20.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 186/32

(1)

Nīderlande 2008. gada 24. aprīļa vēstulē paziņoja par plānu noteikt atbrīvojumu no energoresursu nodokļa par dabasgāzi keramikas izstrādājumu ražotājiem. Komisija 2008. gada 6. jūnijā lūdza sniegt plašāku informāciju; Nīderlande atbildēja 2008. gada 16. septembra vēstulē. Komisijas dienesti tikās ar Nīderlandes pārstāvjiem 2008. gada 16. oktobrī. Komisija 2008. gada 17. novembrī uzdeva vairākus papildu jautājumus; Nīderlande uz tiem atbildēja 2008. gada 19. decembra vēstulē.

(2)

Komisija 2009. gada 11. februāra vēstulē informēja Nīderlandi par to, ka sakarā ar atbalstu ir izlēmusi uzsākt procedūru, kas noteikta Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 2. punktā (2).

(3)

Komisijas lēmums uzsākt šo procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2009. gada 25. aprīlī (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas izteikt savus apsvērumus sakarā ar pasākumu.

(4)

Nīderlande 2009. gada 26. maijā iesniedza savus apsvērumus par lēmumu sākt procedūru.

(5)

Komisija saņēma arī citu ieinteresēto pušu apsvērumus. Tie tika pārsūtīti Nīderlandei, dodot tai iespēju reaģēt; Nīderlande atbildēja 2009. gada 7. jūlija vēstulē.

(6)

Komisija 2009. gada 7. oktobrī izskaidroja Nīderlandei lietas procesuālo statusu un, izrādot cieņu, lūdza Nīderlandei līdz 2009. gada 13. oktobrim iesniegt jebkurus apsvērumus, kurus Komisijai būtu vēlams ņemt vērā pirms galīgā lēmuma pieņemšanas.

(7)

Nīderlande lūdza tai atvēlēt vairāk laika, un 2009. gada 16. oktobra vēstulē termiņš tika atlikts līdz 2009. gada 1. novembrim. Nīderlande atbildēja 2009. gada 30. oktobra vēstulē.

(8)

Nīderlandē energoproduktu patēriņu apliek ar nodokļiem saskaņā ar Likumu par dabas resursu nodokli (4), atbilstīgi kuram, pamatojoties uz patēriņa līmeni uzņēmumā, tiek piemērota regresīva likme (5).

(9)

Saskaņā ar strīdīgo atbalsta pasākumu Nīderlande gatavojas noteikt nodokļu atbrīvojumu par dabasgāzi, kas tiek piegādāta izmantošanai keramikas izstrādājumu ražošanas iekārtās. Ierosinātais atbrīvojums attiektos tikai uz to dabasgāzi, kuru Nīderlandes keramikas nozares uzņēmumi izmanto ražošanas vajadzībām, un nevis uz gāzi, kuru Nīderlandē izmanto citos mineraloģiskajos procesos (6).

(10)

Ierosinātais atbrīvojums tiktu ieviests, grozot pašreiz spēkā esošo Likumu par dabas resursu nodokli.

(11)

Saskaņā ar paziņojumu 2008.–2013. gada periodam paredzētā budžeta summa ir EUR 4 miljoni gadā.

(12)

Pasākuma laiks nav ierobežots, jo Nīderlande uzskata, ka tas nav valsts atbalsts (sk. turpmāko IV sadaļu).

(13)

Nodokļu atbrīvojuma saņēmēji būtu tie uzņēmumi, kuri darbojas Nīderlandes keramikas nozarē (7).

(14)

Nīderlande uzskata, ka atbrīvojums ir vajadzīgs, lai Nīderlandes keramikas nozarei atjaunotu līdzvērtīgus konkurences noteikumus iekšējā tirgū. Nīderlande atsaucas uz Nīderlandes keramikas nozares īpašo stāvokli, salīdzinot ar konkurentiem kaimiņvalstīs. Ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ Nīderlandes keramikas nozarē atšķirībā no apkārtējās valstīs izmantotā sausā māla izmanto slapju mālu, un, lai sasniegtu to pašu rezultātu, izmantojot slapju mālu, ir vajadzīgs lielāks enerģijas daudzums. Turklāt Nīderlande norāda, ka konkurējoši ražotāji, piemēram, Beļģijā, Vācijā vai Zviedrijā ir atbrīvoti no līdzīga enerģijas nodokļa.

(15)

Nīderlande ir apstiprinājusi, ka pasākums stāsies spēkā tikai tad, ja tiks saņemta Komisijas atļauja.

(16)

Komisijai bija šaubas par to, vai ierosinātais atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu, jo tā sākotnēji secināja, ka nodokļu atbrīvojuma piemērošana Nīderlandes keramikas nozarei nav pamatota pēc būtības un neatbilst valsts nodokļu sistēmas vispārējai struktūrai. Pasākums ir selektīvs, jo tas nāktu par labu tikai keramikas nozarei Nīderlandē un atbrīvojums tiktu finansēts no valsts resursiem. Pasākums arī izkropļo vai draud izkropļot konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo ierosinātais nodokļu atbrīvojums tieši iespaido ražošanas izmaksas un tādējādi palielina saņēmēja konkurētspēju tajos konkrētajos keramikas izstrādājumu tirgos, kuros tas darbojas un kuri ir atvērti tirdzniecībai starp dalībvalstīm. Komisijas nostādne bija tāda, ka pasākuma rezultātā Nīderlandes keramikas nozarei tiktu piešķirts valsts atbalsts, un tā secināja, ka šādu atbalstu var apstiprināt tikai tad, ja tas apmierina 4. nodaļas (“Atbalsts dabas resursu nodokļu atlaižu vai atbrīvojumu veidā”) prasības Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai (turpmāk “Pamatnostādnēs par atbalstu vides aizsardzībai” vai “Pamatnostādnēs”) (8). Tā kā Nīderlande nebija sniegusi vajadzīgo informāciju, lai uz šī pamata veiktu novērtējumu, Komisija nevarēja apstiprināt pasākuma saderīgumu un tāpēc nolēma uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru.

(17)

Nīderlande norādīja, ka tās paziņojums galvenokārt tiek sniegts juridiskās noteiktības labad, un lūdza Komisiju konstatēt valsts atbalsta neesamību.

(18)

Nīderlande uzskatīja, ka atbrīvojuma selektīvu piemērošanu pamato valsts nodokļu sistēmas būtība un vispārējā struktūra.

