17.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 185/24

(1)

Komisija 2006. gada 5. jūlijā saņēma sūdzību par programmu, ko Spānija ir ieviesusi, lai atbalstītu tekstilrūpniecību (“Plan de apoyo al sector textil y de la confección”, turpmāk tekstā “tekstilrūpniecības plāns”).

(2)

Komisija 2006. gada 1. augusta vēstulē lūdza Spānijas iestādes sniegt visu nepieciešamo informāciju attiecībā uz minēto tekstilrūpniecības plānu, uz šo vēstuli Spānija atbildēja 2006. gada 29. septembra vēstulē, kas reģistrēta 2006. gada 2. oktobrī.

(3)

Komisija 2007. gada 13. novembrī sāka formālu izmeklēšanas procedūru. Pēc tās publicēšanas attiecīgi 2008. gada 22. februārī un 2008. gada 9. aprīlī Komisija saņēma piezīmes no divām ieinteresētām personām, kuras vēlējās palikt anonīmas. Komisija lūdza paskaidrojumus 2008. gada 18. aprīļa vēstulē, uz kuru Spānijas iestādes atbildēja 2008. gada 30. maija vēstulē. Komisija 2008. gada 6. maijā nosūtīja Spānijas iestādēm ieinteresēto personu piezīmes, uz kurām minētās iestādes atbildēja 2008. gada 12. jūnija vēstulē.

(4)

2008. gada 11. septembrī notika sanāksme starp atsevišķām Spānijas ministrijām un Komisiju. Spānijas iestādes 2008. gada 17. septembra vēstulē sniedza papildu informāciju.

(5)

Komisija 2008. gada 3. oktobrī un 2009. gada 19. februārī lūdza papildu informāciju, izmantojot elektronisko pastu, uz ko Spānija atbildēja 2008. gada 21. oktobrī un 2009. gada 20. februārī.

(6)

Tekstilrūpniecības plāna mērķis ir palīdzēt tekstilrūpniecības un apģērbu ražošanas uzņēmumiem pielāgoties tekstilrūpniecības tirdzniecības pilnīgai liberalizācijai un veicināt konkurētspēju, vienlaicīgi nozarē saglabājot iespējami lielāku uzņēmumu un darba vietu skaitu. No otras puses, plāna mērķis būtu atvieglot tās negatīvās sekas strādājošiem un visai darbības nozarei, ko atstāj tekstilrūpniecības izstrādājumu un apģērbu tirdzniecības liberalizācija.

(7)

Plāns ietver tiešus palīdzības pasākumus uzņēmumiem, lai sekmētu pētniecību un inovāciju, kā arī veicinātu eksportu. Citi pasākumi bija vairāk vērsti tieši uz mācību un nodarbinātības jautājumiem, un no tiem netiešā veidā labumu var gūt uzņēmumi, šie pasākumi sekmētu arī to reģionu reindustrializāciju, ko ietekmējusi šīs nozares uzņēmumu pārdislokācija

(8)

Tekstilrūpniecības plāns bija piemērojams visiem tekstilrūpniecības un apģērbu ražošanas nozares uzņēmumiem, kuru rūpniecisko darbību ir skāruši vispārīgi tekstilrūpniecības un apģērbu ražošanas nozares koplīgumi vai tā būtu minēta Valsts ekonomisko darbību klasifikatora (VEAK) 17., 18.1. un 18.2. punktā. Pamatojoties uz datiem, ko iesniedza Spānijas iestādes, 2001. gadā nozarē darbojās 15 438 uzņēmumi, kuros bija nodarbināts 211 831 strādājošais; 2007. gadā skaitļi samazinājās līdz 11 554 uzņēmumiem un 140 541 strādājošam, bet 2008. gadā – līdz 127 354 strādājošiem. Uzņēmumu skaits no 2001. gada līdz 2007. gadam ir samazinājies par 25 % sakarā ar nozares globalizāciju.

(9)

Spānijas tekstilrūpniecības un apģērbu ražošanas nozarē 75 % uzņēmumu ir mazāk nekā 10 strādājošo un 35 % uzņēmumu ir nodarbināti 1 vai 2 strādājošie.

(10)

Turpmāk minēti pasākumi, par kuriem Komisija uzsāka formālu izmeklēšanas procedūru.

(11)

Šī specifiskā pasākuma mērķis bija veicināt rūpniecības un tehnoloģijas izstrādes projektus, kas nostiprinātu uzņēmumu tehnoloģiskās iespējas un paplašinātu sadarbību pētījumu un izstrādes jomā (P + I) starp uzņēmumiem tekstilrūpniecības un apģērbu ražošanas nozarē un citām pētījumos iesaistītajām organizācijām, kā arī rezultātu izplatīšanā.

(12)

Uz šo pasākumu attiecināmie projekti bija P + I projekti, ieguldījumi materiālajos vai nemateriālajos aktīvos vienīgi maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ar mērķi ieviest modernas tehnoloģijas ražošanas procesā, P + I darbību rezultātu izplatīšanas projekti un projekti ar nolūku noslēgt līgumus un attīstīt sadarbību starp uzņēmumiem.

(13)

Saskaņā ar Spānijas iestāžu sniegto informāciju šī programma balstījās uz jau apstiprināto atbalsta shēmu N 415/2004 (2). Programmas mērķis bija veicināt tehnisko pētniecību tekstilrūpniecības un apģērbu ražošanas nozarē. No 2005. līdz 2007. gadam paredzētais budžets bija 12,5 miljoni EUR subsīdiju veidā un 51 miljons EUR bezprocentu aizdevumu veidā, kas atmaksājami 12 gadu laikā, ieskaitot 2 gadu periodu, kura laikā nebūtu jāveic maksājumi.

(14)

Šis pasākums bija vērsts uz atbalsta sniegšanu reindustrializācijai reģionos, kurus skārušas strukturālas izmaiņas. Būtu attiecināmi šādi projekti:

(15)

No 2006. līdz 2008. gadam tika piešķirts 11,1 miljons EUR subsīdiju veidā un 155,2 miljoni EUR bezprocentu aizdevumiem ar 15 gadu parāda dzēšanas periodu, un 5 gadu periodu, kura laikā nebūtu jāveic maksājumi. Spānijas iestādes norādīja, ka pasākums ietverts jau apstiprinātajā atbalsta shēmā N 101/2005 (3).

