6.3.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 67/1

---

PADOMES LĒMUMS

(2011. gada 3. oktobris)

par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Konvenciju par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā

(2012/130/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (1),

tā kā:

(1)	Savienība ir kompetenta pieņemt pasākumus jūras bioloģisko resursu saglabāšanai saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku un slēgt nolīgumus ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

(2)	Saskaņā ar Padomes Lēmumu 98/392/EK (2) Savienība ir līgumslēdzēja puse Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Konvencijā par jūras tiesībām, kas paredz visu starptautiskās sabiedrības locekļu sadarbību jūras bioloģisko resursu saglabāšanā un pārvaldībā.

(3)	Saskaņā ar Padomes Lēmumu 98/414/EK (3) Savienība ir līgumslēdzēja puse Nolīgumā par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību.

(4)	Padome 2007. gada 17. aprīlī pilnvaroja Komisiju Kopienās vārdā risināt sarunas par Konvenciju par reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) Klusā okeāna dienvidu daļā attiecībā uz zvejas resursiem, kurus vēl neaptver esošās RZPO.

(5)

Sarunas sekmīgi noslēdzās Oklendā Jaunzēlandē 2009. gada 14. novembrī, pieņemot projektu Konvencijai par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā (turpmāk “konvencija”), kuras 36. panta 1. punktā paredzēts, ka to var parakstīt 12 mēnešos no 2010. gada 1. februāra. Konvencija Savienības vārdā tika parakstīta 2010. gada 26. jūlijā, ņemot vērā tās noslēgšanu, saskaņā ar Padomes Lēmumu 2011/189/ES (4).

(6)	Konvencijas mērķis ir nodrošināt zvejas resursu ilglaicīgu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu konvencijas apgabalā, efektīvi īstenojot šo konvenciju.

(7)	Kuģi, kas kuģo ar Savienības dalībvalstu karogu, izmanto zvejas resursus konvencijas apgabalā, tāpēc Savienība ir ieinteresēta aktīvi piedalīties šīs konvencijas īstenošanā.

(8)	Tāpēc konvencija būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Savienības vārdā tiek apstiprināta Konvencija par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā (turpmāk “konvencija”).

Konvencijas teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots izraudzīties personu vai personas, kas ir tiesīgas Savienības vārdā deponēt apstiprināšanas dokumentu Jaunzēlandes valdībai, kas ir konvencijas depozitāre saskaņā ar konvencijas 36. panta 3. punktu (5).

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

---

(1)  2011. gada 13. septembra piekrišana (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(2)  OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp.

(3)  OV L 189, 3.7.1998., 14. lpp.

(4)  OV L 81, 29.3.2011., 1. lpp.

(5)  Konvencijas spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

6.3.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 67/3

---

TULKOJUMS

KONVENCIJA

par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

APŅEMOTIES nodrošināt zvejas resursu ilglaicīgu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu Klusā okeāna dienvidu daļā un tādējādi aizsargāt jūras ekosistēmas, kurās ir šie resursi;

ATSAUCOTIES uz attiecīgām starptautiskajām tiesībām, kas atspoguļotas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijā, 1995. gada 4. decembra Nolīgumā par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību un 1993. gada 24. novembra Nolīgumā, lai veicinātu starptautisko saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ievērošanu uz tāljūrā esošiem zvejas kuģiem, kā arī ņemot vērā Atbildīgas zivsaimniecības vadības kodeksu, ko 1995. gada 31. oktobrī pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas konferences 28. sesijā;

ŅEMOT VĒRĀ, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, kas atspoguļotas attiecīgajos iepriekšminēto nolīgumu noteikumos, valstīm ir pienākums sadarboties tāljūras apgabalu dzīvo resursu saglabāšanā un pārvaldībā un vajadzības gadījumā sadarboties, lai izveidotu subreģionālas vai reģionālas zvejniecības organizācijas vai mehānismus, kas palīdz veikt minēto resursu saglabāšanai vajadzīgos pasākumus;

ŅEMOT VĒRĀ, ka saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumiem piekrastes valstu ūdeņi atrodas valsts jurisdikcijā, saskaņā ar kuru tās izmanto savas suverēnās tiesības, lai pētītu un izmantotu, saglabātu un pārvaldītu zvejas resursus un saglabātu dzīvos jūras resursus, ko ietekmē zvejniecība;

ŅEMOT VĒRĀ jaunattīstības valstu, jo īpaši mazāk attīstīto valstu un mazo salu valstu, teritoriju un valdījumu, kā arī to piekrastes kopienu, ekonomiskos un ģeogrāfiskos apsvērumus un īpašās vajadzības attiecībā uz zvejas resursu saglabāšanu, pārvaldību un ilgtspējīgu attīstību un tiesības uz taisnīgu šo resursu daļas ieguvumu;

NORĀDOT UZ vajadzību pēc reģionālām zvejniecības pārvaldības organizācijām un mehānismiem, kas nodrošina šo organizāciju darbības pārskatus, lai novērtētu pakāpi, kādā tās sasniedz izvirzītos saglabāšanas un pārvaldības mērķus;

APŅEMOTIES faktiski sadarboties, lai novērstu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju un negatīvo ietekmi, ko tā atstāj uz pasaules zvejas resursu stāvokli un ekosistēmām, kurās tie sastopami;

APZINĀDAMĀS vajadzību novērst kaitējumu jūras videi, saglabāt bioloģisko daudzveidību, uzturēt jūras ekosistēmu integritāti un samazināt iespēju, ka zvejas rezultātā iestājas ilglaicīgas vai neatgriezeniskas sekas;

PATUROT PRĀTĀ, ka efektīvi saglabāšanas un pārvaldības pasākumi ir jābalsta uz labāko pieejamo zinātnisko informāciju un zvejniecības pārvaldībā jāizmanto piesardzīga un uz ekosistēmām balstīta pieeja;

PĀRLIECINĀTI, ka zvejas resursu ilglaicīga saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana Klusā okeāna dienvidu daļā un to jūras ekosistēmu aizsardzība, kurās ir šie resursi, vislabāk nodrošināma, noslēdzot starptautisku konvenciju par šo jautājumu,

IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.

1. pants

Definīcijas

1.   Šajā konvencijā:

a)	“1982. gada konvencija” ir Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencija;

b)	“1995. gada nolīgums” ir 1995. gada 4. decembra Nolīgums par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību;

c)	“Komisija” ir Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas komisija, kas izveidota saskaņā ar 6. pantu;

d)	“konvencijas apgabals” ir apgabals, kurā piemēro šo konvenciju saskaņā ar 5. pantu;

e)	“Rīcības kodekss” ir Atbildīgas zivsaimniecības vadības kodekss, ko 1995. gada 31. oktobrī pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas konferences 28. sesijā;

f)

“zvejas resursi” ir visas zivis konvencijas apgabalā, tostarp gliemji, vēžveidīgie un citi dzīvie jūras resursi, par kuriem var lemt Komisija, izņemot: i) nometnieku sugas, kas saskaņā ar 1982. gada konvencijas 77. panta 4. punktu ir pakļautas piekrastes valstu jurisdikcijai; ii) 1982. gada konvencijas I pielikumā norādītās tālu migrējošās sugas; iii) anadromās un katadromās sugas; iv) jūras zīdītājus, jūras rāpuļus un jūras putnus;

g)

“zveja” ir šādas darbības: i) faktiska zvejas resursu meklēšana, zvejošana, ieguve vai ievākšana vai mēģinājums veikt šādas darbības; ii) iesaistīšanās jebkādā darbībā, no kuras var pamatoti gaidīt zvejas resursu atrašanās vietas noteikšanu, to zvejošanu, ieguvi vai ievākšanu jebkuram mērķim; iii) pārkraušana citā kuģī un jebkura cita tāda darbība jūrā, kas atbalsta vai sagatavo jebkuru šajā definīcijā raksturoto darbību; un iv) kuģa, autotransporta līdzekļa, lidaparāta vai transportlīdzekļa uz gaisa spilvena izmantošana jebkurai šajā definīcijā raksturotai darbībai, bet tā neietver darbības ārkārtas situācijās saistībā ar apkalpes locekļu veselības aizsardzību vai darba drošību, vai kuģa drošību;

h)	“zvejas kuģis” ir kuģis, ko izmanto vai gatavojas izmantot zvejai, tostarp zivju apstrādes kuģi, palīgkuģi, kravas kuģi un jebkuri citi kuģi, kas ir tieši iesaistīti minētajās zvejas darbībās;

i)	“karoga valsts”, ja nav norādīts citādi, ir: i) valsts, kuras zvejas kuģiem ir tiesības kuģot ar tās karogu; ii) reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, kuras zvejas kuģiem ir tiesības kuģot ar šīs reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas dalībvalsts karogu;

j)	“NNN zveja” ir darbības, kas minētas FAO Starptautiskā rīcības plāna nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas novēršanai, apturēšanai un apkarošanai 3. punktā, un citas darbības, par kurām var lemt Komisija;

k)	“valstspiederīgie” ietver fiziskas un juridiskas personas;

l)	“osta” ietver piestātnes un citas iekārtas izkraušanai, pārkraušanai citā kuģī, iepakošanai, apstrādei, degvielas krājumu papildināšanai vai kuģa apgādei;

m)	“reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija” ir reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, kurai tās dalībvalstis ir nodevušas kompetenci par jautājumiem, uz kuriem attiecas šī konvencija, tostarp tiesības pieņemt lēmumus, kas ir saistoši tās dalībvalstīm attiecībā uz šiem jautājumiem;

n)	“nopietnam pārkāpumam” ir tāda nozīme, kā noteikts 1995. gada nolīguma 21. panta 11. punktā, un tas ietver citus pārkāpumus, kurus var noteikt Komisija;

o)	“pārkraušana citā kuģī” ir visu vai daļas tādu zvejas resursu vai zvejas produktu, kas iegūti zvejā konvencijas apgabalā un atrodas uz zvejas kuģa, pārkraušana citā zvejas kuģī jūrā vai ostā.

2.

a) “līgumslēdzēja puse” ir valsts vai reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, kura piekritusi uzņemties saistības, kas izriet no šīs konvencijas, un attiecībā uz kuru šī konvencija ir spēkā; b) šī konvencija mutatis mutandis attiecas uz jebkuru tiesību subjektu, kas minēts 1982. gada konvencijas 305. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktā un pievienojas šai konvencijai, un tādā mērā “līgumslēdzēja puse” ir jebkurš minētais tiesību subjekts.

2. pants

Mērķis

Šīs konvencijas mērķis ir, zvejniecības pārvaldībā izmantojot piesardzīgu un uz ekosistēmām balstītu pieeju, nodrošināt zvejas resursu ilglaicīgu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu un tādējādi aizsargāt jūras ekosistēmas, kurās šie resursi sastopami.

3. pants

Saglabāšanas un pārvaldības principi un metodes

1.   Īstenojot šīs konvencijas mērķi un pieņemot lēmumus saskaņā ar šo konvenciju, līgumslēdzējas puses, Komisija un palīgstruktūras, kas izveidotas saskaņā ar 6. panta 2. punktu un 9. panta 1. punktu, piemēro:

a)

šādus principus: i) zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību īsteno atklātā, atbildīgā un iekļaujošā veidā, ņemot vērā labāko starptautisko praksi; ii) zveja nodrošina zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, ņemot vērā tās ietekmi uz sugām, kas nav zvejas mērķsugas, kā arī uz saistītām vai atkarīgām sugām, un vispārīgo pienākumu aizsargāt un saglabāt jūras vidi; iii) pārzveju un lieko zvejošanas kapacitāti novērš vai likvidē; iv) savlaicīgi un atbilstīgi iegūst, pārbauda, reģistrē un dalās ar pilnīgiem un precīziem datiem par zveju, tostarp ar informāciju par zvejas ietekmi uz jūras ekosistēmām, kurās ir zvejas resursi; v) lēmumus pieņem, balstoties uz labāko pieejamo zinātnisko un tehnisko informāciju un visu iesaistīto palīgstruktūru ieteikumiem; vi) veicina līgumslēdzēju pušu sadarbību un saskaņotu rīcību, lai nodrošinātu, ka Komisijas apstiprinātie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi ir savienojami ar saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, kurus attiecībā uz tiem pašiem zvejas resursiem piemēro teritorijās, kas atrodas valstu jurisdikcijā; vii) aizsargā jūras ekosistēmas un jo īpaši ekosistēmas, kurām pēc iztraucējuma nepieciešams ilgs atveseļošanās laiks; viii) atzīst jaunattīstības valstu un jo īpaši mazāk attīstīto valstu un mazo salu valstu, teritoriju un valdījumu intereses, kā arī jaunattīstības valstu piekrastes kopienu vajadzības; ix) nodrošina faktisku atbilstību saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, un sankcijas, ko piemēro par pārkāpumiem, ir pietiekami smagas, lai atturētu no pārkāpumiem jebkurā vietā un, jo īpaši, lai atņemtu pārkāpējiem visu ieguvumu no nelikumīgās darbības; un x) samazina zvejas kuģu radīto piesārņojumu un atkritumu daudzumu, izmetumus, nozvejā nozaudēto vai pamesto zvejas rīku daudzumu un ietekmi uz citām sugām un jūras ekosistēmām; un

b)	piesardzīgu un uz ekosistēmām balstītu pieeju saskaņā ar 2. punktu.

2.

a) Piesardzīgo pieeju, kas aprakstīta 1995. gada nolīgumā un Rīcības kodeksā, plaši piemēro zvejas resursu saglabāšanā un pārvaldībā, lai aizsargātu šos resursus un saglabātu jūras ekosistēmas, kurās ir minētie resursi, un konkrēti līgumslēdzējas puses, Komisija un palīgstruktūras: i) rīkojas vēl piesardzīgāk, ja informācija ir neskaidra, neuzticama vai neatbilstīga; ii) neizmanto atbilstīgas zinātniskas informācijas trūkumu kā iemeslu, lai atliktu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus vai tos neveiktu nemaz; iii) ņem vērā starptautisko paraugpraksi jautājumā par piesardzības pasākumu veikšanu, tostarp 1995. gada nolīguma II pielikumu un Rīcības kodeksu. b) Zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumos plaši izmanto uz ekosistēmām balstītu, integrētu pieeju, saskaņā ar kuru lēmumus zvejas resursu pārvaldības jomā izvērtē plašāku jūras ekosistēmu pastāvēšanas kontekstā, kurās ir šie resursi, un tādā veidā nodrošina minēto resursu ilglaicīgu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu un vienlaikus aizsargā attiecīgās jūras ekosistēmas.

4. pants

Saglabāšanas un pārvaldības pasākumu saderība

1.   Līgumslēdzējas puses atzīst nepieciešamību nodrošināt saderību attiecībā uz tādiem zivju resursiem noteiktajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, kas identificēti kā transzonāli piekrastes valsts līgumslēdzējas puses jurisdikcijā esošajos ūdeņos un tāljūras apgabalos, kuri robežojas ar konvencijas apgabalu, un apzinās savu pienākumu sadarboties šajā jautājumā.