(19)

Energoresursu nodokli piemēro, lai apliktu ar nodokli elektroenerģiju un tos energoproduktus, kurus izmanto kā kurināmo vai motordegvielu. Tāpēc atbrīvojuma attiecināšana uz procesu, kurā dabasgāzi neizmanto kā kurināmo vai motordegvielu, atbilst energoresursu nodokļa pamatsistēmas, proti, spēkā esošās energoresursu nodokļa shēmas, būtībai un vispārējai struktūrai. Tiesību aktā, kas nosaka energoresursu nodokli, ir noteikts atbrīvojums attiecībā uz dabasgāzi, kuru piegādā izmantošanai citām vajadzībām, nevis izmantošanai kā kurināmo vai degvielu (9). Atbrīvojums no energoresursu nodokļa attiecas arī uz elektroenerģijas piegādi tādiem procesiem, kuros to vienlaikus izmanto divējādām vajadzībām, piemēram, ķīmiskajai redukcijai un elektrolītiskajiem un metalurģiskajiem procesiem (10). Arī, nosakot nodokli uz akmeņoglēm, ir noteikts atbrīvojums attiecībā uz tām oglēm, kuras neizmanto kā kurināmo, un oglēm, kuras izmanto divējādām vajadzībām (11). Tāpēc atbrīvojumu no nodokļa ir atbilstīgi attiecināt arī uz to dabasgāzi, kuru piegādā izmantošanai iekārtās keramikas izstrādājumu ražošanai. Keramikas izstrādājumu izgatavošanas process ir salīdzināms ar divējādu izmantošanu tāpēc, ka dabasgāzi tajā izmanto ne tikai kā kurināmo vai motordegvielu vien. Nīderlande norādīja, ka nodokļa atbrīvojums dabasgāzei, ko piegādā izmantošanai keramikas izstrādājumu ražošanas iekārtās, tiks iekļauts Likuma par dabas resursu nodokli 64. panta, proti, panta, kas nosaka nodokļu atbrīvojumu citiem divējādas izmantošanas veidiem, grozītajā redakcijā.

(20)

Nīderlande atsaucās uz 2. panta 4. punkta b) apakšpunktu Energoresursu nodokļu sistēmas direktīvā un uz šo direktīvu attiecināto Padomes protokolu (12) un norādīja, ka papildu noteikums, ar kuru dabasgāze, ko piegādā izmantošanai attiecīgajam mineraloģiskajam procesam, proti, keramikas izstrādājumu ražošanai, atbilst Nīderlandes energoresursu nodokļu sistēmas būtībai un vispārējai sistēmai.

(21)

Noteikt atbrīvojumu tikai keramikas izstrādājumu ražošanas procesiem un nevis visiem mineraloģiskajiem procesiem ir atbilstīgi, jo atšķirībā no citiem mineraloģiskajiem procesiem tradicionālais keramikas izstrādājumu ražošanas process ir neatgriezenisks (māls tiek pārveidots keramikā).

(22)

Nīderlande arī atsaucās uz Nīderlandes keramikas nozares īpašo stāvokli, salīdzinot ar konkurentu stāvokli apkārtējās valstīs. Ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ Nīderlandes keramikas nozarē izmanto slapju mālu (kas sākotnēji veidojies Alpos un tad nogulsnējas Nīderlandes upēs) atšķirībā no apkārtējās valstīs izmantotā sausā māla, un, lai sasniegtu to pašu rezultātu, izmantojot slapju mālu, ir jāpatērē lielāks enerģijas daudzums (13).

(23)

Turklāt konkurējoši ražotāji, piemēram, Beļģijā, Vācijā vai Zviedrijā, ir atbrīvoti no līdzīga enerģijas nodokļa. Turklāt Nīderlandē ir jāmaksā augsta cena par dabasgāzes izmantošanu. Arī šajā ziņā Nīderlandes keramikas nozare ir neizdevīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar keramikas izstrādājumu ražošanu kaimiņvalstīs.

(24)

Saskaņā ar Nīderlandes pausto viedokli šie faktori norāda, ka pasākuma selektīvu piemērošanu pamato Nīderlandes energoresursu nodokļa shēmas būtība un vispārējā struktūra. Tāpēc Nīderlande uzskata, ka atbrīvojums no nodokļa nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(25)

Ierosinātais atbrīvojums no nodokļa zināmā mērā novērstu Nīderlandes keramikas nozares nelabvēlīgo stāvokli, daļēji atjaunojot līdzvērtīgus konkurences noteikumus nozarei iekšējā tirgū.

(26)

Alternatīvi Nīderlande lūdza Komisijas atļauju valsts atbalsta piešķiršanai, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Atbalsts ir nepieciešams nevienlīdzīgo konkurences nosacījumu dēļ iekšējā tirgū. Tas ir samērīgs, jo pasākums attiektos tikai uz iekārtās izmantoto dabasgāzi un neskartu keramikas izstrādājumu ražošanā izmantoto elektroenerģiju. Tas kompensētu tikai daļu no nelabvēlīgā stāvokļa, kurā atrodas nozare, un tāpēc būtu uzskatāms par samērīgu. Visbeidzot tā rezultātā konkurence iekšējā tirgū netiktu nesamērīgi izkropļota.

(27)

Turklāt Nīderlande norādīja, ka Energoresursu nodokļu sistēmas direktīva neattiecas uz mineraloģiskajiem procesiem, jo mineraloģisko procesu izslēgšana no direktīvas darbības jomas atbilst nodokļu sistēmas būtībai un vispārējai struktūrai. Tāpēc lēmums par šo enerģijas izmantošanas veidu aplikšanu ar nodokli ir dalībvalstu ziņā. Ierosinātais pasākums neizkropļos konkurenci, bet drīzāk gan labāk saskaņos energoproduktu aplikšanu ar nodokli, turklāt pasākums atbilst Kopienas interesēm.

(28)

Apsvērumus par Komisijas lēmumu uzsākt izmeklēšanas procedūru iesniedza tirdzniecības organizācija VKO (Stichting Verenigde Keramische Organisaties). VKO, tāpat kā Nīderlande, uzskatīja, ka nodokļa atbrīvojuma piemērošanu pamato valsts nodokļu sistēmas būtība un vispārējā struktūra un ka tas nav valsts atbalsts. VKO izteiktās piezīmes līdzinājās Nīderlandes izteiktajām piezīmēm. Tāpat kā Nīderlande, VKO uzskatīja, ka atbrīvojumu no nodokļa nevar uzskatīt par pasākumu, kas saistīts ar vidi, jo tas netiek īstenots kāda mērķa sasniegšanai vides jomā. Tāpēc nebūtu pareizi vērtēt pasākumu, pamatojoties uz Pamatnostādnēm par atbalstu vides aizsardzībai.

(29)

LESD 107. panta 1. punktā ir noteikts, ka “ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(30)

Saskaņā ar Nīderlandes viedokli pasākuma rezultātā netiek radītas priekšrocības, bet gan tiek kompensēts nelabvēlīgais stāvoklis, kurā atrodas Nīderlandes keramikas nozare.

(31)

Komisijas viedoklis ir tāds, ka nodokļu atbrīvojums rada priekšrocību Nīderlandē strādājošajiem keramikas nozares uzņēmumiem, kuriem nodokļu atvieglojums nāktu par labu, jo tas samazinātu maksājumus, kas pretējā gadījumā būtu daļa no darbības izmaksām (14).

(32)

Nīderlande uzskata, ka pasākums netiks finansēts no valsts resursiem, jo nodokļu atbrīvojuma finansēšana neietekmēs budžetu (15). Tāpēc valsts resursi netiks iesaistīti. VKO izvirza līdzīgu argumentu.

