18.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 75/14

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 1995/2000 (2) inter alia noteica galīgo antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes urīnvielas un amonija nitrāta (UAN) šķīdumu importam. Šī regula turpmāk tekstā būs minēta kā “sākotnējā regula”, un izmeklēšana, kuras rezultātā ar sākotnējo regulu noteica spēkā esošos pasākumus, turpmāk tekstā būs minēta kā “sākotnējā izmeklēšana”.

(2)

Pēc pārskatīšanas sakarā ar termiņa beigām, kas tika uzsākta 2005. gada septembrī, Padome ar Regulu (EK) Nr. 1911/2006 (3) pagarināja minētos pasākumus pašreizējā līmenī uz pieciem gadiem. Pasākumi ietver specifiskus nodokļus. Šī regula turpmāk tekstā būs minēta kā “regula sakarā ar termiņa beigu pārskatīšanu”, un izmeklēšana, kuras rezultātā ar minēto regulu noteica spēkā esošos pasākumus, turpmāk tekstā būs minēta kā “pārskatīšana sakarā ar termiņa beigām”.

(3)

Atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam pieprasījumu uzsākt daļēju starpposma pārskatīšanu (“pašreizējā pārskatīšana”) iesniedza divi ražotāji eksportētāji no Krievijas, kas pieder akciju sabiedrībai Mineral and Chemical Company Eurochem, proti, Novomoskovskiy Azot un Nevinnomyssky Azot. Šīs pārskatīšanas nolūkā abi uzņēmumi, ņemot vērā to saikni, tiek uzskatīti par vienu juridisku personu (“pieteikuma iesniedzējs”). Pieprasījums attiecas tikai uz to, lai pārbaudītu dempingu tiktāl, ciktāl tas skar pieteikuma iesniedzēju.

(4)

Pieteikuma iesniedzējs apgalvo, ja nebūtu eksporta uz Eiropas Kopienu, tā normālās vērtības salīdzinājums ar eksporta cenām uz atbilstošu trešo valsti, šajā gadījumā uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), izraisītu ievērojamu dempinga samazināšanos zem līmeņa, kāds panākts ar spēkā esošajiem pasākumiem.

(5)

Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju Komisija konstatēja, ka prasībā ir pietiekami daudz sākotnējo pierādījumu, un paziņojumā par procedūras uzsākšanu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4), 2006. gada 19. decembrī informēja par daļēja starpposma pārskatīšanas uzsākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu.

(6)

Pārskatīšanā veica tikai dempinga pārbaudi saistībā ar pieteikuma iesniedzēju. Dempinga izmeklēšana attiecās uz laiku no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(7)

Komisija oficiāli paziņoja pieteikuma iesniedzējam, eksportētājvalsts pārstāvjiem un Kopienas ražotāju asociācijai par to, ka tiek uzsākta pārskatīšana. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā paust viedokli un paziņojumā par procedūras uzsākšanu noteiktajā termiņā lūgt, lai tās tiktu uzklausītas.

(8)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to bija lūgušas, norādot konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

(9)

Lai iegūtu informāciju, kas tika uzskatīta par nepieciešamu izmeklēšanai, Komisija izsūtīja aptaujas anketas akciju sabiedrībai Mineral and Chemical Company Eurochem un ar to saistītiem uzņēmumiem un šim nolūkam atvēlētajā termiņā saņēma atbildes uz anketas jautājumiem.

(10)

Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu dempinga konstatācijai. Komisija veica pārbaudes vizītes pieteikuma iesniedzēja un ar to saistītajos uzņēmumos:

(11)

Attiecīgais ražojums ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā, proti, urīnvielas un amonija nitrāta šķīdums (“UAN”) – šķidrais mēslošanas līdzeklis, ko parasti izmanto lauksaimniecībā un kura izcelsme ir Krievijā. Tas sastāv no urīnvielas, amonija nitrāta un ūdens maisījuma. Ūdens veido apmēram 70 % no maisījuma sastāva (atkarībā no slāpekļa satura), pārējo maisījuma daļu veido vienāds urīnvielas un amonija nitrāta daudzums. Slāpekļa (N) saturs ir šā ražojuma svarīgākā “īpašība”, un tas var būt no 28 % līdz 32 %. Šādu atšķirību var panākt, šķīdumam pievienojot vairāk vai mazāk ūdens. Neatkarīgi no slāpekļa daudzuma uzskata, ka visu urīnvielas un amonija nitrāta šķīdumu fizikālās un ķīmiskās īpašības ir vienādas un ka attiecībā uz šo izmeklēšanu tie tādējādi uzskatāmi par vienu ražojumu. Attiecīgais ražojums atbilst KN kodam 3102 80 00.

(12)

Šī pārskatīšanas izmeklēšana apstiprināja, ka UAN pilnībā ir pamatražojums un tā kvalitāte un fizikālās pamatīpašības ir identiskas neatkarīgi no tā izcelsmes valsts. Pieteikuma iesniedzēja ražotajiem, Krievijas iekšējā tirgū tirgotajiem un (tā kā tos neeksportēja uz EK) uz ASV eksportētajiem UAN šķīdumiem ir vienādas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un būtībā vienāds izmantojums. Tāpēc pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem. Tā kā šajā pārskatīšanā vienīgi izskatīja dempingu tiktāl, ciktāl tas skar pieteikuma iesniedzēju, secinājumi par ražojumu, ko ražo un tirgo Kopienas ražošanas nozare Kopienas tirgū, netika izdarīti.

(13)

Kā minēts paziņojumā par procedūras uzsākšanu, tā kā pieteikuma iesniedzējs nav veicis UAN eksporta tirdzniecību uz Eiropas Kopienu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (PIP), šajā izmeklēšanā vispirms pārbaudīja to, cik lielā mērā eksporta cenas uz trešo valsti jāņem vērā, nosakot, vai apstākļi, kuru dēļ tika noteikti spēkā esošie pasākumi, ir mainījušies un vai šīs pārmaiņas ir ilgstošas.

(14)

Pieteikuma iesniedzējs sniedza pierādījumus tam, ka ražojumu nevar pārdot eksportam Kopienas tirgū PI periodā, jo jāveic spēkā esošie maksājumi. Pieteikuma iesniedzējs sniedza sākotnējos pierādījumus tam, ka eksporta cenas uz ASV, reprezentatīvu trešās valsts tirgu, nebija dempinga cenas vai vismaz bija mazākas par dempinga starpību, kas pašreiz noteikta eksportam uz Eiropas Kopienu, un ka lietderīgi ir izmantot eksporta cenas uz ASV. Šīs regulas 43. un turpmākajos apsvērumos minēto iemeslu dēļ eksporta cenas uz trešo valsti – ASV – tiek uzskatītas par atbilstošām, jo ASV tirgus ir salīdzināms ar Kopienas tirgu un tādējādi tas ir reprezentatīvs tirgus.

(15)

Jāatzīmē, ka pašlaik spēkā esošie pasākumi ir daļēji pamatoti ar datiem, kas nav saistīti ar pieteikuma iesniedzēja attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu, bet pašreizējā PI periodā bija pieejama pārbaudīta informācija par pieteikuma iesniedzēja datiem, kaut arī tikai par trešās valsts tirgu, kas attiecas uz normālo vērtību un eksporta precēm. Līdz ar to tika secināts, ka PI periodā konstatētā dempinga starpība precīzāk atspoguļo pieteikuma iesniedzēja situāciju IP periodā nekā pašreiz spēkā esošie pasākumi.

(16)

Šajā sakarā uzskatīja, ka antidempinga maksājuma mērķis nav slēgt Kopienas tirgu trešo valstu importam, bet atjaunot godīgus konkurences nosacījumus.

(17)

Ievērojot iepriekšminētos konkrētos apstākļus, tika konstatēts, ka dempinga starpības aprēķināšana ir atbilstoša PI periodā, izmantojot par pamatu pieteikuma iesniedzēja eksporta cenas uz ASV.

(18)

Lai noteiktu normālo vērtību, vispirms pārbaudīja, vai pieteikuma iesniedzēja kopējais pārdošanas apjoms iekšējā tirgū ir reprezentatīvs saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu. Tā kā pieteikuma iesniedzējs nav veicis UAN eksporta tirdzniecību uz Eiropas Kopienu PI periodā, tika salīdzināts pieteikuma iesniedzēja kopējais pārdošanas apjoms iekšējā tirgū ar visu pieteikuma iesniedzēja UAN eksportu uz ASV. Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 2. punktam pārdošanas apjomi iekšējā tirgū ir reprezentatīvi tad, ja kopējais šādas pārdošanas apjoms ir vienāds ar vai lielāks par 5 % no attiecīgā eksporta pārdošanas apjoma, šajā gadījumā uz ASV. Izmeklēšanā tika atklāts, ka pieteikuma iesniedzējs iekšzemes tirgū nav pārdevis reprezentatīvus UAN daudzumus.

(19)

Tā kā normālās vērtības noteikšanai pieteikuma iesniedzēja iekšējā tirgus cenas nevar izmantot, to noteica atbilstīgi pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktam, pamatojoties uz ražošanas izmaksām, kas radās pieteikuma iesniedzējam, pieskaitot pietiekamu summu pārdošanas, vispārējām un administratīvajām izmaksām (“PVA izmaksas”) un pietiekamu peļņas normu.

(20)

Attiecībā uz ražošanas izmaksām būtu jānorāda, ka gāzes izmaksas veido lielāko daļu izgatavošanas izmaksu un būtisku daļu no kopējām ražošanas izmaksām. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu tika pārbaudīts, vai izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu, bijušas samērīgi atspoguļotas pieteikuma iesniedzēja dokumentācijā.

(21)

Pamatojoties uz starptautiski atzītiem specializētos enerģētikas tirgu informācijas avotos publicētiem datiem, tiešām tika konstatēts, ka pieteikuma iesniedzēja maksātā cena ir nesamērīgi zema. Piemēram, tā ir tikai viena ceturtdaļa un viena piektdaļa no Krievijas dabasgāzes eksporta cenas. Šajā ziņā visi pieejamie dati liecina, ka iekšzemes gāzes cenas Krievijā bijušas regulētas un ir ievērojami zemākas nekā tirgus cenas, ko maksā neregulētos dabasgāzes tirgos. Tā kā gāzes izmaksas nav pienācīgi atspoguļotas pieteikuma iesniedzēja dokumentācijā, tās tika attiecīgi koriģētas. Krievijas iekšējā tirgū bija sagrozītas gāzes cenas, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu gāzes cenas bija jānosaka, “balstoties uz citiem pamatotiem apsvērumiem, tostarp informāciju, kas iegūta no citiem reprezentatīviem tirgiem”.

(22)

Koriģētās cenas tika aprēķinātas, pamatojoties uz vidējo eksportam pārdotās Krievijas gāzes cenu pie Vācijas un Čehijas robežas (Waidhaus), neskaitot transporta izmaksas, un koriģētas, lai pielīdzinātu vietējām sadales izmaksām. Waidhaus – lielāko mezglu Krievijas gāzes tirdzniecībai uz ES, kas ir Krievijas gāzes lielākais tirgus un kurā cenas pamatoti atspoguļo izmaksas, var uzskatīt par reprezentatīvu tirgu pamatregulas 2. panta 5. punkta nozīmē.

(23)

Pēc informācijas sniegšanas pieteikuma iesniedzējs paziņoja, ka vietējā tirgū maksātās gāzes cenas jebkāda koriģēšana būtu nepamatota, jo tā grāmatvedības dati pilnībā atspoguļo izmaksas saistībā ar līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas aktivitāti izcelsmes valstī. Lai pamatotu šo apgalvojumu, pieteikuma iesniedzējs atsaucās uz neatkarīga konsultāciju uzņēmumu pētījumu par to, ka gāzes cenas pilnībā atspoguļo ražošanas un pārdošanas izmaksas, kas radušās gāzes piegādātājam. Vispirms būtu jāuzsver, ka jau pētījumā izklāstīts tas, ka tika salīdzinātas izmaksas par gāzi, kā arī izmaksas par gāzes piegādi pieteikuma iesniedzējam, un tās bija paredzētās izmaksas, tādējādi tās nebija faktiskās izmaksas, kas radušās PI periodā. Nav arī skaidrs, vai šādi paredzētās izmaksas ir pilnās izmaksas, kā noteikts atbilstīgi pamatregulai, t. i., ieskaitot visas ražošanas un PVA izmaksas saistībā ar gāzes ražošanu un pārdošanu. Ir arī minēts tas, ka šajā procedūrā nav iespējams pārbaudīt pieejamo informāciju par gāzes piegādātāja izmaksām.

(24)

Jebkurā gadījumā secināts, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu tas, ka gāzes cena, ko piegādātājs pieprasa patērētājam, paredz izmaksu segšanu, pats par sevi nav kritērijs, lai noteiktu, vai līdzīga produkta ražošanas izmaksas, kas iegrāmatotas uzņēmuma atskaitēs, pieņemami atspoguļo tā ražojuma ražošanas un pārdošanas izmaksas, uz kuru attiecas izmeklēšana. Ņemot vērā 21. apsvērumā izklāstīto, tas neattiecas uz šo gadījumu. Pieteikuma iesniedzējs nepaskaidroja neapšaubāmi būtisku atšķirību starp gāzes cenu, ko maksā Krievijas iekšējā tirgū, Krievijas dabasgāzes eksporta cenu un cenu, ko maksā Kopienas ražotāji. Pieteikuma iesniedzējs nav minējis to, ka Krievijas iekšējā tirgū dabasgāzes cenas ir regulētas un tās nevar samērīgi atspoguļot cenu, ko parasti maksā neregulētos tirgos. Tādēļ, pat ja gāzes cena, ko maksāja pieteikuma iesniedzējs, sedz gāzes piegādātāja gāzes ražošanas un pārdošanas izmaksu vienību, šis arguments nav būtisks, jo gāzes tirgus cena nav noteikti tieši saistīta ar tās ražošanas un pārdošanas izmaksām. Valsts aizvien nosaka cenu, par kādu pieteikuma iesniedzējs iepirka gāzi PI periodā, un tā ir daudz zemāka par cenu līmeni, kāds ir neregulētos tirgos, kā jau izskaidrots 21. apsvērumā. Tādēļ šis pieprasījums ir jānoraida.

(25)

Turklāt pieteikuma iesniedzējs paziņoja, ka, veicot gāzes cenu korekciju, normālās vērtības noteikšanai faktiski tika izmantota metode, kas nav paredzēta pamatregulā. Tādējādi, aizstājot iekšējā tirgus gāzes izmaksas ar izmaksām, kuru aprēķināšana izklāstīta 22. apsvērumā, un ņemot vērā to, ka minētās izmaksas veido lielāko daļu no līdzīgā ražojuma izmaksām un tādējādi arī aprēķināto normālo vērtību, normālā vērtība faktiski būtu pamatota ar datiem no trešās valsts “reprezentatīvā” tirgus. Šajā sakarā pieteikuma iesniedzējs minēja, ka valstīm ar tirgus ekonomiku pamatregulā paredzētas tikai šādas metodes, lai noteiktu normālo vērtību: i) pamatojoties uz līdzīgā ražojuma iekšējā tirgus cenu parastā tirdzniecības apritē vai kā alternatīva, ja pārdošana nenotiek parastā tirdzniecības apritē; ii) pamatojoties uz ražošanas izmaksām izcelsmes valstī (pieskaitot samērīgu PVA izmaksu un peļņas summu); vai iii) līdzīgā ražojuma reprezentatīvas eksporta cenas uz atbilstošu trešo valsti. Pieteikuma iesniedzējs secināja, ka, pamatojoties uz iepriekš minēto, normālā vērtība nav jānosaka, izmantojot datus no reprezentatīva trešās valsts tirgus.

(26)

Šajā sakarā un ievērojot izklāstīto no 18. līdz 42. apsvērumam, vispirms būtu jāmin tas, ka normālā vērtība tika noteikta saskaņā ar metodēm, kas izklāstītas pamatregulas 2. panta 1. un 6. punktā. Tomēr, lai noteiktu, vai tirdzniecība iekšējā tirgū cenas dēļ ir veikta parastā tirdzniecības režīmā, t. i., vai tā bija rentabla, ir jānosaka, vai pieteikuma iesniedzēja izmaksas ir uzticams pamats pamatregulas 2. panta 5. punkta nozīmē. Tikai tad, kad izmaksas ir noteiktas pamatoti, var konstatēt, kāda metode jāizmanto normālās vērtības noteikšanai. Tādēļ nav pamata apgalvot, ka, nosakot pamatotas izmaksas atbilstīgi pamatregulas 2. panta 5. punktam, ir ieviesta jauna metode normālās vērtības noteikšanai. Tāpēc pieteikuma iesniedzēja argumenti bija jānoraida.

(27)

Pieteikuma iesniedzējs apgalvoja arī, ka, pat ja ir koriģētas tā dabasgāzes izmaksas iekšējā tirgū, Waidhaus cena Krievijas dabasgāzei nav ticams pamats, lai veiktu šādu korekciju, jo cena ir noteikta saskaņā ar ilgtermiņa gāzes piegādes līgumiem, kuros cenu aprēķina formula ir saistīta ar naftas produktu cenām, un tādējādi tā nav atkarīga no gāzes ražošanas un piegādes izmaksām pieteikuma iesniedzējam Krievijā. Pieteikuma iesniedzējs minēja, ka Waidhaus cena Krievijas dabasgāzei nav uzticama, jo to ietekmē gāzes cenas Vācijas iekšējā tirgū, kas ir pārmērīgi augstas un, iespējams, nav pakļautas konkurencei, ko izmeklē Vācijas Konkurences padome.

(28)

Vispirms būtu jāmin tas, ka, izvēloties pamatu gāzes cenu noteikšanai, viens no galvenajiem kritērijiem bija tas, lai šajā aprēķinā būtu samērīgi atspoguļotas cenas, ko parasti maksā neizkropļotos tirgos. Neapstrīdami, šis nosacījums ir izpildīts attiecībā uz Waidhaus cenām. Turklāt lielākais Krievijas gāzes apjoms tiek importēts caur Waidhaus centru, kas tādējādi ir piemērots pamats korekcijai. Šajā sakarā Waidhaus varēja uzskatīt par reprezentatīvu tirgu un samērīgu pamatu gāzes izmaksu noteikšanai pamatregulas 2. panta 5. punkta nozīmē. Kā jau minēts 24. apsvērumā, nav būtiski, vai cenu nosaka izmaksas, svarīgi, lai tas ir pamatoti atspoguļots ar cenu, ko parasti maksā neizkropļotos tirgos. Attiecībā uz importētās gāzes cenu Waidhaus nav norāžu par valsts iejaukšanos cenu veidošanā, un tādējādi šis nosacījums ir izpildīts. Attiecībā uz apgalvojumu par gāzes cenām Vācijas iekšējā tirgū, kas nav pakļautas konkurencei, būtu jāmin tas, ka Vācijas Konkurences padome, uz ko atsaucas pieteikuma iesniedzējs, turpina veikt izmeklēšanu un rezultāti vēl nav paziņoti. Turklāt šī izmeklēšana attiecas uz cenām, par kādām Vācijas lielākie gāzes sadales uzņēmumi pārdod gāzi Vācijas iekšējā tirgū, un nevis uz tām cenām, par kādām viņi iepērk no Krievijas importēto gāzi. Pretēji pieteikuma iesniedzējam divas minētās cenas nav obligāti saistītas, jo gāzes sadales uzņēmumu un to patērētāju ekonomiskās intereses atšķiras. Tādējādi var uzskatīt, ka gāzes sadales uzņēmumu mērķis ir noturēt tālākpārdošanas cenas iespējami augstākā līmenī, vienlaikus to ekonomiskajās interesēs ir saglabāt iepirkuma cenas zemākajā līmenī, lai palielinātu peļņas līmeņus. Pieteikuma iesniedzēja arguments par to, ka Vācijas tirgū esošiem uzņēmumiem nav motivācijas veikt sarunas ar Krieviju par zemākām importētās gāzes cenām Waidhaus centrā, ir tikai pieņēmums bez faktiskas pamatinformācijas. Rezultātā minētie argumenti tika noraidīti.

(29)

Pieteikuma iesniedzējs apgalvoja, ka tad, ja jāveic korekcija tā dabasgāzes izmaksām iekšējā tirgū, šādas korekcijas pamatā jābūt neregulētām gāzes cenām, kas pieejamas Krievijā. Pirmkārt, tas, ka Komisija varēja izvēlēties citu pamatu aprēķiniem, nepadara Waidhaus izvēli nepamatotu. Galvenais kritērijs, izvēloties pamatu gāzes cenu noteikšanai, ir tas, lai šajā aprēķinā būtu samērīgi atspoguļotas cenas, ko parasti maksā neizkropļotos tirgos. Neapstrīdami, šis nosacījums ir izpildīts attiecībā uz Waidhaus cenām. Otrkārt, tas, ka pārdotās gāzes apjoms par neregulētām cenām iekšējā tirgū bija minimāls PI periodā un ka šādas cenas vairāk atbilst regulētām cenām iekšējā tirgū nekā brīvi noteiktai eksporta cenai, ļauj pamatoti uzskatīt, ka šīs neregulētās cenas, dominējot regulētām cenām, bija maldinošas. Tāpēc neregulētas iekšējā tirgus cenas nevar izmantot.

(30)

Pieteikuma iesniedzējs minēja arī to, ka dabasgāzes cenas, ko nosaka valsts, Krievijas iekšējā tirgū konstanti pieaug un sasniedz līmeņus, kas sedz gāzes ražošanas izmaksas. Tādēļ iekšējā tirgus cenu nevar uzskatīt par pārāk zemu vai tādu, kas nav konkurētspējīga.

(31)

Minētais arguments nav pamatots, jo pareizs reprezentatīva tirgus izvēles standarts nav tas, vai cenas ir rentablas pašas par sevi, bet gan vai cenas samērīgi atspoguļo cenu, ko parasti maksā nekropļotos tirgos, kā paskaidrots 29. apsvērumā. Tas neattiecas uz cenām, ko regulē valsts. Turklāt šis arguments arī ir pretrunā Krievijas gāzes piegādātāja oficiālajam paziņojumam (apstiprināts tā publicētājā revīzijas pārskatā), ka Krievijas iekšējās gāzes cenas nesedz ražošanas, transportēšanas un pārdošanas izmaksas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(32)

Kā alternatīvu variantu cenu korekcijai pieteikuma iesniedzējs ierosināja izmantot Krievijas eksporta cenu uz kaimiņvalstu tirgiem, tomēr nesniedza papildu informāciju vai pierādījumus par šādiem tirgiem. Uzskatīja, ka Krievijas gāzes eksporta cenas uz Baltijas valstīm, attiecībā uz kurām bija pieejama daļēja informācija par cenām, nav pietiekami reprezentatīvas, jo eksporta apjoms uz šīm valstīm ir samērā zems. Turklāt vajadzīgā informācija par transportēšanas un sadales izmaksām nebija pieejama, tādēļ jebkurā gadījumā cenas attiecībā uz Baltijas valstīm nevar noteikt. Tādēļ minētās cenas nevar izmantot kā pamatu korekcijai.

(33)

Pieteikuma iesniedzējs paziņoja, ka, izmantojot eksporta cenu uz Waidhaus centru, Krievijas eksporta maksājums, ko veic visos eksporta gadījumos, bija jāatskaita no cenas, jo tas neattiecas uz iekšējā tirgus līmeni.

(34)

Tiešām, tirgus cena Waidhaus mezglā, ko uzskatīja par reprezentatīvu tirgu pamatregulas 2. panta 5. punkta nozīmē, ir cena pēc eksporta nodokļu nomaksas, nevis cena pirms minētajiem nodokļiem. No pircēja viedokļa atbilstoša ir tā cena, kas jāmaksā Waidhaus, un līdz ar to nav būtiski, kādu procentu no šīs cenas veido eksporta nodoklis un cik procentu tiek samaksāts gāzes piegādātājam. Bet gāzes piegādātājs vienmēr centīsies paaugstināt cenu un tādējādi pieprasīt augstāku cenu saviem patērētājiem, ko viņi piekrīt samaksāt. Ņemot vērā, ka šī cena vienmēr būs augstāka par ražošanas izmaksām, ļaujot gāzes piegādātājam gūt milzīgu peļņu, gāzes cenu noteikšanu primāri neietekmē eksporta nodokļa apjoms, bet gan tas, par kādu cenu patērētāji piekrīt to iegādāties. Tāpēc tika konstatēts, ka samērīga tirgus noteikta cena ir cena, kurā iekļauts eksporta nodoklis, nevis cena pirms nodokļa nomaksas. Tādējādi šajā gadījumā pieteikuma iesniedzēja argumenti tika noraidīti.

