1.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 228/3

(1)

Komisija un dalībvalstis pārsvarā izmanto jaunās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas – jo īpaši saziņā ar kompetentajām valsts iestādēm, kas atbild par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) īstenošanu, – tāpēc Komisijas un dalībvalstu rīcībā esošie dokumenti arvien biežāk ir elektroniskā vai ciparu formātā.

(2)

Komisija ir pielikusi pūliņus, lai izstrādātu datorsistēmas, ar kurām būtu iespējams veikt dokumentvedību un pārvaldīt procedūras elektroniski savās iekšējās darba procedūrās, kā arī savos sakaros ar KLP iesaistītajām iestādēm. Vienlaikus dalībvalstis ir izstrādājušas nacionālā mēroga datorsistēmas, lai panāktu atbilstību prasībām attiecībā uz KLP dalīto pārvaldību.

(3)

Šajā sakarā, kā arī ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt vienādu un saskaņotu KLP pārvaldību no visu iesaistīto personu puses, ir jāizveido tiesiskais regulējums un jāparedz kopīgi noteikumi, ko piemērot informācijas sistēmām, kas izveidotas, lai dalībvalstis un to izraudzītās iestādes vai struktūras KLP satvarā paziņotu Komisijai informāciju un dokumentus.

(4)

Lai minētos mērķus efektīvi sasniegtu, ir jādefinē šā tiesiskā regulējuma piemērošanas joma gan tiesību aktu, gan iesaistīto personu ziņā.

(5)

Kas attiecas uz tiesību aktiem, ar Regulām (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 1405/2006, (EK) Nr. 1234/2007, (EK) Nr. 3/2008 un (EK) Nr. 73/2009 un to īstenošanas noteikumiem (turpmāk tekstā “KLP regulas”) dalībvalstīm ir noteikta virkne pienākumu, ar ko tām liek paziņot Komisijai informāciju un dokumentus, kas nepieciešami minēto regulu īstenošanai. Tāpēc šīs regulas ir jāņem vērā saskaņā ar to specifiskām iezīmēm.

(6)

Kas attiecas uz iesaistītajām personām, sakarā ar tiesībām un pienākumiem, kas ar KLP regulām ir noteikti gan Komisijai, gan dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm un struktūrām, ir nepieciešama precīza to personu un iestāžu identificēšana, kas atbild par rīcību un šajā sakarā īstenotajiem pasākumiem.

(7)

KLP galvenokārt paredz, ka informācija jānosūta elektroniski vai izmantojot informācijas sistēmu, bet ne vienmēr precizē, kādi principi tiek piemēroti. Lai nodrošinātu konsekvenci un sekmīgu pārvaldību, kā arī lai lietotāju un par sistēmām atbildīgo iestāžu labā vienkāršotu procedūras, ir vēlams ieviest vienotus principus, ko piemēro visām izveidotajām sistēmām.

(8)

Ir jābūt iespējai nodrošināt dokumentu un ar tiem saistīto metadatu autentiskumu, integritāti un salasāmību ilgtermiņā visu laiku, kamēr tie ir jāuzglabā, lai to derīgumu varētu atzīt gan Komisijas vajadzībām, gan dalībvalstīs.

(9)

Lai to garantētu, ir jāparedz, ka izveidotajās informācijas sistēmās vienmēr ir jāidentificē iestādes vai personas, kas ir pilnvarotas nosūtīt paziņojumus. Par identifikācijas procesu ir jāatbild kompetentajām iestādēm, kas minētas attiecīgajās KLP regulās. Tomēr sekmīgas pārvaldības nolūkā dalībvalstu un Komisijas ziņā ir paredzēt nosacījumus, kas piemērojami, izraugoties privātpersonas, kam ir atļauts piekļūt sistēmām, ar nosacījumu, ka izraudzīšanās notiek ar vienotas sadarbības iestādes starpniecību. Turklāt ir arī jāprecizē nosacījumi, ar kādiem var piešķirt tiesības piekļūt Komisijas izveidotajām informācijas sistēmām.