(33)

Komisijas viedoklis ir tāds, ka pasākums attiecas uz nodokļu atvieglojumu, kuru finansēs Nīderlandes valsts, tāpēc tas radīs valsts resursu zaudējumu. Citiem vārdiem sakot, ierosinātais atbrīvojums no nodokļa radīs Nīderlandes valstij nodokļu ieņēmumu zaudējumu. Pat tad, ja atbrīvojuma finansēšanu netieši kompensētu paaugstināta energoresursu nodokļa likme lielāko dabasgāzes lietotāju grupai, šis secinājums paliktu nemainīgs. Komisija atzīmē Nīderlande atzinumu par to, ka, salīdzinot ar pašreizējo nodokļu sistēmu, pasākums rada priekšrocību, kuras apjoms varētu būt EUR 4 miljoni gadā, pie kam saņēmēji šo priekšrocību nekādi nekompensē (16). Par ierosināto pasākumu ir atbildīga Nīderlande, jo tas tieši izriet no grozījuma spēkā esošajos valsts tiesību aktos.

(34)

Enerģijas nodokļu sistēmas direktīvas 2. panta 1. punktā ir noteikts, ka direktīva neattiecas uz energoproduktu patēriņu mineraloģiskajos procesos un dažiem citiem energoproduktu un elektroenerģijas izmantošanas veidiem; tāpēc dalībvalstu ziņā paliek lēmums par šādu procesu aplikšanu ar nodokli principā un par nodokļa piemērošanu kopumā vai daļēji, ja aplikšanu piemēro. Neatkarīgi no tā, kas noteikts direktīvā, dalībvalstīm jebkurā gadījumā jāpilda Kopienas acquis noteiktās saistības jautājumos par valsts atbalstu. Tas nozīmē, ka attiecīgā pasākuma selektivitāte un līdz ar to valsts atbalsta esamība jāvērtē, par atskaites punktu ņemot valsts enerģijas nodokļu sistēmu.

(35)

Selektivitāti var interpretēt, pamatojoties uz nesenu tiesas praksi. Spriedums Gibraltar lietā atzina, ka nodokļu lietu izskatīšanai var piemērot valsts atbalsta standartanalīzi (17). Tiesa noteica, ka jāveic analīze, kurā i) jānosaka atsauces sistēma, ii) jānosaka atkāpe no šīs atsauces sistēmas un iii) jānosaka, vai sistēmas būtība un vispārējā shēma pamato atbrīvojumu (t. i., vai atbrīvojums tieši izriet no attiecīgās dalībvalsts nodokļu pamatsistēmas vai vadošajiem principiem).

(36)

Nīderlande ir paskaidrojusi, ka valsts energoresursu nodokļu sistēmas, t. i., atsauces sistēmas, mērķis ir aplikt ar nodokļiem elektroenerģiju un energoproduktus, ko izmanto kā kurināmo un motordegvielu. Tāpēc Nīderlande uzskata, ka nodokļu atbrīvojuma attiecināšana uz dažiem energoproduktu izmantošanas veidiem atbilst valsts energoresursu nodokļu sistēmas būtībai un vispārējai struktūrai, kā jau tika paskaidrots 19. apsvērumā. Saskaņā ar Nīderlandes viedokli papildu atbrīvojums, kas tagad tiek ieviests attiecībā uz keramikas izstrādājumu ražošanas procesu, iederas vispārējā shēmā.

(37)

Nīderlande arī norāda, ka atkāpe no atsauces sistēmas, t. i., atšķirības nodokļos par labu keramikas nozarei, ir pamatojama ar objektīvām atšķirībām starp keramikas izstrādājumu ražošanai paredzētajām un citos mineraloģiskajos procesos izmantotajām izejvielām. Atšķirībā no citiem mineraloģiskajiem procesiem tradicionālais keramikas izstrādājumu izgatavošanas process ir neatgriezenisks.

(38)

Šī nav pirmā reize, kad Komisija izvērtē atbrīvojumu no energoresursu nodokļa mineraloģiskajos procesos; jo īpaši tas tika darīts 2007. gada 7. februāra lēmumā lietā N 820/06 attiecībā uz paredzēto nodokļu atbrīvojumu dažiem energoietilpīgiem procesiem Vācijā. Toreiz Komisija nolēma, ka pasākums nav valsts atbalsts. Jo īpaši tika ņemta vērā Vācijas energoresursu nodokļu sistēmas iekšējā loģika, kura saskanēja ar Energoresursu nodokļu sistēmas direktīvā noteikto pieeju par degvielas aplikšanu ar nodokli tikai tajos gadījumos, kad tā tiek izmantota kā kurināmais vai motordegviela. Vācija konsekventi attiecināja nodokļu atbrīvojumu uz visu veidu divējādu enerģijas izmantošanu un visiem praktiski realizējamiem mineraloģiskajiem procesiem, kas bija direktīvas darbības jomā, tādējādi īstenojot vienu un to pašu sistēmu visā energoresursu nodokļu sistēmā. Komisija secināja, ka nodokļu atbrīvojums atbilst valsts energoresursu nodokļu sistēmas būtībai un vispārējai struktūrai.

(39)

Šeit paziņotais nodokļu atbrīvojums attiecas tikai uz Nīderlandes keramikas nozari un atšķirībā no Vācijas pasākuma neattiecas uz visiem mineraloģiskajiem procesiem; šis fakts nevieš Komisijas pārliecību par to, ka ierosinātais atbrīvojums tieši izriet no Nīderlandes energoresursu nodokļu sistēmas pamatsistēmas vai vadošajiem principiem. Nīderlande un VKO norāda, ka izejvielas, kuras izmanto keramikas izstrādājumu ražošanai, ir objektīvi atšķirīgas no citos mineraloģiskajos procesos izmantotajām izejvielām (18), jo keramikas izstrādājumu izgatavošana ir neatgriezenisks process, bet no šādas argumentācijas tomēr neizriet tas, kāpēc, ņemot vērā valstī spēkā esošo energoresursu nodokļu sistēmu, atbrīvojumu nevar attiecināt uz citiem mineraloģiskajiem procesiem, tādiem kā stikla ražošanu, kuros ražošanas ciklā arī izmanto dabasgāzi. Turklāt, kā noteikts Energoresursu nodokļu direktīvas 22. apsvērumā, Kopienas noteikumiem galvenokārt būtu jāattiecas uz energoproduktiem tajos gadījumos, ja tos izmanto kā kurināmo vai motordegvielu. Tieši tāpēc ar direktīvas 2. panta 4. punktu mineraloģiskie procesi ir izslēgti no direktīvas darbības jomas. Uzskata, ka šajos procesos degviela tiek izmantota nevis kā motordegviela vai kurināmais, bet gan ķīmiskā procesa uzturēšanai. Tāpēc kopīgais elements visu mineraloģisko procesu izslēgšanai no Energoresursu nodokļu direktīvas darbības jomas ir tas, ka degviela tiek izmantota ķīmiskā procesa uzturēšanai, nevis kā kurināmais vai motordegviela. Nodokļu atbrīvojuma piemērošana attiecīgajiem procesiem (19) būtu pamatota tikai tad, ja atbrīvojums tiktu attiecināts uz visiem mineraloģiskajiem procesiem bez ierobežojumiem, tādējādi nodrošinot vienotu pieeju visiem mineraloģiskajiem procesiem (20). Kā tika norādīts, tas atbilstu Komisijas argumentācijai lietā N 820/06. Šajā sakarā apsvērumi par to, ka dažādos mineraloģiskajos procesos var izmantot dažādas izejvielas un ka keramikas izstrādājumu izgatavošanas process ir neatgriezenisks, nav būtiski.

(40)

Turklāt likuma izskatīšanas gaita parlamentā liecina par to, ka paredzētā pasākuma mērķis ir uzlabot Nīderlandes keramikas nozares starptautisko konkurētspēju (21). Eiropas Kopienu Tiesas prakse skaidri parāda, ka pasākums ir kvalificējams kā valsts atbalsts neatkarīgi no tā, ka tā rezultātā konkrētā nozarē veicamie maksājumi tiek tuvināti maksājumiem, kurus veic konkurenti citās dalībvalstīs (22).

(41)

Tāpēc Komisija konstatē, ka nodokļu atbrīvojums ir selektīvs tiktāl, ciktāl tas rada labvēlīgus nosacījumus konkrētu preču ražošanai un faktiski konkrētiem uzņēmumiem, un to nepamato valsts enerģijas nodokļa sistēmas vispārējā struktūra.

(42)

VKO ir apstrīdējis Komisijas secinājumu par to, ka ierosinātais pasākums radīs vai draudēs radīt konkurences izkropļojumu konkrētajos keramikas izstrādājumu tirgos tādēļ, ka atbrīvojums attiecas uz ievērojamu saimnieciskās darbības izdevumu daļu un tāpēc ļaus tā saņēmējiem pazemināt keramikas izstrādājumu cenas. VKO norāda, ka enerģijas piegādes un izmantošanas izmaksas vairākkārtīgi pārsniedz energoresursu nodokļa izmaksas.

(43)

Komisija šo argumentu uzskata par nebūtisku. Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi no valsts atbalsta pasākuma izrietošs uzņēmuma konkurētspējas uzlabojums parasti norāda uz izkropļojumu konkurencē ar citiem konkurējošiem uzņēmumiem, kuri šādu atbalstu nesaņem (23). Turklāt, ja pasākums “draud radīt konkurences izkropļojumus”, uz to attiecas LESD 107. panta 1. punkts. Attiecīgais nodokļu atbrīvojums potenciāli var izkropļot konkurenci keramikas izstrādājumu tirgū, ja tā rezultātā atbrīvojuma saņēmējiem samazināsies darbības izmaksas. Turklāt ierosinātā pasākuma faktiskais mērķis ir uzlabot Nīderlandes keramikas nozares starptautisko konkurētspēju. Nīderlande ir paziņojusi, ka atbrīvojums vismaz zināmā mērā atjaunos līdzvērtīgus konkurences noteikumus nozares darbībai iekšējā tirgū. Pat bez sīkiem datiem, kas pamatotu pasākuma ietekmi uz konkurētspēju keramikas nozarē, loģiski var secināt, ka pasākums spēj potenciāli izkropļot konkurenci konkrētajos keramikas izstrādājumu tirgos.

(44)

Nīderlande ir paskaidrojusi, ka tās ķieģeļu ražošanas sektorā, kur izmanto 85–90 % no Nīderlandes keramikas nozarē patērētās dabasgāzes un enerģijas, ir nodarbināti 1 500 cilvēki. 2008. gadā šīs apakšnozares eksporta apgrozījums bija aptuveni EUR 370 miljoni. Nīderlandes ķieģeļu nozare eksportē aptuveni 20 % no ikgadēji saražotā, turpretim importa līmenis pielīdzināms 8 % no Nīderlandes ikgadējā ķieģeļu produkcijas apjoma. Ķieģeļu svara dēļ konkrētais tirgus ir aptuveni 250 km rādiusā ap ķieģeļu ražotni. Tāpēc šajā apakšnozarē konkrētie konkurējošie tirgi ir Apvienotā Karaliste, Vācija un Beļģija.

(45)

Nīderlande, atsaucoties uz Nīderlandes Centrālā statistikas biroja (Centraal Bureau voor de Statistiek) datiem, kurus tā iesniedza Komisijai izmeklēšanas sākuma stadijā, un īpaši uz datiem par ķieģeļu importu un eksportu, kas norādīti 1. un 2. tabulā, 2009. gada 26. maija vēstulē lūdza Komisiju norādīt skaitļus un pamatot secinājumus par to, ka ierosinātais pasākums izkropļo vai draud izkropļot konkurenci keramikas nozares konkrētajos tirgos.

1.   tabula

Nīderlandē ražoto ķieģeļu eksports uz Vāciju un Beļģiju

(46)

Saskaņā ar Nīderlandes viedokli 1. tabulas skaitļi jāinterpretē, ņemot vērā šādus apstākļus. Šī gadsimta sākumā Vācijas un Nīderlandes tirgos, kas bija saistīti ar mājokļu būvniecību, iestājās ievērojama stagnācija (2000./2001. gadā Vācijas ķieģeļu ražošanas nozarē apgrozījums un tirdzniecības apjoms saruka gandrīz par 20 %). Pēc tam stāvoklis Nīderlandes un Vācijas mājokļu tirgū uzlabojās, 2006. un 2007. gadā sasniedzot augstākos punktus. Nīderlande uzskata, ka Vācijas Flīžu ražotāju federācijas (Ziegelverband) dati liecina par nozares atveseļošanos Vācijā, sākot no 2004./2005. gada. Tomēr Nīderlande atzīmē, ka iesniegtie Nīderlandes Statistikas biroja dati liecina par to, ka kopš minētā laika Nīderlandē ražoto ķieģeļu eksports uz Vāciju atpaliek. Īsāk, gadsimta sākumā gan Vācijas, gan Nīderlandes nozare cieta smagus zaudējumus Vācijas tirgū, bet Vācijas mājokļu tirgus atveseļošanās rezultātā Vācijas ķieģeļu ražošanas nozare ir pieaugusi, turpretim Nīderlandes ķieģeļu ražotāji nav atguvušies. Nīderlandes viedokli apliecina 2. tabulā norādītie skaitļi, kas raksturo importu no Vācijas.

2.   tabula

Vācijā ražoto ķieģeļu imports Nīderlandē

(47)

Nīderlande norāda, ka skaitļi 2. tabulā atspoguļo ievērojamu Vācijā ražoto ķieģeļu importa pieaugumu Nīderlandē kopš 2006./2007. gada. Nīderlandes iesniegtie skaitļi par 2008. gada pirmo ceturksni liecina, ka šī tendence turpinās. Nīderlande norāda, ka Vācijas keramikas nozare kopš 2006. gada augusta ir atbrīvota no energoresursu nodokļa, proti, tiek piemērots atbrīvojums, kas stājies spēkā 2004. gada 1. janvārī.

3.   tabula

Nīderlandē ražoto ķieģeļu eksports uz citām dalībvalstīm, izņemot Beļģiju un Vāciju (galvenokārt AK un Īriju)

(48)

Attiecībā uz šiem skaitļiem Nīderlande ir paskaidrojusi, ka svarīgs apstāklis, kas ļauj izskaidrot eksporta kāpumu uz šīm valstīm, ir ļoti izdevīgais valūtas maiņas kurss starp mārciņu un euro. Tā norāda, ka šis faktors kompensē augstās pārvadāšanas izmaksas.

(49)

Komisija piekrīt, ka šī informācija liecina par Vācijas un Beļģijas nozīmes samazināšanos Nīderlandes ķieģeļu eksporta struktūrā laikā no 1998. līdz 2007. gadam, kā arī Vācijā ražoto ķieģeļu importa palielināšanos Nīderlandē laikā no 2000. līdz 2007. gadam un eksporta palielināšanos uz citām valstīm, izņemot Vāciju un Beļģiju, (galvenokārt AK un Īriju) laikā no 2001. līdz 2007. gadam. Attiecībā uz skaitļiem, kas sniegti par citām valstīm, jo īpaši Apvienoto Karalisti un Īriju, eksporta kāpumu galvenokārt ir radījis labvēlīgāks valūtas maiņas kurss.

