24.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/1

(1)

Viens no galvenajiem Kopienas efektīvas darbības faktoriem attiecībā uz valstu sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu ir cieša un efektīva sadarbība starp dažādu dalībvalstu dienestiem un iestādēm.

(2)

Viens no regulās paredzētajiem labas sadarbības elementiem ir informācijas apmaiņa starp dienestiem un iestādēm, un personām, un tai jābalstās uz publiskā sektora pārvaldes, efektivitātes, aktīvas palīdzības, ātras izpildes un pieejamības principiem.

(3)

Gan iestāžu, gan dienestu un attiecīgo personu interesēs ir sniegt nekavējoties vai bez vilcināšanās visu informāciju, kas nepieciešama, lai pamatotu un noteiktu attiecīgo personu tiesības un pienākumus, vai nodrošināt informācijas apmaiņu.

(4)

Lojālas sadarbības princips, kas noteikts arī EK līguma 10. pantā, turklāt paredz, ka iestādes pienācīgi novērtē faktus saistībā ar regulu piemērošanu. Ja radušās šaubas par dokumenta derīgumu vai par pamatojošo pierādījumu pareizību vai ja atšķiras dalībvalstu viedokļi par piemērojamo tiesību aktu noteikšanu vai par to, kuras iestādes pienākums ir sniegt pabalstu, nodrošināt, ka attiecīgo dalībvalstu iestādes saprātīgā termiņā panāk vienošanos, – tas ir tādu personu interesēs, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 883/2004.

(5)

Regulas (EK) Nr. 987/2009 5. un 6. pantā ir paredzēta saskaņošanas procedūra, kas jāievēro šajos gadījumos.

(6)

Ar šiem noteikumiem apstiprina un paplašina Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru attiecībā uz Padomes Regulu (EEK) Nr. 1408/71 (3), un saskaņā ar šo regulu ir izstrādāta vispārpieņemta procedūra, lai starp attiecīgajām dalībvalstīm risinātu strīdus par nosūtīšanas sertifikātu derīgumu, kura tika konsolidēta Eiropas Kopienu Migrējošo darba ņēmēju administratīvās komisijas Lēmumā Nr. 181 (4).

(7)

Gan Regulas (EK) Nr. 987/2009 5. pantā, gan tās 6. pantā ir paredzēta iespēja iesniegt jautājumu Administratīvajai komisijai, ja starp attiecīgajām iestādēm vai dienestiem nav iespējams panākt vienošanos.

(8)

Regulas (EK) Nr. 987/2009 16. pantā paredzēts, ka šī procedūra jāievēro arī tad, ja atšķiras iestāžu vai dienestu viedokļi par Regulas (EK) Nr. 883/2004 13. panta piemērošanu.

(9)

Regulas (EK) Nr. 987/2009 60. pantā ir ietverta līdzīga atsauce uz šīs regulas 6. pantu gadījumā, ja atšķiras viedokļi par tiesību aktiem, kurus piemēro uz ģimenes pabalstu jomā nodibināto priekšrocību tiesību pamata.

(10)

Šo noteikumu pamats ir Regulas (EK) Nr. 883/2004 76. panta 6. punkts, kurā paredzēts, ka gadījumā, ja rodas grūtības, interpretējot vai piemērojot minēto regulu, kompetentās dalībvalsts vai attiecīgās personas dzīvesvietas dalībvalsts iestāde sazinās ar attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) iestādi(-ēm), un, ja saprātīgā termiņā nav iespējams rast risinājumu, attiecīgās iestādes var lūgt iesaistīties Administratīvo komisiju.

(11)

Dalībvalstis ir paudušas nepieciešamību izveidot vispārpieņemtu procedūru, kas jāievēro pirms jautājumu iesniegšanas Administratīvajai komisijai, un ka precīzāk jādefinē Administratīvās komisijas loma, rodot kompromisu gadījumos, kad iestādes paudušas pretējus viedokļus jautājumos par piemērojamajiem tiesību aktiem.

(12)

Līdzīga procedūra jau ir nostiprināta vairākos divpusējos nolīgumos starp dalībvalstīm. Šie nolīgumi ir kalpojuši kā paraugs attiecībā uz šo lēmumu.

(13)

Lai paātrinātu šo procedūru, ieteicams nodrošināt elektronisku saziņu starp iestāžu un dienestu kontaktpersonām.

Rīkojoties saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 71. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem,

a)

ir radušās šaubas par dokumenta derīgumu vai par tādu pamatotu pierādījumu pareizību, kuri apliecina personas statusu, lai piemērotu Regulu (EK) Nr. 883/2004 vai Regulu (EK) Nr. 987/2009; vai

b)

atšķiras dalībvalstu viedokļi par piemērojamo tiesību aktu noteikšanu.

6.

Ja rodas viena no 1. punktā minētajām situācijām, pieprasītāja iestāde sazinās ar iestādi, kam adresēts pieprasījums, lai lūgtu nepieciešamo skaidrojumu par tās lēmumu un vajadzības gadījumā attiecīgo dokumentu anulētu vai to pasludinātu par nederīgu vai lai savu lēmumu pārskatītu vai atceltu.

