10.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 323/12

---

PADOMES LĒMUMS 2009/916/KĀDP

(2009. gada 23. oktobris)

par to, lai parakstītu un noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Seišelu Salu Republiku par Eiropas Savienības vadīto spēku statusu Seišelu Salu Republikā saistībā ar ES militāro operāciju Atalanta

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 24. pantu,

ņemot vērā prezidentvalsts ieteikumu,

tā kā:

(1)	Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome (ANO DP) 2008. gada 15. maijā ir pieņēmusi Rezolūciju Nr. 1814, kurā aicina valstis un reģionālas organizācijas veikt darbības, lai sargātu kuģus, kas pārvadā un piegādā humāno palīdzību Somālijai un veic ANO atļautas darbības.

(2)

ANO DP 2008. gada 2. jūnijā pieņēma Rezolūciju Nr. 1816 (2008), ar ko valstīm, kas sadarbojas ar Somālijas Federatīvo pagaidu valdību, sešus mēnešus no minētās rezolūcijas pieņemšanas dienas ir atļauts iebraukt Somālijas teritoriālajos ūdeņos un saskaņā ar starptautiskām tiesībām izmantot visus vajadzīgos līdzekļus, lai apkarotu jūras pirātisma un bruņotas laupīšanas aktus. Ar ANO DP 2008. gada 2. decembra Rezolūciju Nr. 1846 (2008) minēto noteikumu darbība ir pagarināta vēl par 12 mēnešiem.

(3)	Padome 2008. gada 10. novembrī pieņēma Vienoto rīcību 2008/851/KĀDP par Eiropas Savienības militāro operāciju, lai palīdzētu Somālijas piekrastē novērst un apkarot pirātismu un bruņotas laupīšanas aktus, un atturēt no tādiem nodarījumiem (1) (operācija Atalanta).

(4)	Vienotās rīcības 2008/851/KĀDP 11. pantā ir paredzēts, ka par Eiropas Savienības vadīto spēku un to personāla statusu, kas atrodas trešo valstu sauszemes teritorijā vai darbojas trešo valstu teritoriālajos vai iekšējos ūdeņos, lēmumi jāpieņem saskaņā ar Līguma 24. pantā izklāstīto procedūru.

(5)

Pēc tam, kad Padome 2007. gada 18. septembrī saskaņā ar 24. pantu Līgumā par Eiropas Savienību to bija atļāvusi, prezidentvalsts, kam palīdzēja ģenerālsekretārs/augstais pārstāvis, vienojās par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Seišelu Salu Republiku par Eiropas Savienības vadīto spēku statusu Seišelu Salu Republikā.

(6)	Nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā ir apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Seišelu Salu Republiku par Eiropas Savienības vadīto spēku statusu Seišelu Salu Republikā saistībā ar ES militāro operāciju Atalanta.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots iecelt personu vai personas, kas ir tiesīgas parakstīt nolīgumu, lai uzliktu saistības Eiropas Savienībai.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 301, 12.11.2008., 33. lpp.

---

10.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 323/14

---

TULKOJUMS

NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Seišelu Salu Republiku par Eiropas Savienības vadīto spēku statusu Seišelu Salu Republikā saistībā ar ES militāro operāciju Atalanta

EIROPAS SAVIENĪBA (ES),

no vienas puses, un

SEIŠELU SALU REPUBLIKA, turpmāk “uzņemšanas valsts”,

no otras puses,

turpmāk kopā “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ:

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes Rezolūcijas (ANO DPR) Nr. 1814 (2008), Nr. 1838 (2008), Nr. 1846 (2008) un Nr. 1851 (2008),

Seišelu Salu Republikas 2009. gada 2. aprīļa un 2009. gada 21. augusta vēstules, kurās ir lūgta ES jūras spēku klātbūtne tās teritorijā,

Padomes Vienoto rīcību 2008/851/KĀDP (2008. gada 10. novembris) par Eiropas Savienības militāro operāciju ar mērķi palīdzēt Somālijas piekrastē novērst un apkarot pirātismu un bruņotas laupīšanas, un atturēt no šādiem nodarījumiem,

to, ka nolīgums neietekmēs Pušu tiesības un pienākumus, ko tām uzliek starptautiski nolīgumi un citi instrumenti, ar ko ir izveidotas starptautiskas tiesas un tribunāli, arī Starptautiskās Krimināltiesas statūti,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Darbības joma un definīcijas

1.   Šis nolīgums attiecas uz Eiropas Savienības vadītiem spēkiem un to personālu.

