20.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 72/42

(1)

i2010 politika, kas ir Eiropas informācijas sabiedrības stratēģiskais satvars, veicina atvērtu un konkurējošu digitālo ekonomiku Eiropas Savienībā, uzsver informācijas un sakaru tehnoloģiju kā iekļautības un dzīves kvalitātes dzinējspēku un akcentē labumus, ko dod vienkārša piekļuve informācijas un sakaru resursiem visās ikdienas dzīves jomās.

(2)

Mobilo sakaru pakalpojumus kuģos (MCV pakalpojumus) izmanto kravas un pasažieru kuģos, kas peld teritoriālajās jūrās Eiropas Savienībā un starptautiskajos ūdeņos, un bieži pēc mēroga tie ir raksturīgi visas Eiropas vai valstu savstarpējai satiksmei. Sistēmas, kas sniedz MCV pakalpojumus (“MCV sistēmas”), cenšas papildināt esošo mobilo savienojamību, darbojoties tajos Eiropas Savienības dalībvalstu teritoriālo jūru – kas definētas ANO Jūras tiesību konvencijā – apgabalos, kurus neaptver sauszemes mobilie tīkli.

(3)

MCV sistēma (“specializēta MCV sistēma”) pamatā sastāv no vienas vai vairākām pikošūnu bāzes stacijām (kuģa BS) kuģī un ļauj piekļūt GSM pamattīklam ar atvilces maršrutēšanas līniju, piemēram, caur pavadoni. Šādas sistēmas kuģa BS apkalpo GSM viesabonēšanas mobilās galiekārtas, kas ir kuģa pasažieru vai komandas rīcībā.

(4)

MCV pakalpojumos patlaban komerciāli izmanto tikai GSM standartu un tikai 880–915 MHz un 1 710–1 785 MHz frekvenču joslu augšupsaitei (galiekārtas raida un bāzes stacijas uztver) un 925–960 MHz un 1 805–1 880 MHz frekvenču joslu lejupsaitei (bāzes stacijas raida un galiekārtas uztver). Taču nākotnē tos var pārnest arī uz citām virszemes publisko mobilo sakaru sistēmām, kas darbojas saskaņā ar citiem standartiem un citās frekvenču joslās.

(5)

Specializēto MCV sistēmu darbība ir nošķirama no plašā pārklājuma, ko teritoriālajās jūrās dod sauszemes mobilo elektronisko sakaru tīkli, ciktāl tas balstās uz operatoru tiesībām ierīkot un ekspluatēt sauszemes mobilo sakaru tīklus.

(6)

Koordinēta pieeja MCV pakalpojumu reglamentācijai palīdzētu atvieglināt šo pakalpojumu sniegšanu visā Eiropas Savienībā, tādējādi veicinot ES vienotā tirgus mērķu sasniegšanu. Tā arī palīdzētu nodrošināt vienlaidu mobilo savienojamību patērētājiem un komerciālajiem lietotājiem un vairotu novatorisku jūras sakaru pakalpojumu potenciālu.

(7)

Atļaujot izmantot radiofrekvenču spektru MCV pakalpojumiem, dalībvalstīm ir jāievēro Direktīva 2002/21/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (Atļauju izsniegšanas direktīva) (2). Konkrēti, atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK 9. panta 1. un 2. punktam dalībvalstīm ir jānodrošina efektīva radiofrekvenču pārvaldība elektronisko sakaru pakalpojumiem to teritorijā un jāveicina radiofrekvenču izmantošanas harmonizācija visā Eiropas Savienībā saskaņā ar nepieciešamību nodrošināt to efektīvu, lietderīgu izmantošanu.

(8)

Atbilstīgi Direktīvai 2002/21/EK valsts pārvaldes iestādēm dalībvalstīs jāsekmē vienotā tirgus attīstība, cita starpā likvidējot palikušos šķēršļus elektronisko sakaru tīklu, ar tiem saistīto iekārtu un pakalpojumu un elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai Eiropas mērogā un veicinot Eiropas mēroga tīklu izveidi un attīstību un Eiropas mēroga pakalpojumu sadarbspēju, kā arī tiešo savienojamību. Tām arī jāveicina konkurence elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanā, elektronisko sakaru pakalpojumos un ar tiem saistītajās iekārtās un pakalpojumos, cita starpā sekmējot lietderīgu izmantošanu un nodrošinot radiofrekvenču un numuru resursu efektīvu pārvaldību.

(9)

Atbilstīgi Direktīvai 2002/20/EK iespējami mazāk ierobežojoša atļauju izsniegšanas sistēma jāizmanto, lai ļautu nodrošināt elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus, tādējādi veicinot jaunu elektronisko sakaru pakalpojumu un Eiropas mēroga sakaru tīklu un pakalpojumu attīstību un ļaujot pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem gūt labumu no vienotā tirgus apjomradītiem ietaupījumiem.

(10)

Saskaņā ar Direktīvas 2002/20/EK 3. panta 2. punktu uz elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanu, neierobežojot 6. panta 2. punktā minētos īpašos pienākumus vai 5. pantā minētās lietošanas tiesības, var attiekties tikai vispārēju atļauju izsniegšana.

(11)

Saskaņā ar Direktīvas 2002/20/EK 5. panta 1. punktu dalībvalstis, ja iespējams, jo īpaši, ja kaitīgu traucējumu risks ir niecīgs, radiofrekvenču izmantošanu nepakļauj individuālo lietošanas tiesību piešķiršanai, bet iekļauj šādu radiofrekvenču izmantošanas nosacījumus vispārējā atļaujā.

(12)

Ja Komisijas Lēmumā 2010/166/ES (3) izklāstītie tehniskie nosacījumi tiks ievēroti, MCV darbības izraisītais kaitīgo traucējumu risks būs niecīgs, tādēļ principā dalībvalstīm ir jāpiešķir vispārējas atļaujas radiofrekvenču spektra izmantošanai MCV pakalpojumu sniegšanai.

(13)

Dažas dalībvalstis patlaban radiofrekvenču spektra izmantošanu MCV pakalpojumu sniegšanai pakļauj individuālām lietošanas tiesībām. Šī pieeja atļauju izdošanai ir jāpārvērtē, ņemot vērā arī pieredzi saistībā ar MCV pakalpojumu sniegšanu dalībvalstu teritoriālajās jūrās.

(14)

Saskaņā ar 1. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvā 2009/114/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 87/372/EEK par frekvenču joslām, kas rezervējamas publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā (4), dalībvalstīm ir jāpārbauda, vai spēkā esošais 900 MHz frekvenču joslas piešķīrums konkurējošiem mobilo sakaru operatoriem attiecīgās dalībvalsts teritorijā neradīs konkurences kropļojumus konkrētajā mobilo sakaru tirgū, un jārisina šādu konkurences kropļojumu jautājumi saskaņā ar Direktīvas 2002/20/EK 14. pantu. Dalībvalstīm attiecīgos gadījumos jāapsver iespēja izmantot šo gadījumu, lai mainītu esošās ekskluzīvās lietošanas tiesības, kas piešķirtas sauszemes mobilo tīklu operatoriem, lai tās nebūtu par šķērsli MCV pakalpojumu sniegšanai attiecīgajās frekvencēs.

(15)

Dalībvalstīm jādalās informācijā savā starpā un ar Komisiju, lai atrisinātu problēmas sakarā ar kaitīgiem traucējumiem, ko izraisa MCV pakalpojumi. Ciktāl šo problēmu risināšanu varētu veicināt Sakaru komitejas un Radiofrekvenču spektra komitejas iesaiste, Komisijai tās jāinformē.

(16)

Atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvai 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (Universālā pakalpojuma direktīva) (5) dalībvalstīm ir jānodrošina, ka galalietotājiem un patērētājiem ir pieejama pārredzama un atjaunināta informācija par piemērojamām cenām un tarifiem un par standarta noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi publiski pieejamajiem telefonijas pakalpojumiem un to izmantošanu. Minētā direktīva arī aicina dalībvalstis nodrošināt, ka, abonējot pakalpojumu, kas nodrošina publiskā telefonu tīkla pieslēgumu un/vai piekļuvi tam, patērētājiem ir tiesības uz līgumu ar uzņēmumu vai uzņēmumiem, kas nodrošina šādus pakalpojumus, cita starpā konkrēti nosakot informāciju par cenām un tarifiem un līdzekļus, ar kādiem var iegūt atjauninātu informāciju par visiem piemērojamiem tarifiem un uzturēšanas maksu.

