29.8.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 227/9

(1)

Komisija 2007. gada 20. decembrī pieņēma paziņojumu “Eiropas pieeja, kā sekmēt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi digitālajā vidē” (2), kurā uzmanība tiek pievērsta plašsaziņas līdzekļu lietotprasmei saistībā ar komerciāliem paziņojumiem, tostarp reklāmu; plašsaziņas līdzekļu lietotprasmei saistībā ar audiovizuāliem darbiem, kas daļēji ir saistīta ar izpratnes padziļināšanu par Eiropas filmām un radošo prasmju pilnveidošanu; un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmei tiešsaistē, kas, piemēram, sniegtu iedzīvotājiem labākas zināšanas par interneta meklētājprogrammu darbību.

(2)

Eiropas Parlaments savā ziņojumā par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi digitālajā pasaulē (3) mudināja Komisiju paplašināt tās politiku, lai sekmētu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, strādājot kopā ar visām Eiropas iestādēm un vietējām un reģionālām iestādēm.

(3)

Padomes secinājumos par mediju lietotprasmi (4), kurus Izglītības, jaunatnes lietu un kultūras padome pieņēma 2008. gada 21. un 22. maijā, pausts atbalsts Eiropas Komisijas ierosinātajam stratēģiskajam skatījumam uz plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi kā svarīgu faktoru aktīvam pilsoniskumam mūsdienu informācijas sabiedrībā.

(4)

Reģionu komiteja 2008. gada oktobrī pieņēma vispārēju atzinumu par radošo saturu tiešsaistē un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi (5).

(5)

Lisabonas Eiropadome (6) secināja, ka “satura nozares sniedz ieguldījumu, izmantojot Eiropas kultūru dažādību un izveidojot to tīklu”. Eiropas darba kārtība kultūrai, kas tika uzsākta 2007. gadā, izveido politikas pamatstratēģiju, lai risinātu būtiskas problēmas kultūras jomā, savukārt Padomes 2009. gada maija secinājumos par kultūru kā jaunrades un inovāciju katalizatoru uzsvērts, ka kultūra var dot īpašu ieguldījumu jaunrades un inovāciju jomā, un aicināts izstrādāt plašu inovāciju koncepciju kā Lisabonas stratēģijas daļu pēc 2010. gada. Tas ir arī īpaši svarīgi Eiropas Komisijas iniciatīvas i2010 ietvaros, lai palielinātu IST nozares konkurētspēju un radītu vienotu Eiropas informācijas telpu.

(6)

Uzlabojot plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, varētu palīdzēt sasniegt gan mērķus, kas Eiropadomes sanāksmē Lisabonā izvirzīti Eiropas Savienībai, gan mērķus, kas nosprausti iniciatīvā i2010, jo īpaši attiecībā uz konkurētspējīgāku zināšanās balstītu ekonomiku, vienlaicīgi veicinot iekļaujošākas informācijas sabiedrības veidošanos.

(7)

Sabiedriskā apspriešana 2006. gada nogalē parādīja, ka visā Eiropā attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi pastāv atšķirīgas prakses un nevienlīdzīgi līmeņi. Tajā pašā laikā tiek atzīts, ka nav kopīgu kritēriju vai standartu, lai izvērtētu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, un ir nekavējoties nepieciešams plaša mēroga ilgtermiņa pētījums, lai šādus kritērijus izveidotu.

(8)

Kā ir secināts 2007. gada otrajā pusē pēc Komisijas pasūtījuma veiktajā pētījumā “Pašreizējās tendences un stratēģijas, lai risinātu ar plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi saistītos jautājumus Eiropā”, Eiropas līmenī pastāv šķēršļi plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes attīstībai. Konkrētāk, pie šiem šķēršļiem var minēt kopēja skatījuma trūkumu, valsts, reģionālo un vietējo iniciatīvu mazpazīstamību Eiropas līmenī, Eiropas tīklu un ieinteresēto personu sadarbības trūkumu.