(16)

Pasākums paredzēja atvieglotus aizdevumus, kas pielīdzināmi kapitāla ieguldījumam, lai veicinātu ražojumu, procesu un MVU vadības modernizāciju, kā arī jaunu tehnoloģijas uzņēmumu dibināšanu reģionos, ko skārušas strukturālas izmaiņas. Būtu attiecināmi ekonomiski stabili un maksātspējīgi MVU; lieli uzņēmumi un grūtībās nonākuši uzņēmumi tiktu izslēgti. ENISA piešķīra apstiprinātajiem projektiem procentu likmes subsīdiju 0,5 % apmērā. Fiksētā procentu likme ir 1 gada Euribor likme plus 0,25 procenti aizdevumiem ar amortizāciju 4–8 gadu laikā un 2–6 gadu periodu, kura laikā nebūtu jāveic maksājumi. Maksimālais subsīdiju apmērs vienam uzņēmumam būtu EUR 30 000.

(17)

No 2006. līdz 2008. gadam šim pasākumam paredzēti 4,07 miljoni EUR. Bija paredzēts, ka atbalsta elements (50 pamata procentpunktu subsīdija) būtu zem EUR 200 000 (5).

(18)

Šī pasākuma ietvaros uzņēmumi saņemtu aizdevumus ar pazeminātiem procentiem ieguldījumiem ražošanas inovācijā. Minētie aizdevumi balstījās uz vienošanos starp Rūpniecības, tūrisma un tirdzniecības ministriju un Instituto de Crédito Oficial (ICO), kas ir valsts finanšu iestāde kopš 2006. gada 5. septembra. ICO veica starpnieka funkcijas starp iesaistītajām komercbankām, bet Rūpniecības, tūrisma un tirdzniecības ministrija finansēja samazinātās likmes. Finansēšanas nosacījumi bija šādi:

No atbalsta saņemšanas tika izslēgti uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, kuru galvenā darbība būtu vērsta uz izplatīšanu. Prognozētais budžets šim pasākumam bija 450 miljoni EUR.

(19)

Spānijas ārējās tirdzniecības iestāde (Instituto Español de Comercio Exterior, ICEX) uzsāka dažāda veida atbalsta sniegšanu tekstilrūpniecības plāna ietvaros:

(20)

Pasākumus veica dažādu iniciatīvu ietvaros, piemēram, Modes globālais plāns (Plan Global de la Moda), Spānijas mājokļu plāns (Plan Hábitat de España), oficiāli stendi, nozaru plāni, eksporta konsorciji, plāni uzņēmumu dibināšanai ārvalstīs, Spānijas zīmolu atbalsta plāni, ārējās veicināšanas ievada plāni (PIPE), atbalsts dalībai izstādēs, pārstāvju tikšanās, tirdzniecības pārstāvniecības, ieguldījumu un uzņēmumu sadarbību forumi, aģentu, reklāmas un komunikāciju datu bāzu izveidošana un atjaunināšana.

(21)

Šī pasākuma mērķis bija nodrošināt mācības Spānijas tekstilrūpniecības un apģērbu ražošanas nozarē strādājošiem, lai uzlabotu to kvalifikāciju, tādējādi palielinot uzņēmuma konkurētspēju un palīdzot pielāgoties modernizācijas tempam.

(22)

Pamatojoties uz valsts tiesību aktiem (6), uzņēmumi, lai daļēji finansētu savas speciālās mācību programmas, varēja izmantot daļu no iepriekšējā periodā veiktajām iemaksām Sociālās apdrošināšanas centrālajā kasē speciālajām mācību programmām, atskaitot šīs summas no kārtējām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tekstilrūpniecības un apģērbu ražošanas nozarei nosacījumi bija par dažiem procentiem labāki:

(23)

Turklāt uzņēmumi saņemtu papildu aizdevumu 5 % apmērā, lai kompensētu zaudētās darba stundas mācību laikā.

(24)

Lai kvalificētos šiem pasākumiem, uzņēmumiem bija jāiesniedz Valsts nodarbinātības dienestam profesionālās pārkvalificēšanas plāns ar informāciju par ieviestām izmaiņām ražošanas procesā, jaunas organizatoriskas struktūras ieviešanu, mācībām darbam ar jaunām ražošanas iekārtām un atlaisto strādājošo pārkvalifikācijas. Atsevišķā dokumentā uzņēmumam bija jānorāda produktivitātes un darba vietu saglabāšanas mērķi, kā arī ieguldījumu ekonomiskais apjoms un pašu līdzfinansējums. Turklāt atlaisto strādājošo pārkvalifikācijas plāns bija jāapstiprina nozares paritātes komisijai, kurā 50 % veido uzņēmēju pārstāvji un 50 % – tekstilrūpniecības nozares arodbiedrību pārstāvji.

(25)

Spānijas vispārīgo tiesību aktu ietvaros uzņēmums, kurš nodarbina strādājošo, kas vecāks par 60 gadiem, var saņemt 50 % samazinājumu no sociālās apdrošināšanas iemaksas. Plānā vecuma robeža tika palielināta līdz 55 gadiem tiem strādājošiem ar beztermiņa līgumu, kas ir nostrādājuši uzņēmumā vismaz piecus gadus.

(26)

Spānijas vispārīgie tiesību akti attiecībā uz sociālo apdrošināšanu (2004. gada 11. jūnija Karaļa dekrēta 1415/2004 33. panta 4. punkts) pieļauj atlikt un maksāt pa daļām sociālās apdrošināšanas parādus, ja tiek ievēroti noteikti nosacījumi, kas ietver garantijas, lai segtu sociālās apdrošināšanas parādus. Tomēr īstenošanas noteikumi (7) ļauj Spānijas iestādēm noteikt atbrīvošanu no garantijām sociālās apdrošināšanas parādu gadījumā “ārkārtas situācijās”.

(27)

1. pasākuma juridiskais pamats (10.–13. apsvērums) ir 4. februāra rīkojums ITC/217/2005 (8), kas izdots saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 70/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (9).