2.   Saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas pieņemti attiecībā uz tāljūras apgabaliem, un tie, kas pieņemti attiecībā uz valsts jurisdikcijā esošajiem apgabaliem, ir savietojami, lai nodrošinātu transzonālo zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību kopumā. Izstrādājot savietojamus saglabāšanas un pārvaldības pasākumus transzonāliem zvejas resursiem, līgumslēdzējas puses:

a)	ņem vērā zvejas resursu bioloģisko vienotību un citas bioloģiskās īpašības, kā arī saistību starp šo resursu izplatību, zvejas darbībām un ģeogrāfiskām īpatnībām attiecīgajā rajonā, tostarp zvejas resursu sastopamības un nozvejas pakāpi valsts jurisdikcijā esošos apgabalos;

b)	ņem vērā to, cik lielā mērā attiecīgās piekrastes valstis un tāljūras apgabalos zvejojošās valstis ir atkarīgas no konkrētajiem zvejas resursiem;

c)	nodrošina, ka minētajiem pasākumiem konvencijas apgabalā nav kaitīgas ietekmes uz dzīvajiem jūras resursiem kopumā.

3.   Komisijas sākotnējie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi pienācīgi ņem vērā un nemazina to esošo saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti, kurus attiecīgās piekrastes valstu līgumslēdzējas puses īsteno šīs valsts jurisdikcijā esošajās teritorijās un kurus līgumslēdzējas puses īsteno attiecībā uz kuģiem, kas kuģo ar to karogu un zvejo tāljūras apgabalos, kuri robežojas ar konvencijas apgabalu.

5. pants

Piemērošanas joma

1.   Ja nav noteikts citādi, šo konvenciju piemēro Klusā okeāna ūdeņiem, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem neietilpst valstu jurisdikcijā esošajos apgabalos:

a)

uz austrumiem no līnijas, kas stiepjas virzienā uz dienvidiem pa 120° austrumu garuma meridiānu no Austrālijas valsts jurisdikcijas ārējās robežas Rietumaustrālijas dienvidu piekrastē līdz krustpunktam ar 55° dienvidu platuma paralēli; tad virzienā uz austrumiem pa 55° dienvidu platuma paralēli līdz krustpunktam ar 150° austrumu garuma meridiānu; tad virzienā uz dienvidiem pa 150° austrumu garuma meridiānu līdz krustpunktam ar 60° dienvidu platuma paralēli;

b)	uz ziemeļiem no līnijas, kas stiepjas virzienā uz austrumiem pa 60° dienvidu platuma paralēli no 150° austrumu garuma meridiāna līdz krustpunktam ar 67°16′ rietumu garuma meridiānu;

c)

uz rietumiem no līnijas, kas stiepjas virzienā uz ziemeļiem pa 67°16′ rietumu garuma meridiānu no 60° dienvidu platuma paralēles līdz krustpunktam ar Čīles valsts jurisdikcijas ārējo robežu, tad pa Čīles, Peru, Ekvadoras un Kolumbijas valsts jurisdikcijas ārējām robežām līdz krustpunktam ar 2° ziemeļu platuma paralēli; un

d)

uz dienvidiem no līnijas, kas stiepjas virzienā uz rietumiem pa 2° ziemeļu platuma paralēli (bet neiekļaujot Ekvadoras valsts jurisdikciju (Galapagu salas)) līdz krustpunktam ar 150° rietumu garuma meridiānu; tad virzienā uz ziemeļiem pa 150° rietumu garuma meridiānu līdz krustpunktam ar 10° ziemeļu platuma paralēli, tad uz rietumiem pa 10° ziemeļu platuma paralēli līdz krustpunktam ar Māršala salu valsts jurisdikcijas ārējo robežu un tad dienvidu virzienā apkārt Klusā okeāna valstu un teritoriju, Jaunzēlandes un Austrālijas valsts jurisdikcijas ārējām robežām līdz vietai, kurā sākas līnija, kas minēta a) apakšpunktā.

2.   Konvenciju piemēro arī Klusā okeāna ūdeņiem, kas atrodas ārpus valstu jurisdikcijas teritorijām, kuras norobežo 10° ziemeļu platuma paralēle un 20° dienvidu platuma paralēle, kā arī 135° austrumu garuma meridiāns un 150° rietumu garuma meridiāns.

3.   Ja, piemērojot šo konvenciju, ir jānosaka kāda punkta, līnijas vai apgabala atrašanās vieta uz zemeslodes virsmas, to nosaka saskaņā ar Starptautisko Elipsoidālo koordinātu atskaites sistēmu, ko uztur Starptautiskais Zemes rotācijas dienests un kas praktiski saskan ar 1984. gada Pasaules Ģeodēzisko sistēmu (WGS84).

4.   Šī konvencija neparedz kādas līgumslēdzējas puses prasību vai nostājas atzīšanu attiecībā uz ūdeņu un zonu juridisko statusu un platību, ko prasa šāda līgumslēdzēja puse.

6. pants

Organizācija

1.   Līgumslēdzējas puses ar šo vienojas izveidot, uzturēt un stiprināt Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (“Organizācija”), kas pildīs šajā konvencijā noteiktās funkcijas, lai īstenotu konvencijas mērķi.

2.   Organizāciju veido:

a)

Komisija;

b)	Zinātniskā komiteja;

c)	Atbilstības un tehniskā komiteja;

d)	Austrumu subreģionālā pārvaldības komiteja;

e)	Rietumu subreģionālā pārvaldības komiteja;

f)	Finanšu un administratīvā komiteja;

g)	sekretariāts

un jebkura cita palīgstruktūra, ko Komisija jebkurā laikā var izveidot saskaņā ar 9. panta 1. punktu, lai tā palīdzētu Komisijai darbā.

3.   Saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem Organizācija ir juridiska persona, un attiecībās ar citām starptautiskām organizācijām un līgumslēdzēju pušu teritorijā tai ir tāda juridiskā rīcībspēja, kāda vajadzīga, lai veiktu tās funkcijas un īstenotu šīs konvencijas mērķi. Organizācijas un tās amatpersonu imunitāti un privilēģijas līgumslēdzēju pušu teritorijā nosaka Organizācija un attiecīgā līgumslēdzēja puse, savstarpēji vienojoties, tostarp Organizācijai jo īpaši vienojoties ar to līgumslēdzēju pusi, kuras teritorijā atrodas sekretariāts.

4.   Organizācijas sekretariāts atrodas Jaunzēlandē vai tādā citā vietā, par kādu nolemj Komisija.

7. pants

Komisija

1.   Katra līgumslēdzēja puse ir Komisijas locekle un ieceļ vienu pārstāvi Komisijā, kuram var palīdzēt vietnieki, eksperti un padomdevēji.

2.   Komisija no līgumslēdzēju pušu pārstāvjiem ievēlē savu priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku, kuru amata termiņš ir divi gadi un kurus var atkārtoti ievēlēt, taču ne vairāk kā uz diviem amata termiņiem pēc kārtas vienā un tajā pašā amatā. Priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks pārstāv dažādas līgumslēdzējas puses.

3.   Komisijas pirmā sanāksme notiek ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc šīs konvencijas spēkā stāšanās dienas. Pēc tam Komisijas priekšsēdētājs sasauc ikgadējo sanāksmi, ja vien Komisija nelemj citādi, un sanāksmes laiku un vietu nosaka Komisija. Komisija rīko šādas citas sanāksmes pēc vajadzības, lai varētu veikt šajā konvencijā paredzētās funkcijas.

4.   Komisijas un tās palīgstruktūru sanāksmju biežumam, ilgumam un plānošanai piemēro izmaksu lietderības principu.

8. pants

Komisijas funkcijas

Komisija saskaņā ar šīs konvencijas mērķi, principiem, metodēm un īpašajiem noteikumiem pilda šādas funkcijas:

a)	pieņem saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, lai sasniegtu šīs konvencijas mērķi, tostarp vajadzības gadījumā saglabāšanas un pārvaldības pasākumus attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem;

b)	nosaka dalības raksturu un pakāpi zvejā attiecībā uz zvejas resursiem, tostarp vajadzības gadījumā attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem;

c)	izstrādā noteikumus par datu vākšanu, verificēšanu, paziņošanu, glabāšanu un izplatīšanu;

d)

veicina zinātnisku pētījumu veikšanu, lai uzlabotu zināšanas par zvejas resursiem un jūras ekosistēmām konvencijas apgabalā un par tiem pašiem zvejas resursiem valstu jurisdikcijā esošajos ūdeņos, kas robežojas ar konvencijas apgabalu, un sadarbībā ar Zinātnisko komiteju nosaka kārtību, kādā konvencijas apgabalā zinātniskos nolūkos veicama pētnieciskā zveja;

e)	sadarbojas un apmainās ar datiem ar Komisijas locekļiem un iesaistītām organizācijām, piekrastes valstīm, teritorijām un valdījumiem;

f)	veicina saglabāšanas un pārvaldības pasākumu savietojamību konvencijas apgabalā, valstu jurisdikcijā esošajos apgabalos, kas robežojas ar konvencijas apgabalu, un tāljūras apgabalos, kas robežojas ar konvencijas apgabalu;

g)	izstrādā un nosaka efektīvas uzraudzības, kontroles, pārraudzības, atbilstības un noteikumu izpildes procedūras, tostarp nediskriminējošus pasākumus, kas saistīti ar tirgu un tirdzniecību;

h)	izstrādā procesus saskaņā ar starptautiskiem tiesību aktiem, lai novērtētu karoga valsts darbību jautājumā par tās šajā konvencijā paredzēto pienākumu izpildi, un vajadzības gadījumā pieņem priekšlikumus šādu pienākumu izpildes veicināšanai;

i)	apstiprina pasākumus NNN zvejas novēršanai, apturēšanai un apkarošanai;

j)	izstrādā noteikumus par šajā konvencijā paredzēto sadarbīgas puses, kas nav līgumslēdzēja puse, statusu;

k)	izvērtē šīs konvencijas noteikumu un Komisijas apstiprināto saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti konvencijas mērķa īstenošanā;

l)	pārrauga Organizācijas organizatorisko, administratīvo un finansiālo darbību un citus iekšējos jautājumus, tostarp attiecības starp tās struktūrvienībām;

m)	koordinē Komisijas palīgstruktūru darbu;

n)	pēc vienprātības principa apstiprina Organizācijas budžetu, tās finanšu noteikumus un jebkurus to grozījumus, kā arī Organizācijas darbības reglamentu, kurā var paredzēt kārtību, kādā lēmumi tiek pieņemti un reģistrēti starpsesiju laikā;

o)	pieņem un vajadzības gadījumā groza citus noteikumus, kas nepieciešami Komisijas un tās palīgstruktūru funkciju veikšanai; un

p)	pilda citas funkcijas un pieņem citus lēmumus, kas var būt nepieciešami šīs konvencijas mērķa sasniegšanai.

9. pants

Palīgstruktūras

1.   Papildus Zinātniskajai komitejai, Atbilstības un tehniskajai komitejai, Austrumu subreģionālajai pārvaldības komitejai, Rietumu subreģionālajai pārvaldības komitejai un Finanšu un administratīvajai komitejai Komisija vajadzības gadījumā var izveidot citas palīgstruktūras. Šādas papildu palīgstruktūras var izveidot kā pastāvīgas vai pagaidu struktūras, ņemot vērā to izmaksas.

2.   Veidojot šādas papildu palīgstruktūras, Komisija tām nosaka konkrētus darba uzdevumus un metodes, vienmēr ar noteikumu, ka minētie konkrētie darba uzdevumi saskan ar šīs konvencijas mērķi un saglabāšanas un pārvaldības principiem un pieeju, kā arī ar 1982. gada konvenciju un 1995. gada nolīgumu. Komisija vajadzības gadījumā jebkurā laikā var pārskatīt un grozīt šos darba uzdevumus un metodes.

3.   Visas palīgstruktūras ir pakļautas Komisijai, sniedz tai konsultācijas un ieteikumus, kā arī piedalās regulārā Komisijas apstiprināto saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitātes izvērtēšanā.

4.   Pildot savas funkcijas, visas palīgstruktūras ņem vērā atbilstīgo darbu, ko veic citas Komisijas izveidotās palīgstruktūras, un vajadzības gadījumā to darbu, ko veic citas zvejniecības pārvaldības organizācijas, kā arī citu atbilstīgo tehnisko un zinātnisko iestāžu darbu.

5.   Visas palīgstruktūras var veidot darba grupas. Palīgstruktūras vajadzības gadījumā var arī pieaicināt neatkarīgus konsultantus saskaņā ar jebkuriem Komisijas sniegtiem vispārīgiem vai īpašiem norādījumiem.

6.   Visas palīgstruktūras savā darbībā ievēro Komisijas reglamentu, ja vien Komisija nav lēmusi citādi.

10. pants

Zinātniskā komiteja

1.   Katram Komisijas loceklim ir tiesības iecelt Zinātniskajā komitejā vienu pārstāvi, kuram var palīdzēt vietnieki un padomdevēji.

2.   Zinātniskajai komitejai ir šādi uzdevumi:

a)	plānot, veikt un izskatīt zinātniskus novērtējumus par zvejas resursu stāvokli, tostarp sadarbībā ar atbilstīgu piekrastes valsts līgumslēdzēju pusi vai pusēm par zvejas resursiem, kas aptver gan konvencijas apgabalu, gan valstu jurisdikcijā esošos apgabalus;

b)

sniegt Komisijai un tās palīgstruktūrām konsultācijas un ieteikumus, balstoties uz šiem novērtējumiem, tostarp vajadzības gadījumā: i) par atskaites punktiem, tostarp piesardzības atskaites punktiem, kas minēti 1995. gada nolīguma II pielikumā; ii) par zvejas resursu pārvaldības stratēģijām vai plāniem, pamatojoties uz šiem atskaites punktiem; iii) par saglabāšanas un pārvaldības alternatīvu analīzi, piemēram, par kopējās pieļaujamās nozvejas vai kopējās pieļaujamās zvejas piepūles noteikšanu dažādos līmeņos, tā novērtējot pakāpi, kādā katra alternatīva ļautu sasniegt Komisijas pieņemtās vai izskatāmās pārvaldības stratēģijas vai plāna mērķi vai mērķus;

c)

sniegt Komisijai un tās palīgstruktūrām konsultācijas un ieteikumus par zvejas ietekmi uz jūras ekosistēmām konvencijas apgabalā, tostarp konsultācijas un ieteikumus par jutīgu jūras ekosistēmu identificēšanu un sastopamību, zvejas iespējamo ietekmi uz šādām jutīgām jūras ekosistēmām un pasākumiem, kas novērstu būtisku negatīvu ietekmi uz tām;

d)	sekmēt un veicināt sadarbību zinātniskās izpētes darbā, lai uzlabotu zināšanas par zvejas resursu un jūras ekosistēmu stāvokli konvencijas apgabalā, tostarp zināšanas par zvejas resursiem, kas atrodas gan konvencijas apgabalā, gan valstu jurisdikcijā esošajos apgabalos; un

e)	sniegt Komisijai un tās palīgstruktūrām citas zinātniska rakstura konsultācijas, ko tā atzīst par vajadzīgām vai ko var pieprasīt Komisija.

3.   Komisijas reglaments paredz, ka gadījumā, ja Zinātniskā komiteja nespēj sniegt konsultācijas pēc vienprātības principa, tā savā ziņojumā atspoguļo komitejas locekļu atšķirīgos uzskatus. Zinātniskās komitejas ziņojumi ir publiski pieejami.

4.   Komisija, ņemot vērā Zinātniskās komitejas ieteikumus, var piesaistīt citus zinātniskus ekspertus, lai tie sniegtu informāciju un konsultācijas par zvejas resursiem un jūras ekosistēmām konvencijas apgabalā un par jebkuriem citiem saistītiem jautājumiem, kas var attiekties uz Komisijas izskatāmiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

5.   Komisija veic atbilstīgus pasākumus, lai neatkarīgu speciālistu līmenī regulāri izvērtētu Zinātniskās komitejas ziņojumus, konsultācijas un ieteikumus.

