Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32010D0096

    2010/96/CFSP: Padomes Lēmums 2010/96/KĀDP ( 2010. gada 15. februāris ) par Eiropas Savienības militāro misiju, lai palīdzētu Somālijas drošības spēku apmācībā

    OV L 44, 19.2.2010, p. 16–19 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

    Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 12/12/2022

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2010/96(1)/oj

    19.2.2010   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 44/16


    PADOMES LĒMUMS 2010/96/KĀDP

    (2010. gada 15. februāris)

    par Eiropas Savienības militāro misiju, lai palīdzētu Somālijas drošības spēku apmācībā

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu un 43. panta 2. punktu,

    ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) priekšlikumu,

    tā kā:

    (1)

    Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome (ANO DP) 2009. gada 26. maijā pieņemtajā Rezolūcijā 1872 (2009) par stāvokli Somālijā uzsvēra to, cik svarīgi no jauna izveidot, apmācīt, apgādāt un saglabāt Somālijas drošības spēkus, un mudināja dalībvalstis un reģionālās un starptautiskās organizācijas sniegt tehnisku palīdzību Somālijas drošības spēku apmācībai un apgādei. 2009. gada 30. novembrī pieņemtajā Rezolūcijā 1897 (2009) ANO DP atgādināja savas iepriekšējās rezolūcijas un atkārtoti apliecināja, ka ciena Somālijas suverenitāti, teritoriālo integritāti, politisko neatkarību un vienotību.

    (2)

    Padome 2009. gada 27. jūlija secinājumos nolēma pastiprināti iesaistīties, lai sekmētu mieru un attīstību Somālijā. Šajā nolūkā Padome ir izvērtējusi Savienības iespējas līdzdarboties starptautiskos pasākumos, tostarp drošības jomā.

    (3)

    Padome 2009. gada 17. novembra secinājumos pauda, ka vispārējā pieejā situācijai Somālijā būtu jāapsver turpmāks Savienības atbalsts Somālijas drošības sektoram un ka šim atbalstam vajadzētu būt daļai no plašākas, saskaņotas sistēmas, kurā ietilptu cieša ES sadarbība un koordinācija ar Āfrikas Savienību, Apvienoto Nāciju Organizāciju un citām iesaistītām pusēm, īpaši Amerikas Savienotajām Valstīm. Attiecībā uz Āfrikas Savienību Padome turklāt uzsvēra Āfrikas Savienības misijas Somālijā (AMISOM) lomas lielo nozīmi.

    (4)

    Padome 2009. gada 17. novembrī apstiprināja krīzes pārvarēšanas koncepciju par iespējamu Eiropas drošības un aizsardzības misiju, lai palīdzētu Somālijas Pārejas laika federālās valdības (PLFV) drošības spēku apmācībā, un lūdza veikt turpmāku plānošanas darbu. Politikas un drošības komiteja (PDK) pēc tam norīkoja par plānošanu atbildīgo iestādi.

    (5)

    PLFV 2009. gada 18. novembra un 2010. gada 23. janvāra vēstulēs atzinīgi novērtēja ES centienus Somālijas valsts drošības spēku apmācību koordinēšanā un tās ieguldījumu miera un stabilitātes veicināšanā Somālijā un apliecināja Savienībai savu apņemšanos uzņemties atbildību par jauniesaucamo rekrutēšanu, apmācīšanu un saglabāšanu; tā arī uzsvēra savu apņemšanos īstenot Somālijā plašāku politiku drošības sektorā.

    (6)

    Āfrikas Savienības īpašā pārstāvja Somālijā vietnieks 2009. gada 30. novembra vēstulē Āfrikas Savienības Komisijas vārdā pauda gandarījumu par ES pozitīvo nostāju jautājumā par vairāk nekā 2 000 Somālijas drošības spēku personāla locekļu apmācību.

    (7)

    Padome 2009. gada 8. decembrī izvēlējās militāri stratēģisko plānu iespējamai ES militārajai misijai.

