17.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 332/54

(1)

Komisija ar Regulu (EK) Nr. 76/2002 (3) ieviesa iepriekšēju Kopienas uzraudzību attiecībā uz dažu tādu dzelzs un tērauda ražojumu importu, kuru izcelsme ir trešās valstīs.

(2)

Eiropas Savienības ārējās tirdzniecības statistika nav pieejama laikposmos, kas noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1917/2000 (4).

(3)

Lai gan kopš uzraudzības ieviešanas 2002. gadā situācija ir mainījusies, pasaules tērauda tirgū notiekošo pārmaiņu dēļ joprojām ir nepieciešama droša un ātra informācijas sistēma par Eiropas Savienības turpmāko importu.

(4)

Tika pētītas to ražojumu importa tendences, kuriem šobrīd piemēro uzraudzību, kā arī plakanajiem nerūsējoša tērauda velvējumiem un lielām metinātām caurulēm, kas uzraudzības sistēmā šobrīd nav iekļautas. Tā kā minētajiem papildu ražojumiem tirgū ir visaugstākā pievienotā vērtība, tika uzskatīts, ka jāpēta tendences arī attiecībā uz šiem ražojumiem.

(5)

Pēdējos gados tērauda ražojumu imports ES absolūtā izteiksmē no 2005. līdz 2008. gadam ir ievērojami palielinājies (par 40 %). Lai gan kopš 2008. gada beigām pieprasījuma krituma dēļ importa apjomi sāka samazināties, tie, salīdzinot ar patēriņu, joprojām bija ievērojami.

(6)

Tērauda ražošanas jauda laikā no 2006. līdz 2008. gadam visā pasaulē pieauga, un ir paredzams, ka tā turpinās palielināties līdz 2010. gadam. Dažādos reģionos un jo īpaši Ķīnā, Indijā, Brazīlijā un Tuvajos Austrumos nākamajos divos gados ir sagaidāms ražošanas jaudas pieaugums, kas izsakāms ar divciparu skaitli. Ķīna, valsts, kurā vērojams vislielākais ražošanas jaudas pieaugums, šobrīd nodrošina 40 % no pasaules neapstrādātā tērauda ražošanas jaudas, kas trīs reizes pārsniedz ikgadējo tērauda patēriņu ES.

(7)

Tā kā ES ir nozīmīgs tērauda tirgus lieluma un cenu ziņā, īpaši ņemot vērā spēcīgo valūtu, pastāv iespēja, ka, uzlabojoties tirgus situācijai un palielinoties pieprasījumam Eiropas Savienības tirgū, viss saražotā tērauda apjoma pārpalikums tiks novirzīts uz ES. Salīdzinājumam pieeja trešo valstu tirgiem pēdējā laikā ir samazināta, jo vairākos ģeogrāfiskajos apgabalos (piemēram, Amerikā, Āzijā, Tuvajos Austrumos) esošās valstis ir veikušas pasākumus, lai aizsargātu vai atbalstītu savu tērauda rūpniecību. Tika veikti dažādi pasākumi, tostarp paaugstināti tarifi, pieprasītas licences un izteiktas prasības pirkt vietējo preci, un tie attiecas uz tirgiem ar ievērojamu globālā patēriņa daļu.

(8)

Neapstrādātā tērauda un plakano nerūsējošā tērauda velmējumu ražošana ES augstāko līmeni sasniedza attiecīgi 2007. un 2006. gadā, bet 2008. gadā tas sāka kristies. ES saražotā tērauda apjoms 2009. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar 2008. gada pirmo pusi, saruka par 43,2 %, savukārt pasaulē saražotā tērauda apjoms šajā pašā laikposmā samazinājās par 22,4 %. Krīze ir ietekmējusi visas lielākās tērauda ražotājvalstis ES, un tā rezultātā tērauda ražotāji ir samazinājuši ražošanas dienu skaitu, tādējādi palielinot dīkstāves jaudu.

(9)

Visi ražotāji ir ievērojami samazinājuši nodarbināto skaitu. 2009. gada jūnijā ES tērauda nozari skāra ekonomiskā krīze, kuras ietekmē 40 % darbinieku pavisam vai uz laiku zaudēja darbu vai strādāja nepilnu darba nedēļu.

(10)

Pamatojoties uz jaunākajām tendencēm tērauda ražojumu importa jomā, pašreizējo nestabilo situāciju ES rūpniecībā, zemo pieprasījumu ES tirgū un iespējamību, ka, uzlabojoties pieprasījumam, esošais un turpmākais saražotā tērauda apjoma pārpalikums varētu tikt novirzīts uz ES, var uzskatīt, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 206/2009 11. pantu pastāv kaitējuma draudi Eiropas Savienības ražotājiem.

(11)

Tādējādi atbilstoši Eiropas Savienības interesēm uz dažu tērauda ražojumu importu arī turpmāk jāattiecina iepriekšēja uzraudzība, lai sniegtu sīkāku statistikas informāciju, kas ļautu veikt ātru importa tendenču attīstības analīzi. Lai atbilstoši reaģētu uz Eiropas tērauda tirgus nestabilitāti un pēkšņajām izmaiņām pasaules tērauda tirgū, ir vajadzīgi ātri sagatavojami un prognozējami tirdzniecības dati. Tas ir īpaši svarīgi pašreizējā krīzes situācijā, kad nav zināms, vai pieprasījums pakāpeniski palielināsies un vai ES rūpniecība no tā patiesi gūs labumu.

(12)

Turklāt, ņemot vērā plakano nerūsējošā tērauda velmējumu un lielo metināto cauruļu tirgus attīstību un situāciju attiecīgajās nozarēs un tā kā šie ražojumi ir iekļauti līdzīgās tērauda importa pārraudzības sistēmās, sistēmas darbības jomā jāiekļauj I pielikumā uzskaitītie ražojumi.

(13)

Ņemot vērā iepriekš minētās norises un to, ka citas galvenās tērauda ražotājvalstis, piemēram, Kanāda un Amerikas Savienotās Valstis, nesen ir nolēmušas pagarināt savu līdzīgo tērauda importa uzraudzības sistēmu piemērošanas termiņu (attiecīgi līdz 2011. gada 31. augustam un 2013. gada 21. martam), šo sistēmu ir lietderīgi piemērot līdz 2012. gada 31. decembrim.

(14)

Lai līdz minimumam samazinātu nevajadzīgu ierobežojumu piemērošanu un pārmērīgi netraucētu to uzņēmumu darbību, kas atrodas robežu tuvumā, šo regulu nepiemēro importa sūtījumiem, kuru neto svars nepārsniedz 2 500 kg,

1.

Iepriekšējas uzraudzības darbības jomu paplašina, piemērojot to I pielikumā minētajiem ražojumiem.

2.

Regulas 6. pantā frāzi “līdz 2009. gada 31. decembrim” svītro un aizstāj ar frāzi “līdz 2012. gada 31. decembrim”.

3.

Valstu kompetento iestāžu sarakstu aizstāj ar II pielikumā iekļauto sarakstu.