12.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 67/22

(1)

Komisija 2008. gada 13. jūnijā, publicējot paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2), paziņoja par antidempinga procedūras (“AD izmeklēšana” jeb “izmeklēšana”) sākšanu attiecībā uz Amerikas Savienoto Valstu (“ASV” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes biodīzeļdegvielas importu Kopienā.

(2)

Tajā pašā dienā Komisija, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3), paziņoja par antisubsidēšanas procedūras sākšanu attiecībā uz Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importu Kopienā un sāka atsevišķu izmeklēšanu (“AS procedūra”).

(3)

AD izmeklēšanu sāka pēc tam, kad Eiropas Biodīzeļdegvielas padome (“sūdzības iesniedzējs”) 2008. gada 29. aprīlī bija iesniegusi sūdzību to ražotāju vārdā, kas pārstāv lielāko daļu – šajā gadījumā vairāk nekā 25 % no Kopienas biodīzeļdegvielas ražošanas kopapjoma. Sūdzībā bija ietverti pirmšķietami pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un par no tā izrietošu būtisku kaitējumu, ko uzskatīja par pietiekamu, lai pamatotu AD izmeklēšanas sākšanu.

(4)

Komisija oficiāli paziņoja par procedūras sākšanu zināmajiem ASV ražotājiem eksportētājiem, importētājiem, piegādātājiem, lietotājiem un attiecīgajām zināmajām asociācijām, ASV iestādēm, Kopienas ražotājiem, kas iesniedza sūdzību, un citiem attiecīgajiem zināmajiem Kopienas ražotājiem. Ieinteresētajām personām bija dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja, norādot konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

(5)

Ņemot vērā acīmredzami lielo ASV ražotāju eksportētāju skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu dempinga noteikšanai paredzēja atlases veikšanu saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu.

(6)

Lai Komisija varētu izlemt, vai ir vajadzīga atlases veikšana, un, ja tāda ir vajadzīga, lai tā varētu izveidot izlasi, ASV ražotājiem eksportētājiem lūdza informēt par sevi 15 dienu laikā pēc dienas, kad bija sākta izmeklēšana, un sniegt pamatinformāciju par eksporta un iekšzemes pārdošanas apjomiem, precīzām darbībām attiecībā uz biodīzeļdegvielas ražošanu, jaukšanu un pārdošanu un norādīt visu to saistīto uzņēmumu nosaukumus un darbības, kuri iesaistīti attiecīgā ražojuma izgatavošanā, jaukšanā un pārdošanā, izmeklēšanas periodā no 2007. gada 1. aprīļa līdz 2008. gada 31. martam (“IP”), kā noteikts 15. apsvērumā turpmāk.

(7)

Par reprezentatīvas izlases izveidi apspriedās arī ar ASV iestādēm un Nacionālo Biodīzeļdegvielas padomi (“ASV ražotāju asociācija”).

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu norādītajā termiņā pieteicās un pieprasīto informāciju sniedza pavisam 54 ražotāji eksportētāji vai to grupas. 29 no šiem uzņēmumiem norādīja, ka IP tie ir eksportējuši biodīzeļdegvielu uz Kopienu, un izteica vēlmi tikt iekļautiem izlasē, savukārt 25 uzņēmumi, no kuriem divi pieprasīja, lai tos izslēgtu no šīs procedūras, ziņoja, ka IP tie nav eksportējuši biodīzeļdegvielu uz Kopienu. Tādējādi uzskatīja, ka 52 ražotāji eksportētāji vai to grupas ir sadarbojušies šajā izmeklēšanā.

(9)

Tos, kuri iepriekšminētajā termiņā nepieteicās vai laikus nesniedza pieprasīto informāciju, uzskatīja par ražotājiem eksportētājiem, kas nav sadarbojušies izmeklēšanā. Salīdzinot ASV eksporta statistiku un uz Kopienu eksportēto attiecīgā ražojuma apjomus, par kuriem IP ziņoja iepriekš minētie uzņēmumi, kas sadarbojās, var secināt, ka ASV ražotāju eksportētāju sadarbības līmenis bija augsts, kā minēts 57. apsvērumā turpmāk.

(10)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu izlasi veidoja, pamatojoties uz vislielāko reprezentatīvo attiecīgā ražojuma eksporta apjomu uz Kopienu, kuru noteiktajā laikā bija iespējams pārbaudīt. Balstoties uz ražotāju eksportētāju sniegto informāciju, Komisija izveidoja izlasi, kurā iekļāva sešus ražotājus eksportētājus vai to grupas ar vislielāko eksporta apjomu uz Kopienu. Saskaņā ar atlasē iegūto informāciju izraudzītie uzņēmumi vai grupas IP veidoja 73 % no attiecīgā ražojuma eksporta kopapjoma uz Kopienu, par ko ziņoja 8. apsvērumā minētie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās. Tāpēc uzskatīja, ka šāda izlase ļautu izmeklēšanā pārbaudīt zināmu skaitu ražotāju eksportētāju, par kuriem varētu veikt izmeklēšanu noteiktajā laikā, nodrošinot augstu reprezentativitāti. Notika apspriešanās ar visiem attiecīgajiem ASV ražotājiem eksportētājiem, ASV ražotāju asociāciju un ASV iestādēm, un tie piekrita izlases izveidei.

(11)

Pēc apspriešanās ar sūdzības iesniedzēju, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo Kopienas ražošanas un pārdošanas apjomu, kā minēts 63. apsvērumā turpmāk, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu tika izveidota Kopienas ražotāju izlase. Izlasē arī ņēma vērā konkrētu ražotāju ģeogrāfisko izvietojumu Kopienā. Tādējādi izlasē iekļāva 11 Kopienas ražotājus. Komisija šiem izraudzītajiem uzņēmumiem nosūtīja anketas. Tomēr viens sākotnēji izlasē iekļautais ražotājs bija jāizslēdz no tās, jo tas pilnībā neatbildēja uz anketas jautājumiem. Tādējādi no pārējiem uzņēmumiem noteiktajos termiņos tika saņemtas desmit pilnīgas atbildes. Uzskatīja, ka šie desmit izlasē iekļautie ražotāji kopumā pārstāv Kopienas ražotājus.

(12)

Komisija nosūtīja anketas visām zināmajām iesaistītajām personām un visiem pārējiem uzņēmumiem, kuri pieteicās paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā. Tādējādi anketas nosūtīja 6 izlasē iekļautajiem ASV ražotājiem eksportētajiem vai to grupām, 11 izlasē iekļautajiem Kopienas ražotājiem, 18 lietotājiem un 90 izejvielu piegādātājiem.

(13)

Uz anketas jautājumiem atbildēja seši izlasē iekļautie ASV ražotāji eksportētāji vai to grupas, desmit izlasē iekļautie Kopienas ražotāji, viens lietotājs un seši izejvielu piegādātāji.

(14)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Kopienas intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādos uzņēmumos:

(15)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2007. gada 1. aprīļa līdz 2008. gada 31. martam (“IP”). Kaitējuma novērtēšanas būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2004. gada janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(16)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ražojums, kas saskaņā ar apgalvojumu tika pārdots par dempinga cenām, ir nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteri un/vai parafīna gāzeļļas, kas iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā (parasti “biodīzeļdegviela”), tīrā veidā vai maisījumā, ko izmanto galvenokārt, bet ne vienīgi kā atjaunojamo degvielu, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs (attiecīgais ražojums) un ko parasti deklarē ar KN kodu 3824 90 91, ex 3824 90 97, ex 2710 19 41, ex 1516 20 98, ex 1518 00 91, ex 1518 00 99.

(17)

Saskaņā ar ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksa (4) (ASV kodeksa) 26. sadaļas 40.A punkta d) apakšpunktu termins biodīzeļdegviela ir definēts kā no augiem vai dzīvniekiem iegūti garās ķēdes taukskābju monoalkilesteri, kas atbilst a) reģistrācijas prasībām, ko saskaņā ar Tīrā gaisa likuma (42 U.S.C 7545) 211. pantu degvielai un tās piedevām ir noteikusi Vides aizsardzības aģentūra, un b) Amerikas Testēšanas un materiālu biedrības noteiktajām prasībām (ASTM) D6751.

(18)

Pamatojoties uz tirgus informāciju un publiski pieejamo informāciju (5), visu veidu biodīzeļdegvielu un tās maisījumus (biodīzeļdegviela, kas sajaukta ar minerālo dīzeļdegvielu, kā paskaidrots 20. apsvērumā), ko ražo un pārdod ASV, uzskata par biodīzeļdegvielu, un tā ir daļa no tiesību aktu paketes, kas attiecas uz energoefektivitāti, atjaunojamo enerģiju un alternatīvajām degvielām.

(19)

Izmeklēšanā noskaidrojās, ka ASV ražotā biodīzeļdegviela galvenokārt ir no dažādām augu eļļām iegūts taukskābju metilesteris (FAME), ko izmanto kā biodīzeļdegvielas izejvielu (6). Vārda daļa “esteris” attiecas uz augu eļļu transesterifikāciju, proti, eļļas sajaukšanu ar spirtu. Vārda daļa “metil” attiecas uz metanolu – šajā procesā visbiežāk izmantoto spirta veidu, lai gan ražošanas procesā var izmantot arī etanolu, tādējādi iegūstot “taukskābju etilesterus”. Transesterifikācija ir diezgan vienkāršs ķīmisks process, bet tajā jāievēro visaugstākie rūpnieciskie standarti, lai nodrošinātu augstas kvalitātes biodīzeļdegvielu.

(20)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka ražotāji ASV ražoto biodīzeļdegvielu parasti sajauc ar minerālo dīzeļdegvielu, lai ražotu dažādu veidu maisījumus (turpmāk “biodīzeļdegvielas maisījumi” jeb “maisījumi”), ko pēc tam pārdod tirgū dažādiem klientiem. Turklāt izrādījās, ka biodīzeļdegvielu tīrā veidā pārdeva neatkarīgiem uzņēmumiem, kas to iepirka vai importēja, lai sajauktu ar minerālo dīzeļdegvielu. Biodīzeļdegvielas sajaukšana ar minerālo dīzeļdegvielu ir diezgan vienkāršs process, ko var veikt, piemēram, tvertnēs ražošanas vietā pirms tās nogādāšanas uz autocisternu vai veicot izsmidzinošo sajaukšanu autocisternā, pievienojot vēlamo procentuālo daļu biodīzeļdegvielas un minerālās dīzeļdegvielas, vai “rindas tipa” sajaukšanu, abus komponentus autocisternā iepildot vienlaicīgi.