(28)

2. pasākums (14. un 15. apsvērums) pamatojas uz atbalsta pasākumiem N 101/2005, kas apstiprināti ar Komisijas Lēmumu C(2005) 1523 (skatīt 15. apsvērumu) un XR/70/2007 reģionālo ieguldījumu atbalsta shēmas ietvaros (10).

(29)

3. pasākuma juridiskais pamats (16. un 17. apsvērums) ir 2005. gada 29. decembra likums 30/2005 (11).

(30)

4. pasākuma juridiskais pamats (18. apsvērums) ir jau minētais likums 30/2005, septiņdesmit pirmais papildu noteikums, “Valsts kreditēšanas iestādes darbība ar aizdevumiem, kas paredzēti tekstilrūpniecības, apavu ražošanas, mēbeļu un rotaļu ražošanas nozaru uzņēmumiem”.

(31)

5. pasākums (19. un 20. apsvērums) pamatojas uz 2003. gada 17. novembra likuma 38/2003 14. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 17. panta 3. punkta m) apakšpunktu.

(32)

6. pasākumu (21.–24. apsvērums) reglamentē Karaļa 2003. gada 1. augusta dekrēts 1046/2003, 2004. gada 13. februāra rīkojums TAS/500/2004.

(33)

Vispārīgie noteikumi attiecībā uz 7. pasākumu (25. apsvērums) ir atrodami Karaļa 2006. gada 9. jūnija dekrētā 5/2006.

(34)

8. pasākums (26. apsvērums) pamatojas uz Karaļa 2004. gada 11. jūnija dekrēta 1415/2004 33. panta 4. punktu.

(35)

Tekstilrūpniecības plāns tika ieviests 2006. gada jūnijā un tika piemērots līdz 2008. gada 31. decembrim. Saskaņā ar informāciju, ko Spānijas iestādes sniedza 2008. gada 17. septembrī, netika izskatīta iespēja pagarināt plāna darbību (kā norādīts plāna I.2. pantā). Tomēr 1. pasākums tika piemērots no 2005. līdz 2007. gadam.

(36)

Komisija 2007. gada 13. novembra lēmumā par formālās izmeklēšanas sākšanu (“Lēmums par procedūras sākšanu”) izteica šaubas par pasākumu saderību ar kopējo tirgu un norādīja uz iespējamu nepamatotu tekstilrūpniecības plānā paredzēto pasākumu pārklāšanos:

(37)

Spānijas iestādes apgalvoja, ka lēmums par procedūras sākšanu ir pretrunā ar judikatūru Italgrani II lietā (14).

(38)

Spānijas iestādes paskaidroja, ka papildus shēmas N 415/2004 juridiskajam pamatam, kas bija pasākums lieliem uzņēmumiem, un kura termiņš beidzās 2007. gada 31. decembrī, kā norādīts iepriekšējā sarakstē, tāpat bija piemērojama jau apstiprinātā shēma XS 50/2005 (15) MVU atbalsta, kuras termiņš beidzās 2007. gada 30. jūnijā.

(39)

Faktiski piešķirtie līdzekļi bija 14,24 miljoni EUR subsīdijās un 36,72 miljoni EUR bezprocentu aizdevumos ar 12 gadu dzēšanas termiņu. Spānijas iestādes 2008. gada 21. oktobrī atkārtoti norādīja, ka tiek ievērotas shēmā paredzētās prasības, apgalvojot, ka shēma N 415/2004 netika piemērota un nebūtu piemērojama pēc 2007. gada 31. decembra, un ka shēma XS 50/2005 netika piemērota un nebūtu piemērojama pēc 2008. gada 30. jūnija.

(40)

Spānijas iestādes paskaidroja, ka shēmas N 101/2005 piemērošanas termiņš beidzās, jo stājās spēkā Regula (EK) Nr. 1628/2006 (16). Vēlāk Spānijas iestādes izziņoja shēmu N 430/2006, kas tika pārtraukta 2007. gada 26. janvārī. Kopš tā brīža saskaņā ar informāciju, ko 2008. gada 30. maijā sniedza Spānijas iestādes, pasākumi pamatojās uz XR/70/2007 (17). Sintētisko šķiedru rūpniecība neatbilda shēmai N 101/2005 un XR/70/2007 saskaņā ar rīkojuma ITC/1014/2005 4. punktu un rīkojuma ITC/3098/2006 4. punktu, kas grozīts ar rīkojuma ITC/643/2007 3. punktu.

(41)

Spānijas iestādes turklāt apstiprināja, ka pasākums varētu tikt uzskatīts par sākotnējo ieguldījumu, kā paredzēts 2007. gada 2. oktobra ministriju rīkojumā ITC/643/2007, ar ko groza rīkojumu ITC/3098/2006 (18). Saņēmēju apraksts ministriju rīkojuma ITC/643/2007 4. punktā atbilst sākotnējā ieguldījuma definīcijai, kas noteikta Reģionālā atbalsta pamatnostādnēs (19) un Regulā (EK) Nr. 1628/2006.

(42)

Subsīdijās tika piešķirti 10,97 miljoni EUR, un atmaksājamos aizdevumos tika piešķirti 150,8 miljoni EUR.

(43)

Spānijas iestādes apstiprināja, ka saņēmēji bija tikai MVU. Maksimālais atbalsta apmērs bija aptuveni EUR 30 000 katram uzņēmumam, kas aprēķināts pamatojoties uz maksimālo aizdevumu EUR 1 000 000 apmērā. No 2006. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 13. janvārim šī pasākuma ietvaros atbalsts tika sniegts desmit uzņēmumiem, bet atteikts 23 uzņēmumiem. Procentu likmes subsīdija 0,5 procentpunktu apmērā netika piešķirta.

(44)

Spānijas iestādes 2008. gada 30. maijā un 2008. gada 11. septembra sanāksmes laikā atzīmēja, ka finansējums piešķirts saskaņā ar parastiem tirgus apstākļiem, bet no tā izslēgti lielie uzņēmumi un grūtībās nonākuši uzņēmumi. Spānijas iestādes rakstiski apstiprināja šādu apstākli 2008. gada 21. oktobra vēstulē un apņēmās nepiemērot šo pasākumu līdz plāna termiņa beigām.

(45)

Šī pasākuma juridiskais pamats bija de minimis regula. Maksimālais aizdevums katram saņēmējam tika noteikts 2,3 miljoni EUR. De minimis slieksnis tika ievērots visos gadījumos. Minētās summas nevarēja pārklāties ar cita veida atbalstu, ja tādējādi tiktu pārsniegts atļautais de minimis slieksnis. Līdz ar to visiem saņēmējiem vajadzēja aizpildīt ikgadēju deklarācijas veidlapu. ICO katru gadu nosūtīja reģistrus par pasākumu visām kredītiestādēm, kas sadarbojās ar ICO.

(46)

Līdz 2008. gada septembrim no 450 miljoniem EUR tika izmaksāti 54,79 miljoni EUR. Maksimālais aizdevuma apmērs bija 2,3 miljoni EUR. Procentu likmes svārstījās no 5,59 % līdz 4,94 % laikā, kad Eiropas atsauces likme Spānijai bija 5,19 %. Spānijas iestādes apstiprināja, ka ir piemērojusi jauno Paziņojumu par atsauces likmēm (20), sākot no 2008. gada 1. jūlija. Saskaņā ar Spānijas iestāžu sniegto informāciju sadarbības finanšu iestādes noteica likmi, kas pievienojama atsauces likmei. Turklāt ICO tām nodrošināja informāciju par Spānijā piemērojamām vidējām likmēm, pamatojoties uz datiem, ko sniedza Spānijas banka.

(47)

Spānijas iestādes 2008. gada 21. oktobrī iesniedza vispārīgu piešķirto de minimis atbalsta grafiku 2006., 2007. un 2008. gadā kopā ar attiecīgajām deklarācijām. Spānijas iestādes apņēmās turpmāk ievērot de minimis regulu.

(48)

Minētie pasākumi bija vispārīgi pasākumi, kas bija pieejami visām nozarēm. Atbalstītās darbības bija līdzīgas MVU regulas 5. pantā minētajām darbībām. Bija ārkārtīgi sarežģīti aprēķināt atbalsta apmēru, jo shēmu piemēroja neregulāri, netieši un neprecīzi.

(49)

No 2006. līdz 2008. gadam tika piešķirti 7,5 miljoni EUR. Spānijas iestādes norādīja, ka pasākums, kurš atbalstīja arī lielos uzņēmumus, bija pamatots ar de minimis regulu.

(50)

Attiecībā uz de minimis regulas īstenošanu Spānijas iestādes paskaidroja, ka ICEX pieprasīja katram saņēmējam deklarāciju par saņemto atbalstu vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām saskaņā ar 2003. gada 17. novembra likuma 38/2003 14. panta 1. punkta d) apakšpunktu. Saņēmējiem bija jāziņo ICEX par turpmākajām subsīdijām. Saskaņā ar 17. panta 3. punkta m) apakšpunktu ICEX jāpārbauda saderība ar citu saņemto atbalstu, kas saņemts par tām pašām attiecināmajām izmaksām. Spānijas iestādes iesniedza grafiku, kurā norādīts, ka de minimis atbalsts, ko ICO un ICEX piešķīra no 2006. līdz 2008. gadam tekstilrūpniecības un apģērbu ražošanas nozarei, nepārsniedza EUR 200 000 slieksni vienam uzņēmumam trīs fiskālo gadu laikā.

(51)

Pasākumam bija vispārīgs raksturs, lai gan tas bija paredzēts galvenokārt, lai atbalstītu MVU. Tādējādi vienīgi uzņēmumi ar mazāk nekā 5 strādājošiem varētu saņemt lielākas summas par iepriekšējā gadā pārskaitītām summām Valsts sociālās apdrošināšanas kasei. Pārējie saņēmēji varēja vienīgi saņemt atpakaļ daļu no ieguldījumiem speciālajās mācībās kārtējā finanšu gada laikā. Saskaņā ar Spānijas iestāžu sniegto informāciju atbalsta intensitāte bija aptuveni 11,3 % MVU un 20 % lieliem uzņēmumiem. Paredzētais budžets bija EUR 50 000 gadā.

(52)

Līdz 2008. gada 13. janvārim tikai viens uzņēmums tika atlasīts šim pasākumam. Spānijas iestādes apstiprināja, ka saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm (21) grūtībās nonākuši uzņēmumi bija izslēgti no šīs atbalsta shēmas.

(53)

Spānijas iestādes uzsvēra, ka uzņēmumi varēja saņemt atbalstu tikai tad, ja uzņēmumā strādājošie, kas vecāki par 55 gadiem, būtu nostrādājuši uzņēmumā vismaz 5 gadus, kas samazināja tiesības uz atbalstu aptuveni līdz 50 % procentiem. Saņēmēji bija galvenokārt sievietes (53 %), savukārt 76 % saņēmēju bija ļoti mazkvalificēti un mazizglītoti, kas apgrūtināja cita darba atrašanu.

(54)

Spānijas iestādes uzsvēra, ka Līguma 137. panta 1. punkts un 4. pants piešķir autonomiju dalībvalstīm attiecībā uz sociālo apdrošināšanu.

(55)

Līdz 2008. gada 1. janvārim shēmu izmantoja 2 015 uzņēmumi ar 6 313 strādājošiem, kas atbilda 16,6 % no nozares uzņēmumiem un 4,5 % no nozarē strādājošiem. 56 % no saņēmējiem uzņēmumiem bija tikai viens strādājošais, 30 % bija 2, 3 vai 4 strādājošie un 13 % bija no 5 līdz 30 strādājošiem; tikai 1 % uzņēmumu bija vairāk par 30 strādājošiem. 1 428 uzņēmumi saņēma prēmiju, kas mazāka par EUR 500. Paredzētais budžets šim pasākumam bija 15 miljoni EUR gadā. Vidējais atbalsts par katru strādājošo vecumā no 55 līdz 58 gadiem bija EUR 151 mēnesī, kas atbilst 8,3 % no darbaspēka izmaksām. Atbalsts strādājošiem 59 gadu vecumā sasniedza EUR 44 mēnesī, kas atbilst 2,6 % no darbaspēka izmaksām. Tikai 5,2 % no nozarē strādājošiem atbilda šim pasākumam. Vidējā ietekme uzņēmumam bija aptuveni 0,3 % no darbaspēka izmaksām.