(10)

Ņemot vērā daudzos paziņošanas pienākumus, uz kuriem attiecas šī regula, informācijas sistēmas pamazām tiks nodotas dalībvalstu kompetento iestāžu rīcībā. Pienākums nosūtīt paziņojumus, izmantojot minētās informācijas sistēmas, jāpiemēro no dienas, kad atbilstīgi attiecīgajiem KLP regulu noteikumiem sāk piemērot šo regulu.

(11)

Dokumentvedība notiek saskaņā ar personas datu aizsardzības noteikumiem. Šajā nolūkā piemēro vispārējos noteikumus, ko paredz Kopienas tiesību akti, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personas aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (6), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (7), Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (8), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (9).

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu pārvaldības komitejas un Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

—

Regulai (EK) Nr. 247/2006 un tās īstenošanas noteikumiem,

—

Regulai (EK) Nr. 1405/2006 un tās īstenošanas noteikumiem,

—

Regulai (EK) Nr. 1234/2007 un tās īstenošanas noteikumiem,

—

Regulai (EK) Nr. 3/2008 un tās īstenošanas noteikumiem,

—

Regulai (EK) Nr. 73/2009 un tās īstenošanas noteikumiem.

a)

“paziņošanas pienākums” ir dalībvalstīm noteiktais pienākums iesniegt dokumentus Komisijai, kā tas paredzēts šīs regulas 1. pantā minētajos Kopienas tiesību aktos;

b)

“kompetentās iestādes” ir iestādes vai struktūras, ko dalībvalstis izraudzījušās kā atbildīgas par paziņošanas pienākuma izpildi;

c)

“par informācijas sistēmām atbildīgā iestāde” ir iestāde, departaments, struktūra vai persona, kas Komisijā atbild par sistēmas validāciju un izmantošanu un kas šajā sistēmā identificēta kā par to atbildīgais;

d)

“metadati” ir dati, kas apraksta dokumentu kontekstu, saturu un struktūru, kā arī šo dokumentvedību ilgtermiņā.

a)

izraugās vienotu sadarbības iestādi, kura atbilstoši savai atbildībai:

b)

paziņo Komisijai izraudzītās sadarbības iestādes identitāti un tās kontaktinformāciju.

a)

tās nodrošina katra atsevišķa lietotāja skaidru identifikāciju, un tajās ir iestrādāti efektīvi pasākumi piekļuves tiesību kontrolei, lai nodrošinātu aizsardzību pret nelegālu, ļaunprātīgu vai neatļautu piekļuvi, dokumentu, datņu, metadatu vai procedūras posmu dzēšanu, pārveidošanu vai pārvietošanu;

b)

tās ir aprīkotas ar fiziskās aizsardzības sistēmām pret traucējumiem un ar vidi saistītiem negadījumiem, kā arī programmatūras aizsardzību pret kiberuzbrukumiem;

c)

tās ar dažādiem līdzekļiem izslēdz iespēju izdarīt neatļautas izmaiņas, un tajās ietilpst dokumentu integritātes pārbaudes mehānismi, kas ļauj kontrolēt, vai dokumentā laika gaitā nav izdarītas izmaiņas;

d)

par katru būtisku procedūras posmu tās izdara atmiņā auditācijas pierakstu;

e)

tās glabā uzkrātos datus vidē, kas ir droša gan fiziskā, gan programmatūras ziņā, ievērojot b) punktā noteikto;

f)

tās dara iespējamas drošas formāta pārvēršanas un migrācijas procedūras, lai garantētu, ka dokumenti ir salasāmi un pieejami visā noteiktajā uzglabāšanas laikposmā;

g)

tās ir apgādātas ar pietiekami sīku un atjauninātu funkcionālo un tehnisko dokumentāciju, kas attiecas uz sistēmas darbību un parametriem un kas ir jebkurā brīdī pieejamas organizācijas vienībām, kas atbild par funkcionālajām un/vai tehniskajām specifikācijām.