(21)

Lai skaidri identificētu dažādos biodīzeļdegvielas maisījumu veidus, ir izveidota starptautiski atzīta sistēma “B” faktors, kas nosaka precīzu biodīzeļdegvielas daudzumu jebkurā biodīzeļdegvielas maisījumā: piemēram, maisījumu, kas satur x % biodīzeļdegvielas, marķē kā Bx, savukārt tīru biodīzeļdegvielu apzīmē ar B100, kas nozīmē, ka tā ir 100 % biodīzeļdegviela. Bija novērots, ka ASV bieži jauc un tirgū pārdod 99 % (7) biodīzeļdegvielu un 1 % minerālās dīzeļdegvielas (B99) maisījumu. Atšķirībā no minerālās dīzeļdegvielas tīra biodīzeļdegviela ir jāizlieto diezgan ātri, un to nevar uzglabāt ilgāk par trīs līdz četriem mēnešiem, pretējā gadījumā tā oksidējas un kļūst nepiemērota patēriņam. Sajaucot biodīzeļdegvielu ar minerālo dīzeļdegvielu, degvielu iespējams uzglabāt ilgāk. B99 dīzeļdegviela, kurā ir 1 % minerālās dīzeļdegvielas, ir pietiekami toksiska, lai aizkavētu biodīzeļdegvielas bojāšanos.

(22)

Izmeklēšanā atklājās, ka, lai gan biodīzeļdegvielas maisījumi un maisījumi ar augstu biodīzeļdegvielas saturu (8) pārsvarā ir paredzēti pārdošanai ASV tirgū turpmākai jaukšanai, biodīzeļdegvielas maisījumus ar zemāku biodīzeļdegvielas saturu (9) parasti ražo, lai pārdotu patēriņam ASV tirgū. Tādējādi ir atšķirība starp maisījumu ar augstu biodīzeļdegvielas saturu tirgu un maisījumu ar zemu biodīzeļdegvielas saturu tirgu ASV.

(23)

Sūdzībā bija pirmšķietami pierādījumi tam, ka biodīzeļdegviela un atsevišķi maisījumi, ko ražo un pārdod ASV un eksportē uz Kopienu, ietekmē to Kopienas biodīzeļdegvielas ražotāju ekonomisko stāvokli, kuri bija iesnieguši sūdzību. Saskaņā ar attiecīgo ASV ražotāju un vietējā tirgus pazīmēm bija paredzēts, ka “attiecīgā ražojuma” definīcija attieksies uz biodīzeļdegvielu arī tad, ja tā būs izmantota attiecīgajos biodīzeļdegvielas maisījumos. Attiecīgā ražojuma definīcija, kas minēta paziņojumā par procedūras sākšanu un 16. apsvērumā, jāprecizē, lai noteiktu ražojumus, uz kuriem bija paredzēts attiecināt šo izmeklēšanu.

(24)

Izmeklēšanā atklājās, ka lielākā daļa biodīzeļdegvielas maisījumu, ko pārdod tiešam patēriņam ASV, ir B20, t.i., maisījumi, kuros ir 20 % biodīzeļdegvielas, kā paskaidrots 21. apsvērumā, ko var izmantot, lai nodrošinātu atbilstību 1992. gada Enerģētikas politikas likumam (EP likums) (10), B6, B5 un B2. Publiski pieejamā informācija liecina, ka ar šiem maisījumiem var darbināt jebkuru dīzeļdzinēju, neveicot būtiskus pārveidojumus un saglabājot garantiju, ko sniedz automobiļu ražotāji. Ja to izmanto maisījumos ar zemu biodīzeļdegvielas saturu (2 %–20 % biodīzeļdegvielas), maisījuma darbības rādītāji ir līdzīgi minerālās dīzeļdegvielas darbības rādītājiem Ja dzinējam izmanto biodīzeļdegvielu, kuras apzīmējums ir augstāks par B20, lietotājs var izjust noteiktu jaudas, griezes momenta un degvielas ietaupījuma samazinājumu, un dzinējam nodarītu bojājumu gadījumā automobiļu ražotāju garantija parasti nebūs spēkā.

(25)

Izmeklēšanā konstatēja, ka tīru biodīzeļdegvielu un maisījumus ar augstu biodīzeļdegvielas saturu parasti neizmanto tiešam patēriņam ASV. Tīra biodīzeļdegviela parasti paredzēta jaukšanai, pirms to pārdod tirgū. Maisījumus galu galā izmanto transporta nozarē kā degvielu autotransporta līdzekļu, piemēram, automobiļu, kravas automobiļu, autobusu un arī vilcienu, dīzeļdzinējos Biodīzeļdegvielu var izmantot arī kā kurināmo mājsaimniecību, komerciālajos vai rūpnieciskajos apkures katlos un kā kurināmo elektrības ģeneratoriem. Patlaban tiek veikti testi, lai noskaidrotu, vai biodīzeļdegvielas maisījumus iespējams izmantot gaisa kuģos.

(26)

Tādējādi ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana, jādefinē kā nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteri un/vai parafīna gāzeļļa, kas iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā un ko parasti dēvē par “biodīzeļdegvielu”, tīrā veidā vai maisījumos, kuru apzīmējums ir augstāks par B20. Citiem vārdiem sakot, attiecīgais ražojums attiecas uz tīru biodīzeļdegvielu (B100), kuras izcelsme ir ASV, un uz visiem maisījumiem, kuru apzīmējums ir augstāks par B20, proti, uz maisījumiem, kuru sastāvā ir vairāk nekā 20 % biodīzeļdegvielas, kuras izcelsme ir ASV (“attiecīgais ražojums”). Šo slieksni uzskata par atbilstošu, lai varētu skaidri nošķirt dažādos maisījumu veidus, kas pieejami ASV tirgū.

(27)

Ir konstatēts, ka visiem biodīzeļdegvielas veidiem un maisījumos esošajai biodīzeļdegvielai, uz ko attiecas šī izmeklēšana, neatkarīgi no iespējamām ražošanai izmantoto izejvielu atšķirībām vai ražošanas procesu atšķirībām, ir tādas pašas vai ļoti līdzīgas fiziskās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, un tos izmanto vieniem un tiem pašiem mērķiem. Šīs iespējamās attiecīgā ražojuma atšķirības nemaina tā pamatdefinīciju, īpašības vai to, kā dažādas personas to uztver.

(28)

Attiecīgais ražojums ir klasificēts ar KN kodu 3824 90 91, ex 3824 90 97, ex 2710 19 41, ex 1516 20 98, ex 1518 00 91 un ex 1518 00 99.

(29)

Tika konstatēts, ka ražojumiem, kurus ražo un pārdod ASV iekšējā tirgū un uz kuriem attiecas šī izmeklēšana, ir tādas pašas fiziskās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un izmantošanas veidi kā ražojumiem, kurus eksportē no ASV uz Kopienas tirgu. Līdzīgi ražojumiem, kurus Kopienas ražotāji ražo un pārdod Kopienas tirgū, ir līdzīgas fiziskās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un izmantošanas veidi, salīdzinot ar ražojumiem, kurus no attiecīgās valsts eksportē uz Kopienu.

(30)

Ir apgalvots, ka atsevišķi lietotāji, īpaši Vācijā, tieši izmanto tīru biodīzeļdegvielu (B100) kā lētāku alternatīvu minerālās dīzeļdegvielas izmantošanai vai parastajiem maisījumiem, ko izmanto tiešam patēriņam Kopienas tirgū. Pārbaudot šo apgalvojumu, tika konstatēts, ka lielākā daļa biodīzeļdegvielas, ko Kopienas ražotāji pārdod Kopienas tirgū, ir paredzēta galvenokārt uzņēmumiem, kas to jauc ar minerālo dīzeļdegvielu. Tas, ka atsevišķi transportlīdzekļu īpašnieki atsāk izmantot B100, drīzāk ir izņēmums Kopienas līmenī. Biodīzeļdegvielu Kopienas tirgū biežāk izmanto kā papildražojumu, nevis kā ražojumu, ar ko aizstāj minerālo dīzeļdegvielu.

(31)

Tas nemaina faktu, ka dažādie attiecīgā ražojuma veidi, ko ražo ASV un eksportē uz Kopienu, ir savstarpēji aizstājami ar tiem, kurus Kopienā ražo un pārdod Kopienas biodīzeļdegvielas ražotāji. Nav būtiskas atšķirības starp izmantošanas veidiem un to, kā šo degvielu uztver uzņēmēji un lietotāji tirgū, lai būtu pamatoti mainīt “līdzīgā ražojuma” definīciju.

(32)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka attiecīgajam ražojumam, īpaši tīrai biodīzeļdegvielai, ir citādas fiziskās un ķīmiskās pamatīpašības nekā līdzīgajai biodīzeļdegvielai, ko ražo Kopienā. Biodīzeļdegvielas ražošanai Kopienā parasti izmanto rapšu eļļu, savukārt ASV ražotāji izmanto tikai sojas pupu eļļu. Tāpēc tika apgalvots, ka šie divi ražojuma veidi nav savstarpēji aizstājami un tieši nekonkurē Kopienas tirgū. Ieinteresētā persona īpaši norādīja, ka atšķiras plastiskās deformācijas īpašības un joda vērtības.

(33)

Komisija pārbaudīja šo apgalvojumus un konstatēja, ka:

(34)

Ņemot vērā to, ka saskaņā ar pamatregulas 1. panta 4. punktu termins “līdzība” paredz, ka ražojumam nav jābūt identiskam, raugoties no visiem aspektiem,, nelielas dažādu ražojuma veidu atšķirības nav pietiekams pamats, lai mainītu kopējo secinājumu par attiecīgā ražojuma un līdzīgā Kopienas ražojuma līdzību.