(56)

Jāatzīst, ka pasākums netika ieviests, lai saglabātu darba vietas, bet kā alternatīva priekšlaicīgai pensionēšanai. Turklāt Spānijas iestādes apgalvoja, ka summa EUR 151 mēnesī bija pietiekams stimuls, lai paturētu personu darbā tā vietā, lai šo pašu personu nodarbinātu, nenoslēdzot līgumu.

(57)

Pasākums bija piemērojams sintētisko šķiedru rūpniecībai, ja uzņēmuma galvenā darbība būtu tekstilrūpniecības nozarē, un ja uzņēmumam būtu piemērojams darba koplīgums tekstilrūpniecības un apģērbu ražošanas nozarē, nevis ķīmiskās rūpniecības nozarē. Tādējādi iespējamība, ka minētie sintētisko šķiedru ražotāji gūtu labumu no šī pasākuma, bija niecīga.

(58)

Spānijas iestādes 2008. gada 17. septembra vēstulē apstiprināja, ka tas ir vispārīgs atbalsts, un ka tekstilrūpniecības plānā ietvertiem tekstilrūpniecības nozares uzņēmumiem netika noteikts nekāda veida nodokļu atlikšanas režīms.

(59)

Spānijas iestādes 2008. gada 21. oktobrī apņēmās, ka maz ticamajā gadījumā, ja kāds tekstilrūpniecības vai apģērbu ražošanas nozares uzņēmums lūgtu atbrīvot no garantijām par atliktiem nodokļu maksājumiem, lūgums tiktu izskatīts saskaņā ar vispārīgiem noteikumiem, to nesaistot ar tekstilrūpniecības plānu.

(60)

Nobeigumā Spānijas iestādes apņēmās ievērot Kopienas tiesību aktus attiecībā uz de minimis pasākumu pārklāšanos.

(61)

Komisija saņēma piezīmes no divām ieinteresētām personām, kas izvēlējās saglabāt anonimitāti.

(62)

Pirmās piezīmes noraidīja nozaru valsts atbalstu tekstilrūpniecībai, jo tas kropļo konkurenci. Autori atbalstīja Komisijas nostāju lēmumā par procedūras sākšanu, un uzsvēra, ka tekstilrūpniecības plāns nenoteica robežas piešķīrumiem, ko varēja saņemt katrs uzņēmums. Spānijas iestāžu sniegtie attaisnojumi nebija pietiekami. Atbalsts P + I (pētniecībai un izstrādei) bija lietderīgs, lai gan tam vajadzēja aprobežoties ar MVU. Tika pausts uzskats, ka bija jānoraida atbalsts nemateriāliem aktīviem, jo to var viegli izmantot nelietderīgi. No otras puses, pasākumi no tekstilrūpniecības atlaisto strādājošo mācībām bija pozitīvi vērtējami, bet atlaide 80 % apmērā sociālās apdrošināšanas iemaksām varēja dot vienīgi netiešu labumu strādājošiem un tāpēc nebija pieņemama. Ja tekstilrūpniecības uzņēmumiem būtu izdevīgāki nosacījumi sociālās apdrošināšanas parādu atmaksai pa daļām nekā citām nozarēm, tas būtu nelikumīgs valsts atbalsts.

(63)

Otrās piezīmes attiecās uz Geotexan ārkārtīgi zemo cenu Spānijas tirgū, kas varēja būt saistīts ar Spānijas tekstilrūpniecības plāna piemērošanu.

(64)

Spānijas iestādes apgalvoja, ka Komisija lēmumā par procedūras sākšanu pasākumus nekvalificēja kā valsts atbalstu, bet aprobežojās ar norādi uz to iespējamo būtību. Turklāt Spānija atbildēja, ka subsīdijas par mācībām uzņēmumiem ar strādājošo skaitu no 50 līdz 249 nozīmēja palielinājumu par 20 %, nevis par 80 %. Intensitāte atbilda robežām, kas noteiktas 4. pantā Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulā (EK) Nr. 68/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam (22). Turklāt mācību atbalsta pasākuma saņēmējs bija pats strādājošais, kurš varēja palikt uzņēmumā vai uzlabot savu kvalifikāciju, lai meklētu jaunu darba vietu.

(65)

Attiecībā uz otro piezīmi Spānijas iestādes argumentēja, ka apgalvojumi iesniegti novēloti un nesaturēja nekādus pierādījumus. Tekstilrūpniecības plāna mērķis bija pielāgot nozares uzņēmumus tirgus liberalizācijai, nevis radīt priekšrocības kādam noteiktam uzņēmumam. Ja ir runa par konkrēti norādīto uzņēmumu, jāatzīmē, ka Geotexan tika dibināts 2004. gadā. Attiecināmības kritēriji, lai saglabātu darba vietas vecāka gada gājuma strādājošiem, paredzēja, ka uzņēmumā bija jābūt nostrādātiem vairāk nekā 5 gadiem, kas šajā gadījumā nebija iespējams. Nav dokumentālu pierādījumu, ka Geotexan guvis labumu no mācību atbalsta pasākumiem. Jebkurā gadījumā tas būtu saņēmis EUR 970 gadā, kas nebūtu noteicošais faktors agresīvas cenu politikas izveidei.

(66)

Jāsecina, ka piezīmes neatklāja jaunus faktus vai juridiskus pamatojumus, to izklāsts bija ļoti vispārīgs un bez pierādījumiem; tādējādi tās nav vērā ņemamas.