11. pants

Atbilstības un tehniskā komiteja

1.   Katram Komisijas loceklim ir tiesības iecelt Atbilstības un tehniskajā komitejā vienu pārstāvi, kuram var palīdzēt vietnieki un padomdevēji.

2.   Atbilstības un tehniskās komitejas uzdevumi ir šādi:

a)	uzraudzīt un izvērtēt saskaņā ar šo konvenciju apstiprināto saglabāšanas un pārvaldības pasākumu īstenošanu un atbilstību un sniegt Komisijai konsultācijas un ieteikumus;

b)	sniegt citu informāciju, tehniska rakstura konsultācijas un ieteikumus, ko tā atzīst par piemērotiem vai ko var pieprasīt Komisija, attiecībā uz šīs konvencijas noteikumu īstenošanu un atbilstību tiem, kā arī uz Komisijā pieņemtajiem vai izskatāmajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem;

c)	izvērtē Komisijas apstiprināto sadarbības pasākumu īstenošanu uzraudzības, kontroles, pārraudzības un noteikumu izpildes jomā un sniedz Komisijai konsultācijas un ieteikumus.

12. pants

Austrumu un rietumu subreģionālās pārvaldības komitejas

1.   Austrumu un Rietumu subreģionālās pārvaldības komitejas pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas lūguma izstrādā un sniedz Komisijai ieteikumus par saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem saskaņā ar 20. pantu un par dalību zvejas resursu nozvejā saskaņā ar 21. pantu attiecībā uz I pielikumā minētajām konvencijas apgabala daļām. Šādi ieteikumi saskan ar Komisijas apstiprinātajiem vispārīgi piemērojamajiem pasākumiem, un tiem ir nepieciešama attiecīgās piekrastes valsts līgumslēdzējas puses vai pušu piekrišana jautājumos, kuros šāda piekrišana ir nepieciešama saskaņā ar 20. panta 4. punktu un 21. panta 2. punktu. Vajadzības gadījumā šīs komitejas dara visu iespējamo, lai saskaņotu savus ieteikumus.

2.   Komisija vienprātīgi var jebkurā laikā grozīt I pielikumu, lai precizētu tajā iekļautās ģeogrāfiskās koordinātas. Šāds grozījums ir spēkā no tā pieņemšanas dienas vai jebkuras citas dienas, kas norādīta grozījumā.

3.   Komisija var nolemt piemērot vienai subreģionālajai pārvaldības komitejai galveno atbildību par ieteikumu izstrādi un sniegšanu Komisijai saskaņā ar šo pantu attiecībā uz konkrētiem zvejas resursiem arī tad, ja šo resursu areāls pārsniedz to konvencijas apgabala daļu, par kuru minētā komiteja ir atbildīga saskaņā ar I pielikumu.

4.   Katra komiteja izstrādā ieteikumus, balstoties uz Zinātniskās komitejas viedokli un ieteikumiem.

5.

a) Komisijas locekļi, kuru teritorijas atrodas līdzās tai konvencijas apgabala daļai, par kuru attiecīgā komiteja ir atbildīga saskaņā ar šo pantu, vai kuru zvejas kuģi: i) pašlaik zvejo šajā apgabalā; vai ii) ir zvejojuši šajā apgabalā pēdējo divu gadu laikā; vai iii) zvejo no konkrētiem zvejas resursiem, kas nodoti minētās komitejas atbildībā saskaņā ar 3. punktu, tostarp valstu jurisdikcijā esošajos apgabalos, kas robežojas ar konvencijas apgabalu, ir minētās komitejas locekļi. b) Jebkurš Komisijas loceklis, kas nav komitejas loceklis saskaņā ar a) apakšpunktu un kas informē sekretariātu par nodomu divu gadu laikā pēc šīs informācijas iesniegšanas zvejot tajā konvencijas apgabala daļā, par kuru attiecīgā komiteja ir atbildīga saskaņā ar šo pantu, kļūst par minētās komitejas locekli. Ja Komisijas loceklis, kas sniedzis šādu informāciju, nezvejo minētajā konvencijas apgabala daļā divu gadu laikā pēc šīs informācijas iesniegšanas, tas pārtrauc būt par minētās komitejas locekli. c) Jebkurš Komisijas loceklis, kurš nav komitejas loceklis saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu, var nosūtīt savu pārstāvi dalībai minētās komitejas darbā. d) Šā punkta nozīmē “zveja” ir tikai tās darbības, kas aprakstītas 1. panta 1. punkta g) apakšpunkta i) un ii) punktā.

6.   Austrumu un Rietumu subreģionālās pārvaldības komitejas dara visu iespējamo, lai savus ieteikumus Komisijai pieņemtu vienprātīgi. Ja ir izsmeltas visas iespējas panākt vienprātīgu vienošanos par ieteikumu, šādus ieteikumus pieņem ar attiecīgās subreģionālās pārvaldības komitejas locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu. Ziņojumos Komisijai var iekļaut vairākuma un mazākuma uzskatus.

7.   Ieteikumi, kas sniegti saskaņā ar šo pantu, veido pamatu saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem un lēmumiem, kuri minēti attiecīgi 20. un 21. pantā un kurus pieņem Komisija.

8.   Jebkuras papildu izmaksas, kas rodas kādas subreģionālās pārvaldības komitejas darbā, sedz šīs komitejas locekļi.

13. pants

Finanšu un administratīvā komiteja

1.   Katram Komisijas loceklim ir tiesības Finanšu un administratīvajā komitejā iecelt vienu pārstāvi, kuram var palīdzēt vietnieki un padomdevēji.

2.   Finanšu un administratīvās komitejas uzdevums ir sniegt ieteikumus Komisijai par budžetu, par Komisijas sanāksmju laiku un vietu, par Komisijas publikācijām, par jautājumiem, kas attiecas uz izpildsekretāru un sekretariāta darbiniekiem, kā arī par citiem finanšu un administratīviem jautājumiem, ko Komisija var šai komitejai adresēt.

14. pants

Sekretariāts

1.   Sekretariāts pilda funkcijas, ko tam deleģējusi Komisija.

2.   Sekretariāta galvenā administratīvā amatpersona ir izpildsekretārs, kuru ieceļ amatā ar līgumslēdzēju pušu piekrišanu un ar tādiem noteikumiem, ko tās var noteikt.

3.   Jebkuru sekretariāta darbinieku amatā ieceļ izpildsekretārs saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, ko var noteikt Komisija.

4.   Izpildsekretārs nodrošina efektīvu sekretariāta darbību.

5.   Saskaņā ar šo konvenciju veidojamā sekretariāta izmaksas ir lietderīgas. Sekretariāta veidošanā un darbībā vajadzības gadījumā ņem vērā esošo reģionālo iestāžu iespējas veikt zināmas tehniskā sekretariāta funkcijas un jo īpaši to pakalpojumu pieejamību, kurus paredz līgumsaistības.

15. pants

Budžets

1.   Komisija savā pirmajā sanāksmē pieņem budžetu, lai finansētu Komisijas un tās palīgstruktūru darbu, kā arī pieņem finanšu noteikumus. Visus lēmumus par budžetu un finanšu noteikumiem, tostarp lēmumus par Komisijas locekļu iemaksām un formulu, pēc kuras aprēķina minēto iemaksu apjomu, pieņem vienprātīgi.

2.   Katrs Komisijas loceklis veic iemaksu budžetā. Ikgadējā iemaksu summa, kas pienākas no katra Komisijas locekļa, ir summa, ko veido mainīgs maksājums, pamatojoties uz šā Komisijas locekļa gūto kopējo nozveju no attiecīgajiem zvejas resursiem, saskaņā ar Komisijas norādēm un noteikts pamatmaksājums, turklāt tiek ņemta vērā arī šā Komisijas locekļa ekonomiskā situācija. Attiecībā uz Komisijas locekļiem, kuru vienīgo nozveju konvencijas apgabalā ir guvušas tiem piederošās teritorijas, kas robežojas ar konvencijas apgabalu, tiek ņemta vērā šo minēto teritoriju ekonomiskā situācija. Komisija apstiprina un var grozīt formulu, pēc kuras aprēķina minētās iemaksas, ko paredz Komisijas finanšu noteikumos.

3.   Komisija var lūgt un pieņemt finanšu iemaksas un citādu palīdzību no organizācijām, privātpersonām un citiem avotiem, lai īstenotu mērķus, kas saistīti ar tās funkciju pildīšanu.

4.   Izpildsekretārs iesniedz katram Komisijas loceklim gada budžeta projektu par diviem finanšu gadiem pēc kārtas kopā ar veicamo iemaksu grafiku ne vēlāk kā 60 dienas pirms Finanšu un administratīvās komitejas sanāksmes, kurā šī komiteja pieņems ieteikumus Komisijai. Gatavojot budžeta projektu, sekretariāts pilnā mērā ņem vērā vajadzību pēc izmaksu lietderības, kā arī Komisijas norādījumus attiecībā uz palīgstruktūru sanāksmēm, kuras var būt nepieciešamas budžeta gada laikā. Komisija katrā ikgadējā sanāksmē pieņem budžetu nākamajam finanšu gadam.

5.   Ja Komisija nespēj pieņemt budžetu, iemaksu apjomu Komisijas administratīvajā budžetā nosaka saskaņā ar iepriekšējā gada budžetu, lai segtu Komisijas administratīvos izdevumus nākamajā gadā līdz laikam, kad jauno budžetu var pieņemt vienprātīgi.

6.   Pēc Komisijas ikgadējās sanāksmes izpildsekretārs informē katru Komisijas locekli par iemaksu, kas no tā pienākas saskaņā ar aprēķiniem pēc formulas, ko Komisija apstiprinājusi, ievērojot 2. punktu, un pēc tam katrs Komisijas loceklis pēc iespējas drīzāk nomaksā savu iemaksu Organizācijai.

7.   Iemaksas veic tās valsts valūtā, kurā atrodas Organizācijas sekretariāts, ja vien Komisija nav noteikusi citādi.

8.   Līgumslēdzēja puse, kura pievienojas šai konvencijai finanšu gada laikā, par attiecīgo finanšu gadu maksā iemaksas daļu, kas ir aprēķināta saskaņā ar šā panta noteikumiem un ir proporcionāla attiecīgā gada atlikušo pilno mēnešu skaitam, skaitot no dienas, kad šī konvencija stājas spēkā attiecībā uz minēto līgumslēdzēju pusi.

9.   Ja Komisija nelemj citādi, Komisijas loceklis, kurš kavējas ar Organizācijai pienākošos naudas līdzekļu samaksāšanu ilgāk nekā divus gadus, nepiedalās Komisijas lēmumu pieņemšanā tik ilgi, līdz ir samaksājis visus naudas līdzekļus, ko tas ir Komisijai parādā.

10.   Organizācija veic finansiālo darbību saskaņā ar finanšu noteikumiem, kurus pieņem Komisija, un šī darbība ir pakļauta ikgadējai revīzijai, kuru veic Komisijas izvēlēti neatkarīgi revidenti.

16. pants

Lēmumu pieņemšana

1.   Vispārīgais noteikums ir tāds, ka Komisija lēmumus pieņem vienprātīgi. Piemērojot šo pantu, “vienprātība” ir jebkāda tāda oficiāla iebilduma neesība, kas būtu izteikts attiecīgā lēmuma pieņemšanas laikā.

2.   Izņemot gadījumus, kad konvencija skaidri paredz, ka lēmumu pieņem vienprātīgi, ja priekšsēdētājs uzskata, ka visas iespējas panākt vienprātīgu lēmumu ir izsmeltas:

a)	Komisijas lēmumus par procedūras jautājumiem pieņem ar to Komisijas locekļu balsu vairākumu, kuri balso “par” vai “pret”; un

b)	lēmumus par jautājumiem pēc būtības pieņem ar to Komisijas locekļu trīs ceturtdaļu balsu vairākumu, kuri balso “par” vai “pret”.

3.   Ja nav skaidrs, vai attiecīgais jautājums ir jautājums pēc būtības, šo jautājumu izšķir kā jautājumu pēc būtības.

17. pants

Komisijas lēmumu īstenošana

1.   Komisijas pieņemtie lēmumi par jautājumiem pēc būtības kļūst Komisijas locekļiem saistoši šādā veidā:

a)	izpildsekretārs nekavējoties informē visus Komisijas locekļus par katru lēmumu;

b)	saskaņā ar 2. punktu lēmums kļūst saistošs visiem Komisijas locekļiem 90 dienu laikā pēc tā izplatīšanas dienas, kas norādīta paziņojumā saskaņā ar a) apakšpunktu (“informēšanas diena”).

2.

a) Jebkurš Komisijas loceklis var iesniegt izpildsekretāram iebildumu pret lēmumu 60 dienu laikā pēc informēšanas dienas (“iebildumu izteikšanas laikposms”). Tādā gadījumā šis lēmums minētajam Komisijas loceklim nekļūst saistošs atbilstīgi tā iebildumam, izņemot gadījumus, kas paredzēti 3. punktā un II pielikumā. b) Komisijas loceklis, kurš iesniedz iebildumu, vienlaikus: i) izvērsti pamato savu iebildumu; ii) veic alternatīvus pasākumus, kas ietekmes ziņā ir līdzvērtīgi lēmumam, pret kuru tas iebilst, un kas piemērojami no tās pašas dienas; iii) informē izpildsekretāru par šo alternatīvo pasākumu termiņiem. c) Iebilduma vienīgais pieļaujamais pamatojums ir tāds, ka attiecīgais lēmums pēc formas vai faktiski nepamatoti diskriminē kādu Komisijas locekli vai neatbilst šīs konvencijas vai citu attiecīgo starptautisko tiesību aktu noteikumiem, kas paredzēti 1982. gada konvencijā vai 1995. gada nolīgumā.

3.   Jebkurš Komisijas loceklis, kas ir iebildis pret lēmumu, var jebkurā laikā atsaukt šo iebildumu. Tad lēmums kļūst attiecīgajam Komisijas loceklim saistošs saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu vai dienā, kad ir atsaukts iebildums, atkarībā no tā, kas iestājas vēlāk.

4.   Izpildsekretārs nekavējoties informē visus Komisijas locekļus par:

a)	katra iebilduma saņemšanu un atsaukšanu;

b)	šā iebilduma pamatojumu un pieņemtajiem vai pieņemšanai piedāvātajiem alternatīvajiem pasākumiem saskaņā ar 2. punktu.

5.

a) Ja Komisijas loceklis iesniedz iebildumu saskaņā ar 2. punktu, 30 dienu laikā pēc iebildumu izteikšanas laikposma beigām tiek izveidota Izvērtēšanas komisija. Izvērtēšanas komisiju izveido saskaņā ar kārtību, kas paredzēta II pielikumā. b) Izpildsekretārs nekavējoties informē visus Komisijas locekļus par Izvērtēšanas komisijas izveidi. c) Ja divi vai vairāki Komisijas locekļi iesniedz iebildumus ar vienādu pamatojumu, šos iebildumus izskata tā pati Izvērtēšanas komisija, un tās sastāvu veido atbilstīgi II pielikuma 2. punktam. d) Ja divi vai vairāki Komisijas locekļi iesniedz iebildumus ar atšķirīgu pamatojumu, šos iebildumus ar attiecīgo Komisijas locekļu piekrišanu var izskatīt tā pati Izvērtēšanas komisija, un tās sastāvu veido atbilstīgi II pielikuma 2. punktam. Ja piekrišana netiek dota, iebildumus ar atšķirīgu pamatojumu izskata dažādas Izvērtēšanas komisijas. e) 45 dienu laikā pēc Izvērtēšanas komisijas izveides tā nosūta izpildsekretāram savus konstatējumus un ieteikumus par to, vai pamatojums, kas minēts Komisijas locekļa vai locekļu iesniegtajā iebildumā, ir dibināts un vai pieņemtie alternatīvie pasākumi ir būtībā līdzvērtīgi lēmumam, pret kuru ir iesniegts iebildums. f) Izpildsekretārs nekavējoties informē visus Komisijas locekļus par Izvērtēšanas komisijas konstatējumiem un ieteikumiem. Izvērtēšanas komisijas konstatējumus un ieteikumus izskata saskaņā ar II pielikumu, un tiem ir sekas, kas paredzētas šajā pielikumā.

6.   Šis pants neierobežo Komisijas locekļa tiesības jebkurā laikā iesniegt strīdīgu jautājumu par šīs konvencijas interpretāciju vai piemērošanu saistošai izšķiršanai saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem par domstarpību izšķiršanu.

18. pants

Pārredzamība

1.   Komisija veicina atklātību lēmumu pieņemšanas procesā un citās darbībās, kas veiktas saskaņā ar šo konvenciju.

2.   Visas Komisijas un tās palīgstruktūru sanāksmes ir atklātas visiem dalībniekiem un novērotājiem, kas reģistrēti saskaņā ar 4. punktu, ja Komisija nav lēmusi citādi. Komisija publicē savus ziņojumus un saglabāšanas un pārvaldības pasākumus pēc to pieņemšanas un uztur publisku reģistru par visiem ziņojumiem un saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, kas ir spēkā konvencijas apgabalā.

3.   Komisija veicina atklātību šīs konvencijas īstenošanā, publiski izplatot informāciju, kas nav komerciāli sensitīva, un vajadzības gadījumā sekmējot apspriešanos ar nevalstiskām organizācijām, zvejniecības apakšnozares un jo īpaši zvejas flotes pārstāvjiem un citām ieinteresētajām organizācijām un personām un to līdzdalību.

4.   Pušu, kuras nav līgumslēdzējas puses, attiecīgu starpvalstu organizāciju un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, tostarp vides aizsardzības organizāciju un zvejniecības organizāciju pārstāvjiem, kas ir ieinteresēti Komisijas kompetencē esošajos jautājumos, ir iespēja piedalīties Komisijas un tās palīgstruktūru sanāksmēs kā novērotājiem vai, vajadzības gadījumā, citā statusā. Komisijas reglaments nodrošina minēto dalību un nav lieki ierobežojošs šajā jautājumā. Reglaments arī nodrošina minētajiem pārstāvjiem savlaicīgu piekļuvi visai saistītajai informācijai.

19. pants

Jaunattīstības valstu īpašo vajadzību atzīšana

1.   Komisija pilnībā atzīst jaunattīstības valstu līgumslēdzēju pušu īpašās vajadzības attiecīgajā reģionā un jo īpaši reģiona mazāk attīstīto valstu un mazo salu valstu, kā arī teritoriju un valdījumu īpašās vajadzības attiecībā uz zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību konvencijas apgabalā un šo resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

2.   Pildot pienākumu sadarboties šīs konvencijas aptverto zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu izstrādē, Komisijas locekļi ņem vērā jaunattīstības valstu līgumslēdzēju pušu īpašās vajadzības attiecīgajā reģionā un jo īpaši reģiona mazāk attīstīto valstu un mazo salu valstu, kā arī teritoriju un valdījumu īpašās vajadzības, proti:

a)	minēto jaunattīstības valstu, teritoriju un valdījumu neaizsargātību, to atkarību no dzīvo jūras resursu izmantošanas, tostarp to iedzīvotāju vai iedzīvotāju daļas vajadzību pēc pārtikas;

b)	vajadzību novērst kaitējumu un nodrošināt piekļuvi zvejniecībām zvejniekiem, kas zvejo iztikai un mazos apmēros, kā arī zvejniekiem amatieriem, sievietēm, kas apstrādā zivis, un šo jaunattīstības valstu pušu, teritoriju un valdījumu vietējiem iedzīvotājiem; un

c)	vajadzību nodrošināt, lai šie pasākumi tieši vai netieši neradītu neproporcionāli lielu saglabāšanas pienākumu slogu minēto jaunattīstības valstu līgumslēdzēju pusēm, teritorijām un valdījumiem.

3.   Komisijas locekļi sadarbojas tieši vai ar Komisijas un citu reģionālo vai subreģionālo organizāciju starpniecību, lai:

a)	veicinātu jaunattīstības valstu līgumslēdzēju pušu attiecīgajā reģionā un jo īpaši reģiona mazāk attīstīto valstu un mazo salu valstu, kā arī teritoriju un valdījumu spēju saglabāt un pārvaldīt zvejas resursus un veidot pašiem savas zvejniecības;

b)

palīdzētu jaunattīstības valstu līgumslēdzējām pusēm attiecīgajā reģionā un jo īpaši reģiona mazāk attīstītajām valstīm un mazo salu valstīm, kā arī teritorijām un valdījumiem, lai tās varētu piedalīties resursu nozvejā, tostarp atvieglotu tām piekļuvi minētajiem zvejas resursiem saskaņā ar 3. un 21. pantu; un

c)	veicinātu jaunattīstības valstu līgumslēdzēju pušu attiecīgajā reģionā un jo īpaši reģiona mazāk attīstīto valstu un mazo salu valstu, kā arī teritoriju un valdījumu, dalību Komisijas un tās palīgstruktūru darbā.

4.   Sadarbība šajā pantā noteiktajos nolūkos var ietvert finansiālu palīdzību, ar cilvēkresursu attīstību saistītu palīdzību un tehnisko palīdzību, tehnoloģiju nodošanu, tostarp sadarbību kopuzņēmumos, kā arī padomdevēju un konsultatīvus pakalpojumus. Šo palīdzību inter alia jo īpaši novirza:

a)	zvejas resursu uzlabotai saglabāšanai un pārvaldībai, vācot, verificējot un paziņojot datus par zveju un ar to saistītu informāciju, kā arī apmainoties ar tiem un tos analizējot;

b)	krājumu novērtēšanai un zinātniskiem pētījumiem;

c)	novērošanai, kontrolei, uzraudzībai, atbilstībai un noteikumu izpildei, tostarp mācībām un administratīvās spējas palielināšanai vietējā līmenī, valsts un reģionālo novērošanas programmu izstrādei un finansēšanai, kā arī piekļuvei tehnoloģijām un aprīkojumam.

5.   Komisija izveido īpašu fondu, lai veicinātu jaunattīstības valstu līgumslēdzēju pušu attiecīgajā reģionā un jo īpaši reģiona mazāk attīstīto valstu un mazo salu valstu un, vajadzības gadījumā, arī teritoriju un valdījumu efektīvu dalību Komisijas un tās palīgstruktūru darbā. Komisijas finanšu noteikumos iekļauj norādījumus šā fonda administrēšanai un kritērijus palīdzības saņemšanai.

20. pants

Saglabāšanas un pārvaldības pasākumi

1.   Komisijas apstiprinātie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi ietver pasākumus, kas:

a)	nodrošina zvejas resursu ilgtspēju ilgtermiņā un veicina to atbildīgu izmantošanu;

b)	novērš vai izskauž pārzveju un pārliecīgu zvejas kapacitāti, lai nodrošinātu, ka zvejas piepūle nepārsniedz tādu līmeni, kas ir savienojams ar zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

c)	uztur vai atjauno to sugu populācijas, kas nav zvejas mērķsugas, un saistīto vai atkarīgo sugu populācijas, lai sasniegtu līmeni, kādā to atjaunošanās nevar tikt nopietni apdraudēta; un

d)

aizsargā dabisko vidi un jūras ekosistēmas, kurās ir zvejas resursi un sugas, kas nav zvejas mērķsugas, un saistītās vai atkarīgās sugas, no zvejas ietekmes, tostarp veic pasākumus jutīgu jūras ekosistēmu pasargāšanai no būtiski kaitējošas ietekmes un piesardzības pasākumus, ja nav iespējams pienācīgi noteikt, vai ir runa par jutīgu jūras ekosistēmu pastāvēšanu un vai zveja būtiski kaitēs jutīgām jūras ekosistēmām.

2.   Komisijas apstiprinātie konkrētie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi vajadzības gadījumā paredz noteikt:

a)	atskaites punktus, tostarp piesardzības atskaites punktus, kas minēti 1995. gada nolīguma II pielikumā;

b)	darbības, kas ir jāveic, ja šie atskaites punkti ir sasniegti vai pārsniegti;

c)	zvejas veidu un apmēru jebkuriem zvejas resursiem, tostarp kopējo pieļaujamo nozveju vai kopējo pieļaujamo zvejas piepūli;

d)	vispārīgas vai konkrētas vietas, kurās drīkst vai nedrīkst zvejot;

e)	laikposmus, kuros drīkst vai nedrīkst zvejot;

f)	izmēra ierobežojumus attiecībā uz nozveju, ko drīkst paturēt uz kuģa; un

g)	zvejas rīku tipus, zvejošanas metodes vai paņēmienus, ko drīkst izmantot.

3.   Kopējās pieļaujamās nozvejas vai kopējās pieļaujamās zvejas piepūles noteikšanā attiecībā uz jebkuriem zvejas resursiem saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu Komisija ņem vērā šādus faktorus:

a)	attiecīgo zvejas resursu stāvokli un attīstības pakāpi;

b)	attiecīgo zvejas resursu zvejas veidus;

c)	attiecīgā gadījumā tā paša zvejas resursa nozveju valstu jurisdikcijā esošajos apgabalos;

d)	izmetumu un jebkuras citas netīši izraisītas bojāejas (mirstības) atļauto līmeni;

e)	sugu, kas nav zvejas mērķsugas, un saistīto vai atkarīgo sugu nozveju un ietekmi uz jūras ekosistēmām, kurās ir šie zvejas resursi;

f)	attiecīgos ekoloģiskos un bioloģiskos faktorus, kas ierobežo iegūstamo zvejas resursu veidu;

g)	attiecīgos vides faktorus, tostarp trofisko mijiedarbību, kas var ietekmēt zvejas resursus un sugas, kas nav zvejas mērķsugas, kā arī saistītās vai atkarīgās sugas; un

h)	vajadzības gadījumā attiecīgos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, ko pieņēmušas citas starpvalstu organizācijas.

Komisija regulāri pārskata kopējo pieļaujamo nozveju vai kopējo pieļaujamo zvejas piepūli, kas noteikta katram zvejas resursu veidam.

4.

a) Attiecībā uz zvejas resursiem, kas sastopami gan konvencijas apgabalā, gan piekrastes valstu līgumslēdzējas puses vai pušu jurisdikcijā esošajos apgabalos: i) Komisija konvencijas apgabalā nosaka kopējo pieļaujamo nozveju vai kopējo pieļaujamo zvejas piepūli un, vajadzības gadījumā, arī citus saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. Komisija un attiecīgās piekrastes valsts līgumslēdzēja puse vai puses sadarbojas attiecīgo saglabāšanas un pārvaldības pasākumu koordinēšanā saskaņā ar šīs konvencijas 4. pantu; ii) saņemot attiecīgās piekrastes valsts līgumslēdzējas puses vai pušu skaidru piekrišanu, Komisija saskaņā ar šīs konvencijas III pielikumu vajadzības gadījumā var noteikt arī kopējo pieļaujamo nozveju vai kopējo pieļaujamo zvejas piepūli, ko piemēro visā attiecīgo zvejas resursu areālā; iii) gadījumā, ja viena vai vairākas piekrastes valsts līgumslēdzējas puses nepiekrīt kopējai pieļaujamajai nozvejai vai kopējai pieļaujamajai zvejas piepūlei, ko piemēro visā attiecīgo zvejas resursu areālā, Komisija vajadzības gadījumā var noteikt arī kopējo pieļaujamo nozveju vai kopējo pieļaujamo zvejas piepūli, ko piemēro piekritušās piekrastes valsts līgumslēdzējas puses vai pušu jurisdikcijā esošajos apgabalos un konvencijas apgabalā. Komisija mutatis mutandis piemēro III pielikumu šīs kopējās pieļaujamās nozvejas vai kopējās pieļaujamās zvejas piepūles noteikšanā. b) Gadījumos, kas minēti a) apakšpunkta ii) vai iii) punktā, var piemērot arī citus papildu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgo zvejas resursu ilgtspējīgu saglabāšanu un pārvaldību visā to areālā. Īstenojot šo punktu, Komisija var apstiprināt šādus pasākumus saskaņā ar 4. pantā paredzētajiem savietojamības principiem attiecībā uz tāljūras apgabaliem un attiecīgās piekrastes valsts līgumslēdzējas puses vai pušu jurisdikcijā esošajiem apgabaliem; tāpat Komisija, saņemot attiecīgās piekrastes valsts līgumslēdzējas puses vai pušu piekrišanu, var apstiprināt pasākumus, ko piemēro visā attiecīgo zvejas resursu areālā. c) Visi saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, tostarp kopējās pieļaujamās nozvejas vai kopējās pieļaujamās zvejas piepūles noteikšana, ko Komisija pieņem saskaņā ar a) apakšpunkta ii) un iii) punktu un b) apakšpunktu, neierobežo un neietekmē piekrastes valstu suverēnās tiesības dzīvo jūras resursu izpētē un izmantošanā, saglabāšanā un pārvaldībā tajos apgabalos, kas atrodas valstu jurisdikcijā saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, kā to paredz 1982. gada konvencijas un 1995. gada nolīguma attiecīgie noteikumi, un tie nekādā citā veidā neietekmē šīs konvencijas piemērošanas apgabalu, kas noteikts 5. pantā.

5.

a) Komisija apstiprina pasākumus, ko piemēro ārkārtas situācijās saskaņā ar 16. pantu, tostarp, vajadzības gadījumā, arī starpsesiju laikā, ja zveja nopietni apdraud zvejas resursu ilgtspēju vai jūras ekosistēmas, kurās ir šie zvejas resursi, vai ja notiek vai var notikt dabas parādība vai cilvēka izraisīta katastrofa, kas ļoti kaitētu zvejas resursu stāvoklim, un tādā veidā nodrošina, ka zveja nesaasina šo apdraudējumu vai kaitējumu. b) Ārkārtas situācijās veiktos pasākumus balsta uz labāko pieejamo zinātnisko informāciju. Šādi pasākumi ir pagaidu pasākumi, un tie ir jāpārskata, lai pieņemtu attiecīgu lēmumu nākamajā Komisijas sanāksmē pēc to pieņemšanas. Šie pasākumi kļūst saistoši Komisijas locekļiem saskaņā ar 17. panta 1. punktu. Uz šādiem pasākumiem nevar attiecināt iebildumu izteikšanas procedūru, kas izklāstīta 17. panta 2. punktā, bet uz tiem var attiecināt šajā konvencijā paredzēto domstarpību izšķiršanas kārtību.

6.   Komisijas apstiprinātos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus pakāpeniski pilnveido un iestrādā pārvaldības stratēģijās vai plānos, kas nosaka pārvaldības mērķus attiecībā uz katru zvejas resursu veidu, atskaites punktus, atbilstīgi kuriem izvērtēt panākumus, kas gūti šo mērķu sasniegšanā, rādītājus, kas jāizmanto attiecībā uz šiem atskaites punktiem, un pasākumus, kas jāveic, reaģējot uz konkrētu rādītāju līmeņiem.

21. pants

Dalība zvejas resursu nozvejā

1.   Pieņemot lēmumus par piedalīšanos jebkura veida zvejas resursu nozvejā, tostarp par kopējās pieļaujamās nozvejas vai kopējās pieļaujamās zvejas piepūles noteikšanu, Komisija ņem vērā attiecīgo zvejas resursu stāvokli un esošo zvejas piepūles līmeni šiem resursiem, un atbilstīgā mērā šādus kritērijus:

a)	vēsturiskos nozvejas datus, agrākos un tagadējos zvejas veidus un praksi konvencijas apgabalā;

b)	atbilstību saskaņā ar šo konvenciju pieņemtajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem;

c)	pierādījumus par iespēju un vēlēšanos īstenot reālu karoga valsts kontroli pār zvejas kuģiem;

d)	ieguldījumu zvejas resursu saglabāšanā un pārvaldībā, tostarp datu sniegšanas precizitāti un to, cik efektīva ir veiktā uzraudzība, kontrole, pārraudzība un noteikumu izpildes pasākumi;

e)	jaunattīstības valstu un jo īpaši reģiona mazo salu valstu, teritoriju un valdījumu centienus un intereses zivsaimniecības attīstībā;

f)	piekrastes valstu un jo īpaši piekrastes jaunattīstības valstu, teritoriju un valdījumu ieinteresētību zvejas resursos, kas sastopami gan šo valstu, teritoriju un valdījumu jurisdikcijā esošajos apgabalos, gan konvencijas apgabalā;

g)	tādu piekrastes valstu, teritoriju un valdījumu vajadzības, kuru ekonomika ir atkarīga galvenokārt no to zvejas resursu izmantošanas un zvejošanas, kas sastopami gan šo valstu, teritoriju un valdījumu jurisdikcijā esošajos apgabalos, gan konvencijas apgabalā;

h)	līmeni, kādā Komisijas loceklis izmanto nozveju iekšzemes patēriņam, un nozvejas nozīmību tā nodrošinājumā ar pārtiku;

i)	ieguldījumu jaunas vai izpētes zvejniecības atbildīgā veidošanā saskaņā ar 22. pantu; un

j)	ieguldījumu zinātnisku pētījumu veikšanā zvejas resursu jomā un šo pētījumu rezultātu publiskā izplatīšanā.

2.   Komisija, nosakot kopējo pieļaujamo nozveju vai kopējo pieļaujamo zvejas piepūli jebkura veida zvejas resursiem saskaņā ar 20. panta 4. punkta a) apakšpunkta ii) vai iii) punktu, ja tā saņem attiecīgās piekrastes valsts līgumslēdzējas puses vai pušu skaidru piekrišanu, var arī pieņemt lēmumus par dalību šo resursu nozvejā visā attiecīgajā areālā.

3.   Pieņemot lēmumus saskaņā ar 2. punktu, Komisija ņem vērā vēsturisko nozveju un agrākos un tagadējos zvejas veidus un praksi visā attiecīgajā šā veida zvejas resursu areālā, kā arī kritērijus, kas uzskaitīti 1. punktā no b) līdz j) apakšpunktam.

4.   Ja attiecīgās piekrastes valsts līgumslēdzējas puses vai pušu piekrišana netiek sniegta saskaņā ar 2. punktu:

a)	Komisija pieņem lēmumus saskaņā ar 1. punktu par atbilstīgi noteiktās kopējās pieļaujamās nozvejas vai kopējās pieļaujamās zvejas piepūles, ko var īstenot konvencijas apgabalā, daļas piešķiršanu, ievērojot 20. panta 4. punkta a) apakšpunkta i) punktu;

b)	Komisija un attiecīgās piekrastes valsts līgumslēdzēja puse vai puses sadarbojas saskaņā ar 4. pantu.

5.   Pieņemot lēmumus saskaņā ar šo pantu, Komisija vajadzības gadījumā var ņemt vērā arī to ietekmi uz citām starptautiskām zvejniecības pārvaldības sistēmām.

6.   Komisija vajadzības gadījumā pārskata lēmumus par dalību zvejas resursu nozvejā, tostarp par kopējās pieļaujamās nozvejas vai kopējās pieļaujamās zvejas piepūles noteikšanu, ņemot vērā šā panta noteikumus un jauno līgumslēdzēju pušu intereses.

22. pants

Jauna vai izpētes zvejniecība

1.   Zvejniecību, kurā desmit gadus vai ilgāk nav zvejots vai kurā nav zvejots ar kādu īpaša veida zvejas rīku vai paņēmienu, atver kā zvejniecību vai atver zvejošanai ar šāda veida zvejas rīku vai paņēmienu tikai pēc tam, kad Komisija ir piemērojusi iepriekšējus piesardzības pasākumus attiecībā uz šīs zvejniecības un, vajadzības gadījumā, sugu, kas nav zvejas mērķsugas, un saistīto vai atkarīgo sugu saglabāšanu vai pārvaldību, kā arī attiecīgus pasākumus jūras ekosistēmas, kurā notiek šī zvejniecība, aizsardzībai pret zvejas darbību kaitīgo ietekmi.

2.   Šādiem iepriekšējiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, kas var ietvert prasības attiecībā uz informēšanu par zvejošanas nodomu, izmantošanas plāna izstrādāšanu, kompensācijas pasākumu veikšanu, lai novērstu kaitējumu jūras ekosistēmām, konkrētu zvejas rīku lietošanu, novērotāju klātbūtni, datu iegūšanu un izpētes vai pētnieciskas zvejas īstenošanu, ir jāatbilst šīs konvencijas mērķim un saglabāšanas un pārvaldības principiem un pieejai. Šie pasākumi nodrošina jauno zvejas resursu piesardzīgu un pakāpenisku izmantošanu, kamēr ir iegūta pietiekama informācija, lai Komisija varētu apstiprināt pienācīgi detalizētus saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

3.   Komisija laiku pa laikam var apstiprināt tādu standartpasākumu minimumu attiecībā uz saglabāšanu un pārvaldību, kas jāpiemēro dažām vai visām jaunajām zvejniecībām pirms zvejas sākšanas.

23. pants

Datu ieguve, apkopošana un apmaiņa

1.   Lai attīstītu informācijas bāzi zvejas resursu, sugu, kas nav zvejas mērķsugas, un saistīto vai atkarīgo sugu saglabāšanai un pārvaldībai, kā arī jūras ekosistēmu aizsardzībai, kurās šie resursi sastopami, un lai veicinātu NNN zvejas un kaitējuma, ko tā rada šiem resursiem, novēršanu vai samazināšanu, Komisija, pilnā mērā ievērojot 1995. gada nolīguma I pielikumu, izstrādā standartus, noteikumus un procedūras inter alia attiecībā uz:

a)	visu atbilstīgo datu ieguvi, verificēšanu un savlaicīgu paziņošanu Komisijai, ko īsteno Komisijas locekļi;

b)	precīzu un pilnīgu datu apkopošanu un pārvaldību, ko īsteno Komisija, lai sekmētu reālu krājumu novērtēšanu un nodrošinātu, ka ir iespējams sniegt labākās zinātniskās konsultācijas;

c)	datu drošumu, piekļuvi datiem un to izplatīšanu, vienlaikus ievērojot konfidencialitāti, ja tā nepieciešama;

d)

datu apmaiņu starp Komisijas locekļiem un ar citām reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām un citām attiecīgām organizācijām, tostarp attiecībā uz datiem par NNN zvejā iesaistītajiem kuģiem un, vajadzības gadījumā, par šo kuģu patiesajiem īpašniekiem, lai konsolidētu minēto informāciju centralizētā formātā un attiecīgi to izplatītu;

e)	saskaņotas dokumentāras uzskaites un datu apmaiņas veicināšanu starp reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām, tostarp, vajadzības gadījumā, attiecībā uz datu apmaiņas kārtību par kuģu reģistrāciju, nozvejas dokumentiem un tirdzniecības izsekojamības shēmām; un

f)	regulārām revīzijām par to, kā Komisijas locekļi ievēro prasības datu vākšanas un apmaiņas jomā, un jebkuras šādās revīzijās atklātās neatbilstības novēršanu.

2.   Komisija nodrošina datu publisku pieejamību attiecībā uz kuģu skaitu, kas darbojas konvencijas apgabalā, zvejas resursu stāvokli, kas tiek pārvaldīti saskaņā ar šo konvenciju, zvejas resursu novērtējumiem, pētniecības programmām konvencijas apgabalā un sadarbības iniciatīvām ar reģiona un pasaules mēroga organizācijām.

24. pants

Komisijas locekļu pienākumi

1.   Katrs Komisijas loceklis attiecībā uz savu zvejas darbību konvencijas apgabalā:

a)	īsteno šo konvenciju un Komisijas apstiprinātos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus un veic visu nepieciešamo, lai nodrošinātu to efektivitāti;

b)	sadarbojas, lai sekmētu šīs konvencijas mērķa sasniegšanu;

c)	veic visus nepieciešamos pasākumus, lai atbalstītu NNN zvejas novēršanas, apturēšanas un apkarošanas darbu;

d)	vāc, verificē un reģistrē zinātniskos, tehniskos un statistikas datus par zvejas resursiem un jūras ekosistēmām konvencijas apgabalā, ievērojot Komisijas noteiktos standartus, noteikumus un procedūras.

2.   Katrs Komisijas loceklis sniedz ikgadēju ziņojumu Komisijai, norādot, kā ir īstenoti Komisijas apstiprinātie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi un kā ir ievērotas Komisijas apstiprinātās atbilstības un noteikumu izpildes pasākumu procedūras. Attiecībā uz piekrastes valstu līgumslēdzējām pusēm šajā ziņojumā iekļauj informāciju par saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ko šīs puses ir veikušas attiecībā uz transzonālajiem zvejas resursiem, kuri ir šo valstu jurisdikcijā esošajos ūdeņos, kas robežojas ar konvencijas apgabalu, saskaņā ar 20. panta 4. punktu un 4. pantu. Šādus ziņojumus dara publiski pieejamus.

3.   Cik vien iespējams, neskarot karoga valsts primāro atbildību, katrs Komisijas loceklis veic pasākumus un sadarbojas, lai nodrošinātu savu valstspiederīgo vai zvejas kuģu, kas pieder, ko ekspluatē vai kontrolē tā valstspiederīgie, atbilstību šīs konvencijas noteikumiem un saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ko apstiprinājusi Komisija, un nekavējoties izmeklē jebkuru šo noteikumu un pasākumu iespējamo pārkāpumu. Komisijas locekļi ar noteiktu regularitāti sniedz ziņojumus Komisijai un atbilstīgajiem Komisijas locekļiem par šīs izmeklēšanas gaitu tādā mērā, kādā to pieļauj attiecīgo valstu tiesību akti, kā arī iesniedz gala ziņojumu par rezultātiem, kad izmeklēšana ir pabeigta.

4.   Tādā mērā, kādā to pieļauj valstu normatīvie akti, katrs Komisijas loceklis nosaka kārtību, kādā citu Komisijas locekļu prokuratūras iestādēm ir iespējams nodot pierādījumus par iespējamiem šīs konvencijas noteikumu un Komisijas pieņemto saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpumiem, tostarp pieejamo informāciju par kuģu, kas kuģo ar attiecīgās valsts karogu, patiesajiem īpašniekiem.

5.   Katrs Komisijas loceklis godprātīgi pilda saistības, ko tas ir uzņēmies saskaņā ar šo konvenciju, un neizmanto ļaunprātīgi šajā konvencijā atzītās tiesības.

25. pants

Karoga valsts pienākumi

1.   Katrs Komisijas loceklis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka zvejas kuģi, kas kuģo ar tā karogu:

a)	atbilst šīs konvencijas noteikumiem un Komisijas apstiprinātajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, un to, ka šie kuģi neiesaistās darbībās, kas mazinātu minēto pasākumu efektivitāti, kamēr tie darbojas konvencijas apgabalā;

b)	neveic neatļautu zveju valstu jurisdikcijā esošajos ūdeņos, kas robežojas ar konvencijas apgabalu;

c)	tiem ir un tie izmanto aprīkojumu, kas ir pietiekams, lai atbilstu Komisijas apstiprinātajiem kuģu satelītnovērošanas sistēmas standartiem un procedūrām; un

d)	izkrauj vai pārkrauj citā kuģī zvejas resursus, kas nozvejoti konvencijas apgabalā, saskaņā ar Komisijas apstiprinātiem standartiem un procedūrām.

2.   Neviens Komisijas loceklis neļauj izmantot zvejai konvencijas apgabalā zvejas kuģi, kam ir tiesības kuģot ar tā karogu, ja vien to šādi izmantot nav atļāvusi attiecīga šā Komisijas locekļa iestāde vai iestādes.

3.   Katrs Komisijas loceklis:

a)	atļauj izmantot zvejas kuģus, kas kuģo ar tā karogu, zvejai konvencijas apgabalā tikai tad, ja tas atbilstīgi šai konvencijai un saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem spēj reāli pildīt savus pienākumus attiecībā uz šiem kuģiem;

b)	uztur kārtībā to zvejas kuģu reģistru, kuriem ir tiesības kuģot ar tā karogu un zvejot zvejas resursus, un nodrošina, ka šāda informācija, ko var noteikt Komisija, par visiem šādiem kuģiem tiek iekļauta minētajā reģistrā;

c)

saskaņā ar Komisijas apstiprinātajiem pasākumiem nekavējoties izmeklē un pilnībā informē par darbībām, kas veiktas, reaģējot uz jebkuru iespējamu šīs konvencijas noteikumu vai Komisijas apstiprinātā saglabāšanas un pārvaldības pasākuma pārkāpumu, ko pieļāvuši zvejas kuģi, kuri kuģo ar tā karogu. Informēšana ietver regulārus ziņojumus Komisijai par šīs izmeklēšanas gaitu tādā mērā, kādā to pieļauj attiecīgo valstu tiesību akti, kā arī gala ziņojumu par rezultātiem, kad izmeklēšana ir pabeigta;

d)	nodrošina, ka sankcijas par šādiem pasākumiem ir pietiekami smagas, ņemot vērā saistītos faktorus, tostarp nozvejas vērtību, nodrošina atbilstību, attur no turpmākiem pārkāpumiem, kā arī atņem pārkāpējiem visu ieguvumu no nelikumīgas darbības; un

e)

jo īpaši nodrošina, ka gadījumos, kad saskaņā ar šā Komisijas locekļa tiesību aktiem ir konstatēta zvejas kuģa, kas kuģo ar tā karogu, iesaistīšanās nopietnā šīs konvencijas noteikumu vai Komisijas apstiprinātā saglabāšanas un pārvaldības pasākuma pārkāpumā, attiecīgais kuģis pārtrauc zvejas darbības un neiesaistās šādās darbībās konvencijas apgabalā, kamēr nav izpildītas visas sankcijas, ko attiecībā uz šo pārkāpumu noteicis attiecīgais Komisijas loceklis.

4.   Katrs Komisijas loceklis ir aicināts nodrošināt, lai zvejas kuģi, kas kuģo ar tā karogu, konvencijas apgabalā darbotos saskaņā ar piemērojamajiem starptautiskajiem pienākumiem un ievērojot attiecīgus ieteikumus un norādījumus par kuģu un to apkalpes locekļu drošību jūrā.

5.   Katrs Komisijas loceklis nodrošina, lai zvejas kuģi, kas kuģo ar tā karogu un ir iesaistīti vai ko ir plānots iesaistīt zvejas resursu izpētē, atbilstu Komisijas noteiktajām procedūrām attiecībā uz zinātnisko pētījumu veikšanu konvencijas apgabalā.