(9)

Tādēļ būtu ārkārtīgi svarīgi spēt analizēt, akcentēt un izplatīt paraugpraksi šajā jomā visā Eiropas Savienībā un radīt un veicināt Eiropas tīklus ieinteresēto personu vidū.

(10)

Eiropas iedzīvotāju spēja kā plašsaziņas līdzekļu patērētājiem pieņemt apzinātus un daudzveidīgus lēmumus veicinātu Eiropas audiovizuālās un satura nozares konkurētspēju.

(11)

Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme ir saistīta ar iespējām piekļūt plašsaziņas līdzekļiem, saprast un kritiski izvērtēt dažādus plašsaziņas līdzekļu aspektus un to saturu, kā arī veidot saziņu visdažādākajās situācijās.

(12)

Tā kā digitālais radošais saturs aizvien vairāk izplatās un aizvien aug tiešsaistes un mobilu izplatīšanas platformu skaits, plašsaziņas līdzekļu lietotprasme prasa aizvien jaunas iemaņas. Mūsdienu pasaulē iedzīvotājiem ir jāattīsta analītiskās spējas, kas ļauj intelektuālā un emocionālā ziņā labāk izprast digitālos plašsaziņas līdzekļus.

(13)

Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme attiecas uz visiem plašsaziņas līdzekļu veidiem. Tās mērķis ir palielināt cilvēku izpratni par daudzveidīgajiem plašsaziņas ziņojumiem, ar kuriem viņi sastopas ikdienā. Plašsaziņas ziņojumi ir programmas, filmas, attēli, teksti, skaņas un tīmekļa vietnes, kas pie mums nonāk pa dažādiem sakaru kanāliem.

(14)

Plašsaziņas līdzekļu lietotprasmei ir nozīmīga loma, lai padziļinātu izpratni par Eiropas audiovizuālo mantojumu un kultūras identitātēm un vairotu zināšanas un interesi par audiovizuālo mantojumu un jaunākajiem Eiropas kultūras darbiem.

(15)

Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme ir saistīta ar iekļautību un pilsoniskumu mūsdienu informācijas sabiedrībā. Tā ir pamatprasme, kas jāapgūst ne tikai jauniešiem, bet arī pieaugušajiem un gados vecākiem cilvēkiem, vecākiem, skolotājiem, plašsaziņas līdzekļu speciālistiem. Pateicoties internetam un digitālajām tehnoloģijām, arvien vairāk Eiropas iedzīvotāju tagad var radīt un izplatīt attēlus, informāciju un saturu. Šodien plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi uzskata par vienu no svarīgākajiem priekšnoteikumiem aktīvam un pilnvērtīgam pilsoniskumam, lai novērstu un mazinātu risku tikt atstumtam no sabiedrības dzīves.

(16)

Prasmīgu plašsaziņas līdzekļu lietotāju sabiedrība būtu vienlaicīgi gan stimuls, gan priekšnosacījums plašsaziņas līdzekļu plurālismam un neatkarībai. Iespēja paust dažādus viedokļus un idejas dažādās valodās, pārstāvot dažādas grupas vienā sabiedrībā un sabiedrību starpā, labvēlīgi ietekmē daudzveidības, iecietības, pārredzamības, taisnīguma un dialoga vērtības. Tādēļ visos sabiedrības slāņos vajadzētu veicināt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi un cieši sekot tās attīstībai.

(17)

Demokrātija ir atkarīga no aktīvas pilsoņu dalības sabiedrības dzīvē, un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes noder, lai izskaidrotu ikdienas informācijas plūsmu, ko izplata ar jaunajām sakaru tehnoloģijām.