(67)

Kā norādīts Līguma 87. panta 1. punktā, ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(68)

Saskaņā ar Spānijas iestāžu sniegto informāciju 3. pasākums netika piemērots: 0,5 subsīdija procentu likmēm netika piešķirta, un finansēšana notika parastos tirgus apstākļos. Komisija lūdza informāciju Spānijas iestādēm par faktiski piešķirtajām procentu likmēm desmit saņēmējiem. Spānijas iestādes atbildēja 2009. gada 13. martā. Vienīgi divos gadījumos procentu likme bija zemāka nekā zemākā atsauces likme gadā (viens aizdevums EUR 300 000 apmērā un otrs aizdevums EUR 100 000 apmērā ar procentu likmi 4,114 2007. gadā, kad zemākā atsauces likme bija 4,62 %). Ņemot vērā nelielo starpību starp abiem skaitļiem, Komisijai jāsecina, ka valsts atbalsts bija tik niecīgs, ka atrastos zem de minimis sliekšņa. Spānijas iestādes apņēmās nepiemērot pasākumu līdz plāna darbības beigām. Tādējādi Komisijai jāsecina, ka atbalsta apmērs bija zem de minimis sliekšņa un tas nav uzskatāms par valsts atbalstu.

(69)

Spānijas iestādes norādīja, ka uz 4. un 5. pasākumu attiecas Komisijas regula par de minimis atbalstu, tādējādi tie nav uzskatāmi par valsts atbalstu. Līdz ar to Komisijai jāpārbauda, vai ir ievēroti de minimis regulas nosacījumi.

(70)

Attiecībā uz 4. pasākumu Spānijas iestādes iesniedza pierādījumus, ka iepriekš ir ievērota de minimis regula, un apņēmās to darīt arī turpmāk. Tās arī apliecināja, ka kopš 2008. gada 1. jūlija ir ievērojušas jauno Paziņojumu par atsauces procentu likmēm.

(71)

Attiecībā uz 5. pasākumu jāatzīmē, ka de minimis regula izslēdz atbalstu, kura mērķis ir veicināt eksportu. Vispārīgi atbalstu eksportam definē 1. panta d) punktā tradicionālā veidā kā “atbalstu, kas tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, ar izplatīšanas tīkla izveidošanu un darbību vai ar citiem kārtējiem izdevumiem, kas saistīti ar eksporta darbībām”. Turklāt de minimis regulas 6. apsvērumā norādīts, ka “par eksporta atbalstu parasti neuzskata atbalstu, ko piešķir, lai segtu izdevumus saistībā ar dalību tirdzniecības izstādēs, maksu par mācībām vai konsultāciju pakalpojumiem, kas vajadzīgi jauna vai esoša produkta laišanai tirgū”. Tādējādi, ja atbalsts tiek piešķirts kolektīvai dalībai izstādēs, uz to attiecas de minimis regula (23). Spānijas iestādes 2008. gada 30. maija vēstulē apstiprināja, ka pasākums bija uzskatāms par stimulu uzņēmumiem, kuri līdz tam nebija eksportējuši un piedalījušies starptautiskās izstādēs, līdz ar to minētais nosacījums tika ievērots. Atbalsts informatīvas infrastruktūras izveidei ar interneta portāliem nav atbalsts eksportam un uz to attiecas de minimis regulas darbības joma. Visbeidzot, konsultāciju pakalpojumu sniegšana, lai veicinātu uzņēmumu eksporta potenciālu, ietilpst de minimis regulas darbības jomā un tādējādi nav iekļaujama definīcijā par atbalstu eksportam.

(72)

Tomēr Komisijai joprojām bija šaubas par to, vai Spānijas iestādes agrāk ievēroja de minimis regulu. Šā iemesla dēļ Komisija saskaņā ar de minimis regulas 3. panta 3. punktu lūdza Spānijas iestādes sniegt pierādījumus par to, ka iepriekš ir ievērojušas regulu attiecībā uz 4. un 5. pasākumu. Tāpat, balstoties uz de minimis regulas 3. panta 1. punktu, Komisija lūdza Spānijas iestādes apņemties turpmāk ievērot regulu. Tas paredzēja, ka ir ievērota maksimālā robeža EUR 200 000 katram uzņēmumam visu trīs taksācijas gadu laikā, jo īpaši attiecībā uz iespēju pārklāties ar citiem tekstilrūpniecības plāna pasākumiem, kuru pamatā ir tās pašas attiecināmās izmaksas. Kā norādīts 47. apsvērumā, Spānijas iestādes iesniedza pierādījumus par to, ka agrāk ir ievērota de minimis regula, un apņēmās to ievērot arī turpmāk. Tādējādi 4. un 5. pasākums nav atbalsts.

(73)

8. pasākums ir vispārīgs atbalsts, kas paredzēts Spānijas tiesību aktos, un saskaņā ar Spānijas iestāžu sniegto informāciju nekad netika piemērots tekstilrūpniecības plāna ietvaros. Ja kāds uzņēmums lūgtu nodokļu maksājumu atlikšanu, Spānijas iestādes apņēmās piemērot vispārīgos noteikumus, nevis minēto pasākumu. Tā kā 8. pasākums piemērots netika, šajā konkrētajā gadījumā nevarētu runāt par valsts atbalstu.

(74)

1., 2., 6. un 7. pasākumu finansēja no valsts līdzekļiem. Šie pasākumi, šķiet, piešķir tādas atsevišķas priekšrocības tekstilrūpniecības nozares un apģērbu ražošanas uzņēmumiem, kas ir plašākas nekā piemērojamās priekšrocības vispārīgo tiesību aktu ietvaros, dodot labumu minētajiem uzņēmumiem. Tekstilrūpniecības un apģērbu ražošanas nozarē tirdzniecība ir ļoti plaša, un tādējādi pasākumi var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm. Līdz ar to minētie pasākumi ir uzskatāmi par valsts atbalstu saskaņā ar Līguma 87. panta 1. punktu.

(75)

Attiecībā uz 1. pasākumu Komisija secināja, ka jau apstiprinātā atbalsta shēma N 415/2004 ir piemērojama tikai lieliem uzņēmumiem un attiecināmām P + I darbībām: personāla izmaksām, atbilstošiem instrumentiem un iekārtām, ārējo konsultāciju izmaksām, darbības izmaksām un vispārīgām papildu izmaksām, kas saistītas ar pētniecības darbību. Paredzētais budžets bija 16 miljoni EUR subsīdijām un 74,45 miljoni EUR subsidētiem aizdevumiem.

(76)

Tekstilrūpniecības plānā kā attiecināmus definēja projektus lieliem uzņēmumiem: P + I projektus un projektus saistībā ar starpuzņēmumu sadarbības līgumu izstrādi un ieviešanu. Paredzētais budžets bija 12,5 miljoni EUR subsīdijām un 51 miljons EUR subsidētiem aizdevumiem.