(17)

MCV pakalpojumu darbība nedrīkstētu ietekmēt starptautiskos nolīgumus kuģošanas drošības un/vai sabiedrības drošības jomā.

(18)

Reglamentējošie un tehniskie elementi vienotajā pieejā radiofrekvenču spektra izmantošanas atļaušanai MCV pakalpojumu sniegšanai Eiropas Savienībā pastāvīgi jāpārbauda, gādājot par to, lai tie atbilstu vispārējam mērķim izvairīties no kaitīgiem traucējumiem, un, ja šis mērķis netiek īstenots, jāapsver pienācīgi aizsardzības pasākumi.

(19)

Šajā ieteikumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Sakaru komitejas atzinumu,

1.

Šā ieteikuma mērķis ir koordinēt valstu atļauju izdošanas nosacījumus un procedūras, kas saistās ar radiofrekvenču spektra izmantošanu mobilo sakaru pakalpojumiem kuģos (MCV pakalpojumi) dalībvalstu teritoriālajās jūrās, lai atvieglinātu šādu pakalpojumu ieviešanu visā Eiropas Savienībā, reizē izvairoties no kaitīgiem traucējumiem, ko MCV pakalpojumi var izraisīt sauszemes mobilo elektronisko sakaru pakalpojumiem.

Šajā ieteikumā minētie valstu atļauju izdošanas nosacījumi un procedūras tiks piemēroti, nekaitējot juridiskajiem pienākumiem sakarā ar kuģošanas drošību un sabiedrības drošību un reglamentācijai un/vai administratīvajiem noteikumiem par iekārtām MCV pakalpojumiem, ko dalībvalstis ieviesušas atbilstīgi Eiropas Savienības tiesību aktiem, jo sevišķi Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvai 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu (6), un citiem piemērojamajiem ES un starptautiskajiem tiesību aktiem par jūrniecības iekārtām.

2.

“Mobilo sakaru pakalpojumi kuģos (MCV pakalpojumi)” ir Direktīvas 2002/21/EK 2. panta c) punktā definētie elektronisko sakaru pakalpojumi, ko sniedz uzņēmums, lai dotu iespēju cilvēkiem kuģī sazināties publiskajos sakaru tīklos, izmantojot GSM sistēmu, bez tieša savienojuma ar sauszemes mobilajiem tīkliem.

3.

Šis ieteikums attiecas uz radiofrekvenču spektra lietošanas atļaujām Lēmumā 2010/166/ES noteiktajās frekvenču joslās MCV pakalpojumu sniegšanai dalībvalstu teritoriālajās jūrās, kas definētas ANO Jūras tiesību konvencijā. Šā ieteikuma darbības jomā neietilpst MCV pakalpojumu sniegšana atklātā jūrā, pavadoņsakari starp kuģiem un izplatījuma stacijām un mobilo pavadoņsakaru pakalpojumu (MSS) sniegšana galalietotājiem kuģos.

4.

Ne vēlāk kā divpadsmit mēnešus pēc šā ieteikuma pieņemšanas dalībvalstis dara visu nepieciešamo, lai frekvenču joslās vai apakšjoslās, kas atvēlētas saskaņā ar Lēmumu 2010/166/ES, varētu dot atļaujas izmantot radiofrekvenču spektru MCV pakalpojumu sniegšanai to teritoriālajās jūrās tām piederīgajos kuģos un attiecīgi izmantot radiofrekvenču spektru MCV pakalpojumu sniegšanai to teritoriālajās jūrās.

5.

Dalībvalstīm jāļauj izmantot radiofrekvenču spektru MCV pakalpojumu sniegšanai tikai tad, ja šāda izmantošana atbilst Lēmumā 2010/166/ES izklāstītajiem tehniskajiem nosacījumiem.

6.

Dalībvalstis var noteikt, ka MCV sistēmas drīkst izmantot tikai konkrētās frekvenču joslas vai apakšjoslas, kas saskaņā ar Lēmumu 2010/166/ES atvēlētas MCV sistēmu darbībai to teritoriālajās jūrās.

7.

Dalībvalstīm uz radiofrekvenču spektra izmantošanu MCV pakalpojumu sniegšanai jāattiecina vispārēja atļauja. Neskarot Direktīvas 2002/20/EK 5. panta 1. punktu, gadījumos, kad uz radiofrekvenču spektra izmantošanu MCV pakalpojumu sniegšanai attiecas individuālas tiesības, dalībvalstīm jāpārvērtē šādu individuālu tiesību vajadzība ar mērķi ar šīm tiesībām saistītos nosacījumus iestrādāt vispārējā atļaujā iespējami drīz un ne vēlāk kā trijos gados pēc šā ieteikuma pieņemšanas.

