11.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 117/1

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1796/1999 (2) (“sākotnējā regula”) Padome cita starpā noteica galīgo antidempinga maksājumu (60,4 %) par Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” vai “Ķīna”) izcelsmes tērauda trošu un tauvu importu (“SWR”). Šie pasākumi turpmāk tekstā būs minēti kā “sākotnējie pasākumi”, un izmeklēšana, kuras rezultātā ar sākotnējo regulu noteica pasākumus, turpmāk tekstā būs minēta kā “sākotnējā izmeklēšana”.

(2)

Pēc tam, kad saskaņā ar pamatregulas 13. pantu 2004. gadā konstatēja, ka sākotnējie pasākumi tika apieti, nosūtot Ķīnas izcelsmes SWR caur Maroku, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1886/2004 (3) pasākumus paplašināja un iekļāva tādu pašu SWR importu, kas nosūtīts no Marokas. Pēc tam, kad konstatēja sākotnējo pasākumu apiešanu attiecībā uz importu no Ukrainas, izmantojot Moldovu, pēc izmeklēšanas, ko veica saskaņā ar pamatregulas 13. pantu, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 760/2004 (4) pasākumus tāpat paplašināja, to attiecinot uz tādu pašu tērauda trošu un tauvu importu, kas nosūtīts no Moldovas.

(3)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 1858/2005 (5) pēc termiņa beigu pārskatīšanas (“termiņa beigu pārskatīšana”) saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu sākotnējo pasākumu līmenī cita starpā noteica galīgo antidempinga maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes SWR importu. Tāpēc noteiktais maksājums saglabājas spēkā un turpmāk būs minēts kā “spēkā esošie pasākumi”.

(4)

Komisija 2009. gada 29. jūnijā saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu saņēma pieprasījumu veikt izmeklēšanu par iespējamo to antidempinga pasākumu apiešanu, kas noteikti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes SWR. Pieprasījumu Eiropas Savienības tērauda trošu un tauvu ražotāju vārdā iesniedza ES Stiepļu trošu rūpniecības sadarbības komiteja (EWRIS) (“pieprasījuma iesniedzējs”).

(5)

Pieprasījumā bija teikts, ka pēc antidempinga pasākumu noteikšanas ievērojami mainījās tirdzniecības modelis, kurā bija iekļauts eksports no ĶTR, Korejas Republikas un Malaizijas uz Eiropas Savienību; tam nebija cita pamatota iemesla vai ekonomiska izskaidrojuma kā vien spēkā esošo pasākumu noteikšana. Šīs tirdzniecības modeļa pārmaiņas varēja rasties saistībā ar ĶTR izcelsmes SWR pārsūtīšanu caur Korejas Republiku un Malaiziju.

(6)

Turklāt pieprasījumā tika apgalvots, ka spēkā esošo pasākumu koriģējošā ietekme tika vājināta gan daudzuma, gan cenas ziņā. Bija arī pietiekami pierādījumi par to, ka šo palielināto importa daudzumu no Korejas Republikas un Malaizijas pārdeva par cenām, kas bija ievērojami mazākas nekā cena, kura nerada zaudējumus un bija noteikta sākotnējā izmeklēšanā.

(7)

Visbeidzot, pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka ar cenām, kas noteiktas no Korejas Republikas un Malaizijas nosūtītajām SWR, veic dempingu attiecībā pret normālo vērtību, kas sākotnējā izmeklēšanā tika noteikta līdzīgajam ražojumam.

(8)

Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju noteikusi, ka ir pietiekami prima facie pierādījumi, lai sāktu izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 13. pantu, Komisija ar Regulu (EK) Nr. 734/2009 (6) (“izmeklēšanas sākšanas regula”) sāka izmeklēšanu. Komisija atbilstoši pamatregulas 13. panta 3. punktam un 14. panta 5. punktam ar izmeklēšanas sākšanas regulu uzdeva muitas iestādēm reģistrēt no Korejas Republikas un Malaizijas nosūtīto SWR importu.

(9)

Komisija oficiāli informēja par izmeklēšanas sākšanu ĶTR, Korejas Republikas un Malaizijas iestādes, ražotājus/eksportētājus un tirgotājus minētajās valstīs, kā arī zināmos iesaistītos importētājus Savienībā un pieprasījuma iesniedzēju – Savienības ražošanas nozari. Anketas nosūtīja zināmajiem ražotājiem/eksportētājiem ĶTR, Korejas Republikā un Malaizijā, kuri Komisijai bija zināmi no pieprasījuma vai no Korejas Republikas un Malaizijas pārstāvju komandējumiem uz Eiropas Savienību vai kuri bija paziņojuši par sevi izmeklēšanas sākšanas regulas 3. panta 1. punktā norādītajos termiņos. Anketas nosūtīja arī pieprasījumā minētajiem tirgotājiem Korejas Republikā un Malaizijā, kā arī importētājiem Savienībā. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski izteikt viedokli un izmeklēšanas sākšanas regulā noteiktajā termiņā pieprasīt uzklausīšanu.