    (8)

    Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs 2009. gada 31. decembra ziņojumā ANO Drošības padomei atsaucās uz krīzes pārvarēšanas koncepciju attiecībā uz iespējamu Eiropas drošības un aizsardzības politikas misiju, lai palīdzētu Somālijas drošības spēku apmācībā, un uzsvēra, ka tad, kad ES plāns par apmācību veikšanu tiktu īstenots, ES mācību instruktoriem būtu jāievēro saskaņotas un apstiprinātas mācību programmas.

    (9)

    Ugandas aizsardzības ministrs 2010. gada 5. janvāra vēstulē pauda gandarījumu par Savienības iecerēto misiju Somālijas drošības sektora atbalstam un aicināja Savienību vismaz vienu gadu piedalīties Somālijas drošības spēku apmācībās Ugandā.

    (10)

    Savienība 2010. gada 20. janvārī piedāvāja PLFV palīdzību Somālijas drošības spēku apmācībā.

    (11)

    Padome 2010. gada 25. janvāra secinājumos vienojās izveidot ES militāru misiju, lai sniegtu ieguldījumu Somālijas drošības spēku apmācībā Ugandā, kur Somālijas spēki jau tiek apmācīti. Misija arī veicinātu ES rīcības koordināciju ar AMISOM. Turklāt Padome piekrita, ka ES militāro misiju uzsāktu līdz ar nākamās apmācāmo grupas uzņemšanu, kas paredzēta 2010. gada pavasarī, un šo misiju vadītu ciešā sadarbībā ar partneriem, tostarp PLFV, Ugandu, Āfrikas Savienību, Apvienoto Nāciju Organizāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm. Padome atzina, ka šī apmācība jāīsteno kā daļa no plašākiem starptautiskiem centieniem un cita starpā tajā jāietver apmācāmo rūpīga pārbaude, spēku pārraudzība un konsultēšana pēc to atgriešanās Mogadišu, kā arī finansējums un algu izmaksa karavīriem.

    (12)

    Padomes un AP uzdevumā PDK būtu jāveic ES militārās misijas politiskā kontrole, jānodrošina tai stratēģiskā vadība un jāpieņem attiecīgi lēmumi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 38. panta trešo daļu.

    (13)

    Ir jāpanāk vienošanās un jānoslēdz starptautiski nolīgumi par trešo valstu dalību ES misijās un par ES vienību un to personāla statusu.

    (14)

    Darbības izdevumi, kas izriet no šā lēmuma, kurš attiecas uz militāro vai aizsardzības jomu, būtu jāsedz dalībvalstīm saskaņā ar LES 41. panta 2. punktu un atbilstoši Padomes Lēmumam 2008/975/KĀDP (2008. gada 18. decembris), ar ko izveido mehānismu tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kuras skar militārus vai aizsardzības aspektus (Athena) (1) (turpmāk “ATHENA”).

    (15)

    LES 28. panta 1. punktā ir paredzēts Padomes lēmumos noteikt līdzekļus, ko Savienība var izmantot. Finanšu atsauces summa 12 mēnešu posmam kopējām ES militārās misijas izmaksām šobrīd ir labākā aplēse, un tā neskar galīgās summas, ko iekļaus budžetā, kuru apstiprina saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti ATHENA.

    (16)

    Saskaņā ar 5. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās ar aizsardzību saistītu Savienības lēmumu un rīcību izstrādē un ieviešanā. Tādējādi Dānija nepiedalās misijas finansēšanā,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

    1. pants

    Misija

    1.   Savienība veic militāru apmācības misiju (turpmāk “ESAM Somālija”), lai palīdzētu stiprināt Somālijas Pārejas laika federālo valdību (PLFV) kā funkcionējošu valdību, kas kalpo Somālijas iedzīvotājiem. ES militārās misijas konkrēts mērķis ir sekmēt vispusīgu un ilgtspējīgu perspektīvu Somālijas drošības sektora attīstībai, stiprinot Somālijas drošības spēkus ar īpašu militāro apmācību, un atbalstīt Ugandā īstenoto apmācību 2 000 Somālijas jauniesauktajiem līdz vada līmenim (ieskaitot), tostarp piemērotas modulāras un specializētas apmācības virsniekiem un instruktoriem. ES militārā misija darbojas ciešā sadarbībā un saskaņojot rīcību ar citām iesaistītajām pusēm no starptautiskās kopienas, jo īpaši ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, Āfrikas Savienības misiju Somālijā (AMISOM) un Amerikas Savienotajām Valstīm.

    2.   Šajā nolūkā veiktās ES militārās apmācības notiks galvenokārt Ugandā saskaņā ar ES misijas, lai palīdzētu Somālijas drošības spēku apmācībā, politisko mērķi, kā noteikts Padomes 2009. gada 17. novembrī apstiprinātajā krīzes pārvarēšanas koncepcijā. Šīs ES militārās misijas vienība atrodas arī Nairobi.

    2. pants

    ES misijas komandiera iecelšana

    1.   Pulkvedi Ricardo GONZÁLEZ ELUL ar šo ieceļ par ES misijas komandieri.

    2.   ES misijas komandieris pilda ES operācijas komandiera un ES spēku komandiera pienākumus.

    3. pants

    ES štāba izraudzīšanās

    Misijas ES štābs atrodas Ugandā. Tajā ietilpst sakaru birojs Nairobi un atbalsta vienība Briselē. Tas pilda gan operāciju štāba, gan spēku štāba funkcijas.

    4. pants

    Misijas plānošana un uzsākšana

    Lēmumu par ES militārās misijas uzsākšanu pieņem Padome pēc tam, kad ir apstiprināts misijas plāns.

    5. pants

    Politiskā kontrole un stratēģiskā vadība

    1.   Padomes un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (“AP”) uzdevumā Politikas un drošības komiteja (“PDK”) veic ES militārās misijas politisko kontroli un stratēģisko vadību. Ar šo Padome pilnvaro PDK pieņemt atbilstīgus lēmumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 38. pantu. Šis pilnvarojums ietver tiesības grozīt plānošanas dokumentus, tostarp misijas plānu un komandķēdi. Tas ietver arī pilnvaras pieņemt lēmumus par ES misijas komandiera iecelšanu. Tiesības pieņemt lēmumus par ES militārās misijas mērķiem un izbeigšanu saglabā Padome.

    2.   PDK regulāri sniedz ziņojumus Padomei.

    3.   PDK regulāri saņem ziņojumus no ES Militārās komitejas (ESMK) priekšsēdētāja par ES militārās misijas norisi. Vajadzības gadījumā PDK var uzaicināt ES misijas komandieri piedalīties savās sanāksmēs.

    6. pants

    Militārā vadība

    1.   ESMK uzrauga, vai ES militārā misija, par kuras norisi atbild ES misijas komandieris, tiek veikta pienācīgi.

    2.   ESMK regulāri saņem ziņojumus no ES misijas komandiera. Vajadzības gadījumā tā var uzaicināt ES misijas komandieri piedalīties savās sanāksmēs.

    3.   ESMK priekšsēdētājs ir galvenā kontaktpersona sakariem ar ES misijas komandieri.

    7. pants

    Savienības rīcības īstenošana un konsekvence

    1.   AP nodrošina šā lēmuma īstenošanu, kā arī nodrošina tā konsekventu saskaņu ar Savienības ārējo darbību kopumā, tostarp ar Savienības attīstības programmām.

    2.   ES misijas komandieris palīdz AP šā lēmuma īstenošanā.

    8. pants

    Trešo valstu dalība

    1.   Neskarot Savienības lēmumu pieņemšanas autonomiju un vienoto organizatorisko sistēmu, kā arī saskaņā ar attiecīgajām Eiropadomes pamatnostādnēm, misijā var aicināt piedalīties trešās valstis.

    2.   Ar šo Padome pilnvaro PDK aicināt trešās valstis sniegt palīdzību un pēc ES misijas komandiera un ESMK ieteikuma pieņemt attiecīgos lēmumus par piedāvātās palīdzības pieņemšanu.

    3.   Sīki izstrādātu kārtību trešo valstu dalībai nosaka, pamatojoties uz nolīgumiem, ko noslēdz saskaņā ar LES 37. pantu un atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. pantā paredzētajai kārtībai. Ja Savienība un trešā valsts ir noslēgušas nolīgumu, ar ko paredz kārtību attiecīgās trešās valsts dalībai Savienības krīzes pārvarēšanas misijās, šāda nolīguma noteikumus piemēro saistībā ar šo misiju.

    4.   Trešām valstīm, kas sniedz būtisku militāru ieguldījumu ES militārajā misijā, ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz misijas ikdienas vadību kā dalībvalstīm, kuras piedalās misijā.

    5.   Ar šo Padome pilnvaro PDK pieņemt attiecīgus lēmumus attiecībā uz Palīdzības sniedzēju komitejas izveidi gadījumā, ja trešās valstis nodrošina būtisku militāru ieguldījumu.

    9. pants

    ES vadītā personāla statuss

    ES vadīto vienību un to personāla statuss, tostarp privilēģijas, imunitātes un citas garantijas, kas nepieciešamas misijas īstenošanai un netraucētai darbībai, var paredzēt nolīgumā, ko noslēdz saskaņā ar LES 37. pantu un atbilstīgi LESD 218. panta 3. punktā paredzētajai kārtībai.

    10. pants

    Finanšu noteikumi

    1.   ES militārās misijas kopējās izmaksas pārvalda saskaņā ar Padomes Lēmumu 2008/975/KĀDP (2008. gada 18. decembris), ar ko izveido mehānismu tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kuras skar militārus vai aizsardzības aspektus (Athena) (2) (ATHENA).

    2.   ES militārās misijas kopējo izmaksu finanšu atsauces summa ir EUR 4,8 miljoni. ATHENA lēmuma 32. panta 3. punktā minētais finanšu atsauces summas koeficients ir noteikts 60 % apmērā.

    11. pants

    Informācijas izpaušana trešām personām

    1.   Ar šo AP tiek pilnvarots nodot Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO), Āfrikas Savienībai (ĀS, AMISOM) un citām trešām personām, kas saistītas ar šo lēmumu, klasificētu ES informāciju un dokumentus, kuri izstrādāti ES militārās misijas vajadzībām, atbilstīgi katrai pusei piemērojamam klasifikācijas līmenim un saskaņā ar Padomes drošības reglamentu (3).

    2.   Ar šo AP tiek pilnvarots nodot ANO, ĀS, AMISOM un citām trešām personām, kas saistītas ar šo lēmumu, tādus ES dokumentus par Padomes apspriedēm saistībā ar ES militāro misiju, kuri nav klasificēti un uz kuriem attiecas dienesta noslēpums saskaņā ar Padomes reglamenta (4) 6. panta 1. punktu.

    12. pants

    Stāšanās spēkā un darbības beigas

    1.   Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

    2.   ES militāro misiju izbeidz 2011. gadā pēc diviem secīgiem sešus mēnešus ilgiem apmācību posmiem.

    3.   Saskaņā ar apstiprinātiem ES militārās misijas izbeigšanas plāniem un neskarot ATHENA paredzēto ES misijas revīzijas un pārskatu iesniegšanas kārtību, šis lēmums tiek atcelts dienā, kad tiek slēgts ES štābs, sakaru birojs Nairobi un atbalsta vienība Briselē.

    13. pants

    Publicēšana

    1.   Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    2.   PDK lēmumus par ES misijas komandiera iecelšanu un PDK lēmumus par trešo valstu palīdzības pieņemšanu, kā arī Palīdzības sniedzēju komitejas izveidi arī publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Briselē, 2010. gada 15. februārī

    Padomes vārdā

    priekšsēdētājs

    Á. GABILONDO


    (1)  OV L 345, 23.12.2008., 96. lpp.

    (2)  OV L 345, 23.12.2008., 96. lpp.

    (3)  Padomes Lēmums 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.).

    (4)  Padomes Lēmums 2009/937/ES (2009. gada 1. decembris), ar ko pieņem Padomes reglamentu (OV L 325, 11.12.2009., 35. lpp.).


    Top