7.

Pieprasītāja iestāde savu pieprasījumu pamato, norādot, ka šo lēmumu piemēro, un sniedz attiecīgus apstiprinošus pierādījumus, kuri bija pieprasījuma pamatā. Tā norāda, kas dialoga procedūras pirmajā posmā ir kontaktpersona.

8.

Iestāde, kam adresēts pieprasījums, izmantojot e-pastu vai faksu, nekavējoties apstiprina pieprasījuma saņemšanu, bet ne vēlāk kā desmit darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Turklāt tā norāda, kas dialoga procedūras pirmajā posmā ir kontaktpersona.

9.

Iestāde, kam adresēts pieprasījums, pēc iespējas drīz, bet vēlākais trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas informē pieprasītāju iestādi par izmeklēšanas rezultātu.

10.

Ja sākotnējais lēmums tiek apstiprināts, atcelts un/vai dokuments tiek anulēts vai pasludināts par nederīgu, iestāde, kam adresēts pieprasījums, par to paziņo pieprasītājai iestādei. Turklāt tā informē attiecīgo personu un vajadzības gadījumā šīs personas darba devēju par savu lēmumu un par šā lēmuma apstrīdēšanas kārtību, kura paredzēta valsts nacionālajos tiesību aktos.

11.

Ja iestāde, kam adresēts pieprasījums, trīs mēnešu laikā nevar pabeigt izmeklēšanu lietas sarežģītības dēļ vai tādēļ, ka dažu datu pārbaudē jāiesaista cita iestāde, tā šo termiņu var pagarināt maksimāli līdz trīs mēnešiem. Iestāde, kam adresēts pieprasījums, pēc iespējas drīz, bet vismaz vienu nedēļu pirms pirmā termiņa beigām informē pieprasītāju iestādi par šā termiņa pagarinājumu, norādot nokavējuma iemeslus un sniedzot paredzamo termiņu, kurā tā pabeigs izmeklēšanu.

12.

Ārkārtējos apstākļos attiecīgās dalībvalstis var vienoties par atkāpi no 9. un 11. punktā paredzētajiem termiņiem ar noteikumu, ka, ievērojot konkrētos apstākļus, termiņa pagarinājums ir pamatots un samērīgs un tas laika ziņā ir ierobežots.

13.

Ja iestādes dialoga procedūras pirmajā posmā nevar panākt vienošanos vai ja iestāde, kam adresēts pieprasījums, sešu mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas nav varējusi pabeigt izmeklēšanu, iestādes to paziņo kompetentajām iestādēm. Iestādes katra sagatavo ziņojumu par savām darbībām.

14.

Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes var pieņemt lēmumu sākt dialoga procedūras otro posmu vai tieši iesniegt jautājumu Administratīvajai komisijai.

15.

Ja kompetentās iestādes sāk dialoga procedūras otro posmu, tās divu nedēļu laikā pēc iestāžu paziņojuma saņemšanas katra ieceļ vienu galveno kontaktpersonu. Nav nepieciešams, lai kontaktpersonām būtu tieša kompetence konkrētajā jautājumā.

16.

Kontaktpersonām jācenšas sešu nedēļu laikā pēc iecelšanas vienoties par attiecīgo jautājumu. Kontaktpersonas katra savas darbības protokolē un dialoga procedūras otrā posma rezultātus paziņo attiecīgajām iestādēm.

17.

Ja dialoga procedūras laikā nav iespējams panākt vienošanos, kompetentās iestādes var iesniegt jautājumu Administratīvajai komisijai. Kompetentās iestādes katra sagatavo dienesta ziņojumu Administratīvajai komisijai, kurā ietver galvenos apsvērumus.

18.

Administratīvā komisija sešu mēnešu laikā no jautājuma saņemšanas dienas cenšas panākt, lai puses tajā rastu kopēju viedokli. Tā var pieņemt lēmumu iesniegt jautājumu Samierināšanas padomei, kuru var izveidot saskaņā ar Administratīvās komisijas noteikumiem.

19.

Dalībvalstis katru gadu sniedz Administratīvajai komisijai datus par tādu strīdu skaitu, kuru izšķiršanā piemēro šajā lēmumā izklāstīto procedūru, kā arī datus par strīdā iesaistītajām dalībvalstīm, galvenajiem jautājumiem, procedūras ilgumu un tās rezultātu.

20.

Dalībvalstis trīs mēnešu laikā pēc dienas, kad beidzies šā lēmuma piemērošanas pirmais gads, sniedz pirmo gada pārskatu.

21.

Administratīvā komisija trīs mēnešu laikā pēc pirmā gada pārskata saņemšanas, ņemot vērā dalībvalstu ziņojumus, izvērtē dalībvalstu pieredzi šā lēmuma piemērošanā. Administratīvā komisija, beidzoties pirmajam gadam, lems par to, vai pārskati būs jāsniedz katru gadu.

22.

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no Regulas (EK) Nr. 987/2009 spēkā stāšanās dienas.