(10)

Pieteicās 15 ražotāji/eksportētāji un divi tirgotāji Korejas Republikā, divi ražotāji/eksportētāji Malaizijā, pieci ražotāji/eksportētāji Ķīnā, divi saistīti importētāji, 10 nesaistīti importētāji Eiropas Savienībā un Eiropas Stiepļu trošu importētāju asociācija. Vairāki citi uzņēmumi apgalvoja, ka tie nenodarbojas ar tā ražojuma ražošanu vai eksportu, uz kuru attiecas izmeklēšana.

(11)

Uz aptaujas jautājumiem atbildēja turpmāk minētie uzņēmumi, un to telpās pēc tam veica pārbaudes apmeklējumus.

(12)

Izmeklēšanas periods aptvēra laiku no 2008. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 30. jūnijam (“IP”). Lai noskaidrotu iespējamās tirdzniecības modelī notikušās pārmaiņas, tika vākti dati par periodu no 1999. gada līdz IP beigām.

(13)

Lai saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu novērtētu, vai pasākumi ir apieti, secīgi analizēja, vai ir vērojamas pārmaiņas trešo valstu un Eiropas Savienības tirdzniecības modelī, vai šīs pārmaiņas izraisījusi prakse, process vai darbs, kam nav cita pamatota iemesla vai ekonomiska izskaidrojuma kā vien maksājuma noteikšana, vai ir pierādījumi par kaitējumu, vai maksājuma koriģējošo ietekmi vājina līdzīgā ražojuma cenas un/vai daudzumi un vai ir pierādījumi par dempingu attiecībā pret līdzīgajam ražojumam agrāk noteiktajām normālajām vērtībām, vajadzības gadījumā – saskaņā ar pamatregulas 2. panta noteikumiem.

(14)

Kā definēts sākotnējā izmeklēšanā, attiecīgais ražojums ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda troses un tauvas, ieskaitot slēgtas konstrukcijas troses un izņemot nerūsējošā tērauda troses un tauvas, ar maksimālo šķērsgriezuma diametru, kas pārsniedz 3 mm (nozares terminoloģijā to bieži sauc par SWR), kas patlaban atbilst KN kodiem ex 7312 10 81, ex 7312 10 83, ex 7312 10 85, ex 7312 10 89 un ex 7312 10 98 (“attiecīgais ražojums”).

(15)

Ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana, ir tērauda troses un tauvas, ieskaitot slēgtas konstrukcijas troses un izņemot nerūsējošā tērauda troses un tauvas, ar maksimālo šķērsgriezuma diametru, kas pārsniedz 3 mm, kuras nosūtītas no Korejas Republikas un Malaizijas, neatkarīgi no tā, vai tās ir deklarētas ar izcelsmi Korejas Republikā un Malaizijā (“ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana”), un kuras patlaban atbilst tiem pašiem KN kodiem, kuriem atbilst attiecīgais ražojums.

(16)

Izmeklēšana parādīja, ka no ĶTR uz Savienību eksportētajām SWR un no Korejas Republikas un Malaizijas uz Savienību eksportētajām SWR piemīt vienas un tās pašas fiziskās un tehniskās pamatiezīmes un ir vienādi lietošanas veidi, tāpēc tās bija uzskatāmas par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(17)

Kā teikts iepriekš 11. apsvērumā, 14 eksportētāji ražotāji Korejas Republikā, viens Korejas tirgotājs, divi ražotāji eksportētāji Malaizijā un trīs ražotāji eksportētāji Ķīnā sadarbojās, iesniedzot aizpildītas anketas.

(18)

Pēc aizpildītās anketas iesniegšanas viens Korejas uzņēmums paziņoja Komisijai, ka ir bankrotējis, tāpēc tas pārtrauca sadarbību.

(19)

Cita Korejas uzņēmuma gadījumā atzina, ka ir attaisnota 18. panta 1. punkta piemērošana (iemesli izklāstīti 47. apsvērumā).

(20)

Kā informēja Comext, Korejas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, veidoja 81 % no kopējā Korejas eksporta uz Eiropas Savienību IP laikā. Tāpēc, lai gan sadarbības līmenis bija augsts, ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, pilnībā neražoja kopējo SWR eksporta apjomu no Korejas Republikas. Tādējādi kopējais eksporta apjoma rādītājs pamatojās uz Comext datiem.

(21)

Malaizijā ir divi zināmi ražotāji. Divu Malaizijas uzņēmumu, kas sadarbojās, kopējais eksporta daudzums pārsniedza ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, importa apjomu, kas bija reģistrēts Comext. Tāpēc uzskatīja, ka ražotāji eksportētāji saražojuši kopējo SWR eksporta apjomu no Malaizijas uz Eiropas Savienību.