(35)

Tāpēc netika konstatētas nekādas atšķirības starp dažādajiem attiecīgā ražojuma un līdzīgā Kopienas tirgū pārdotā Kopienas ražojuma veidiem, kas ļautu secināt, ka ražojumi, ko Kopienas ražotāji ražo un pārdod Kopienas tirgū, nav līdzīgi ražojumi ar vienādām vai ļoti līdzīgām fiziskajām, ķīmiskajām un tehniskajām pamatīpašībām, salīdzinot ar tā attiecīgā ražojuma veidiem, kuru ražo ASV un eksportē uz Kopienu. Tāpēc provizoriski secināja, ka visi biodīzeļdegvielas veidi ir uzskatāmi par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(36)

Izmeklēšanā konstatēja, ka ASV iestādes piešķir tā saucamo maisījuma gatavotāja nodokļu kredītu USD 1 apmērā par katru galonu tīras biodīzeļdegvielas, kas atrodas biodīzeļdegvielas un minerālās dīzeļdegvielas maisījumā.

(37)

Visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka, lai noteiktu dempinga starpību, to biodīzeļdegvielas maisījuma eksporta un pārdošanas apjomi jākoriģē, pārdošanas cenai attiecīgi pieskaitot saņemto kredītu vai no attiecīgo pārdošanas apjomu ražošanas izmaksām atņemot maisījuma gatavotāja nodokļu kredītu.

(38)

Jānorāda, ka saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem – pamatregulas 14. panta 1. punktu un 24. panta 1. punktu Padomes 1997. gada 6. oktobra Regulā (EK) Nr. 2026/97 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (11), uz ražojumiem neattiecina ne antidempinga, ne kompensācijas maksājumus, lai aplūkotu vienu un to pašu situāciju, kas izriet no dempinga vai no eksporta subsidēšanas. Tomēr AS procedūra liecināja, ka maisījuma gatavotāja nodokļu kredīts ir subsīdija, kas vienādi pieejama gan par eksportu, gan par iekšzemes pārdošanu un par vieniem un tiem pašiem daudzumiem, tāpēc tā nav eksporta subsīdija. Tādējādi provizoriski uzskatīja, ka korekcijas pieprasījumi nebūtu pieņemami.

(39)

Lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu, Komisija vispirms noteica, vai attiecīgais ražojums reprezentatīvos apjomos bija pārdots neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū, proti, vai IP šādu pārdevumu apjoms bija vismaz 5 % no eksportam uz Kopienu pārdotā kopapjoma.

(40)

Tika konstatēts, ka vienam izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam nebija reprezentatīvu attiecīgā ražojuma pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū. Normālā vērtība šim ražotājam eksportētājam bija jānosaka, izmantojot pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(41)

Pēc tam attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem kopumā bija reprezentatīvi pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū, Komisija noteica tos ražojuma veidus, kurus ražotājs eksportētājs pārdeva iekšzemes tirgū un kuri bija vienādi vai tieši salīdzināmi ar eksportam uz Kopienu pārdotajiem ražojuma veidiem.

(42)

Konkrēta ražojuma veida pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīviem, ja attiecīgā ražojuma veida apjoms, kas IP iekšzemes tirgū bija pārdots neatkarīgiem klientiem, bija 5 % vai vairāk no salīdzināmā, eksportam uz Kopienu pārdotā ražojuma veida kopapjoma.

(43)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai attiecīgo uzņēmumu pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū var uzskatīt par veiktiem parastajā tirdzniecības apritē atbilstoši pamatregulas 2. panta 4. punktam. To veica, izmeklēšanas periodā katram ražojuma veidam nosakot neatkarīgiem pircējiem veikto rentablo pārdošanas apjomu īpatsvaru iekšzemes tirgū.

(44)

Ja kāda ražojuma veida pārdošanas apjoms tika realizēts par neto pārdošanas cenu, kas vienāda vai lielāka par aprēķinātajām ražošanas izmaksām, veidoja vairāk nekā 80 % no konkrētā veida pārdošanas kopapjoma un ja šā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija vienāda vai lielāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū. Šo cenu aprēķināja kā vidējo svērto cenu visiem IP iekšzemes tirgū realizētajiem konkrētā ražojuma veida pārdošanas apjomiem neatkarīgi no tā, vai pārdošana bija vai nebija rentabla.

(45)

Ja viena ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoms bija līdz 80 % no attiecīgā veida pārdošanas kopapjoma vai ja attiecīgā veida vidējā svērtā cena bija zemāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, balstoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā attiecīgā veida rentablo pārdošanas apjomu vidējo svērto cenu.

(46)

Ražojuma veidiem, kas nebija pārdoti reprezentatīvos daudzumos iekšzemes tirgū vai kas nebija pārdoti parastajā tirdzniecības apritē, normālā vērtība bija jānosaka, izmantojot pamatregulas 2. panta 3. punktu. Tālab vidējām izmaksām, kas eksportētājam radušās, IP ražojot katru ražojuma veidu, pieskaitīja tirdzniecības, vispārējos un administratīvos (TVA) izdevumus un samērīgu peļņas normu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu TVA un peļņas normas procentuālo apjomu noteica, izmantojot TVA un peļņas normas vidējo svērto rādītāju, pārdodot līdzīgo ražojuma parastajā tirdzniecības apritē, ko veica attiecīgais ražotājs eksportētājs.

(47)

Ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, bet kuram nebija reprezentatīvu pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū, normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām, kas radušās uzņēmumam, pieskaitot TVA izdevumus un saprātīgu peļņas normu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktu TVA un peļņas normas procentuālo apjomu noteica, izmantojot TVA un peļņas normas vidējo svērto rādītāju, kas bija noteikts citiem ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecās izmeklēšana, attiecībā uz to līdzīgā ražojuma izgatavošanu un pārdošanu iekšzemes tirgū.

(48)

Ņemot vērā to, ka šis uzņēmums bija tikko uzsācis darbību, attiecībā uz šo uzņēmumu veica korekciju, kā paredzēts pamatregulas 2. panta 5. punktā. Tika koriģētas pieskaitāmās izmaksas, lai ņemtu vērā ražošanas iekārtu nelielo jaudas izmantojumu darbības sākumposmā.

(49)

Eksporta pārdošanas cenas noteica, izmantojot faktiski samaksāto vai maksājamo cenu par attiecīgo ražojumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(50)

Ja pārdošanu eksportam uz Kopienu veica, izmantojot saistītus tirdzniecības uzņēmumus, kas atradās Kopienā vai ārpus tās, eksporta cenas pamatā bija tālākpārdošanas cena pirmajiem neatkarīgajiem klientiem Kopienā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, kas bija pienācīgi koriģēta, ņemot vērā visas importēšanā un tālākpārdošanā radušās izmaksas un peļņu.

(51)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, izmantojot ražotāja noteiktās cenas.

(52)

Lai panāktu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(53)

Pamatojoties uz to, attiecīgos un pamatotos gadījumos koriģēja transportēšanas izmaksas, jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksas, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksas, kredīta izmaksas un komisijas maksas.

(54)

Izlasē iekļautajiem uzņēmumiem ikviena uz Kopienu eksportētā attiecīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu.

(55)

Ņemot vērā iepriekšminēto, pagaidu vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu samaksas, ir šāda:

(56)

Vidējo svērto dempinga starpību izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. To aprēķināja, balstoties uz starpību, kas bija noteikta izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Ievērojot iepriekš minēto, dempinga starpību, kas aprēķināta izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, provizoriski noteica 33,7 % apmērā no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu samaksas.

(57)

Komisija vispirms noteica visu pārējo ASV eksportētāju sadarbošanās līmeni. Tika salīdzināti eksporta kopapjomi, ko atbildēs uz anketas jautājumiem bija norādījuši visi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, un no ASV eksporta statistikas datiem iegūtie importa kopapjomi. Tika konstatēts, ka sadarbības līmenis bijis 81 %. Pamatojoties uz iepriekš minēto, uzskatīja, ka sadarbības līmenis ir augsts. Tāpēc, lai nodrošinātu šo pasākumu efektivitāti, uzskatīja par lietderīgu ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, dempinga starpību noteikt tādā līmenī, kas atbilst starpībai, kas bija noteikta izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un kuriem bija noteikta vislielākā individuālā dempinga starpība un kaitējuma līmenis.

(58)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, valsts mēroga dempinga līmeni provizoriski noteica 57,3 % apmērā no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu samaksas.

(59)

Lai noteiktu Kopienas kopējo ražošanu un atbalstu izmeklēšanai, izmantoja visu pieejamo informāciju, tostarp informāciju, ko bija sniedzis sūdzības iesniedzējs, un datus, kas bija iegūti no Kopienas ražotājiem pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas.

(60)

Pamatojoties uz šo informāciju, konstatēja, ka IP laikā kopējā Kopienas saražotā produkcija bija apmēram 5 400 000 tonnu. Tika konstatēts, ka trīs vienas grupas uzņēmumi bija saistīti ar ASV ražotājiem eksportētājiem un ka arī pati grupa bija importējusi ievērojamus attiecīgā ražojuma daudzumus no saistītajiem eksportētājiem ASV. Tāpēc šos uzņēmumus izslēdza no Kopienas ražošanas jēdziena pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē. Tādējādi ražošanas apjoms, ko izmantoja par pamatu stāvokļa noteikšanai, svārstījās no 4 200 000 līdz 4 600 000 tonnām.

(61)

Tika konstatēts, ka to uzņēmumu saražotā produkcija, kas atbalstīja sūdzību un sadarbojās izmeklēšanā, bija vairāk nekā 60 % no Kopienā saražotās biodīzeļdegvielas IP, kā norādīts 60. apsvērumā. Tika uzskatīts, ka 63. apsvērumā minētais uzņēmums, kurš nesadarbojās izmeklēšanā, neatbalsta sūdzību. Jāsecina, ka vairums Kopienas ražotāju atbalstīja sūdzību un izmeklēšanu pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

(62)

Bija pieteicies liels skaits Kopienas ražotāju, tāpēc, lai noteiktu būtiskā kaitējuma pastāvēšanu, tika nolemts veikt atlasi. Atlases veidlapas nosūtīja visiem iespējamajiem līdzīgā ražojuma izgatavotājiem Kopienā. Sākotnēji vairāk nekā 40 uzņēmumu atlases veidlapās sniedza pilnīgu informāciju un piekrita sadarboties šajā procedūrā. Trīs 60. apsvērumā minētos uzņēmumus neņēma vērā atlases veikšanā minētajā apsvērumā norādīto iemeslu dēļ.

