20.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/12

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” – kurai par pamatu ņemta ciešāka ekonomikas politikas koordinācija un kura pievērsīs uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma Ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī – Lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (1), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Komisija 2011. gada 12. janvārī pieņēma pirmo Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot jaunu ekonomiskās pārvaldības ciklu ES un pirmo Eiropas ex-ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”.

(4)

Eiropadome 2011. gada 25. martā apstiprināja fiskālās konsolidācijas un strukturālu reformu prioritātes (saskaņā ar Padomes 2011. gada 15. februāra un 7. marta secinājumiem un atbilstīgi Komisijas Gada izaugsmes pētījumam). Tā uzsvēra, ka prioritāte jāpiešķir stabilam budžetam un fiskālās stabilitātes atjaunošanai, bezdarba samazināšanai, izmantojot darbaspēka tirgus reformas, un jauniem centieniem, lai stiprinātu izaugsmi. Tā aicināja dalībvalstis šīs prioritātes izvērst konkrētos pasākumos, ko paredzēts iekļaut to stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(5)

Grieķija 2010. gada 3. maijā iesniedza visaptverošu korekciju programmu, ko atbalsta ar eurozonas dalībvalstu un SVF sniegto finansiālo palīdzību EUR 110 miljonu apmērā. Pievienotajā saprašanās memorandā un tā turpmākajos papildinājumos izklāstīti ekonomikas politikas nosacījumi, pamatojoties uz kuriem tiek piešķirta finansiālā palīdzība.

(6)

Galvenie politikas nosacījumu elementi ir iestrādāti Padomes Lēmumā 2010/320/ES (2010. gada 10. maijs) (2) un tā turpmākajos grozījumos (3), kas adresēts Grieķijai, lai pastiprinātu un padziļinātu fiskālo uzraudzību, un ar ko Grieķijai pieprasa veikt budžeta deficīta samazināšanas pasākumus, kurus uzskata par nepieciešamiem, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu saskaņā ar Līguma 136. pantu un 126. panta 9. punktu.

(7)

Eiropadome 2011. gada 25. martā arī aicināja dalībvalstis, kuras piedalās paktā “Euro plus”, savlaicīgi nākt klajā ar savām saistībām, lai tās varētu ietvert minēto valstu stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās. Sagaidāms, ka Grieķija iesniegs atjauninātu stabilitātes programmu un pakta “Euro plus” īpašās saistības un darbības 2011. gadam, pamatojoties uz atjaunināto ekonomikas korekcijas programmu.

(8)

Pēdējā desmitgadē Grieķijas izaugsmes rādītāju pamatā bija neilgtspējīgi virzītājspēki: paralēli patēriņa un mājokļos veikto ieguldījumu uzplaukumam bija augstu reālo algu pieaugums un kreditēšanas strauja attīstība; minēto izaugsmi veicināja zemas nekustamā īpašuma likmes, kas saistītas ar euro pieņemšanu un finanšu tirgus liberalizāciju. Pasaules 2008.–2009. gada krīze norādīja uz trūkumiem, tostarp uz neilgtspējīgu fiskālo politiku, ko daļēji slēpa neuzticama statistika un provizoriski augstie ieņēmumi, iesīkstējušiem darba un preču tirgiem, konkurētspējas zaudēšanu un aizvien lielāku ārējo parādu. Lai arī ne no paša sākuma, banku nozari skāra ekonomikas un uzticēšanās krīze. Fiskālā stāvokļa pasliktināšanās apjoms tika atklāts vēlu būtisku trūkumu dēļ Grieķijas grāmatvedības un statistikas sistēmās. Tas kavēja korekcijas pasākumu īstenošanu. Tā kā palielinajās bažas par Grieķijas fiskālo ilgtspēju un palielinājās izvairīšanās no riska pasaules mērogā, 2010. gada sākumā noskaņojums pret Grieķiju tirgū strauji pasliktinājās. Grieķija 2010. gada aprīlī lūdza starptautisko finansiālo palīdzību, jo tā saskārās ar apjomīgām finansējuma vajadzībām un nespēja piekļūt starptautiskajiem kapitāla tirgiem.

(9)

Grieķija apņēmās īstenot ekonomikas un finanšu korekciju programmu, lai koriģētu fiskālās un ārējās nelīdzsvarotības un atjaunotu uzticību īstermiņā. Vidējā termiņā tai būtu jāveido pamats izaugsmes modelim, kas vairāk uzticas ieguldījumiem un eksportam, atbalstot izaugsmi un nodarbinātību. Korekciju programmā paredzēta visaptveroša darbība trīs jomās: i) savlaicīga fiskālās konsolidācijas stratēģija, ko atbalsta strukturāli pasākumi un labāka fiskālā kontrole; ii) strukturālas reformas darba un ražojumu tirgū, lai risinātu konkurētspējas un izaugsmes problēmu; un iii) centieni aizsargāt banku sistēmas stabilitāti.

(10)

Komisija ir izvērtējusi valsts reformu programmas projektu. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai programmas lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Grieķijā, bet arī tās atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina ES vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Šajā sakarā Komisija uzsver, ka steidzami jāīsteno plānotie pasākumi, lai izpildītu Lēmumu 2010/320/ES,