(50)

Šie skaitļi sniedz informāciju par tirdzniecības plūsmu ķieģeļu nozarē starp Nīderlandi un tai apkārt esošajām valstīm (Vāciju, Beļģiju un Apvienoto Karalisti), bet tie nav pamats secinājumam, ka nodokļu atbrīvojums nevar izkropļot konkurenci keramikas nozares konkrētajos tirgos. Kā iepriekš tika teikts, pietiek ar izkropļojuma radīšanas iespēju, lai pasākums nonāktu LESD 107. panta 1. punkta darbības jomā.

(51)

Iespējams, ka pasākums ietekmēs tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo keramikas izstrādājumi tiek pirkti un pārdoti starptautiskā līmenī, kā to liecina 1., 2. un 3. tabulā izklāstītā Nīderlandes iesniegtā statistiskā informācija.

(52)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisijas viedoklis ir tāds, ka paziņotais pasākums ir valsts atbalsts, uz kuru attiecas LESD 107. panta 1. punkts.

(53)

Paziņojot par atbalsta pasākumu pirms tā īstenošanas, Nīderlande ir izpildījusi LESD 108. panta 3. punktā noteikto pienākumu.

(54)

Komisija uzskata, ka ierosinātais nodokļu atvieglojums jānovērtē, ņemot vērā Pamatnostādnes par atbalstu vides aizsardzībai. Tāda veida atbrīvojums no dabas resursu nodokļa, par kuru vēsta šis paziņojums, ir tieši aplūkots Pamatnostādņu 4. nodaļā “Atbalsts dabas resursu nodokļu atlaižu vai atbrīvojumu veidā”. Pamatnostādņu par atbalstu vides aizsardzībai 4. nodaļa jāuzskata par izsmeļošu, lai izvērtētu attiecīgo nodokļu atbrīvojumu. Tāpēc pasākumu nevar izvērtēt, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, kā norāda Nīderlande.

(55)

Nīderlande piekrīt Komisijai, ka ierosinātais pasākums jāuzskata par “dabas resursu nodokļa atbrīvojumu” tai nozīmē, kāda šim jēdzienam ir Pamatnostādnēs par atbalstu vides aizsardzībai (24). Tomēr Nīderlande neuzskata, ka tas ir pietiekami, lai pasākums tiktu iekļauts Pamatnostādņu darbības jomā. Saskaņā ar Nīderlandes viedokli pasākums neatbilst prasībām Pamatnostādņu 151. punktā, kurā ir runāts par pasākumu, kas “vismaz netieši veicina vides aizsardzības līmeņa uzlabošanos”, jo ierosinātais pasākums netiek veikts ar šādu mērķi.

(56)

Šādu argumentāciju nevar pieņemt. Gan Pamatnostādņu par atbalstu vides aizsardzībai 4. nodaļas nosaukums (“Atbalsts dabas resursu nodokļu atlaižu vai atbrīvojumu veidā”), gan 151. punkta 1. daļa, kas ir identiska šim nosaukumam, skaidri norāda, ka šī nodaļa tomēr attiecas uz ierosināto atbalstu. Šajā nodaļā sniegti sīki izstrādāti noteikumi, kas paskaidro apstākļus, kuros atbrīvojumu no dabas resursu nodokļiem uzskata par atbilstīgu iekšējam tirgum. Pamatnostādņu 151. punktā ir izklāstīts vispārējais nosacījums 4. nodaļā noteiktā dabas resursu nodokļu atbrīvojuma atbilstībai. Tajā ir teikts, ka valsts atbalsts var tikt uzskatīts par atbilstīgu ar nosacījumu, ka “tas vismaz netieši veicina vides aizsardzības līmeņa uzlabošanos”.

(57)

Lai izskaidrotu Pamatnostādņu 151. punktā sniegto argumentāciju, Komisija atzīmē, ka ierosinātā dabas resursu nodokļu atbrīvojuma dēļ citiem uzņēmumiem var tikt noteiktas vai saglabātas augstākas dabas resursu nodokļu likmes, tā lai pasākums vismaz netieši veicinātu vides aizsardzības līmeņa uzlabošanos (25). Komisija neizprot nevienu no argumentiem, kurus Nīderlande vai VKO izvirzījusi, lai parādītu, ka ierosinātais atbrīvojums sekmēs Nīderlandes attiecīgā dabas resursu nodokļa turpmāku piemērošanu. Nīderlande gan ir paziņojusi, ka vienlaicīgi ar atbrīvojuma stāšanos spēkā lielākajiem dabasgāzes lietotājiem tiks paaugstināta nodokļa likme, bet tas tiek darīts tāpēc, lai pierādītu, ka ierosinātais atbrīvojums neradīs valsts resursu zudumu, un pat netieši nenorāda uz to, ka ierosinātais atbrīvojums būtu vajadzīgs šāda paaugstinājuma noteikšanai. Tāpēc atbilstība Pamatnostādņu par atbalstu vides aizsardzībai 151. punktam nav parādīta.

(58)

Komisija pieprasīja no Nīderlandes tādu informāciju, kura ļautu tai pārliecināties par atbalsta saderīgumu, pamatojoties uz Pamatnostādņu 4. nodaļā noteiktajiem kritērijiem, īpaši attiecībā uz atbalsta un tā ietekmes nepieciešamību un samērīgumu keramikas nozarē, kā prasīts Pamatnostādņu 155.–159. punktā (26).

(59)

Attiecībā uz atbalsta nepieciešamību Komisija uzdeva vairākus konkrētus jautājumus, lai spētu izvērtēt to, vai būtisku ražošanas izmaksu palielinājumu Nīderlandes keramikas nozarē (ko izraisa dabas resursu nodoklis) var novirzīt uz pircējiem, realizācijas apjomam būtiski nesamazinoties. Informācija tika jo īpaši pieprasīta par šādiem jautājumiem: tirdzniecības rādītāji keramikas nozarē konkrētajos tirgos pēdējo 10 gadu laikā; enerģijas nodokļa likme un kopējā nomaksātā nodokļa summa; enerģijas kopējās izmaksas vienam uzņēmumam pēdējo 10 gadu laikā; nozarē ražoto izstrādājumu cenu elastīguma vērtējums konkrētajos tirgos; aprēķinātais realizācijas apjoma vai peļņas, vai abu šo rādītāju samazinājums; informācija par importa un eksporta tirdzniecības plūsmu dinamiku Nīderlandes keramikas nozarē starp šo valsti un konkrētajiem ģeogrāfiskajiem tirgiem un jebkādiem citiem faktoriem, kuri varētu ļaut novērtēt apmēru, kādā izmaksas var tikt iekļautas cenā. Komisija arī uzdeva Nīderlandei jautājumus par atbalsta samērīgumu, atsaucoties uz 159. punktu Pamatnostādnēs par atbalstu vides aizsardzībai.

(60)

Atbildot uz Komisijas 2009. gada 7. oktobra vēstuli, Nīderlande sniedza informāciju par hipotētisku vidēji lielu ķieģeļu ražotāju Nīderlandē (27). Nīderlande paziņoja, ka tā nevar sniegt atbildes uz Komisijas uzdotajiem jautājumiem par visām Nīderlandes keramikas nozares apakšnozarēm, jo dažās apakšnozarēs, tādās kā flīžu, keramikas cauruļu un higiēnas keramikas izstrādājumu ražošanā, darbojas viens Nīderlandes preču piegādātājs. Reprezentatīvu situācijas aprakstu var sniegt attiecībā uz ķieģeļu ražotājiem, jo pašlaik Nīderlandē ir 13 šādu ražotāju un apmēram 40 ražotņu. Citos gadījumos, piemēram, attiecībā uz dekoratīvajiem fajansa izstrādājumiem, Nīderlande uzskatīja, ka atvēlētajā īsajā termiņā nav iespējams gūt pietiekami plašu ieskatu konkrētajā apakšnozarē.

(61)

Komisija norādīja, ka 2009. gada 11. februāra lēmumā par izmeklēšanas uzsākšanu tā paziņoja, ka šo papildu informāciju, tostarp informāciju par Nīderlandē pārstāvētajiem dažādajiem keramikas nozares segmentiem, jau pieprasījusi izmeklēšanas sākuma stadijā, bet informācija netika sniegta.

(62)

Komisija neuzskata, ka informācija par vienu hipotētisku vidēji lielu ķieģeļu ražotāju ir pietiekama, lai novērtētu tāda nodokļu atbrīvojuma saderīgumu, kas attiecināms uz visu Nīderlandes keramikas nozari kopumā, jo vienu konkrētu vidēji lielu ražotāju nevar uzskatīt par reprezentatīvu attiecībā uz nozari kopumā. Kā attiecībā uz Komisijai iesniegtajiem datiem par importu un eksportu uzsver pati Nīderlande, attiecīgā informācija attiecas tikai uz ķieģeļu ražošanas segmentu un to nevar automātiski izmantot, lai noteiktu tendences citos keramikas nozares segmentos, jo katrā keramikas nozares segmentā ir sava izstrādājumu/tirgus nosacījumu kombinācija, kurā sava nozīme ir arī citiem saimnieciskajiem faktoriem. VKO2009. gada 24. maija paziņojumā nonāca pie tāda paša secinājuma (28). Arguments, ka nav iespējams sniegt informāciju par apakšnozarēm, kurās ir tikai viens nodokļu atbrīvojuma saņēmējs, nav pārliecinošs. Gluži pretēji, gūt informāciju par vienu atsevišķu uzņēmumu (kā to nesen apliecināja Dānijas gadījums (29) varētu būt pat vienkāršāk.

(63)

Turklāt daļa no pieprasītās informācijas netika sniegta. Piemēram, kā norādīts 59. apsvērumā, Komisija pieprasīja informāciju par atbalsta nepieciešamību un samērīgumu. Lai pārliecinātos par atbalsta nepieciešamību, Komisija pieprasīja nozarē ražoto izstrādājumu cenu elastīguma vērtējumu konkrētajos tirgos; aprēķināto realizācijas apjoma vai peļņas, vai abu šo rādītāju samazinājumu; nodokļu atbrīvojuma potenciālo saņēmēju tirgus daļas konkrētajos ģeogrāfiskajos tirgos un Nīderlandes ražotāju daļas dinamika šajos tirgos. Komisijas 2009. gada 9. oktobra vēstule pavēra Nīderlandei vēl vienu iespēju sniegt trūkstošo informāciju, bet tā netika sniegta.

(64)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, stāvokli ķieģeļu nozarē var analizēt šādi.

(65)

Pamatnostādņu 155. punktā ir teikts, ka, analizējot shēmas, kurās būs ietverti valsts atbalsta elementi nodokļu samazinājuma vai atbrīvojuma veidā, Komisija jo īpaši analizēs atbalsta nepieciešamību un samērīgumu, un tā ietekmi attiecīgo ekonomikas nozaru līmenī.

(66)

Pamatnostādņu 158. punktā ir teikts, ka Komisija uzskatīs atbalstu par nepieciešamu, ja tiks izpildīti šādi trīs nosacījumi. Pirmkārt, saņēmēju izvēle ir balstīta uz objektīviem un pārredzamiem kritērijiem, un atbalsts tiek piešķirts vienādi visiem konkurentiem vienā nozarē, ja to faktiskā situācija ir līdzīga (Pamatnostādņu 158. punkta a) apakšpunkts). Otrkārt, nodoklis, ja tas netiek samazināts, ievērojami palielina ražošanas izmaksas (158. punkta b) apakšpunkts). Treškārt, ražošanas izmaksu būtisko palielinājumu nav iespējams novirzīt uz pircējiem, neradot pārdošanas apjomu būtisku samazinājumu (158. punkta c) apakšpunkts). Šajā sakarā dalībvalstis var iesniegt aprēķinus, cita starpā – par produktu cenu elastīgumu attiecīgajā nozarē konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, kā arī aprēķinus par attiecīgās nozares vai kategorijas uzņēmumu zaudētiem pārdošanas apjomiem vai peļņas samazinājumu.

(67)

Nīderlande ir norādījusi, ka atbrīvojums tiek attiecināts uz keramikas izstrādājumu ražošanas procesu; uz nodokļu atbrīvojumu var pretendēt visi keramikas izstrādājumu ražotāji un visi konkurenti keramikas nozarē (vai tajā pašā konkrētajā tirgū, ja tie atrodas līdzīgā faktiskajā stāvoklī) pie šādiem nosacījumiem:

(68)

Šie nosacījumi ir izklāstīti likuma projektā (30). Tāpēc šķiet, ka kritēriji, pēc kuriem nosaka nodokļu atbrīvojuma saņēmējus, ir gan objektīvi, gan pārredzami.

(69)

Kā paskaidrots Pamatnostādņu 55. zemsvītras piezīmē, prasību par to, ka nodoklim, ja tas netiek samazināts, ievērojami jāpalielina ražošanas izmaksas, uzskata par izpildītu tad, ja saņēmējs ir “energoietilpīgs uzņēmums”, kā tas noteikts Enerģijas nodokļu sistēmas direktīvas 17. panta 1. punkta a) apakšpunktā, t. i., uzņēmums, kurā energoproduktu un elektroenerģijas iepirkumi sasniedz vismaz 3,0 % no produkcijas vērtības (31) vai maksājamais valsts energoresursu nodoklis sasniedz vismaz 0,5 % no pievienotās vērtības.

(70)

Nīderlande ir paziņojusi, ka ķieģeļu ražotāji pieder energoietilpīgo ražotāju grupai, jo energoresursu izmaksas veido 20–30 % no to kopējām ražošanas izmaksām. Nīderlande nav konkretizējusi to, kāds ir ražošanas izmaksu īpatsvars izstrādājumu vērtībā, bet var pieņemt, ka normālos uzņēmējdarbības apstākļos, t. i., kad preces tiek pārdotas par cenu, kas pārsniedz to ražošanas izmaksas, ražošanas izmaksas ir zemākas par produkcijas vērtību, jo produkcijas vērtība ir atkarīga no apgrozījuma un tādējādi no pārdotās produkcijas cenas. Pieņemot to, ka uzņēmējdarbība notiek normālos apstākļos, var pieņemt arī, ka energoresursu izmaksu īpatsvars produkcijas vērtībā ir zemāks nekā energoresursu izmaksu īpatsvars Nīderlandes paziņotajās ražošanas izmaksās. Un maz ticams, ka produkcijas vērtība pārsniedz ražošanas izmaksas tik lielā mērā, ka energoresursu izmaksu īpatsvars samazinātos no 20–30 %, aprēķinot to kā daļu no ražošanas izmaksām, līdz 3 %, aprēķinot to kā daļu no produkcijas vērtības. Tāpēc Komisija piekrīt tam, ka Nīderlandes keramikas nozares uzņēmumi ir “energoietilpīgi uzņēmumi” saskaņā ar iepriekšminētajā direktīvā sniegto definīciju, un tas nodrošina atbilstību 158. punkta b) apakšpunktā noteiktajai prasībai par ievērojamu ražošanas izmaksu palielinājumu. Līdz ar to Komisija savā novērtējumā pamatojas uz juridisko pieņēmumu Pamatnostādņu 55. zemsvītras piezīmē.

(71)

Pievēršoties kritērijam Pamatnostādņu 158. punkta c) apakšpunktā, tika uzdoti sīki jautājumi, lai novērtētu to, vai ievērojams ražošanas izmaksu palielinājums var tikt novirzīts uz pircējiem, neradot ievērojamu tirdzniecības apjoma samazinājumu. Jo īpaši Nīderlandei lūdz sniegt tirdzniecības rādītājus, kas raksturo keramikas nozari konkrētajos tirgos pēdējo 10 gadu laikā; energoresursu nodokļa likmi un nomaksātā nodokļa kopējo summu; kopējās energoresursu izmaksas vienam uzņēmumam pēdējo 10 gadu laikā; nozarē ražoto izstrādājumu cenu elastīguma novērtējumu konkrētajos tirgos; vērtējumu par zaudētajiem pārdošanas apjomiem vai peļņas samazinājumu, vai abiem šiem rādītājiem; informāciju par importa un eksporta tirdzniecības plūsmu dinamiku Nīderlandes keramikas nozarē starp šo valsti un konkrētajiem ģeogrāfiskajiem tirgiem; ziņas par nodokļu atbrīvojuma saņēmēju tirgus daļām konkrētajos ģeogrāfiskajos tirgos un jebkuriem citiem faktoriem, kuri varētu palīdzēt novērtēt apmēru, kādā izmaksas var novirzīt uz pircējiem (sk. 59. un 63. apsvērumu).

(72)

Nīderlande ir apstiprinājusi, ka principā attiecīgās izmaksas var novirzīt uz pircējiem, bet tā ziņo, ka to darīt kļūst aizvien grūtāk. Pēdējos gados tie ražotāji, kuri nav spējuši novirzīt izmaksas uz pircējiem, ir slēguši ražotnes vai ir izsludināti par maksātnespējīgiem. Tomēr Nīderlande nav sniegusi jebkādus pierādījumus, kas apliecinātu cēloņseku sakarību starp nodokļa radītajām izmaksām un to, ka attiecīgie uzņēmumi ir izbeiguši uzņēmējdarbību. Komisija atzīmē, ka sniegt informāciju, kas nepieciešama izvirzīto apgalvojumu pamatošanai, ir dalībvalsts pienākums.

(73)

Nīderlande arī ir norādījusi uz ķieģeļu cenu zemo elastību atkarībā no pieprasījuma, bet nav pamatojusi to, atsaucoties uz faktiskiem datiem.

(74)

Nīderlande ir paskaidrojusi, ka konkurence ķieģeļu ražošanā strauji pieaug konkurējošu uzņēmumu ražotu līdzīgu ķieģeļu importa dēļ no citām dalībvalstīm un ka Nīderlandē ražoto ķieģeļu tirgus daļa samazinās. Pielikumā 2009. gada 30. oktobra vēstulei Nīderlande sniedza datus par importu un eksportu, kas liecina par importa palielināšanos Nīderlandē no Vācijas pēdējos gados un eksporta samazināšanos no Nīderlandes uz Vāciju un Beļģiju (32). Par galveno cēloni Nīderlande uzskata to, ka ārvalstu ķieģeļu ražotāji ir atbrīvoti no enerģijas nodokļa, turpretim Nīderlandes ražotājiem tas ir jāmaksā.

(75)

Tomēr valsts atbalsta pasākumus, ieskaitot atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa, principā nevar pamatot tikai ar līdzvērtīgiem pasākumiem citās dalībvalstīs. Pieņemt šādu pamatojumu nozīmētu pieņemt to, ka valsts pasākumi vienā dalībvalstī ļauj citām dalībvalstīm apstiprināt kompensējošus pasākumus, lai samazinātu savai nozarei radīto neizdevīgumu. No valsts atbalsta viedokļa šāda veida atbildes pasākumi nav pieņemami. Pareizais veids, kā novērst valsts atbalsta radīto kaitējumu, nav sacensties subsīdiju piešķiršanā, bet gan ieviest noteikumus par valsts atbalsta sniegšanu, tostarp Pamatnostādnes par atbalstu vides aizsardzībai. Tāpēc paziņoto pasākumu nekādi nevar pasniegt tikai kā likumīgu pasākumu, kas tiek veikts, pamatojoties uz aizdomām par atbalsta pasākumu, kas tiek īstenots citur; lai šādu pasākumu apstiprinātu, jāpierāda ievērojams izmaksu palielinājums un tas, ka šīs izmaksas nevar novirzīt uz pircējiem.

(76)

Par spīti ierobežojumiem, ko nosaka transportēšanas izmaksas, kuru dēļ ķieģeļu ģeogrāfiskais tirgus ir tikai 250 km rādiusā ap ražotni, Komisija no iesniegtās informācijas var secināt to, ka ķieģeļu nozarē notiek tirdzniecība starp dalībvalstīm. Nīderlande ir iesniegusi datus par to, ka 20 % no gadā ražotajiem ķieģeļiem tiek eksportēti. Iesniegtie dati ir ļāvuši Komisijai aprēķināt aptuveno tirdzniecības intensitāti (33), kura ir 75 %. Tomēr vienotu datu trūkuma dēļ šī tirdzniecības intensitāte ir aprēķināta, pamatojoties uz 2007. gada datiem par tirdzniecības plūsmu un 2008. gada datiem par apgrozījumu. Šie apstākļi varētu vedināt uz domām, ka nozarei ir grūtības novirzīt Nīderlandē noteikto nodokļu slogu uz pircējiem. Tomēr pieņēmums par to, ka izmaksu palielinājumu ir grūti novirzīt uz pircējiem, ir pretrunā ar Nīderlandes teikto, ka līdz šim nodokļi ir tikuši iekļauti izstrādājumu cenā, un to, ka laikā, uz kuru attiecas iesniegtie dati, Nīderlandes ķieģeļu nozares eksporta apjoms ir palielinājies no EUR 189 miljoniem 2001. gadā līdz EUR 225 miljoniem 2007. gadā. Tā kā citas informācijas un datu nav, precīzāka analīze nav iespējama.