(63)

No atlikušajiem uzņēmumiem izveidoja izlasi, kurā bija iekļauti 11 uzņēmumi, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo ražošanas un pārdošanas apjomu Kopienā, kā norādīts 11. apsvērumā. Tomēr vienu ražotāju, kurš sākotnēji bija iekļauts izlasē, izslēdza no tās, jo tas nesadarbojās izmeklēšanā. Pārējos desmit izlasē iekļautos uzņēmumus uzskata par visu Kopienas ražošanu raksturojošiem uzņēmumiem.

(64)

Atsauce uz “Kopienas ražošanas nozari” vai “izlasē iekļautajiem Kopienas ražotājiem” attiecas uz šiem 10 izlasē iekļautajiem ražotājiem.

(65)

Atbilstoši 15. apsvērumā minētajam tendenču pārbaude attiecībā uz kaitējuma novērtēšanu aptvēra laikposmu no 2004. gada janvāra līdz IP beigām. Tomēr izmeklēšanā noskaidrojās, ka Kopienas ražošanas nozare faktiski bija sākusi darbību 2004. gadā. Tādējādi uzskatīja, ka analīze jāveic, balstoties uz tendencēm laikposmā no 2005. gada līdz IP (“analizētais periods”). Turpmāk sniegtajā novērtējumā ir izklāstīta arī par 2004. gadu savāktā informācija.

(66)

Patēriņu Kopienā noteica, pamatojoties uz visu Kopienas ražotāju Kopienā saražotās produkcijas kopapjomu Kopienas tirgū, kā noteikts 60. apsvērumā, no tā atņemot šo ražotāju eksporta apjomus un pieskaitot importa apjomus no attiecīgās valsts, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, un importa apjomus no citām trešām valstīm.

(67)

Bija pieejami šādi informācijas avoti par importa apjomiem no ASV:

(68)

Tomēr, izanalizējot šo informāciju, bija skaidrs, ka patēriņa novērtēšanai nevar izmantot Eurostat datus, jo līdz 2007. gada beigām nebija atsevišķa KN koda attiecīgā ražojuma dažādo veidu klasificēšanai muitas nomenklatūrā. Attiecīgo importēto ražojumu klasificēja ar dažādiem kodiem, kuros bija ietverti dati par citiem importētiem ražojumiem. Tādējādi uzskatīja par lietderīgu izmantot ASV eksporta statistiku, lai iegūtu ticamus importa apjomus, patēriņa rādītājus un importa tendences. Izmantojot šo informācijas avotu, ņēma vērā nosūtīšanas laiku, kāds vajadzīgs, lai preces nogādātu no ASV uz Kopienu, tādējādi eksporta statistikas datus koriģēja par vienu mēnesi, lai ievērotu šo laika intervālu.

(69)

Ņemot vērā iepriekš minēto ierobežojumu, kas saistīts ar Eurostat datu izmantošanu, attiecībā uz importu no citām valstīm un Kopienas ražotāju eksportu izmeklēšanā balstījās uz sūdzībā norādītajiem datiem.

(70)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika konstatēts, ka biodīzeļdegvielas patēriņš Kopienā no 2005. gada līdz 2007. gadam palielinājās par 107 %, bet IP samazinājās par 1 procentpunktu. Kopumā patēriņš analizētajā periodā pieauga vairāk nekā divas reizes.

(71)

Pieprasījuma palielinājuma iemesls galvenokārt bija dalībvalstu pasākumi biodegvielas izmantošanas veicināšanai pēc tam, kad tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 8. maija Direktīva 2003/30/EK par biodegvielu un citu atjaunojamo veidu degvielu izmantošanas veicināšanu transportā (12) un Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīva 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (13).

(72)

Importa apjomi no ASV būtiski pieauga no aptuveni 11 500 tonnām 2005. gadā līdz aptuveni 1 137 000 tonnām IP.

(73)

Imports par dempinga cenām no ASV Kopienas tirgū analizētajā periodā nepārtraukti pieauga – no 0,4 % 2005. gadā līdz 17,2 % IP. Tāpēc imports par dempinga cenām minētajā periodā ir būtiski palielinājies gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē, salīdzinot ar patēriņu Kopienā.

(74)

Lai raksturotu modeli, saskaņā ar kuru biodīzeļdegviela, kuras izcelsme, iespējams, ir ārvalstīs, tiek nosūtīta uz Kopienu caur ASV, kur tā tiek jaukta, tādējādi pārsvarā samazinot (par 0,01 % no galīgā maisījuma) parastās dīzeļdegvielas apjomu, lai maisījuma gatavotājs varētu izmantot subsīdiju ASV, izmanto terminu splash and dash.

(75)

ASV uzņēmumi apgalvoja, ka ar splash and dash modeli var izskaidrot ASV importa palielināšanos Kopienas tirgū, jo izmeklēšanas periodā ar to saistītā ASV importa īpatsvars esot bijis 40 %. Tie arī apgalvoja, ka, tā kā izmeklēšanu sāka pret ASV izcelsmes biodīzeļdegvielas importu, daudzumi, kas saistīti ar splash and dash modeli, ir jānošķir no kaitējuma analīzes un jāuzskata par importu no citām trešām valstīm.

(76)

Savukārt sūdzības iesniedzējs iebilda, ka splash and dash imports, ja tāds ir bijis, ir ne vairāk kā 10 % no ASV eksporta apjomiem un tādējādi ir nenozīmīgs un nemaina secinājumus, ka Kopienas tirgū ieplūda liels daudzums importa par dempinga cenām no ASV, jo īpaši izmeklēšanas periodā.

(77)

Izmeklēšanā noskaidrojās, ka ASV eksporta statistikas dati neļauj nošķirt biodīzeļdegvielu, kas eksportēta atbilstoši minētajam splash and dash procesam, no pārējā ASV eksporta, kas norādīts minēto datu nodaļā “Eksports”. Tajos pašos statistikas datos bija norādīts pavisam neliels apjoms, kas deklarēts nodaļā “Reeksports”. ASV iestādes arī norādīja, ka visi nodaļā “Eksports” iekļautie daudzumi ir ražojumi, kas uzskatāmi par ASV izcelsmes ražojumiem.

(78)

Turklāt lielākā daļa no izmeklēšanā pārbaudītajiem ASV uzņēmumiem paziņoja, ka nav iespējams nošķirt daudzumus, kas eksportēti uz Kopienu vai pārdoti vietējā tirgū, no daudzumiem, kuri saražoti vai kuru izcelsme ir ASV, un daudzumiem, kas eksportēti atbilstoši splash and dash procesam.

(79)

Turklāt attiecībā uz izmeklēšanā pārbaudītajiem ASV uzņēmumiem konstatēja, ka viss biodīzeļdegvielas eksports – gan tad, ja to bija eksportējuši ASV eksportētāji, gan tad, ja to bija importējuši saistītie importētāji Kopienā – bija deklarēts kā ASV izcelsmes biodīzeļdegviela.

(80)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un īpaši ņemot vērā to, ka splash and dash eksports, ja tāds bija, bija deklarēts kā ASV izcelsmes eksports un ka ASV iestādes to uzskatīja par ASV izcelsmes eksportu, tika uzskatīts, ka nav iemesla to neuzskatīt par ASV importu.

(81)

Lai noteiktu cenu tendences attiecībā uz ASV izcelsmes importu par dempinga cenām īpaši 2007. gadā un IP, tika izmantota arī ASV eksporta statistika. Vidējās eksporta cenas koriģēja ar attiecīgajām frakts un apdrošināšanas izmaksām, lai atspoguļotu cenu līmeni uz Kopienas robežas. Jānorāda, ka attiecībā uz agrākajiem analizētā perioda laikposmiem, proti, 2005. un 2006., kā arī 2004. gadu, ASV eksporta statistikas dati nebija pilnīgi uzticami no pārdošanas apjoma viedokļa, jo tika konstatēts, ka aprēķinātās vidējās eksporta cenas ir nesamērīgi augstas salīdzinājumā ar cenām, ko bija norādījuši ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās. Šajos apstākļos vidējo ASV eksporta cenu par šiem gadiem noteica, izmantojot atbildes uz anketas jautājumiem, ko sniedza izlasē iekļautie ASV ražotāji eksportētāji.

(82)

Vidējās cenas importam no ASV attiecīgajā periodā svārstījās un kopumā laikposmā no 2005. gada līdz IP palielinājās par 7 %.

(83)

Lai varētu analizēt cenu samazinājumu, vidējās svērtās pārdošanas cenas, ko izlasē iekļautie Kopienas ražotāji noteica nesaistītiem klientiem Kopienas tirgū un kas koriģētas atbilstoši ražotāja cenām, tika salīdzinātas ar attiecīgajām no ASV importēto ražojumu vidējām svērtajām cenām, kas noteiktas pēc CIF izlasē iekļautajiem ASV ražotājiem eksportētājiem. Vajadzības gadījumā tika piemērota korekcija muitas nodokļiem, pēcimporta izmaksām un biodīzeļdegvielas ražošanā izmantoto izejvielu atšķirībām (sk. nākamo apsvērumu).

(84)

Izmeklēšanā noteica atšķirīgus attiecīgā ražojuma veidus, īpaši par pamatu ņemot ražošanas procesā izmantotās izejvielas. Galvenā izejviela, ko izmanto Kopienā, ir rapšu sēklas, savukārt ASV ražotāji izmanto citas izejvielas, piemēram, sojas pupas, eļļas rapsis, palmu sēklas u.c. Ievērojot to, ka šie izejmateriāli ir galvenā izejviela attiecīgā ražojuma izgatavošanā, tika uzskatīts, ka jāparedz korekcija attiecībā uz atšķirīgajām izejvielām. Tādējādi šo korekciju aprēķināja tā, lai tā atbilstu attiecīgā ražojuma atbilstošo veidu atšķirības tirgus vērtībai, salīdzinot ražojuma veidu, kas iegūts no rapša sēklām. Šādā veidā Kopienas ražošanas nozares vidējās svērtās pārdošanas cenas un attiecīgā importa vidējo svērto cenu salīdzināja, izmantojot vienu un to pašu izejvielu, proti, rapša sēklas.

(85)

Pamatojoties uz iepriekš minēto metodiku, tika konstatēts, ka ASV un Kopienas cenu starpība, kas izteikta procentos no Kopienas ražošanas nozares vidējās svērtās ražotāja cenas, t. i., cenu samazinājuma starpība, svārstījās no 18,9 % līdz 33,0 %.

(86)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot, kā Kopienas ražošanas nozari ietekmē imports par dempinga cenām, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas pārbaudāmajā periodā bija noteikti attiecībā uz Kopienas ražošanas nozari.

