD noteikumu.

(119)

Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 1. punkts paredz: “Kad nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja […]. Komisija neprasa atbalsta atgūšanu, ja tas būtu pretrunā ar kādu Kopienas tiesību vispārēju principu.” Tāpēc pats par sevi saprotams, ka summas par pasākumiem, kas ir nelikumīgs valsts atbalsts ÅI, būtu jāatgūst.

(120)

Tomēr Somija ir apgalvojusi, ka šajā gadījumā Komisijai vajadzētu atturēties no atgūšanas pieprasīšanas, jo Somija tiesiski paļāvās uz to, ka atbalsts ir likumīgs atbilstoši iespējamām shēmām, kas bija spēkā pirms pievienošanās, un ka atgūšana būtu pretrunā Kopienas tiesību principam. Komisija norāda, ka Somija ir oficiāli norādījusi uz tiesisku paļāvību tikai attiecībā uz VP. Tiesiskā paļāvība atbalsta saņēmēja vārdā netika skaidri norādīta.

(121)

Jebkurā gadījumā Komisija nevar pieņemt šo argumentu.

(122)

Attiecībā uz kapitāla palielinājumiem Komisija jau iepriekš pierādīja, ka neatkarīgi no tā, kāds ÅI vai jebkuram citam varētu būt bijis iemesls uzskatam par iespējamās akciju parakstīšanas shēmas juridisko statusu saistībā ar valsts atbalsta noteikumiem, tie pat neizpildīja iespējamās shēmas oficiālos nosacījumus, par ko bija paziņots ESA. Tāpēc ir neiespējami apgalvot, ka ÅI varēja atsaukties uz tiesisko paļāvību attiecībā uz kapitāla palielinājumu likumīgumu, jo uz tiem nevarēja attiecināt valsts noteikumus, attiecībā uz kuriem, kā apgalvo Somija, tai bija tiesiskā paļāvība.

(123)

Attiecībā uz aizdevumu garantijām Komisija ir pierādījusi, ka garantiju shēma tika būtiski grozīta pat pirms šajā lēmumā aplūkoto garantiju piešķiršanas. Šie grozījumi, ko ieviesa Olandes iestādes, netika paziņoti Komisijai. Tādējādi jebkuras garantijas, kas piešķirtas atbilstoši valsts noteikumiem, kuri veidoja sākotnējo shēmu, ir jāuzskata par jaunu atbalstu. Ir vispārēji atzīts, ka neviens atbalsta saņēmējs nevar tiesiski paļauties uz to, ka atbalsts, ko būtu vajadzējis paziņot Komisijai saskaņā ar LESD 108. pantu, bet kas nav paziņots, ir likumīgs (35).

(124)

Rezumējot – gan garantijas, gan kapitāla palielinājumi ir jauns valsts atbalsts, ko pirms īstenošanas būtu vajadzējis paziņot Komisijai.

(125)

Saskaņā ar iedibināto judikatūru (36) dalībvalsts, kuras iestādes ir piešķīrušas atbalstu pretrunā LESD 108. pantā paredzētajiem procedūras noteikumiem, nedrīkst atsaukties uz atbalsta saņēmēju tiesisko paļāvību, lai pamatotu to, ka nav izpildīts pienākums veikt vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu Komisijas lēmumu, kurā tai dots rīkojums atgūt atbalstu. Ja valsts iestādes varētu paļauties uz savu nelikumīgo interpretāciju, tās pilnībā atņemtu LESD 107. un 108. panta jēgu un arī sagrautu to lēmumu efektivitāti, kurus Komisija pieņem atbilstoši minētajiem pantiem.

(126)

Tas pats princips noteikti jāpiemēro tad, kad valsts iestādes apgalvo, ka tās pašas tiesiski paļāvās uz pasākumu likumīgumu, bet nepaziņoja par pasākumiem Komisijai, lai gan tie ir jauns atbalsts (37).

(127)

Līdzīgi, ciktāl runa ir par ÅI tiesisko paļāvību, Komisija norāda, ka saskaņā ar iedibināto judikatūru, ņemot vērā, ka Komisijai saskaņā ar LESD 108. pantu ir obligāts pienākums uzraudzīt valsts atbalstu, uzņēmumi, kam atbalsts piešķirts, principā nevar tiesiski paļauties uz to, ka atbalsts ir likumīgs, ja vien tas nav piešķirts saskaņā ar minētajā pantā noteikto procedūru. Rūpīgam uzņēmējam parasti būtu jāspēj noteikt, vai minētā procedūra ir ievērota (38).

(128)

Komisija norāda, ka neviens uzņēmums neatradās izdevīgākā stāvoklī par ÅI, lai varētu rast priekšstatu par VP darbībām attiecībā uz iespējamām atbalsta shēmām, jo VP ir ÅI galvenais akcionārs un to ÅI valdē pārstāv personas, kuras ir arī VP izpildstruktūras locekļi. Šo argumentu apstiprina fakts, ka ÅI un VP pārstāvji regulāri apmainās ar informāciju, kā norādīts iepriekš saistībā ar kapitāla palielinājumiem. Tāpēc, lai gan Somijas iestādes nav skaidri norādījušas uz tiesisko paļāvību atbalsta saņēmēja vārdā, Komisija uzskata, ka ÅI šajā gadījumā nevar atsaukties uz tiesisko paļāvību.

(129)

Visbeidzot, Komisija ne Somijai, ne atbalsta saņēmējam nekad nav sniegusi precīzas garantijas, ka attiecīgie pasākumi nebūtu valsts atbalsts vai būtu saderīgs atbalsts, kas attiecīgi varētu dot pamatu atsaukties uz tiesisko paļāvību (39).

(130)

Somija ir arī apgalvojusi, ka ja atgūtu atbalstu, kas piešķirts ar kapitāla palielinājumu starpniecību, par atbalsta elementu nav obligāti jāuzskata visa nodrošinātā kapitāla summa, bet (pēc analoģijas ar atbalsta elementa aprēķinu garantijās) gan tikai izmaksas, kas ÅI rastos, meklējot alternatīvu ieguldījumu tirgos. Šajā saistībā Somija ir ierosinājusi, ka šāda alternatīva finansējuma izmaksas varētu noteikt, atsaucoties uz paredzamajiem 7 % peļņai no ieguldījumiem attiecībā uz biroja īpašumu, kas noteikti KPMG ziņojumā.

(131)

Komisija nevar pieņemt šādu viedokli.

(132)

Katrā ziņā, vispārīgi runājot, ir pareizi, ka valsts atbalstu konkrētā gadījumā veido starpība starp priekšrocību (finansējuma veidā), ko uzņēmums faktiski saņēmis no valsts līdzekļiem, un priekšrocību, ko tas būtu spējis iegūt kapitāla tirgos. Attiecīgi “atmaksājot atbalstu, saņēmējs zaudē tās priekšrocības, kādas viņam bija attiecībā pret saviem konkurentiem tirgū, un tiek atjaunota situācija, kas pastāvēja pirms atbalsta piešķiršanas” (40).

(133)

Ikviens, kurš veic ieguldījumu – vai tā būtu kredīta piešķiršana vai piedalīšanās uzņēmuma pašu kapitālā – centīsies gūt tādu peļņu no sava ieguldījuma, kas ir samērīga ar risku.

(134)

Ja atbalsts tiek piešķirts tāda kredīta veidā, kura izmaksas ir mazākas par tirgus izmaksām (kā tas ir attiecībā uz garantētu aizdevumu, kad kopējās finansiālās izmaksas ir mazākas nekā tirgus aizdevuma procentu likme), uzņēmumam, kas nav izstumts no aizdevumu tirgus un kas kā alternatīvu atbalstam būtu varējis saņemt aizdevumu pēc tirgus likmes, ir skaidrs, ka atgūšanas korektīvo mērķi var sasniegt, liekot uzņēmumam samaksāt starpību (ar procentiem), tādējādi to nostādot atkal vienlīdzīgā līmenī ar tā konkurentiem.

(135)

Attiecībā uz kapitālieguldījumiem situācija ir atšķirīga. Tādā gadījumā peļņa nav atkarīga no uzņēmuma vēlmes maksāt (kā tas ir attiecībā uz aizdevumu), bet to pilnībā nosaka uzņēmuma darbības modelim raksturīgā rentabilitāte. Ja vien privāts ieguldītājs neuzskatīs, ka darījums pienācīgi kompensēs ar to saistīto risku, tas neieguldīs, bet izmantos savu naudu citam mērķim. Citiem vārdiem sakot, Komisija nevar pieņemt argumentu, ka uzņēmums būtu spējis saņemt tādus pašus līdzekļus kapitāla tirgū, lai palielinātu savu kapitālu, piedāvājot augstāku atlīdzību, jo tā paredzamie darbības rezultāti neļāva tam nevienam kapitāla ieguldītājam piedāvāt šādu augstāku atlīdzību. Tādējādi hipotētiskā situācija, t. i., situācija bez atbalsta, kuru iecerēts atjaunot vai radīt ar atgūšanas starpniecību, ir tāda, ka nebūtu ieguldīts vispār nekāds kapitāls. Tāpēc atgūstamais atbalsts ir pilna kapitāla palielinājumu summa.

(136)

Attiecīgi Komisija nevar piekrist Somijas viedoklim par atbalsta elementu kapitāla palielinājumos.

(137)

Ņemot vērā iepriekš minēto, nelikumīgais un nesaderīgais atbalsts, ko ir identificējusi Komisija un kas Somijai ir jāatgūst no ÅI, ir šāds.

(138)

Kapitāla palielinājumi:

(139)

Aizdevumu garantijas: atbalsta elements visām garantijām tiek aprēķināts kā starpība starp atsauces likmi, ko piemēro kā kritēriju aizdevumu izmaksām, kuras uzņēmums ar ÅI pielīdzināmu finansiālo stāvokli būtu sedzis bez garantijas, no vienas puses, un procentu likmi, kas iegūta, izmantojot valsts garantiju, pēc tam, kad ir ņemtas vērā visas samaksātās prēmijas, atbilstoši Garantiju paziņojuma 4.2. punktam (kā sīkāk paskaidrots 66.–80. apsvērumā), no otras puses.

(140)

Precīzu atbalsta kopējo summu, kas jāatgūst, noteiks Somijas iestādes sadarbībā ar Komisiju atgūšanas procedūras ietvaros saskaņā ar 138. un 139. apsvērumu aprakstīto metodoloģiju. Noteiktajai atbalsta summai pieskaita procentus, kas uzkrāti no dienas, kurā atbalsts nodots saņēmēja rīcībā, līdz atbalsta atgūšanas dienai. Komisija aicina Somijas iestādes saskaņā ar to lojālas sadarbības pienākumu sadarboties ar Komisiju atgūstamā atbalsta precīzas summas noteikšanā,

a)

no atbalsta saņēmēja atgūstamo kopējo summu (pamatsummu un atgūšanas procentus);

b)

šā lēmuma izpildei jau veikto un iecerēto pasākumu sīku aprakstu;

c)

dokumentus, kas apliecina, ka atbalsta saņēmējam ir pieprasīts atmaksāt atbalstu.