8.6.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 149/1

(1)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) galvenais mērķis, kuru apstiprināja ar Padomes 1993. gada 15. decembra Lēmumu 94/69/EK, kas attiecas uz ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un tās noslēgšanu (2), ir stabilizēt siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā tādā līmenī, kas novērstu bīstamus antropogēniskus traucējumus klimata sistēmai. Lai sasniegtu šo mērķi, ikgadējais zemeslodes virsmas vidējās temperatūras pieaugums nedrīkst pārsniegt 2 °C, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni, kā tas tika apstiprināts 2010. gada decembrī Kankūnas konferencē par klimata pārmaiņām un pieņemtajā “Kopenhāgenas vienošanās” dokumentā. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) jaunākais novērtējuma ziņojums liecina, ka, lai šo mērķi sasniegtu, siltumnīcefekta gāzu globālo emisiju maksimumam ir jābūt 2020. gadā. Tas nozīmē, ka jāpastiprina visu lielāko emitētāju valstu globālie pūliņi šajā jomā.

(2)

Lai atrisinātu šo problēmu, oglekļa tirgiem ir jāpiešķir galvenā nozīme. Tie palīdzēs sasniegt mērķus ar zemākām izmaksām un veicinās arī lielāku vērienīgumu. Turklāt oglekļa tirgi var būt efektīvs veids finansējuma pārnešanai uz jaunattīstības valstīm un var palīdzēt īstenot 100 miljardu starptautiskā finansējuma dokumentu paketi, kas tika apstiprināta Kopenhāgenā. Šajā nolūkā būs ievērojami jāuzlabo esošie mehānismi, tostarp TAM reforma, lai palielinātu standartizētās bāzes līnijas izmantošanu, un jaunu tirgus mehānismu izveide.

(3)

Kioto protokolā, kuru apstiprināja ar Padomes 2002. gada 25. aprīļa Lēmumu 2002/358/EK par ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola apstiprināšanu Eiropas Kopienas vārdā un no tā izrietošo saistību kopīgu izpildi (3), 39 Pusēm tika noteikti emisiju samazināšanas mērķi, kas jāsasniedz laikā no 2008. līdz 2012. gadam, un paredzēti divi mehānismi, lai izveidotu starptautiskus kredītus, ko Puses var izmantot emisiju kompensēšanai. Kopīgā īstenošana (KĪ) paredz izveidot emisiju samazināšanas vienības (ESV), savukārt Tīrās attīstības mehānisms (TAM) paredz izveidot sertificēto emisiju samazinājumu (SES).

(4)

KĪ un TAM tiek dēvēti par mehānismiem, kas pilnībā balstīti uz kompensācijas principu, saskaņā ar kuriem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums vienas tonnas apmērā ļauj emitēt tonnu siltumnīcefekta gāzu citviet. Kopumā šādas sistēmas palīdz samazināt ar globālo emisiju samazināšanu saistītās izmaksas, ļaujot īstenot pasākumus valstīs, kur izmaksu ziņā šo samazināšanu realizēt ir visizdevīgāk, taču tās nesniedz ieguldījumu emisiju samazināšanas pasākumos, kas vajadzīgi, lai virzītos uz 2 °C mērķa sasniegšanu.

(5)

Lai nepieļautu globālo sasilšanu vairāk kā par 2 °C, Savienība ir pieņēmusi nostāju, ka rūpniecisko valstu saistības ir jāpapildina ar piemērotiem klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumiem, ko īsteno jaunattīstības valstis, jo īpaši visspēcīgākās jaunattīstības valstis. Vienlaikus pakāpeniski jāveido plašs starptautiskais oglekļa dioksīda emisiju tirgus, ar kura palīdzību efektīvi var panākt vajadzīgos emisiju samazinājumus pasaules mērogā un kurā starptautiskie kredīti tiek ģenerēti saistībā ar emisiju samazinājumiem, kuri ir zem robežvērtības, kas noteikta mazāka par prognozētajiem emisiju rādītājiem samazināšanas pasākumu neīstenošanas gadījumā. Šajā nolūkā jaunattīstības valstīm jāīsteno piemēroti klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumi. Jāpastiprina vismazāk attīstīto valstu dalība TAM, un spēcīgākām jaunattīstības valstīm pakāpeniski jāvirzās uz dalību nozaru tirgus mehānismos un nobeigumā – emisiju kvotu tirdzniecības sistēmās (4).

(6)

Dalība KĪ un TAM mehānismos ir brīvprātīga, tāpat arī brīvi iespējams pieņemt lēmumus, lai atļautu izmantot kredītus emisiju tirdzniecības sistēmās. Tāpēc tiek nošķirti kredīti, ko iespējams ģenerēt, un kredīti, ko Kioto protokola parakstītāji var būt nolēmuši atļaut izmantot atbilstīgi iekšējiem tiesību aktiem. Šajā nolūkā jau Direktīvā 2003/87/EK tika izslēgta noteikta daudzuma vienību izmantošana un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/101/EK (5) ļauj izmantot konkrētus KĪ un TAM kredītus, nosakot saskaņotus ierobežojumus starptautisku kredītu izmantošanai no kodolenerģijas, zemes izmantojuma un mežsaimniecības projektiem, un noteica, ka dalībvalstis var operatoriem ļaut izmantot konkrētu skaitu cita veida starptautiskos kredītus. Direktīva 2003/87/EK paredz saskaņotus īstenošanas noteikumus, kas jāpieņem attiecībā uz ierobežojumiem par starptautisko kredītu izmantošanu.