2.   Šis nolīgums ir spēkā tikai uzņemšanas valsts teritorijā, tostarp tās iekšējos ūdeņos, teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā.

3.   Šajā nolīgumā:

a)	“Eiropas Savienības vadītie spēki (EUNAVFOR)” ir ES militārais štābs un ES operācijā Atalanta iesaistītie attiecīgo valstu kontingenti, to kuģi, gaisa kuģi, ekipējums un transportlīdzekļi;

b)

“operācija” ir militāras misijas gatavošana, izstrāde, izpilde un tai sniegts atbalsts, īstenojot pilnvaras, ko dod ANO DPR Nr. 1814 (2008), Nr. 1838 (2008), Nr. 1846 (2008), Nr. 1851 (2008) un visas turpmākas attiecīgas ANO Drošības Padomes Rezolūcijas, ANO Jūras tiesību konvencija un Seišelu Salu Republikas 2009. gada 2. aprīļa un 21. augusta uzaicinājuma vēstules;

c)	“operācijas komandieris” ir komandieris, kas vada operāciju;

d)	“ES spēku komandieris” ir komandieris teritorijā, kur notiek militārās operācijas;

e)	“ES militārais štābs” – neatkarīgi no atrašanās vietas – ir militārs štābs un tā elementi, kas ir pakļauti ES militārajiem komandieriem, kuri veic operācijas militāro vadību vai kontrolē to;

f)	“attiecīgo valstu kontingenti” ir vienības, kuģi, gaisa kuģi un elementi, arī tirdzniecības kuģos izvietoti aizsardzības spēki, kas pieder Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešām valstīm, kuras piedalās operācijā;

g)

“EUNAVFOR personāls” ir uz EUNAVFOR norīkots civils un militārs personāls, kā arī personāls, kas ir dislocēts, gatavojot operāciju, EUNAVFOR arestētu personu eskorta personāls un personāls, kas operācijā veic kādas sūtītājvalsts vai ES iestādes uzdevumu, un atrodas – izņemot gadījumus, kad šajā nolīgumā ir paredzēts kas cits – uzņemšanas valsts teritorijā, kas nav vietējais personāls un personāls, ko nodarbina starptautiski komerciāli uzņēmēji;

h)	“vietējais personāls” ir personāls, kurš sastāv no uzņemšanas valsts pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem;

i)	“objekti” ir visas telpas, mitekļi un zemes platības, kas ir vajadzīgas EUNAVFOR un EUNAVFOR personālam;

j)	“sūtītājvalsts” ir valsts, kas nodrošina attiecīgu EUNAVFOR operācijas dalībvalstu, t. i., Eiropas Savienības dalībvalstu un trešo valstu, kontingentu;

k)	“ūdeņi” ir uzņemšanas valsts iekšējie ūdeņi un teritoriālie ūdeņi, un gaisa telpa virs tādiem ūdeņiem;

l)	“oficiālā sarakste” ir visa sarakste, kas attiecas uz operāciju un tās funkcijām.

2. pants

Vispārēji noteikumi

1.   EUNAVFOR, kā arī EUNAVFOR personāls ievēro uzņemšanas valsts normatīvos aktus un atturas no jebkādām rīcībām vai darbībām, kas nav saderīgas ar operācijas mērķiem.

2.   EUNAVFOR regulāri informē uzņemšanas valsts valdību par EUNAVFOR personāla skaitu, kas ir dislocēts uzņemšanas valsts teritorijā, kā arī to, kādi kuģi, gaisa kuģi un vienības darbojas uzņemšanas valstī vai piestāj tās ostās.