8.

Ne vēlāk kā divpadsmit mēnešus pēc šā ieteikuma pieņemšanas dalībvalstīm nebūtu jāpieprasa nekādu papildu atļauju saņemšana tā radiofrekvenču spektra izmantošanai, kas atvēlēts MCV pakalpojumiem to teritoriālajās jūrās, ja radiofrekvenču spektra izmantošanu attiecīgai MCV sistēmai jau ir atļāvusi cita dalībvalsts saskaņā ar savu atļauju izsniegšanas režīmu un atbilstīgi šim ieteikumam.

9.

Dalībvalstīm jāapsver papildu atļaujas nepieprasīšana radiofrekvenču spektra izmantošanai to teritoriālajās jūrās MCV pakalpojumu sniegšanai trešo valstu kuģos, ja radiofrekvenču spektra izmantošanu MCV pakalpojumu sniegšanai šādos kuģos attiecīgās valstis jau ir atļāvušas ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Lēmumā 2010/166/ES izklāstītie nosacījumi.

10.

Dalībvalstīm, kuras pirms šā ieteikuma pieņemšanas frekvenču joslās vai apakšjoslās MCV sistēmu ekspluatācijai ir piešķīrušas ekskluzīvas individuālas lietošanas tiesības sauszemes mobilo elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai un/vai pakalpojumiem, kuri iesniedzas to teritoriālajās jūrās, pirmajā šādu ekskluzīvu lietošanas tiesību pārskatīšanas, modificēšanas, paplašināšanas vai atjaunināšanas gadījumā, balstoties attiecīgi uz ES vai valsts likumiem, ir jāmaina šīs lietošanas tiesības, lai ļautu to teritoriālajās jūrās darboties MCV sistēmām. Līdz šādai pirmajai pārskatīšanai, modificēšanai, paplašināšanai vai atjaunināšanai attiecīgajām dalībvalstīm ir jāveicina MCV pakalpojumu sniegšana to teritoriālajās jūrās, balstoties uz radiofrekvenču spektra tirdzniecību, radiofrekvenču spektra koplietošanu vai citu līdzvērtīgu izkārtojumu ar sauszemes mobilo sakaru operatoriem, kuriem ir attiecīgās ekskluzīvās tiesības.

11.

Dalībvalstīm jāsadarbojas aktīvi, konstruktīvi un solidāri, attiecīgā gadījumā izmantojot spēkā esošās procedūras, lai risinātu visas problēmas sakarā ar kaitīgiem traucējumiem, kurus varētu būt izraisījusi MCV sistēmu darbība.

12.

Dalībvalstīm ir nevilcinoties jāvērš citas dalībvalsts uzmanība uz problēmām, kas saistītas ar kaitīgiem traucējumiem, kurus varētu būt izraisījusi šīs citas dalībvalsts jurisdikcijā esošas MCV sistēmas darbība, un par to jāinformē Komisija. Attiecīgā gadījumā par iepriekš minētajām problēmām Komisijai jāinformē Sakaru komiteja un Radiofrekvenču spektra komiteja, lai rastu risinājumus sarežģītākos gadījumos.

13.

Dalībvalstīm, kuru jurisdikcijā ir MCV sistēmas, par kurām ir aizdomas, ka tās rada kaitīgus traucējumus pakalpojumiem citas dalībvalsts teritorijā, ir jāreaģē un tūlīt jānovērš tādi kaitīgi traucējumi.

14.

Dalībvalstīm ir jāveic piemēroti pasākumi, lai nodrošinātu, ka patērētāji un citi galalietotāji tiek pienācīgi informēti par MCV pakalpojumu izmantošanas noteikumiem un nosacījumiem.

15.

Dalībvalstīm pastāvīgi jāuzrauga radiofrekvenču spektra izmantošana MCV pakalpojumu sniegšanai, it sevišķi attiecībā uz faktiskiem vai iespējamiem kaitīgiem traucējumiem, un par konstatēto jāziņo Komisijai, lai vajadzības gadījumā būtu iespējams šo ieteikumu laikus pārskatīt.