(7)

Ir jāierobežo starptautisko kredītu izmantošana no projektiem, kas saistīti ar trifluormetānu (HFC-23) un adipīnskābes ražošanā iegūto slāpekļa oksīdu (N2O) (turpmāk “rūpnieciskās gāzes projekti”). Tas atbilst 2009. gada oktobra Eiropadomes secinājumiem, kuros jaunattīstības valstis, jo īpaši spēcīgākās valstis, tiek mudinātas īstenot pienācīgus klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumus. Lielākā daļa rūpnieciskās gāzes projektu tiek īstenoti spēcīgākās jaunattīstības valstīs ar pietiekamām iespējām pašām finansēt šos lētos samazinājumus, un ar ieņēmumiem, kas agrāk gūti no šiem projektiem, vajadzētu pietikt, lai tos finansētu. Ar lietošanas ierobežojumu noteikšanu rūpnieciskās gāzes kredītiem, jo īpaši pēc tam, kad starptautiskā līmenī pieņemti attiecīgi lēmumi, jāpalīdz sasniegt vienmērīgu ģeogrāfisko sadalījumu attiecībā uz ieguvumiem no mehānismiem, kas izveidoti saskaņā ar Kioto protokolu.

(8)

Rūpnieciskās gāzes projekti rada bažas vides jomā. Ar HFC-23 iznīcināšanu saistīto projektu ārkārtīgi lielais ienesīgums ir veicinājis nepārtrauktu hlordifluormetāna (HCFC-22), kas ir potenciāla ozona slāni noārdoša viela un siltumnīcefektu izraisoša gāze, ražošanu un izmantošanu reģistrētās rūpnīcās maksimālajā apjomā, kas atļauts saskaņā ar “projektu aktivitātes” metodiku. Rezultātā HCFC-22 ražošanas apmēri varētu būt lielāki nekā tad, ja projekta aktivitāšu nebūtu. Tas savukārt apdraud “2007. gada pielāgojumus par HCFC ražošanu un patēriņu saskaņā ar Monreālas protokolu par ozona slāni noārdošajām vielām” (6), lai noteiktu paātrinātu HCFC-22 ražošanas pakāpenisku izbeigšanu lietojumiem, kur to neizmanto par izejvielu. Tas atbilst arī dalībvalstu lēmumiem finansēt pakāpenisku HCFC-22 ražošanas izbeigšanu, izmantojot iemaksas daudzpusējā fondā saskaņā ar Monreālas protokolu. Ienesīgums kropļo ekonomiskos stimulus un konkurenci un pāreju ražošanā no adipīnskābes ražotājiem, kas atrodas Savienībā, uz reģistrētiem ražotājiem trešās valstīs. Daudz labvēlīgāka attieksme pret adipīnskābes ražotājiem, kas piedalās Kioto mehānismā, nevis pret tiem, kas sāk dalību Savienības shēmā no 2013. gada, palielinās risku, ka notiks līdzīgas nobīdes ražošanā un globālo emisiju neto pieaugums. Lai samazinātu ekonomisko stimulu un konkurences kropļojumus un nepieļautu siltumnīcefekta gāzu emisiju noplūdi, ir pamatoti ierobežot šo starptautisko kredītu izmantošanu.

(9)

Starptautiskie kredīti no rūpnieciskajiem gāzes projektiem neveicina tehnoloģiju pārnesi vai vajadzīgo ilgtermiņa enerģētikas sistēmas pārveidošanu jaunattīstības valstīs. Šo rūpniecisko gāzu mazināšana, izmantojot KĪ un TAM, nepalīdz visefektīvākajā veidā samazināt globālās emisijas, jo projektu attīstītāji lielo ienesīgumu neizmanto emisiju samazināšanai.

(10)

Direktīvas 2003/87/EK 11.a panta 9. punkts paredz piemērot pilnīgus īpašu kredītu izmantošanas ierobežojumus. Ir lietderīgi piemērot šādu ierobežojumu rūpniecisko gāzu projektu gadījumā. Pilnīgs izmantošanas ierobežojums vislabāk likvidē šādu projektu nevēlamu ietekmi uz konkurenci un vidi, uzlabo globālo emisiju samazinājumu izdevīgumu izmaksu ziņā un oglekļa emisiju tirgus ekoloģiskos rādītājus, veicinot investīcijas zemu oglekļa dioksīda emisiju nozarēs.

(11)

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11.a panta 9. punktu šajā regulā paredzētie pasākumi jāpiemēro no 2013. gada 1. janvāra, kas saskaņā ar minēto pantu ir vairāk nekā seši mēneši un mazāk nekā trīs gadi no regulas pieņemšanas datuma. Šie pasākumi neietekmē industriālo gāzes kredītu izmantošanu saistībā ar pienākumiem atbilstības jomā 2012. gadā.

(12)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Klimata pārmaiņu komitejas atzinumu,