3. pants

Identifikācija

1.   EUNAVFOR personālam, kas atrodas uzņemšanas valsts sauszemes teritorijā, vienmēr jānēsā līdzi pases vai militārās identitātes kartes.

2.   EUNAVFOR transportlīdzekļiem, gaisa kuģiem, kuģiem un citiem transportlīdzekļiem ir īpašas EUNAVFOR atšķirības zīmes un/vai reģistrācijas numuri, ko pirms tam dara zināmu attiecīgām uzņemšanas valsts iestādēm.

3.   EUNAVFOR drīkst pie saviem objektiem, uz transportlīdzekļiem un citiem pārvietošanās līdzekļiem izkārt un uz tiem attēlot Eiropas Savienības karogu un lietot marķējumus, piemēram, zīmotnes, vienību nosaukumus un oficiālus simbolus. Uz EUNAVFOR personāla formastērpiem ir EUNAVFOR atšķirības zīme. Saskaņā ar ES spēku komandiera lēmumu pie EUNAVFOR objektiem, uz transportlīdzekļiem un citiem pārvietošanās līdzekļiem, un formastērpiem var būt operācijā iesaistīto kontingentu valstu karogi vai zīmotnes.

4. pants

Robežu šķērsošana un pārvietošanās uzņemšanas valsts teritorijā

1.   Izņemot EUNAVFOR kuģu un gaisa kuģu apkalpes, EUNAVFOR personāls ieceļo uzņemšanas valsts teritorijā, tikai uzrādot 3. panta 1. punktā paredzētos dokumentus. Ierodoties uzņemšanas valsts teritorijā, to atstājot, kā arī uzturoties tajā, uz viņiem neattiecas noteikumi par pasēm un vīzām, ka arī imigrācijas kontrole un muitas kontrole.

2.   Uz EUNAVFOR personālu neattiecas noteikumi par ārvalstnieku reģistrāciju un uzraudzību, bet uzņemšanas valsts teritorijā personāls negūst pastāvīgas uzturēšanās vai pastāvīgas dzīvesvietas tiesības.

3.   Ieceļojot uzņemšanas valsts lidostā vai ostā, EUNAVFOR respektē sabiedrības veselības aizsardzības un vides veselības aizsardzības normatīvos aktus. Šajā nolūkā var vienoties par īstenošanas kārtību, kā minēts 18. pantā.

4.   Informācijas nolūkos uzņemšanas valstij iesniedz vienotu tās teritorijā ievestu EUNAVFOR aktīvu sarakstu. Aktīviem ir īpaša EUNAVFOR atšķirības zīme. EUNAVFOR aktīvi un transportlīdzekļi, kas, atbalstot operāciju, iebrauc uzņemšanas valsts teritorijā, to šķērso vai izbrauc no tās, ir atbrīvoti no prasības uzrādīt inventāra sarakstus vai citus muitas dokumentus, un uz tiem neattiecas nekādas pārbaudes.

5.   EUNAVFOR personāls, respektējot uzņemšanas valsts normatīvos aktus, var vadīt motorizētus transportlīdzekļus, kuģus un gaisa kuģus uzņemšanas valsts teritorijā ar noteikumu, ka viņam ir derīga attiecīgās valsts, starptautiska, vai militāra vadītāja apliecība, kuģa kapteiņa vai pilota apliecība.

6.   Operācijas vajadzībām uzņemšanas valsts dod EUNAVFOR un EUNAVFOR personālam tiesības brīvi pārvietoties un brīvi ceļot pa tās teritoriju, arī teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā. Brīvība pārvietoties uzņemšanas valsts teritoriālajos ūdeņos ietver apstāšanos un enkura izmešanu jebkādos apstākļos.