(22)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka Comext dati nav ticami, tāpēc kopējais eksporta apjoms no Malaizijas uz Savienību nav jānosaka uz šā pamata. Tomēr izmeklēšanas laikā dati par importu tika salīdzināti ar Malaizijas oficiālo statistiku un pārbaudītajām atbildēm uz anketas jautājumiem. Šajā analīzē netika konstatēts, ka faktiskais eksports no Malaizijas pārsniedza eksportu, par ko ziņas bija snieguši Malaizijas uzņēmumi, kuri sadarbojās. Tāpēc pieprasījuma iesniedzēja arguments bija jānoraida.

(23)

Ražotāji/eksportētāji ĶTR sadarbojās maz, tikai trīs ražotāji/eksportētāji iesniedza aizpildītu anketu. Turklāt neviens no šiem uzņēmumiem neeksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību, savukārt uz Malaiziju tie eksportēja tikai niecīgu daudzumu. To uzņēmumu eksports, kuri sadarbojās, veidoja 41 % no kopējā Ķīnas eksporta uz Korejas Republiku. Tāpēc, pamatojoties uz sadarbojošos personu sniegtajām ziņām, nebija iespējams skaidri noteikt SWR eksporta apjomu no ĶTR.

(24)

Šā iemesla dēļ saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumus par SWR importu uz Savienību un SWR eksportu no ĶTR uz Korejas Republiku un Malaiziju nācās daļēji izdarīt, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Lai noteiktu kopējo importa apjomu no ĶTR uz Savienību, izmantoja Comext datus. Lai noteiktu kopējo importa apjomu no ĶTR uz Korejas Republiku un Malaiziju, izmantoja Ķīnas, Korejas un Malaizijas valsts statistiku. Datus savstarpēji salīdzināja, izmantojot dažādus statistikas avotus, un apstiprināja ar citu statistikas datubāzu palīdzību, piemēram, Global Trade Atlas, China Export Database, kā arī ar datiem, ko iesniedza Korejas Republikas un Malaizijas muitas iestādes.

(25)

Korejas, Malaizijas un Ķīnas statistikā atspoguļotais importa apjoms aptvēra lielāku ražojumu grupu nekā attiecīgais ražojums vai ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana. Tāpēc, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem, statistika tika attiecīgi koriģēta.

(26)

Imports no Ķīnas Savienībā pirmo reizi samazinājās tuvu nullei pēc tam, kad 1999. gadā tika noteikti pasākumi. Pēc pakāpeniska kāpuma 2003.–2006. gadā (turklāt 2006. gadā imports sasniedza lielāko apjomu jeb 8 656 tonnas) tendence mainījās, un no 2006. gada līdz IP importa apjoms atkal samazinājās vairāk nekā par 40 %.

(27)

No otras puses, kopējais Korejas SWR importa apjoms Eiropas Savienībā ievērojami palielinājās 1999.–2008. gadā, proti, no aptuveni 11 123 tonnām līdz 48 214 tonnām. 2002. un 2003. gadā, kā arī nesen, proti, 2006. un 2007. gadā, gada kāpums absolūtā izteiksmē bija vislielākais.

(28)

Pamatojoties uz sūdzībā iekļauto informāciju, kā arī datiem, ko iesniedza Korejas Republikas misija Eiropas Savienībā, uzskata, ka šajā izmeklēšanā bija ietverta lielākā daļa (iespējams, pat visi) tā ražojuma faktisko ražotāju Korejā, uz kuru attiecas izmeklēšana. Tāpēc uzskatīja, ka eksportu, ko uz Eiropas Savienību veikuši tie uzņēmumi, kuri nesadarbojās, un kas veidoja aptuveni 19 % no kopējā Korejas Republikas eksporta daudzuma ziņā, lielākoties veikuši tirgotāji (izņemot 18. un 47. apsvērumā minētos ražotājus).

(29)

Šie uzņēmumi 2006. un 2007. gadā bija ievērojami palielinājuši eksportu uz Savienību. Šajos gados eksports bija aptuveni par 20 % lielāks nekā 2005. gadā (pirmais gads, par kuru ir pieejami dati šajā līmenī). No 2008. gada to uzņēmumu eksports, kuri nesadarbojās, samazinājās; tas jāskata saistībā ar Korejas iestāžu izmeklēšanu šajā periodā, kā aprakstīts 52. apsvērumā.

(30)

Attiecībā uz Malaiziju gan Comext dati, gan to uzņēmumu kopējais eksporta apjoms, kuri sadarbojās, liecina, ka iepriekš eksports no Malaizijas uz Eiropas Savienību pastāvīgi palielinājies. Vislielākais un straujākais kāpums bija no 2005. gada līdz IP, kad Malaizijas eksports uz Eiropas Savienību divkāršojās.