26. pants

Ostas valsts pienākumi

1.   Ostas valsts līgumslēdzējai pusei ir tiesības un pienākums veikt pasākumus saskaņā ar starptautisko tiesību aktiem, lai veicinātu subreģionālo, reģionālo un globālo saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti. Veicot šādus pasākumus, ostas valsts līgumslēdzēja puse ne formāli, ne faktiski nediskriminē kādas valsts zvejas kuģus.

2.   Katrs Komisijas loceklis:

a)

īsteno Komisijas apstiprinātos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus attiecībā uz konvencijas apgabalā zvejā iesaistīto zvejas kuģu ienākšanu šā Komisijas locekļa ostās un šo ostu izmantošanu, inter alia attiecībā uz zvejas resursu izkraušanu, pārkraušanu citā kuģī, zvejas kuģu pārbaudēm, dokumentiem, uz kuģa esošo nozveju un zvejas rīkiem, kā arī ostas pakalpojumu izmantošanu; un

b)

atbilstīgi praktiskai iespējai un saskaņā ar savas valsts un starptautiskajiem tiesību aktiem palīdz karoga valstīm, ja zvejas kuģis ir brīvprātīgi ieradies tā ostā un šā kuģa karoga valsts lūdz tam sniegt palīdzību, lai nodrošinātu atbilstību šīs konvencijas noteikumiem un Komisijas apstiprinātajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

3.   Gadījumā, ja Komisijas loceklis uzskata, ka zvejas kuģis, kas izmanto tā ostas, ir pārkāpis kādu šīs konvencijas noteikumu vai Komisijas apstiprinātu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu, tas informē attiecīgo karoga valsti, Komisiju un citas iesaistītās valstis, kā arī attiecīgās starptautiskās organizācijas. Komisijas loceklis iesniedz karoga valstij un vajadzības gadījumā arī Komisijai pilnīgu dokumentāciju par šo jautājumu, tostarp jebkādas veiktās inspekcijas protokolu.

4.   Nekas šajā pantā netraucē līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem izmantot savu suverenitāti ostās, kas atrodas to teritorijā.

27. pants

Uzraudzība, atbilstība un noteikumu izpilde

1.   Komisija iedibina atbilstīgas sadarbības procedūras, lai reāli veiktu zvejas uzraudzību, kontroli un pārraudzību un nodrošinātu atbilstību šai konvencijai un Komisijas apstiprinātajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, inter alia:

a)

izveido un uztur kārtībā to Komisijas kuģu reģistru, kuriem ir atļauts zvejot konvencijas apgabalā, veic kuģu un zvejas rīku marķēšanu, reģistrē zvejas darbības un informē par kuģu pārvietošanos un darbībām, izmantojot kuģu satelītnovērošanas sistēmu, kas ierīkota tā, lai nodrošinātu reāllaikam tuvu pārraižu integritāti un drošumu, tostarp izmantojot iespēju veikt tiešas un vienlaicīgas pārraides Komisijai un karoga valstij;

b)

izveido inspekcijas programmu attiecībā uz līgumslēdzējām pusēm gan jūrā, gan ostā, tostarp iedibina kārtību, kādā līgumslēdzējas puses konvencijas apgabalā uzkāpj uz kuģa, lai veiktu citu līgumslēdzēju pušu kuģu inspekcijas, kā arī paziņošanas kārtību par līgumslēdzēju pušu inspekcijas kuģiem un lidmašīnām, kas var piedalīties programmā;

c)	regulē un uzrauga pārkraušanu no kuģa uz kuģi;

d)	veic nediskriminējošus pasākumus tirgū saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, lai uzraudzītu pārkraušanu no kuģa uz kuģi, izkraušanu un tirdzniecību, tā novēršot, apturot un apkarojot NNN zveju, tostarp vajadzības gadījumā piemēro nozvejas dokumentēšanas sistēmu;

e)	ziņo par atklātajiem pārkāpumiem, izmeklēšanas gaitu un rezultātiem un veiktajiem noteikumu izpildes pasākumiem;

f)

vēršas pret NNN zvejas darbībām, tostarp identificējot kuģus, kas iesaistās NNN zvejas darbībās, un apstiprinot atbilstīgus pasākumus, lai novērstu, apturētu un apkarotu NNN zveju, piemēram, izstrādājot NNN kuģu sarakstu, lai šādās darbībās iesaistīto kuģu īpašniekiem un operatoriem atņemtu visu ieguvumu, kas gūts no šādām darbībām.

2.   Komisija var pieņemt kārtību, kas Komisijas locekļiem ļauj piemērot pasākumus, tostarp ar tirdzniecību saistītus pasākumus, kas attiecas uz zvejas resursiem, vēršoties pret jebkuru valsti, Komisijas locekli vai organizāciju, kuras zvejas kuģi iesaistās zvejas darbībās, kas mazina Komisijas apstiprināto saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti vai kā citādi tiem neatbilst. Šādiem pasākumiem būtu jāparedz visa veida iespējamā reakcija tā, lai rastos priekšstats par neatbilstības iemeslu un pakāpi, un vajadzības gadījumā tajos būtu jāiekļauj sadarbības iniciatīvas administratīvās spējas vairošanas jomā. Jebkura ar tirdzniecību saistīta pasākuma īstenošana, ko veic Komisijas loceklis, atbilst šā Komisijas locekļa starptautiskajām saistībām, tostarp saistībām, ko paredz Līgums par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu.

3.   Ja trīs gadu laikā pēc šīs konvencijas spēkā stāšanās Komisija nav apstiprinājusi jūras inspekcijas procedūras, kas minētas 1. punkta b) apakšpunktā, vai alternatīvu mehānismu, kas faktiski izpilda Komisijas locekļu saistības, kuras 1995. gada nolīgums un šī konvencija paredz atbilstības nodrošināšanai ar Komisijas apstiprinātajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, attiecībās starp līgumslēdzējām pusēm piemēro 1995. gada nolīguma 21. un 22. pantu, it kā minētie panti būtu šīs konvencijas daļa, un tādā gadījumā uzkāpšanu uz zvejas kuģiem un pārbaudes konvencijas apgabalā, kā arī jebkurus turpmākos noteikumu izpildes pasākumus īsteno saskaņā ar 1995. gada nolīguma 21. un 22. pantu un tādām papildu praktiskām procedūrām, par kādām Komisija var lemt, lai īstenotu šos pantus.

28. pants

Novērotāju programma

1.   Komisija izveido novērotāju programmu trīs gadu laikā pēc šīs konvencijas spēkā stāšanās vai tādā citā laikposmā, par kādu Komisija var vienoties, lai iegūtu pārbaudītus nozvejas un zvejas piepūles datus, citus zinātniskus datus un papildu informāciju saistībā ar zvejas darbībām konvencijas apgabalā un to ietekmi uz jūras vidi. Informāciju, kas ievākta saskaņā ar novērotāju programmu, vajadzības gadījumā izmanto arī Komisijas un tās palīgstruktūru funkciju izpildes atbalstīšanai, tostarp Atbilstības un tehniskās komitejas atbalstam. Novērotāju programmu koordinē Komisijas sekretariāts, un to organizē elastīgi, ņemot vērā zvejas resursu veidu un citus saistītus apstākļus. Šajā jautājumā Komisija var slēgt līgumus novērotāju programmas īstenošanai.

2.   Novērotāju programmā darbojas neatkarīgi un objektīvi novērotāji, kurus izraugās no Komisijas akreditētajām programmām un pakalpojumu sniedzējiem. Programmu iespējami pilnīgi saskaņo ar citām reģionālajām, subreģionālajām un valstu novērotāju programmām.

3.   Komisija izstrādā novērotāju programmu, ņemot vērā Zinātniskās komitejas un Atbilstības un tehniskās komitejas viedokli. Programmu īsteno saskaņā ar Komisijas izstrādātajiem standartiem, noteikumiem un procedūrām, inter alia:

a)	mehānismiem Komisijas locekļa novērotāju izvietošanai uz kuģiem, kas kuģo ar cita Komisijas locekļa karogu, ar šā Komisijas locekļa piekrišanu;

b)	novērotāju klātesamības līmeņiem, kas piemēroti dažādiem zvejas resursiem, lai uzraudzītu un pārbaudītu nozveju, zvejas piepūli, nozvejas sastāvu un citu zvejas darbību informāciju;

c)	prasībām attiecībā uz zinātnisko datu un informācijas vākšanu, validēšanu un paziņošanu saistībā ar šīs konvencijas noteikumu un Komisijas apstiprināto saglabāšanas un pārvaldības pasākumu īstenošanu;

d)	prasībām attiecībā uz novērotāju drošības un mācību nodrošināšanu, novērotāju izmitināšanu uz kuģa, kā arī novērotāju nodrošināšanu ar brīvu piekļuvi visām attiecīgajām kuģa iekārtām un aprīkojumam un tā izmantošanu, lai viņi varētu efektīvi pildīt savus pienākumus.

29. pants

Komisijas gada pārskats

1.   Komisija publicē gada pārskatu, kurā iekļauj informāciju par Komisijas pieņemtajiem lēmumiem, lai sasniegtu šīs konvencijas mērķi. Pārskats arī sniedz informāciju par Komisijas paveikto, reaģējot uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas vai Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) ieteikumiem.

2.   Šis pārskats ir publiski pieejams, un to iesniedz Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) ģenerāldirektoram.

30. pants

Pārskatīšana

1.   Komisija izvērtē Komisijas apstiprināto saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti šīs konvencijas mērķa sasniegšanā un šo pasākumu atbilstību 3. pantā minētajiem principiem un metodēm. Šādos izvērtējumos var iekļaut pašas konvencijas noteikumu efektivitātes pārbaudi, un tos veic vismaz reizi piecos gados.

2.   Komisija nosaka šādu izvērtējumu darba uzdevumu un metodoloģiju, un tos veic saskaņā ar Komisijas noteiktajiem kritērijiem, balstoties uz labāko starptautisko praksi, un vajadzības gadījumā tajos iekļauj palīgstruktūru sniegto informāciju, kā arī pieaicinot līdzdarboties no Komisijas neatkarīgu personu vai personas ar atzītu kompetenci.

3.   Komisija ņem vērā ieteikumus, kas izriet no jebkura šāda izvērtējuma, tostarp veicot atbilstīgas izmaiņas savos saglabāšanas un pārvaldības pasākumos un to īstenošanas mehānismos. Priekšlikumus par šīs konvencijas noteikumu grozīšanu, kas izriet no šāda izvērtējuma, izskata saskaņā ar 35. pantu.

4.   Jebkura šāda izvērtējuma rezultātus pēc iesniegšanas Komisijai dara publiski pieejamus.

31. pants

Sadarbība ar citām organizācijām

1.   Komisija vajadzības gadījumā sadarbojas ar citām reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām, Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju un citām specializētām Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūrām, un citām saistītām organizācijām par abpusēji interesējošiem jautājumiem.

2.   Komisija ņem vērā saglabāšanas un pārvaldības pasākumus vai ieteikumus, ko pieņēmušas citas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas un citas attiecīgas starpvalstu organizācijas, kuras ir kompetentas attiecībā uz konvencijas apgabalu vai attiecībā uz apgabaliem, kas robežojas ar konvencijas apgabalu, vai attiecībā uz konkrētiem dzīvajiem jūras resursiem, tostarp sugām, kas nav zvejas mērķsugas, un saistītajām vai atkarīgajām sugām, un kuru mērķi saskan ar šīs konvencijas mērķi vai veicina tā sasniegšanu. Komisija cenšas nodrošināt, lai tās lēmumi būtu savietojami ar minētajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem vai ieteikumiem un veicinātu to īstenošanu.

3.   Komisija tiecas veidot piemērotus apspriešanās, sadarbības un kopīga darba mehānismus ar šīm citām organizācijām. Jo īpaši tā tiecas sadarboties ar citām atbilstīgām organizācijām, lai samazinātu un, iespējams, izskaustu NNN zveju.

32. pants

Puses, kas nav konvencijas līgumslēdzējas puses

1.   Komisijas locekļi apmainās ar informāciju attiecībā uz zvejas kuģu darbību, kas iesaistīti zvejā konvencijas apgabalā un kas kuģo ar tādu pušu karogiem, kuras nav šīs konvencijas līgumslēdzējas puses. Komisijas locekļi atsevišķi vai kopīgi veic pasākumus atbilstīgi šai konvencijai un starptautiskajiem tiesību aktiem, lai novērstu šādu kuģu darbības, kas samazina konvencijas apgabalā piemērojamo saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti, un ziņo Komisijai par jebkuru darbību, kas veikta, reaģējot uz pušu, kas nav šīs konvencijas līgumslēdzējas puses, īstenoto zveju konvencijas apgabalā.

2.   Komisijas locekļi atsevišķi vai kopīgi, ņemot vērā 1982. gada konvencijas 116. līdz 119. pantu, var vērst jebkuras puses vai zvejas tiesību subjekta, kas nav šīs konvencijas līgumslēdzēja puse, uzmanību uz jebkuru darbību, kas, pēc Komisijas locekļa vai locekļu domām, ietekmē šīs konvencijas mērķa īstenošanu.

3.   Komisijas locekļi atsevišķi vai kopīgi lūdz puses, kas nav šīs konvencijas līgumslēdzējas puses, ja to kuģi zvejo konvencijas apgabalā, pievienoties šai konvencijai vai piekrist pilnībā sadarboties Komisijas apstiprināto saglabāšanas un pārvaldības pasākumu īstenošanā.

4.   Lai nodrošinātu atbilstību šīs konvencijas mērķim, Komisijas locekļi atsevišķi vai kopīgi tiecas sadarboties ar jebkuru pusi, kas nav šīs konvencijas līgumslēdzēja puse un ir identificēta kā atbilstīga ostas valsts.

33. pants

Saistība ar citiem nolīgumiem

1.   Šī konvencija neskar līgumslēdzēju pušu tiesības, jurisdikciju un pienākumus, kas paredzēti starptautisko tiesību aktu attiecīgajos noteikumos, kuri izklāstīti 1982. gada konvencijā vai 1995. gada nolīgumā.

2.   Šī konvencija nemaina tās līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumus, kas rodas no citiem ar šo konvenciju savietojamiem nolīgumiem un kas netraucē citām līgumslēdzējām pusēm izmantot savas tiesības vai pildīt pienākumus saskaņā ar šo konvenciju.

34. pants

Domstarpību izšķiršana

1.   Līgumslēdzējas puses sadarbojas, lai novērstu domstarpības, un dara visu iespējamo, lai domstarpības izšķirtu izlīguma ceļā, un gadījumos, kad domstarpības ir tehniska rakstura, tās var iesniegt strīdīgo jautājumu izšķiršanai īpašā ekspertu komisijā.

2.   Jebkurā gadījumā, ja domstarpības nav atrisinātas tādā veidā, kā noteikts 1. punktā, domstarpībām, kas rodas starp līgumslēdzējām pusēm, mutatis mutandis piemēro 1995. gada nolīguma VIII daļā iekļautos noteikumus par domstarpību izšķiršanu.

3.   Šā panta 2. punkts neietekmē nevienas līgumslēdzējas puses statusu, kas noteikts 1995. gada nolīgumā vai 1982. gada konvencijā.

35. pants

Grozījumi

1.   Piedāvāto grozījumu teksts ir jāiesniedz izpildsekretāram vismaz 90 dienas pirms Komisijas sanāksmes. Izpildsekretārs nekavējoties izplata šā teksta kopijas visiem Komisijas locekļiem.

2.   Šādus priekšlikumus par konvencijas grozīšanu Komisija pieņem ar to līgumslēdzēju pušu trīs ceturtdaļu balsu vairākumu, kuras piedalās sanāksmē un balso “par” vai “pret”. Pieņemtos grozījumus depozitārs nekavējoties pārsūta visām līgumslēdzējām pusēm.

3.   Grozījums attiecībā uz visām līgumslēdzējām pusēm stājas spēkā simt divdesmit dienu laikā pēc nosūtīšanas dienas, kura norādīta depozitāra paziņojumā par rakstveida apstiprinājuma paziņojuma saņemšanu no trim ceturtdaļām visu līgumslēdzēju pušu, ja vien kāda cita līgumslēdzēja puse neinformē depozitāru, ka tā iebilst pret grozījumu, deviņdesmit dienu laikā pēc nosūtīšanas dienas, kura norādīta depozitāra paziņojumā par šādu saņemšanu, un tādā gadījumā grozījums nestājas spēkā attiecībā ne uz vienu līgumslēdzēju pusi. Jebkura līgumslēdzēja puse, kura ir iebildusi pret grozījumu, var jebkurā laikā atsaukt šo iebildumu. Ja visi iebildumi pret grozījumu ir atsaukti, grozījums attiecībā uz visām līgumslēdzējām pusēm stājas spēkā simt divdesmit dienu laikā pēc nosūtīšanas dienas, kura norādīta depozitāra paziņojumā par pēdējā atsaukuma saņemšanu.

4.   Jebkurai valstij, reģionālai ekonomiskās integrācijas organizācijai vai citai struktūrai, kas minēta 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā un kļūst par līgumslēdzēju pusi pēc grozījuma pieņemšanas saskaņā ar 2. punktu, grozītā konvencija ir uzskatāma par saistošu, tiklīdz šis grozījums ir stājies spēkā saskaņā ar 3. punktu.

5.   Depozitārs nekavējoties informē visas līgumslēdzējas puses par grozījumu apstiprinājuma paziņojumu, iebildumu vai iebildumu atsaukuma paziņojumu saņemšanu un par grozījumu spēkā stāšanos.

36. pants

Parakstīšana, ratificēšana, pieņemšana un apstiprināšana

1.   Šī konvencija ir pieejama parakstīšanai:

a)	valstīm, reģionālām ekonomiskās integrācijas organizācijām un citām organizācijām, kas minētas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā un piedalījās starptautiskajās apspriedēs par Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas izveidošanu; un

b)	jebkurai citai valstij vai jebkurai citai organizācijai, kura minēta 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā un kurai ir jurisdikcija pār ūdeņiem, kas robežojas ar konvencijas apgabalu;

un ir pieejama parakstīšanai 12 mēnešu laikā, sākot no 2010. gada 1. februāra.

2.   Šo konvenciju parakstītājvalstis ratificē, pieņem vai apstiprina.

3.   Ratifikācijas, atzīšanas vai pieņemšanas aktus nodod glabāšanā depozitāram.

37. pants

Pievienošanās

1.   Šai konvencijai var pievienoties pēc tās slēgšanas parakstīšanai, un pievienoties var jebkura valsts, reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija vai cita organizācija, kas minēta 36. panta 1. punktā, un jebkura cita valsts vai jebkura cita organizācija, kas minēta 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā un ir ieinteresēta zvejas resursos.

2.   Pievienošanās dokumentus iesniedz depozitāram.

38. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šī konvencija stājas spēkā 30 dienu laikā pēc dienas, kurā depozitārs ir saņēmis astoto ratifikācijas, pievienošanās, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu, tostarp ratifikācijas, pievienošanās, atzīšanas vai apstiprināšanas dokumentu, ko iesniedz:

a)	vismaz trīs piekrastes valstis, kas robežojas ar konvencijas apgabalu, un tām ir jāpārstāv gan tā konvencijas apgabala puse, kas atrodas uz austrumiem no 120° rietumu meridiāna, gan tā konvencijas apgabala puse, kas atrodas uz rietumiem no 120° rietumu meridiāna;

b)	vismaz trīs valstis, kuras nav piekrastes valstis, kas robežojas ar konvencijas apgabalu, un kuru zvejas kuģi zvejo vai ir zvejojuši konvencijas apgabalā.

2.   Ja trīs gadu laikā pēc šīs konvencijas pieņemšanas tā nav stājusies spēkā saskaņā ar 1. punktu, tā stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad depozitāram ir nodots desmitais ratifikācijas, pievienošanās, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokuments, vai saskaņā ar 1. punktu atkarībā no tā, kas iestājas agrāk.

3.   Katrai parakstītājvalstij, kas ratificē, atzīst vai apstiprina šo konvenciju pēc tās stāšanās spēkā, šī konvencija attiecībā uz šo parakstītājvalsti stājas spēkā 30 dienu laikā pēc tās ratifikācijas, atzīšanas vai apstiprināšanas dokumenta nodošanas depozitāram.

4.   Katrai valstij vai reģionālai ekonomiskās integrācijas organizācijai, kas pievienojas šai konvencijai pēc tās stāšanās spēkā, šī konvencija attiecībā uz šo valsti vai reģionālo ekonomiskās integrācijas organizāciju stājas spēkā 30 dienu laikā pēc tās pievienošanās dokumenta nodošanas depozitāram.

5.   Šā panta nozīmē “zveja” ir tikai tās darbības, kas minētas 1. panta 1. punkta g) apakšpunkta i) un ii) punktā.

39. pants

Depozitārs

1.   Šīs konvencijas un jebkuru tās grozījumu depozitārs ir Jaunzēlandes valdība. Depozitārs nosūta apstiprinātas šīs konvencijas kopijas visām parakstītājvalstīm un iesniedz šo konvenciju Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram reģistrēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu.

2.   Depozitārs informē visas šīs konvencijas parakstītājvalstis un līgumslēdzējas puses par šīs konvencijas parakstīšanu, par tās ratifikācijas, pievienošanās, pieņemšanas vai apstiprināšanas aktu nodošanu depozitāram saskaņā ar 36. vai 37. pantu un par šīs konvencijas un jebkuru tās grozījumu spēkā stāšanās dienu.

40. pants

Teritoriju dalība

1.   Komisija un tās palīgstruktūras ir atvērtas to reģiona teritoriju dalībai, kuras ir ieinteresētas zvejas resursos, saņemot atbilstīgu piekrišanu no līgumslēdzējas puses, kas ir atbildīga par attiecīgās teritorijas starptautiskajām lietām.

2.   Teritoriju dalības veidu un apjomu līgumslēdzējas puses nosaka atsevišķā Komisijas reglamentā, ņemot vērā starptautisko tiesību aktus, kompetences sadalījumu šīs konvencijas jautājumos un attiecīgās teritorijas esošo spēju izmantot tiesības un pildīt pienākumus, kas paredzēti šajā konvencijā. Minētais reglaments nodrošina šīm teritorijām tiesības pilnā mērā piedalīties Komisijas un tās palīgstruktūru darbā, izņemot balsstiesības un tiesības bloķēt vienprātīgus lēmumus, atzinumus vai ieteikumus.

3.   Neatkarīgi no 2. punkta visām šādām teritorijām ir tiesības piedalīties un uzstāties Komisijas un tās palīgstruktūru sanāksmēs. Pildot savas funkcijas un pieņemot lēmumus, Komisija ņem vērā visu dalībnieku intereses.

41. pants

Izstāšanās

1.   Līgumslēdzēja puse ar depozitāram adresētu rakstveida paziņojumu var izstāties no šīs konvencijas un var norādīt šādas rīcības iemeslus. Iemeslu nenorādīšana neietekmē izstāšanās spēkā esību. Izstāšanās stājas spēkā vienu gadu pēc paziņojuma saņemšanas dienas, ja vien paziņojumā nav noteikta vēlāka diena.

2.   Līgumslēdzējas puses izstāšanās no šīs konvencijas neatbrīvo to no finanšu saistībām, kas radušās, pirms šī izstāšanās ir stājusies spēkā.

3.   Līgumslēdzējas puses izstāšanās no šīs konvencijas nekādā veidā neietekmē tās pienākumu pildīt šajā konvencijā ietvertās saistības, ko tai neatkarīgi no šīs konvencijas uzliktu starptautiskie tiesību akti.

42. pants

Izbeigšana

Šī konvencija automātiski izbeidz darbību, ja un kad citu pušu izstāšanās dēļ paliek mazāk nekā četras līgumslēdzējas puses.

43. pants

Atrunas

Šai konvencijai nedrīkst paredzēt nekādas atrunas vai izņēmumus.

44. pants

Deklarācijas un paziņojumi

Konvencijas 43. pants neliedz valstij, reģionālai ekonomiskās integrācijas organizācijai vai organizācijai, kas minēta 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā, parakstot vai ratificējot šo konvenciju vai pievienojoties tai, sniegt deklarācijas vai paziņojumus neatkarīgi no to formulējuma vai nosaukuma, lai inter alia saskaņotu savus normatīvos aktus ar šīs konvencijas noteikumiem, ar noteikumu, ka šādu deklarāciju vai paziņojumu mērķis nav izslēgt vai mainīt šīs konvencijas noteikumu juridiskās sekas, piemērojot tos attiecīgai valstij, reģionālai ekonomiskās integrācijas organizācijai vai struktūrai.

45. pants

Pielikumi

Pielikumi ir šīs konvencijas sastāvdaļa, un, ja vien skaidri nav norādīts citādi, atsauce uz šo konvenciju ir arī atsauce uz attiecīgajiem tās pielikumiem.

---

I PIELIKUMS

KONVENCIJAS APGABALA DAĻAS, PAR KURĀM IR ATBILDĪGAS AUSTRUMU UN RIETUMU SUBREĢIONĀLĀS PĀRVALDĪBAS KOMITEJAS

1.	Austrumu subreģionālā pārvaldības komiteja ir atbildīga par saglabāšanas un pārvaldības pasākumu izstrādi un ieteikšanu Komisijai attiecībā uz to konvencijas apgabala daļu, kas atrodas uz austrumiem no 120° rietumu meridiāna.

2.	Rietumu subreģionālā pārvaldības komiteja ir atbildīga par saglabāšanas un pārvaldības pasākumu izstrādi un ieteikšanu Komisijai attiecībā uz to konvencijas apgabala daļu, kas atrodas uz rietumiem no 120° rietumu meridiāna.

---

II PIELIKUMS

IZVĒRTĒŠANAS KOMISIJA

Izveide

1.   Izvērtēšanas komisijas, kas jāizveido saskaņā ar 17. panta 5. punktu, sastāvs ir šāds:

a)

to veido trīs komisijas locekļi, kas izvēlēti no zvejniecības nozares ekspertu saraksta, kuru sagatavo un uztur kārtībā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) saskaņā ar 1982. gada konvencijas VIII pielikuma 2. pantu, vai no līdzīga saraksta, kuru uztur kārtībā izpildsekretārs. Izpildsekretāra uzturētajā sarakstā iekļauj ekspertus, kuru kompetence šīs konvencijas aptvertajos zvejniecības juridiskajos, zinātniskajos vai tehniskajos aspektos ir zināma un vispāratzīta un kuriem ir vislabākā reputācija attiecībā uz objektivitāti un godīgumu. Katram Komisijas loceklim ir tiesības izvirzīt līdz pieciem ekspertiem, un tas sniedz informāciju par katra sava kandidāta atbilstīgo kvalifikāciju un pieredzi;

b)

Komisijas priekšsēdētājs un Komisijas loceklis, kas iesniedzis iebildumu pret lēmumu, katrs ieceļ vienu Izvērtēšanas komisijas locekli. Iebildumu iesniegušā Komisijas locekļa ieceltā Izvērtēšanas komisijas locekļa vārdu iekļauj paziņojumā par iebildumu, ko iesniedz izpildsekretāram saskaņā ar 17. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Komisijas priekšsēdētāja ieceltā Izvērtēšanas komisijas locekļa vārdu paziņo iebildumu iesniegušajam Komisijas loceklim desmit dienu laikā pēc iebildumu izteikšanas laikposma beigām;

c)

trešo Izvērtēšanas komisijas locekli ieceļ 20 dienu laikā pēc iebildumu izteikšanas laikposma beigām, iebildumus izteikušajam Komisijas loceklim un Komisijas priekšsēdētājam savstarpēji vienojoties, un viņš nav iebildumus izteikušā Komisijas locekļa valstspiederīgais. Ja šajā laikposmā nepanāk vienošanos par trešā komisijas locekļa iecelšanu, viņu amatā ieceļ Pastāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretārs, ja vien nepanāk vienošanos, ka iecelšanu veiks cita persona vai trešā valsts;

d)	Izvērtēšanas komisija ir uzskatāma par izveidotu dienā, kad ir iecelts trešais šīs komisijas loceklis, un šis trešais loceklis vada Izvērtēšanas komisijas darbu.

2.   Ja iebildumus pret kādu lēmumu ar vienādu pamatojumu iesniedz vairāk nekā viens Komisijas loceklis vai ja saskaņā ar 17. panta 5. punkta d) apakšpunktu ir panākta vienošanās, ka iebildumus pret attiecīgo lēmumu ar atšķirīgu pamatojumu var izskatīt tā pati Izvērtēšanas komisija, Izvērtēšanas komisijā ir pieci locekļi no sarakstiem, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, un to izveido šādi:

a)

vienu komisijas locekli saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu ieceļ tas Komisijas loceklis, kurš iesniedzis pirmo iebildumu, divus komisijas locekļus ieceļ Komisijas priekšsēdētājs desmit dienu laikā pēc iebildumu izteikšanas laikposma beigām, vienu komisijas locekli ieceļ turpmākos iebildumus iesniegušie Komisijas locekļi, vienojoties 15 dienu laikā pēc iebildumu izteikšanas laikposma beigām, un vienu komisijas locekli ieceļ, visiem iebildumus iesniegušajiem Komisijas locekļiem un Komisijas priekšsēdētājam vienojoties, 20 dienu laikā pēc iebildumu izteikšanas laikposma beigām. Ja attiecīgajos divos pēdējos laikposmos nav iespējams vienoties par kādu no pēdējām divām iecelšanām, šo iecelšanu vai iecelšanas, par kurām nav panākta vienošanās, veic Pastāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretārs, ja vien netiek panākta vienošanās, ka šo iecelšanu vai iecelšanas veiks cita persona vai trešā valsts;

b)

Izvērtēšanas komisija ir uzskatāma par izveidotu dienā, kad ir iecelts pēdējais šīs komisijas loceklis. Izvērtēšanas komisijas darbu vada tas šīs komisijas loceklis, kurš iecelts, vienojoties visiem iebildumus iesniegušajiem Komisijas locekļiem un Komisijas priekšsēdētājam saskaņā ar a) apakšpunktu.

3.   Jebkuru vakanto amatu Izvērtēšanas komisijā aizpilda tādā pašā veidā kā sākotnējās iecelšanas gadījumā.

Darbība

4.   Izvērtēšanas komisija pati nosaka savu reglamentu.

5.   Tās sanāksmi rīko vietā un datumā, kuru Izvērtēšanas komisija nosaka 30 dienu laikā pēc tās izveides.

6.   Jebkurš Komisijas loceklis var iesniegt Izvērtēšanas komisijai memorandu par izskatāmo iebildumu, un Izvērtēšanas komisija ļauj jebkuram šādam Komisijas loceklim pilnā mērā izteikties.

7.   Ja vien Izvērtēšanas komisija konkrētu lietas apstākļu dēļ nenosaka citādi, Izvērtēšanas komisijas izmaksas, tostarp tās locekļu atalgojumu, sedz šādā veidā:

a)	70 procentus sedz iebildumu iesniegušais Komisijas loceklis vai, ja iebildumus ir iesniedzis vairāk nekā viens Komisijas loceklis, tos sadala vienlīdzīgās daļās starp šiem Komisijas locekļiem;

b)	30 procentus sedz Komisija no sava gada budžeta.

8.   Izvērtēšanas komisijas konstatējumus un ieteikumus pieņem ar tās locekļu balsu vairākumu. Jebkurš šīs komisijas loceklis var pievienot atsevišķu vai pretēju viedokli. Jebkurus lēmumus par Izvērtēšanas komisijas procedūrām arī pieņem ar tās locekļu balsu vairākumu.

9.   Izvērtēšanas komisija 45 dienu laikā pēc tās izveides iesniedz savus konstatējumus un ieteikumus izpildsekretāram saskaņā ar 17. panta 5. punktu.

Konstatējumi un ieteikumi

10.   Izvērtēšanas komisijas konstatējumus un ieteikumus īsteno šādi.

Konstatējumi par diskrimināciju

a)

Ja Izvērtēšanas komisija secina, ka lēmums, pret kuru iesniegts iebildums, formāli vai faktiski diskriminē iebildumu iesniegušo Komisijas locekli vai locekļus, un alternatīvie pasākumi būtībā ir līdzvērtīgi lēmumam, pret kuru ir iesniegts iebildums, šie alternatīvie pasākumi ir uzskatāmi par būtībā līdzvērtīgiem attiecīgajam lēmumam un saistošiem minētajam Komisijas loceklim vai locekļiem attiecīgā lēmuma vietā.

b)

Saskaņā ar d) un e) apakšpunktu, ja Izvērtēšanas komisija secina, ka lēmums, pret kuru iesniegts iebildums, formāli vai faktiski diskriminē iebildumu iesniegušo Komisijas locekli vai locekļus, un alternatīvie pasākumi būtībā ir līdzvērtīgi lēmumam, pret kuru ir iesniegts iebildums, veicot tajos konkrētas izmaiņas, tādā gadījumā Izvērtēšanas komisija iesaka veikt attiecīgās izmaiņas. Saņemot Izvērtēšanas komisijas konstatējumus un ieteikumus, iebildumu iesniegušais Komisijas loceklis vai locekļi 60 dienu laikā veic izmaiņas attiecīgajos alternatīvajos pasākumos atbilstīgi Izvērtēšanas komisijas ieteikumam vai ierosina domstarpību izšķiršanas procesu saskaņā ar šo konvenciju. Alternatīvie pasākumi ir uzskatāmi par būtībā līdzvērtīgiem lēmumam, pret kuru iesniegts iebildums, kad tie ir mainīti atbilstīgi Izvērtēšanas komisijas ieteikumam. Tad šie alternatīvie pasākumi izmainītā veidā kļūst saistoši attiecīgajam Komisijas loceklim vai locekļiem attiecīgā lēmuma vietā. Ja iebildumu iesniegušais Komisijas loceklis vai locekļi izvēlas ierosināt domstarpību izšķiršanas procesu saskaņā ar šo konvenciju, tādā gadījumā ne lēmums, ne izmainītie alternatīvie pasākumi nav saistoši iebildumu iesniegušajam Komisijas loceklim vai locekļiem, kamēr šajā procesā nav pieņemti attiecīgi nolēmumi.

c)

Saskaņā ar d) un e) apakšpunktu, ja Izvērtēšanas komisija secina, ka lēmums, pret kuru iesniegts iebildums, formāli vai faktiski nepamatoti diskriminē iebildumu iesniegušo Komisijas locekli vai locekļus, bet alternatīvie pasākumi būtībā nav līdzvērtīgi lēmumam, pret kuru ir iesniegts iebildums, tādā gadījumā iebildumu iesniegušais Komisijas loceklis vai locekļi 60 dienu laikā apstiprina pasākumus, ko Izvērtēšanas komisija ieteikusi kā būtībā līdzvērtīgus lēmumam, pret kuru ir iesniegts iebildums, vai ierosina domstarpību izšķiršanas procesu saskaņā ar šo konvenciju. Ja iebildumu iesniegušais Komisijas loceklis vai locekļi apstiprina pasākumus, ko ieteikusi Izvērtēšanas komisija, šie pasākumi ir uzskatāmi par saistošiem iebildumu iesniegušajam Komisijas loceklim vai locekļiem attiecīgā lēmuma vietā. Ja iebildumu iesniegušais Komisijas loceklis vai locekļi izvēlas ierosināt domstarpību izšķiršanas procesu saskaņā ar šo konvenciju, tādā gadījumā ne lēmums, ne kādi pasākumi, ko ieteikusi Izvērtēšanas komisija, nav saistoši iebildumu iesniegušajam Komisijas loceklim vai locekļiem, kamēr šajā procesā nav pieņemti attiecīgi nolēmumi.

d)

Ja Izvērtēšanas komisija izdara konstatējumus un izsaka ieteikumus saskaņā ar b) vai c) apakšpunktu, iebildumu iesniegušais Komisijas loceklis vai locekļi 30 dienu laikā pēc dienas, kurā nosūtīts paziņojums par šiem konstatējumiem un ieteikumiem, var lūgt sasaukt Komisijas ārkārtas sanāksmi. Komisijas priekšsēdētājs ārkārtas sanāksmi sasauc 45 dienu laikā pēc jebkura šāda lūguma saņemšanas.

e)

Ja ārkārtas sanāksme, kas sasaukta saskaņā ar d) apakšpunktu, apstiprina vai maina Izvērtēšanas komisijas ieteikumus, 60 dienu laikposms saskaņā ar attiecīgi b) vai c) apakšpunktu minēto konstatējumu un ieteikumu īstenošanai sākotnējā vai mainītā veidā vai domstarpību izšķiršanas procesa ierosināšanai tiek skaitīts no šīs ārkārtas sanāksmes lēmuma nosūtīšanas dienas. Ja Komisijas ārkārtas sanāksme pieņem lēmumu neapstiprināt un nemainīt Izvērtēšanas komisijas ieteikumus, bet atcelt lēmumu, pret kuru iesniegts iebildums, un aizstāt to ar jaunu lēmumu vai ar sākotnējā lēmuma izmainītu versiju, tādā gadījumā šis jaunais vai mainītais lēmums kļūst Komisijas locekļiem saistošs saskaņā ar 17. pantu.

Konstatējumi par pretrunīgumu

f)

Ja Izvērtēšanas komisija secina, ka lēmums, pret kuru iesniegts iebildums, ir pretrunā šai konvencijai, 1982. gada konvencijai vai 1995. gada nolīgumam, Komisijas priekšsēdētājs 45 dienu laikā pēc Izvērtēšanas komisijas konstatējumu un ieteikumu paziņošanas sasauc Komisijas ārkārtas sanāksmi, lai pārskatītu attiecīgo lēmumu šo konstatējumu un ieteikumu kontekstā.

g)	Ja Komisijas ārkārtas sanāksme atceļ lēmumu, pret kuru iesniegts iebildums, un aizstāj to ar jaunu lēmumu vai ar iepriekšējā lēmuma izmainītu versiju, tādā gadījumā šis jaunais vai mainītais lēmums kļūst Komisijas locekļiem saistošs saskaņā ar 17. pantu.

h)

Ja Komisijas ārkārtas sanāksme apstiprina savu sākotnējo lēmumu, iebildumu iesniegušais Komisijas loceklis vai locekļi 45 dienu laikā īsteno šo lēmumu vai ierosina domstarpību izšķiršanas procesu saskaņā ar šo konvenciju. Ja iebildumu iesniegušais Komisijas loceklis vai locekļi izvēlas ierosināt domstarpību izšķiršanas procesu saskaņā ar šo konvenciju, tādā gadījumā šis lēmums nav saistošs iebildumu iesniegušajam Komisijas loceklim vai locekļiem, kamēr šajā procesā nav pieņemti attiecīgi nolēmumi.

Konstatējumi par iebilduma nepamatotību

i)

Ja Izvērtēšanas komisija secina, ka lēmums, pret kuru iesniegts iebildums, ne formāli, ne faktiski nediskriminē iebildumu iesniegušo Komisijas locekli vai locekļus un nav pretrunā ne šai konvencijai, ne 1982. gada konvencijai vai 1995. gada nolīgumam, iebildumu iesniegušais Komisijas loceklis vai locekļi saskaņā ar j) apakšpunktu 45 dienu laikā īsteno šo lēmumu vai ierosina domstarpību izšķiršanas procesu saskaņā ar šo konvenciju. Ja iebildumu iesniegušais Komisijas loceklis vai locekļi izvēlas ierosināt domstarpību izšķiršanas procesu saskaņā ar šo konvenciju, tādā gadījumā šis lēmums nav saistošs iebildumu iesniegušajam Komisijas loceklim vai locekļiem, kamēr šajā procesā nav pieņemti attiecīgi nolēmumi.

j)

Ja Izvērtēšanas komisija secina, ka lēmums, pret kuru iesniegts iebildums, ne formāli, ne faktiski nediskriminē iebildumu iesniegušo Komisijas locekli vai locekļus un nav pretrunā ne šai konvencijai, ne 1982. gada konvencijai vai 1995. gada nolīgumam, bet alternatīvie pasākumi būtībā ir līdzvērtīgi attiecīgajam lēmumam un Komisijai tie kā tādi būtu jāapstiprina, šie alternatīvie pasākumi ir saistoši iebildumu iesniegušajam Komisijas loceklim vai locekļiem attiecīgā lēmuma vietā, kamēr Komisija nav apstiprinājusi to atzīšanu savā nākamajā sanāksmē.

---

III PIELIKUMS

KOPĒJĀS PIEĻAUJAMĀS NOZVEJAS VAI KOPĒJĀS PIEĻAUJAMĀS ZVEJAS PIEPŪLES NOTEIKŠANAS UN ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA TRANSZONĀLAJIEM ZVEJAS RESURSIEM VISĀ TO AREĀLĀ

1.

Saskaņā ar 23. un 24. pantu piekrastes valsts līgumslēdzējas puses un Komisijas locekļi, kuru kuģi zvejo transzonālos zvejas resursus valstu jurisdikcijā esošos apgabalos vai tāljūras apgabalos, kas robežojas ar konvencijas apgabalu, iesniedz Komisijai visus attiecīgos zinātniskos, tehniskos un statistikas datus par šiem zvejas resursiem, lai tos izskata Zinātniskā komiteja un, vajadzības gadījumā, arī Atbilstības un tehniskā komiteja.

2.

Saskaņā ar 10. pantu Zinātniskā komiteja novērtē transzonālo zvejas resursu stāvokli visā to areālā un sniedz ieteikumus Komisijai un attiecīgajai subreģionālajai pārvaldības komitejai par atbilstīgu kopējo pieļaujamo nozveju vai kopējo pieļaujamo zvejas piepūli attiecībā uz šiem resursiem visā to areālā. Šādos ieteikumos, ja iespējams, iekļauj novērtējumus par pakāpi, kādā kopējās pieļaujamās nozvejas vai kopējās pieļaujamās zvejas piepūles noteikšana dažādos līmeņos ļautu sasniegt Komisijas apstiprinātās pārvaldības stratēģijas vai plāna mērķi vai mērķus.

3.

Saskaņā ar 12. pantu un balstoties uz Zinātniskās komitejas viedokli un atbilstīgu Atbilstības un tehniskās komitejas viedokli, attiecīgā subreģionālā pārvaldības komiteja sniedz ieteikumus Komisijai par kopējo pieļaujamo nozveju vai kopējo pieļaujamo zvejas piepūli attiecībā uz šiem zvejas resursiem visā to areālā un par atbilstīgiem pasākumiem, lai nodrošinātu, ka kopējā pieļaujamā nozveja vai kopējā pieļaujamā zvejas piepūle netiek pārsniegta.

4.

Saskaņā ar 16. un 20. pantu Komisija, balstoties uz Zinātniskās komitejas un attiecīgās subreģionālās pārvaldības komitejas ieteikumiem un atbilstīgu Atbilstības un tehniskās komitejas ieteikumu, nosaka kopējo pieļaujamo nozveju vai kopējo pieļaujamo zvejas piepūli attiecībā uz šiem zvejas resursiem visā to areālā un apstiprina atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka netiek pārsniegta kopējā pieļaujamā nozveja vai kopējā pieļaujamā zvejas piepūle.

5.

Attiecībā uz Trachurus murphyi (stavrida) saglabāšanu un pārvaldību Komisija saskaņā ar 20. pantu un attiecīgā gadījumā sniedz sākotnējus apsvērumus par kopējās pieļaujamās nozvejas noteikšanu, neskarot nekādus citus saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, ko tā atzīst par vajadzīgu piemērot, lai nodrošinātu šā zvejas resursa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu.

---

IV PIELIKUMS

ZVEJNIECĪBAS STRUKTŪRAS

1.

Pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā jebkura zvejniecības struktūra, kuras kuģi ir zvejojuši vai plāno zvejot zvejas resursus, iesniedzot depozitāram attiecīgu rakstisku dokumentu, var apliecināt stingru apņemšanos pakļauties šīs konvencijas noteikumiem un ievērot saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar to. Šāda apņemšanās stājas spēkā 30 dienu laikā pēc šā dokumenta saņemšanas dienas. Jebkura šāda zvejniecības struktūra var atsaukt šo apņemšanos, nosūtot depozitāram rakstisku paziņojumu. Atsaukums stājas spēkā vienu gadu pēc paziņojuma saņemšanas dienas, ja vien paziņojumā nav noteikta vēlāka diena.

2.

Jebkura zvejniecības struktūra, kas iepriekš minēta 1. punktā, iesniedzot depozitāram attiecīgu rakstisku dokumentu, var apliecināt stingru apņemšanos pakļauties šīs konvencijas un tās grozījumu noteikumiem saskaņā ar 35. panta 3. punktu. Šī apņemšanās stājas spēkā dienā, kas minēta 35. panta 3. punktā, vai šajā punktā minētā rakstiskā paziņojuma saņemšanas dienā atkarībā no tā, kas iestājas vēlāk.

3.

Zvejniecības struktūrai, kas atbilstīgi 1. punktam ir apliecinājusi savu stingro apņemšanos pakļauties šīs konvencijas noteikumiem un ievērot saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar to, ir jāpilda Komisijas locekļiem noteiktie pienākumi, un tā var piedalīties Komisijas darbā, tostarp lēmumu pieņemšanā, saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem. Šīs konvencijas nozīmē atsauces uz Komisiju vai Komisijas locekļiem ir arī atsauces uz šādu zvejniecības struktūru.

4.

Ja domstarpībās ir iesaistīta zvejniecības struktūra, kas ir apliecinājusi savu apņemšanos uzņemties šajā konvencijā paredzētās saistības saskaņā ar šo pielikumu, un ja minētās domstarpības nevar atrisināt sarunu ceļā, pēc jebkuras domstarpību puses lūguma tā izšķiršanu var iesniegt galīgai un saistošai šķīrējtiesai saskaņā ar Pastāvīgās šķīrējtiesas attiecīgiem noteikumiem.

5.	Šā pielikuma noteikumi par zvejniecības struktūras dalību ir paredzēti tikai šīs konvencijas nolūkiem.