7.   Uzņemšanas valsts teritorijā, arī tās teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā operācijas sakarā EUNAVFOR, ja ir saņemta uzņemšanas valsts atļauja, var palaist un piezemēt jebkādu gaisa kuģi vai militāru iekārtu vai uzņemt personālu un iekraut kravu jebkādā gaisa kuģī vai militārā iekārtā.

8.   Operācijā EUNAVFOR zemūdenēm uzņemšanas valsts teritoriālajos ūdeņos nav jākuģo virs ūdens un jārāda to karogs.

EUNAVFOR un to fraktētie transportlīdzekļi operācijā var izmantot valsts ceļus, tiltus, prāmjus, lidostas un ostas, nemaksājot nodevas, muitas maksājumus, nodokļus un līdzīgus maksājumus. EUNAVFOR nav atbrīvoti no loģiskiem maksājumiem par lūgtiem un saņemtiem pakalpojumiem saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tie, ko piemēro uzņemšanas valsts bruņotajiem spēkiem.

5. pants

Privilēģijas un imunitāte, ko uzņemšanas valsts nodrošina EUNAVFOR

1.   EUNAVFOR objekti, kuģi un gaisa kuģi ir neaizskarami. Uzņemšanas valsts pārstāvji tajos neierodas bez ES spēku komandiera piekrišanas.

2.   EUNAVFOR objektiem, mēbelēm un citiem to aktīviem, kā arī transportlīdzekļiem ir imunitāte attiecībā pret kratīšanu, rekvizīciju, apķīlāšanu vai arestu.

3.   EUNAVFOR, to īpašumiem un aktīviem neatkarīgi no atrašanās vietas un valdītāja ir imunitāte attiecībā pret tiesvedību jebkādā formā.

4.   EUNAVFOR arhīvi un dokumenti vienmēr ir neaizskarami neatkarīgi no to atrašanās vietas.

5.   EUNAVFOR oficiālā sarakste ir neaizskarama.

6.   Attiecībā uz operācijas vajadzībām pirktām un importētām precēm, sniegtiem pakalpojumiem un EUNAVFOR izmantotiem objektiem EUNAVFOR, kā arī ar tiem saistītie piegādātāji un darbuzņēmēji ir atbrīvoti no visām valsts, reģionu un pašvaldību nodevām, nodokļiem vai līdzīgiem maksājumiem. EUNAVFOR nav atbrīvoti no nodevām, nodokļiem vai maksājumiem, ko iekasē par lūgtiem un sniegtiem pakalpojumiem.

7.   Uzņemšanas valsts ļauj ievest preces operācijas vajadzībām un atbrīvo tās no visām muitas nodevām, nodokļiem un līdzīgiem maksājumiem, kas nav maksa par glabāšanu, transportu un citiem sniegtiem pakalpojumiem.

6. pants

Privilēģijas un imunitāte, ko uzņemšanas valsts nodrošina EUNAVFOR personālam

1.   EUNAVFOR personālam nepiemēro nekādus arestus vai aizturēšanu.

2.   EUNAVFOR personāla dokumenti, sarakste un īpašums ir neaizskarams, izņemot gadījumus, ja piemēro izpildes pasākumus, ko ir atļauts veikt saskaņā ar 6. punktu.

3.   EUNAVFOR personālam visos apstākļos ir imunitāte pret uzņemšanas valsts kriminālo tiesvedību.

Attiecīga sūtītājvalsts vai ES iestāde var atcelt EUNAVFOR personāla imunitāti pret kriminālo tiesvedību. Šāda atcelšana vienmēr ir jāformulē rakstiski.

4.   EUNAVFOR personālam ir imunitāte pret uzņemšanas valsts civilo un administratīvo tiesvedību par visu teikto vai rakstīto, kā arī par visām darbībām, kas ir veiktas, pildot oficiālus pienākumus. Ja pret EUNAVFOR personālu ceļ civilprasību kādā uzņemšanas valsts tiesā, to tūlīt dara zināmu ES spēku komandierim un kompetentai sūtītājvalsts iestādei vai ES iestādei. Pirms tiesvedības ES spēku komandieris un kompetenta sūtītājvalsts iestāde vai ES iestāde tiesai apliecina, vai attiecīgo aktu EUNAVFOR personāls ir veicis, pildot oficiālus pienākumus.