(18)

Plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi vajadzētu apskatīt dažādos veidos un dažādos līmeņos. Tas, kādā veidā visu līmeņu mācību programmās tiek iekļauta plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes apmācība, ir galvenokārt dalībvalstu pārziņā. Ļoti svarīga ir arī pašvaldību rīcība, jo tām ir tuvāka saskarsme ar iedzīvotājiem un tās atbalsta iniciatīvas neformālās izglītības nozarē. Tāpat pilsoniskajai sabiedrībai vajadzētu aktīvi iesaistīties plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes pilnveidošanā (t. s. augšupējā pieeja).

(19)

Plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi veicinātu Komisijas iniciatīvas, piemēram, MEDIA 2007 (Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmums Nr. 1718/2006/EK par atbalsta programmas īstenošanu Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007) (7)) un Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu direktīva (Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīva 2007/65/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (8)), kuru mērķis ir pastiprināt Eiropas audiovizuālās un satura nozares konkurētspēju.

(20)

Komisija ir nodomājusi pārraudzīt pasākumus, kas īstenoti saistībā ar audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi un komerciāliem paziņojumiem, kā noteikts Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu direktīvas 37. apsvērumā, jo īpaši Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu kontaktkomitejā, izpildot direktīvas 26. pantā noteikto pienākumu par ziņošanu.

(21)

Komisija sekmēs pētījumu projektus par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi pašreizējo programmu ietvaros. Tā plāno uzsākt pētījumu par to, cik lielā mērā cilvēki ir informēti par riskiem, kas saistīti ar personas datu izplatīšanu tiešsaistes vidē, un pētījumu par to, kā uzlabot meklētājprogrammu lietošanu.

(22)

Plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes iniciatīvās vajadzētu pievērsties arī izpratnes veidošanai par autortiesību lomu.

(23)

Personas datu apstrāde informācijas un sakaru tīklos, jo īpaši ar mērķi pielāgot piedāvājumu patērētāju vajadzībām, un datu apstrādes radītās problēmas personas datu aizsardzības un privātuma ievērošanas jomā arī jāietver plašsaziņas līdzekļu iniciatīvās. Informācijas un sakaru tīkli paver lietotājiem jaunas iespējas, tomēr tas personām var radīt arī jaunus riskus, piemēram, identitātes zādzības, diskriminējošu profilu izmantošanu vai pastāvīgu novērošanu. Komisija šīm problēmām un to iespējamajiem risinājumiem pievēršas paziņojumā “Datu aizsardzības veicināšana, izmantojot privātuma uzlabojošas tehnoloģijas (PUT)” (9).

(24)

Digitālo plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes iniciatīvās katrā ziņā vajadzētu cieši iesaistīt tradicionālos izdevējus, jo izdevējdarbības nozarei ir ļoti vērtīga pieredze tādā jomā kā plašsaziņas līdzekļu lietotprasme bezsaistes pasaulē, turklāt šī nozare aizvien vairāk pāriet uz digitāla satura radīšanu un izplatīšanu.

(25)

Komisija ir iecerējusi arī turpmāk panākt vienprātību par būtiskiem plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes aspektiem (definīcijas, mērķi) un atbalstīt tādas paraugprakses analīzi un apmaiņu, kas saistīta ar plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi digitālajā vidē, tostarp saistībā ar ekonomiku plašsaziņas līdzekļu nozarē Eiropā, organizējot AVMS Kontaktkomitejas sanāksmes (10), sekmējot un atbalstot pasākumus saskaņā ar MEDIA 2007 (11), sadarbojoties ar citām Eiropas iestādēm un starptautiskām organizācijām, piemēram, Eiropas Padomi, UNESCO un ANO Civilizācijas aliansi, un veicinot publiskā un privātā sektora partnerību plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes jomā,

I.

Dalībvalstīm sadarbībā ar iestādēm, kas atbild par audiovizuālās un elektroniskās komunikācijas regulēšanu, un sadarbībā ar datu aizsardzības uzraudzības iestādēm, ja vajadzīgs:

II.

Plašsaziņas līdzekļu nozarei intensīvāk iesaistīties tādu rīku nodrošināšanā, kas uzlabotu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes līmeni:

III.

Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm.