19.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/1

1)

Padome 2009. gada 10. martā izvērtēja atjaunināto Francijas stabilitātes programmu, kas aptver laika posmu no 2008. līdz 2012. gadam.

2)

Vispārējā finanšu krīze 2008. gadā pastiprināja izaugsmes palēnināšanos, pazeminoties patērētāju un uzņēmēju uzticības līmenim, kā arī sakarā ar stingrākiem kreditēšanas noteikumiem. Pēc rūpnieciskās ražošanas sabrukuma 2008. gada ceturtajā ceturksnī sagaidāms, ka 2009. gadā krasi samazināsies gada IKP. Galvenie politiskie uzdevumi lejupslīdes apstākļos ir stabilizēt finanšu nozari, atgūt patērētāju un uzņēmēju uzticību, kā arī atbalstīt ieguldījumu veikšanu. Lejupslīde nozīmīgi ietekmēs valsts finanses, jo deficīts 2008. gadā pārsniedza 3 % no IKP, kā norādīts Francijas ekonomikas, rūpniecības un nodarbinātības ministra 2009. gada 6. februāra vēstulē, kas adresēta Ekonomikas un finanšu lietu komisāram, un saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada janvāra starpposma prognozi 2009. gadā tas, iespējams, pārsniegs 5 % no IKP. Minētajā prognozē atspoguļo arī decembrī pieņemto atveseļošanas plāna ietekmi 0,8 % apmērā no IKP uz budžeta bilanci, kurā galvenie pasākumi ir prioritātes piešķiršana valsts ieguldījumiem un finansiāla atbalsta nodrošināšana uzņēmumiem. Valdība ir īstenojusi vairākas strukturālas reformas, kurām sagaidāma pozitīva ietekme uz ekonomikas potenciālo izaugsmi.

3)

Makroekonomiskajā scenārijā, kas ir programmas pamatā, ir paredzēts, ka IKP pieaugums būs pozitīvs visā programmas darbības laikā. Pēc samazinājuma līdz apmēram 1 % 2008. gadā, tas arī 2009. gadā pazemināsies līdz 0,2–0,5 %, savukārt 2010. gadā palielināsies līdz apmēram 2 % un atlikušajā programmas laikā arī turpmāk pieaugs līdz 2,5 %. Šis scenārijs, kas novērtēts, ņemot vērā pašlaik pieejamo informāciju (2), šķiet, pamatojas uz izteikti labvēlīgiem pieņēmumiem attiecībā uz pieaugumu. Šajā novērtējumā ir ņemta vērā krasā IKP samazināšanās 2008. gada ceturtajā ceturksnī un nelabvēlīgās ekonomiskās prognozes, kuru pamatā ir zemie uzticības rādītāji un paredzētais krasais kritums ieguldījumos un tirdzniecībā, kā arī atveseļošanas plāna un likuma par ekonomikas modernizāciju (3) ietekme uz izaugsmi. Ņemot vērā jaunākās attīstības tendences naftas cenu jomā un vispārējās lejupslīdes intensitāti, programmā 2009. gadam prognozētie inflācijas rādītāji ir augsti, bet turpmākā laikposmā uzskatāmi par reāliem. 6. februārī Francijas varas iestādes informēja Komisiju par to, ka makroekonomiskās un valsts finanšu prognozes tiks pārskatītas.

4)

Valsts budžeta deficītu Komisijas dienestu starpposma prognozēs 2008. gadā vērtē 3,2 % apmērā no IKP, kas ir par 0,3 % sliktāk nekā paredzēts programmā, bet apstiprināts iepriekšminētajā 6. februāra vēstulē (4). IKP 0,9 % lielā starpība ar iepriekšējā atjauninājuma mērķi (2,3 % no IKP) galvenokārt skaidrojama ar i) sliktākiem nekā plānots budžeta izpildes rezultātiem 2007. gadā (0,3 % no IKP); ii) ievērojami vājāko reālā IKP pieaugumu 2008. gadā, nekā tas bija prognozēts iepriekšējā atjauninājumā, kas pazemināja nodokļu ieņēmumus salīdzinājumā ar plānotajiem (par 0,3 % no IKP) un iii) augstākiem procentu maksājumiem, kuri atspoguļo augstāku inflāciju 2008. gadā, par parādu apkalpošanas izmaksām attiecībā uz obligācijām, kas saistītas ar inflāciju (0,2 % no IKP).

5)

Atjauninājumā ir ietverts deficīta mērķis 2009. gadam 3,9 % apmērā no IKP, bet Komisijas dienestu starpposma prognozē šis rādītājs bija 5,4 %. Pasliktināšanās attiecībā uz 2009. gada deficīta rādītāju atspoguļo automātisko stabilizatoru darbību, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, kā arī 2008. gada decembrī pieņemtā fiskālās stimulēšanas pasākumu kopuma ietekmi, kas vērtēta 0,8 % apmērā no IKP. Nesen valdība paziņojusi augstāku deficīta mērķi, t.i., 4,4 % no IKP (5). Strukturālais deficīts (t.i., cikliski koriģēta bilance, atskaitot vienreizējus vai citus pagaidu pasākumus) saskaņā ar informāciju, kas sniegta atjauninātajā stabilitātes programmā un ko pārrēķinājuši Komisijas dienesti, 2009. gadā sasniegs 3 % no IKP, salīdzinot ar 2,5 % 2008. gadā. Šo fiskālo nostāju var vērtēt kā ekspansīvu, un to var pilnībā izskaidrot ar finanšu jomas stabilizācijas veicināšanu, īstenojot stimulēšanas pasākumus.

6)

Francijas budžeta stratēģijas mērķis vidējā termiņā (izklāstīts programmā) ir sasniegt vidēja termiņa mērķi (VTM) — panākt strukturāli sabalansētu budžeta stāvokli 2012. gadā. Saskaņā ar iepriekšminētajā 6. februāra vēstulē pārskatīto programmu, sagaidāms, ka valsts budžeta deficīts 2009. gadā sasniegs augstāko līmeni, t.i., 4,4 % no IKP (salīdzinājumā ar 3,9 % no IKP), bet pēc tam atkal nokritīsies līdz 3,1 % no IKP 2010. gadā (salīdzinājumā ar 2,7 % no IKP), jo beigsies atveseļošanas plāna radītā ietekme uz budžetu. Šie aprēķini ir līdzīgi Komisijas starpposma prognozē paredzētajiem, kur valsts budžeta deficīta palielināšanās 2009. gadā paredzēta līdz 5,4 % no IKP, bet 2010. gadā tā lēsta 5,0 % no IKP. Saskaņā ar prognozēm, kas pārskatītas minētajā vēstulē, prognozētais deficīts uzlabosies pēc 2010. gada un 2012. gadā būs 1,5 % no IKP. Līdzīga attīstība notiks arī saistībā ar primāro bilanci. Strukturālais deficīts 2009. gadā sasniegs 3 % no IKP, bet 2010. gadā uzlabosies līdz 1 % no IKP un turpmākajā laikposmā — ik gadu par 0,5 % no IKP. Papildus pakāpeniski īstenotajam atveseļošanas plānam to paredzēts panākt ar noteiktiem izdevumu ierobežojumiem. Atjauninātajā programmā paredzēts, ka parāda attiecība pret IKP 2009. gadā paaugstināsies līdz 69,1 % un 2010. gadā ievērojami stabilizēsies 69,4 % apmērā, savukārt nākamajos divos gados nedaudz samazināsies. Papildus budžeta stāvoklim šeit ir ietverta arī banku rekapitalizācijas ietekme, kā arī dalība Stratēģisko ieguldījumu fondā (6), kas būs apmēram 0,75 % no IKP, bet nav ietvertas potenciālās saistības, kas izriet no garantiju shēmas. Saskaņā ar Komisijas dienestu starpposma prognozi parāda attiecība 2009. gadā sasniegs 72,4 % no IKP un 76 % no IKP 2010. gadā, atšķirība ar atjauninātajā stabilitātes programmā paredzēto rādītāju skaidrota ar novirzēm izaugsmes un valsts budžeta deficīta rādītājos.

7)

Budžeta izpildes rezultātus var ietekmēt būtiski negatīvi riski visā programmas darbības laikā. Pirmkārt, tie vēl neatspoguļo sliktākus par paredzētajiem 2008. gada rezultātus (par 0,3 % no IKP), ko nesen apstiprināja iepriekšminētajā vēstulē. Šis rezultāts atspoguļo arī to, ka nav bijusi pietiekama finanšu konsolidācija ekonomikai labvēlīgā/neitrālā laikā (7), un daļēji izskaidro augšupvērsto 2009. gada deficīta mērķa pārskatīšanu līdz 4,4 % no IKP (kurā ir ņemta vērā arī uzņēmumu nodokļu lejupvērstā pārskatīšana). Svarīgāk ir tas, ka programmas makroekonomiskās perspektīvas neietver 2009. gadā paredzamo lejupslīdi, kura radīs būtiskus riskus budžetam, ņemot vērā pat jaunāko valdības pasludināto mērķi attiecībā uz deficītu. Turklāt papildus automātisko stabilizatoru radītajai ietekmei pastāv arī zināms izdevumu pārtēriņa risks naudas izlietojumam veselības aprūpes jomā (8). Visbeidzot, ņemot vērā iepriekšējos rezultātus attiecībā uz pašvaldībām, pastāv risks, ka plānotie, ar izdevumiem saistītie mērķi netiks īstenoti. Ļoti reāls ir arī risks saistībā ar parāda scenāriju — tas atspoguļo budžeta bilances riskus, kā arī finanšu sektora stabilizācijas pasākumu iespējamo ietekmi.

8)

Novecošanas ilglaicīgā ietekme uz budžetu Francijā ir nedaudz mazāka nekā vidēji ES, un pensiju izdevumu pieaugums zināmā mērā ir mazāks, pateicoties jau ieviestajām pensiju reformām, starp kurām tā dēvētās reformas régimes spéciaux (īpašie pensiju režīmi) mērķis ir panākt līdzsvaru starp vajadzīgo iemaksu periodu un citu režīmu noteikumiem. Budžeta stāvoklis 2008. gadā, kā novērtēts programmā, kas ir sliktāks kā iepriekšējās programmas sākumposmā, ietver iedzīvotāju novecošanas ietekmi uz ilgtspējas starpību. Ja par sākumpunktu tiktu ņemts Komisijas dienestu starpposma prognozē paredzētais 2009. gada budžeta stāvoklis, ilgtspējas starpība pasliktinātos. Pašreizējais valsts parāda līmenis pārsniedz Līguma atsauces vērtību. Iepriekšminētās finanšu nozares stabilitātes shēmas, ko ieviesa Francijas valdība, varētu ietekmēt valsts finanšu stabilitāti ilgtermiņā, ja valdības atbalsta izmaksas nākotnē netiktu atgūtas pilnībā. Programmā jau paredzētā lielāka primāro pārpalikumu apjoma nodrošināšana vidējā termiņā veicinās valsts finanšu ilgtspējas riska samazināšanos.

9)

Francijas iepriekšējā pieredze liecina, ka valsts izdevumu pārtēriņš pēdējos desmit gados nav bijis izņēmums, norādot uz trūkumiem spēkā esošajos budžeta noteikumos. Ar Konstitūcijas reformu, kas tika pieņemta 2008. gada 23. jūlijā, tika ieviests vispārējs mērķis izveidot sabalansētu valsts budžetu (9). Tomēr tas, ka sabalansēta budžeta prasība nav saistoša, rada jautājumu par tā efektīvu kontroli. Ar reformu ievieš arī daudzgadu budžetu, ko Parlamentam, sākot ar 2009. gadu, jāpieņem laikposmam no 2009. līdz 2012. gadam, t.i., uz stabilitātes programmas darbības termiņu. Šai reformai ir jādod ieguldījums valsts finanšu pārvaldes uzlabošanā un budžeta disciplīnas atbalstam.

Turklāt pēc valsts politikas vispārējās pārskatīšanas uzsākšanas 2007. gada vidū tika pieņemti vairāki pasākumi valsts līdzekļu izlietojuma efektivitātes palielināšanas jomā, tostarp valsts ierēdņu skaita samazināšana. Jauns parāda noteikums attiecībā uz sociālā nodrošinājuma apakšnozari stājās spēkā 2008. gadā (10).

10)

Reaģējot uz finanšu krīzi, Francijas valdība veica vairākus pasākumus finanšu nozares stabilitātes nodrošināšanai. Lai mīkstinātu sekas, kas radītas attiecībā uz Francijas banku kredītspēju, valdība pieņēma lēmumu nopirkt EUR 40 miljardu (11) vērtus pakārtotus banku parādus bez balsstiesību iegūšanas. Savukārt bankas apņēmās palielināt aizdevumus tautsaimniecības mērķiem, lai garantētu uzņēmēju vajadzībām atbilstošu finansējumu. Turklāt ar likumu ir atļauta EUR 320 miljardu (12) budžeta pozīcija, lai garantētu banku parādus. Šī garantiju programma ir paredzēta, lai uzlabotu banku finansējuma pieejamību apstākļos, kad kopš finanšu krīzes sākuma ir jūtams spēcīgs spiediens uz starpbanku aizdevumu tirgu. Bankas par valdības garantijām saviem aizdevumiem maksās piemaksas un sniegs nodrošinājumu.

11)

Risinot ekonomiskās krīzes radītās problēmas, Francijas valdība 4. decembrī publiskoja atveseļošanas plānu, ko var raksturot kā līdzsvarotu ieņēmumu un izdevumu instrumentu apvienojumu un kas, šķiet, atbilst EEAP. Tā pasākumos ir ietverti valsts ieguldījumi (galvenokārt valsts uzņēmumos, infrastruktūrā, pētniecībā un aizsardzībā), pasākumi darba tirgū (piemēram, tādu mazo uzņēmumu darba devēju atbrīvojums no sociālā nodrošinājuma iemaksām, kam ir noslēgti jauni darba līgumi), atbalsts uzņēmumiem (piemēram, atbalsts tādās nozarēs kā būvniecība un automobiļu ražošanas nozare, kā arī valdības maksājumu aktivizēšana uzņēmumiem, īpaši MUV) un atbalsts mājsaimniecību pirktspējas uzlabošanai (galvenokārt dotācijas EUR 200 apmērā 2009. gada aprīlī mājsaimniecībām ar mazākiem ienākumiem). Pasākumu kopumu var vērtēt kā mērķtiecīgu un savlaicīgu. Paziņotie pasākumi ir pagaidu pasākumi, tādējādi arī atsaucami, un tie neradīs izmaksas valsts finansēs pēc 2010. gada. Valdība īsteno arī vairākas strukturālās reformas, kurām būs pozitīva ietekme uz potenciālo ekonomikas pieaugumu, tādējādi arī uz valsts finansēm ilgtermiņā. Attiecībā uz preču un pakalpojumu tirgiem iepriekš minētā likuma par ekonomikas modernizēšanu mērķis ir palielināt potenciālo pieaugumu, proti, veicinot individuālo uzņēmējdarbību un mazinot esošos ierobežojumus konkurences jomā, tostarp mazumtirdzniecības nozarē. Arī darba tirgus jomā ir pieņemti jauni tiesību akti, galvenokārt attiecībā uz elastdrošību. Likuma par darba tirgus modernizāciju, ko pieņēma 2008. gada jūnijā un kurā minēta sociālo partneru starpnozaru pirmā līguma transponēšana, mērķis ir elastīgāku un drošāku līgumu izstrāde. Ir sākta arī svarīga reforma sociālā dialoga procedūru jomā, lai atvieglotu vairākuma līgumu slēgšanu. Šie pasākumi attiecas uz vidēja termiņa reformu programmu un Komisijas 2009. gada 28. janvārī ierosinātajiem konkrētajiem ieteikumiem valstij saskaņā ar Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai.

12)

Pēc tam, kad situācija valsts finanšu jomā 2007. un 2008. gadā, kad apstākļi ekonomikā bija labvēlīgāki, pasliktinājās, un 2009. gadā, kad stāvoklis ir kļuvis sarežģītāks, fiskālā nostāja ir kļuvusi ekspansīva (atspoguļojot Francijas valdības risinājumus saistībā ar EEAP). Pēc tam valsts finanses konsolidēs saskaņā ar programmu; tomēr, ņemot vērā nozīmīgus riskus attiecībā uz budžeta mērķiem, kuros paredzēts budžeta deficīts krietni virs 3 % 2009. un 2010. gadā, līdz 2012. gadam strukturālā izteiksmē netiks sasniegts sabalansēta budžeta vidējā termiņa mērķis.

Šajā sakarībā Francija var samazināt izdevumu pārtēriņa risku, īstenojot un turpmāk uzlabojot savu valsts finanšu struktūru, jo īpaši attiecībā uz izdevumu noteikumiem. Visbeidzot, ņemot vērā riskus saistībā ar iepriekš minētajām parāda prognozēm, parāda attiecību, kurai raksturīga palielināšanās 2009. gadā, būs liela, un nākamajos gados būs nepieciešama izšķiroša rīcība, lai izmainītu šo tendenci.

13)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā sniegti visi obligātie un lielākā daļa fakultatīvo datu (13).

i)

kā plānots, izpildīt 2009. gada fiskālos pasākumus, tostarp stimulējošus pasākumus saskaņā ar EEAP un saistībā ar SIP, vienlaikus turpinot sasniegt mērķi — izvairīties no turpmākas pasliktināšanās valsts finanšu jomā;

ii)

ņemot vērā to, ka prognozēs ietverta ekonomiskā aktivitāte, censties 2010. gadā konsolidēt un stiprināt pielāgojuma tempus, lai nodrošinātu deficīta rādītāju strauju samazināšanos zem atsauces vērtības, tādējādi panākot parāda attiecības pret IKP samazināšanos;

iii)

efektīvi stiprināt pašreizējos izdevumu noteikumus un veikt turpmākus pasākumus, lai garantētu, ka visās apakšnozarēs ievērotu valsts mērķi samazināt daudzgadu izdevumus, un turpināt īstenot pasākumus valsts politikas vispārējās pārskatīšanas kontekstā. Īstenot strukturālo reformu programmu, jo īpaši attiecībā uz pensijas sistēmas ilgtspēju.