Ja akts ir veikts, pildot oficiālus pienākumus, tiesvedību nesāk un piemēro 15. pantu. Ja akts nav veikts, pildot oficiālus pienākumus, tiesvedība var turpināties. ES spēku komandiera un kompetentas sūtītājvalsts iestādes vai ES iestādes apliecinājums ir saistošs uzņemšanas valsts tiesai, kas nevar to apstrīdēt.

Ja tiesvedību sāk EUNAVFOR personāla loceklis, viņš zaudē imunitāti pret tiesvedību saistībā ar visām pretprasībām, kas ir tieši saistītas ar galveno prasību.

5.   EUNAVFOR personālam nav pienākuma sniegt liecības tiesā. Tomēr EUNAVFOR un sūtītājvalstis cenšas iegūt jebkādos starpgadījumos iesaistīta EUNAVFOR personāla liecības vai ar zvērestu apliecinātas rakstiskas liecības visos starpgadījumos, kuros iesaistītās personas ir pārsūtītas saskaņā ar Eiropas Savienības un uzņemšanas valsts savstarpēju nolīgumu par aizdomās turēto pirātu un bruņoto laupītāju, un viņu aktīvu pārsūtīšanu no EUNAVFOR uzņemšanas valstij.

6.   EUNAVFOR personāla locekļiem nevar piemērot izpildes pasākumus, izņemot gadījumus, ja pret viņiem sāk civillietas, kas nav saistītas ar viņu oficiāliem pienākumiem. EUNAVFOR personāla locekļu īpašumam, par ko ES spēku komandieris apliecina, ka tas ir vajadzīgs oficiāli veicamo pienākumu izpildei, nevar uzlikt arestu, izpildot tiesas spriedumu, lēmumu vai orderi. Civilā tiesvedībā uz EUNAVFOR personālu neattiecas nekādi personas brīvības ierobežojumi vai citi ierobežojoši pasākumi.

7.   EUNAVFOR personāla locekļu imunitāte pret uzņemšanas valsts tiesvedību viņus neatbrīvo no attiecīgo sūtītājvalstu tiesvedības.

8.   Par EUNAVFOR sniegtiem pakalpojumiem EUNAVFOR personāls ir atbrīvots no sociālā nodrošinājuma noteikumiem, kas uzņemšanas valstī var būt spēkā.

9.   EUNAVFOR personāls uzņemšanas valstī ir atbrīvots no jebkādiem nodokļiem, ko uzliek EUNAVFOR vai sūtītājvalstu maksātajai algai un atlīdzībām, un jebkuriem ienākumiem, ko saņem ārpus uzņemšanas valsts.

Uzņemšanas valsts saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ko tā var pieņemt, ļauj EUNAVFOR personālam ievest preces personiskām vajadzībām un atbrīvo tās no visām muitas nodevām, nodokļiem un līdzīgiem maksājumiem, kas nav maksa par glabāšanu, transportu un līdzīgiem pakalpojumiem.

EUNAVFOR personāla locekļu bagāža ir atbrīvota no pārbaudēm, ja vien nav nopietnu iemeslu uzskatīt, ka tajā ir priekšmeti, kas nav domāti EUNAVFOR personāla locekļa personiskai lietošanai, vai priekšmeti, kuru imports vai eksports uzņemšanas valstī ir aizliegts saskaņā ar tiesību aktiem, vai uz ko attiecas karantīnas noteikumi. Tādas pārbaudes izdara vienīgi attiecīga EUNAVFOR personāla locekļa vai pilnvarota EUNAVFOR pārstāvja klātbūtnē.

7. pants

Vietējais personāls

Vietējam personālam ir tikai tādas privilēģijas un imunitāte, ko pieļauj uzņemšanas valsts. Tomēr uzņemšanas valsts īsteno jurisdikciju pār minēto personālu tā, lai lieki netraucētu operācijas darbības.

