a)

Iepriekšējos gados Padome regulāri nav apmeklējusi par budžeta izpildes apstiprināšanu atbildīgās Parlamenta komitejas sanāksmes, kurās tika apspriesta Padomes budžeta izpildes apstiprināšana, kaut gan tiek uzskatīts, ka Padomes pārstāvju klātbūtne šajās sanāksmēs ir ārkārtīgi svarīga, jo komitejas locekļi vēlas saņemt atbildes uz jautājumiem par Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu. Vai Padome ir ar mieru turpmāk apmeklēt apspriedes par Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu Parlamenta komitejā, kas atbildīga par budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru?

b)

Kāpēc Padome katru gadu maina iekšējās revīzijas ziņojuma struktūru/formātu? Kāpēc iekšējās revīzijas ziņojumi katru gadu ir tik īsi, vispārīgi un neskaidri? Vai Padome, sākot ar 2010. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, nevarētu iesniegt iekšējās revīzijas ziņojumu vēl kādā(-ās) citā(-ās) valodā(-ās) papildus franču valodas versijai?

c)

Vai ir veikta ārējā revīzija? Ja tā ir veikta, vai ar tās rezultātiem var iepazīties Parlamenta komiteja, kas atbildīga par budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru? Ja ārējā revīzija nav veikta, kādēļ Padome ir nolēmusi to neveikt?

d)

Arī iepriekš Padomes darbībai bija paredzēts līdzfinansējums no Komisijas, un kopējais finansējums pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir palielinājies. Kādas revīzijas un kontroles sistēmas ir ieviestas, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību? Tā kā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir palielinājies Padomes un Komisijas kopīgi nodrošinātais finansējums, kā Padome saprot frāzi “atbildēt uz attiecīgiem pieprasījumiem”?

e)

Revīzijas palāta 2009. gada pārskatā ir konstatējusi, ka Padome divās no sešām pārbaudītajām iepirkuma procedūrām nebija ievērojusi Finanšu regulas noteikumus par paziņojuma publicēšanu saistībā ar līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu. Vai Padome ir pārbaudījusi vēl citas līdzīgas iepirkuma procedūras? Vai iekšējā procedūra ir pilnveidota, lai turpmāk nepieļautu šādu gadījumu atkārtošanos?

f)

Attiecībā uz Eiropas Savienības īpašo pārstāvju (ESĪP) biroju personālu – lūdzu norādīt štata vietu skaitu un kategoriju personālam, kas 2009. gadā nodarbināts Padomes ESĪP birojos (visi darbinieki, štatu saraksts un citi). Kādā veidā un kad ESĪP biroju personāla amata vietas tiks sadalītas starp Padomi un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD)? Kāds bija katra ESĪP komandējumiem paredzētais budžets? Cik ESĪP biroju darbinieku 2011. gada 1. janvārī pārcēla uz EĀDD? Cik darbinieku turpinās darbu Padomē un kāpēc?

g)

Padome gada finanšu darbības pārskata (Nr. 11327/2010, FIN 278) 2.2. punktā uzsver budžeta jautājumus saistībā ar sekām, ko radījusi Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Vai Padome ir atrisinājusi problēmas saistībā ar H. Solanas izdevumiem? Cik lielu daļu šo izdevumu sedz no Padomes budžeta un cik lielu – no Komisijas budžeta?

h)

Cik lielus pamatdarbības, administratīvos, personāla, nekustamā īpašuma u. c. izdevumus Padome bija paredzējusi 2009. gadā, lai izveidotu Augstā pārstāvja / Komisijas priekšsēdētāja vietnieka amata vietu?

i)

Augstais pārstāvis / Komisijas priekšsēdētāja vietnieks stājās amatā 2009. gada 1. decembrī. Kā Padome un Komisija sadalīja ar to saistītās izmaksas (personāla, komandējumu un citas izmaksas)? Kā Padome izstrādāja Augstā pārstāvja / Komisijas priekšsēdētāja vietnieka 2010. gada budžetu? Kādas budžeta pozīcijas un summas tika paredzētas šīs amatpersonas darbībai?

j)

Kā biroju telpu atbrīvošana, pārceļot personālu uz EĀDD, ietekmēs Padomes plānus attiecībā uz ēkām? Vai ir panākta vienošanās par šo telpu turpmāko izmantošanu? Kādas ir telpu atbrīvošanas gaidāmās izmaksas? Kad tika publicēti uzaicinājumi uz konkursu saistībā ar telpu atbrīvošanu (ja publicēti)?

k)

Cik lieli bija administratīvie un pamatdarbības izdevumi, kas saistīti ar kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) un kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) uzdevumu īstenošanu, kurus 2009. gadā vismaz daļēji finansēja no Savienības budžeta? Kādi bija kopējie KĀDP izdevumi 2009. gadā? Vai Padome var norādīt vismaz galvenās misijas un to izmaksas 2009. gadā?

l)

Cik lielas bija izmaksas saistībā ar Padomes darba grupu sanāksmēm KĀDP/KDAP jautājumos Briselē un citviet, un kur notika šīs sanāksmes?

m)

Cik lieli bija administratīvie izdevumi saistībā ar Eiropas drošības un aizsardzības politikas (EDAP) / KDAP militāro operāciju īstenošanu? Cik lielu daļu no militāro operāciju kopējiem izdevumiem apmaksāja no Savienības budžeta?

n)

Cik lieli bija mehānisma ATHENA darbības administratīvie izdevumi, cik štata vietu bija jāizveido šā mehānisma darbības nodrošināšanai, un vai kādas no šīm štata vietām tiks nodotas EĀDD? Kam šie darbinieki ziņos par savu pienākumu izpildi?

o)

Padomes štatu sarakstā paredzēto štata vietu aizpildīšanas līmenis ir zems (91 % – 2009. gadā, 90 % – 2008. gadā). Vai šis pastāvīgi zemais līmenis netieši neietekmē Padomes Ģenerālsekretariāta darbību? Vai Padomes Ģenerālsekretariāts spēj pildīt visus pienākumus, ņemot vērā pašreizējo darbinieku skaitu? Vai zems štata vietu aizpildīšanas līmenis ir raksturīgs noteiktiem dienestiem? Ar ko ir izskaidrojams pastāvīgi zemais štata vietu aizpildīšanas līmenis?

p)

Cik štata vietu ir paredzēts politikas koordinācijas un administratīvā atbalsta uzdevumu veikšanai (kā noteikts Komisijas gada pārskatos par personāla novērtējumu)? Kāds ir šo štata vietu procentuālais īpatsvars attiecībā pret kopējo štata vietu skaitu?

q)

Lai sasniegtu administratīvos mērķus 2009. gadā, Padome darba kārtības aprakstā paredzēja tāldarba iespējamību. Kā Padome nodrošina šīs darba kārtības efektivitāti? Turklāt Parlaments prasa Padomei ziņot par turpmākajiem pasākumiem šajā jomā, un jo īpaši saistībā ar finanšu pārvaldības uzlabošanu, kā arī par šo pasākumu iedarbību.

r)

Padome palielināja štata vietu skaitu par 15 vietām (8 AD un 7 AST), lai nodrošinātu īru valodas nodaļai vajadzīgos darbiniekus. Cik darbinieku strādā ar pārējām valodām (darbinieku skaits katrai valodai)? Vai jau ir pieņemts darbā personāls kandidātvalstu vajadzībām un no kandidātvalstīm? Ja tas tā ir – cik štata vietu šim nolūkam ir atvēlēts (norādot atsevišķi pa valstīm un valodām)?

s)

Padome 2007. gada 14. decembrī izveidoja Refleksijas grupu un 2008. gada 15. un 16. oktobrī iecēla amatā tās locekļus. Kādēļ tai nepieciešamo finansējumu nevarēja paredzēt un iekļaut 2009. gada budžetā? Vai, pārvietojot līdzekļus no rezerves neparedzētiem izdevumiem uz 2009. gada budžeta pozīciju, no kuras finansē 2007. gadā izveidotu struktūru, ir stingri ievērota budžeta neitralitāte? Padome Refleksijas grupai paredzēja EUR 1 060 000. Cik štata vietu var piešķirt šai grupai?

t)

Joprojām ir vērojamas problēmas saistībā ar delegāciju ceļa izdevumiem (sk. Padomes 2010. gada 15. jūnija dienesta vēstules SGS10 8254 2. aizzīmi 4. lappusē). Kāpēc šie izdevumi ir iekļauti tik daudzās dažādās budžeta pozīcijās?

u)

Kāpēc iekšējās revīzijas dienests joprojām uzskata par vajadzīgu pievienot “les frais de voyage des délégués et les frais d’interprétation” (delegāciju ceļa izdevumus un mutiskās tulkošanas izdevumus), lai gan Parlamenta pēdējās divās rezolūcijās par Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu saistībā ar šo jautājumu tika pausta asa kritika?

v)

Padome kārtējo reizi ir izmantojusi iespēju ar mutiskai tulkošanai pilnībā neizlietotiem līdzekļiem papildus finansēt delegāciju ceļa izdevumus. Tādējādi 2009. gadā ceļa izdevumiem faktiski izmantotās saistību apropriācijas bija ievērojami mazākas, nekā sākotnēji paredzēts budžetā, – mazāk nekā puse no summas, kas bija pieejama pēc pārvietojuma (EUR 36 100 000 sākotnējā budžetā un EUR 48 100 000, kas pieejami pēc pārvietojuma, salīdzinājumā ar EUR 22 700 000 uzņemtajās saistībās). Kāpēc tika veikts šis EUR 12 000 000 lielais pārvietojums (sk. finanšu darbības pārskata Nr. 11327/2010, FIN 278, 3.3.2. punkta 6. aizzīmi)? Kāpēc Padome 12. lappusē ir norādījusi, ka uz delegāciju ceļa izdevumu pozīciju ir pārvietoti mutiskai tulkošanai paredzētie līdzekļi EUR 12 000 000 apmērā, bet 13. lappusē attiecīgā pārvietojuma summa ir EUR 10 558 362? Kādiem nolūkiem ir izlietota atlikusī summa, kas pārvietota no mutiskai tulkošanai paredzētajiem līdzekļiem (kopējā pārvietojuma summa – EUR 17 798 362)? Turklāt Padomei vajadzētu paskaidrot, kādēļ uz 2009. gada budžetu tika pārnests tik daudz līdzekļu atgūšanas rīkojumu (EUR 12 300 000 apmērā), kas izdoti pirms 2009. gada, kā arī to, kādēļ tika atgūti līdzekļi saistībā ar deklarācijām, kas attiecas uz 2007. gadu (EUR 6 300 000 apmērā).

w)

Padome 2009. gadā tāpat kā 2008. gadā pārdalīja līdzekļus, paredzot ievērojamu budžeta daļu nekustamajam īpašumam, jo īpaši Residence Palace ēkas iegādei, kurai sākotnēji paredzētais piešķīrums tika vairāk nekā divkāršots (papildus 2009. gada budžetā paredzētajiem EUR 15 000 000 tika piešķirti vēl EUR 17 800 000). Kādi ir šīs rīcības iemesli? Vai Padomes Ģenerālsekretariāts var sniegt precīzus datus par šādi gūtajiem ietaupījumiem? Kādas bija Residence Palace ēkas projekta sākotnējās izmaksas? Vai Padome uzskata, ka sākotnējās projekta izmaksas ir noteiktas precīzi vai tās būs lielākas, nekā iepriekš aprēķināts? Kādi pasākumi ir paredzēti šīs ēkas finansēšanai?

x)

Attiecībā uz Padomes budžeta izpildi un pārnestajām apropriācijām – vai Padome varētu iesniegt 2009. gada budžetā paredzētās summas, norādot izdevumu veidu, par kurām līdz 2010. gada jūnijam nebija saņemti rēķini un kuras tādēļ tika pārnestas uz nākamā gada budžetu?

y)

Uz 2010. gada budžetu tika pārnesti 2009. gadā uzkrātie piešķirtie ieņēmumi EUR 31 800 000 apmērā. Tie ir aptuveni 70 % no 2009. gadā piešķirtajiem ieņēmumiem. Ar ko ir izskaidrojams tik liels pārnesumu īpatsvars? Kā šie ieņēmumi tiks/ir izmantoti 2010. gadā?

z)

Ko nozīmē vārdkopa “tehniskais nodrošinājums EUR 25 000 000 apmērā Eiropadomes darba uzsākšanai 2010. gadā” (sk. finanšu darbības pārskata Nr. 11327/2010, FIN 278, 3.1. punkta 4. aizzīmi)?

aa)

Kāds konfidencialitātes līmenis tiek piemērots dažādām Padomes budžeta pozīcijām?

ab)

Vai Padome var minēt konkrētus pasākumus, kas veikti Padomes finanšu pārvaldības uzlabošanai, jo īpaši saistībā ar jautājumiem, kas minēti 5. punktā Parlamenta 2009. gada 25. novembra rezolūcijā (10), kura pievienota tā lēmumam par Padomes 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu?

ac)

Aicina Padomes ģenerālsekretāru iesniegt Parlamenta komitejai, kura atbildīga par budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, šādus dokumentus:

—

sniedzot detalizētas atbildes uz jautājumiem aptaujas lapā, ko ir sagatavojusi attiecīgā Parlamenta komiteja,

—

pēc pieprasījuma piedaloties jebkurā komitejas rīkotajā atklātajā uzklausīšanā,

—

nodrošinot pārstāvību visās attiecīgajās komitejas sanāksmēs, kuras veltītas budžeta izpildes apstiprināšanai;