Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32011D0476

    2011/476/ES: Komisijas Lēmums ( 2011. gada 27. jūlijs ) par drošības prasībām, kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK jāievēro Eiropas standartos attiecībā uz stacionārajiem trenažieriem Dokuments attiecas uz EEZ

    OV L 196, 28.7.2011, p. 16–20 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2011/476/oj

    28.7.2011   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 196/16


    KOMISIJAS LĒMUMS

    (2011. gada 27. jūlijs)

    par drošības prasībām, kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK jāievēro Eiropas standartos attiecībā uz stacionārajiem trenažieriem

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    (2011/476/ES)

    EIROPAS KOMISIJA,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes2001. gada 3. decembra Direktīvu 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību (1) un jo īpaši tās 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

    tā kā:

    (1)

    Direktīvā 2001/95/EK paredzēts, ka Eiropas standartus izveido Eiropas mēroga standartizācijas struktūras. Ar šādiem standartiem jānodrošina ražojumu atbilstība minētajā direktīvā ietvertajām vispārējās drošības prasībām.

    (2)

    Direktīvā 2001/95/EK paredzēts, ka produktu uzskata par drošu, ja tas atbilst brīvprātīgi pieņemtiem valsts standartiem, ar kuriem pārņemti Eiropas standarti un uz kuriem Komisija publicējusi atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    (3)

    Direktīvas 2001/95/EK 4. pantā ir noteikta Eiropas standartu izstrādāšanas kārtība. Saskaņā ar minēto procedūru Komisijai jānosaka konkrētās drošības prasības, kurām jāatbilst Eiropas standartiem, un pēc tam uz minēto prasību pamata Eiropas standartizācijas struktūras jāpilnvaro izstrādāt minētos standartus.

    (4)

    Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē atsauces uz šādā veidā pieņemtiem Eiropas standartiem.

    (5)

    Saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK 4. panta 2. punkta otro daļu atsauces uz Eiropas standartiem, ko Eiropas standartizācijas struktūras pieņēmušas vēl pirms minētās direktīvas stāšanās spēkā, var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī bez Komisijas pilnvarojuma, ja minētie standarti nodrošina atbilstību minētajā direktīvā noteiktajām vispārējās drošības prasībām.

    (6)

    Komisija ar Lēmumu 2006/514/EK (2) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja atsauces uz deviņiem Eiropas standartiem attiecībā uz stacionāro trenažieru drošību.

    (7)

    Šie deviņi stacionāro trenažieru drošībai paredzētie Eiropas standarti, uz kuriem attiecas Lēmums 2006/514/EK, nav pamatoti ar Komisijas pilnvarojumu, ko pieņem saskaņā ar 4. panta 1. punktu.

    (8)

    Trīs no šiem standartiem, proti, EN 957-4:1996, EN 957-5:1996 un EN 957-6:2001, ir aizstāti ar jaunām redakcijām, proti, EN 957-4+A1:2010, EN 957-5:2009 un EN 957-6:2010. Šīs jaunās redakcijas tika pieņemtas pēc Direktīvas 2001/95/EK stāšanās spēkā, un tādējādi atsauces uz tām nevar publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja nav Komisijas pilnvarojuma, ar ko nosaka konkrētās drošības prasības.

    (9)

    Lai novērtētu stacionāro trenažieru Eiropas standartu jauno un visu turpmāko versiju atbilstību Direktīvā 2001/95/EK paredzētajām vispārējās drošības prasībām, jāatjauno minētās direktīvas 4. pantā noteiktā kārtība.

    (10)

    Tāpēc Komisijai jānosaka stacionāro trenažieru konkrētas drošības prasības, lai uz minēto prasību pamata pilnvarotu Eiropas standartizācijas struktūras izstrādāt attiecīgos Eiropas standartus.