(77)

Turklāt, neskatoties uz Komisijas īpašo lūgumu sniegt ziņas arī par nodokļu atbrīvojumu saņēmēju tirgus daļām konkrētajos ģeogrāfiskajos tirgos, dati par stāvokli tirgū daudzgadu perspektīvā, kas pamatotu Nīderlandes paziņojumu par to, ka Nīderlandē ražoto ķieģeļu tirgus daļa samazinās, nav sniegti.

(78)

Lai novērtētu iespēju novirzīt izmaksas uz pircējiem, tika pieprasīta arī šāda informācija (kas tomēr netika sniegta): vidēji liela keramikas nozares uzņēmuma tirdzniecības rādītāji produkcijas vienībās un naudas vienībās gadā katrā konkrētajā tirgū pēdējo 10 gadu laikā (ir gan iesniegta informācija par to, ka gada apgrozījums ķieģeļu nozarē Nīderlandē pārsniedz EUR 370 miljonus, bet nav sniegti dati par apjomu produkcijas vienībās; pamatojoties uz informāciju par iepriekšējiem gadiem, gada apgrozījums ir novērtēts arī dekoratīvo fajansa izstrādājumu tirgus segmentā kā EUR 7–10 miljoni); kopējā enerģijas nodokļa summa gadā, kuru uzņēmums konkrētajā tirgū ir vidēji nomaksājis pēdējo 10 gadu laikā (Nīderlande ir iesniegusi datus tikai par vidēji lielu ķieģeļu ražotāju 2009. gadā); uzņēmuma energoresursu vidējās izmaksas konkrētajā tirgū pēdējo 10 gadu laikā (Nīderlande ir iesniegusi datus tikai par vidēji lielu ķieģeļu ražotāju 2009. gadā); vērtējums par izstrādājumu cenu elastību konkrētajos izstrādājumu un ģeogrāfiskajos tirgos; vērtējums par šajos tirgos strādājošo uzņēmumu apgrozījuma vai peļņas, vai abu šo rādītāju samazināšanos un ziņas par Nīderlandes ražotāju tirgus daļu dinamiku konkrētajos ģeogrāfiskajos tirgos. Komisija arī pieprasīja datus par tirdzniecības plūsmas izmaiņām Nīderlandes keramikas nozarē, t. i., Nīderlandē importēto produkcijas apjomu no konkrētajiem ģeogrāfiskajiem tirgiem un Nīderlandes eksporta apjomu uz šiem tirgiem, bet par importa un eksporta kopapjomu keramikas nozarē (nedz arī par kopējo apgrozījumu nozarē) daudzgadu informācija netika sniegta. Tāpēc nav iespējams izdarīt pamatotus secinājumus attiecībā uz tirdzniecības intensitātes līmeni keramikas nozarē, un attiecībā uz ķieģeļu ražošanas nozari var izmantot tikai 76. apsvērumā minēto aptuveno vērtību.

(79)

Uz citiem Nīderlandes norādītajiem segmentiem, t. i., jumta dakstiņiem, kanalizācijas caurulēm, higiēnas izstrādājumiem, no keramikas izgatavotām sienu un grīdas flīzēm, ugunsizturīgiem materiāliem un porcelāna, kā arī dekoratīvajiem fajansa izstrādājumiem, Nīderlande attiecina informāciju, kas sniegta par vidēji lielu ķieģeļu ražošanas uzņēmumu. Turklāt par atsevišķiem segmentiem sniegtā informācija ir ļoti ierobežota. 2008. gada 16. septembra vēstulē Nīderlande norādīja katra segmenta konkrētā ģeogrāfiskā tirgus apmēru un importētās vai eksportētās produkcijas daļu, kas izteikta procentos, norādot dažādās valstis, uz kurām produkcija tiek eksportēta (34). Tomēr Komisijas pieprasītā sīkā informācija par katru segmentu, kā norādīts 78. punktā, nav sniegta.

(80)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, Komisija nevar konstatēt, ka Nīderlandes keramikas ražotājiem radīto ražošanas izmaksu palielinājumu nevar novirzīt uz pircējiem tā, lai ievērojami nesamazinātos tirdzniecības apjoms. Tāpēc jāsecina, ka Nīderlande nav pierādījusi atbilstību 58. punkta c) apakšpunktā kritērijiem Pamatnostādnēs par atbalstu vides aizsardzībai.

(81)

Tāpēc Komisija uzskata, ka sniegtā informācija nepierāda Nīderlandes keramikas nozarei paredzētā ierosinātā atbalsta nepieciešamību. Šis iemesls ir pietiekams, lai secinātu, ka atbalsta pasākums nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

(82)

Attiecībā uz samērīgumu Pamatnostādņu par atbalstu vides aizsardzībai 159. punktā ir teikts, ka katram saņēmējam jāizpilda viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem.

(83)

Nīderlande ir apstiprinājusi, ka a) punkta nosacījums nav izpildīts. Nīderlande nav izteikusies par c) punkta nosacījumu. Attiecībā uz b) punkta nosacījumu, t. i., ka atbalsta saņēmējam jāmaksā ne mazāk par 20 % no valsts nodokļa, ja vien nevar tikt pamatota zemāka likme, Nīderlande ir norādījusi to, ka visi saņēmēji kopā maksā mazāk nekā 20 % no valsts (energoresursu) nodokļa (nodokļa ieņēmumu avots ir, piemēram, nodoklis par elektroenerģiju, kuru uzņēmumi turpinās maksāt). Atbilstīgi Nīderlandes teiktajam nozares lielums liecina, ka nozares maksātā daļa faktiski ir daudz mazāka. Šajā sakarā Nīderlande ir atkārtoti norādījusi, ka atbrīvojuma piemērošana keramikas izstrādājumiem no energoresursu nodokļa par dabasgāzes izmantošanu novērš konkurences izkropļojumu, radot līdzvērtīgus konkurences noteikumus visām keramikas izstrādājumu ražotnēm iekšējā tirgū.

(84)

Tomēr b) apakšpunkts attiecas uz valstī noteikto energoresursu nodokļa likmi un nevis uz 20 % nodokļa daļu, ko nodokļu maksātāji maksā par dažādiem energoproduktiem. Paziņotais pasākums paredz pilnīgu atbrīvojumu no valstī noteiktās nodokļa likmes dabasgāzei, un tas nozīmē, ka Pamatnostādņu 159. punkta b) apakšpunktā noteiktās procentos izteiktās daļas slieksnis nav ievērots. Turklāt Nīderlande nav pierādījusi, ka tas būtu tikai “neliels konkurences izkropļojums” (kas varētu attaisnot zemāku likmi) – tikai tāpēc, ka nav sniegti pieprasītie tirgus dati par nozares konkurētspēju. No sniegtās informācijas tāpēc nevar secināt to, ka šis kritērijs ir izpildīts.

(85)

Tāpēc Komisija uzskata, ka sniegtā informācija nepierāda Nīderlandes keramikas nozarei paredzētā ierosinātā atbalsta samērīgumu.

(86)

Komisija konstatē, ka uz ierosināto nodokļu atbrīvojumu, kas ir kārtējo izdevumu finansēšanas atbalsts, nav attiecināms neviens atbrīvojums no LESD noteiktā vispārējā aizlieguma par valsts atbalsta sniegšanu, un tāpēc pasākums nav saderīgs ar iekšējo tirgu. Tāpēc atbalsta pasākums nedrīkst stāties spēkā,