(77)

Spānijas iestādes 2008. gada 13. janvārī atkārtoti norādīja savu nodomu ievērot shēmā paredzētos nosacījumus. Uz šī pamata Komisijai jāsecina, ka 1. pasākums lielo uzņēmumu labā atbilst shēmā paredzētajiem kritērijiem.

(78)

Attiecībā uz 1. pasākumu MVU labā, kas saskaņā ar tekstilrūpniecības plānu ir pasākuma galvenais mērķis, Spānijas iestādes norādīja, ka tas paredzēts atbalsta shēmā XS 50/2005. Shēmas XS 50/2005 mērķi ir veicināt pētniecības projektus MVU, stiprināt sadarbību starp MVU un pētniecības organizācijām un izplatīt pētījuma rezultātus. Līdzīgi iepriekšējai shēmai šī shēma sedz personāla izmaksas, atbilstošu instrumentu un iekārtu izmaksas, ārējo konsultāciju izmaksas, darbības un vispārīgas papildu izmaksas, kas saistītas ar pētniecības darbību, kā arī ar ieguldījumiem materiālos un nemateriālos aktīvos un konsultāciju pakalpojumiem. Paredzētais gada budžets bija 22 miljoni EUR subsīdijām un subsidētiem aizdevumiem.

(79)

Tekstilrūpniecības plāna attiecināmie projekti bija P + I projekti, ieguldījumi materiālos un nemateriālos aktīvos, lai ieviestu modernas tehnoloģijas ražošanas procesos, P + I darbību rezultātu izplatīšanas projekti un projekti, kas saistīti ar starpuzņēmumu sadarbības līgumu izstrādi un ieviešanu.

(80)

Komisija uzskata, ka MVU piemērojamais 1. pasākums atbilst kritērijiem, kas noteikti jau apstiprinātajā atbalsta shēmā N 415/2004 un atbalsta shēmā XS 50/2005.

(81)

Savukārt 2. pasākums balstījās uz jau apstiprināto atbalsta shēmu N 101/2005 no 2006. gada jūnija līdz 1. novembrim. Minētā shēma bija vērsta uz lejupslīdošu rūpniecisko rajonu pārstrukturēšanu atbalstītajos reģionos. Shēma bija pieejama visiem rūpnieciskajiem uzņēmumiem, kas veica ieguldījumus atbalstītajos reģionos, izņemot ogļu, tērauda un sintētisko šķiedru nozarē. Atbalsts bija piešķirams bezprocentu aizdevumu veidā ar maksimālo termiņu 10 gadi, ieskaitot 5 gadu periodu, kura laikā nebūtu jāveic maksājumi. Paredzētais budžets bija 400 miljoni EUR.

(82)

Tekstilrūpniecības plānā ir ievēroti pamata kritēriji, izņemot vienu attiecībā uz bezprocentu aizdevumiem, kuriem būtu maksimālais termiņš 15 gadi ar 5 gadu periodu, kurā nebūtu jāveic maksājumi, maksimālā 10 gadu perioda vietā, kā noteikts shēmas 11. punktā. Pēc šā punkta analīzes Komisijai bija tas jāakceptē, ņemot vērā to, ka rīkojuma ITC/3098/2006 I 7.2. nodaļā noteikts, ka maksimālais termiņš ir 10 gadi plus 5 gadu periods, kurā nebūtu jāveic maksājumi. Līdz ar to Komisijai jāsecina, ka 2. pasākums atbilst shēmā paredzētajiem kritērijiem.

(83)

Spānijas iestādes 2006. gada 3. jūlijā atkārtoti izziņoja shēmu, lai to pielāgotu jaunajām reģionālā atbalsta pamatnostādnēm (24) (N 430/2007) un 2007. gada 26. janvārī to atsauca, lai saskaņotu ar Komisijas 2006. gada 24. oktobra Regulu (EK) Nr. 1628/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu valstu reģionālajam ieguldījumu atbalstam (25). 2007. gada 20. martā tika pieņemta shēma XR/70/2007.

(84)

Attiecināmie projekti saskaņā ar rīkojumu ITC/3098/2006 un rīkojumu ITC/643/2007 bija saistīti ar tehnisku infrastruktūru, tehnoloģisko parku izveidošanu, zinātības apmaiņu, vietējās ekonomikas stiprināšanu un dažādošanu, jaunu rūpniecisku darbību radīšanu, esošo nozaru attīstību un jaunu nozaru veidošanu un paplašināšanu. Sintētisko šķiedru rūpniecība nebija attiecināma, un pasākums tika kvalificēts kā sākotnējs ieguldījums.

(85)

Līdz ar to Komisija uzskata, ka 2. pasākums atbilst kritērijiem, kas noteikti jau apstiprinātajā atbalsta shēmā N/101/2005 un shēmā XR/70/2007.

(86)

Spānijas iestādes apņēmās arī nepiemērot pasākumus pēc shēmu, uz kurām tie pamatojas, termiņu beigām. Tādēļ Komisija uzskata, ka 1. un 2. pasākums bija balstīts uz minētajām shēmām un tādējādi ir saderīgs atbalsts.

(87)

Komisija uzskata, ka šim pasākumam attiecībā uz speciālajām mācībām nav piemērojama Komisijas 2008. gada 6. augusta Regula (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (26), nedz iepriekšējā Regulā par mācību atbalstu, jo pasākums neattiecas uz “jaunām darba vietām” un no tā gūst labumu arī lielie uzņēmumi.

(88)

Līdz ar to Komisijai tas jāizvērtē, pamatojoties uz Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu. No tā izriet, ka atbalsts, ar kuru veicina konkrētu saimniecisko darbību, var tikt uzskatīts par saderīgu ar kopējo tirgu, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm.

(89)

Komisija analoģiski izvērtēs 6. pasākuma saderību (27) ar regulu par mācību atbalstu laikposmam no 2006. gada līdz 2008. gada 1. augustam un ar vispārējo grupu atbrīvojuma regulu laikposmam no 2008. gada 29. augusta līdz 2008. gada 31. decembrim.