(35)

Šajā sakarā pieteikuma iesniedzējs apgalvoja arī, ka vietējā gāzes sadales uzņēmuma uzcenojums nav jāpieskaita eksporta cenai Waidhaus, jo sadales uzņēmumu peļņa jau būtu iekļauta minētajā cenā. Tāpēc pieteikuma iesniedzējs paziņoja, ka vietējie sadales uzņēmumi Krievijā ir gāzes piegādātājam piederošie meitasuzņēmumi un tādējādi minēto uzņēmumu peļņas iekļaušana var veidot dubultus aprēķinus. Pieteikuma iesniedzējs minēja arī to, ka jāņem vērā Krievijas dabas resursu salīdzinošā priekšrocība. Pieteikuma iesniedzējs skaidroja, ka, tā kā gāze lielākoties ir pieejama Krievijā, nevis Kopienā, iekšējā tirgus cenas Krievijā, protams, ir zemākas par gāzes eksporta cenām un tas būtu jāņem vērā, nosakot korekciju iekšējā tirgū esošajām gāzes cenām.

(36)

Pirmkārt, vietējo gāzes sadales uzņēmumu uzcenojumā iekļauj ne tikai minēto uzņēmumu peļņas normu, bet arī to izmaksas starp dabasgāzes iepirkumu un tālākpārdošanu.

(37)

Otrkārt, šo argumentu vairs nevar pienācīgi pārbaudīt. To nevar pārbaudīt tādēļ, ka gāzes piegādātājs Krievijā un tā saistītie uzņēmumi nebija iekļauti pašreizējā izmeklēšanā un tādēļ pieejamā informācija par organizāciju un tās izmaksu struktūru bija nepietiekama. Jāpiebilst arī, ka, tā kā pastāv cieša saikne starp gāzes piegādātāju un Krievijas valdību, situācija Krievijā nav pietiekami pārskatāma, lai vajadzīgajiem pierādījumiem būtu pietiekama piekļuve.

(38)

Turklāt pieteikuma iesniedzējs, kuram ir pienākums sniegt pierādījumus, nevarēja iesniegt papildu informāciju vai pierādījumus, kas atklātu, vai un kādā apjomā gāzes sadales izmaksas tika iekļautas Waidhaus cenā. Tomēr, tā kā vietējie patērētāji pirka gāzi no vietējiem piegādātājiem, ir jāpieņem, ka patērētāji sedz vietējās gāzes sadales izmaksas, kas pašas par sevi nav iekļautas nekoriģētajā Waidhaus cenā. Tāpēc šajā procedūras posmā uzskatīja, ka minētā korekcija bija pamatota, un arguments tika noraidīts.

(39)

Tomēr Kopienas iestādes ņēma vērā to, ka šī konkrētā korekcija var būtiski ietekmēt dempinga starpības aprēķināšanu. Tāpēc, ņemot vērā konkrēto situāciju, kas minēta 37. apsvērumā, uzskatīja, ja pieteikuma iesniedzējs sniegs pietiekami pārbaudītus pierādījumus, Komisija var nolemt atsākt izmeklēšanu.

(40)

Attiecībā uz salīdzināmo priekšrocību saistībā ar dabasgāzes pieejamību Krievijā jāievēro, kā jau minēts iepriekš 28. apsvērumā, ka galvenais kritērijs, izvēloties Waidhaus cenu par pamatu gāzes cenu noteikšanai, ir tas, ka minētajā cenā ir samērīgi atspoguļotas cenas, ko parasti maksā neizkropļotos tirgos. Tirgus nosacījumi, kas dominē iekšējā tirgū, šajā situācijā nav atbilstoši. Tāpēc šis arguments bija jānoraida.

(41)

PVA izmaksas un peļņu nevarēja noteikt, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6. punkta pirmo teikumu, jo pēc gāzes izmaksu korekcijas, kas minēta 22. apsvērumā, pieteikuma iesniedzējs nav sniedzis reprezentatīvu attiecīgā ražojuma tirdzniecības apjomu iekšējā tirgū parastajā tirdzniecības apritē atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam. Pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktu nevarēja piemērot, jo izmeklēšana attiecas tikai uz pieteikuma iesniedzēju. Arī pamatregulas 2. panta 6. punkta b) apakšpunkts netika piemērots, jo ražojumiem, kas pieder pie tās pašas vispārējās preču kategorijas, dabasgāze ir pati galvenā izejviela, tāpēc pastāv liela varbūtība, ka ražošanas izmaksas iepriekš 21. apsvērumā minēto iemeslu dēļ arī būtu jākoriģē. Šajā starpposma pārskatīšanā nebija pieejama informācija, lai atbilstoši noteiktu šādu korekciju, PVA izmaksas un atbilstošas peļņas normas, tirgojot šādus ražojumus pēc minētās korekcijas. Tādējādi PVA izmaksas un peļņa tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu, izmantojot piemērotu metodi.

(42)

Šajā saistībā tika ņemta vērā publiski pieejamā informācija par lielākajiem uzņēmumiem, kas darbojas slāpekļa mēslojuma nozarē. Tika konstatēts, ka atbilstošie Ziemeļamerikas (ASV un Kanādas) ražotāju dati būtu izmeklēšanai vispiemērotākie, ņemot vērā biržas sarakstā iekļauto šā pasaules reģiona uzņēmumu sniegtās uzticamās un pilnīgās publiskās finanšu informācijas plašo pieejamību. Turklāt Ziemeļamerikā bija raksturīgs būtisks pārdošanas apjoms iekšējā tirgū un ievērojams vietējo un ārvalstu uzņēmumu konkurences līmenis. Tādējādi PVA izmaksas un peļņa tika noteikta, pamatojoties uz vidējām svērtajām to trīs lielāko Ziemeļamerikas ražotāju PVA izmaksām un peļņu, kas ir starp lielākajiem uzņēmumiem mēslojumu nozarē, ņemot vērā to Ziemeļamerikā veiktos tās pašas vispārējās kategorijas ražojumu (slāpekļa mēslojumu) pārdošanas apjomus. Šie trīs ražotāji slāpekļa mēslojumu nozarē tika uzskatīti par reprezentatīviem (uzņēmuma/uzņēmējdarbības segmenta apgrozījums vidēji ir vairāk par 78,15 %) un to PVA izmaksas un peļņa par reprezentatīvu attiecībā uz tāda paša veida izmaksām, kādas parasti rodas uzņēmumiem, kas veiksmīgi darbojas šajā uzņēmējdarbības segmentā. Turklāt nav norāžu, kas ļautu apgalvot, ka šādi konstatētais peļņas apmērs pārsniedz peļņu, kādu parasti gūst Krievijas ražotāji, tās pašas vispārējās kategorijas ražojumus pārdodot iekšējā tirgū.

(43)

Kā minēts iepriekš 13. apsvērumā, pieteikuma iesniedzējs nav veicis UAN eksporta tirdzniecību uz Eiropas Kopienu PI periodā. Ņemot vērā 14. līdz 17. apsvērumā paustos iemeslus, uzskatīja par lietderīgu pārbaudīt pieteikuma iesniedzēja cenu noteikšanu citos eksporta tirgos, lai aprēķinātu dempinga starpību. Paziņojumā par procedūras uzsākšanu ASV tika uzskatītas par atbilstošu tirgu salīdzināmības vajadzībām, jo tas ir pieteikuma iesniedzēja lielākais eksporta tirgus, kas veido vairāk par 70 % no pieteikuma iesniedzēja eksporta apjomiem PI periodā.

(44)

Neviena no ieinteresētajām personām nekomentēja to, ka ASV tika izvēlētas kā atbilstošākais tirgus salīdzināmības vajadzībām. Izmeklēšana apstiprināja to, ka ASV UAN tirgus ir atbilstošākais salīdzināmības vajadzībām, jo Eiropas Kopiena un ASV ir divi lielākie UAN tirgi pasaulē, ko var salīdzināt gan apjoma, gan cenu ziņā.

(45)

Tā kā pieteikuma iesniedzējs veica eksporta tirdzniecību uz ASV PI periodā, izmantojot saistītu tirgotāju Šveicē, eksporta cena bija jānosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz cenām, kas faktiski samaksātas vai maksājamas pieteikuma iesniedzēja pirmajam neatkarīgajam klientam ASV, kas ir tā lielākais eksporta tirgus. No minētajām cenām tika atskaitīta fiktīva komisijas maksa, kas atbilst uzcenojumam, ko noteica saistītais tirgotājs, kura darbību var pielīdzināt aģenta darbam, kas saņem komisijas maksu.

(46)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, izdarot korekcijas, pienācīga uzmanība tika pievērsta atšķirībām, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Tādējādi korekcijas tika veiktas saistībā ar transportēšanas, pakalpojumu, iekraušanas un papildu izmaksu atšķirībām, ja tas bija iespējams, un tika sniegti pārbaudīti pierādījumi.

(47)

Dempinga starpību noteica, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības salīdzinājumu ar vidējo svērto eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu.

(48)

Minētā salīdzinājuma rezultātā dempinga starpība ir 33,95 %, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Ziemeļamerikas robežai pirms nodokļu nomaksas.

(49)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tika pārbaudīts, vai apstākļi, pamatojoties uz kuriem noteica pašreiz spēkā esošo dempinga starpību, ir ievērojami mainījušies un vai to maiņa uzskatāma par ilgstošu.

(50)

Nav norāžu par to, ka pašreizējā izmeklēšanā pieteikuma iesniedzējam noteikto normālo vērtību vai eksporta cenu nevarētu uzskatīt par ilglaicīgu. Lai gan var minēt, ka dabasgāzes kā galvenās izejvielas cenu attīstība var būtiski ietekmēt normālo vērtību, tomēr uzskatīja, ka cenu pieauguma efekts ietekmē visas tirgū iesaistītās personas, tāpēc arī normālo vērtību un eksporta cenu.

(51)

Pieteikuma iesniedzēja eksporta cena uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kas ir pieteikuma iesniedzēja lielākais eksporta tirgus, PI periodā bija līdzīga eksporta cenām uz citām valstīm.

(52)

Tādēļ ir iemesls uzskatīt, ka konstatētā dempinga starpība balstās uz mainītu apstākļu ilglaicīgumu.

(53)

Turklāt pašreizējā pārskatīšanā nav atklātas nekādas norādes vai pierādījumi tam, ka sākotnējā izmeklēšanā izmantotais pamatojums, lai noteiktu kaitējuma novēršanas apjomu, būtiski mainīsies tuvākajā nākotnē.

(54)

Šajā sakarā ir konstatēts, ka, lai gan apstākļi, pamatojoties uz kuriem noteica dempingu, ir mainījušies kopš galīgo maksājumu noteikšanas, kas izraisīja lielāku dempinga starpību PI periodā, salīdzinot ar sākotnējo IP, un lai gan ir pamats uzskatīt, ka konstatētā dempinga starpība ir pamatota ar mainītu apstākļu ilglaicīgumu, spēkā esošais antidempinga maksājuma līmenis paliek nemainīgs. Patiesi, kā turpmāk minēts 55. un 56. apsvērumā, galīgie antidempinga maksājumi tika noteikti atbilstīgi kaitējuma novēršanas apjomam, kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā.

(55)

Būtu jāatgādina, ka saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu un kā izklāstīts Padomes Regulas (EK) Nr. 1995/2000 49. apsvērumā, sākotnējā izmeklēšanā galīgais antidempinga maksājums tika noteikts konstatētā kaitējuma apjoma līmenī, kas ir mazāks par dempinga starpību, jo ar šādiem mazākiem maksājumiem pietiek, lai novērstu kaitējumu Kopienas ražošanas nozares uzņēmumiem. Ievērojot notiekošo, šajā pārskatīšanā noteiktais maksājums nav lielāks par kaitējuma apjomu, kas noteikts sākotnējā izmeklēšanā.

(56)

Šajā daļējā starpposma pārskatīšanā nav konstatēts individuāls kaitējuma apjoms, jo pārbaudīja dempingu tikai tiktāl, ciktāl tas skar pieteikuma iesniedzēju. Tāpēc šajā pārskatīšanā noteiktā dempinga starpība tika salīdzināta ar kaitējuma apjomu, kas noteikts sākotnējā izmeklēšanā. Tā kā kaitējuma apjoms bija mazāks par šajā izmeklēšanā konstatēto dempinga starpību, šī pārskatīšana ir jāizbeidz, neizdarot grozījumus spēkā esošajos antidempinga pasākumos.

(57)

Pieteikuma iesniedzējs izteica saistību piedāvājumu, bet neiesniedza pietiekami pamatotu piedāvājumu pamatregulas 8. panta 2. punktā noteiktajā termiņā. Tādēļ Komisija nevarēja pieņemt minēto piedāvājumu. Tomēr, ņemot vērā vairāku aspektu sarežģītību, proti, 1) attiecīgā ražojuma cenas nepastāvību, kas paredz sava veida minimālo cenu indeksāciju, bet vienlaikus cenu nepastāvība nav pietiekami paskaidrota ar galveno izmaksu faktoru; un 2) konkrētā tirgus situāciju, kurā atrodas attiecīgais ražojums (inter alia, PI periodā eksportētājs neveica importu, kas attiektos uz šo pārskatīšanu), norāda uz to, ka jāapsver tādu saistību potenciāls, kurās indeksētas minimālās cenas un kvantitatīvais ierobežojums.

(58)

Kā jau minēts iepriekš, ievērojot situācijas sarežģītību, pieteikuma iesniedzējs nevarēja formulēt pieņemamu saistību piedāvājumu noteiktajā termiņā. Tāpēc Padome uzskata, ka pieteikuma iesniedzējam izņēmuma kārtā būtu jāatļauj pabeigt saistību piedāvājumus pēc minētā termiņa, bet 10 kalendāro dienu laikā kopš minētās regulas stāšanās spēkā.

(59)

Ieinteresētajām personām darīja zināmus būtiskos faktus un apsvērumus, balstoties uz kuriem bija plānots izbeigt šo pārskatīšanu un saglabāt spēkā esošo antidempinga maksājumu attiecīgajam ražojumam, ko ražoja pieteikuma iesniedzējs. Visām personām tika dota iespēja iesniegt apsvērumus. Tika ņemti vērā likumīgi un ar pierādījumiem pamatoti apsvērumi,