8. pants

Kriminālā tiesvedība

Kompetentas sūtītājvalsts iestādes ir tiesīgas uzņemšanas valsts teritorijā īstenot jebkādu kriminālo tiesvedību un disciplinārās pilnvaras, kas ar sūtītājvalsts tiesībām ir tām uzticētas par visu EUNAVFOR personālu, uz ko attiecas attiecīgi sūtītājvalsts tiesību akti. Kad vien iespējams, uzņemšanas valsts cenšas atvieglināt kompetentām sūtītājvalsts iestādēm tiesvedības īstenošanu.

9. pants

Formastērps un ieroči

1.   Formastērpu valkāšanu nosaka ES spēku komandiera pieņemti noteikumi.

2.   Jūrā EUNAVFOR militārais personāls un policijas personāls var nēsāt ieročus un munīciju, eskortējot EUNAVFOR arestētas personas – ar nosacījumu, ka viņi ir pilnvaroti to darīt ar pavēlēm, kas stingri aprobežojas ar operatīvām vajadzībām.

3.   Seišelu Salu sauszemes teritorijā EUNAVFOR personāls var nēsāt ieročus, ja atļauja to darīt ir dota ar pavēli, gan savā teritorijā, gan arī tranzītā no vienas šādas teritorijas uz citu, vai to kuģiem un gaisa kuģiem, kā arī eskortējot aizturētas personas, ko tur aizdomās par pirātismu. Visos citos gadījumos ieročus var nēsāt tikai ar iepriekšēju atļauju, kas izdota saskaņā ar Seišelu Salu Šaujamieroču un munīcijas likumu.

10. pants

Uzņemšanas valsts sniegts atbalsts un līgumu slēgšana

1.   Uzņemšanas valsts, ja tai to lūdz, piekrīt palīdzēt EUNAVFOR atrast piemērotus objektus.

2.   Uzņemšanas valsts saskaņā ar tās līdzekļiem un spējām par brīvu nodrošina objektus, kas tai pieder, ciktāl šādi objekti tiek lūgti, lai veiktu administratīvas un operatīvas EUNAVFOR darbības, izņemot pakalpojumu maksājumus un degvielu.

3.   Uzņemšanas valsts saskaņā ar saviem līdzekļiem un iespējām palīdz operācijas sagatavošanā, izvēršanā, veikšanā un tās atbalstīšanā. Uzņemšanas valsts palīdzību un atbalstu operācijai nodrošina saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā tā sniedz palīdzību un atbalstu saviem bruņotajiem spēkiem.

4.   To, kādus tiesību aktus piemēro līgumiem, ko EUNAVFOR ir noslēguši uzņemšanas valstī, nosaka līgumā.

5.   Līgumā var paredzēt, ka domstarpībām, kas rodas, īstenojot līgumu, piemēro 15. panta 3. un 4. punktā minēto domstarpību izšķiršanas procedūru.

6.   Uzņemšanas valsts atvieglina tādu līgumu īstenošanu, ko EUNAVFOR un komerciālas vienības ir noslēgušas operācijas nolūkos.

11. pants

Objektu pārveide

1.   Respektējot uzņemšanas valsts normatīvos aktus, EUNAVFOR ir pilnvaroti būvēt, pārbūvēt vai citādi pārveidot objektus atkarībā no tā, kas ir vajadzīgs to operatīvām vajadzībām.

2.   Uzņemšanas valsts nelūdz kompensāciju no EUNAVFOR par tādām būvēm, pārbūvēm vai pārmaiņām.

12. pants

Miruši EUNAVFOR personāla locekļi

1.   ES spēku komandieris ir tiesīgs uzņemties atbildību un veikt piemērotus pasākumus, lai repatriētu ikvienu mirušu EUNAVFOR personāla locekli un viņa personisko īpašumu.

2.   Mirušiem EUNAVFOR locekļiem neveic sekciju bez attiecīgas valsts piekrišanas, kuras valstspiederīgais ir mirušais, un bez EUNAVFOR un/vai attiecīgās valsts pārstāvja klātbūtnes.

3.   Uzņemšanas valsts sadarbojas ar EUNAVFOR, cik pilnīgi vien iespējams, lai pēc iespējas drīz repatriētu mirušus EUNAVFOR locekļus.

13. pants

EUNAVFOR drošība un militārā policija

1.   Uzņemšanas valsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu EUNAVFOR un to personāla drošību un aizsardzību.

2.   ES spēku komandieris var izveidot militārās policijas vienību, lai uzturētu kārtību EUNAVFOR objektos.

3.   Militārās policijas vienība saziņā ar uzņemšanas valsts militāro policiju vai policiju un sadarbībā ar to var ārpus minētiem objektiem veikt darbības, nodrošinot, ka EUNAVFOR personāls ievēro labu kārtību un disciplīnu.

4.   EUNAVFOR personāls, kas šķērso uzņemšanas valsts teritoriju, pavadot EUNAVFOR aizturētas personas, pret minētajām personām var izmantot vajadzīgos piespiedu līdzekļus.

14. pants

Saziņa

1.   EUNAVFOR var uzstādīt un izmantot radioraidītājus un uztvērējus, kā arī satelītu sistēmas. Tie sadarbojas ar kompetentām uzņemšanas valsts iestādēm, izmantojot attiecīgas frekvences, lai izvairītos no konfliktiem. Uzņemšanas valsts bez maksas dod piekļuvi frekvenču diapazonam saskaņā ar uzņemšanas valsts normatīvajiem aktiem.

2.   EUNAVFOR ir tiesības uz neierobežotu saziņu, izmantojot radio (arī satelītradio, pārvietojamus vai pārnēsājamus radio), telefonus, telegrāfa aparātus, faksus un citus līdzekļus, kā arī tiesības uzstādīt iekārtas, kas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu saziņu EUNAVFOR objektos un tiem savā starpā, arī tiesības operācijas vajadzībām vilkt kabeļus un telefona līnijas.

3.   EUNAVFOR savos objektos var veikt pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai pārsūtītu EUNAVFOR vai to personālam adresētu pastu vai pastu, ko sūta EUNAVFOR vai to personāls.

15. pants

Prasības nāves, ievainojuma, bojājuma vai zaudējuma gadījumā

1.   EUNAVFOR un EUNAVFOR personāls nav atbildīgi par civilam vai valsts īpašumam nodarītiem kaitējumiem vai tāda īpašuma zudumiem, ko izraisa EUNAVFOR darbības, īstenojot oficiālus pienākumus, vai ko izraisa darbības saistībā ar iedzīvotāju rīkotām nekārtībām vai EUNAVFOR aizsardzību.

2.   Lai panāktu izlīgumu, prasības par civiliedzīvotāju īpašuma vai valsts īpašuma bojājumiem vai zaudējumiem, kas nav minētas 1. punktā, kā arī prasības, ko ceļ personu nāves vai ievainojumu, kā arī EUNAVFOR īpašuma bojājumu vai zaudējumu gadījumā, ar kompetentu uzņemšanas valsts iestāžu starpniecību pārsūta uz EUNAVFOR, ja tas ir saistīts ar juridisku un fizisku uzņemšanas valsts personu celtām prasībām, vai kompetentām uzņemšanas valsts iestādēm, ja tas ir saistīts ar EUNAVFOR celtām prasībām.

3.   Ja izlīgumu nevar panākt, prasību iesniedz prasību komisijai, kurā ir vienāds skaits EUNAVFOR un uzņemšanas valsts pārstāvju. Prasības nokārto, savstarpēji vienojoties.

4.   Ja prasību komisija nevar panākt izlīgumu, domstarpības par:

a)	prasībām līdz un par EUR 40 000 atrisina ar diplomātiskiem līdzekļiem;

b)	prasībām, kas ir lielākas par a) apakšpunktā minēto summu, nodod izskatīšanai šķīrējtiesai, kuras lēmumi ir saistoši.

5.   Šķīrējtiesas sastāvā ir trīs šķīrējtiesneši – vienu ieceļ uzņemšanas valsts, otru EUNAVFOR, un trešo kopīgi ieceļ uzņemšanas valsts un EUNAVFOR. Ja viena puse divos mēnešos neieceļ šķīrējtiesnesi vai uzņemšanas valsts nevar vienoties ar EUNAVFOR par trešā šķīrējtiesneša iecelšanu, attiecīgo šķīrējtiesnesi ieceļ Eiropas Kopienu Tiesas priekšsēdētājs.

EUNAVFOR noslēdz administratīvu vienošanos ar uzņemšanas valsts pārvaldes iestādēm, lai noteiktu prasību komisijas un šķīrējtiesas kompetences, to, kādu procedūru piemērot minētajās struktūrās, un nosacījumus prasību celšanai.

16. pants

Koordinācija un domstarpības

1.   Visas problēmas, kas rodas saistībā ar šā nolīguma piemērošanu, kopīgi izšķir EUNAVFOR pārstāvji un kompetentas uzņemšanas valsts iestādes.

2.   Ja izlīgumu nepanāk, domstarpības par šā nolīguma interpretāciju un piemērošanu uzņemšanas valsts un ES pārstāvji izšķir ar diplomātiskiem līdzekļiem.

17. pants

Citi noteikumi

1.   Visos gadījumos, kad šajā nolīgumā ir minētas EUNAVFOR un EUNAVFOR personāla privilēģijas, imunitāte un tiesības, uzņemšanas valsts valdība ir atbildīga par to īstenošanu un to, lai tās ievērotu attiecīgas uzņemšanas valsts vietējās pašvaldības.

2.   Nekas šajā nolīgumā nav paredzēts vai uzskatāms par tādu, kas liek atkāpties no jebkurām tiesībām, kuras var attiecināt uz kādu ES dalībvalsti vai jebkuru citu valsti, kas dod ieguldījumu EUNAVFOR darbībā saskaņā ar citiem nolīgumiem.

18. pants

Īstenošanas noteikumi

Lai īstenotu šo nolīgumu, par operatīviem, administratīviem un tehniskiem jautājumiem ES operācijas/bruņoto spēku komandieris var slēgt īpašus nolīgumus ar uzņemšanas valsts pārvaldes iestādēm.

19. pants

Stāšanās spēkā un darbības beigas

1.   Šis nolīgums stājas spēkā tā parakstīšanas dienā un paliek spēkā līdz dienai, kad tiek aizvests pēdējais EUNAVFOR elements un aizbrauc pēdējais EUNAVFOR personāla loceklis, kā to dara zināmu EUNAVFOR. Katra puse var izbeigt šo nolīgumu agrāk, rakstiski par to paziņojot sešus mēnešus iepriekš.

2.   Neskarot 1. punktu, noteikumus, kas ietverti 4. panta 8. punktā, 5. panta 1. līdz 3. punktā, 5. panta 6. punktā, 5. panta 7. punktā, 6. panta 1. punktā, 6. panta 3. punktā, 6. panta 4. punktā, 6. panta 6. punktā, 6. panta 8. līdz 10. punktā, 10. panta 2. punktā, 11. pantā, 13. panta 1. punktā un 13. panta 2. punktā un 15. pantā, uzskata par spēkā esošiem no dienas, kad ir dislocēts pirmais EUNAVFOR personāla loceklis, ja minētā diena ir bijusi pirms dienas, kad šis nolīgums stājies spēkā.

3.   Šo nolīgumu var grozīt pēc Pušu savstarpējas rakstiskas vienošanās.

4.   Šā nolīguma darbības izbeigšana neietekmē tiesības vai pienākumus, kas rodas, īstenojot šo nolīgumu pirms šādas izbeigšanas.