(87)

Ņemot vērā aizvien pieaugošo patēriņu, izlasē iekļauto Kopienas ražotāju ražošanas jauda pārbaudāmajā periodā nepārtraukti palielinājās. 2005.–2006. gadā tā palielinājās par 42 %, 2007. gadā – par 68 % un laikposmā no 2007. gada līdz IP beigām – vēl par 15 %. Kopumā pārbaudāmajā periodā tā palielinājās par 174 %. Tas notika, pateicoties jauniem ieguldījumiem, kas bija veikti, cerot uz pieprasījuma pieaugumu.

(88)

Kopienas ražošanas nozarē vērojamais ražošanas jaudas pieaugums jāaplūko, ņemot vērā Direktīvā 2003/30/EK noteikto mērķi, saskaņā ar kuru Kopienas tirgū laistas biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas patēriņam jābūt 5,75 % no visa tā benzīna un dīzeļdegvielas kopējās energoietilpības, kas transporta vajadzībām laisti Kopienas tirgū līdz 2010. gada 31. decembrim. Turklāt Eiropadome 2007. gada martā apstiprināja 10 % minimālo saistošo mērķi, kas jāsasniedz visām dalībvalstīm attiecībā uz biodīzeļdegvielas īpatsvaru kopējā Kopienas transportam paredzētā benzīna un dīzeļdegvielas patēriņā līdz 2020. gadam (14). Ja šis mērķis tiks sasniegts, līdz minētajam gadam biodegvielas patēriņš Kopienā palielināsies līdz apmēram 33 miljoniem tonnu naftas ekvivalenta. Tiek lēsts, ka 2006. gadā ražošanas jauda visā Kopienā bija tikai 6 miljoni tonnu. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir saprotams, ka Kopienas ražotāji ieguldīja līdzekļus papildu jaudas nodrošināšanā, paredzot pieprasījuma pieaugumu.

(89)

Nepārtraukti palielinājās arī līdzīgā ražojuma izgatavošana Kopienas ražošanas nozarē, kopumā palielinoties par 148 % analizētajā periodā.

(90)

Tā kā ražošanas apjomu palielinājums attiecībā pret ražošanas jaudas palielinājumu bija salīdzinoši lēnāks, Kopienas ražošanas nozares jaudas izmantojums analizētajā periodā samazinājās par 9 %.

(91)

Atbilstoši patēriņa attīstībai Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms Kopienas tirgū vienmērīgi palielinājās; vispārējais reģistrētais palielinājums analizētajā periodā bija 143 %. Turklāt Kopienas ražošanas nozares tirgu daļa šajā periodā pieauga par 4,5 procentpunktiem.

(92)

Kopienas ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas Kopienas tirgū analizētajā periodā pieauga par 23 %. Cenu palielinājums bija pamatots, ņemot vērā izejvielu izmaksu un citu sākotnējo izmaksu palielinājumu.

(93)

Par Kopienas ražošanas nozares izaugsmi liecina tās apjoma rādītāji, piemēram, ražošana, pārdošana, un jo īpaši tās tirgus daļa. Neraugoties uz pārbaudāmajā periodā Kopienas tirgū novēroto straujo patēriņa pieaugumu, izlasē iekļauto Kopienas ražotāju tirgus daļas palielinājums bija diezgan mērens. Īpaši laikposmā no 2006. gada līdz IP beigām izlasē iekļauto Kopienas ražotāju tirgus daļa palielinājās tikai par 5,8 procentpunktiem. Tajā pašā laikposmā importa par dempinga cenām dēļ tirgus daļa pieauga par vairāk nekā 16 procentpunktiem. Fakts, ka Kopienas ražošanas nozare nevarēja pilnībā izmantot tirgus izaugsmes piedāvātās priekšrocības, kopumā negatīvi ietekmēja tās ekonomisko stāvokli. Tas nopietni ietekmēja vairākus kaitējumu raksturojošos faktorus, piemēram, ražošanu, ražošanas jaudas izmantojumu, produktivitāti, pārdošanas apjomus, ieguldījumu politiku un ieguldījumu ienesīgumu.

(94)

Biodīzeļdegvielas krājumi pārbaudāmajā periodā palielinājās aptuveni par 200 %. Šāds krājumu pieaugums bija vērojams visu pārbaudāmo periodu, un tam sekoja izteiktāks Kopienas ražošanas nozares ražošanas apjomu pieaugums šai pašā periodā. Tomēr, tā kā biodīzeļdegvielu var uzglabāt ne ilgāk par 6 mēnešiem (vidējais glabāšanas laiks ir tikai trīs mēneši), tiek uzskatīts, ka datus par krājumiem tikai daļēji var izmantot Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa novērtēšanai.

(95)

Izlasē iekļauto Kopienas ražotāju rentabilitāti noteica, izsakot no līdzīgā ražojuma pārdošanas Kopienas tirgū iegūto tīro peļņu pirms nodokļiem procentos no attiecīgā apgrozījuma. Izlasē iekļauto Kopienas ražotāju rentabilitāte pārbaudāmajā periodā samazinājās no 18,3 % 2005. gadā līdz 5,7 % IP. Tādējādi pārbaudāmajā periodā tā samazinājās par 12,6 procentpunktiem.

(96)

Ieguldījumu līmenis, ko biodīzeļdegvielas ražošanā veica izlasē iekļautie Kopienas ražotāji, 2005.–2006. gadā pieauga par 235 %. Šāds palielinājums bija saistīts ar ražošanas jaudas kāpināšanu, cerot uz pieprasījuma pieaugumu Kopienā. Šajā ziņā jānorāda, ka vairumā gadījumu ieguldījumi tiek plānoti vismaz divus gadus, pirms biodīzeļdegvielas ražošanas uzņēmums pilnībā sāk darboties. Šie ražotāji turpināja veikt ieguldījumus arī 2007. gadā un IP, taču daudz mazākos apjomos. Šis laikposms sakrīt ar importa par dempinga cenām parādīšanos Kopienas tirgū.

(97)

Līdz ar rentabilitātes samazināšanos saruka arī izlasē iekļauto Kopienas ražotāju ieguldījumu ienesīgums, ar ko izsaka darbības rezultātus pirms nodokļu samaksas kā procentuālo daudzumu no tādu aktīvu uzskaites tīrās vidējās sākuma un beigu vērtības, ko izmanto biodīzeļdegvielas ražošanā. Faktiskais samazinājums tomēr bija daudz straujāks, jo pārbaudāmajā periodā šis ienesīgums saruka 91 procentpunktu. Tiek uzskatīts, ka ieguldījumu ienesīguma samazināšanās skaidri norāda uz Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos.

(98)

Naudas plūsma, kas raksturo nozares spēju pašai finansēt dažādas darbības, pārbaudāmajā periodā palielinājās par 38 %. Neraugoties uz rentabilitātes samazināšanos minētajā laikposmā, šis rādītājs liecina par pozitīvu tendenci, galvenokārt, pateicoties lielākām amortizācijas izmaksām, kas iekļautas naudas plūsmas līmeņa noteikšanai. Vēl viens iemesls tam ir tas, ka peļņas samazinājums absolūtā izteiksmē attiecīgajā periodā nebija tik liels kā apgrozījums samazinājums. Tomēr laikposmā no 2006. gada līdz IP beigām naudas plūsma samazinājās par 15 %, kas norādīja uz samazinājumu pārbaudāmā perioda pēdējā posmā, kad Kopienas tirgū bija imports par dempinga cenām.

(99)

Atbilstoši ražošanas un pārdošanas apjomu pieaugumam pārbaudāmajā periodā par 178 % palielinājās nodarbinātība Kopienas ražošanas nozarē. Jānorāda, ka biodīzeļdegvielas ražošanas nozare ir kapitālietilpīga nozare, kur ražošanas procesā nav vajadzīgs daudz darbaspēka.

(100)

Vidējā darba samaksa pārbaudāmajā periodā samazinājās par 6 %. Tas izskaidrojams ar to, ka darba ņēmējiem, kuri ražošanas paplašināšanai pārbaudāmā perioda beigu posmā tika piesaistīti Kopienas ražošanas nozarei, bija zemāka kvalifikācija.

(101)

Produktivitāte laikposmā no 2005. gada līdz IP beigām samazinājās par 11 %.

(102)

ASV ražotājiem eksportētājiem noteiktā dempinga starpība ir norādīta iepriekš nodaļā par dempingu un ir ievērojami virs de minimis. Turklāt, ņemot vērā importa par dempinga cenām apjomus un cenas, faktiskās dempinga starpības ietekme jāuzskata par būtisku.

(103)

Izanalizējot datus par Kopienas tirgu, jāsecina, ka izlasē neiekļautie Kopienas ražotāji un 60. apsvērumā minētie Kopienas ražotāji pārbaudāmajā periodā zaudēja ievērojamu tirgus daļu no saražotās biodīzeļdegvielas pārdošanas Kopienas tirgū. Tiek lēsts, ka pārbaudāmajā periodā šo ražotāju tirgus daļa samazinājās par vairāk nekā 20 procentpunktiem.

(104)

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju daudzi no šiem uzņēmumiem pārtrauca biodīzeļdegvielas ražošanu vai sašaurināja to un nebija spējīgi pienācīgi sadarboties izmeklēšanā.

(105)

Turklāt vairāki uzņēmumi, kas atlases laikā sniedza informāciju, norādīja, ka tiem nācies sašaurināt ražošanu un atlaist darbiniekus lētāka ASV izcelsmes importa dēļ. Līdzīgas piezīmes izteica citi ražotāji, kuri īpaši IP bija bijuši gatavi sākt ražošanu, taču tā bija jāatliek, jo bija vērojams imports par zemām dempinga cenām no ASV.

(106)

Iepriekš minētie dati, kas saistīti ar izlasē neiekļautajiem ražotājiem, pamato secinājumus par kaitējumu, kas nodarīts izlasē iekļautajiem Kopienas ražotājiem.

(107)

Saistībā ar aizvien pieaugošo pieprasījumu izmeklēšanā noskaidrojās, ka, spriežot pēc apjoma rādītājiem, piemēram, pēc ražošanas (+ 150 %), ražošanas jaudas (+ 174 %) un pārdošanas apjoma (+ 143 %), izlasē iekļauto Kopienas ražotāju stāvoklis pārbaudāmajā periodā uzlabojās. Palielinājās arī izlasē iekļauto Kopienas ražotāju tirgus daļa no 25,3 % 2005. gadā līdz 29,8 % IP, kas bija mērens pieaugums par 4,5 procentpunktiem. Ņemot vērā aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc biodīzeļdegvielas minētajā periodā Kopienas tirgū, palielinājās arī nodarbinātība un ieguldījumi. Tomēr ražošanas apjoms nepalielinājās tik strauji kā tirgus izaugsme, tāpēc ražošanas jaudas izmantojums pārbaudāmajā periodā samazinājās par 9 % un produktivitāte – par 11 %.

(108)

Galvenie rādītāji, kas raksturoja izlasē iekļauto Kopienas ražotāju finansiālo situāciju, pārbaudāmajā periodā pasliktinājās. Rentabilitāte samazinājās no apmēram 18 % 2005. un 2006. gadā līdz mazāk par 6 % IP. Neraugoties uz uzņēmumu spēju pašiem finansēt savas darbības, īpaši pateicoties naudas plūsmas pieaugumam, ieguldījumu ienesīgums IP strauji samazinājās par 80 %.

(109)

Izmeklēšanā arī atklājās, ka izlasē iekļautajiem Kopienas ražotājiem strauji palielinājās izmaksas – laikposmā no 2005. līdz 2007. gadam par 36 % un laikposmā no 2005. gada līdz IP beigām par 42 %, jo palielinājās izejvielu (galvenokārt rapša sēklu un soja pupu eļļas) cenas, kas veidoja gandrīz 80 % no biodīzeļdegvielas ražošanas kopējām izmaksām. Šo izmaksu pieaugumu nebija iespējams pilnībā attiecināt uz klientiem Kopienas tirgū.

(110)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, var secināt, ka Kopienas ražošanas nozarei kopumā nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(111)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai ASV izcelsmes imports par dempinga cenām ir radījis kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei tādā apjomā, lai to klasificētu kā būtisku. Lai uz importu par dempinga cenām neattiecinātu tādu faktoru izraisītu iespējamu kaitējumu, kas nav saistīti ar importu par dempinga cenām, bet kas vienlaikus varēja nodarīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, izvērtēja arī citus zināmos faktorus.

(112)

Izmeklēšanā atklājās, ka pārbaudāmajā periodā ievērojami palielinājās importa apjomi par zemām dempinga cenām no ASV (100 reizes). Tādējādi būtiski pieauga tirgus daļa – no 0,4 % 2005. gadā līdz 17,2 % IP jeb par 16,8 procentpunktiem. Lai demonstrētu, kāda nozīme bija tam, ka Kopienā parādījās imports par dempinga cenām no ASV Kopienā, jānorāda, ka tirgus daļa 15 mēnešu periodā pieauga par 16,8 procentpunktiem.

(113)

Vienlaikus, neraugoties uz ievērojamo patēriņa pieaugumu, Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa pārbaudāmajā periodā pamattirgū pieauga tikai par aptuveni 4,5 procentpunktiem. Izmeklēšanā atklājās, ka tas notika vienīgi uz citu Kopienas ražotāju rēķina, kuri pārbaudāmajā periodā pārtrauca ražošanu vai sašaurināja to.

(114)

Lai gan importa dempinga vidējās cenas no 2005. gada līdz IP beigām pieauga par 7 %, tomēr šai pašā periodā tās bija ievērojami zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas. Tādējādi importa dempinga cenas ievērojami samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas, vidējā cenu samazinājuma starpība IP bija 25 %.

(115)

Tiek uzskatīts, ka importa par zemām dempinga cenām ilgstošais spiediens uz Kopienas tirgu neļāva Kopienas ražošanas nozarei noteikt savas pārdošanas cenas atbilstīgi tirgus nosacījumiem un izmaksu pieaugumam. IP to izejvielu vidējās cenas, ko Kopienas ražošanas nozare izmantoja biodīzeļdegvielas ražošanai, bija par 25 % augstākas nekā 2006. gadā. Kopienas ražošanas nozare tikai 4 % no šā palielinājuma varēja attiecināt uz saviem klientiem, bet kopumā izmaksas šajā periodā pieauga par 20 %. Jānorāda, ka šajā periodā ievērojami pieauga arī ASV ražotāju izmantotās galvenās izejvielas, proti, sojas pupu eļļas cena. Tomēr, kā norādīts 109. apsvērumā, šis izmaksu palielinājums nebija atspoguļots importa dempinga cenās.

(116)

Lai sīkāk paskaidrotu cēloņsakarību starp importa par zemām dempinga cenām no ASV parādīšanos un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, stāvokli Kopienas tirgū 2005.–2006. gadā, kad nebija importa par dempinga cenām, salīdzināja ar stāvokli tirgū laikposmā no 2006. gada līdz IP beigām, kad tajā parādījās imports par zemām dempinga cenām.

(117)

2005.–2006. gadā, kad Kopienas tirgū nebija importa par dempinga cenām, patēriņš pieauga par apmēram 1,8 miljoniem tonnu. Visi Kopienas ražotāji varēja sagatavot uzņēmējdarbības plānu, ņemot vērā tirgus veselīguma un straujas attīstības perspektīvu. Cenas minētajā periodā palielinājās par 19 %, un Kopienas ražošanas nozares peļņa bija 18,3 %. 2007. gadā un IP situācija krasi mainījās. Tirgū sāka parādīties imports par zemām dempinga cenām no ASV. Lai gan tirgus palielinājās par 1,6 miljoniem tonnu, lielākā daļa no šā pieauguma (vairāk nekā 1 miljons tonnu) bija attiecināma uz importu par dempinga cenām no ASV. Šajā pašā periodā Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa palielinājās pavisam nedaudz, biodīzeļdegvielas ražošanas pamatizmaksas pieauga par aptuveni 25 %, bet vidējā pārdošanas cena – tikai par aptuveni 4 %. Ievērojami samazinājās peļņa, kas bija mazāk par 6 % no apgrozījuma, tāpēc tās ekonomiskais un finansiālais stāvoklis IP kopumā pasliktinājās.

(118)

Ņemot vērā iepriekš minēto, provizoriski jāsecina, ka importam par zemām dempinga cenām no ASV, kas IP ievērojami samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas un būtiski palielināju apjomu, bija noteicošā nozīme, nodarot būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, ko īpaši atspoguļo tās finansiālā stāvokļa pasliktināšanās IP.

(119)

Izmeklēšanā nebija iespējams precīzi novērtēt importa apjomus no trešām valstīm 69. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ. Tādējādi iepriekš tabulā sniegtie dati ir sagatavoti, balstoties uz sūdzības iesniedzēja aplēsēm.

(120)

Imports no trešām valstīm, uz kuru neattiecās šī izmeklēšana, palielinājās no 30 000 tonnām 2005. gadā līdz 147 812 tonnām IP. Tas šajā periodā bija mērens tirgus daļas pieaugums 1,3 procentpunktu apmērā. Tādēļ provizoriski jāsecina, ka imports no citām trešām valstīm nav būtiski veicinājis kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(121)

Ievērojot ievērojamo pieprasījuma pieaugumu attiecīgajā un pārbaudāmajā periodā, Kopienas ražošanas nozarei IP nodarīto būtisko kaitējumu nevar attiecināt uz nelielo pieprasījuma samazinājumu (-0,5 %), kas laikposmā no 2007. gada līdz IP beigām bija novērots Kopienas tirgū.

(122)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka biodīzeļdegvielas atkārtota aplikšana ar enerģijas nodokli Vācijā (15) ir negatīvi ietekmējusi to Kopienas ražotāju ekonomisko stāvokli, kuri apgādāja šo konkrēto dalībvalsti.

(123)

Izmeklēšanā atklājās, ka kopš 1999. gada Vācijā patiešām tīrai biodīzeļdegvielai ir noteikta nodokļa atlaide, kas no 2006. gada 1. augusta tika samazināta. Tomēr 2007. gada 1. janvārī tika ieviesta obligāta maisījumiem paredzēta prasība (16), kas noteica biodīzeļdegvielas kvotu 4,4 % apmērā, ko aprēķināja, balstoties uz visu benzīna un dīzeļdegvielas energoietilpību, kas transporta mērķiem bija laisti Vācijas tirgū. Operatoriem, kuri neievēroja šo kvotu, bija jāmaksā sods EUR 0,60 apmērā par vienu biodīzeļdegvielas litru. Izrādās, šī obligātā maisījumam paredzētā prasība lielā mēra ir kompensējusi iespējamo pārdošanas apjomu zaudējumu un stimulu samazinājumu. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka to izlasē iekļauto Kopienas ražotāju pārdošanas apjomi, kuri piegādāja biodīzeļdegvielu Vācijas tirgum, laikposmā no 2006. gada līdz IP beigām pieauga par 68 %.

(124)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, uzskata, ka publisku iestāžu pieņemtie lēmumi Kopienā nevar pārtraukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(125)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka daudzi Kopienas uzņēmumi, atsaucoties uz publiskās politikas pasākumiem biodīzeļdegvielas ražošanas veicināšanai, nolēma ieguldīt līdzekļus esošo ražošanas iekārtu paplašināšanā un jaunu iekārtu izveidē. Minētā persona apgalvoja, ka biodīzeļdegvielas ražošanas jauda Kopienā IP bija pat 11,5 miljoni tonnu. Tā arī apgalvoja, ka, tā kā patēriņa attīstība neatbilda prognozēm, ievērojama ražošanas jaudas daļa palika neizmantota un paliktu neizmantota pat tad, ja nebūtu importa no ASV. Tādējādi relatīvās fiksētās izmaksas negatīvi ietekmēja Kopienas ražotāju rentabilitāti, ieguldījumu ienesīgumu un naudas plūsmu.

(126)

Šajā sakarā jānorāda, ka izmeklēšanā tika apskatīta situācija, kādā atradās Kopienas ražotāji. Lai gan Kopienas ražošanas nozares ražošanas jauda palielinājās (+189 %) vairāk nekā pieprasījums (+106 %), jānorāda, ka biodīzeļdegvielas ražošanas galvenie izmaksu faktori ir mainīgās izmaksas. Turklāt, kā norādīts 109. apsvērumā, biodīzeļdegvielas ražošanai nepieciešamo izejvielu izmaksas veidoja 80 % no kopējām izmaksām. Izpētot šo apgalvojumu sīkāk, noskaidrojās, ka fiksēto izmaksu daļa biodīzeļdegvielas ražošanā un pārdošanā bija tikai 6 % no kopējām izmaksām. Tādējādi Kopienas ražošanas nozares finansiālās situācijas ievērojamu pasliktināšanos nevar izskaidrot ar pastāvīgo izmaksu palielināšanos, ko it kā izraisījusi neizmantotā jauda.

(127)

Turklāt jānorāda, ka atbilstoši 4. tabulā sniegtajai informācijai izlasē iekļauto Kopienas ražotāju jaudas izmantojums IP bija 80 %. Tādējādi izlasē iekļauto Kopienas ražotāju jaudas varbūtējais pārpalikums Kopienā neapstiprinājās.

(128)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, uzskata, ka negatīvā ietekme, ko neizmantotā ražošanas jauda varētu būt radījusi uz Kopienas ražošanas nozari, nebija tik ievērojama, lai tiktu pārtraukta cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(129)

Viena interesētā persona apgalvoja, ka pieaugošais pieprasījums pēc rapša sēklām un rapša sēklu eļļas izraisīja izejvielu cenu strauju palielināšanos Kopienā. Fakts, ka Kopienas ražotāji kā galveno izejvielu izmanto rapša sēklu eļļu, izskaidro, kāpēc tie varētu būt cietuši vairāk nekā citi ražotāji, kuri biodīzeļdegvielas ražošanai izmantoja citu augu eļļas, piemēram sojas pupu eļļu vai palmu eļļu.

(130)

Vispirms jānorāda, ka izmeklēšanā atklājās, ka izlasē iekļautie Kopienas ražotāji biodīzeļdegvielas ražošanai izmantoja ne vien rapša sēklu eļļu, bet arī citu augu eļļas (sojas pupu eļļu, palmu eļļu, saulespuķu eļļu) un dažkārt pat dzīvnieku taukus.

(131)

Turklāt iepriekš 109. apsvērumā ir atzīts, ka Kopienas ražošanas nozarē pārbaudāmajā periodā bija vērojama būtiska izejvielu izmaksu palielināšanās. Tomēr šis fakts jāaplūko, ņemot vērā vispārēju lauksaimniecības produktu cenu palielinājumu pasaulē, un šajā ziņā jānorāda, ka sojas pupu eļļas (kā ražotāju galvenās attiecīgajā valstī izmantotās izejvielas) cenas pieaugums šajā periodā bija lielāks. Izejvielu cenu pieaugums attiecīgi skāra visus biodīzeļdegvielas veidus.

(132)

Domājams, ka tirgū, kuru virza efektīva konkurence, ražotāji spētu segt izmaksu palielinājumu, novirzot to uz tirgu. Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka importa par zemām dempinga cenām radītais spiediens uz Kopienas tirgu neļāva Kopienas ražotājiem noteikt savas pārdošanas cenas atbilstīgi tirgus nosacījumiem un izmaksu pieaugumam. Kā minēts iepriekš, cenas pārbaudāmajā periodā ievērojami pieauga arī galvenajai ASV ražotāju izmantotajai izejvielai – sojas pupu eļļai. Tomēr šis izmaksu palielinājums ASV nebija atspoguļots importa dempinga cenās Kopienas tirgū.

(133)

Ņemot vērā šo apstākli, izejvielu cenu pieaugums nevar pārtaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(134)

Viena interesēta persona apgalvoja, ka minerālās dīzeļdegvielas un biodīzeļdegvielas cenu ciešās saistības dēļ biodīzeļdegvielas cenu palielinājums, kas īpaši Vācijā bija straujāks nekā minerālās dīzeļdegvielas cenu pieaugums, ražotājiem, kuri apgādā šīs dalībvalsts tirgu, ir izraisījis pārdošanas apjomu samazināšanos.

(135)

Vispirms jānorāda, ka attiecīgā persona nesniedza nekādu informāciju, lai pamatotu šo apgalvojumu. Turklāt pretēji šīs personas izvirzītajam apgalvojumam izmeklēšanā atklājās, ka Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi un tirgus daļa pārbaudāmajā periodā bija palielinājušies. Turklāt jēlnaftas cenas tiek noteiktas pasaules mērogā, tāpēc attiecīgā ražojuma pārdošanas apjomiem bija jābūt skartiem tikpat lielā mērā kā Kopienā saražotās biodīzeļdegvielas pārdošanas apjomiem.

(136)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis arguments bija jānoraida.

(137)

Viena no ieinteresētajām personām apgalvoja, ka ikviena biodīzeļdegvielas ražotāja atrašanās vietai ir svarīga nozīme no konkurences viedokļa, un minēja Vāciju kā piemēru, lai pierādītu, ka tad, ja biodīzeļdegvielas ražotnes atrodas reģionos, kam ir tikai sauszemes robežas, ražotājiem palielinās transportēšanas izmaksas, jo visi lielie klienti, jo īpaši pārstrādes rūpnīcas un to jaukšanas iekārtas, atrodas piekrastē.

(138)

Izmeklēšanā noskaidrojās, ka tikai neliels skaits Kopienas ražošanas nozares ražotāju atrodas reģionos, kam ir tikai sauszemes robežas. Turklāt attiecībā uz dažiem no šiem ražotājiem tika konstatēts, ka arī pārstrādes rūpnīcas atradās šādos apgabalos šo ražotāju tuvumā. Attiecībā uz citiem ražotājiem izmeklēšanā noskaidrojās, ka, visus trūkumus biodīzeļdegvielas ražotājiem, kas atrodas reģionos, kuriem ir tikai sauszemes robežas, un tālu no saviem klientiem (maisījumu gatavotāji, pārstrādes rūpnīcas), kompensē nelielais attālums līdz smalcināšanas dzirnavām un/vai izejvielu piegādātājiem.

(139)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, apgalvojums, ka ražotņu atrašanās reģionos, kam ir tikai sauszemes robežas, rada būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, tika noraidīts.

(140)

Jānorāda, ka, analizējot 112.–118. apsvērumā minēto ASV importa par dempinga cenām ietekmi, tika ņemta vērā ietekme, ko radīja imports no ASV, ko veica trīs 60. apsvērumā minētie uzņēmumi. Ciktāl tas skar pašu saražotās biodīzeļdegvielas pārdošanu, izmeklēšanā tika aplūkota tikai izlasē iekļauto Kopienas ražotāju cenu politika vai darbība īpaši IP.

(141)

Minētā analīze parādīja, ka ASV izcelsmes importa par zemām dempinga cenām apjoms un tirgus daļa laikposmā no 2005. gada līdz IP beigām būtiski pieauga. Vienlaikus tika konstatēts, ka šis imports IP ievērojami samazināja Kopienas ražošanas nozares cenu.

(142)

Dažādie konstatējumi, kas veikti izmeklēšanā un veiktajā pārbaudē par 2005.–2006. gadu salīdzinājumā ar laikposmu no 2007. līdz IP beigām, liecināja, ka laiks, kad parādījies ASV imports par zemām dempinga cenām un ievērojami pasliktinājies Kopienas ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis, īpaši IP, sakrīt.

(143)

Balstoties uz iepriekš minēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi noteikta un nodalīta no kaitējumu radošās ietekmes, ko izraisīja imports par dempinga cenām, provizoriski secināja, ka imports par dempinga cenām no ASV ir radījis būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(144)

Lai gan ir secinājumi par dempingu, kas rada kaitējumu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai pastāv nopietni iemesli, kas liek secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā pasākumu noteikšana nav Kopienas interesēs. Kopienas intereses tika noteiktas, izvērtējot visas dažādās iesaistītās intereses, tostarp Kopienas ražošanas nozares, importētāju, izejvielu piegādātāju un attiecīgā ražojuma lietotāju intereses.

(145)

Kā minēts iepriekš, Kopienas ražošanas nozarei bija nodarīts būtisks kaitējums, ko radīja imports par dempinga cenām no ASV. Ja pasākumi netiktu pieņemti, noteikti turpinātos Kopienas ražošanas nozares finansiālās situācijas pasliktināšanās. Kopienas ražošanas nozarē laikposmā no 2005. gada līdz IP beigām nepietiekama cenu pieauguma dēļ rentabilitāte samazinājās par 12,6 procentpunktiem. Ņemot vērā sarūkošo rentabilitāti, ja pasākumi netiks īstenoti, ļoti iespējams, ka Kopienas ražošanas nozares finansiālā situācija vēl vairāk pasliktināsies. Tas izraisītu ražošanas sašaurināšanos un vairāku ražotņu slēgšanu, kas tādējādi apdraudētu nodarbinātību un ieguldījumus Kopienā.

(146)

Tiek uzskatīts, ka, piemērojot pasākumus, tirgū atjaunosies godīga konkurence. Jānorāda, ka Kopienas ražošanas nozarē vērojamās rentabilitātes samazināšanās pamatā ir tas, ka tai ir grūtības konkurēt ar ASV izcelsmes importu par zemām dempinga cenām. Antidempinga pasākumu piemērošana, iespējams, ļautu Kopienas ražošanas nozarei saglabāt rentabilitāti tādā līmenī, kāds uzskatāms par nepieciešamu šai kapitālietilpīgajai nozarei.

(147)

Visbeidzot sagaidāms, ka pasākumu ietekmē Kopienas ražošanas nozare varētu atgūties no kaitējumu radošā dempinga, kas tika konstatēts izmeklēšanas laikā.

(148)

Sākot izmeklēšanu, sazinājās ar aptuveni 25 nesaistītiem importētājiem un tirgotājiem Kopienā. Taču šīs personas nekādi nesadarbojās.

(149)

Šajos apstākļos nebija iespējams precīzi novērtēt pasākumu varbūtējo ietekmi uz importētājiem.

(150)

Sākot izmeklēšanu, sazinājās ar visiem zināmajiem lietotājiem, kas bija iesaistīti minerālās dīzeļdegvielas ražošanā un izplatīšanā un kuri bija iesaistīti arī minerālās dīzeļdegvielas obligātajā sajaukšanā ar biodīzeļdegvielu, un viņiem nosūtīja anketas.