(90)

Speciālo mācību atbalsta intensitāte bija 19,96 % MVU un 20 % lieliem uzņēmumiem. Atbalsta intensitāte ir ievērojami mazāka par 35 %, kas mācību atbalsta pieprasījumam noteikti regulā par mācību atbalstu, un mazāka par 25 %, kas noteikti vispārējā grupu atbrīvojuma regulas 39. pantā.

(91)

Turklāt summas gandrīz neatšķiras no vispārīgos noteikumos paredzētajām. Pieaugums ir atkarīgs no rūpnīcā strādājošo skaita un no sociālās apdrošināšanas iemaksām iepriekšējā gadā. Nosacījumi pasākuma izmantošanai bija ļoti ierobežojoši, jo uzņēmumiem bija jāievieš plāns, kas bija jāapstiprina paritātes komitejā (skatīt 24. apsvērumu).

(92)

Spānijas iestādes 2009. gada 20. februārī apstiprināja, ka jau tekstilrūpniecības plāna I. 1.A c) punktā ir ņemts vērā vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 8. panta 3. punkta nosacījums par papildu stimulējošu ietekmi attiecībā uz lieliem uzņēmumiem. Līdz ar to uzņēmumiem, kas iesniedz pieprasījumu, būtu jāiesniedz profesionālās pārkvalificēšanas plāns Valsts nodarbinātības dienestam, aprakstot nodarbinātības mērķus un specifiskos pasākumus. Valsts nodarbinātības dienests pārbaudīja, vai ir ievērotas viena vai vairākas no prasībām, kas noteiktas vispārējās grupu atbrīvojuma regulas minētajā pantā. Šāds plāns ietvēra dokumentu, kurā norādīti produktivitātes un darba vietu saglabāšanas mērķi, kā arī nepieciešamo ieguldījumu apjoms. Paritātes komiteja pieņēma atzinumu par katra uzņēmuma vai uzņēmumu grupas iesniegto profesionālo pārkvalificēšanas plānu. Pamatojoties uz plānā norādīto informāciju un uz ziņojumu, ko iesniedza rūpniecības nozares novērotāji, dalībvalsts sekoja līdz, lai tiktu ievēroti kritēriji attiecībā uz atvieglojumiem lieliem uzņēmumiem.

(93)

Komisijai jāsecina, ka atbalsta ietekme uz konkurenci un tirdzniecību ir ļoti ierobežota. Līdz ar to Komisija uzskata, ka pasākumam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. Tādēļ Komisija uzskata, ka minētais pasākums ir saderīgs ar kopējo tirgu, pamatojoties uz Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(94)

7. pasākums arī tiek finansēts no valsts līdzekļiem un šķietami sniedz labumu nozarei. Attiecībā uz tā saderību nešķiet, ka uz to pilnībā attiecas spēkā esošās Regulas (EK) Nr. 800/2008 (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) 15. pants un Komisijas 2002. gada 12. decembra Regula (EK) Nr. 2204/2002 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam nodarbinātībai (28), ņemot vērā to, ka 37 no 11 544 nozarē aktīvajiem uzņēmumiem 2007. gadā ir lieli uzņēmumi un ka pasākums neietekmē jaunas darba vietas. Līdz ar to pasākums tiek izvērtēts, pamatojoties uz 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu (29).

(95)

Valsts atbalsts, ko piešķir kā subsīdijas algām, lai palielinātu iespējas nodarbināt nelabvēlīgākā situācijā esošus darba ņēmējus, “var nozīmēt papildu stimulu uzņēmumiem, lai palielinātu šādu strādājošo nodarbinātības skaitu”. Šos strādājošos uzskata par nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem, jo tie ir vecāki par 50 gadiem. 76 % strādājošo vecumā no 55 līdz 59 gadiem bija mazizglītoti un mazkvalificēti, kas padarīja neiespējamu to pāriešanu uz citām nozarēm darba zaudēšanas gadījumā. Attiecībā uz šiem strādājošiem tikai 10 215 no 123 574 nozarē strādājošiem 2008. gadā bija vecumā no 55 līdz 59 gadiem un tikai 6 700 bija nostrādājuši uzņēmumā ilgāk nekā 5 gadus, un ar viņiem bija noslēgti beztermiņa darba līgumi. Šie skaitļi atbilst 5,2 % no kopējā nozarē strādājošo skaita, un pasākuma intensitāte katrā uzņēmumā bija aprēķināta 0,3 % apmērā no darbaspēka izmaksām, kas ir daudz mazāk nekā 50 % no attiecināmajām izmaksām, kas noteiktas vispārējā grupu atbrīvojuma regulas 40. pantā. Savukārt pasākuma ietekme bija ierobežota, jo skāra galvenokārt (74 %) mikrouzņēmumus un atbalsta apjoms bija niecīgs (0,3 % no darbaspēka izmaksām). Finansiālā ietekme uzņēmumā bija niecīga, saskaņā ar Spānijas iestāžu sniegto informāciju tas bija atbalsts, lai vēl dažus gadus saglabātu savās darba vietās attiecīgos strādājošos, tā vietā, lai tos atbrīvotu vai nodarbinātu bez līgumiem. Līdz ar to atbalsts šķita nepieciešams, precīzi vērsts uz nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju vecuma grupu un samērīgs.

(96)

Attiecībā uz atbalsta negatīvo ietekmi jāņem vērā, ka pasākums bija paredzēts vienīgi tekstilrūpniecības un apģērbu ražošanas nozarei, kas ir lejupslīdi piedzīvojusi rūpniecība ar 40 % zaudētu darba vietu kopš 2001. gada.

(97)

Izvērtējot pozitīvās un negatīvās sekas, tiek secināts, ka atbalstam bija pozitīvas ietekme, jo tas motivēja uzņēmumus – galvenokārt mikrouzņēmumus – saglabāt savās darba vietās strādājošos, kas vecāki par 55 gadiem līdz 60 gadu vecumam, tā vietā, lai tos nodarbinātu bez līgumiem, savukārt konkurences kropļošana, šķiet, bija ierobežota, ņemot vērā ļoti niecīgo atbalsta apmēru.

(98)

Līdz ar to 7. pasākums ir saderīgs ar kopīgo tirgu un atbilst Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktam.