(1)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 145. pantā ir noteikts, ka, lai sasniegtu Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantā izvirzītos mērķus, dalībvalstīm un Savienībai ir jāizstrādā koordinēta stratēģija nodarbinātības jomā, īpaši atbalstot kvalificētu, mācītu un pielāgoties spējīgu darbaspēku un darba tirgus, kas spētu reaģēt uz pārmaiņām ekonomikā.

(2)

Komisijas ierosinātā stratēģija “Eiropa 2020” ļauj Savienībai vērst savu ekonomiku uz gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, ko papildinātu augsts nodarbinātības līmenis, darba ražīgums un sociālā kohēzija. 2010. gada 13. jūlijā Padome pieņēma Ieteikumu par vispārējām pamatnostādnēm dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikai (3). Turklāt 2010. gada 21. oktobrī Padome pieņēma Lēmumu 2010/707/ES par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (4) (“nodarbinātības pamatnostādnes”). Šie pamatnostādņu kopumi veido integrētās pamatnostādnes stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai. Pieci attiecīgajās integrētajās pamatnostādnēs minētie pamatmērķi ir kopēji mērķi, kas ir pamatā dalībvalstu rīcībai, ņemot vērā to attiecīgās sākuma pozīcijas un valstu apstākļus, un nosaka Savienības rīcību. Eiropas Nodarbinātības stratēģijai ir vadoša loma, lai īstenotu stratēģijas “Eiropa 2020” nodarbinātības un darba tirgus mērķus. Nodarbinātības pamatnostādnes tika saglabātas 2011. gadā.

(3)

Integrētās pamatnostādnes saskan ar 2010. gada 17. jūnija Eiropadomes secinājumiem. Dalībvalstīm tajās ir doti precīzi norādījumi, kā izstrādāt valsts reformu programmas un īstenot reformas, paturot prātā savstarpējo atkarību un ņemot vērā Stabilitātes un izaugsmes paktu. Nodarbinātības pamatnostādnēm vajadzētu būt visu konkrētām valstīm paredzētu ieteikumu pamatā, kurus Padome saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu varētu adresēt dalībvalstīm līdztekus konkrētiem dalībvalstīm domātiem ieteikumiem saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu. Nodarbinātības pamatnostādnes būtu jāievēro arī, izstrādājot Vienoto nodarbinātības ziņojumu, ko Padome un Komisija ik gadu iesniedz Eiropadomei.

(4)

Pārbaudot dalībvalstu reformu programmu projektus, kas iekļauti Vienotajā nodarbinātības ziņojuma projektā, ko Padome pieņēma 2012. gada 17. februārī, kļūst skaidrs, ka dalībvalstīm arī turpmāk būtu jāpievēršas šādām prioritātēm: dalības darba tirgū palielināšana un strukturālā bezdarba samazināšana, kvalificēta darbaspēka izveide, reaģējot uz darba tirgus vajadzībām, un darba kvalitātes un mūžizglītības veicināšana, izglītības un apmācības sistēmu snieguma uzlabošana visos līmeņos un līdzdalības palielināšana terciārajā izglītībā, sociālās integrācijas veicināšana un nabadzības apkarošana.

(5)

Lai nodrošinātu uzsvaru uz to īstenošanu, 2010. gadā pieņemtajām nodarbinātības pamatnostādnēm būtu jāpaliek nemainīgām līdz 2014. gadam, to atjaunināšanas iespējām līdz 2014. gada beigām vajadzētu būt stingri ierobežotām.

(6)

Īstenojot nodarbinātības pamatnostādnes, dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja izmantot Eiropas Sociālo fondu,