(151)

Sadarbojās tikai viens uzņēmums – lietotājs. Šis lietotājs iesniedza atbildēja uz anketas jautājumiem, norādot, ka tas atbalsta lēto ASV importa plūsmu apturēšanu, jo tās kropļo konkurenci Kopienā un rada kaitējumu uzņēmumiem, kuri ražo un pārdod dīzeļdegvielu, ņemot vērā to, ka atsevišķiem konkurentiem, kuri iegādājas šo lēto degvielu, ir netaisnīgas konkurences priekšrocības, salīdzinot ar uzņēmumiem, kuri to nepērk. Tas arī apgalvoja, ka pasākumi ļautu atjaunot esteru ražošanas rūpnīcu (īpaši Vācijā) darbību un/vai ļautu turpināt esterificēšanas ražotņu izveides projektu īstenošanu Kopienā. Tā kā Eiropā esterus parasti iegūst no rapša sēklām, kas uzskatāma par kvalitatīvāku izejvielu nekā B99 ražošanā izmantotā palmu vai sojas eļļa, līdz ar ražotāju skaita pieaugumu Eiropā uzlabotos ražojumu kvalitāte un samazinātos estera cenas, kas nāktu par labu klientiem.

(152)

Viena lietotāju asociācija, kas pārstāvēja ražojuma nosūtītāju intereses vienā dalībvalstī, apgalvoja, ka pasākumu piemērošana nelabvēlīgi ietekmētu tās locekļu darbību. Tā apgalvoja, ka dīzeļdegviela rada 20–25 % izmaksas transporta nozarē un ka, ņemot vērā nozares zemo rentabilitāti (0 %–5 %), dīzeļdegvielas cena ir noteicošais faktors tam, lai tūkstošiem uzņēmumu turpinātu darbību. Tomēr šos apgalvojumus nevarēja pārbaudīt, jo attiecīgās asociācijas locekļi neatbildēja uz anketas jautājumiem.

(153)

Šajos apstākļos provizoriski secināja, ka, pamatojoties uz sniegto informāciju, antidempinga pasākumu ietekme nebūtu viennozīmīga un ka tādējādi nevar izdarīt skaidrus secinājumus par to, vai pasākumu nepieņemšana šajā gadījumā būtu lietotāju interesēs.

(154)

Seši piegādātāji atbildēja uz anketas jautājumiem. Četri piegādātāji atbalstīja antidempinga pasākumu piemērošanu, apgalvojot, ka, ja šādi pasākumi netiktu piemēroti, ilgākā laika posmā būtu apdraudēta Kopienas ražošanas nozares pastāvēšana. Ja rastos šāda situācija, tas noteikti negatīvi ietekmētu šo uzņēmumu stāvokli.

(155)

Divi citi piegādātāji, kuri bija saistīti ar biodīzeļdegvielas ražotājiem eksportētājiem ASV, apgalvoja, ka varbūtējiem pasākumiem nebūtu būtiskas ietekmes, jo tie mainītu tirdzniecības plūsmas (uz importu no valstīm, uz kurām pasākumi neattiecas).

(156)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, jāsecina, ka pasākumu piemērošana kopumā pozitīvi ietekmētu izejvielu piegādātāju stāvokli.

(157)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka šī procedūra nav saskanīga ar starptautiskiem un Kopienas politikas lēmumiem par biodīzeļdegvielas ražošanas un pārdošanas veicināšanu, ņemot vērā vides aizsardzību un atkarības samazinājumu no minerāldegvielas.

(158)

Šajā ziņā jānorāda, ka saskaņā ar pamatregulas 21. pantu īpaši jāapsver nepieciešamība likvidēt kaitējumu radošā dempinga izkropļojošo ietekmi uz tirdzniecību un atjaunot efektīvu konkurenci. Tāpēc pārbaudē nevar ņemt vērā vispārīgos apsvērumus par vides aizsardzību un minerālās dīzeļdegvielas piegādi un vienlaikus nevar attaisnot negodīgu tirdzniecības praksi.

(159)

Kas attiecas uz Kopienas tirgu, ja antidempinga pasākumi tiktu ieviesti, tad attiecīgie ASV ražotāji eksportētāji, ņemot vērā to stabilo stāvokli tirgū, iespējams, turpinātu pārdot ražojumus arī par cenām, kas nebūtu dempinga cenas. Turklāt ļoti iespējams, ka Kopienas tirgū joprojām būtu ievērojams skaits konkurentu, galvenokārt, Kopienas ražotāji, kuri uz laiku ir pārtraukuši ražošanu, un tādu ražotāju, kuri nav sākuši ražošanas darbības importa par dempinga cenām dēļ. Šajā ziņā jānorāda, ka pārbaudāmā perioda sākumā to Kopienas ražotāju pārdošanas apjomi, kuri nebija pārstāvēti izmeklēšanā, veidoja vismaz 30 % no Kopienas tirgus, un šīs daļas strauju samazinājumu radīja ASV imports par dempinga cenām. Tāpēc lietotājiem, iespējams, arī turpmāk būs iespēja izvēlēties dažādus biodīzeļdegvielas piegādātājus. Ja pasākumi tomēr netiktu ieviesti, būtu apdraudēta Kopienas ražošanas nozares nākotne. Ja tā izzustu, Kopienas tirgū ievērojami samazinātos konkurence.

(160)

Pret ASV izcelsmes biodīzeļdegvielas importu vērstu pasākumu ieviešana neapšaubāmi būtu Kopienas ražošanas nozares interesēs. Tas ļautu Kopienas ražošanas nozarei augt un atgūties no kaitējuma, ko tai radījis imports par dempinga cenām. Ja tomēr pasākumi netiktu ieviesti, Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā situācija, iespējams, turpinātu pasliktināties un vairāki uzņēmēji pārtrauktu uzņēmējdarbību. Lai gan nebija iespējams izdarīt skaidrus secinājumus par pasākumu ietekmi uz importētājiem un lietotājiem, bija gaidāms, ka pasākumu ieviešana būtu izejvielu piegādātāju interesēs.

(161)

Ievērojot iepriekš minēto, provizoriski secināja, ka nav ar Kopienas interesēm saistītu būtisku iemeslu, kas šajā konkrētajā gadījumā liktu atteikties no antidempinga maksājumu piemērošanas.

(162)

Ņemot vērā secinājumus, kas gūti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, jāievieš pagaidu antidempinga pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu, ko imports par dempinga cenām var radīt Kopienas ražošanas nozarei.

(163)

Nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību, antidempinga pasākumi jānosaka tādā apmērā, lai novērstu kaitējumu, ko imports par dempinga cenām radījis Kopienas ražošanas nozarei. Aprēķinot maksājuma lielumu, kas nepieciešams, lai novērstu kaitējumu radošā dempinga ietekmi, uzskatīja, ka pasākumiem jābūt tādiem, kas ļautu Kopienas ražošanas nozarei gūt tādu peļņu pirms nodokļiem, kas būtu sasniedzama normālos konkurences apstākļos, proti, ja nebūtu importa par dempinga cenām.

(164)

Tāpēc peļņas normu 15 % apmērā no apgrozījuma varēja uzskatīt par atbilstošu līmeni, kādu Kopienas ražošanas nozare panāktu, ja nebūtu dempinga radītā kaitējuma, aplūkojot Kopienas ražošanas nozares darbību attiecīgā perioda pirmajā posmā (2004., 2005. un 2006. gadā), un par sapratīgu, lai šai jaundibinātajai nozarei ilgtermiņā garantētu ieguldījumu ienesīgumu.

(165)

Pēc tam noteica vajadzīgo cenu palielinājumu, vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar cenu, kas nerada kaitējumu, līdzīgam ražojumam, kuru Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienas tirgū. Cena, kas nerada kaitējumu, ir iegūta, izlasē iekļauto Kopienas ražotāju pārdošanas cenas koriģējot ar IP gūto faktisko peļņu/zaudējumiem un pieskaitot iepriekšminēto peļņas normu. Minētā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no kopējās CIF importa vērtības.

(166)

Ievērojot iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu pagaidu antidempinga maksājumi ASV izcelsmes importam jānosaka vismazākās dempinga un kaitējuma starpības apmērā saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu.

(167)

Tomēr paralēli notiekošajā AS procedūrā ASV izcelsmes biodīzeļdegvielas importam ir piemēroti arī kompensācijas maksājumi. Subsīdijas, kas konstatētās šajā paralēli notiekošajā procedūrā, nav eksporta subsīdijas, tāpēc uzskata, ka tās nav ietekmējušas eksporta cenu un attiecīgo dempinga starpību. Tādējādi, ņemot vērā to, ka abās procedūrās pārbaudīja vienus un tos pašus importa apjomus, antidempinga maksājumus un kompensācijas maksājumus var noteikt tādā apmērā, lai tie abi kopā nepārsniegtu kaitējuma novēršanas līmeni.

(168)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, antidempinga maksājuma likmes noteica, salīdzinot kaitējuma novēršanas līmeni, dempinga starpības un kompensācijas maksājuma likmes. Tādējādi ir ierosināti šādi antidempinga maksājumi.

(169)

Ievērojot to, ka antidempinga maksājums attieksies uz maisījumiem, kuros ir vairāk nekā 20 svara % biodīzeļdegvielas proporcionāli to biodīzeļdegvielas saturam, lai dalībvalstu muitas dienesti efektīvi īstenotu pasākumus, maksājumi jānosaka kā nemainīgas summas, balstoties uz biodīzeļdegvielas saturu.

(170)

Antidempinga maksājuma likmes, kas šajā regulā norādītas atsevišķiem uzņēmumiem, tika noteiktas, pamatojoties uz pašreizējās izmeklēšanas secinājumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli šajos uzņēmumos. Šīs maksājuma likmes (pretstatā valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi jāpiemēro vienīgi tādu attiecīgās valsts izcelsmes ražojumu importam, kurus ražo minētie uzņēmumi un tādējādi – konkrētās minētās juridiskās personas. Jebkura tāda uzņēmuma importētie ražojumi, kuri nav īpaši minēti šīs regulas rezolutīvajā daļā, norādot tā nosaukumu un adresi, ieskaitot uzņēmumus, kuri saistīti ar īpaši minētajiem uzņēmumiem, nevar gūt labumu no šīm likmēm, un uz tiem attiecina maksājuma likmi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(171)

Iepriekš minētie provizoriskie secinājumi tiks darīti zināmi visām ieinteresētajām personām, un tām lūgs rakstiski paust viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Piezīmes tiks analizētas un ņemtas vērā (ja tās būs pamatotas) pirms galīgā lēmuma pieņemšanas. Provizoriskos secinājumus var atkārtoti apsvērt, pirms tie kļūst par galīgiem secinājumiem,