(31)

SWR importa daudzums no iepriekšminētajām valstīm Savienībā no pasākumu noteikšanas 1999. gadā līdz IP atspoguļots 1. tabulā.

1.   tabula

SWR importa Eiropas Savienībā pārmaiņas kopš pasākumu noteikšanas

Avots: Comext, Korejas statistika (KITA).

(32)

Aplūkojot iepriekš atspoguļoto triju tirdzniecības plūsmu modeli, redzams, ka jo īpaši kopš 2005. gada Korejas eksportētājiem un daļēji Malaizijas eksportētājiem bija liels noiets un tie zināmā mērā apjoma izteiksmē aizstāja Ķīnas eksportētājus Eiropas Savienības tirgū.

(33)

Pasaules ekonomikas attīstības palēnināšanās dēļ, kas sakrita ar IP, visās attiecīgajās valstīs samazinājās pārdotais SWR apjoms vai palēninājās tirdzniecības kāpums. Tomēr visvairāk samazinājās imports no ĶTR uz Eiropas Savienību (-27 %).

(34)

Tajā pašā laika posmā var novērot lielu visu diametru tērauda trošu un tauvu eksporta kāpumu no Ķīnas uz Korejas Republiku, proti, no salīdzinoši niecīga daudzuma 1999. gadā (2 519 tonnas) tas 2008. gadā palielinājās līdz 78 822 tonnām. Īpaši liels kāpums bija 2005.–2008. gadā, kad imports četrkāršojās. Pēdējos gados Ķīna bija lielākais SWR eksportētājs uz Koreju, 2008. gadā tā nodrošināja 89 % no kopējā SWR importa. 2008. gadā tikai attiecīgā ražojuma (ražojumi, kuru diametrs pārsniedza 3 mm) aprēķinātais importa apjoms bija 58 885 tonnas.

(35)

Aplūkojot tikai to Korejas uzņēmumu importu, kuri nesadarbojās, vērojams liels kāpums, proti, 2007. un 2008. gadā četrkāršojās šo uzņēmumu imports no Ķīnas. Lai gan pēc tam importa apjoms sāka samazināties, tas joprojām bija ievērojami lielāks par 2005. gada importa apjomu un uzskatāms par ļoti lielu.

2.   tabula

Ķīnas ražojumu imports Korejas Republikā no 1999. gada līdz IP

(36)

Lai noteiktu tendenci SWR tirdzniecības plūsmā no Ķīnas uz Malaiziju, ņēma vērā gan Malaizijas, gan Ķīnas statistiku. Abu valstu dati ir pieejami tikai par lielāku ražojumu grupu, nevis vienīgi par attiecīgo ražojumu. Turklāt tie ievērojami atšķīrās. Tāpēc šajā ziņā nevarēja noteikt ticamus datus.

(37)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka tas, ka nevarēja noteikt ticamus datus, nav pietiekami, lai secinātu, ka nav veikta pasākumu apiešana. Kā izklāstīts 38. un 55. apsvērumā, šajā izmeklēšanā pieejamie pierādījumi, piemēram, jo īpaši to Malaizijas ražotāju eksportētāju produkcijas apjoms, kuri sadarbojās, kā arī viņu eksporta pārdevumi Savienībā, liecina, ka SWR eksports no Malaizijas patiesi ir Malaizijas izcelsmes eksports, tāpēc nav saistīts ar pasākumu apiešanu. Šajā gadījumā līdz ar to nebija svarīgi, vai tika veikts imports no Ķīnas uz Malaiziju. Tāpēc pieprasījuma iesniedzēja apgalvojums tika noraidīts.

(38)

No 2006. gada līdz IP to izgatavotāju kopējā ražošanas apjoma attīstība, kuri sadarbojās Korejas Republikā, bija stabila. Tomēr Malaizijas ražotāji tajā pašā periodā bija ievērojami palielinājuši izlaidi.

3.   tabula

To uzņēmumu SWR produkcija, kuri sadarbojās Korejas Republikā un Malaizijā

(39)

Kopējais Ķīnas eksporta apjoma uz Eiropas Savienību samazinājums no 2006. gada un vienlaicīgais eksporta apjoma kāpums no Korejas Republikas un Malaizijas un no ĶTR uz Korejas Republiku pēc sākotnējo pasākumu noteikšanas, un jo īpaši līdz 2008. gadam, liecināja par tirdzniecības modeļa pārmaiņām starp iepriekšminētajām valstīm, no vienas puses, un Eiropas Savienību, no otras puses. Korejas Republikas gadījumā šo secinājumu varēja izdarīt gan kopumā, gan par 2005.–2007. gada periodu atsevišķi attiecībā uz uzņēmumiem, kuri nesadarbojās.

(40)

Tika saņemtas piezīmes, kurās bija teikts, ka Korejas SWR eksporta apjoms Savienībā gadu gaitā bija stabils un bez pēkšņa kāpuma; šāds kāpums esot izmantots kā priekšnosacījums, lai noteiktu tirdzniecības modeļa pārmaiņas. Turklāt tika apgalvots, ka kāpums jāuzskata par dabisku Korejas SWR rūpniecības attīstību.

(41)

Pirmkārt, saskaņā ar pamatregulas 13. pantu tirdzniecības modeļa pārmaiņas netiek definētas vienīgi kā pēkšņs importa kāpums no valsts, uz kuru attiecas izmeklēšana. Otrkārt, izmeklēšana liecina, ka, 2006. un 2007. gadā ievērojami palielinoties Korejas eksportam uz Savienību, saglabājās stabila Korejas ražotāju izlaide. Tāpēc nevarēja secināt, ka Korejas eksporta apjoma pārmaiņas noteica vienīgi Korejas SWR rūpniecības dabiskā attīstība. Visbeidzot, lielākoties pretējās tirdzniecības plūsmu tendences no Ķīnas uz Savienību un no Ķīnas uz Koreju, un no Korejas uz Savienību kopš 2006. gada skaidri liecina, ka mainījies tirdzniecības modelis starp Savienību un trešām valstīm. Tāpēc šie argumenti bija jānoraida.

(42)

Pamatregulas 13. panta 1. punktā teikts, ka tirdzniecības modeļa pārmaiņas izraisa prakse, process vai darbs, kam nav citu pamatotu iemeslu vai ekonomiska izskaidrojuma kā vien maksājuma noteikšana. Prakse, process vai darbs cita starpā var būt tā ražojuma saņemšana caur trešām valstīm un detaļu apvienošana montāžas darbībā Eiropas Savienībā vai trešā valstī, uz kuru attiecas pasākumi. Šim nolūkam saskaņā ar pamatregulas 13. panta 2. punktu tika noskaidrots, vai notiek montāžas darbības.

(43)

Tērauda trošu un tauvu nosūtīšanas galamērķu globāla analīze, kurus uzņēmumi, kas sadarbojās un nesadarbojās, ražojuši Korejā vai importējuši Korejā un no Korejas, ieskaitot importu uz citām valstīm un no citām valstīm, izņemot ĶTR un Savienību, liecina, ka konkrēts eksporta apjoms no Korejas uz Savienību bija Ķīnas izcelsmes imports uz Koreju, jo šo importu neiegādājās no citām trešām valstīm vai to nebija ražojuši Korejas vietējie ražotāji.

(44)

Turklāt, salīdzinot Korejas kopējo SWR eksportu, kas atspoguļots Korejas statistikā, un pārbaudīto informāciju, ko par savu produkciju snieguši ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, redzams, ka Korejas ražotāju eksportam paredzētās produkcijas apjoms (118 856 tonnas) bija ievērojami mazāks par kopējo eksportu no Korejas (156 440 tonnas) IP. Ņemot vērā Korejas uzņēmumu lielo sadarbības pakāpi šajā izmeklēšanā, atšķirību nevar izskaidrot ar to ražotāju produkciju, kas nesadarbojās izmeklēšanā.

(45)

Turklāt izmeklēšanā konstatēja, ka daži importētāji Savienībā iegādājās Ķīnas izcelsmes SWR no Korejas eksportētājiem, kuri nesadarbojās šajā izmeklēšanā. Šo informāciju salīdzināja ar Korejas tirdzniecības datubāzēm, kas liecināja, ka vismaz daļa SWR, ko eksportēja šie uzņēmumi, kuri nesadarbojās, patiesi bija iegādāta Ķīnā.

(46)

Attiecībā uz uzņēmumiem, kuri sadarbojās, konstatēja, ka neviens no tiem IP nebija nosūtījis attiecīgo ražojumu caur Korejas Republiku. Daži no tiem importēja SWR no ĶTR, taču konstatēja, ka ražojumi tika pārdoti vienīgi vietējā tirgū un citos eksporta tirgos.

(47)

Par vienu uzņēmumu konstatēja, ka tas aizpildītajā anketā bija sniedzis nepareizu informāciju. Turklāt pārbaudes apmeklējumā tika daļēji liegta piekļuve informācijai. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu konstatējumi par šo uzņēmumu pamatojās uz pieejamajiem faktiem. Saskaņā ar 18. panta 4. punktu uzņēmumu informēja par nodomu neņemt vērā minētā uzņēmuma iesniegto informāciju un noteica tam termiņu, kurā sniegt sīkākus paskaidrojumus.

(48)

Pēc informācijas iesniegšanas uzņēmums atzina, ka agrāk tas apgājis pasākumus, norādot nepareizu ražojumu izcelsmi no ĶTR iepirktiem ražojumiem. No otras puses, uzņēmums apgalvoja, ka iesniedzis pietiekamu informāciju par produkciju, pārdevumiem un iepirkumiem IP, tas esot pārbaudīts uz vietas. Turklāt uzņēmums argumentēja, ka tas esot pietiekami, lai noteiktu, ka IP tas nav veicis spēkā esošo pasākumu apiešanu.

(49)

Tomēr, ņemot vērā, ka uzņēmums bija atzinis, ka iesaistījies apiešanas darbībās, un turklāt mēģinājis maldināt izmeklēšanu, tiek uzskatīts, ka ir atbilstīgi pilnīgi neņemt vērā uzņēmuma iesniegtos dokumentus un neatbrīvot šo uzņēmumu no paplašināto pasākumu piemērošanas, kā sīkāk izklāstīts 77. apsvērumā.

(50)

Kā paskaidrots 18. apsvērumā, viens uzņēmums paziņoja Komisijai, ka ir bankrotējis, un pārtrauca sadarbību. Tāpat kā iepriekš konstatējumi arī par šo uzņēmumu bija jāpamato ar pieejamajiem faktiem pamatregulas 18. panta 1. punkta nozīmē.

(51)

Pamatojoties uz šiem faktiem, secināja, ka IP un iepriekšējos gados tika veikta pārsūtīšana, lai gan konstatēja, ka nebija iesaistīts neviens no Korejas ražotājiem, kas sadarbojās. To apstiprina arī konstatējumi par tirdzniecības modeļa pārmaiņām, kas aprakstītas iepriekš 39. apsvērumā.

(52)

Tiek atgādināts, ka 2007. gadā OLAF sāka izmeklēšanu par tā paša ražojuma pārsūtīšanu caur Koreju. Bija zināms, ka Korejas iestādes vienlaikus veica izmeklēšanas par iespējamo apiešanas praksi un secināja, ka vairāki uzņēmumi (lielākoties tirgotāji) darbojās krāpnieciski, jo, reeksportējot ražojumus, norādīja nepareizu to SWR izcelsmi, kas no ĶTR tika importētas Korejā.

(53)

Tāpēc tika apstiprināts, ka Ķīnas izcelsmes ražojumus pārsūta caur Korejas Republiku.

(54)

Lai noteiktu, vai saskaņā ar 13. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem Korejas Republikā, izmantojot montāžas darbības, tika apieti spēkā esošie pasākumi, katram uzņēmumam analizēja izejmateriālu avotus un ražošanas izmaksas. Visos gadījumos Ķīnas izcelsmes izejmateriālu (velmētas stieples vai daļēji gatavi ražojumi) vērtība neatbilda 60 % vai vairāk no kopējās gatavā ražojuma sastāvdaļu vērtības. Tāpēc nevajadzēja pārbaudīt, vai bija sasniegta robežvērtība (25 %) attiecībā uz pievienoto vērtību.

(55)

Izmeklēšanā konstatēja, ka neviens no ražotājiem, kas sadarbojās Malaizijā, IP laikā neimportēja attiecīgo ražojumu no Ķīnas.

(56)

Pamatojoties uz uzņēmumu, kuri sadarbojās, eksporta uz Savienību īpatsvaru kopējā Malaizijas eksportā uz Savienību, kas reģistrēts Comext, varēja secināt, ka statistikā atspoguļoto importa kāpumu no Malaizijas var pilnībā izskaidrot ar to uzņēmumu eksportu, kuri sadarbojās. Šo secinājumu apstiprina Malaizijas ražotāju kopējā produkcijas apjoma kāpums tajā pašā laika periodā, kā aprakstīts 38. apsvērumā.

(57)

Pieprasījuma iesniedzējs apšaubīja šo konstatējumu, tomēr nesniedza plašāku pamatojumu vai pierādījumus. Tāpēc šis arguments bija jānoraida.

(58)

Lai noteiktu, vai saskaņā ar 13. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem Malaizijā, izmantojot montāžas darbības, tika apieti spēkā esošie pasākumi, katram uzņēmumam analizēja izejmateriālu avotus un ražošanas izmaksas. Visos gadījumos Ķīnas izcelsmes izejmateriālu (velmētas stieples vai daļēji gatavi ražojumi) vērtība neatbilda 60 % vai vairāk no kopējās gatavā ražojuma sastāvdaļu vērtības. Tāpēc nevajadzēja pārbaudīt, vai bija sasniegta robežvērtība (25 %) attiecībā uz pievienoto vērtību.

(59)

Tāpēc varēja secināt, ka tirdzniecības modeļa pārmaiņas, ko novēroja tirdzniecībā starp ĶTR, Malaiziju un Savienību, neizraisīja pasākumu apiešanas prakse Malaizijā. Līdz ar to jāizbeidz izmeklēšana par SWR importu, kas nosūtīts no Malaizijas.

(60)

Izmeklēšanā nekonstatēja citus pamatotus iemeslus vai ekonomisku izskaidrojumu, kas pamatotu pārsūtīšanu, kā vien izvairīšanos no spēkā esošā antidempinga maksājuma par Ķīnas izcelsmes SWR.

(61)

Lai novērtētu, vai importētie ražojumi daudzuma un cenu ziņā vājina to spēkā esošo pasākumu ietekmi, kas bija noteikti SWR importam no Ķīnas, izmantoja Comext datus, jo tie bija labākie pieejamie dati par to uzņēmumu eksporta daudzumu un cenām, kuri nesadarbojās. Šādi iegūtās cenas tika salīdzinātas ar kaitējuma novēršanas līmeni, kas Eiropas Savienības ražotājiem bija noteikts termiņa beigu pārskatīšanā.

(62)

Korejas importa kāpums tika uzskatīts par ievērojamu daudzuma ziņā, ņemot vērā tirgus lielumu, kas tika noteikts termiņa beigu pārskatīšanā (Regulas (EK) Nr. 1858/2005 99. apsvērums). Aprēķinātais patēriņš Savienībā šajā izmeklēšanas periodā līdzīgi norāda uz šā importa nozīmi. Salīdzinot kaitējuma novēršanas līmeni, kas bija noteikts termiņa beigu pārskatīšanā, un vidējo svērto eksporta cenu, konstatēja ievērojamu mērķa cenas samazinājumu. Tāpēc secināja, ka pasākumi vājināti daudzuma un cenu ziņā.

(63)

Visbeidzot, saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. un 2. punktu tika pārbaudīts, vai ir pierādījumi par dempingu attiecībā pret tādiem pašiem vai līdzīgiem ražojumiem iepriekš noteikto normālo vērtību.

(64)

Termiņa beigu pārskatīšanā normālo vērtību noteica, pamatojoties uz cenām Turcijā, kas šajā izmeklēšanā tika atzīta par piemērotu tirgus ekonomikas analoga valsti ĶTR. Šajā izmeklēšanā noteica, ka velmētu stiepļu (svarīgākais izejmateriāls, ko izmanto SWR ražošanā) cena ir ievērojami palielinājusies kopš termiņa beigu pārskatīšanas. Turklāt un ņemot vērā to, ka izejmateriālu cenas pārmaiņas tika atspoguļotas eksporta cenā IP, uzskatīja par lietderīgu atjaunināt iepriekš noteikto normālo vērtību, ņemot vērā izejmateriālu cenu pārmaiņas.

(65)

Konstatēja, ka ievērojama Korejas eksporta daļa tiešām bija Korejas produkcija. Tāpēc, lai noteiktu tās cenas eksportam no Korejas Republikas, kuras ietekmēja pasākumu apiešana, tika ņemts vērā tikai to ražotāju eksportētāju eksports, kuri nesadarbojās, turklāt izmantoja pieejamos faktus, proti, par SWR vidējo eksporta cenu IP, kas reģistrēta Comext.

(66)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika veiktas atšķirību korekcijas, kas attiecās uz cenām un to salīdzināmību. Attiecīgi veica korekcijas, lai ņemtu vērā netiešo nodokļu, transporta un apdrošināšanas izmaksu atšķirības, pamatojoties uz Korejas ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējām izmaksām IP.

(67)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempings tika aprēķināts, salīdzinot termiņa beigu pārskatīšanā noteikto vidējo svērto normālo vērtību ar šīs izmeklēšanas IP noteiktajām vidējām svērtajām eksporta cenām, kuras izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas.

(68)

Salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību un vidējās svērtās eksporta cenas, noteica dempingu.

(69)

Minēto iemeslu dēļ saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu tika secināts, ka galīgais antidempinga maksājums, kas bija noteikts Ķīnas izcelsmes SWR importam, tiek apiets, pārsūtot to caur Korejas Republiku.

(70)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punkta pirmo teikumu spēkā esošie pasākumi, kas noteikti ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importam, jāpaplašina un jāiekļauj arī tā paša ražojuma imports, kas nosūtīts no Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai tas deklarēts ar Korejas Republikas izcelsmi.

(71)

Regulas (EK) Nr. 1858/2005 1. panta 2. punktā noteiktie pasākumi, kuru piemērošanas joma ir jāpaplašina, ir galīgais antidempinga maksājums 60,4 %, ko piemēro CIF neto cenai, Savienības brīvas robežpiegādes neto cenai, pirms muitas nodokļa nomaksas.

(72)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punkta un 14. panta 5. punktu, kas nosaka, ka visi paplašinātie pasākumi jāattiecina uz importu, kas nonāk Savienībā, ievērojot prasību par reģistrāciju, kuru noteica ar izmeklēšanas sākšanas regulu, maksājumi ir jāiekasē par to reģistrēto SWR importu, kas nosūtīts no Korejas.

(73)

Ņemot vērā konstatējumus par Malaiziju, jāizbeidz izmeklēšana par iespējamo antidempinga pasākumu apiešanu, ko veic, izmantojot no Malaizijas nosūtītu SWR importu, un jāpārtrauc no Malaizijas nosūtīta importa reģistrēšana, ko ieviesa ar izmeklēšanas sākšanas regulu.

(74)

Pieprasījuma iesniedzējs apstrīdēja priekšlikumu izbeigt izmeklēšanu pret Malaiziju. Tā kā visi viņa argumenti iepriekš tika apskatīti, nebija nekāda cita iemesla, lai atkārtoti apsvērtu priekšlikumu.

(75)

Korejas Republikas 14 uzņēmumi, kuri iesniedza aizpildītas anketas, pieprasīja tos atbrīvot no iespējamajiem paplašinātajiem pasākumiem saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu.

(76)

Kā paskaidrots 18. apsvērumā, vēlāk viens uzņēmums pārtrauca sadarbību. Tādējādi atbrīvojuma pieprasījums saskaņā ar 13. panta 4. punktu bija jānoraida.

(77)

Kā izklāstīts 47. apsvērumā, cits uzņēmums sniedza nepareizu informāciju un liedza piekļuvi vajadzīgajai informācijai. Tādējādi atbrīvojuma pieprasījumu saskaņā ar 13. panta 4. punktu nevarēja piešķirt.

(78)

Trešais uzņēmums Korejas Republikā neeksportēja ražojumu ne IP laikā, ne vēlāk, un nevarēja izdarīt secinājumus par tā darbību raksturu. Tāpēc šim uzņēmumam nevarēja piešķirt atbrīvojumu. Tomēr, ja izrādīsies, ka pēc spēkā esošo antidempinga pasākumu paplašināšanas ir izpildīts pamatregulas 11. panta 4. punkts un 13. panta 4. punkts, pēc pieprasījuma var pārskatīt uzņēmuma situāciju.

(79)

Šis trešais uzņēmums iebilda un atkārtoti pieprasīja atbrīvojumu. Tomēr tas neiesniedza jaunu informāciju un pierādījumus, kas varētu mainīt iepriekšminēto lēmumu. Tāpēc pieprasījumu nevarēja apmierināt.

(80)

Konstatēja, ka pasākumus neapiet neviens no tiem uzņēmumiem Korejas Republikā, kuri sadarbojās. Turklāt neviens no uzņēmumiem, kuri pieprasīja atbrīvojumu, nav saistīts ar uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pasākumu apiešanu. Īpaši tiek atgādināts, ka četri attiecīgie ražotāji ir saistīti ar ĶTR uzņēmumiem, uz kuriem attiecas sākotnējie pasākumi. Tomēr nav pierādījumu tam, ka šāda saistība tika izveidota vai izmantota, lai apietu spēkā esošos pasākumus, kas noteikti Ķīnas izcelsmes importam. Tāpēc atbrīvojumi jāpiešķir visiem pārējiem uzņēmumiem, kas sadarbojās un nav minēti 76. līdz 78. apsvērumā.

(81)

Tāpēc uzskata, ka šajā gadījumā vajadzīgi īpaši pasākumi, lai nodrošinātu šādu atbrīvojumu pienācīgu piemērošanu. Šie īpašie pasākumi ir prasība par to, ka dalībvalstu muitas iestādēm tiek iesniegts derīgs rēķins, kurš atbilst šīs regulas pielikumā izklāstītajām prasībām. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, attiecas paplašinātais antidempinga maksājums, ko piemēro visiem tiem uzņēmumiem Korejas Republikā, kuriem nav piešķirts atbrīvojums.

(82)

Citiem attiecīgajiem eksportētājiem, ar kuriem Komisija šajā izmeklēšanā nesazinājās un kuriem ir nodoms iesniegt prasību piešķirt atbrīvojumu no paplašinātā antidempinga maksājuma saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu, būs jāaizpilda anketa, lai Komisija varētu spriest par to, vai atbrīvojums būtu attaisnots. Komisija parasti veic arī pārbaudes apmeklējumu uz vietas. Pieprasījums būtu adresējams tieši Komisijai, pievienojot visas vajadzīgās ziņas.

(83)

Ja piešķir atbrīvojumu, Komisija pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju ierosina atbilstoši grozīt šo regulu. Pēc tam visus piešķirtos atbrīvojumus kontrolēs, lai nodrošinātu regulā paredzēto nosacījumu izpildi.

(84)

Visas ieinteresētās personas ir informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kas ir iepriekšminēto secinājumu pamatā, un tām bija iespēja izteikt piezīmes. Personu izteiktās mutvārdu un rakstveida piezīmes tika izskatītas. Neviens no minētajiem argumentiem nebija pietiekams, lai mainītu galīgos konstatējumus,

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate

Office: N-105 04/92

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Fakss +32 22956505