    (11)

    Tiklīdz attiecīgie standarti ir pieejami un ar nosacījumu, ka Komisija saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK 4. panta 2. punktā noteikto procedūru nolemj publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī atsauces uz tiem, minētajiem standartiem atbilstošie stacionārie trenažieri jāuzskata par atbilstošiem Direktīvā 2001/95/EK paredzētajām vispārējās drošības prasībām, ciktāl uz drošības prasībām attiecas minētie standarti.

    (12)

    Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK 15. pantu,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

    1. pants

    Šajā lēmumā “stacionārie trenažieri” ir ražojums ar motora piedziņu vai bez tās, ko izmanto treniņam, vingrināšanai, diagnostikas vai rehabilitācijas mērķiem, uz kura veic atkārtotas kustības un kurš izmantošanas laikā ir statisks. Šīs iekārtas atrodas uz grīdas vai ir piestiprinātas pie griestiem vai sienas vai pie cita nostiprināta balsta.

    2. pants

    Šā lēmuma pielikumā ir izklāstītas 1. pantā minētajiem ražojumiem paredzētās konkrētās drošības prasības, kuras atbilstīgi Direktīvas 2001/95/EK 4. pantam jāiekļauj Eiropas standartos.

    3. pants

    Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Briselē, 2011. gada 27. jūlijā

    Komisijas vārdā

    priekšsēdētājs

    José Manuel BARROSO


    (1)  OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.

    (2)  OV L 200, 22.7.2006., 35. lpp.


    PIELIKUMS

    KONKRĒTĀS DROŠĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ STACIONĀRAJIEM TRENAŽIERIEM

    I   daļa

    Ražojums un tā definīcija

    Stacionāros trenažierus, uz kuriem attiecas šis pilnvarojums, izmanto treniņam, vingrināšanai, diagnostikas vai rehabilitācijas mērķiem, veicot uz tiem atkārtotas kustības. Izmantošanas laikā trenažieris ir statisks. Trenažieri atrodas uz grīdas vai ir piestiprināti pie griestiem vai sienas vai pie cita nostiprināta balsta.

    Šos trenažierus parasti izmanto fiziskās sagatavotības uzlabošanas studijās, viesnīcās, sporta un veselības klubos, rehabilitācijas centros vai mājas apstākļos. Teritorija, kurā izmanto minētos trenažierus, ir “treniņa zona”, un piekļuvi tai var ļaut vienīgi lietotājiem un profesionālam personālam (piemēram, treneriem un medicīniskajam personālam).

    Šīs prasības attiecas uz trenažieriem ar motora piedziņu saistībā ar riskiem, kuri nav aplūkoti Direktīvā par mašīnām (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/42/EK (1)).

    Lai papildinātu vispārējās drošības prasības, attiecībā uz dažiem konkrētiem trenažieriem ir paredzētas papildu drošības prasības.

    Ja uz paredzēto stacionāro trenažieru izmantošanu attiecas arī Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīva 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm (2), jāizpilda piemērojamās papildu prasības.

    Stacionārie trenažieri, uz kuriem attiecas šis pilnvarojums, jāklasificē pēc īpašām precizitātes un lietojuma klasēm atbilstīgi attiecīgo iekārtu lietošanas mērķim.

    Precizitātes klases

    A klase: augsta precizitāte;

    B klase: vidēja precizitāte;

    C klase: minimāla precizitāte.

    Lietojuma klases

    S klase (studijā): profesionāla un/vai komerciāla izmantošana;

    H klase (mājas apstākļos): izmantošana mājās;

    I klase: profesionāla un/vai komerciāla izmantošana, ieskaitot lietojumu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (piemēram, ar maņu orgānu darbības traucējumiem, ar kustību traucējumiem vai ar mācīšanās grūtībām).

    II   daļa

    A.   Vispārējās drošības prasības

    Ražojumiem jāatbilst Direktīvā 2001/95/EK minētajām vispārējās drošības prasībām, un tiem jābūt “drošiem” minētās direktīvas 2. panta b) punkta nozīmē. Jo īpaši ražojumam jābūt drošam parastos un paredzamos izmantošanas apstākļos (ieskaitot, piemēram, glabāšanu, pārvešanu uz glabāšanas vietu, uzstādīšanu, demontāžu un apkopi) visā ražojuma dzīves ciklā. Arī iekārtām, kas paredzētas profesionāliem lietotājiem (piemēram, treneriem, skolotājiem), jābūt drošām.

    Parastos un paredzamos stacionāro trenažieru izmantošanas apstākļos līdz minimumam jāsamazina traumas vai veselības un drošības kaitējuma risks. Neviena daļa, kas lietotājam – vai trešām personām – ir pieejama parastas vai paredzētas lietošanas laikā, tam nerada fiziskas traumas vai negatīvi neietekmē tā veselību.

    Lietotāji jāinformē par iespējamiem riskiem un apdraudējumu un par to, kā tos novērst.

    Lai gan trenažieri nav paredzēti bērniem, šos ražojumus aizvien biežāk izmanto mājas apstākļos, un tādējādi bērni tiem var viegli piekļūt. Nelaimes gadījumi, kuri notiek uz trenažieriem mājās un kuros ir iesaistīti bērni, var radīt smagas traumas, kā arī apdegumus, plēstas brūces un saspiedumus. Ja ar konstrukciju vai drošības pasākumiem nav iespējams pietiekami līdz minimumam samazināt šādus riskus, tad atlikušo risku novērš, izmantojot ar ražojumu saistītu informāciju, kas paredzēta vecākiem vai aprūpes sniedzējiem.

    B.   Konkrētās drošības prasības

    Piemērojot Direktīvā 2001/95/EK minētās vispārējās drošības prasības, obligāti ņem vērā šādus aspektus:

    a)

    brīvi novietotu iekārtu stabilitāte;

    b)

    asas malas un izvirzījumi;

    c)

    cauruļu gali;

    d)

    punkti, kas saspiežas, bīdās, rotē, kustas turp atpakaļ un atrodas pieejamā zonā;

    e)

    svari;

    f)

    piekļuve iekārtai un izkļūšana no tās;

    g)

    regulēšanas un bloķēšanas mehānismi;

    h)

    virves, siksnas un ķēdes;

    i)

    metāla troses un trīši;

    j)

    virvju un siksnu vadīklas;

    k)

    ievilkšanas punkti;

    l)

    satvērēji;

    m)

    viengabala rokturi;

    n)

    pielikti rokturi;

    o)

    rotējoši rokturi;

    p)

    elektrodrošība;

    q)

    kopšana un apkope;

    r)

    montāžas norādījumi;

    s)

    vispārējās lietošanas norādes;

    t)

    biomehāniskās pamatprasības;

    u)

    marķējums;

    v)

    brīdinājumi, īpaši attiecībā uz riskiem, kam pakļauti bērni;

    w)

    īpaši bērniem paredzēta imobilizācijas ierīce, kas atslēdz strāvu.

    Piemērojot Direktīvā 2001/95/EK minētās vispārējās drošības prasības, obligāti ņem vērā šādus testus:

    a)

    izmēru pārbaude;

    b)

    vizuālā pārbaude;

    c)

    virsmas reljefa pārbaude;

    d)

    veiktspējas tests;

    e)

    izgatavotāja sertifikāts;

    f)

    ievilkšanas punktu pārbaude;

    g)

    testa apstākļi;

    h)

    stabilitātes tests;

    i)

    trošu, siksnu un ķēžu sagraujošās slodzes noteikšana;

    j)

    spararatu pārbaude;

    k)

    pieliktu rokturu noņemšanas spēka noteikšana;

    l)

    piekļuves un izkļūšana pārbaude;

    m)

    izturības pārbaude pie slodzes;

    n)

    pulsa pārbaudes metodes tests;

    o)

    jaudas rādījumu precizitātes pārbaude;

    p)

    norādījumu un brīdinājumu novērtēšana;

    q)

    testa ziņojums.


    (1)  OV L 157, 9.6.2006., 24. lpp.

    (2)  OV L 169, 12.7.1993., 1. lpp.


    Top